Kultūra - sigulda.lv

Līdz 15. oktobrim sestdienās un svētdienās Turaidas muzejrezervāta Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta izstāde “Otrreiz dzimušie. Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija 1982. – 2023. gads.”

Viens no galvenajiem muzeju darba pamatuzdevumiem ir krājuma priekšmetu saglabāšana nākamajām paaudzēm, gan arī to izstādīšana ekspozīcijās un izstādēs. Taču bieži vien priekšmeti nonākot muzeja krājumā ir visai sliktā stāvoklī, tādēļ tiem nepieciešama vai nu restaurācija, vai konservācija. Tas parasti ir plašākai sabiedrībai neredzams un ilgstošs process, un tā pamatprincips ir novērst priekšmetu bojāšanās procesus un to iemeslus, maksimāli saglabājot objekta vēsturisko un māksliniecisko autentiskumu. Daudzu gadu garumā muzejam ir izveidojusies laba un savstarpējas uzticības pilna sadarbība ar labākajiem Latvijas restauratoriem.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Turaidas muzejrezervāts 5. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 15.00 aicina skolēnus piedalīties Lībiešu dienā “Meklējam lībiešus Turaidā!”, lai pusotras stundas garā piedzīvojumā interaktīvā veidā iepazītu Latvijas otras pamattautas – lībiešu vēsturi. Lībiešu dienas mērķis ir popularizēt Gaujas lībiešu kultūras mantojumu un iedvesmot skolēnus iepazīt lībiešu tautas vēsturi un personības. Lībiešu dienā īpaši aicinām 1.–6. klašu skolēnus.

Šajā dienā skolēnus sagaida aizrautīga ekskursija – “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, ceļojums pagātnē, pārlapojot “Indriķa hroniku”, viegliem un sarežģītiem šķēršļiem bagāts pārgājiens Lībiešu takā un “Pasaules radīšana” improvizētā māla darbnīcā. Programmas laikā skolēni uzzinās un iemācīsies arī vairākus vārdus lībiešu valodā.

Lībiešu diena skolēniem Turaidas muzejrezervātā notiek tradicionāli jau vairākus gadus. Tā ir vienreizēja iespēja skolu klasēm reizi gadā caur daudzveidīgām aktivitātēm izzināt Latvijas otras pamattautas vēsturi, veidot izpratni, kādas pēdas lībiešu kultūra ir atstājusi mūsdienās.

Lai popularizētu lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. Apzinoties savu misiju lībiešu mantojuma saglabāšanā, Turaidas muzejrezervāts iesaistās Lībiešu gada norisēs.

Gaujas lībiešu vēstures izpēte ir viena no Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmām jau daudzu gadu garumā. Dārznieka mājā iekārtota ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas vēsta par Gaujas lībiešu dzīvesveidu, vērtībām, amatniecību un kulta tradīcijām. Iepazīties ar ekspozīciju ikdienā iespējams arī muzejrezervāta gida pavadībā.

Lībiešu dienas programmas aktivitātes iekļautas izglītojošajā programmā “Ko lems līvu likteņzirgs?”, līdz ar to piedāvājums ir pieejams iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Pieteikšanās Lībiešu dienas aktivitātēm Turaidas muzejrezervātā 5. oktobrī “Meklējam lībiešus Turaidā!”, vairāk informācijas, zvanot uz tālruņa numuru 29295189 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

Sunītis Pifs uz Latvijas Leļļu teātra skatuves dzīvo jau 40 gadus! Šāda dzimšanas diena ir jāatzīmē ar vērienu! Gatavojoties lielajām 1. oktobra svinībām, jau no septembra vidus sākas izrādes “Un atkal Pifs” rudens tūre. Siguldā izrāde būs skatāma 29. oktobrī plkst. 11.00 kultūras centrā “Siguldas devons”.

Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro. Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota atlaide 20 %; daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļete jāiegādājas katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Saistībā ar to, ka izrāde sākotnēji bija plānota 24. septembrī, biļetes, kas iegādātas uz šo datumu, būs derīgas.

29. septembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” varēs apmeklēt kamerizrādi “Dzeltens trotuārs”.

Programmā: Annas Veismanes mūzika un Montas Kromas dzeja. Monta Kroma (1919–1994) ir viena no spilgtākajām un novatoriskākajām latviešu modernisma pārstāvēm. Dzejnieces simtgadei veltītie pasākumi un izdevumi, tostarp literatūrzinātnieces Agijas Ābiķes-Kondrātes sastādītā izlase “Trotuārs”, pirms dažiem gadiem ar jaunu enerģiju aktualizēja šīs neparastās dzejnieces lomu 20. gadsimta 70. gadu lirikas telpā un visā latviešu dzejas vēsturē. Kromas darbos saklausāmi dinamiski pilsētas motīvi, intīma jūtu atklāsme, jutekliskums un grafiska izteiksme. Tālaika literārās vides bieži nepieņemti vai pārprasti, šie dzejoļi ir pārdzīvojuši savu laiku un mūsdienās ļauj runāt par Kromu kā novatorisku un fascinējošu dzejnieci, kuras mantojums saista uzmanību gan modernisma un urbānās dzejas, gan femīnās rakstības kontekstā. Kromas dzejas iedvesmota tapusi arī programma “Dzeltenais trotuārs” ar Annas Veismanes oriģinālmūziku. Dzeju un mūziku uzvedumā izdzīvos izcilā aktrise Guna Zariņa un labi zināmi latviešu mūziķi: flautiste Maija Zandberga, pianists Rihards Plešanovs un fagotists Jānis Semjonovs.

Biļetes cena – no 15 līdz 20 eiro,ar Siguldas novada ID kartēm 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, iegādājoties biļeti iepriekš.

Inčukalnā pie Vecā pasta sirsnīgā atmosfērā izskanēja “Dzejas dienas 2023”. Šī ir viena no brīnišķīgākajām tradīcijām, kas rudeni padara īpašu. Katru gadu šajā pasākumā inčukalnietis literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis ir sagatavojis aizraujošu stāstu par dzejniekiem jubilāriem – šoreiz to dzirdējām par simtgadniekiem Robertu Mūku un Nobela prēmijas laureāti, tautā dēvēto poļu dzejas karalieni, Vislavu Šimborsku.

Savu dzeju lasīja Inčukalna dzejnieki Laima Helēna Mūrniece un Egils Dambis. Pirmo reizi savu politiski satīristisko dzeju skandēja Dzidra Austra Livčāne, bet pasākuma vadītājs Ģirts Sils nolasīja Inta Kalna un Kristapa Vecgrāvja dzejoļus. Šā gada svētku devīzi “Satikšanās dzejā un mūzikā” piepildīja Solveiga Ozolniece, savu dzeju iedzīvinot mūzikā, kas aizkustināja visus klātesošos. Kā katru gadu tika sagatavota un izdota arī Inčukalna Dzejas dienu avīze, par ko parūpējās Inčukalna bibliotēka.

Dzejas vakars turpinājās uz Inčukalna stacijas perona, kur varēja pievienoties visas pasaules Dzejas dienu akcijai “Sirds uz perona”. Vietā, kur cilvēki dodas ceļā vai atgriežas mājās ikviens bija aicināts skaļi lasīt dzeju, kas iedvesmo, iedrošina, pārliecina un stiprina. Šī gada moto bija spēka vārdi, jo spēks nepieciešams visam un visiem – katram asnam, katram nogurušajam un katram, kurš uzsāk jaunu ceļu. Akcija “Sirds uz perona” tika translēta arī internetā, jo tā ir vienīgā vieta, kur ir iespēja pārredzēt visas akcijas pieturas, kas pieslēdzas, un ar īpašu sveicienu nodot stafeti nākamajai pieturai. Tiešraides beigās kopā tika apceļota visa pasaule – šogad akcijā piedalījās dalībnieki 14 pieturās Latvijā un 14 pieturās ārpus Latvijas (ASV, Norvēģijā, Gruzijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Īslandē, Spānijā, Francijā).

Informāciju sagatavoja:
Inčukalna bibliotēkas vadītāja
Jolanta Bodniece

Septembrī, Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubilejas mēnesī, Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina uz vairākiem pasākumiem ar mērķi vairot pozitīvu attieksmi sabiedrībā pret literatūru, dabas aizsardzību un uzlabot izpratni par Gaujas Nacionālo parku kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību krātuvi.

Šogad Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizē Dzejas dienas dabā, aicinot izbaudīt dzejas un dabas mijiedarbību Gaujas senlejā. Ikviens interesents aicināts baudīt neparasto dzejas pasākumu “Tik pie Gaujas…” sestdienā, 23. septembrī, plkst. 16.00 pie Gaujas iepretim Gūtmaņa alai. Tie būs dzejas lasījumi pie ugunskura un stāsti par Gauju, makšķerēšanu un piedzīvojumiem. Ar dzejas lasījumiem un stāstiem piedalīsies dzejnieks Guntars Godiņš un Gaujas Mitrais – leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Mūzikas noskaņu uzburs siguldietis saksofonists Elmārs Rudzītis. Pasākumā varēs iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes Mobilo dabas klasi, kas ir inovatīva un mūsdienīga dabas izglītības materiālu krātuve, kas izveidota pārvietojamā, īpaši pārbūvētā un aprīkotā mikroautobusā. Mobilā dabas klase papildinās pasākuma norisi. Interesentus pirms pasākuma bibliotēkas pārstāvji sagaidīs pie Gaujas Nacionālā parka informācijas centra “Gūtmaņa ala” Turaidas ielā 2A.

Atgādinām, ka līdz 9. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāma interaktīva izstāde “Gaujas Nacionālais parks – toreiz un tagad”. Savukārt 26. septembrī plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkā pulcēsies Gaujas Nacionālā parka stāstnieki uz sarunām un atmiņām par GNP sākotni.

Biedrība “Smailes” aicina uz projekta “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” radošo darbu izstādi Lēdurgas Kultūras namā. Izstāde ir skatāma visu septembra mēnesi.

Izstādē redzami gleznojumi un zīmējumi, ko plenēra laikā Aģes krastos radījuši Lēdurgas pagasta, kā arī tuvākas un tālākas apkaimes bērni, jaunieši un pieaugušie. Darbos atspoguļota Vidzemes lībiskās kultūrtelpas tipiskā dabas ainava un augi Vasaras Saulgriežu laikā Lēdurgas pusē, pielietojot māksliniecisku jaunradi, reizē apgūstot un attīstot gleznošanas prasmes, kā arī apzinoties Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – apvidvārdu, vietvārdu izcelsmi un valodas īpatnības.

Kā lielisks uzskates un mācību materiāls arī turpmāk noderēs projektā radītās pazīstamāko augu kartiņas ar nosaukumu latviešu un lībiešu valodā: Lēdurga tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “lapu upe”.

2022. gada nogalē Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā tika iekļauta Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kurai piederīgs ir Lēdurga pagasts. Aģes upe minēta jau “Indriķa hronikā”, tā iztek no Aģes ezera un ietek jūrā. Aģes upes krasti ir iezīmējuši vēsturiskās Vidzemes lībiešu apdzīvotās teritorijas. Upes vārds tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”.

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, Latvijas Universistātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludinājis 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu.

Projektu “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” šā gada jūnijā realizēja biedrība “Smailes” ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu, sadarbojoties ar Vidzemes lībisko kultūrtelpu, Lēdurgas Kultūras namu, Lēdurgas dendroparku, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolu un kultūrtelpu “Puķudruvas”.

Informāciju sagatavoja:
biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško

Līdz 1. oktobrim koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā skatāma tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Vīgrieze” darbu izstāde “Man bij’ daudzi kamolīši…”.

Segu košums ir tikpat krāšņs kā rudens Siguldā – tas ir gan spocīgi zaļš, kad lapas gatavojas dzeltēt, gan dūmakaini pelēks, kad virs Gaujas agros rītos redzam miglu, gan košs, kad dārzos zied krāšņās rudens puķes.

Lai segu uzaustu, vajag daudz: gan daudz pacietības, gan daudz diedziņus (gan velkos, gan audos), gan arī daudz dažādu krāsu kamolīšus, lai varētu spēlēties.

Jā, segu aušana ir spēle ar krāsām – vai tās likt šatierī (krāsu pāreja līnijās), vai veidot rakstu ar ieaustiem ziediem, vai arī aust ģeometriskās figūrās (drellis, ripss). Aužot segu audējs liek lietā savu iztēli un krāsu izjūtu bagātību.

Bet brīdi, kad gribas pašikot, varam uzaust arī divpusējo segu. Tas gan pa spēkam ne katram, jo tur liela māka – uzaust segu ar abām labajām pusēm, kuru pēc tam var segt pēc noskaņojuma. Līdz ar to darba arī vairāk – jāauž divas segas vienā.

Un ko tad darīt tad, kad sega noausta, bet vēl kāds diegu gals palicis? Krāt kamolīšus nākamajām segām. Ļoti prātīgi, jo īstenā šatiera segā var būt pat vairāk par 15 dažādām (vai ļoti tuvām) krāsām.

Tikpat labi, var kamolīšus izadīt zeķēs, cimdos un visur kur citur izlietot, dodot tiem iespēju dzīvot visdažādāko dzīvi.

Dzijas kamoli ir ideju raisītāji, sapņu ķērāji un tas brīnums, kas pārtop realitātē.

Tāpat kā ar vienu kamolu nevar noaust segu (aptuveni 1,5–2 kilogrami dzijas vajadzīgi), tāpat arī daudz jaukāk, ja darboties var komandā. Segu auž viens, bet tas jau tas saldais ēdiens. Līdz aušanai ir daudz sagatavošanās darbu, kur katrs var pielikt savu roku. Segas mets ir jāuzzīmē, diegu skaits ir jāaprēķina, dzija jāizmazgā, bize jāuzmet, stellēs jāievelk, jāsanīta un jāsašķieto, paminas jāpiesien. Un kad tas ir izdarīts, tad tik var sākt segu aust. Pie katra aužamā darba diedziņi, kuri tiek ieausti audeklā, tiek apmīļoti vairākas reizes, līdz tie top par audeklu.

Ja arī gribi iemācīties segas aust, ir iespēja pievienoties studijas dalībnieku pulkam.

“Vīgrieze” dalībnieki: Alda Hāne, Dace Viktorija Birnbauma, Gundega Pētersone, Ģertrūde Līvmane, Irita Lukšo (TDM), Iveta Veidenbauma, Laima Lībeka, Liene Grundmane, Lilita Lūse, Rudīte Zariņa, Sandra Kanča, Silvija Grapmane, Tija Špaca un Zigrīda Labanovska.

30. septembrī plkst. 11.00 Lēdurgas Kultūras namā aicinām uz vēsturnieka Mārtiņa Mintaura priekšlasījumu “Noziegumam pa pēdām”. Ikdienas dzīve Latvijā detektīvromāna spogulī (20. gadsimta 60.–80. gadi)”. Pasākums notiek cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ietvaros. Pasākums skatāms arī tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Detektīvromāni un stāsti pieder tā sauktajam populārās literatūras žanram, ko cilvēki labprāt lasa, bet literatūras kritika dažkārt šo prozu ierindo otrās kategorijas literatūrā. Tomēr vēsturnieki mūsdienās bieži pievēršas detektīvam kā sociālās vēstures avotam, kas var sniegt interesantas un pat unikālas liecības par cilvēku ikdienas dzīvi, tās apstākļiem, sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem noteiktā laika posmā. Detektīva žanram ir savas likumsakarības, tās prasa grodi savērptu sižetu, kas saista lasītāja interesi, spilgtus tēlus un raksturus, ar kuriem var identificēties un kurus var atpazīt kā savus laikabiedrus. Detektīvus labprāt ekranizē gan atsevišķās filmās, gan seriālos, jo ikviens savureiz ir jutis aicinājumu doties “noziegumam pa pēdām”, kā sekojot pirmatnējam mednieka instinktam.

Padomju Savienībā detektīvs bija viena no retajām legālajām izklaidēm, kas varēja pastāvēt sociālistiskajā valstī, kur šķietami nebija pamata noziegumiem, vismaz tā apgalvoja padomju propaganda. Politiskās cenzūras apstākļos labākie latviešu detektīvžanra literatūras darbi, kurus radīja Andris Kolbergs, Viktors Lagzdiņš, Vladimirs Kaijaks un Gunārs Cīrulis stāstīja par sabiedrībā valdošajiem tikumiem un netikumiem, par “reālo sociālismu” un tā zemstrāvām, kas nekad neparādījās oficiālajā presē un tikai retumis bija sastopama citos literārajos tekstos. Tādēļ ir vērts atcerēties 20. gadsimta 60. līdz 80. gadu Latvijas ikdienas dzīves ainavu, kas tieši detektīvstāstos un romānos ieguva savu laikmetu spilgti raksturojošas krāsas. Detektīvu uzmanības centrā Latvijas PSR bija noziegumi, kam bija padomju sociālismā un ekonomikā sakņoti cēloņi, līdz ar to detektīvs atklāja tās sabiedrības dzīves puses, par kurām klusēja padomju ideoloģija un propaganda.

Mārtiņš Mintaurs (1979) ir vēsturnieks ar pieredzi pētniecībā un muzeju darbā, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks. Interesējas par latviešu literatūru un Latvijas vēsturi 19. un 20. gadsimtā. Pusmūža gadiem piemītošo sentimentālismu pārvar, bērnības atmiņu iespaidā pievēršoties vēlīnā padomju režīma pētīšanai.

Pētījums izstrādāts projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3–0003), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros.

Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs – “Latviešu grāmatai 500”.

27. septembrī plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge” Pils ielā 8A notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” pirmā saruna rudens sezonā. Guntars Godiņš šoreiz uz sarunu aicina Latvian Literature “Atdzejas darbnīcas” dalībnieces – latviešu un vācu dzejnieces.

“Atdzejas darbnīcas” dalībnieces ir labi pazīstamās latviešu autores Madara Gruntmane, Inga Gaile, Anna Belkovska un Agnese Rutkēviča un vācu dzejnieces Anna Hetcere, Karla Reimerte, Anne Zeidele un Andra Švarca.

Platformas Latvian Literature rīkotā “Atdzejas darbnīca” jau otro gadu norisināsies Siguldā, tās laikā taps atdzejojumi abās valodās. Tulkošanas pieredzi Siguldā bagātinās iespēja uz vietas apspriest atdzejas jautājumus ar pašām autorēm, raisot sarunas gan par izvēlētajiem tekstiem, gan tulkojamības iespējām kopumā. Vācu dzejnieces atdzejos Madaras Gruntmanes, Ingas Gailes, Annas Belkovskas un Agneses Rutkēvičas dzeju. Labi pazīstamās latviešu autores savukārt atdzejos Annas Hetceres, Karlas Reimertes, Annes Zeideles un Andras Švarcas dzejoļus

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

16. septembrī plkst. 12.00 ikviens aicināts apmeklēt pasākumu “Dzejas sēklas” – tikšanos ar dzejniecēm Lindu Gabarajevu un Elvīru Blomu, kas norisināsies kultūras centrā “Siguldas devons”.

Pasākums “Dzejas sēklas” veidots izstādes “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)” ietvaros. Tā būs tikšanās ar dzejniecēm Lindu Gabarajevu un Elvīru Blomu, kuru teksti iedvesmoja vizuālas mākslas autorus veikt mākslinieciski-radošo izpēti par vārda metafizisko nozīmi savos darbos.

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma līdz 30. septembrim. Tajā piedalās profesionāli mākslinieki, kuri savā radošā darbībā apzinās vārda nozīmi vizuālajā mākslā: Sanita Čevere (keramika); Linda Cipruse (keramika); Rita Pranča (keramika, instalācija); Evija Freidenfelde (grafika, instalācija); Dārta Berkmane (keramika); Elīna Zunde (grafika); Gita Straustiņa (keramika); Dace Mola (stikls); Andrejs Bovtovičs (glezniecība, metālmāksla).

Ieeja pasākumā – bez maksas.

19. septembrī plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies “Sarunas bibliotēkā” par grāmatām, bioloģiju un skolu ar mācību grāmatu autori un skolotāju Līgu Sausiņu. Jaunākais autores veikums – trīs mācību grāmatas bioloģijas apgūšanai 7., 8. un 9. klasē. Šo grāmatu veidošanā ir bijusi iesaiste daudziem siguldiešiem, palīdzot ar fotogrāfijām, tāpēc šī tikšanās bibliotēkā iecerēta kā pateicība viņu līdzdalībai un tikšanās ar dažiem fotoattēlu varoņiem.

Līgas Sausiņas pedagoģiskā darba pieredze ir mērāma turpat 30 gadu garumā, un viņa ir mācījusi bioloģiju visās klašu grupās no 7. līdz 12. klasei. Bioloģiju māca ar lielu aizrautību un ar savu piemēru iemāca skolēniem atbildīgu attieksmi pret darbu. Mācību procesā izmanto kompetenču izglītības pieeju, metodiski cenšoties palielināt skolēnu mācīšanās aktivitāti, skolēnu līdzdalību mācību procesā un bioloģijas mācību satura apguvi sasaistīt ar vispārējo prasmju attīstīšanu. Lai skolēniem un skolotājiem būtu atbalsts – kvalitatīvs teorētiskais ietvars, sākusi rakstīt mācību grāmatas.

Līga Sausiņa ir 20 bioloģijas mācību grāmatu un mācību līdzekļu (skolotāja grāmatu un darba burtnīcu) autore, un trīs grāmatu līdzautore. Grāmatu rakstīšana aizsākusies 2002. gadā, kad izdevniecība “Zvaigzne ABC” piedāvāja publicēt pirmo radošo aizraušanos – uzdevumu krājumu bioloģijā. Līga ir arī tulkojusi no angļu valodas daļu no enciklopēdijas “Dzīvnieki”.