Kultūra - sigulda.lv

Sestdien, 13. maijā, Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas iestādes jau deviņpadsmito reizi iesaistīsies starptautiskajā Muzeju nakts akcijā un apmeklētājus visā Latvijā aicinās piedalīties Muzeju nakts norisēs. Siguldas novadā Muzeju naktī šogad piedalīsies un apmeklētājus gaidīs Anšlava Eglīša ekspozīcija, Skulmju dzimtas mājas un Veco datoru muzejs.

Anšlava Eglīša ekspozīcija (Anšlava Eglīša iela 5, Inciems, Krimuldas pagasts) no plkst. 19.00 līdz 1.00 līdzās interaktīvās ekspozīcijas izzināšanai būs iespēja atkal Inciemā saklausīt un saredzēt 100 gadu senu pagātni, kas atbalsosies mijkrēslī. Inciemā valdīs māksla, uz svinībām ieradīsies elite, to skaitā tādi mākslinieki kā Voldemārs Tone, Edvards Virza un citi mākslas pārstāvji, kas savulaik viesojās Inciema pusmuižā jeb Pansijā pilī.

Skulmju dzimtas mājas (“Skulmes”, Mālpils pagasts) plkst. 19.00 līdz 1.00 varēs apskatīt ekspozīciju audiogida pavadībā, būs iespēja piedalīties Ivandes Kaijas romāna “Iedzimtais grēks” lasīšanā un rakstīt visgarāko mīlestības vēstuli Skulmēs. No plkst. 19.30 līdz 21.00 norisināsies radošās darbnīcas, plkst. 21.00 Valentīna Skulmes amata brāļa aktiera Jēkaba Reiņa koncerts, no plkst. 22.30 līdz 1.00 darbosies “Ulubeles tējnīca”. Tāpat būs iespēja iepazīties ar divu apakšaktivitāšu rezultātiem, kas īstenoti projekta “Aktieris Valentīns Skulme teātrī, kino un Mālpilī” ietvaros kopā ar Mālpils Mūzikas un mākslas skolas un mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem. Projekta laikā tapa audiostāsti, kas iestrādāti kvadrātkodos (aicinām iepriekš pārbaudīt, vai Jūsu telefonam ir aplikācija kvadrātkodu skenēšanai, jo stāsti būs klausāmi caur telefonu) dažādās ekspozīcijas vietās. Varēs arī noskatīties tikko pabeigto animācijas filmiņu, kurā redzēsiet Valentīna Skulmes sapni par savu dārzu.

Veco datoru muzejs (Dailes iela 26, Sigulda) aicina apmeklētājus uz privātu veco datoru kolekciju, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 datori, dažādas tehnikas un to apkopotā vēsture. Muzejs vienlaicīgi var uzņemt cilvēku grupas līdz 10 personām. Pirms apmeklējuma vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29453806 vai rakstot uz e‑pasta adresi maikls_bms@pchistory.lv.

Ieeja Muzeju nakts pasākumos ir bez maksas.

Muzeju nakts tradīcija aizsākusies 1999. gadā Francijā, tās mērķis ir iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā muzejus neapmeklē. Papildu informācija par pasākumu Latvijā, tā programmu lasāma šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

20. maijā plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu izspēlēs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotists Artis Zēns, mežradznieks Ingus Novicāns un trompetists Mārtiņš Zujs kopā ar aktieri Ēriku Vilsonu.

“Šajā koncertizrādē gribam radīt vienas nelielas bērnības atmiņas vecākiem un vienu lielu fantāzijas piedzīvojumu bērniem,” stāsta komponists Andris Vecumnieks. “Mēs visi esam bērni, neatkarīgi no vecuma, un, kad esam bērni, gribam pēc iespējas ātrāk pieaugt, bet, kad esam pieauguši, mums atkal gribas būt bērniem.”

“Manuprāt, nekad nav par vēlu atgriezties bērnībā, nu tādā pareizā nozīmē – justies kā bērnam, dzīvot kā bērnam, uztvert visu apkārtējo pasauli kā bērnam – tas ir tāds svaigs skatījums un to mēs gribam nodot mūsu skatītājiem,” papildina aktieris Ēriks Vilsons.

Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazais princis” ir poētisks stāsts par to, kā lidmašīnas pilots, kurš, ciešot avārijā, nosēžas tuksnesī un tur satiek mazu zēnu, kas uz Zemi atlaidies no neliela asteroīda. Stāsts ir filozofisks, un tas ietver sabiedrības kritiku, vienlaikus pārdomājot pieaugušo pasaules dīvainības. Lai arī pasniegts kā bērnu grāmata, “Mazais princis” pieaugušajiem lasītājiem devis vairākas atklāsmes par cilvēka raksturu.

Mākslinieciskā grupa: režisore – Zane Kreicberga, komponists – Andris Vecumnieks, scenogrāfs – Varis Siliņš.

Koncerts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Biļetes cena no 8 līdz 15 eiro, biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. ArSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm un mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem – 40% atlaide.

Kultūras centrā “Siguldas devons” izstāžu zālē atklāta gleznotājas Daigas Krūzes jaunāko darbu izstāde “Tu esi koks, putns vai kalns”. Daiga Krūze ir viena no nozīmīgākajām un pazīstamākajām Latvijas māksliniecēm, kura savā daiļradē izmanto gan abstrakcijas, gan brīvus krāsu un triepienu salikumus. Mākslinieces jaunākajā izstādē dominē lielformāta gleznas, kas burtiski ievelk skatītāju.

Izstādē iespējams ieraudzīt dažādas Siguldas ainavu motīvu un tēmu interpretācijas, kas ļaus apmeklētājiem iegūt plašāku ieskatu Daigas glezniecības pasaules daudzveidībā. Krūzes glezniecība ir iedvesmojoša un aizraujoša, un tā bieži tiek interpretēta kā refleksija par dabu, cilvēka dzīvi un tās dažādajiem aspektiem.

Daiga Krūze ir laikmetīgās glezniecības pārstāve, kas tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām latviešu māksliniecēm ar izteiktu rokrakstu. 2011. gadā to novērtēja arī starptautiska žūrija, un Krūze tika nominēta Honkongā un Londonā dibinātajai Eiropas Mākslas balvai (The Sovereign European Art Prize, 2011) – no 300 pretendentiem tika izraudzīti 30 finālisti, kuru darbi piedalījās izstādē Stambulā. Mākslas zinātniece Astrīda Rogule savulaik norādījusi, ka Krūze “pārliecinoši izceļ glezniecības spējas raisīt individuālas atklāsmes, nelietojot provokatīvus līdzekļus, bet tieši ar harmoniskiem gleznojumiem uzjundot pārdzīvojumu un līdzpārdzīvojumu”.

Daiga Krūze (1980), glezniecību un restaurāciju apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā (2004). Māksliniece kopš 2004. gada sarīkojusi 29 personālizstādes, piedalījusies nozīmīgās grupu izstādēs daudzviet pasaulē, tostarp ceļojošajā projektā “Nozīmīgākie Latvijas laikmetīgie mākslinieki” Ņujorkā, Vašingtonā, Čikāgā un Rīgā (2012). Vairākkārt nominēta prestižajai Vilhelma Purvīša balvai (2008, 2012, 2016). Mākslinieces darbiem raksturīgs tematisks plašums, ekspresija un laikmetīgs jūtīgums.

Par izstādes jaunākajiem darbiem Daiga stāsta: “Šobrīd, dzīvojot Siguldā, vēlos atklāt izstādes skatītājam glezniecību, kas saistīta ar vietējo ainavu. Jaunākajos darbos Siguldas ainava- kalni un lejas – iedvesmo un rosina skatīties uz notikumiem no dažādiem skatpunktiem. Vai nu tā ir sajūta atrodoties kalnā vai kalna pakājē, vai ejot nezināmas un sen zināmas takas, kalnu var pētīt un skatīt tik daudznozīmīgi. Tāpat gleznojot, nododot šo ainavas pieredzi, var atklāt pat ko negaidītu, kas arī ir interesantākais — ļauties brīvam triepienam, krāsu laukumiem, brīvai plūsmai.”

Daigas Krūzes glezniecība personālizstādē “Tu esi koks, putns vai kalns” apskatāma bez maksas kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 11. jūnijam. Izstāde tapusi ar AKKA/LA un VKKF atbalstu.

13. un 27. maijā kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Teātra studijas pirmizrāde R. Missūnes lugas “Abi labi” iestudējums, kā arī Ē. Vilsona lugas “Īkstīte” iestudējums.

13. maija pirmizrāde būs skatāma plkst. 16.00. Režisore: Ārija Liepiņa-Stūrniece; skatuves kustība/deja: Madara Luīze Muzikante, māksliniece Zinaīda Ceske; komponists Valdis Zilvers.

Lielisks, atraktīvs, krāsains un notikumiem bagāts stāsts par meitēnu, kurš ir neiedomājami izlutināts/izlaists, kurš vairs pat nesaklausa un neuzklausa mātes sacīto. Visu vada tikai viņas iegribas un negants egoisms. Tad arī sākas pārbaudījumi, kuriem nāksies iziet cauri, lai kļūtu par cilvēkbērnu ar mīļu sirdi, kurš spēj gan saprast savas aplamības un kļūdīšanos, gan lūgt piedošanu.

Savukārt 27. maijā pirmizrāde tiks demonstrēta plkst. 18.00. Režisore: Ārija Liepiņa-Stūrniece; kustību māksla: Madara Luīze Muzikante; māksliniece: Zinaīda Ceske.

Atbraukšana un aizbraukšana, darbs un mācības gan ārzemēs, gan tepat, un, protams, mīlestība – tas, kas piederas jaunībai. Viens, braucot prom, atrod mīlestību, sēžot zem galda, otrs tikmēr ir pārliecināts, ka prombūtnes laikā kļuvis par tēvu. No kurienes rodas šī pārliecība un virkne pārpratumu? Sekojot līdz notiekošajam varoņu savstarpējās attiecībās, atklājas bīstama tendence par katru cenu izdibināt visu par savu līdzcilvēku dzīvēm un pārliecība, ka var tajās iejaukties, diktējot savus, ‚pieņēmumos balstītus, noteikumus. Atklājas, kā cieš savstarpējās attiecības, ja divi cilvēki spriež viens par otru, savu viedokli balstot aizdomās un pieņēmumos, nevis sarunājoties. Taču, lai pāris būtu kopā, abiem ir jāsarunājas, un tā tiešām ir laiku laikos sevi pierādījusi patiesība.

Ieeja abos pasākumos ir bez maksas.

17. maijā plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” maija saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieci un tulkotāju Ingmāru Balodi.

Dzirdēsim sarunu par Ingmāras Balodes oriģināldarbiem un tulkojumiem, skanēs arī dzeja autores lasījumā. Tā kā nupat pasniegta Latvijas Literatūras gada balva visās nominācijās, un dzejniece Ingmāra Balode bija ekspertu komisijas priekšsēdētāja, dzirdēsim arī pārdomas par nominētajām grāmatām un jaunākajām tendencēm latviešu literatūrā.

Ingmāra Balode publicē dzejoļus kopš 90. gadu beigām. Dzejniecei iznākuši trīs dzejoļu krājumi, divi no tiem saņēmuši Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejoļi tulkoti angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, čehu, itāļu valodā. Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas, atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autorus, pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks, Ādams Zagajevskis un citi. Balode par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts pieejams “Siguldas Devona” facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

Informāciju sagatavoja:

Madara Pētersone

16. maijā plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies cikla “Sarunas bibliotēkā” tikšanās un sarunas par ceļošanu ar ceļotāju, grāmatu un bloga mugursoma.lv autori Zani Eniņu.

Zane Eniņa ir apceļojusi vairāk nekā 80 valstis, taču Santjago ceļu uzskata par vienu no īpašākajiem. 2022. gada nogalē iznākusī grāmata “Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij” vēsta par autores pieredzi, kājām mērojot piecus Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļa maršrutus – gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto ceļa posmu Latvijā. Spilgts, neaizmirstams piedzīvojums, kas liek sevi iepazīt dažādos fiziskos un emocionālos līmeņos.

Lasītāji ir iecienījuši Zanes Eniņas grāmatas un ceļojumu aprakstus, kuri iedvesmo celt plecos mugursomu un doties ceļā, lai iepazītu citas valstis un cilvēkus, un ikviens, kas vēl domā par došanos ceļojumā, īpaši Santjago ceļā, šajos stāstos saņem atbildes. Zanes Eniņas grāmatas un stāsti ir labs iedvesmas avots, lai beigtu domāt par iešanu, bet patiesi to izdarītu.

Latvijas Santjago ceļa posmu autore veica 2022. gada vasarā, apzinoties, ka tas būs pirmais Latvijas Santjago ceļam veltītais apraksts, kas nonāks grāmatā.

Zanes Eniņas pirmā grāmata “Nekaunīgais pingvīns” (2020) vēsta par piedzīvojumiem, septiņarpus mēnešus ceļojot pa Dienvidameriku, Lieldienu salu un Antarktīdu un 2022. gadā izdota otrā grāmata “Uz Aļasku un atpakaļ”, kurā autore stāsta par savu ceļojumu ar auto, četros mēnešos šķērsojot Kanādu un ASV, pieveicot 30 000 kilometrus.

Stāstu vakarā ar Zane Eniņa savu stāstījumu papildinās ar brīnišķīgām ceļojumu fotogrāfijām.

13. maijā plkst. 11.00 Skulmju dzimtas mājas Mālpilī notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” maija tikšanās. Literatūrzinātniece Signe Raudive stāstīs par pētījumu, kas publiski izskanēs pirmo reizi – Sievietes grāmatnieces 20. gs. 20.–30. gadu Latvijā. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē Mālpilī, gan skatīties tiešraidē “Siguldas Devona” Facebook lapā.

Savā vēstījumā Signe Raudive pievērsīsies maz pētītai grāmatniecības vēstures lappusei – sieviešu darbībai grāmatu izdevējdarbībā un tirdzniecībā Latvijā starpkaru periodā. Balstoties līdz šim apzinātajā materiālā – arhīva dokumentos, recenzijās, grāmatu sludinājumos presē un bibliogrāfiskos rādītājos, lekcijā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kas bija pirmās nozīmīgākās izdevējas 20.–30. gadu Latvijā. Kādas grāmatas galvenokārt bija pārstāvētas viņu vadīto izdevniecību produkcijā, cik pieprasītas tās varēja būt lasītāju un novērtētas – kritiķu acīs? Kā Elizabetes Alunānes, Ilgas Zvanītājas, Annas Grobiņas, Emīlijas Benjamiņas un citu grāmatnieču apgādātie izdevumi iekļāvās sava laika izdevējdarbības tendencēs?

Signe Raudive ir literatūras un grāmatniecības vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā asistente, viena no institūta veidotās literatūras datubāzes literatura.lv galvenajām redaktorēm un LU doktorantūras programmas “Valodu un kultūru studijas” studente. Interešu lokā šobrīd ir 20. gadsimta sākuma un starpkaru perioda grāmatniecības vēsture, īpaši pievēršoties sieviešu darbībai grāmatniecībā un autora, izdevēja un lasītāja mijiedarbei.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatas ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts LNB cikla “Grāmatai 500” programmā. Cikla tēmas – lasīšanas paradumu evolūcija, muižu bibliotēkas, grāmatu dizains, cenzūra un citi. Cikls sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Informāciju sagatavoja:
Madara Pētersone

Šajā gadā Bērnu kultūras konsultatīvā padome, ko veido piecas pirmsskolas iestāžu grupiņas, īsteno radošus projektus.

Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmsskolas grupa izstrādāja savas idejas Lēdurgas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas interjeram. Sadarbībā ar dizaineri Leili Kerimovu, Siguldas novada bibliotēkas vadītāju Jeļenu Ozoliņu un Lēdurgas bibliotēkas vadītāju Līgu Rostoku bērniem bija iespēja pārrunāt to, kas viņiem svarīgi, apmeklējot bibliotēku. Tā ir drošība, mīļa un mājīga vide un krāsu bagātība, tāpēc šie elementi ir jāņem vērā, plānojot jaunās bibliotēkas interjeru.

Siguldas novada Bērnu kultūras konsultatīvajā padomē darbojas bērni no pirmsskolas izglītības iestādēm “Tornīši” un “Pasaciņa” Siguldā, “Māllēpīte” Mālpilī, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmskolas grupa un Allažu pamatskolas pirmskolas grupa.

25. un 29. aprīlī koncertzāli “Baltais flīģelis” pieskandinās mākslinieku skanīgās balsis.

Šodien, 25. aprīlī, plkst. 19.00 ikviens aicināts apmeklēt Sibeliusa vidusskolas meiteņu kora (Helsinki, Somija) koncertu (diriģents: Reijo Aittakumpu). Vakara gaitā uzstāsies arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris (diriģenti: Jānis Baltiņš, Uldis Kokars; koncertmeistare: Sintija Šteinkopfa). Ieeja ir bez maksas.

Savukārt sestdien, 29. martā, plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks Valmieras kamerkora “Kaķi” un kultūras centra “Siguldas devons” jauktā kora “Spārni” sadraudzības koncerts. Koncertā skanēs dažādu laiku un skaņražu, dažādu stilu un noskaņu mūzika par vērtīgo, kas mums dots, – mīlestību, atmiņām, brīvību un cerību, kas modusies līdz ar jaunu pavasari.

“Kaķi” ir pēc Endrjū Loida Vēbera mūzikla projekta izveidojies pastāvīgs kamerkora sastāvs un kopā muzicē jau 23. gadu. Dzied to, kas pašiem patīk, – gan melnā kaķa Latīņamerikas mūziku, gan dodas nakts pastaigās latviešu mūzikas laukos, gan klausās cits citā džeza stilistikā veidotajos darbos. Kora ceļi vijušies uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, pie latviešiem Sibīrijā un Sanktpēterburgā. Diriģentes: Inga Zirne (“Kaķi”) un Līga Ādamsone (“Spārni”). Koncertmeistare: Līga Ivāne. Biļešu cena ir 5 eiro (biļešu iegāde pasākuma dienā stundu pirms koncerta).

22. aprīļa pēcpusdiena kultūras centrā “Siguldas devons” tika aizvadīta Ukrainas zīmē – lieliskā ukraiņu dziedātāja Valentīna Levčenko visus klātesošos aicināja uz dziedāšanās apli, iemācot arī divas ukraiņu tautasdziesmas. Plecu pie pleca dziedāja gan ukraiņi, gan latvieši, un skanēja tiešām krāšņi!

Sadziedāšanās bija ne tikai iespēja pulcēties ukraiņu kopienas pārstāvjiem, lai pavadītu pēcpusdienu dziesmā, bet arī iedzīvotājiem un jebkuram interesentam pievienoties, gūt ieskatu ukraiņu kultūras šķautnēs un dziedāšanas tradīcijā, kā arī ņemt dalību – dziedāt kopā un mācīties.

Iespējams, šī sadziedāšanās reize būs aizsākums ukraiņu kora tapšanai Siguldā.

Paldies Pēterim Veģim, kas ne vien dziedāja, bet arī fotografēja un filmēja!

Foto: Pēteris Vēģis

Pasākumu cikls “Kultūr’Kūlenis jeb KuKū” šajā sezonā tapis, lai rādītu ceļu kultūrā un sniegtu citu līdz šim neizmantotu kultūras pieredzi dažāda vecuma iedzīvotājiem.

Pasākumu cikla četros notikumos rādījām un popularizējām jaunus un jau zināmus piedāvājumus kultūrā, izmantojot dažādas pasākuma formas – izrādes, neparastas tikšanās, meistarklases, filmu seansus, priekšlasījumus un demonstrējumus, aicinot līdzdarboties.

Šoreiz pasākumu programma tika veidota, balstoties uz esošo piedāvājumu kultūras centrā “Siguldas devons” – Kristiāna Brektes un Modra Svilāna izstādi “Troksnis”. Izvēlēta tēma bija saistīta ar kustību un ritmu. Pasākuma ietvaros notika ekskursija pa izstādi kopā ar māksliniekiem, dejas performance un kustību meistarklase, radošā darbnīca ar māksliniekiem Krisitanu Brekti un Augusti Petri, Arta Oruba bungu solo koncerts. Tā kā sestdiena, 22. aprīlis, bija talkas diena, tad arī pasākuma ietvaros talkojām.

Ikviens pasākuma dalībnieks “Ideju talkā” varēja dāvāt arī savu ideju nākamajiem ģimeņu cikla pasākumiem, kutus atsāksim jau septembrī.

Paldies Ekonomikas un kultūras augstskolas Kultūras vadības 2. kursa studentiem, horeogrāfei Alisei Putniņai un NMV Rīgas Baleta skolas meitenēm, māksliniekam Kristiānam Brektem un Augustei Petrei un bungu virtuozam Artis Orubs par svētkiem kultūras centrā “Siguldas devons”.

Līdz 21. maijam Siguldas Jaunās pils salonā aplūkojama mākslinieka Jāņa Puriņa jaunākā personālizstāde “Dabiska dzīves izpausme”.

Mākslinieks ir dzimis Siguldā, un šī vieta kļuvusi arī par daudzu radošo darbu iedvesmas avotu. Jānis Puriņš mācījies Siguldas 2. vidusskolā, viņa radošā darbība sākusies 1976. gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas Kultūras namā par mākslinieku, noformētāju un dekoratoru.

No 1980. līdz 1987. gadam mācījies Maskavas Mākslas universitātē glezniecību – stājgrafiku pie profesora Grohotova. Paralēli tam apguvis iemaņas arī Rīgā, studijā “Kolorīts”, pie mākslinieka Harija Blunava. Jānis Puriņš strādā akvareļglezniecībā, kā arī eļļas, guašas un tempera tehnikā, gleznojot dabas ainavas, kluso dabu un portretus. Ir vairāk nekā 2000 mākslas darbu autors.

1985. gadā Siguldas pagasta Kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Ekspozīcijas apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.