Vasarā atgriešanos uz skatuves piedzīvos leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu Muktupāvelu, Maiju Lūsēnu un ģitāristu Aivaru Gudro.. 45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pasific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas (“Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”, “Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem.
Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji — Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.
“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar ‑ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars” Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto. 2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums. Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu — tādu kā toreiz, izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.
“Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti, un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu — “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.
Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.
Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē.
Vasaras koncerttūrē uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai, Aivaram Gudrajam pievienosies arī Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis (papildvokāls).
Zodiaka vērienīgās atvadu turnejas koncerts Siguldas pilsdrupu estrādē gaidāms 16.jūnijā 20:00. Biļetes iepriekšpārdošanā – Biļešu Paradīzē. Rīko Producentu grupa 7.
Sestdien, 10. jūnijā, plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2023” atklāšanas pasākumu. Pasākumā viesosies rakstnieks Dzintars Tilaks ar stāstu par grāmatu “Zlatas ceļš”, būs konkursi, stāstījumi par citu grāmatu un ilustrāciju tapšanu. Ikviens varēs iepazīties ar žūrijas 2023. gada kolekcijas grāmatām un iesaistīties lasīšanas maratonā.
Dzintars Tilaks ir divdesmit grāmatu autors, un, kā pats saka, par rakstnieku kļuvis nejauši, radošajā darbā bieži paļaujas uz intuīciju. Apmēram puse no darbiem ir adresēti bērnu un pusaudžu auditorijai. 2022. gadā iznākusi grāmata “Zlatas ceļš”, kura vēsta par ļoti aktuālo Ukrainas kara tēmu. Dzintara Tilaka jaunā grāmata “Zlatas ceļš” ir pieaugšanas stāsts. Stāsts par bērniem, kuriem nelaikā nākas atvadīties no savas bērnības un kļūt pieaugušiem, lai izdzīvotu.
Dzintars Tilaks “Iespējams, ka grāmata nebūtu tapusi, ja vien ilgu laiku man nebūtu iespējas ikdienā tikties ar kādu Ukrainas ģimeni, kas apmetās mūsu mājās. Sarunas, prieki un asaras, stāsti, atmiņas, detaļas – tas viss iegūla gluži vai manā zemapziņā, lai pamazām taptu stāsts par meiteni un viņas ceļu uz glābiņu no kara. Par meiteni, kura dodas uz tālo Latviju.”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs jau 23. reizi izsludina lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” jauno grāmatu kolekciju. Lieli un mazi lasītāji jauno grāmatu kolekciju varēs vērtēt visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos varētu paziņot balsojuma rezultātus.
2023. gada programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” katrā vecumgrupā ir jāvērtē piecas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus atļaujot izvēlēties jebkuru grāmatu no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.
Šogad iekļauto grāmatu klāsts ir bagāts gan ar mūsdienām aktuālo tematiku, kas ļauj ielūkoties pagātnē, gan aizrauj ar pasakainu fantāzijas lidojumu. Kolekcijā varam lasīt dzeju, aplūkot un izpētīt komiksus, skaitīt skaitāmpantus, izvēlēties un vienā naktī izlasīt romānu, lēnām baudīt stāstu krājumus un priecāties par lielisko ilustratoru devumu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Līdzās citu Vidzemes mākslinieku darbiem Madonā līdz 25. jūnijam apskatāmi arī Siguldas novada mākslinieku darbi izstādē “ZEME DEG”. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālē pēc rekonstrukcijas viena no pirmajām izstādēm, kas pārsteigs apmeklētājus ir Vidzemes reģiona mākslinieku kopīgā darbu izstāde, kura ir iedvesmojoša tradīcija – Madonas, Cēsu, Valmieras, Siguldas, Alūksnes, Valkas, Limbažu un arī Rīgas, Smiltenes, Saulkrastu, Jūrmalas novados. Šogad tās mājvieta — MADONA – Vidzemes augstienes sirds, ar savām kultūrvēsturiskajām un mākslas tradīcijām.
Īpaši nozīmīga šī izstāde ir arī ar to, ka tā aplūkojama klātienē. Iepriekšējā izstāde kaimiņu novadā norisinājās virtuālā vidē, jo to ietekmēja visi pandēmijas ierobežojumi un tās veidošana bija izaicinājums organizatoriem. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, šī būs pirmā izstāde pēc vides pieejamības uzlabojumu darbiem, ar kuru atkal atvērtas durvis lielajās Izstāžu zālēs apmeklētājiem un mākslas cienītājiem.
Vidzemes mākslinieku izstāde ir kopā sanākšana, savstarpējā satikšanās, arī jaunas iepazīšanās un savstarpējo krāsu sinerģija. Vidzemes mākslai ir sava garša, elpa un savs raksturs, kuru vēlamies parādīt prasīgajam un vērīgajam apmeklētājam. Tādēļ tēma un izstādes nosaukums ir “ZEME DEG”. Šo tēmu ļāvām māksliniekiem interpretēt visplašākajos formātos – kā reālus notikumus, kā ideju, kā asociāciju, kā burtisku nozīmi, kā sajūtu, domas vai krāsas. Izstādes tēma aktualizē pasaulē un valstī notiekošos procesus, kuri bieži vien ir sāpīgi smeldzīgi, neērti — ekonomiskās krīzes, covid19, pārtikas nepietiekamība dažādās pasaules valstīs, politisko spēku spēles, karus, plūdus, ugunsgrēkus un citas lietas, kas mūsu sajūtās liek “zemei degt zem kājām”. Izstāde runās par krīzes tēmām, kas ikdienā ir mums blakus esošas, un katram māksliniekam šī tēma var būt sava – iekšēja, ārēja, tuvāka vai tālāka, lokāla vai pasaulīga. Jebkuru tēmu arī var aplūkot no dažādiem aspektiem – kā ir un kā autors vēlētos lai būtu. Pilnīgi iespējams, ka krīze ir arī tad, ja par maz redzam vai sajūtam kaut ko, ko ļoti vēlamies redzēt un sajust, bēgot no krīzēm patveroties skaistajā un vēlamajā.
Aicinām apmeklēt izstādi “ZEME DEG”, kurā ir vairāk nekā 75 dažādu Vidzemes reģiona mākslinieku ar 120 dažādiem mākslas darbiem. Izstādē var aplūkot gan keramiku, papīra porcelānu, gleznas, tekstila darbus, fotogrāfijas, instalācijas un daudz ko citu. Šie darbi ir kā izbēgšana no tagadnes un problemātiskajām situācijām. Izstādes ideja ir iedvesmot un saliedēt sabiedrību priekš labākas nākotnes, kā arī izglītot apmeklētāju — kā māksla un mākslinieki var runāt par neērtām un ļoti aktuālām tēmām caur dažādiem izteiksmes līdzekļiem. Darbus apmeklētājs var interpretēt pēc sava skatījuma, bet ne vienmēr tas var sakrist ar autora ideju.
Izstādei dalību pieteica 91 mākslinieks, kopā piesakot 179 darbus (darbu grupas). Kopumā uz Madonu no pieteiktajiem mākslas darbiem tika atvesti 152 mākslas darbi/ darbu grupas. Izstādē pārstāvētie 79 mākslinieki:
Gaidām Jūs Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs un izstādes “ZEME DEG” laikā no 12. maija līdz 25. jūnijam Madonā, Skolas ielā 10a. Tikšanās ar māksliniekiem un mākslas darbu autoriem notiks 22. jūnijā plkst. 13.00 Izstāžu zālēs.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
Siguldas novada Kultūras centrs otro gadu pēc kārtas izsludina Siguldas novada radošās rezidences konkursu. Tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.
Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies: apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska).
Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu Siguldas pilsētā diviem cilvēkiem divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.
Rezidences noteikums: rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās nodarbības novada izglītības iestādēs.
Pieteikums rezidencei sastāv no:
Pieteikumus līdz 2023. gada 30. jūnijam aicinām iesniegt:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada radošās rezidences nolikums pieejams šeit (sadaļā “Citi”): https://www.sigulda.lv/public/lat/kultura/dokumenti111/
Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.
Jautājumus adresēt Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītājai Dacei Krecerei-Vulei: dace.krecere@sigulda.lv.
Atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
26. maijā Cēsu pilsdrupās notika 11. zēnu koru salidojums “Puikas! Dziedāsim!” Salidojumā tiesības piedalīties izcīnīja arī divi Siguldas novada zēnu kori – Siguldas 1. pamatskolas zēnu koris un Lēdurgas pamatskolas zēnu koris.
Festivālā piedalījās 45 zēnu kori no visas Latvijas. Siguldas 1. pamatskolā zēnu kora dziedāšanas tradīcijas ir senas. To aizsācēja ir Latvijā labi zināmā mūzikas skolotāja Olga Jakāne, kura ir bijusi arī zēnu koru salidojuma virsdiriģente. Kopš 2002.gada zēnu kori vada skolotāja Evija Rozena.
Gatavošanās salidojumam notika intensīvi. Viena gada laikā zēni apguva 19 dziesmas.
15. jūnijā plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” koncertu sniegs starptautiski atzītais bērnu koris “TAPIOLA” no Somijas pilsētas Espo.
Bērnu koris “TAPIOLA” šogad svin 60. gadadienu kopš tā dibināšanas. Jubilejas gadu koris “TAPIOLA” diriģenta Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) vadībā atzīmē ar koncerttūri Baltijas valstīs un pirmoreiz tā vēsturē – Latvijā. Koris koncerttūrē dosies aptuveni 40 dziedātāju sastāvā. Koncerttūres mērķis ir iepazīt Baltijas valstu mūziku un kultūru, kā arī veidot jaunas draudzības. Latvijā kora sadarbības partneris ir Rīgas Doma meiteņu koris “TIARA” diriģentes Airas Birziņas vadībā.
Kora “TAPIOLA” koncertprogrammai Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” dots nosaukums “Apkārt pasaulei un atgriežoties Somijā”. Koncerta pirmajā daļā simbolisks mūzikas ceļojums vēstīs par tām valstīm, kurās koris savā 60 gadu ilgajā darbības laikā viesojies un koncertējis, – skanēs Zviedrijas, Kanādas, ASV, Austrālijas, Filipīnu, Japānas Izraēlas, Ungārijas, Francijas, Vācijas un Igaunijas komponistu oriģinālmūzika un tautasdziesmu apdares. Koncerta otrajai daļai izvēlēta izcilāko, pasaulē pazīstamāko somu komponistu mūzika – kora sniegumā skanēs E. Rautavāras, Ž. Sibēliusa, T. Turkka, J. Linkola, H. Wessman un A. M. Kähärä kordarbi.
Diriģents Pāsi Hioki par viesošanos Latvijā saka: “Koris “TAPIOLA” savas darbības laikā apceļojis gandrīz 40 valstis. Šogad – par godu kora 60. gadadienai – esam pagodināti pirmoreiz viesoties Latvijā. Mēs vēlamies Latvijas klausītājiem piedāvāt gan dažādus ārzemju komponistu kordarbus, gan īpaši korim TAPIOLA sacerētu somu komponistu kormūziku. Kora TAPIOLA mākslinieciskais mērķis jau no tā darbības pirmsākumiem bijis attīstīt un veidot daudzpusīgus mūziķus – un tieši tādēļ mūsu dziedātāji ne tikai dzied, bet arī spēlē mūzikas instrumentus.”
Koncerta norisi atbalsta Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” un Rīgas Doma meiteņu kora biedrība. Ieeja koncertā ir bez maksas.
Koris “TAPIOLA” ir pasaulē pazīstams un godalgots bērnu koris no Espo, Somijas. Kopš dibināšanas koris TAPIOLA no skolas kora ir kļuvis par viens no pasaulē pazīstamākajiem bērnu un jauniešu koriem, izceļoties ar tā īpašo, atšķirīgo kora skaņu, ko novērtējuši daudzi mūzikas kritiķi visā pasaulē. Kori 1963. gadā dibinājis profesors Erkki Pohjola, viņa darbu no 1994. līdz 2008. turpināja Kari Ala-Pöllänen, bet kopš 2008. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) – kora TAPIOLA absolvents, bijušais dziedātājs. Šobrīd korī dzied aptuveni 50 jaunie mūziķi vecumā no 9 līdz 19 gadiem. Līdztekus dziedāšanai katrs kora dalībnieks spēlē arī kādu mūzikas instrumentu.
Kora repertuārs ir ļoti daudzveidīgs – no džeza mūzikas līdz laikmetīgajam un klasiskajam repertuāram, no tautas mūzikas līdz sakrālajai kormūzikai. Nozīmīga ir kora TAPIOLA mākslinieciskā sadarbība ar mūsdienu komponistiem – vairāki somu un ārvalstu komponisti ir komponējuši un veltījuši skaņdarbus tieši korim TAPIOLA.
“TAPIOLA” aktīvi koncertā Somijā un ārvalstīs. Īpaša tradīcija kopš 1960-tajiem gadiem ir ikgadējie Ziemassvētku koncerti. Koris veicis daudzus desmitus ierakstu, ieguvis balvas un atzinību vairākos nozīmīgos koru konkursos, piemēram, BBC koru konkursa Let the Peoples Sing galveno balvu Silver Rose Bowl (1971), kā arī saņēmis UNESCO mākslas veicināšanas balvu (1996). Darbības laikā koris TAPIOLA devies vairāk nekā 80 starptautiskās koncerttūrēs visā pasaulē.
Pāsi Hioki (Pasi Hyökki) (1970) ir kordiriģents, mūzikas maģistrs un soprānists (īpašs kontrtenora veids). Kopš 2008 gada P. Hyökki ir kora “TAPIOLA” mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir arī YL (Ylioppilaskunnan Laulajat) vīru kora (Somijas pazīstamākā un vecākā somu valodā dziedošā vīru kora; koris dibināts 1883. gadā) mākslinieciskais vadītājs un paša dibinātā kamerkora EMO Ensemble galvenais viesdiriģents. Kopā ar kamerkori EMO Ensemble, vokālo ansambli Talla un kamerkori Cantabile, ieguvis uzvaras daudzos koru un vokālo ansambļu konkursos un vairākos no tiem arī saņēmis diriģenta balvu. Diriģents P. Hioki bieži veic ierakstus ar visiem saviem koriem, strādājot gan kā diriģents, gan producents. Viņa veiktie ieraksti kopā ar vokālo ansambli Talla, kamerkori EMO Ensemble un YL vīru kori Somijā atzīti par Gada kora disku. P. Hioki 2014. gadā Somijā saņēma izcilo Klemetti balvu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēkā Leona Paegles ielā 3 līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu komiksu izstāde “IZSTĀSTĪTIE. Ukrainas bērnu stāsti”.
Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā “Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto, bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.
Jau 2,5 miljoni Ukrainas bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.
“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijis pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.
Kamēr grāmata vēl tikai top, Siguldas novada bibliotēkā varēs aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T‑kreklu grafikas.
“Ir pieredzes, kuras pārtop klusēšanā. Tās atstāj prātā attēlu šķembas, kuru savādā gaisma vēl ilgi apspīd notikumus ap mums,” komiksu grāmatas “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” ievadā raksta Linda Gabarajeva.
Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra, atbalsta SIA “Latvijas Finieris”, SIA “Gardu muti” un izdevniecība “Aminori”.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā Iveta Hamčanovska
Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama plašu atzinību guvušā fotogrāfa Kristapa Kalna fotoizstāde “Tirgus ļaudis,” kas sirsnīgos un kolorītos portretos ļauj ielūkoties atdzimušā Siguldas tirgus ikdienas dzīvē. Izstādes atklāšana norisinājās Siguldas svētku ietvaros Siguldas tirgū.
Izstādē piedāvātā fotogrāfiju izlase ļauj iepazīt īstus, nesamākslotus cilvēkus sev ierastajā tirgus vidē un izcelt skaisto vienkāršajā ikdienā. Tie ir dārzeņu un stādu audzētāji, kūpinājumu un zivju tirgotāji, bitenieki, maizes cepēji – lepni un čakli sava darba darītāji, kuru pievilcību veido nevis glancēts skaistums, bet gan sastrādātas rokas un gandarījuma krunciņas sejā.
“Izstāde ”Tirgus ļaudis” ir fotogrāfa un vides kopīgi veidots stāsts par to kas notiek tepat blakus Siguldā. Centrā ir cilvēks ar savām vērtībām,” uzsver Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.
“Sigulda ir mana bērnības pilsēta – mans tēvs bija ārsts Siguldas slimnīcā un ģimene jau ilgus gadus organizē Siguldas opermūzikas svētkus. Tāpēc liels bija mans prieks pavadīt laiku ar Siguldas ļaudīm tirgus vidē – lieliskā, vitālā un košā sastapšanās vietā,” stāsta fotogrāfs Kristaps Kalns.
“Ar šo fotogrāfiju izlasi vēlamies vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pamanīt un novērtēt īstas vērtības mums apkārt. Viena no tādām pavisam noteikti ir mūsu Siguldas tirgus cilvēki – skaisti savā vienkāršībā un darba tikumā. Tāpēc ceram, ka “Tirgus ļaudis” kalpos par iedvesmu vēl ciešāk iepazīt Siguldu un tās krietnos cilvēkus,” saka Ēriks Grūbe, uzņēmējs un Siguldas tirgus attīstītājs.
Izstādes varoņi Siguldas tirgū sastopami katru dienu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Vasara ir piedzīvojumi dabā, parkos un pilsētu laukumos. Arī brīvdabas koncerti un festivāli. Tāpēc, noskaņoties vasarai, iedvesmos laikmetīgā cirka izrāde, kuru uz Siguldas svētkiem vedīs igauņu mākslinieku trupa “Big Wolf”. Plkst. 15.00 Svētku laukumā svinētājus pārsteigs gaisa akrobātikas stāsts “Trīs māsas”.
“Trīs māsas” ir izrāde, kas stāsta par izcilajām Ziemeļvalstu sievietēm. Par viņu maigumu, spēku, pārliecību un bailēm. Noslēpumi atklājas patiesībā un pazūd starp debesīm un zemi. Nav pareiza vai nepareiza, nav laba vai slikta, sieviete ir tikai miesa un kauls māsas mīlestības plīvurā.
Veidojot izrādi, komanda pētīja senās ziemeļvalstu laulību tradīcijas, sievietes lomu un ģimeniskās vērtības senatnē, kā arī to transformāciju (vai nē) mūsdienās.
Projekta “Trīs māsas” pamatā ir gaisa akrobātikas disciplīnu (šūpuļtīkls, stīpa) un asprātīgas komēdijas apvienojums, kas papildināts ar tautasdziesmu stāstos balstītu horeogrāfiju un sociāli aktīvas pozīcijas impulsiem.
Izrādes ilgums: 45 minūtes. Izpilda: Grete Gross (Igaunija), Lizeth Wolk (Igaunija), Alise Bokaldere (Latvija). Idejas autors: “Big Wolf Company”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Foto: Harry Tiits
Maija otrā pusē Cesvainē Bērnu un jauniešu folkloras svētkos “Pulkā eimu, pulkā teku” satikās 71 bērnu un jauniešu folkloras kopa no visas Latvijas, kopskaitā vairāk nekā tūkstotis dalībnieku, to vidū arī Siguldas novada kolektīvi.
No Siguldas novada uz Cesvaini devās Allažu Tautas nama folkloras kopa “Tiptaiņi” (vadītāja Liena Tetrovska) un Lēdurgas Kultūras nama “ Putni” ( vadītāji Mārtiņš Āboliņš un Ilze Kļaviņa).
Nacionālais sarīkojums “Pulkā eimu, pulkā teku” katru gadu notiek citā Latvijas kultūrvēsturiskajā novadā, piemēram, 2011. gadā tas notika Turaidā un Lēdurgā, bet šogad Cesvainē. Ik gadu sarīkojums veltīts tēmai, kuru dalībnieki pēta vietējo tradīciju kontekstā. 2023. gada tēma bija “Amati, amatnieku meistarstiķi un niķi”.
Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju” Siguldas Jaunās pils salonā vienkopus ļauj iepazīties ar mākslinieces pēdējos gados radītajiem darbiem. Dambergas radītās skulpturālās instalācijas, skulptūras un performances video, apmeklētājam liek pievērst uzmanību keramikas objektu formas dinamiskajai izteiksmībai un individualitātei, reizē runājot par vielas matēriju un mākslinieces mijiedarbību ar to darbu radīšanas procesā.
Balstoties uz izpratni par matēriju, izriet kultūru izpratnes par apkārtējo pasauli un lietu kārtību. Laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju” uzdod jautājumu – kas ir matērija un objekts mūsdienu tik ļoti mainīgajā laikmetā. Keramika ir burtiska matērijas māksla – zemes masu ierobežošana, saruna, kur roka rada objektu un kuru vada pati māla masa, pats topošais objekts.
Māksliniece savus darbus rada, ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā – tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā.”
Egija Damberga studējusi keramiku gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā – bakalauros un maģistros. Egijas darbos raksturīga eksperimentāla pieeja keramikas mākslai, radot ne tikai skulpturālas instalācijas, bet arī performances un multimediālo mākslu. Piedalījusies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “Art Vilnius‘22”, 3. Latvijas keramikas biennāles starptautiskajā konkursa izstādē “Martinsona balva 2021”, Marka Rotko mākslas centrā, izstādē “Savējie” eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” un citās izstādēs.
Izstāde “Sarunas ar matēriju” apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 9. jūlijam. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tītmane
Siguldas pilsdrupu estrādē Līgo vakarā būs iespēja baudīt “Skroderdienas Silmačos” 120. jubilejas iestudējumu.
Savukārt Līgo nakts ieskaņai Siguldas pils dārzā plkst. 18.00 koncertēs Strādnieku maršu orķestris no Norvēģijas. Orķestris dibināts 1921. gadā un tajā ir aptuveni 50 entuziastisku Janičāru vecumā no 17 līdz 70 gadiem, tas ir labi pazīstams un iemīļots nelielajā Norvēģijas pilsētiņā Verdālā. Orķestris katru gadu uzstājas vairākos koncertos Norvēģijā. Latvijā kolektīvs viesojas pirmo reizi.
Apzinoties, ka latvieši vienmēr pelnījuši īsteni latvisku ielīgošanu režisora Imanta Strada radītajā iestudējumā pēc viņa aicinājuma, kopā pulcējas aktieri no gandrīz visiem Latvijas lielākajiem teātriem. “Skroderdienas Silmačos” lomas izspēlēs spilgts aktieru kolektīvs: Kristīne Nevarauska (Antonija), Edgars Pujāts vai Ģirts Ķesteris (Dūdars), Madara Melne Tomsone (Elīna), Ivo Martinsons (Aleksis), Artis Jančevskis (Kārlēns), Imants Strads (Pindaks), Elīna Bojarkina vai Zane Aļļēna (Ieviņa), Meinards Liepiņš (Rūdis), Marģers Eglinskis (Ābrams Vulfsons), Ģirts Liuzniks (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum), Ieva Puķe vai Regīna Devīte (Pindacīša), Elīna Vāne vai Sigita Pļaviņa (Bebene), Māra Mennika vai Baiba Valante (Tomuļu māte).
“Parēķiniet paši – 120 gadi ir kā minimums sešas paaudzes, kuras ir uzaugušas ar Skroderdienām. Mums ir iespēja dziedāt līdzi un smieties par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecvecvecvecāki,” spriež izrādes režisors Imants Strads. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt – dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka “Skroderdienas” var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu – tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod no paaudzes paaudzē.
Pēc izrādes ap plkst. 21.50 kopā ar folkloras kopu “Putni” un “Senleja” dalībniekiem kopā iedegsim Jāņu ugunskuru. Bet ap plkst. 22.30 uz zaļumballi aicinās Dainis Skutelis un “Līgo orķestris” Jura Kristona vadībā.
Biļetes cena ir 15 eiro (izrādes un zaļumballes apmeklējums),
Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40% Pirmskolas vecuma bērniem ieeja brīva. Pasākuma dienā biļetes cena – 15 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. No plkst. 22.00 būs iespēja iegādāties biļetes ieejai zaļumballē, tās cena ir 10 eiro.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.