Kultūra - sigulda.lv

Nākamajā sestdienā, 4. novembrī, plkst. 11.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā (Anšlava Eglīša iela 5, Inciems) notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” šā gada priekšpēdējā tikšanās reize. Pasākums būs skatāms arī tiešraidē “Siguldas Devona” Facebook lapā.

Grāmatniecības un Atmodas vēstures pētnieks Artis Ērglis un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Oga stāstīs par to, kā Atmoda pārmainīja grāmatniecību.

Tikšanās reizē abi pētnieki stāstīs par 20. gs. 80. gadu nogali un 90. gadiem – strauju politisku un ekonomisku pārmaiņu laiku, kad procesi pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas ietekmēja visas dzīves jomas. Būtiskas pārmaiņas piedzīvoja arī grāmatniecība un poligrāfija, un tās vistiešāk ietekmēja pāreja no plānveida sociālistiskā ekonomiskā modeļa uz privāto uzņēmējdarbību, personīgās iniciatīvas un jaunu tehnoloģiju ienākšana nozarē. Šajā periodā nozares valsts uzņēmumi tika privatizēti vai beidza pastāvēt, paralēli pieauga privātā saimnieciskā darbība, un grāmatniecībā tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. 90. gadu sākumā, salīdzinot ar padomju periodu, būtiski pieauga publicēto grāmatu un plašsaziņas līdzekļu nosaukumu skaits, cenzūras atcelšana ļāva publicēt daudzus iepriekš nepieejamus, sevišķi trimdas, darbus, to vidū gan Anšlava Eglīša un pirmskara rakstnieku paaudzes, gan arī daudzu Latvijā līdz tam nezināmu autoru grāmatas. Savukārt konkurencē ar citu mediju attīstību, īpaši ar televīzijas programmu paplašināšanos un interneta attīstību 90. gadu otrā pusē, sāka kristies izdevumu metieni. Savu lomu spēlēja arī dzīves dārdzības pieaugums un pirktspējas kritums. Tomēr Latvijas grāmatniecība un poligrāfija spēja pārvarēt izaicinājumus un radīt pamatu, uz kura attīstīties un pastāvēt 21. gadsimtā.

Ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” rīko “Siguldas devons” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

15. novembrī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” (Siguldā, Pils ielā 8 A) notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” novembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni.

Sarunas tēmas: digitālais resurss www.literatura.lv, tā nozīme literātiem, skolām, universitātēm; sieviešu vēsture un devums sabiedrībā un kultūrā līdz Otrajam pasaules karam (www.womage.lv

Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (2007). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2016), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore (kopš 2021). Monogrāfijas “Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti” (2013, atkārtoti 2016) autore; par monogrāfiju saņēmusi Latviešu Literatūras gada balvas speciālbalvu. Līdzās pētnieciskajam darbam darbojas kā sastādītāja un redaktore. Vortāla www.literatura.lv iniciatīvas autore, stratēģe un galvenā redaktore.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Šo svētdien, 29. oktobrī, plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ar koncertuzvedumu “Violets” uzstāsies Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels.

Programmā “Violets” skanēs dažādos laikos rakstītas Jāņa Lūsēna dziesmas, kurās jaušamas Austras Skujiņas dzejas visdažādākās nianses – gan kluss slavinājums mīlestībai, gan temperamentīga bravūra, mēģinājumi izrauties no ikdienišķā, arī rezignēta samierināšanās. Zigfrīda Muktupāvela vijoles spēle un balss, kā arī džeza trio Jāņa Lūsēna vadībā jebkuras gradācijas padarīs vēl izteiksmīgākas.

Pirmā tikšanas komponistam Jānim Lūsēnam un tajā laikā jaunajai dziedātājai Ancei Krauzei notika 1999. gadā, kad Liepājas teātrī tika iestudēta rokopera “Kaupēn, mans mīļais”. Šī darba iestudēšanā tika iesaistīti daudzi jaunie un talantīgie liepājnieki, to vidū no zināmākajiem – Mārtiņš Freimanis un Ance Krauze. Ance tika pamanīta savas zemās, spēcīgās balss un suitu temperamenta dēļ. Sekoja pirmā sadarbība ar Raimondu Paulu, savukārt Jānis Lūsēns uzrakstīja jaunu mūziklu “Neglītais pīlēns”, kurā Ancei Krauzei nu jau bija atveltīta galvenā loma.

Ar komponistu Jāni Lūsēnu, kā arī māksliniekiem Anci Krauzi un Zigfrīdu Muktupāvelu “Mūzikas namam Daile” veidojusies sadarbība dažādās koncertprogrammās jau kopš Dailes nama pirmsākumiem, jau 15 gadu garumā. Pirms vairākiem gadiem Jānis Lūsēns radīja Ziemassvētku dziesmas Zigfrīdam Muktupāvelam un Ancei Krauzei, bet šogad abi mākslinieki atkal satiksies Austras Skujiņas dzejas programmā “Violets” ar mūzikas autoru pie klavierēm.

Koncertprogrammu izpilda: Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels, pie klavierēm Jānis Lūsēns. Piedalās mūziķi Jānis Lūsēns jun.(basģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti).

Biļetes cena – no 18 līdz 25 eiro, biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.Ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.

Mālpils Kultūras centrā 11. novembrī plkst. 18:00 notiks koncerts “Mārtiņš Brauns – Latvijai”. Programma aptver komponista kordziesmas mantojumu no tās pašiem sākumiem – 1982. gada, kad Edgara Račevska rokas vadīta Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā “Ziedu kompozīcija”, līdz partitūrai “Ziemeļmeitas” ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko reizē ar gaišu pirmatskaņojuma sveicienu sūtīsim Mārtiņam uz Veļu valstību.

2021. gada rudenī, gatavojoties 70. dzimšanas dienas svinībām, komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu – gan savu, gan arī Latvijas jubileju.

Mārtiņš, kurš savu darbu atskaņojumos piedalījās lielākoties kā pianists, bet koncertos dziedāja visai reti. Taču, šķiet, tikai viņa radošā dzirksts un ar citu nesajaucamā balss visprecīzāk spēja nolasīt paša komponētās mūzikas temporitmu un emocionālo temperatūru. Arī šo – lielākoties paša izraudzīto dziesmu programmu Mārtiņš vēlējās atklāt pats – dziedot.

Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas – izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē – neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas. Viņa kordziesma ir aicinoša. Tā uzrunā ar reizēm nesafrizētu safrizētu akordu sabalsojumiem un iedrošina dziedāt līdz. Tā ir piedodoša, kaut vārdi caur sakostiem žokļiem sprakšķ, Raiņa “Daugavas” likteņu sāpi izteicot. Brauna mūzika trāpa tieši sirdī, bez liekvārdības un aplinkiem. Un ne velti mūsu nerakstītā himna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas noslēdz “Daugavas” ciklu, kļuvusi arī par Kataloniešu tautas neatkarības idejas skanisko balsi.

Runājot par mūziku, Mārtiņš Brauns precizē: “Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.”

Brauna pirmā kaislība bija rokenrols, kura moto visspilgtāk izteica grupa “Sīpoli”. Visai drīz tam stabili līdzās nostājās teātris un arī kino – žanri, kuros Brauns jutās kā zivs ūdenī. Taču, līdz ar attīstību un dažādiem sānsoļiem, jau 20. gadsimta 80. gadu vidū Mārtiņš Brauns, būdams kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu katedras absolvents, kļuva par jaunatnes kamerkora “Sindi Putnu dārzs” māksliniecisko balstu: aranžēja un pārveidoja, komponēja un radīja uzvedumus, kuros korim bija ‘jāizkāpj’ ārpus skatuves podestu rindām. Ap to laiku no roka balādēs un tautasdziesmās bāzētām melodijām piedzima cikls “Daugava” (1988).

Attālinoties no aktīvās koncetrdarbībās 90. gados, Brauns turpināja rakstīt teātrim un kino, kā arī – korim. Tieši mūža otrajā pusē radušās dziesmas ar Andra Slapiņa, Aleksandra Pelēča, Jāņa Petera tekstiem, svētsvinīgā “Kur miers” ar Bībeles tekstu, kas pārceļojusi no Jurim Podniekam veltītās dokumentālās filmas, kā arī virkne dziesmu ar Broņislavas Martuževas glāsmaini kodīgo dzeju. Brauns bija pazīstams ar Martuževu, ciemojās pie viņas Lubānas “Dārziņos”. Viņi sazinājās pa telefonu, atbalstīja un iedvesmoja viens otru.

Koncertprogramā “Mārtiņš Brauns – Latvijai” uzstāsies: Andis Klučnieks (flautas), Kristians Klava (flīģeļhorns), Henrijs Brants taustiņi (perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaisma) Andris Ūze (skaņa), Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš.

Biļetes uz koncertu var iegādāties tiešsaistē, cena no 20 līdz 25 eiro.

Piektdien, 20. oktobrī, plkst. 14.00 “Siguldas devonā” īpaša uzmanība tiks vērsta vienai no Siguldas novada vērtībām – Gaujas plostniekiem, kuru amata prasmesLatvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 2018. gadā, bet kopš 2022. gada tās līdz ar Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas plostnieku amata prasmēm iekļautas arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Pasākuma ietvaros tiks demonstrēta dokumentālā filma “Plostam jāiet plosta ceļš”, kas savu pirmizrādi piedzīvojusi 12. oktobrī. Pēc filmas noskatīšanās būs iespējams tikties ar tās veidotāju, kultūrvēsturnieci Ievu Vītolu un vienu no filmas varoņiem – Māri Mitrevicu.

Filma vēsta par Gaujas plostnieku tradīciju, tās būtību un lomu senāk un mūsdienās. Aptuveni stundu garās filmas galvenie varoņi ir Gauja un Gaujas plostnieki – gan tie, kuri šo tradīciju ir atjaunojuši un uztur mūsdienās (Romans Polītis, Mārtiņš Gaigals, Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš, biedrības “Gaujas plostnieki” biedri un draugi), gan tie vīri, kuri līdz 20. gadsimta 70. gadiem strādājuši uz Gaujas kā koku pludinātāji (Ēriks Gumbelis, Uldis Jaukulis, Māris Mitrevics). Filma uzņemta 2022. gadā un 2023. gada maijā, kad pie Spicu tilta notika plosta siešana, bet pēc divu dienu brauciena lejup pa Gauju Strenčos atzīmēti Gaujas plostnieku svētki.

“Plostam jāiet plosta ceļš” atklāj Gaujas plostnieku tradīcijas dzīvotspēju mūsdienās, kad Gauja vairs nav ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai, un tā sniedz arī nelielu ieskatu Vidzemei savulaik raksturīgā aroda kultūrvēsturē.

Dokumentālo filmu veidojuši režisori Rolands Polītis un Anna Šteinberga. Mūzikas autors ir Arturs Maskats. Filmas operatori — Rolands Polītis, Renārs Muskars. Skaņas operators — Andrejs Pedčenko. Montāžas režisore — Anna Šteinberga. Filmas producenti — Rolands Polītis, Ieva Vītola, biedrība “Gaujas plostnieki”.

Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, uzņēmuma “PATA”, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valmieras novada pašvaldības un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Ieejas maksa filmas “Plostam jāiet plosta ceļš” seansā kultūras centrā “Siguldas devons” 20. oktobrī plkst. 14.00 – 3 eiro.

Šonedēļ ir īpašā UNESCO nedēļa “No paaudzes paaudzē”, kas veltīta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. jubilejai. Latvijā to rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

17. oktobris tiek īpaši veltīts Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kura daļa esam arī mēs – Siguldas novads.

Nemateriālais jeb dzīvais vērtību kopums palīdz izprast mūsdienu pasauli un dzīvot tajā, spēcinot kopienu, kas ir gan mantojuma radītāji, gan glabātāji un tālāknesēji. Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu uzsver, ka ne tikai lietas un vietas, ko varam redzēt un aptaustīt, ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot ikdienā, piemēram, dziesmas, stāsti, tradīcijas, svētku svinēšana, valoda – ir nozīmīga kultūras mantojuma daļa, tas ir nemateriālais jeb dzīvais kultūras mantojums.

UNESCO nemateriālo vērtību sarakstā jau no pašiem pirmsākumiem ierakstīta Siguldas spieķa darināšanas prasme. Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs. Katram Siguldas spieķu meistaram ir savs rokraksts.

Gaujas plostnieku amata prasmes mūsdienās tiek saglabātas un uzturētas dzīvas. Ik pavasari Strenčos maija trešajā nedēļā uz plosta siešanu pulcējas vairāki desmiti vīru, kuri liek lietā Gaujas krastu apdzīvoto vietu, tostarp arī Siguldas plostnieku pārmantotās prasmes.

Piektdien, 20. oktobrī plkst. 14.00 Kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma dokumentālā filma par Gaujas plostniekiem “Plostam jāiet plosta ceļš”. Pēc filmas tikšanās ar producenti Ievu Vītolu un plostnieka amata prasmes zinātāju Māri Ansi Mitrevicu. Ieejas maksa – 3 eiro.

Aizvadītajā gadā nemateriālā mantojuma sarakstā tika iekļauta jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, ar kuru cieši saistīta arĪ mūsu novada teritorija.

Savukārt ceturtdien, 19. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” notiks UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”, kurā piedalīties aicināti skolu pedagogi, tīkla “Stāstu bibliotēkas” bibliotekāri, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas atmiņu institūciju darbinieki un UNESCO katedru pārstāvji.

Veļu laikā, 31. oktobra pievakarē, plkst. 18.30 Siguldas folkloras kopa “Senleja” aicina tikties laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, Siguldā, lai dziesmās pieminētu mīļos, kas devušies mūžībā, un godinātu Dainu tēvu viņa 188. dzimšanas dienā.

Dziesmas, atmiņu stāsti, mīklas un rotaļas, svecīšu gaismiņas, vārdos izteikta pateicība, kopā būšana ir svarīgas tradīcijas Veļu laikā, godājot aizgājušos tuviniekus un iepriekšējās paaudzes par viņu devumu mūsu dzīvēs. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdzi ņemot āra sveces, ar ko īpašo vakaru padarīt gaišāku.

Latvijā kopš senseniem laikiem rudens atnāk ar veļu laiku, ko ļaudis agrāk dēvējuši arī par Zemlikām, Dievainēm, Dvēseļu dienām, Ķauķu laiku, Iļģu laiku un vēl citādi. Veļu vakaram tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, posta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un dancoti danči, pieminēti senči un veiktas arī citas darbības. Īpašā rituālā rūpēts mielasts veļiem, kas nests uz riju, klēti vai atstāts turpat istabā pa nakti, ticot, ka tumsā veļi nāks apciemot sētu, tādējādi ar savu klatesamību un labvēlību nodrošinot sētai svētību.

Veļu vakara svinēšana joprojām ir dzīva tradīcija. Oktobris kapsētās ir Svecīšu vakara mēnesis. Folkloras nozares ļaudis Veļu laiku izdzīvo dažādos pasākumos, bet Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet to būtība paliek nemainīga – būt pateicīgiem un vienotiem savas tautas dzīvesziņas izzināšanā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja

Piektdien, 13.oktobrī, plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras nama skatītāju zālē viesosies “Jogitas pasākumu” radīts muzikāls uzvedums “Ķepaiņiem pa pēdām”.

Katram no mums piemīt kāds īpašs talants! Dosimies ķepaiņiem pa pēdām, lai noskaidrotu, kas tad ir Čeiza, Rabla, Everestas un viņu draudzenes Sanijas talanti. Pats svarīgākais ir ticēt sev un darīt to, kas patīk! Tad viss izdosies! Tiekamies talantu šovā jau pavisam drīz!

Mērķauditorija: 3 līdz 10 gadus veci bērni – pirmsskolas izglītības iestāžu un 1. līdz 4. klašu audzēkņi.

Īpašais viesis: aktrise Vita Baļčunaite

Bērniem līdz 1 gada vecumam – ieeja bez maksas, pārējiem – no 9 līdz 15 eiro. Biļetes var iegādāties tiešsaistē.

Siguldas novada bibliotēka 14. oktobrī plkst. 12.00 aicina ģimenes ar bērniem iesaistīties lasīšanas veicināšanas nodarbību “La(p)sa” ciklā – lasīt un klausīties aizraujošus stāstus, skatīties leļļu teātri un aktīvi līdzdarboties.

Programmā “La(p)sa” aicinātas iesaistīties ģimenes ar bērniem uz grāmatu lasīšanas piedzīvojumu ar mērķi stiprināt bērnu lasītprieku. Programma adresēta piecus līdz desmit gadus veciem bērniem un tā norisināsies no septembra līdz pat decembrim.

Lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm – leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu.

Siguldā visu oktobri aicinām apskatīt piecas izstādes, kuras patiks gan maziem, gan lieliem lasītājiem. Visas šīs unikālās izstādes bija daļa no Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmas, parādot apmeklētājiem mākslas un literatūras savienošanos dažādās izpausmēs.

“Vai grāmatai ir knābis” Siguldas novada bibliotēkā

Pašiem mazākajiem lasītājiem piedāvājam apmeklēt izstādi “Vai grāmatai ir knābis” Siguldas novada bibliotēkā. Tajā, darbojoties kopā ar vecākiem, būs iespēja uzzināt, kas ir tipogrāfija, kā top grāmatas, kas tajās dzīvo un arī – kā tajās ieiet. Iejusties varēs rakstnieka, mākslinieka un arī izdevēja jomā!

Izstādi rīko: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Autori: Rūta Briede, Inese Zandere, Artis Briedis. Paldies par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latvijas Finierim, Skrīveru Saldumiem. Izstāde tapusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Grāmatu starts”.

“Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” Siguldas pils kvartāla Dīķa mājā

Mazajiem lasītājiem patiks arī interaktīvā bērnu grāmatu ilustratores un autores Anetes Meleces izstāde “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” Siguldsa Jaunās pils kompleksa Dīķa mājā (Pils ielā 16/1). Tajā arī var darboties katrs pats – nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā visumā, salasīt skrienošos zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli pa miedziņa rāciju.

Izstāde bez maksas apskatāma līdz 12. novembrim. Izstāde atvērta no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Izstādes veidotāji: Anete Melece, Rūta Briede, Līva Ziediņa, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Oziliņš, Ilona Valaine-Blekte. Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Finieris, Sadolin, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.

Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstāde “Māja Hāpsalu” kultūras centrā “Siguldas devons”

Atcerēties bērnību un par iemīļotām grāmatām pastāstīt vecāki saviem bērniem varēs Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstādē “Māja Hāpsalu” Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons”. Tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja — laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis” un daudzas citas. Izstādē redzamas vairāk nekā 50 mākslinieces veidotās ilustrācijas – oriģināldarbi. Izstāde apskatāma līdz 4. novembrim, ieeja bezmaksas.

Izstādei ir izraudzītas ne tikai dažādās desmitgadēs tapušās ilustrācijas, bet arī grāmatu vāki un skices. Pašlaik Igaunijas pilsētā Hāpsalu atrodas „Ilonas brīnumzeme” – muzejs, kurā tiek glabātas gandrīz 1000 mākslinieces ilustrācijas, skices un miniskulptūras.

Izstāde “Māja Hāpsalu” tapusi ar AS “Latvijas finieris” atbalstu. Izstādes veidotāji: Katrina Ērliha, Eve Otstavela, Mārja Keutsa (Ilonas brīnumzeme), Rūta Briede, Līva Ziediņa, Artis Briedis, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Ozoliņš, Ilona Valaine-Blekte, Maima Grīnberga, Guna Kalniņa. Foto izstādes vizuālī: Atko Janusons

Izstādes scenogrāfijā redzami TLMS “Vīgrieze”, Alīdas Lindes studijas un TLMS “Staicele” dalībnieču, Ilonas Valaines-Blektes, Dzidras Sietiņas, Evijas Stukles-Zuitiņas, Zandas Dūdiņas-Spoģes austie un tamborētie paklāji.

“Zīnu anatomija” Siguldas novada Jaunrades centrā

Jaunieši un arī pārējie interesenti izstādē “Zīnu anatomija” Siguldas novada Jaunrades centrā varēs izpētīt zīnu pasaules dziļumus, atklāt to īpatnējo uzbūvi un iesaistīties pašizpausmē. Izstādē varēs apgūt, kā radīt zīnu, lai dalītos ar saviem vērojumiem un stāstiem.

Sekojot instrukcijai, apmeklētājiem būs iespēja radīt savu zīnu, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus. Ar radīto zīnu varēs papildināt izstādi, izliekot to īpaši atvēlētā vietā. Pēc izstādes zīnus varēs saņemt atpakaļ.

Izstādē apskatāmie zīni ir no Maijas Kurševas, Rūtas Briedes un biedrības četrdesmit grādi bibliotēkas. Izstāde apskatāma līdz 27. oktobrim, ieeja – bez maksas.

Raimonda Vinduļa izstāde “Posters of the day” koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā

Bet koprades laboratorijās Siguldas Stacijas laukumā var apskatīt Raimonda Vinduļa izstādi “Posters of the day”. Projektu “Posters of the day” mākslinieks uzsāka 2014. gadā. Tas ir veids kā mākslinieks grafiskā valodā attēlo katras dienas atskatu, meklējot, ieraugot, sajūtot, izvēloties kādam periodam savādāku stilu un piegājienu.

Darbos lakoniskā, skarbā un dzīvā valodā atbalsojas autoram aktuālie jautājumi un atbildes. Tāpat izstādē apskatāmas arī skulptūra no sērijas “Ķermeņa daļas”, kas vēsta par to, ka mūsu ķermenis ir ne vien fiziskais ķermenis, bet arī lietas un attiecības, ko ikdienā radām – tas viss veido un paplašina mūsu garīgo “ķermeni”.

Izstāde koprades laboratorijās apskatāma visu diennakti līdz 29. oktobrim.

Par izstādēm vairāk varat uzzināt Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla Facebook lapā.

Foto: Ginta Zīverte

Trešdien, 11. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies Latvijas Nacionālais teātris ar izrādi “Divas pasaules”. Izrādes sākums plkst. 19.00.

Pusaudžiem un vecākiem domātā izrāde notiek vienā cēlienā. Izrādes ilgums ir viena stunda un trīsdesmit minūtes.

Divi dzimumi, divi pusaudži, divas pasaules. Divi cilvēki, kuriem vajadzētu satikties, bet viņi nesatiekas. Nesatiekas, jo dzīvo citā laikā, nesatiekas, jo katrs ir savā grāmatā. Līdzīgi kā dzīvē – kaut kur pasaulē ir tāds pats cilvēks kā tu, bet jūs tā arī nekad nesatiekaties. Taču šajā skatuves darbā pazīstamie grāmatu tēli izkāpj no grāmatām, kurās ir ierakstīti, un satiekas ne tikai viens ar otru, bet arī ar saviem autoriem – jau pieaugušajiem “es”. Izrādes centrā ir pusaudžu vecuma pārdzīvojumi un refleksijas uz mainīgo pasauli un sevi kā indivīdu tajā. Tam visam pa vidu vecāki un pieaugušie – divas pasaules. Divas paaudzes un divi pasaules uztveres veidi – mūžīgais jautājums par to, kā sadzīvot. Izrāde – stāsts par atvēršanos citai, nesaprotamai pasaulei, jo paša radītā pasaule ir vistuvākā.

Lomās: Lāsma Kugrēna vai Indra Burkovska (Anna), Jana Ļisova (Annele), Normunds Laizāns (Jānis) un Uldis Siliņš (Jancis).
Režisors: Jānis Znotiņš
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Pamela Butāne
Dramaturģe: Ance Muižniece
Kustību konsultante: Agate Bankava
Gaismu māksliniece: Lienīte Slišāne
Producents: Rihards Gāle

Biļetes cena no 15 līdz 20 eiro. Biļetes iespējams iegādāties tiešsaistē.

Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros šoruden ikviens ir aicināts uz tikšanos ar iemīļotajiem grāmatu tēliem, jo no 7. oktobra līdz 4. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” ir skatāma Ilonas Vīklandes oriģināldarbu izstāde “Māja Hāpsalu”.

Izstādē redzamas vairāk nekā 50 Ilonas Vīklandes veidotās ilustrācijas. Šī ir pirmā reize, kad mākslinieces oriģināldarbi ir atceļojuši uz Latviju.

Ja kādam liekas, ka viņš nepazīst Ilonu Vīklandi, tad tā varbūt nemaz nav taisnība. Jo gandrīz ikviens pazīst Karlsonu vai Ronju laupītājmeitu. Un tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja – laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis” un daudzas citas.

Lai arī šarmantā, cienījamu vecumu sasniegusī kundze pasaulē pazīstama kā zviedru māksliniece, Ilona Vīklande ir dzimusi tepat netālu – Igaunijā. Īpaša vieta viņas dzīvē ir nelielai piejūras pilsētiņai Hāpsalu, kur pavadītās bērnības atmiņas caurvij teju visu mākslinieces daiļradi.

Igauniju pusaugu meitene pameta 1944. gadā, kopā ar draudzenes ģimeni dodoties uz Zviedriju. Jau 1954. gadā tur notiek liktenīgā tikšanās ar rakstnieci Astridu Lindgrēni un kopš tā brīža Ilonas Vīklandes labestības pilnās ilustrācijas rotā gandrīz visas Lindgrēnes grāmatas, iekarojot mazu un lielu lasītāju sirdis plašajā pasaulē.

Ilonas Vīklandes dzīvesstāts ir aizkustinājis visus izstādes apmeklētājus. 1944. gadā idilliskajā Hāpsalu pilsētiņā vecmāmiņa Jūlija četrpadsmit gadus veco Ilonu iesēdina laivā “Jūras zvaigzne”, ar cerību, ka tā meiteni nogādās drošībā. Šodienas politiskajos apstākļos, kuros tik daudz bērnu kara dēļ piedzīvo līdzīgu likteni kā Ilona Vīklande, viņas dzīve un darbi ir iedvesmojošs un cerību nesošs vēstījums. Kā teica kāda no mazajām izstādes apmeklētājām: “Šī diena mani uzmundrināja.”

Pateicoties Ilonai Vīklandei, pasaule ir satikusi arī mazo Hāpsalu, jo daudzās ilustrācijās redzamās vienstāva koka mājiņas, viduslaiku cietokšņa drupas vai vecā dzelzceļa stacija ir daļa no mākslinieces saulainajām bērnības atmiņām, kas pavadītas šajā pilsētiņā kopā ar vecvecākiem – viņas patieso ģimeni.

Pašlaik Hāpsalu atrodas “Ilonas brīnumzeme” – muzejs, kurā tiek glabātas gandrīz 1000 mākslinieces ilustrācijas, skices un miniskulptūras. Tieši no tā, pateicoties Katrinai Ērlihai, šī muzeja izglītības programmu kuratorei, uz Siguldu ir atceļojuši Ilonas Vīklandes zīmējumi, kas tapuši laikā no 1953. līdz 1995. gadam. Ir aizraujoši vērot, kā attīstījies un mainījies mākslinieces rokraksts – no trausla un filigrāna spalvas zīmējuma daiļrades sākumā līdz krāšņiem eļļas pasteļkrītiņu darbiem 90. gados.

Bet, neatkarīgi no roku vēziena, īpaša sirsnība un mīlestība veltīta dzeltenam namiņam – Ilonas Vīklandes vecvecāku mājai. Mākslinieces radošais darbs ilustrācijā un dzīves gājums ir pierādījums, cik nozīmīga ir beznosacījumu drošības sajūta bērnībā. Rūpīgi iedēstītu, to neatņem ne karš, ne netaisnība. Ilona Vīklande savu vecvecāku mīlestību izaudzējusi kā piecmetrīgu saulespuķi. Kā milzīgu rudbekiju krūmu aiz loga, kas ilgi un pārliecinoši turas pretī rudenim. Un zem tāda Ilonas puķu krūma no lieliem vējiem paslēpties var arī pārējie – tik stiprs tas ir.

Tieši vecvecāku mājā piedzīvoto bērnības laimīgo zemi radīt palīdzējusi izstādes “Māja Hāpsalu” kuratore Rūta Briede – viena no Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla radošās komandas. Izstāde ir siltuma un mīlestības pilna, tā iedvesmo uz grāmatu lasīšanu ģimenes lokā un tikšanos ar sev mīļajiem.

To piedzīvot visiem novēl izstādes veidotāji:

Katrina Ērliha, Eve Otstavela, Mārja Keutsa (Ilonas brīnumzeme), Rūta Briede, Līva Ziediņa, Artis Briedis, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Ozoliņš, Ilona Valaine-Blekte, Maima Grīnberga, Guna Kalniņa, Atko Janusons (Foto).

Izstāde tapusi ar AS “Latvijas finieris” atbalstu. Māju sajūtu radīt palīdzējuši: TLMS “Vīgrieze”, Alīdas Lindes studijas un TLMS “Staicele” dalībnieču, Ilonas Valaines-Blektes, Dzidras Sietiņas, Evijas Stukles-Zuitiņas, Zandas Dūdiņas-Spoģes austie lupatu deķīši un tamborētie paklāji, kā arī Siguldas iedzīvotāju un Siguldas TLMS audēju kopīgi darinātais grīdceliņš.