Sekojot tradīcijām, arī šoruden 10. novembrī plkst. 19.00 jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” uz skatuves iegriezīs rudenīgu deju virpuli kopā ar draugu deju kolektīviem koncertā “Dejas rotā Mārtiņdiena”. Koncerts notiks kultūras centrā “Siguldas devons”.
Koncertā piedalīsies Tautas deju ansambļi “Liesma” (Rīga), “Katvari” (Limbaži), “Ogre” (Ogre) un jauniešu deju kolektīvi “Ūsiņš” (Salaspils), “Māra” (Mālpils), “Vizbulīte” (A un B grupas, Sigulda).
Biļetes cena – 5 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem iepriekš pārdošanā 20 %, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
No 9. novembra līdz 10. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons” būs aplūkojama dizaina biroja “H2E” izstāde “Iz-aicinājums”. Izstāde atklāj dizaina projektu īstenošanas procesu caur dizaina biroja darbiem un uzkrāto pieredzi dizaina nozarē.
Realizētie projekti kā pierādījumi runās par vērtībām, kas tiek pieteiktas ar izstādes manifestu: “IZAICINĀJUMS. Izzināt, izpētīt, pamanīt, uztaustīt, notvert, apbrīnot pasauli. AICINĀJUMS. Nāc līdzi, ieskaties, apjaut, izjūti kopā ar mums. Mēs zinām, ka esam. DIZAINS ir darbības vārds – izzinot iedvesmot. Iedvesmot, izzinot PASAULES VĒRTĪBU. Tas ir mūsu darbs, mīlestība un arī ikdiena.”.
Izstādē “Iz–aicinājums” dizaina biroja “H2E” komanda dalīsies dizaina procesos strādājot pie dizaina projektiem un to realizācijas interjera, ekspozīciju, grafikas un navigācijas dizaina jomās. Dizaina process nav lineārs ceļš, tas tiks rādīts un stāstīts izstādē mēneša garumā.
Projekti, kuru procesi tiks atklāti izstādes laikā ir – Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, “Light Guide Optics International” interjera dizains, objekta “Rīgai 800” dizains, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vides grafika, kā arī Alūksnes Sporta centra un Bērna mājas identitātes.
Dizaina studija “H2E” ir starpdisciplinārs dizaina uzņēmums, kura galvenais darbības princips ir radoši nestandarta risinājumi. Studijas galvenie darbības virzieni ir interjera un ekspozīciju dizains, grafikas dizains un navigācijas dizains. Dizaineri strādā ar telpu kā vizuālo pieredzi un dizainu kā komunikācijas instrumentu.
“H2E” ir starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD biedrs un SEGD Riga Chapter izveidotājs, kura fokusā ir telpiskās vides un grafikas mijiedarbība. No 2018. gada “H2E” ir Latvijas Dizaina padomes dalībnieks. Dizaina biroja realizētie projekti saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus, tādus kā “RED Dot Design Award”, “IF Design Award”, “German Design Award”, “THEA”, “SEGD Design Award”. 2017. gadā dizaina birojs saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu “Izcilība kultūrā” par izcilu veikumu izstāžu un muzeju ekspozīciju dizainā.
Dizaina birojs “H2E” dibināts 2007. gadā, tā izveidotāji ir Ingūna Elere, Dagnija Andersone un Holgers Elers. Ingūna Elere un Holgers Elers ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesori.
“H2E” īsteno dažāda mēroga grafikas, objektu un telpas dizaina projektus, sākot no padziļinātas izpētes līdz realizācijai.
Dizaina birojs “H2E” regulāri veido publiskus pasākumus par dizaina jautājumiem, ar to veicinot izpratni par dizaina lomu ikviena indivīda dzīvē, kvalitatīva dizaina pieprasījumu, Latvijas dizaina sasniegumu analīzi un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī sniedz ieguldījumu jaunradē, aktuālo procesu pētniecībā un kritikā. Izstāde veidota kā komunikācijas instruments izpratnes veidošanai par dizaina procesu, nepieciešamo laiku kvalitatīva projekta izstrādei, izpētes posma un eksperimentēšanas nozīmīgumu inovāciju veidošanā.
Izstāde “Iz-aicinājums” tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā apmeklētājiem pieejama no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Siguldas iedzīvotāji un viesi dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās var iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Siguldas novada kultūras centra kopīgi veidoto ekspozīciju “Gaujas Nacionālajam parkam 50. Toreiz un tagad”.
Ekspozīcija vēsta par Gaujas Nacionālā parka attīstības līkločiem, interesantiem faktiem un atgādina par dabas nozīmi ikdienas dzīvē, rosina novērtēt Gaujas senlejas.
Katram no trim stiklotajiem namiņiem ir tematiska ievirze. Vienā atainota laika upe, kur Gaujas plūdumā secīgi izvietoti Gaujas Nacionālā parka attīstībā nozīmīgi un interesanti fakti. Pacietīgākie vērotāji aicināti uzkavēties un noskatīties video “Gaujas Nacionālais parks. Devona laika liecinieks”.
Otrais namiņš ar savu dizainu aicina ienākt, veikt fotomirkli un sajusties kā nacionālā parka dabas taku apmeklētājam.
Tikmēr trešajā namiņā iekārtota savvaļas dzīvnieku siluetu parāde un izcelti interesanti fakti par tiem. Ieinteresēts nacionālā parka apceļotājs un vērīgs daba pētnieks šos un arī citus Latvijas savvaļai raksturīgos dzīvniekus klātienē var apskatīt Līgatnes dabas takās.
Gaujas Nacionālajam parkam veltītā ekspozīcija būs apskatāma līdz 26. novembrim. Ar šo aktivitāti arī izskan Gaujas Nacionālā parka 50. jubilejas gada pasākumu sērija.
Māksliniekiem sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” ir iespēja realizēt savas izstādes un radošās aktivitātes, tādējādi attīstot savu radošo daiļradi un sniedzot iespēju novadniekiem un viesiem baudīt, kā arī būt klātesošiem radošajā pasaulē. Lai daudzveidīgais mākslas piedāvājums priecētu ikvienu arī turpmāk, izsludināts izstāžu pieteikumu konkurss, kurā līdz 2. decembrim mākslinieki, kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus.
Plānots, ka kopumā 2024. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot desmit izstādes katrā, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz vienam mēnesim. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāsūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus saskaņā ar kultūras centra “Siguldas devons” 2024. gada apstiprināto izstāžu sarakstu izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos: Solveigas Vasiļjevas izstāde “Bez robežām”, Bikibuku oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”, Kristiana Brektes un Modra Svilāna skaņas un kinētisko objektu izstāde “Troksnis”, Daigas Krūzes gleznu izstāde “Tu esi koks, putns vai kalns”, izstāde “Pārtrauktais lidojums. Ralfa Vuļa retrospekcija”, Daiņa Gudovska stikla mākslas izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”, mākslinieku apvienības ArtPart veidotā grupas izstāde “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums…(Jņ 1,14)”, Ilonas Vīklandes oriģinālilustrāciju izstāde “Māja Hāpsalu”.
Šā gada 9. novembrī tiks atklāta dizaina biroja H2E veidotā izstāde “Iz-aicinājums” un decembrī tiks atklāta mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde.
Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” veiksmīgi realizē Leader projektu. Projekta ietvaros, sadarbībā ar Evita Specianai, tika uzšūtas 12 Austrumvidzemes sievu jakas, un sadarbībā ar SIA “Jooole” tika iegādāti 12, kvadrāta formas, vīru zīda kakla lakati.
Tautas tērps ir latviešu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” veiksmīgi realizējusi Leader projektu Nr.23–04-AL32-A019.2202–0000001 “Vidzemes novada tautas tērpu iegāde VPDK “Sidgunda””sadarbībā ar biedrību “Lauku Attīstības Partnerība” un Lauku atbalsta dienestu, tiekot pie jaunām Austrumvidzemes sievu jakām un vīru kakla lakatiem.
Projekta rezultātā iegūtie tērpi kalpos kā jauni koncerttērpi deju kolektīva uzstāšanās reizēs, tādējādi popularizējot ne tikai latviešu skatuvisko deju, bet arī tautas tērpu kā neatņemamu latvieša dzīves sastāvdaļu.
Realizētā projekta mērķis bija veicināt Siguldas novada Mālpils pagasta sabiedrības iesaistīšanos Siguldas novada Mālpils pagasta tautas deju kultūras kapitāla stratēģiskā un ilgtspējīgā izveidē, uzturēšanā un izmantošanā. Tautas tērpu vēsturiskais autentiskums ir ieguvums Siguldas novada Mālpils pagasta tautas deju kolektīvu potenciāla un pievilcības vairošanā – kultūrvēsturiskais Vidzemes novada tautas tērps, kas ir mālpiliešu kultūras identitātes vizuāla izpausme, raksturo Vidzemes kultūrvēsturiskā novada savdabību, pamatojoties uz folkloras avotiem un latviešu tautas tradīciju aprakstiem.
VPDK “Sidgunda” pateicās par atbalstu Biedrībai “Lauku Attīstības Partnerība” un Linardam Ligeram par palīdzību dokumentācijas noformēšanā, kā arī Lauku atbalsta dienestam par piešķirto finansējumu tautastērpu iegādei.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” tika dibināts 1984. gadā. No 2009. gada kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Māra Gaile-Dišereite. Kopš dibināšanas brīža VPDK “Sidgunda” ir piedalījies visos Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos un sekmīgi konkurē ar pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju deju festivālos un koncerttūrēs citās Eiropas valstīs, kā arī kultūras pasākumos Siguldas novadā un deju sadraudzības koncertos Latvijā.
Pašreiz kolektīvā kopā pulcējas 24 talantīgi un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem latviešu skatuviskās tautas dejas dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā. Dejotāju galvenais mērķis ir nodot tautas dejas mīlestību no paaudzes paaudzē un izkopt Vidzemes novada tautastērpu atbilstoši sava kultūrvēsturiskā novada piederībai, pamatojoties uz folkloras avotiem.
Siguldas Jaunās pils Salons aicina novada mākslinieku un māksliniekus, kas savu radošo darbību saista ar Siguldas novadu pieteikt izstāžu projektus 2024. gadam. Šogad kopā ar māksliniekiem un kuratoriem ir īstenoti radoši un iedvesmojoši projekti, izceļot dažādību mākslā, atgādinot par aizgājušiem novada māksliniekiem un iepazīstinot ar jaunāko mūsu pašu mākslinieku darbos. Aicinām māksliniekus pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 30. novembrim.
Siguldas Jaunās pils salons ir īpaša izstāžu norises vieta, jo pulcē ne tikai vietējos mākslas mīļotājus, bet arī ārzemju viesiem dod iespēju iepazīt mūsu novada unikālos talantus mākslā. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes.
Siguldas Jaunās pils salons, kas īpaši izceļ Siguldas novada māksliniekus salona vajadzībām Siguldas novada pašvaldība ir atvēlējusi divas telpas pils otrajā stāvā, kuras mākslinieks vienu mēnesi var izmantot ekspozīcijas izvietošanai un radošiem procesiem. Sīkāka informācija par telpu izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama Siguldas Jaunās pils salona izmantošanas noteikumos.
Šogad siguldiešiem un pilsētas viesiem bija iespēja aplūkot Aivara Gulbja un Bārbalas Gulbes izstādi “ES ESMU. ES.”, Turaidas muzejrezervāta mākslas krājuma kolekcijas izstādi ar novadnieka Nikolaja Lindes darbiem “Uz zaļās vārnas spārna”, Jāņa Puriņa gleznu izstādi “Dabiska dzīves izpausme”, Egijas Dambergas laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju”, Māra Bērziņa akvareļu izstāde “Dabas sajūtās”, Diānas Mežeckas keramikas izstāde “Kastaņu lietus”. Novembrī būs apskatāma Anda Gūtmaņa gleznu izstāde un decembra vidū tiks atklāta emaljas mākslinieces Dinas Dubiņas izstāde.
Plānots, ka kopumā 2024. gadā Siguldas Jaunās pils salonā varēs aplūkot astoņas izstādes. Vienas izstādes apskates ilgums plānots līdz sešām nedēļām. Siguldas novada kultūras centrs patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 30. novembrim jāsūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde Siguldas Jaunās pils Salonā” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” pirmajā stāvā (Pils ielā 10, Siguldā) pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Lai nodrošinātu tradicionālās kultūras un amatniecības saglabāšanu, pieredzes apmaiņu, prasmju dažādošanu un jaunākās paaudzes interesi par tradicionālo kultūru, integrējot to laikmetīgā vidē, Siguldas novada Kultūras centrs turpina realizēt projektu “Latvju raksti. Citādība”, kas norisināsies otro reizi un notiek reizi divos gados.
Projekta ietvaros ceturtdien, 2. novembrī, no plkst. 14.00 līdz 17.30 notiks tiešsaistes seminārs, uz kuru tiek aicināti ne vien lietišķās mākslas studiju dalībnieki no visas Latvijas, bet arī ikviens cits, kuru interesē šāda radošuma izpausme. Lai seminārs, kura galvenais mērķis ir iedvesmot mūs visus un sniegt idejas jaunu darbu radīšanai, būtu sasniedzams ikvienam, tas tiek organizēts tiešsaistē.
Seminārā būs iespēja dzirdēt par etnogrāfiskā materiāla integrāciju laikmetīgā dizainā (lektore Una Valtere), par oriģinālām autortehnikām, meklējumiem struktūras un materiāla ziņā (lektore Ieva Krūmiņa) un par otrreizēju tekstilmateriālu izmantošanu apģērba radīšanā (lektore Baiba Ladiga-Kobajaši).
Lai kļūtu par semināra dalībnieku, nepieciešama iepriekšēja reģistrācija, ko var veikt tiešsaistē. Visiem reģistrētajiem dalībniekiem piekļuves saite semināra organizatori nosūtīts 2. novembra rītā.
Seminārs veltīts otrreiz pārstrādājamo izejvielu izzināšanai, dažādu materiālu studijām no formas un struktūras viedokļa, etnogrāfisko elementu klātesamībai laikmetīgā dizainā.
Projekts sastāv no divām daļām – tiešsaistes semināra ikvienam interesentam un praktiskas meistarklases “Vidzemes amatniekiem 2023”. gada rudenī un semināra dalībnieku darbu izstādes kultūras centrā “Siguldas devons” 2024. gada pavasarī.
Tā ietvaros 2021. gada pavasarī tiešsaistes režīmā guvām jaunas idejas un zināšanas, pateicoties tādiem lektoriem kā Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem Ievai Krūmiņai un Barbarai Ābelei, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzējai Mārai Avotniecei, tekstilmāksliniecei Annelei Slišānei un citiem.
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” finansiālam atbalstam, seminārs ikvienam būs pieejams bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Jau vairākus gadu desmitus Turaidas muzejrezervāta ļaudis Dainu tēva jubilejā aicina visas paaudzes pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai kopīgi svinētu viņa dzimšanas dienu, daloties ar savām mīļākajām tautasdziesmām, un godinātu viņa ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Turaidas muzejrezervāts aicina pievienoties un uzsākt rītu ar tautasdziesmu 31. oktobrī plkst. 10.00.
Pateicoties Barona, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrību. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa sarakstā. Liels prieks, ka aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām pasākumā ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma siguldiešu. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast dainās spēku un ticību labajam.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas Absolventu orķestris 4. novembrī savu 10 gadu jubilejas koncertu svinēs kino un teātra mūzikas noskaņās. Koncerta sākums plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons”.
Siguldas Absolventu orķestris tika izveidots 2013. gadā, kad uz Siguldas jauniešu orķestra “Sudrabskaņa” 40 gadu jubilejas koncertu sapulcējās bijušie diriģenta Andra Muižnieka audzēkņi. Toreiz viņš pierunājis kādreizējos Siguldas mūzikas skolas audzēkņus sarīkot vienu kopīgu koncertu. Tomēr šī pierunāšana bijusi liktenīga – pēc kopīgā koncerta absolventiem radusies vēlēšanas kopējo muzicēšanu turpināt. Un tas tiek darīts, sagādājot prieku gan mūziķiem, gan koncertu apmeklētājiem. Savu mūžam smaidīgo, harizmātisko diriģentu Andri Muižnieku orķestra mūziķi mīļi sauc par Skolotāju.
Šobrīd kolektīva jaunākajam dalībniekam ir 17, bet pieredzes bagātākajam – 69 gadi. Orķestris aktīvi piedalās Siguldas kultūras dzīvē, piešķirot dzirksti novada svētkiem, sporta, gadskārtu un valsts svētku svinībām. Par tradīciju ir kļuvusi pilsētas modināšana Baltā galdauta svētkos 4. maijā, rudens pusē top pa kādai krāšņai rudens ballei vai koncertam. Kolektīvam ir plašs repertuārs, kurā ir gan pasaulē zināmi diksilendi, džeza balādes un dziesmas, kā arī pa kādai latviešu dziesmu un skaņdarbu aranžijai.
Siguldas Absolventu orķestris ir Dziesmusvētku kustības dalībnieks, piedalās Latvijas pūtēju orķestru konkursos, startējis arī starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā “Baltic Open”. Orķestris priecē klausītājus arī ārpus Latvijas – jau vairākkārt būts orķestru festivālā Hījumā, koncertēts arī Lietuvā un Dānijā.
Biļetes cena – 5 eiro, ar
Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Inčukalna pagasts var lepoties ar ievērojamiem cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši. Viens no tiem ir Brīvības pieminekļa, Rīgas Brāļu kapu un citu pieminekļu autors Kārlis Zāle. Dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, Lietuvā. Dzīvojis Kurzemē un 21 gadu vecumā devies uz Krieviju un vēlāk Vāciju apgūt tēlniecību. 1923. gadā 35 gadu vecumā atgriezies Latvijā un izveidojis Rīgas Brāļu kapu memoriālo ansambli, kas tika atklāts 1936. gadā un Brīvības pieminekli, atklāts 1935. gada 18. novembrī. No 1936. līdz 1942. gadam K. Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu.
Kārlis Zāle bija darbspējīgs un straujas dabas, Kārlis Baumanis atmiņās par K. Zāli raksta šādi: “Mēdz teikt, ka Zāle dzīvoja strauji. Jā. Viņš strādāja intensīvi. Skices un metus gatavojot, neviens viņu nedrīkstēja traucēt. Tā pagāja dienas un naktis intensīvā darbā. Bet pēc tam viņš metās dzīves mutulī. Ormanis, krogi, jautra dzīve. It kā nojauzdams, ka viņa dzīves posms nebūs ļoti ilgs, viņš centās to izdzīvot un baudīt maksimāli. Tā Herkuless savu veselību sabeidza ātri.”
No 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim, smagā veselības stāvokļa dēļ Kārlis Zāle ar savu sievu Annu Zāli-Zālīti un audžumeitu Saskiju pārcēlās uz Inčukalnu. Kārlis Inčukalnu izvēlējās tā tīrā gaisa dēļ, kas viņam bija ļoti nepieciešams, kā arī blakus viņa mājām “Atvasītēm” bijusi sanatorija, kur laiku pa laikam paārstēties. Par labu izvēlei nācis arī tas, ka tolaik šajā teritorijā dzīvojuši daudzi tā laika populāri aktieri, mākslinieki un varēja ērti tikt uz Rīgu, jo blakus bija šoseja. Kārlim palīdzēja arī kaimiņi. Ziedone Sērmūkša, kura izveidoja ciešu draudzību ar Saskiju, par Kārļa Zāles un viņa ģimenes likteni Inčukalnā uzrakstīja atmiņas “Tu mirdzēji kā tūkstoš zvaigžņu pulki…”
Kārlis Zāle miris 1942. gada 19. februārī, gadu pirms viņa māju “Atvasītes” 1943. gada pavasarī vācieši pārvērta līdz nepazīšanai, jo tajā izbūvēja galveno štābu. Kārlis Zāle apbedīts Brāļu kapos Rīgā.
Papildus Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem, Kārlis Zāle izveidojis kapu pieminekļus pulkvedim Oskaram Kalpakam, Jēkabam, Andrejam, Jurim Leimanim, pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem brāļu kapos Jaunpiebalgā, Pirmajā pasaules karā kritušajiem strēlniekiem pie Smārdes stacijas un daudzus citus. Inčukalna Brāļu kapu piemineklis, ko veidojis Kārlis Zāle, veltīts 1941. gada 4. jūlijā pie Raganas kritušo astoņu nacionālo partizānu piemiņai. 1944. gadā uzspridzināts. Tēlnieka Igora Dobičina vadībā ar inčukalniešu aktīvu līdzdalību 1988. gadā atjaunots. Piemineklis restaurēts 2020. gadā.
Par godu Kārļa Zāles 135 gadu jubilejai Inčukalna bibliotēkā līdz 31. oktobrim var apskatīt viņam veltīto izstādi “Latvietis, kurš prata savas tautas likteņus un ilgas akmenī kalt”. Izstādē var aplūkot unikālu Kārļa Zāles pieminekļa metu, fotogrāfijas, faktus par Kārli Zāli, grāmatas un atmiņas: Kārļa Baumaņa atmiņas par Kārli Zāli, kā tēlnieku un pasniedzēju; Ziedones Sērmūkšas atmiņas par Kārļa Zāles un viņa ģimenes pēdējiem dzīves gadiem Inčukalnā; tēlnieka Igora Dobičina rakstu par Kārļa Zāles pieminekli Inčukalnā un Inčukalna memoriālā ansambļa atjaunošanu. Pēc 31. oktobra izstādes materiāli par Kārli Zāli glabāsies Inčukalna bibliotēkas novadpētniecības krājumā.
Atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadienu un ANO Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, Siguldā 19. oktobrī norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”.
“Patiesi novērtēt un saprast lietas mēs varam tad, kad tās izzinām. Tāpēc īpaši būtiska prasme ir kultūrpratība – spēja novērtēt kultūras bagātības, iejusties sabiedrībā un pilnvērtīgi piedzīvot kultūras procesus, no patērētāja kļūstot par radītāju,” uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Iepazīstinot ar kultūrpratības jēdzienu, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela savā priekšlasījumā norādīja, ka kultūrpratība ne tikai veicina kultūras mantojuma saglabāšanu un pārradīšanu, bet arī rada iecietību pret citādību un interesi par citām kultūrām. Tā ne tikai sekmē sociālo un politisko līdzdalību, bet arī ļauj attīstīt jaunus biznesa un karjeras modeļus un arī veicina mākslas, izklaides un pat sociālo mediju satura izpratni.
Savukārt mākslas eksperts, bijušais suitu draudžu priesteris un Aizputes novadpētniecības muzeja pētnieks Andris Vasiļevskis stāstīja par suitu kultūrtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, un mudināja atjaunot izzūdošas tradīcijas. Suitu dūdenieks Juris Lipsnis iepazīstināja ar atdzimstošo suitu dūdu jeb somas stabuļu spēles prasmi.
Papildus konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties tematiskās darbnīcās. LU Lībiešu institūta vadošā pētniece Gunta Kļava un LU Lībiešu institūta viespētniece, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pētniece Lolita Ozoliņa ļāva izzināt lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu un tā lomu mūsdienu kultūrtelpā Latvijā. LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa un zinātniskā asistente Anete Ozola iepazīstināja ar vietvārdu un apvidvārdu vākšanas un reģistrēšanas metodiku un ar pētnieku jau apkopoto vākumu, skaidrojot apvidvārdu un vietvārdu izcelsmi un atklājot, kā tie bagātina latviešu valodu. Darbnīcas dalībnieki sniedza arī savu ieguldījumu, paši papildinot datubāzes ar jauniem apvidvārdiem un vietvārdiem. UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras priekšsēdētājas vietnieces Latvijas Universitātes docentes Lauras Ardavas-Āboliņas darbnīcā dalībniekiem bija iespēja erudītā formā apgūt medijpratības, informācijpratības un kultūrpratības terminoloģiju, izzināt terminu izcelsmi un pārspriest savas zināšanas šajā jomā.
Konferences noslēgumā tās dalībnieki apmeklēja ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts“, veltītu koku pludināšanas amata prasmēm, kas iekļautas arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Sigulda, kur norisinājās konference, lepojas ar daudzveidīgām nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām – Siguldas spieķu darināšanas un jostiņtiņsegu aušanas tradīciju, Vidzemes lībisko kultūrtelpu, kas ir Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementi.
Konferencē Siguldas kultūras centrā “Devons” piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu pārstāvji – UNESCO Asociēto skolu projekta tīkla pedagogi, tīkla “Stāstu bibliotēkas” bibliotekāri, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas atmiņas institūciju darbinieki, stāstnieki un Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvji.
Konference ir viens no UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma konvencijas 20. gadadienai veltītās UNESCO nedēļas 2023 “No paaudzes paaudzē” pasākumiem. UNESCO nedēļu 2023 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un kopienām, kuru mantojums iekļauts UNESCO un Latvijas nemateriālā mantojuma sarakstos.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina ne vien piedalīties UNESCO nedēļas 2023 pasākumos, bet arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot mirkļbirkas #UNESCOnedēļa2023, #UNESCOLatvijasDārgumi.
UNESCO nedēļa Latvijā norisinās ik gadu oktobrī kopš 2011. gada, tā iezīmējot 1991. gada 14. oktobri, kad Latvija tika oficiāli uzņemta UNESCO. UNESCO nedēļa ir platforma dažādu institūciju un nozaru sadarbībai, starptautiskas un nacionālas pieredzes, viedokļu un ideju apmaiņai, kā arī jaunu iniciatīvu īstenošanai, iedvesmojoties no UNESCO izceltajām vērtībām gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Informāciju sagatavoja:
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas konsultante
Kitija Balcare
Foto: E. Semanis
Nākamajā sestdienā, 4. novembrī, kultūras centrā “Siguldas devons” notiks šogad pēdējais pasākums ciklā “Kultūr’Kūlenis”, kur jaunu un aizraujošu kultūras pieredzi apgūt aicina bērnus un jauniešus. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Plkst. 12.00 sāksies muzikālā izrāde bērniem “Čellīno ceļo” – par draudzību, greizsirdību, dusmām, līdzjūtību un dāsnumu. Izrādes ilgums ir 1 stunda, izrādi ieteicams apmeklēt bērniem no 5 gadu vecuma.
Savukārt plkst. 14.00 un 16.00 pusaudži, jaunieši un viņu vecāki aicināti apmeklēt telpisku skaņas horeogrāfiju “Labra nams”, ko veidojusi mākslinieku apvienība “IevaKrish” (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants) sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani.
Izrādes konteksts ir piemērots jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no apmeklētāja redzes kvalitātes. Izrādi baudīt tiek piedāvāts ar aizsietām acīm. Ieskatu izrādē var gūt
.Ieeja ir bez maksas, izņemot brīvbiļeti “Biļešu paradīzes” kasēs vai tiešsaistē. Vietu skaits ierobežots.
“Labra nams” ir veidots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” finansiālo atbalstu. Izrādes viesizrāžu cikls Latvijā notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.