Kultūra - sigulda.lv

Svētdien, 9. jūlijā, no plkst. 19.30 Siguldas pils paviljonā notiks XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” kopskatīšanās. Ieeja bez maksas.

Noslēguma koncerts “Kopā Augšup” ir veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadadienai un mūsu visu kopīgajai un gaišajai rītdienai.

Mežaparka Sidraba birzī – par godu svētku norisei atjaunotajā estrādē, pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot L.Ritmanes un J.Jančevska jaundarbiem.

Aicinām visus tos novada iedzīvotājus, kuri neapmeklēs svētku noslēguma koncertu Mežaparka estrādē, pulcēties Siguldas pils paviljonā, kopā skatīties, priecāties un būt lepniem par mūsu novadnieku sniegumu.

Translācijas laikā būs iespējams skatīties gan noslēguma koncertu, gan sadziedāšanās nakti. Ieeja – bez maksas.

Foto: Ginta Zīverte

4. jūlijā Inčukalna Vecajos kapos, Sarkanarmijas upuru atdusas vietā, kur izvietots unikāls slavenā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles piemineklis, notika piemiņas brīdis, lai godinātu 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušos. Piemineklī attēlots sērojošs mātes tēls ar rožu klēpi, kas atgādina par upurētajām dzīvībām un sūro ceļu uz brīvību.

Vēstures stāsts

Tālajā 1941. gadā kādas Sējas pagasta mājas saimnieki uzvilka mastā Latvijas brīvvalsts karogu. To redzot, Sarkanarmijas speciālās vienības nošāva mājas saimniekus. Uzzinot par notikušo, vietējie iedzīvotāji sāka veidot pašaizsardzības vienības, tomēr karavīru lodes nesaudzēja vēl daudzus drosmīgus ļaudis. Tagad viņi atdusas Inčukalna Brāļu kapos, un viņu vārdus var lasīt īpaši izveidotās piemiņas plāksnēs.

1989. gada 4. jūlijā Inčukalna vecajos kapos apglabāto latviešu patriotu pieminēšana ir kļuvusi par ilggadēju tradīciju. Pateicoties fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvai, kopš 2006. gada piemiņas zīme “Par Tēvzemi kritušiem nacionāliem partizāniem pret sarkanās armijas un čekistu daļām Raganā 1941. gada 4. jūlijā” slejas arī Inčukalna–Valmieras šosejas sestajā kilometrā un ir paliekoša liecība tautas brīvības centieniem.

“Katru gadu 4. jūlijā, kā nerakstīts likums, mēs, kas rīkojām pieminekļa restaurācijas akciju un to atjaunojām, tiekamies Inčukalna kapos pie Zāles pieminekļa, lai atcerētos kritušos karavīrus Raganas kaujā. Kopš tiem skarbajiem notikumiem aprit 82 gadi. Par to, lai pēc Baigā gada Latvija ātrāk būtu brīva no komunistiskā režīma, cīnījās arī Krimuldas, Sējas, Inčukalna aizsargi un citi jauni cilvēki. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā bojā gāja arī jaunietis, students, Raganas aptiekāra dēls Pēteris Praškevics. Tika sagūstīts jaunietis Jānis Porietis, kuru čekisti noslepkavoja pie Stalbes, Vācu laikā viņš apbedīts Straupes kapos. Traģisks izrādījās šis laiks, kad krievi atkāpās un vācieši 1. jūlijā ieņēma Rīgu, Sējas pagasta “Ziediņu” māju ļaudīm. Gaidai Purgalei toreiz bija 19 gadu, tikko bija pabeigta vidusskola un viņa bija iesvētīta Krimuldas baznīcā. Vācu karavīrus Rīgā sagaidīja kā atbrīvotājus. Vēlāk izrādījās, ka vienus okupantus nomainīja otri. Latvijas radiofons atskaņoja mūsu tautas himnu “Dievs, svēti Latviju”. “Ziediņos” tolaik bija radio un, dzirdot himnu, tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Nu Latvija ir atkal brīva, pie namiem plīvoja karogi. Sarkanarmija un čekistu daļas panikā atkāpās un bija nonākušas Sējas pagastā. “Ziediņos” arestēja Gaidas mammu un vecmammu, kuras pa ceļu vedot nošāva. Tā bija traģiska ziņa ne tikai tuviniekiem, bet visam Sējas pagastam. Tādēļ apbedīšana notika aizsargu apsardzībā, kurus pēc tam 1945. gadā arestēja, un viņi vergoja Sibīrijas koncentrācijas nometnēs, savukārt 1949. gadā to ģimenes izsūtīja. Tāda ir vēstures secība, kas būtu jāzina katram sējietim, kāda bija nacionālā karoga cena. Es esmu gandarīts, ka Raganas kalnā triju pagastu, Krimuldas, Inčukalna un Sējas pašvaldību vadītāji atbalstīja ideju par pieminekļa uzstādīšanu, un šogad krimuldieši ir labiekārtojuši šo vietu ar soliem un tiltiņu. Tikai tā, apzinot sava novada vēsturi, mēs varam celt patriotismu savos cilvēkos. Padomju sistēma tik ilgi bija slēpusi patieso vēsturi, ka pat vietējie cilvēki tika pārliecināti, ka tie bija budži un bēdīgi slavenā vēsturnieka terminoloģijā runājot, gandrīz vai fašisti. Uz meliem, nodevību un apdzirdīšanu jau tādēļ sistēma arī nevarēja pastāvēt,” stāsta fotovēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pēteris Korsaks.

Tēlnieks Kārlis Zāle no 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim izvēlējās Inčukalnu par savu dzīvesvietu.

20. gadsimta piecdesmitajos gados vietējie kompartijas aktīvisti pieminekli saspridzināja. Monuments bojāts un nekustīgs nogulēja līdz pat Atmodai, kad 80. gadu nogalē arvien vairāk cilvēku interesējās un runāja par 1941. gada 4. jūlija notikumiem un aicināja atjaunot Kārļa Zāles pieminekli. Pieminekļa atjaunošanā aktīvi piedalījās inčukalnieši – Teodors Ildens, Arvīds Blaus, Pēteris Vorfolomējevs un daudzi citi patriotiski noskaņoti cilvēki. 1989. gada 4. jūlijā svinīgā ceremonijā no jauna atdzimušo, cēlo un skumjo cilni iesvētīja mācītāja Vaira Bitēna. Pieminekļa restaurators mākslinieks Igors Dobičins šogad pastāstīja, ka šāda atdusas vieta ir unikāla Latvijā, tādas otras nav.

Foto: Jolanta Bodniece

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Bodniece
Inčukalna bibliotēkas vadītāja
Tālrunis: +371 26549991; +371 67977473
e‑pasts: jolanta.bodniece@sigulda.lv

Biedrība “Smailes” Lēdurgā organizē meistarklasi “Dziju krāsošana ar augu valsts krāsvielām”. Meistarklase notiks no 25. līdz 27. jūlijam. To vadīs Lēdurgas Kultūras nama aušanas pulciņa vadītāja Inga Krūmiņa. Tā ir daļa no mūžizglītības projekta “Vecāsmātes deķa stāsti”, kuru finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Meistarklasē dalībnieki iepazīsies ar dziju krāsošanas noslēpumiem, izmantojot dažādus augus un to daļas, līdztekus apgūstot izmantoto augu un iegūto krāsu nosaukumus lībiešu valodā.

Šis projekts ir turpinājums jau realizētajam projektam “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja”, kurā tās dalībnieki jau apzinājuši un iztulkojuši uz lībiešu valodu plašāk pazīstamo augu nosaukumus. Gandrīz izmirušas valodas iedzīvināšana nav viegls uzdevums, tieši tāpēc projekta ietvaros tas tiks darīts, radoši darbojoties, un būs veltījums Lībiešu mantojuma gadam.

Iegūtās krāsainās dzijas garajos ziemas vakaros tiks izmantotas, lai darinātu skaistus deķus, lakatus, sedziņas, šalles Lēdurgas Kultūras nama aušanas pulciņa nodarbībās, kuras jau šobrīd ir kupli apmeklētas.

Sīkāka informācija un pieteikšanās meistarklasei, zvanot uz tālruņa numuru 26558516 vai rakstot uz e‑pasta adresi ievkalni@inbox.lv.

Informāciju sagatavoja:
biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Kultūras centrā “Siguldas devons” pirmdien bija klausāmi leģendārās dejotājas un horeogrāfes Vijas Vētras simtgades jubilejas dzīves un dejas stāsti.

Paldies māksliniecei par iedvesmojošo sarunu un Antrai Zūkerei par viņas atvešanu uz Siguldu! Pasākumā uzstājās Siguldas senioru deju kopa “Sniegarozes” un Siguldas pagasta senioru deju kopa “Preilene”.

Pasākumā izmantoti Vijas Vētras fonda sagatavotie materiāli.

Foto: Guna Oškalna Vējiņa un Jolantas Borītes personīgais arhīvs

Ieskandinot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, tapusi unikāla fotogrāfiju izstāde, kas apvieno vairākus ilgākā periodā un atšķirīgos projektos tapušus fotogrāfa Jurģa Rikveiļa darbus. Izstāde līdz 20. jūlijam būs apskatāma Koprades laboratorijās Siguldas stacijas laukumā.

Autors fotogrāfijās atklāj savu neatkārtojamo redzējumu par deju, dejotāju, tautastērpu, dabu un visu šo elementu saplūsmi vienotā mākslas darbā, kurā tradicionālais stilizētā veidā savijas ar moderno.

Izstādē iekļautas fotogrāfijas no 2019. gada fotosesijas par godu TDA “Vektors” 60 gadu jubilejai, 2020. gada fotoprojekta, kas veltīts koncertam “Savā rokrakstā”, kā arī 2017. un 2020. gada kalendāriem, kuri veidoti tautas deju ansamblim “Dancis”.

TDA “Dancis” dejotājus Jurģis iemūžina jau kopš 2014. gada, un pats ilgu laiku bijis šī kolektīva dejotājs, kas arī viņu “ievedis” deju kolektīvu bildēšanā. Fotogrāfs ir gandarīts, ka viņam ir iespēja veidot šos kalendārus. Tā ir fantastiska pieredze, jo kur gan citur būtu iespējams ar tādu vērienu īstenot idejas, par kurām sākumā visi saka “nē, tas nav iespējams”?!

Iespaidīgās dejotāju fotogrāfijas guvušas atzinību arī ārpus Latvijas. Krekli ar fotogrāfijjām tapuši sadarbībā ar ZEME Clothing.

Vairāk par autora darbiem:

https://ieskati.es/

https://www.instagram.com/ieskaties/

https://www.facebook.com/jurgis.rikveilis

27. augustā plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā izskanēs “Klusais koncerts”. Šoreiz tas piedāvās koncertprogrammu ar nosaukumu “Zilais mēness”. Koncertā piedalīsies vokālā grupa “Putni”, talantīgais saksofonists Aigars Raumanis un komponiste Madara Pētersone, kā arī gaismu mākslinieks Jurģis Ozols.

Koncerts izskanēs zilā mēness un Svētās Hildegardes zīmē. Tā norises laiks nav izraudzīts nejauši. Tas saistīts ar astronomisko fenomenu, kuru tautā dēvē par “zilo mēnesi” vai trīspadsmito mēnesi, un tas nozīmē, ka viena kalendārā mēneša laikā pie debesīm divas reizes ir novērojams pilnmēness. Šogad gada trīspadsmitais mēness būs redzams tieši augusta beigās – 31. datumā.

Koncerta programma, kā vienmēr, piedāvās īpaši izraudzītu un piemeklētu mūziku, tai skaitā Svētās Hildegardes viduslaiku dziedājumus, komponistes Madaras Pētersones darbu “Zilais mēness” un citus skaņdarbus, lai kopā ar mākslinieciskajām gaismām radītu “Klusā koncerta” atmosfēru.

Programmā izskanēs Svētās Hildegardes dziedājumi, komponistes Sabīnes Ķezberes, Caren Tanaka (Japāna) skaņdarbi, viduslaiku un renesanses vokālā mūzika, mūzika saksofonam un citi īpaši šai programmai piemeklēti darbi.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Par māksliniekiem:

Vokālā grupa “Putni” darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV, Japānā un Austrālijā, reprezentējot mūsu dziedāšanas kultūru līdzās labākajiem Latvijas koriem. Vokālā grupa “Putni” bija pirmā Latvijā, kas sieviešu vokālo ansambļu muzicēšanā izveidoja jaunu uzstāšanās stilu un ieviesa oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu.

Saksofonists Aigars Raumanis ir viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem, vairāku starptautisku konkursu laureāts, Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” (2019), kā arī JVLMA un LMT gada balvas un vairāku citu apbalvojumu ieguvējs. Plašākai publikai kļuvis pazīstams pēc dalības LTV1 šovā “Radīti mūzikai”. Kā solists koncertējis ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio bigbendu, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri, NBS putēju orķestri, kā arī spēlējis LNSO, LNOB orķestra, Liepājas SO un pūtēju orķestra Rīga sastāvā, aktīvi iesaistās koncertdzīvē ar saksofonu kvartetu Atomos, Baltijas Jūras saksofonu kvartetu, Trio Tresensus, ērģelnieku Aigaru Reini un citiem labākajiem Latvijas mūziķiem.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:
Madara Pētersone

Siguldas novada Kultūras centrs līdz 21. jūlijam pagarinājis pieteikšanos Siguldas novada radošajai rezidencei. Konkurss izsludināts otro gadu, un tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam.

Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies: apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska).

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu Siguldas pilsētā diviem cilvēkiem divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās nodarbības novada izglītības iestādēs.

Pieteikums rezidencei sastāv no:

aizpildītas un parakstītas pieteikuma veidlapas
pielikuma ar teksta paraugu (1–3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus iespējams iesniegt:

elektroniski, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence” sūtot kultura@sigulda.lv uz e‑pasta adresi;
pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošās rezidences nolikums.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra literatūras projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli, rakstot uz e‑pasta adresi dace.krecere@sigulda.lv.

Atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane

5. aprīlī norisinājās Siguldas novada bibliotēku atkārtota akreditācija, kas tiek organizēta reizi piecos gados. Tas bija bibliotēku darbības kvalitātes vērtējums. Tika vērtēts gan bibliotēku ēku, telpu un krājumu stāvoklis, gan finansiālais un materiālais nodrošinājums, darbinieku kvalifikācija un bibliotēku darbības stratēģija, pakalpojumi un citi bibliotēku attīstībai nozīmīgi kritēriji, pēc kuriem nosakāma bibliotēkas atbilstība iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

Akreditāciju veica Latvijas Bibliotēku padomes izveidotā Bibliotēku akreditācijas komisija.

Viena no pozitīvākajām akreditācijas pusēm ir iespēja saņemt bibliotēku nozares profesionāļu vērtējumu, konsultāciju un ieteikumus, kā panākt vēl labāku rezultātu, izmantojot jau esošos resursus. Kopumā bibliotēku darbs tika novērtēts pozitīvi. Komisija ir izteikusi labus vērtējumus bibliotēkām. Komisijas locekļi atzīmēja, ka bibliotēkas bija labi sagatavotas akreditācijas procesam. Komisija bija patīkami pārsteigta par bibliotēku darbinieku profesionālo pieeju darba procesiem, radošo garu un prasmi pulcināt vietējos cilvēkus, organizējot dažādas aktivitātes.

Bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums: visas apsekotās bibliotēkas atbilst akreditācijas nosacījumiem. Tādējādi akreditācijas rezultātā bibliotēkām tiek piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 22. jūnijā notika tikšanās ar Vidzemes reģiona mākslinieku darbu izstādes “ZEME DEG” autoriem, starp tiem arī Siguldas novadnieki.

Šī ir iedvesmojoša tradīcija – Madonas, Cēsu, Valmieras, Siguldas, Alūksnes, Valkas, Limbažu un arī Rīgas, Smiltenes, Saulkrastu, Jūrmalas novados. Vidzemes mākslinieku izstāde ir kopā sanākšana, savstarpējā satikšanās, arī jaunas iepazīšanās un savstarpējo krāsu sinerģija. Madonā viesojās mākslinieces Agita Zābere un Ārija Bērze, kā arī Siguldas novada Kultūras centra Mākslas projektu vadītāja Līva Ziediņa.

Šovasar no 30. jūnija līdz 9. jūlijam notiek XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Siguldas novadu svētkos pārstāvēs 43 kolektīvi – gan amatiermākslas kolektīvi, gan skolu kolektīvi: deviņi kori, septiņpadsmit deju kolektīvi, četras folkloras kopas un četri orķestri, septiņas tautas lietišķās mākslas studijas, viens amatierteātris un viens vokālais ansamblis.

Svētku dalībnieki kopā pulcēsies 2. jūlijā, lai līdz ar pašvaldības vadību Rīgā dižotos svētku 150. jubilejas gada gājienā, vienlaikus godinot savu izvēlēto kultūras zīmi – Siguldas spieķi. Pārējo svētku laiku kolektīvi aizvadīs gan intensīvos mēģinājumos, gan krāšņos koncertos kopā būšanas un kopā jušanas zīmē.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku gājienā Siguldas novada dažādu jomu amatiermākslas kolektīvu dalībniekus varēs atpazīt pēc viena no Siguldas simboliem – koka spieķa. Meistare Antra Plavgo par godu šim notikumam darinājusi 730 koka spieķus, kuru darināšanas prasme iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Svētku ietvaros notiks gan lielkoncerti Mežaparka estrādē un “Daugavas” stadionā, gan folkloras diena Vērmanes parkā un Esplanādē, tautas lietišķo studiju izstāde, amatierteātru izrādes, pūtēju orķestru, vokālo un koklētāju ansambļu koncerti un dažādi citi koncerti parkos, kultūras centros, baznīcās un citviet Rīgā.

Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas gadā svētki solās būt patiesi iespaidīgi – tiem kopumā gatavojas aptuveni 1700 kolektīvu – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām! Siguldas novadu svētkos pārstāvēs aptuveni 1000 dalībnieku – no pašas jaunākās divgadnieces, kas dzied Lēdurgas folkloras kopā “Putni”, līdz pat dziedošajiem kungiem un dāmām, kas jau ir pārkāpuši astoto gadu desmitu.

Savukārt pieredzes bagātākais kolektīvu vadītājs ir Vitalis Kikusts, kurš šoziem atzīmēja 80 gadu jubileju. Viņš ir gan Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” vadītājs un diriģents, gan pūtēju orķestra vadītājs. Lēdurgas Kultūras namu pārstāv arī jaunākais no kolektīvu vadītājiem – Kristaps Pelēkais, kurš pavasarī nosvinēja savu 30. dzimšanas dienu un svētkiem gatavojas kopā ar jauniešu deju kolektīvu “Metieniņš”.

Šajos svētkos īpaši jāpiemin vēl daži Siguldas novada kolektīvu vadītāji. Jānis Baltiņš, kura vadībā kultūras centrā “Siguldas devons” darbojas jauktais koris “Atvars”, būs viens no Dziesmu svētku virsdiriģentiem, savukārt folkloras kopas “Senleja” vadītāja Anda Skuja šogad ir Folkloras dienas mākslinieciskā vadītāja.

Ceļā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 18. jūnijā Inčukalnā jau nosvinēti Siguldas novada Dziesmu un deju svētki. Par prieku visiem, kas nedodas uz koncertiem Rīgā, Inčukalna Aleksandra parka estrādē dziedāja novada kopkoris, spēlēja orķestri un savu māku rādīja dejotāji, bet vakara izskaņa pagāja kopā ar Mālpils Kultūras centra folkloras kopu “Mālis”.

Savukārt 9. jūlijā plkst. 19.30 visi aicināti kopā būšanu izbaudīt Siguldas pils kvartālā, vērojot noslēguma koncerta “Kopā augšup” un “Sadziedāšanās nakts” tiešraidi no Mežaparka Lielās estrādes.

XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos no Siguldas novada piedalīsies:

deviņi kori – jauktais koris “Atvars”, jauktais koris “Spārni”, jauktais koris “Mergupe”, jauktais koris “Mežābele”, senioru koris “Gāle”, sieviešu koris “Teiksma”, senioru koris “Atblāzma”, sieviešu koris “Lettegore” un vīru koris “Vecie draugi” –, viens vokālais ansamblis – vīru kopa;
17 tautas deju kolektīvi – jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (A grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (C grupa), jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (1.–2. klase), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis”, senioru deju kolektīvs “Ķimelis”, senioru deju kolektīvs “Labāko gadu virši”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga”, jauniešu deju kolektīvs “Metieniņš”, jauniešu deju kolektīvs “Māra”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kniediņš”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda”;
četras folkloras kopas – “Senleja”, “Putni”, “Lielie Putni” un “Mālis”;
četri pūtēju orķestri – Absolventu orķestris, Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris, “Sudrabskaņa” un Siguldas pagasta pūtēju orķestris;
viens amatierteātris – Inčukalna Amatiermākslas teātris – un septiņas tautas lietišķās mākslas studijas – “Māl-pils”, “Urga”, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija, “Sigulda”, “Vīgrieze”, “Krimulda” un “Mores rokdarbnieces”.

Foto: Edgars Semanis

Siguldas novada bibliotēkā apskatāma Rīgas Strazdumuižas vidusskolas – attīstības centra 8.** klases skolēnu darbi, kas tapuši pēc vizuālās un taustāmās mākslas skolotājas Ligitas Zvirbules ierosinājuma. Darbi gleznoti guaša tehnikā, izmantojot tiflotehnikas palīglīdzekļus, kā arī pielietota taktilā māksla – objektu atveidošana ar tausti uztveramās formās.

Savulaik “Baltikums Bank” dibinātais labdarības fonds “Baltikums Foudation” ziedojis skolai modernus tehniskos palīglīdzekļus. Skola ieguva trīs modernas Braila rakstāmmašīnas un elektronisko video lupu. (Patreiz tā ir – AS BluOr Bank). Pateicoties šim dāvinājumam tapa arī šī izstāde.

Skolotāja Ligita Zvirbule stāsta: “Skolēni ir izauguši, cītīgi izmanto tehniskos palīglīdzekļus. Pienāca laiks bankas darbiniekiem pateikties un parādīt, ka arī vājredzīgi un neredzīgi skolēni spēj gan zīmēt, gan gleznot. Ir tapuši desmit, skolēnu un mani radošie darbi. Darbi gleznoti guaša tehnikā, izmantojot tiflotehnikas palīglīdzekļus, kā arī pielietota taktilā māksla – objekta atveidošana ar tausti uztveramās formās.”

Visi darbi ir spilgti un krāsaini, gleznoti ar guaša krāsu un darbos ir vērojama sasaiste ar naudu. Izstādē var iepazīties arī braila rakstu un ar izstādes aprakstu braila drukā. Kaķu izstāde ir ceļojoša, bijusi vairākās Latvijas vietās.

Izstāde Siguldas novada bibliotēkā skatāma līdz 29. jūlijam.

Siguldas novada Kultūras centrs otro gadu pēc kārtas izsludinājis Siguldas novada radošās rezidences konkursu. Tajā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās tai notiek līdz 30. jūnijam.