Kultūra - sigulda.lv

9. novembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta Viļa Daudziņa zīmējumu izstāde “Teātris bildēs”. Izstāde ir draudzīgu šaržu kaleidoskops par teātra kolēģu emocijām darbavietā un ārpus tās. Visi darbi radīti aktiera brīvbrīžos, zīmējot ainas telefonā. Par izstādi Vilis saka: “Šeit redzamajās bildēs ir mans teātris – Cilvēki un notikumi, kurus man gribējās uzzīmēt vai, citiem vārdiem sakot, mana sajūta par dzīvi, teātri un šo laiku.”

“Nesen lasīju Linarda Laicena stāstu, kurā viņš lieto apzīmējumu “Labpatikšanas darbs”, proti, darbs, ko tu dari ar labpatiku. Liekas, tieši šis apzīmējums vislabāk raksturo manu pēdējo gadu aizraušanos. Jau kopš pandēmijas laikiem man ir paticis zīmēt uz telefona ekrāna un man pat ir aizdomas, ka tieši piespiedu distancēšanās un dzīva kontakta trūkums lika man toreiz pievērsties šim grafiskās izpausmes veidam. Izrādījās, paņēmienam ir vairākas nenoliedzamas priekšrocības – pirmkārt, tas ir ļoti ērti, jo viss, kas darbam ir nepieciešams, ir viedtālrunis. Otrkārt, var zīmēt, atrodoties jebkurā vietā, pat pilnīgā tumsā. Treškārt, zīmējumu nekavējoties var nosūtīt adresātam. Piekritīsiet, ja adresāts ir nelaimīgā kārtā apslimis ar kovidu, tas ir pat ļoti svarīgi...” tā par savu radošo procesu stāsta pats mākslinieks.

Kopš 1997. gada Vilis Daudziņš strādā Jaunajā Rīgas teātrī, iepriekš darbojies Daugavpils un Dailes teātros. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas maģistrantūru. 2006. gadā saņēmis Harija Liepiņa balvu, “Spēlmaņu naktī” ieguvis vairākus apbalvojumus kā Gada aktieris (2009, 2018) un Gada scenogrāfs (2001). 2018. gadā saņēmis Lielā Kristapa balvu nominācijā “Labākais aktieris”. 2011. gadā kļuvis par Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieku. Regulāri piedalās latviešu spēlfilmās.

Pagājušajā gadā izdota Viļa Daudziņa ilustrētā grāmata “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”, darbi tika eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā, bet zīmējumu autors saņēma “Kilograms kultūras 2023” balvu nominācijā “Gada pārsteigums”.

Izstāde “Teātris bildēs” bez maksas būs apskatāma līdz 5. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 26. oktobrī, Siguldas novada bibliotēkā atklāta projekta “Daba rada – 2024” papīrmākslas izstāde “Veco grāmatu jaunā dzīve”. Dažādu cilvēku dažādu iemeslu dēļ atstumtās, nevajadzīgās, vecās grāmatas pārtapušas jaunās papīrloksnēs, uz kurām atkal dzimušas jaunas domas un atziņas, radušās jaunas mākslinieku oriģinālgrāmatas (artist book), gaismas objekti (light art) un stājmāksla. Izstāde skatāma līdz 6. decembrim.

Projekts “Daba rada” pulcējis kopā papīrmāksliniekus no visas Latvijas, tajā skaitā arī no Siguldas novada. Mākslinieki projektā kopā darbojušies, eksperimentējuši, meklējuši jaunas, radošas dabas un otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošanas iespējas mākslā, izveidojot brīnišķīgus mākslas darbus un dodot lietām otru dzīvi.

Izstādē aplūkojami dažādi priekšmeti, kas radīti no nevajadzīgām grāmatu lappusēm, piemēram, papīra diegi, no kuriem tamborēta cepure jeb padomju laika ausaine, no papīra izgatavoti auskari un veidoti braila raksti. Savērpjot pavedienā padomju enciklopēdijas lapas, ticis radīts jauns stāsts, aicinot pārdomāt, kā vēsture ietekmē mūsu identitāti un radošumu. Interesanta un savdabīga ir sirreālisma simtgadei veltīta kolāža – turku karšu locījumā. Apmeklētājiem būs interesanti aplūkot un atminēties saziņas veidu – skolas laikā sūtītos špikerus un mīlestības vēstulītes. Izstāde mudina domāt par zūdošām un nezūdošām vērtībām, vērtību maiņu, informatīvo un intelektuālo karu, to simbolisko nozīmi, izteiksmes veidiem. Pāri visam grāmata kā pamatvērtība visos laikmetos – no intelektuālās un informatīvās literatūras līdz ekskluzīvai vērtībai mūsdienās.

Izstāde aicina iesaistīties aktivitātē “Viss pāriet, aiziet un mainās. Kas paliek?”, rosinot meklēt katra paša šīsdienas vārdu vai dzejrindi no Raiņa reiz teiktā, un papildināt mākslas darbu “Dialogs ar Raini zem ziemeļegles”. Arī izstādes darbu nosaukumi ir intriģējoši, lūk, daži no tiem: “Ko mēs ēdam?", “Facebook”, “Veiksmīgas medības”, “Iztvaikots Rainis”, “Pagātnes intelektuālā munīcija”, "Sēņotājas pavārgrāmata", “Viss ir galvā!”.

Izstādes atklāšanas pasākumā māksliniece Ērika Zutere apmeklētājiem radošajā darbnīcā demonstrēja un mācīja, kā no papīra pašam izgatavot papīra pavedienu, ko var pēc tam izmantot rokdarbos.

Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” saimnieki: Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs, Siguldas novadnieces: Ērika Zutere (Mālpils pagasts), Zinaīda Ceske (Sigulda), Agnese Kantiševa (Mālpils), Ārija Bērze (Sigulda) un papīrmākslinieces no visas Latvijas un ne tikai: Kristīne Japiņa (Rīga), Evija Freidenfelde (Rīga), Līga Strapcāne (Gulbene), Maija Graudiņa (Rīga), Sandra Dzilna (Rīga), Aija Freimane (Latvija/Īrija), Signe Vanadziņa (Cēsis), Carmen Oak (Latvija/ASV), Ilizane Grīnberga (Jelgava), Ilze Dilāne (Rīga), Ilze Rudzīte (Dānija).

Mākslas darbi tapuši, iedvesmojoties no Cēsu novada Dzērbenes radošās mājas “Memberi” ikgadējā vasaras projekta “Daba rada” aktivitātēm; atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes vēsturisko zemju attīstības programma un Lampu dizaina darbnīca.

31. oktobrī plkst. 10.00 Turaidas muzejrezervāts aicina visas paaudzes pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai kopīgi svinētu viņa dzimšanas dienu, daloties ar savām mīļākajām tautasdziesmām, un godinātu viņa ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Jau vairākus gadu desmitus tā ir novadnieku tradīcija – atcerēties Dainu tēvu viņa jubilejā. Ikviens aicināts ņemt līdzi savu tautasdziesmu, ar kuru dalīties kopā ar citiem.

Aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma iedzīvotāju. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast spēku un ticību labajam.

Pateicoties Krišjāņa Barona, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrību. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” sarakstā.

Oktobrī un novembrī Allažu bibliotēkā skatāma mākslinieces, Dabas aizsardzības pārvaldes grafiskās dizaineres Daigas Segliņas izstāde “Dabas daudzveidība zīmējumos”. Sniedzot iespēju novadniekiem izzināt dabu un līdzdarboties, 24. oktobrī Allažu bibliotēkā viesojās Gaujas Nacionālā parka dabas izglītības centra vadītāja Anda Andrušaite un izstādes autore Daiga Segliņa ar divām izzinošām un radošām nodarbībām.

Pirmā nodarbība “Ieklausies dabā” norisinājās lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros kopā ar Allažu pamatskolas grupas “Mēnestiņi” audzēkņiem un skolotājiem. Anda ar lapsiņu aicināja visus aplūkot izstādi – daļu no daudzveidīgās Latvijas dabas un darba lapās atzīmēt tos dabas attēlus, kuri atbilst uzzīmētajiem attēliem ar izstādē redzamajiem. Turpinājumā klausījāmies stāstus un skatījāmies filmiņas par ieklausīšanos dabā, attieksmi pret to. Ko atnesi, to aiznes – saka āpsis. Daiga pārģērbusies par āpsi, kura kostīmu pati darinājusi, izraisīja lielu sajūsmu bērnos. Kādēļ āpsis – tādēļ, ka tas ir ļoti tīrīgs un kārtīgs dzīvnieks.

Otrā nodarbība “Dabas aicinājums” notika kopā ar sociālās aprūpes mājas “Gaismiņas” iemītniekiem un darbiniekiem. Nodarbības pamatā bija pirmās nodarbības elementi, bet risinājās daudz nopietnākas un sarežģītākas, atklātākas un sirsnīgākas sarunas – par aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, par liegumiem, par biotopiem un par citām ar dabu saistītām tēmām.

Pateicība Daigai Segliņai un Andai Andrušaitei par atsaucību un interesanto vēstījumu.

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze

6. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Francijas un Igaunijas džeza mākslinieku Davida Ševalljē (David Chevallier) un Anetes Tammas (Anett Tamm) koncerts “Borders” (“Robeža”). Franču komponista un ģitārista Davida Ševalljē jaunā skaņdarba centrālā tēma igauņu dziedātājas Anetes Tammas vārdiem ir robeža – vieta, kur var pāriet no viena visuma citā, no vienas kultūras citā, kur var satikties ar nezināmo vai konfrontēt sevi.

Davids Ševalljē jau daudzus gadus ir viens no Francijas radošās džeza skatuves izcilākajām personībām. Trio, ko viņš 2013. gadā izveidoja kopā ar kontrabasistu Sebastjēnu Boisso (Sébastien Boisseau) un bundzinieku Kristofu Lavernu (Christophe Lavergne), ir kļuvis par telepātisku vienību un viņa pēdējo gadu projektu stūrakmeni. Pēc veiksmīgas turnejas 2021 gada augustā trio atgriežas Latvijā kopā ar dziedātāju Tammu, kas ir viena no daudzsološākajām Igaunijas jaunās džeza skatuves māksliniecēm.

Koncertā uzstāsies:

Anett Tamm – vokāls, dziesmu teksti;
David Chevallier – ģitāra, kompozīcijas;
Sébastien Boisseau – kontrabass;
Christophe Lavergne – bungas;
Turnejas producēšana: “Le Sonart”.

Biļetes cena 15–18 eiro. Ar“S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Dūka” 9. novembrī plkst. 18.00 aicina ikvienu skatuviskās dejas cienītāju uz koncertu “Jauns cēliens”. Skatītājus ar saviem priekšnesumiem priecēs gan vietējie vidējās paaudzes dejotāji, gan kolektīvi no Valmieras, Ogres, Mārupes, Madonas un Vangažiem. Koncerta krāšņo programmu papildinās arī bērnu un jauniešu deju kolektīvs (BJDK) “Vizbulīte”.

Koncerta daudzsološais nosaukums – “Jauns cēliens” – atspoguļo VPDK “Dūka” apņemšanos 2024./2025. gada sezonā: sekojot mūsdienu horeogrāfijas jaunrades tendencēm, apgūt dinamiskākas un izpildījumā sarežģītākas dejas, kurām nepieciešama lielāka fiziskā izturība un iejušanās dejas noskaņā. Tāpat koncerta nosaukums atklāj vēl vienu būtisku kolektīva pārvērtību – “Dūkas” vadīšanu ir uzsācis pieredzējis tautas deju zinātājs Vilnis Brēmanis, kas Siguldas kultūrtelpā pazīstams arī kā Siguldas BJDK “Vizbulīte” jauniešu grupas repetitors.

Papildus izvirzītajiem mērķiem Vilnis Brēmanis “Dūkas” izaugsmi saskata jaunrades procesā, tādēļ plānota pilnīgi jaunu deju horeogrāfija. Līdz šim kolektīvs tiešā deju jaunrades procesā piedalījās horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadībā un ar labiem panākumiem startēja jaunrades deju konkursos, kur iegūtas godalgotas vietas. Šo veiksmīgi īstenoto pieredzi nu varēs realizēt saviem spēkiem un ierakstīt Siguldu Latvijas nacionālās kultūras lappusēs.

VPDK “Dūka” vadītājs Vilnis Brēmanis deju kolektīva ambīcijas un nākotnes plānus raksturo tā: “Esam labi sagatavota komanda, kas vēlas turpināt spodrināt Siguldas vārdu uz deju skatuves, un, lai to spētu izdarīt, jāturpina radoši darboties mēģinājumu zālēs un svinēt koncertus ar esošajiem un jauniem deju draugiem.”

Koncerts “Jauns cēliens” notiks divās daļās, kurās kopumā tiks izdejotas 28 dejas. VPDK “Dūka” skatītājiem piedāvās gan dejas no iepriekšējo gadu repertuāriem, gan tikko apgūtus priekšnesumus.

Koncerta norisi atbalsta kultūras centrs “Siguldas devons”, Siguldas novada pašvaldība un citi.

Pārējām VPDK “Dūka” aktualitātēm var sekot līdzi deju kolektīva sociālo mediju kontos “Facebook” un “Instagram”.

Biļetes cena 5 eiro, ar“S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Siguldas devona” un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja:
VPDK “Dūka” sabiedrisko attiecību speciāliste
Anete Vikmane

Laikā, kad miglas vāli Gaujas senielejā aicināt aicina uz brīdi iegrimt apcerīgās domās, Siguldas folkloras kopa “Senleja” 31. oktobra pievakarē plkst. 18.30 aicina tikties veļu vakarā Siguldā, laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai dziesmās un atmiņās pieminētu savu dzimtu mīļos un stipros, kas aizsaulē, un godinātu Dainu tēvu viņa 189. dzimšanas dienā.

Kopīga cieņpilna pateicība, godājot aizgājušos tuviniekus un iepriekšējās paaudzes par viņu veikumu, atmiņas un dziesmas ir veļu vakara gaismas kodols. Ikviens aicināts kļūt līdzdalīgs savējo kopīgā godināšanā, līdzi ņemot svecītes, lai vairotu gaismu, smeltos spēku un vairotu kopību.

Paaudzes mainās līdzi laikam, bet tauta ir tik stipra, cik stipras ir tās tradīcijas. Un vien no tām – būt pateicīgiem un godīgiem savu senču un nākamo paaudžu priekšā. Spējot ieraudzīt un sajust Pasaules koku, kam saknes pazemē, stiprais stumbrs pasaulē un zari stiepjas debesīs.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja

30. oktobrī plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrā uzstāsies Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris ar koncertu “Diriģenta benefice”. Kā īpašs notikums šajā koncertā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra mūziķiem būs uzstāšanās kopā ar viesdiriģentu – ilggadēju mūziķi, pedagogu, ar starptautisku pieredzi bagāto diriģentu atvaļināto kapteini Pēteri Rudzīti. Viesdiriģents Pēteris Rudzītis ir pazīstams ar savu emocionālo, daudzveidīgu raksturu piesātināto diriģēšanas stilu, un ir iedvesmojis mūziķus un klausītājus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Šoreiz koncerta programmā tiks atspoguļoti dažādi mūzikas stili, aptverot vairāku gadsimtu ilgu mūzikas vēsturi. Koncertu atklās Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel) svīta “Karaliskā uguņošanas mūzika” (Music for the Royal Fireworks). Koncerta turpinājumā, virzoties cauri gadsimtiem, būs iespēja dzirdēt Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) klasiski romantisko mūzikas noskaņojumu, Čarlija Čaplina (Charlie Chaplin) smeldzes pilno skaņu gammu, kā arī leģendārā komponista, aranžētāja un orķestra vadītāja Džeimsa Lāsta (James Last) kompozīcijas. Gaidāma arī aizrautīga tikšanās ar vairākiem solistiem – publikai jau labi zināmo Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra spožo klarnetistu virsseržantu Guntaru Gedroicu, Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi saksofonisti Agniju Silicku, kā arī ilggadējo Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra koncertmeistaru trompetistu atvaļināto virsseržantu Aināru Bāliņu.

Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris ir dibināts 1992. gada 3. februārī, un tā ir viena no atpazīstamākajām Latvijas armijas vienībām. Sabiedrībā orķestris visbiežāk asociējas ar valstī nozīmīgiem svētkiem un sarīkojumiem. Orķestra darbībā ir apvienotas vairākas funkcijas – ceremonijas, parādes, defilē programmu demonstrējumi, orķestra un kameransambļu koncerti. Pastāvēšanas laikā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris ir piedalījies daudzos starptautiskos un pasaulē ievērojamos militārās mūzikas festivālos, kā arī sadarbojies ar atpazīstamiem diriģentiem, solistiem un kameransambļiem.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Aicinām Vidzemes rakstniekus un literatūras interesentus pulcēties uz pirmajiem “Vidzemes Prozas lasījumiem”, kas notiks 1. novembrī plkst. 18.00 kādreizējā Rakstnieku pilī, tagadējā Siguldas Jaunajā pilī Pils ielā 16. Pasākumu vadīs publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, ar muzikālām improvizācijām uzstāsies ģitārists un vokālists Aleksandrs Aleksandrovs.

Ar iepriekš nepublicētu prozas darbu lasījumiem uzstāsies pieci Vidzemes autori – konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi” 2. kārtas nominanti:

Aukstums ar stāstu “Līgodama upe nesa” (Salaspils novads);
Evita Hofmane ar stāstu “Paslēpes” (Valmiera);
Indra Skudra ar stāstu “Aizmirsu, bet ko?” (Jaunogre);
Lea Vinks ar stāstu “Rozlillā gorilla” (Siguldas novads);
Ramona Indriksone ar romāna “Vidaga” fragmentu (Cēsis).

Konkursa darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtē profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē); Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē); Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas); Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā). Pasākuma laikā žūrija izvirzīs divus laureātus, kuri pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2024” Rīgā.

Par festivāla “Prozas lasījumi” aizsākumu tiek uzskatīts 1995. gads, kad neliela domubiedru grupa atjaunoja prozas lasījumu tradīciju, kuras pirmsākumi meklējami 1977. gadā. Šobrīd “Prozas lasījumi” ir izauguši līdz starptautiskam festivālam, kas katru gadu decembrī ir viens no gaidītākajiem literatūras notikumiem.

Šogad jau vienpadsmito reizi notiks “Kurzemes Prozas lasījumi” un piekto reizi “Latgolys prozys skaitejumi”, kuriem pirmo reizi pievienosies “Vidzemes Prozas lasījumi”, lai veicinātu literāro procesu Vidzemē, atklātu un iedrošinātu jaunus autorus, palīdzētu viņiem sasniegt plašāku lasītāju loku, kā arī izvirzītu divus Vidzemes pārstāvjus dalībai “Prozas lasījumos 2024” Rīgā.

“Vidzemes Prozas lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku, Latvijas Rakstnieku savienību un ar Vidzemes vēsturiskās zemes novadu bibliotēku atbalstu.

“Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

“Vidzemes Prozas lasījumu” noslēguma pasākumu un 2. kārtas nominantus atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls “Domuzīme”, mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”.

Konkursa norisi atspoguļo tīmekļa vietnēs www.sigulda.lv, www.rakstnieciba.lv un www.mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Sestdien, 19. oktobrī, plkst. 15.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studiju “URGA” un “MĀL-PILS” kopīgā izstāde “Divas sezonas”. Izstādē ir apvienoti darbi no divu pēdējo sezonu radošā veikuma, izstādēm “Eksperiments” un “Mozaīku iedvesmoti”, kurās dalībniekiem bija iespēja meklēt jaunus, citādus ceļus darbu radīšanai. Tā bija arī iespēja atbildēt uz jautājumu – vai es to varu?

Tekstila un keramikas studiju ilgstošā sadarbība un veidotās kopīgās izstādes pierāda abu amatniecības veidu harmoniju.

Tas ir pierādījums tam, ka māksla un amatniecība var būt tilts starp dažādi domājošiem cilvēkiem un dažādām paaudzēm. Radītie darbi atspoguļo ne tikai individuālās meistaru spējas, bet arī kopīgos centienus saglabāt un attīstīt tradicionālās tautas mākslas tehnikas mūsdienu kontekstā.

Ja amatniecībā mēs varam runāt par tradīciju saglabāšanu un tālāku nodošanu nākamajām paaudzēm, tad māksla vienmēr ir bijusi par robežu pārkāpšanu un jaunu ceļu meklēšanu. Drosme izmēģināt ko jaunu ļauj atklāt sev nezināmo, radīt unikālus darbus un paplašināt savas radošās robežas, nebaidīties eksperimentēt un izaicināt tradicionālās normas.

Gan viena, gan otra studija savu darbību cenšas attīstīt abos virzienos gan tradīcijā, gan jaunradē.

Izstāde “Divas sezonas” varētu būt arī stāsts par draudzību, par kopīgu radošu ceļojumu, kopēju mērķu realizēšanu.

Izstādes atklāšanā ieeja bez maksas, pārējā laikā ieejas maksa iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Izstādi iespējams apskatīt līdz 1. decembrim darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un brīvdienās no 9.00 līdz 19.00.

“Romantisks solo saksofonam – 33 gadi mūzikā” ir īpaša izcilā saksofona virtuoza Raivo Stašana solo koncertprogramma, kura tapusi sadarbībā ar mūzikas producentu un komponistu Gaiti Lazdānu, un 26. oktobrī plkst. 18.00 tā skanēs Mālpils Kultūras centra Lielajā zālē.

Lielu atsaucību guvušā, publikas mīluļa, izcilā spēles virtuoza un viena no romantiskākajiem džeza saksofonistiem Latvijā – saksofonista Raivo Stašana – ar stāvovācijām aizvadītā koncertprogramma VEF kultūras pilī un Dzintaru koncertzālē pamudināja mākslinieku doties pie klausītājiem arī citās Latvijas pilsētās. Tā ir pirmā solo koncertprogramma, ar kuru tiek atzīmēti 33 radošie gadi mūzikā un kurā tiek prezentēts Raivo Stašana jaunākais instrumentālās populārās mūzikas albums “Romantisks solo saksofonam”. Albumā ir iekļautas 10 oriģinālas dziesmas, kuras tapušas sadarbībā ar mūzikas producentu un komponistu Gaiti Lazdānu. Koncertprogrammā “Romantisks solo saksofonam” skanēs dziesmas no jaunā diska, kā arī pasaules hiti un latviešu estrādes populāri skaņdarbi.

Šis noteikti būs romantiskākais instrumentālās mūzikas koncerts, kur kopā ar Raivo Stašanu uzstāsies arī Gaitis Lazdāns, Oskars Kurdeko un Āris Ozols. Koncerts paredzēts bez pārtraukuma stundas un 30 minūšu garumā. Pēc koncerta būs iespēja nofotografēties ar māksliniekiem, kā arī ekskluzīvi iegādāties Raivo Stašana debijas albumu “Romantisks solo saksofonam”.

Biļetes cena – 15–20 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, kā arī Mālpils Kultūras centra kasē.

Sagaidot starptautisko nemateriālā kultūras mantojuma dienu 17. oktobrī, Siguldas novada pašvaldības iestādes ar gandarījumu atskatās uz paveikto dzīvā mantojuma saglabāšanas, popularizēšanas un tālāknodošanas atbalstīšanā.

Siguldas novada pašvaldība ir divu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību pieteicēja un to atbalsta politikas veidotāja ilgtermiņā.

Siguldas spieķa darināšanas prasmes kā vienas no pirmajām pieteiktas un ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā 2017. gadā. Šīs prasmes ir izteikti lokāls mantojuma elements un tā piederība Siguldas apkārtnei ir unikāla visas Latvijas mērogā. Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs, ko darina vairāki vietējie amatnieki. To labprāt iegādājas pilsētas viesi gan no Latvijas novadiem, gan ārzemēm. Ikviens interesents var iemēģināt savu roku spieķīša tapšanā Antras Plavgo Spieķu darbnīcā Siguldas pils kvartālā. Savukāt amata prasmju kopējs un turpinātājs Rolands Pulle no Vīgantu dzimtas laipni piekrita spieķa darināšanas pamatus ierādīt Siguldas jauniešiem Martai un Sebastianam. Rezultātā tika izveidota videofilma “Kā top Siguldas spieķis”, kas lieti noderēs kā mācību materiāls Siguldas pilsētas skolās. Videofilma pieejama šeit.

2022. gadā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauta arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. To iniciēja tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Ideja par jostiņsegu aušanu rakstaina audu ripsa tehnikā tautas lietišķās mākslas studijā “Krimulda” radās 20. gs. 80. gados, kad studijas dalībniece Māra Polāne parādīja mantojumu no savas māmuļas Ellas Enoks – ar ornamentu joslām rotātu austu dekoratīvu segu. Pēc pamatīgas auduma izpētes TLMS “Krimulda” vadītāja Vija Ābele kopā ar tautas daiļamata meistari Veltu Steģi atrisināja auduma tehnisko rakstu un aušanas process varēja sākties. Atšķirībā no agrāk darinātajām jostu segām, Krimuldas audējas, izmantojot smalkās krāsu pārejās tonētas dzijas pavedienus, jostas un prievītes kombinēja saistītā, savstarpēji saskaņotā krāsu ritmā, iegūstot vienotu kompozīciju.

Lai popularizētu jostiņsegu aušanu, Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar Krimuldas Tautas namu un TLMS “Krimulda “ vadītāju Lailu Šteinbergu 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā organizēja semināru ciklu “Tā top jostiņsega”, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit dalībnieces gan no Vidzemes, gan Zemgales, gan Rīgas. Semināru materiāls, kā arī praktiskās nodarbības aušanā pasākuma “Satiec savu meistaru” ietvaros tika dokumentētas videoierakstā un izveidota videofilma “Jostiņsegas”, kas drīzumā būs pieejama plašam interesentu lokam.

Siguldas novada pašvaldība savu atbalstu sniegusi arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto Gaujas plostnieku amata prasmju popularizēšanā, pirmo reizi organizējot pasākumu “Plostnieku nakts Siguldā” šā gada maijā. Savukārt biedrība “Smailes” ar pašvaldības atbalstu radījusi videofilmu “Mudurgciema stāsts”, kas vēsta par lībiskajām izpausmēm mūsdienās Lēdurgas pusē, jo Siguldas novada Lēdurgas pagasts līdztekus Limbažu novadam ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks. Videofilma pieejama šeit.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško