Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēkā skatāma Valdas Kauliņas floristikas gleznu izstāde “Atmiņas par vasaru” izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”. Izstāde skatāma no 9. līdz 30. novembrim.

V. Kauliņa tēlotājmākslas pamatus apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Izstādē redzamie darbi tapuši pēdējos 5 gadus, iedvesmojoties no mākslas veida “Ošibana”. Šis mākslas veids radies 16. gadsimtā Japānā, veidojot gleznas no sausiem presētiem dabas materiāliem. V. Kaualiņa savos darbos izmanto presētus ziedus un lapas, līmējot tos uz iepriekš apgleznota koka, papīra vai audekla.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Atzīmējot Lāčplēša dienu, 11. novembrī, no plkst. 18.00 aicinām iedzīvotājus iesaistīties akcijā – uzrakstīt spēka vārdus un iedegt tos kā virtuālu liesmiņu uz Siguldas Jaunās pils fasādes.

Lai iedegtu simbolisku liesmu, aicinām novadniekus un viesus atrasties Siguldas Jaunās pils tuvumā un vietnē sigulda.svin.lv uzrakstīt īsu vēlējumu vai spēka vārdus Latvijai. Kad vēlējums uzrakstīts, jānospiež poga “iedegt liesmiņu”. Vēlējums uz Siguldas Jaunās pils fasādes būs redzams virtuālās liesmas rašanās brīdī. Liesmiņas nosaukums vai spēka vārdu maksimālais simbolu skaits – 15. Vēlējumus būs iespēja rakstīt neierobežotā skaitā. Aicinām izturēties ar cieņu un nerakstīt aizskarošas vai rupjas frāzes.

Apmeklētāju ērtībām pie Siguldas Jaunās pils būs izvietotas QR kodu plāksnes, kuras noskenējot, varēs nokļūt vietnē sigulda.svin.lv, lai ērtāk varētu nodot savus spēka vārdus un aizdedzināt virtuālo liesmiņu,

Siguldas pils kvartālu līdz plkst. 21.00 ieskaus īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti. Ikviens ir aicināts individuāli nolikt piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni, bet Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvosies sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās virtuālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvos Latvijas karogs, kuru ieskaus tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīs sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēs mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

Šī gada septembrī ar Siguldas novada pašvaldību tika noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu projektam “Atraktīvas ekspozīcijas izveide GAUJAS KLUBS apmeklētājiem”. Projekta mērķis ir izveidot atraktīvu ekspozīcijas maketu vienai tehnikas vienībai un divus informatīvos stendus, kas piesaistītu apmeklētāju uzmanību un veicinātu bērnu un jauniešu interesi par transporta tehnikas kultūrvēsturisko mantojumu.

Ar projekta rezultātiem apmeklētājus “Gaujas klubs” plāno iepazīstināt šā gada 18. novembrī, piedāvājot ne tikai izstrādāto stendu un tehnikas mezgla apskati, bet arī jauki kopā pavadīt laiku, svinot mūsu Latvijas dzimšanas dienu. Būs iespēja apskatīt visus “Gaujas klubs” auto eksponātus bez maksas, kā arī laika posmā no plkst. 11.00 līdz 16.00 piedalīties radošā darbnīcā “Izgatavo savu sveci vai vēja zvanu par godu Latvijas 105. gadskārtai”.

“Gaujas klubs” izsaka lielu pateicību Siguldas novada pašvaldībai par sniegto atbalstu un laipni aicina ciemos interesentus.

10. decembrī plkst. 19.00 atkal tiksimies “Klusajā koncertā”, šoreiz alus darītavā “Kussh” — radošā vidē, kas piedāvā kamerisku un mājīgu atmosfēru rudenīgi ziemīgam vakaram.

“Kur nokļūst mirkļi, kurus mēs neatceramies” – tāds šoreiz “Klusā koncerta” programmas nosaukums, vārdi, kas nākuši no Ingas Pizānes dzejas. Jā, šoreiz koncertā skanēs arī elegantā Ingas Pizānes dzeja pašas dzejnieces lasījumos, un mūzika ar dzeju un stāstiem izvedīs klausītājus cauri ziemīgai, mājīgai skaņu un noskaņu paletei.

Koncertā piedalīsies mākslinieki Inga Pizāne (dzeja) un trīs mūziķi, kas apvienojušies ansamblī “Trio Tresensus” – Aigars Raumanis (saksofons), Līga Griķe (kokle), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti), kā arī komponiste Madara Pētersone. Par mākslinieciskajām gaismām rūpēsies Jurģis Ozols.

Koncerta ilgums: 1h10min. Norises vietas adrese: Zinātnes iela 11, Sigulda, alus darītava “Kussh Brewery”. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/133506. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Madara Pētersone

Projekta “Klusie koncerti” vadītāja

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā 7. novembrī atklāta mākslinieka Džona Delgalvja gleznu izstāde “Atgriešanās”, kurā var aplūkot eļļas tehnikā radītus dažādu cilvēku portretus latviešu tautas tērpos.

Gleznotājs, Saulkrastu mākslas kluba “JD ART” dibinātājs. Džons Delgalvis (Jānis Dzelzgalvis), dzimis 1938. gadā Rīgā. Kad Džonam bija četri gadi, ģimene ar četriem bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Vispirms apmetās bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam ģimene, kurā jau ir pieci bērni, devās uz Ameriku, kur Džons nodzīvoja līdz 2003. gadam. Mākslinieks ir dienējis amerikāņu armijā Vācijā, strādājis celtniecībā, policijā – sākumā deviņus gadus patruļdienestā, vēlāk zīmējis noziedznieku portretus, uzlabojot fotorobotus, bet gadiem ilgi savu brīvo laiku veltījis mākslai.

1991. gadā Džona tēvs Nikolajs Dzelzgalvis atveda ģimeni uz Latviju un tā sākās mākslinieka ceļš uz mājām. 2003. gadā Džons kļūst par Saulkrastu pilsētas iedzīvotāju. Šeit viņš kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Sandru Delgalvi realizē savu sapni – izveido mākslinieku klubu “JD ART”. Amerikā tādu klubu ir daudz, kur cilvēkus vieno mīlestība uz gleznošanu un zīmēšanu. Līdzīgā klubā Ņujorkā “Art Student League” Džons studēja vairāk nekā astoņusd gadus.

“Man patika gleznot ātros portretus. Taču nevienam jau otra portrets tā īsti neinteresē, bet, ja tu to pārtaisi par tautumeitu, tad gan tas šķiet daudz interesantāk. Kad atbraucu uz Latviju, sāku piedalīties plenēros. Tas man bija kaut kas jauns, jo dabu es nekad nebiju gleznojis,” atzīst Dž. Delgalvis.

Izstāde apskatāma līdz 2. decembrim. Ieeja – bez maksas.

Siguldas Jaunās pils salona izstāžu telpās no 9. novembra līdz 10. decembrim apskatāma Anda Gūtmaņa izstāde “Piekraste”. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, un izstāde apskatāma pils darba laikā.

Anda Gūtmaņa radošums Siguldā un Siguldas novadā vērojams tādos objektos kā: Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Siguldas pagasta Kultūras nams, tirdzniecības centrs “Šokolāde”, “Kino Lora”, “Jāņa Tirgus”, “Aparjods”, Inčukalna estrāde, Inčukalna pulkstenis.

Andis Gūtmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu 1990. gadā. Ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs. Strādājot specialitātē ir radīti daudzi sabiedriski un privāti interjeri, kā arī sienu gleznojumi un vides objekti. Paralēli dizaina darbam piedalās glezniecības plenēros un izstādēs. Glezniecībā tuvāka ir jūras tēma ar piekrastes ainavām, zvejnieku ciematiem un tīklu laivām.

Mālpils Kultūras centrā 11. novembrī plkst. 18.00 notiks koncerts “Mārtiņš Brauns – Latvijai”. Programma aptver komponista kordziesmas mantojumu no tās pašiem sākumiem – 1982. gada, kad Edgara Račevska rokas vadīta Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā “Ziedu kompozīcija”, līdz partitūrai “Ziemeļmeitas” ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko reizē ar gaišu pirmatskaņojuma sveicienu sūtīsim Mārtiņam uz Veļu valstību.

2021. gada rudenī, gatavojoties 70. dzimšanas dienas svinībām, komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu – gan savu, gan arī Latvijas jubileju.

Mārtiņš, kurš savu darbu atskaņojumos piedalījās lielākoties kā pianists, bet koncertos dziedāja visai reti. Taču, šķiet, tikai viņa radošā dzirksts un ar citu nesajaucamā balss visprecīzāk spēja nolasīt paša komponētās mūzikas temporitmu un emocionālo temperatūru. Arī šo – lielākoties paša izraudzīto dziesmu programmu Mārtiņš vēlējās atklāt pats – dziedot.

Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas – izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē – neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas. Viņa kordziesma ir aicinoša. Tā uzrunā ar reizēm nesafrizētu safrizētu akordu sabalsojumiem un iedrošina dziedāt līdz. Tā ir piedodoša, kaut vārdi caur sakostiem žokļiem sprakšķ, Raiņa “Daugavas” likteņu sāpi izteicot. Brauna mūzika trāpa tieši sirdī, bez liekvārdības un aplinkiem. Un ne velti mūsu nerakstītā himna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas noslēdz “Daugavas” ciklu, kļuvusi arī par Kataloniešu tautas neatkarības idejas skanisko balsi.

Runājot par mūziku, Mārtiņš Brauns precizē: “Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.”

Brauna pirmā kaislība bija rokenrols, kura moto visspilgtāk izteica grupa “Sīpoli”. Visai drīz tam stabili līdzās nostājās teātris un arī kino – žanri, kuros Brauns jutās kā zivs ūdenī. Taču, līdz ar attīstību un dažādiem sānsoļiem, jau 20. gadsimta 80. gadu vidū Mārtiņš Brauns, būdams kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu katedras absolvents, kļuva par jaunatnes kamerkora “Sindi Putnu dārzs” māksliniecisko balstu: aranžēja un pārveidoja, komponēja un radīja uzvedumus, kuros korim bija ‘jāizkāpj’ ārpus skatuves podestu rindām. Ap to laiku no roka balādēs un tautasdziesmās bāzētām melodijām piedzima cikls “Daugava” (1988).

Attālinoties no aktīvās koncetrdarbībās 90. gados, Brauns turpināja rakstīt teātrim un kino, kā arī – korim. Tieši mūža otrajā pusē radušās dziesmas ar Andra Slapiņa, Aleksandra Pelēča, Jāņa Petera tekstiem, svētsvinīgā “Kur miers” ar Bībeles tekstu, kas pārceļojusi no Jurim Podniekam veltītās dokumentālās filmas, kā arī virkne dziesmu ar Broņislavas Martuževas glāsmaini kodīgo dzeju. Brauns bija pazīstams ar Martuževu, ciemojās pie viņas Lubānas “Dārziņos”. Viņi sazinājās pa telefonu, atbalstīja un iedvesmoja viens otru.

Koncertprogramā “Mārtiņš Brauns – Latvijai” uzstāsies: Andis Klučnieks (flautas), Kristians Klava (flīģeļhorns), Henrijs Brants taustiņi (perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaisma) Andris Ūze (skaņa), Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš.

Biļetes uz koncertu var iegādāties tiešsaistē, cena no 20 līdz 25 eiro.

Siguldas novada bibliotēkā līdz 2. decembrim skatāma mākslinieku unikālu, pašizgatavotu oriģinālgrāmatu izstāde. Darbi tapuši reflektējot notikumus Latvijas kultūrtelpā, izmantojot dažādas papīrmasas, dabas materiālus, šķiedras un apgūstot grāmatsiešanas iemaņas Dzērbenes Radošās mājas “Memberi” projekta “DABA RADA-2023” meistarklašu ietvaros.

Izstādei radītie darbi atspoguļo projektā izvirzītos mērķus – veicināt dabas vērojumos un mākslinieku saskarsmē balstītu jaunrades attīstību, vienot reģionālo laikmetīgo mākslu ar amatniecību un radīt cilvēku emocionālo labbūtību. Mūsdienu cilvēkiem, viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem ir – attiecības, komunikācija, emocijas (ko es jūtu?).

Projekts realizēts ar LKKF un Vidzemes vēsturisko zemju Kultūras programmas atbalstu.

Izstādē “ATVĒRUMS‑2 piedalās”: Ērika Zutere, Ērika Māldere, Ilizane Grīnberga, Sandra Dzilna, Ilona Valaine- Blekte, Zinaīda Ceske, Ilze Dilāne, Ilze Rudzīte, Evija Freidenfelde, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Dace Runča, Tatjana Nežberte un Aija Freimane.

Mākslinieka oriģinālgrāmata (artist book) ir mākslas darbs, mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, bet mākslinieka oriģinālgrāmatas, kādu to pazīstam šodien, sākums meklējams pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kopš tā laika nemitīgi attīstoties un pilnveidojoties. Pasaulē, īpaši Amerikā, mākslinieka oriģinālgrāmatas izpelnījušās lielu popularitāti, regulāri tiek rīkotas izstādes un pasākumi. Latvijā šis mākslas veids nepelnīti palicis novārtā, bet ar savu darbību un izstādēm mākslinieces cer situāciju mainīt.

25. novembrī plkst. 12.00 bibliotēkā norisināsies tikšanās ar izstādes māksliniekiem.

Piektdien, 10. novembrī, plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina uz tajā darbojošos amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncertu “Dimensijas. Satikšanās”.

Koncerta nosaukums “Dimensijas. Satikšanās” atspoguļo Kultūras nama misiju un būtību – sniegt iespēju izpausties un sevi realizēt visdažādākajos veidos un formās. Dažādi vecumi, intereses un darbības laiks, bet divas kopīgas lietas – aizrautība un satikšanās vieta. Jau piecdesmito sezonu par satikšanās vietu kalpo Siguldas pagasta Kultūras nams.

Koncertā piedalās: Siguldas pagasta pūtēju orķestris, pūtēju ansamblis “Sigulda”, sieviešu vokālais ansamblis “Si”, bērnu vokālā grupa “Zibsnis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, senioru deju kopa “Preilene”, eksotisko deju studija “Soul Sisters”, līnijdeju grupa “Step by Step”, sporta deju kolektīvs “Zīle”, Matīsa Liepas latīņamerikāņu deju studija, Sandas radošā studija un tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze”.

Ieeja bez maksas.

Novembrī Allažu bibliotēka aicina apmeklēt Roberta Kulpes privātkolekcijas izstādi “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē”. Ikviens interesents 22. novembrī plkst. 13.00 aicināts uz tikšanos un sarunām ar izstādes autoru.

Izstādē apskatāmas Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes un citi priekšmeti no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Latvijas novadu dziesmu svētkiem, Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā, kā arī festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.

Roberts Kulpe jau vairāk, kā trīsdesmit gadus vāc unikālu latviešu dziedāšanas svētku nozīmīšu kolekciju. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 400 nozīmīšu, medaļu, svētku programmiņu, dziesmu grāmatu, fotogrāfiju un daudz citu priekšmetu, kas saistīti ar dziesmu un deju svētkiem gan Latvijā, gan ārzemēs, gan lielās pilsētās, gan pavisam mazos novados.

Roberta Kulpes kolekcijas vecākie eksemplāri ir 1868. gada nozīmīte par godu Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai, 1910. gada V Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņas medaļa un 1926. gada VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīmīte ar uzrakstu: “Dzied māsiņa tu pret mani, es pret tevi gavilēšu.”

Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim

Siguldas pagasta bibliotēka 13. novembrī plkst. 17.30 aicina ģimenes ar bērniem uz lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” 2. nodarbību. “Grāmatu starts” ir Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra un LNB Atbalsta biedrības lasīšanas veicināšanas programma 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem.

“Grāmatu starts” aicina uz tikšanos ar bibliotēku, iepazīstina ar grāmatu pasauli un mudina lasīt. Bērni atklāj bibliotēkas kā aizraujošas un interesantas vietas un iesaistās “Pūčulēnu skolā” – izzinošās un attīstošās nodarbībās bibliotēkās. Katrs mazais dalībnieks saņem “Grāmatu starta” komplektu – krāsainā mugursomiņā ietilpst Ineses Zanderes un Rūtas Briedes bilžu grāmata “Vai grāmatai ir knābis?”, mīļlietiņa un brošūra vecākiem par lasītprieka veicināšanu. “Vai grāmatai ir knābis?” tapusi īpaši “Grāmatu startam”. Grāmatas galvenais varonis ir bērniem jau zināmais “Grāmatu starta” simbols – zinātkārais pūčulēns Elmārs. Kopā ar draugiem viņš aicina spēlēties, izpētīt grāmatu pasauli un doties kopīgā lasīšanas piedzīvojumā.

Bibliotēku piedāvājums bērniem ir saturīgs, izglītību un attīstību veicinošs un pieejams bez maksas. To plauktos rodamās grāmatas ir neaizstājamas ikviena bērna attīstībā, bagātas valodas, personības un vērtību veidošanā.

Lasīšanas veicināšanas programma “Grāmatu starts” Latvijas bibliotēkās notiek ar LNB Atbalsta biedrības ziedotāju, Siguldas novada pašvaldības, Ziedot.lv un LR Kultūras ministrijas atbalstu. Ziedot projektam iespējams www.gaisma.lv.

Aicinām ģimenes pieteikties dalībai programmā Siguldas pagasta bibliotēkā, rakstot uz e‑pasta adresi sigpagasta.biblioteka@sigulda.lv, zvanot uz tālruņa numuru 67800954.

Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” klausītājiem būs iespēja baudīt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu operetes mūzikas programmu “Dzirkstošā operete”.

Koncertprogrammā būs klausāmas spilgtākās operetes melodijas, kā Rozalindas čardašs no Johannesa Štrausa operetes “Sikspārnis” vai Prinča Sou-Čonga ārija “Dein ist mein ganzes Herz” no Franca Lehāra operetes “Smaidu zeme”. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt jau iepriekš iepazītu Lehāra un Štrausa mūziku, kā arī klausīties ne tik pazīstamas melodijas. Programmā tiks iekļauta arī spāņu zarzuela un franču operetes paraugi.

Koncertprogrammu “Dzirkstošā operete” izdziedās četri Latvijas Nacionālās Operas mākslinieki: Inga Šļubovska-Kanceviča (soprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Rihards Millers (baritons), Ērika Millere (operas solistu koncertmeistare). Klausītājus ar koncertprogrammas saturu iepazīstinās Orests Silabriedis.

Operete ir viens no vislabāk atpazīstamajiem vokālās mākslas žanriem. Tā radusies 19. gadsimta vidū un savu popularitāti nav zaudējusi arī šodien. Operetes savus klausītājus uzrunā ar viegli izklaidējošajiem libretiem, bet, neskatoties uz maldīgo vieglās akadēmiskās mūzikas priekšstatu un izklaidējošo raksturu, tās ir bagātas ar augstvērtīgām un tehniski sarežģītām ārijām un duetiem. Tādēļ vēlamies klausītājiem piedāvāt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu opertes muzikas programmu.

Biļetes cena 8–14 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%.