Kultūra - sigulda.lv

Radoši un bagātīgi Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”norisinās XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu Meistarkursi “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”. 21. jūlija plkst. 16.00 izskanēs Meistarkursu noslēguma koncerts, Starptautisko Meistarkursu iniciatora Mārtiņa Štauvera atcerei. Uz noslēguma koncertu klātienē aicināts ikviens interesents, kā arī aicina koncertam sekot līdzi tiešraidē Starptautisko Meistarkursu Facebook lapā.

Meistarkursu koncerti parāda dažādību jauno balsu un mūzikas pasaulē Latvijā. Tiek aptverti gan pasaules klasiķu repertuārs, gan jaunā latviešu kamermūzika. Pirmās Meistarkursu dienās varēja baudīt mācībspēku sagatavotas koncertprogrammas – tās izskanējušas ar stāvovācijām.

“Nu jau droši varam lepoties, ka Starptautiskie latviešu jauno mūziķu Meistarkursi ir sasnieguši profesionālu un patiesi iedvesmojošu briedumu! Tie ir veicinājuši studentos atvērtību, uzdrīkstēšanos, atklātību un ticību savām spējām, idejām un pat novitātēm.”– tā komponists Ēriks Ešenvalds.

Meistarkursos piedalās 75 jaunie atskaņotājmākslinieki, komponisti un mūzikas skolotāji no Latvijas un ārvalstu (ASV, Austrālijas, Eiropas un Kanādas) mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Meistarkursu norises plāns ir piepildījis Siguldu ar daudz skaistiem notikumiem – koncertiem, lekcijām, paneļdiskusijām, meistarklasēm un pedagoģiskajām nodarbībām. Jaunie mākslinieki bauda iespējas papildināties pie izciliem Meistarkursu vadītājiem, bagātinās rīta lekciju domugraudos un savstarpējā ideju apmaiņā ar citiem dalībniekiem.

“Ik sekunde šeit ir kā jauna iedvesma, attīstība un sevis izzināšana. Visi meistarklašu dalībnieki ir ārkārtīgi talantīgi un vienoti mūzikā.”, saka Meistarkursu dalībniece Evita Meiersone.

Noslēguma koncertā piedalās: Agnese Egliņa (klavieres), Lauma Skride (klavieres), Reinis Zariņš (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres), Meistarkursu koris diriģenta Ivara Cinkusa vadībā un Meistarkursu dalībnieku kameransambļi.

Īpašs pārsteigums būs jaundarba pirmatskaņojums, kas tapis šeit – jauno komponistu meistarkursu laikā.

Informāciju sagatavoja:
Meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Dace Aperāne un Meistarkursu administratore Jolanta Bimbere.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

19. augustā plkst. 11.00 Sunīšu bijušā kantora telpās notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” augusta tikšanās. Literatūrzinātniece Anita Rožkalne stāstīs par laika posmu latviešu literatūrā pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā 1940. gada jūnijā. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

1940. gada jūnijā notikusī padomju karaspēka šķietami pēkšņā ienākšana Latvijā izraisīja lavīnas efektu ne tikai politiskajā, sociālajā un saimnieciskajā dzīvē, bet arī kultūrā.

Pāris mēnešu laikā arī latviešu literatūra piedzīvoja krasākās un straujākās pārmaiņas tās vēsturē. Jaunas ideoloģiskas nostādnes apvērsa otrādi līdz tam literatūrā dominējoši pausto izpratni par Latvijas valstiskumu, mainīja atziņas par daudzām cilvēciskajām vērtībām un brīvībām, atspoguļojoties ne tikai jaunradīto literāro darbu saturā (visbiežāk cenzūras vai pašcenzūras iespaidā), bet arī atkārtoto izdevumu teksta pārmaiņās un pat grāmatu dizainā. Par procesa virzību un dinamiku liecināja daudzas zīmes un pazīmes, kas atklāja nozīmju maiņas. Piemēram, par tautas vēsturiskā optimisma pamatu uzlūkoja iepriekšējai pretēju loģiku. Viena vadoņa cildināšanu aizstāja cita vadoņa slavināšana. Agrākās rakstnieku organizācijas vietā radās jauna, un tās biedru skaitā bija gan tautas mīlēti un cienīti autori, gan iepriekš gandrīz nezināmi. Kas bija šie cilvēki, kāpēc un kā viņi nokļuva jaunā vēstures viļņa galotnē vai tika ierauti dzelmē? Kas ar viņu uzskatiem un viņiem kā indivīdiem notika sekojošos divos, piecos, desmit un vēl gados? Kas no tā visa atspoguļojās viņu literārajos darbos un kas rodams vien laikabiedru liecībās un nereti subjektīvajās atmiņās, kad pietrūkst dokumentāli pierādāmu faktu?
No 1940. gada līdz mūsdienām daudzkārt mainījušies viedokļi par tolaik notikušā būtību, cēloņiem un dalībnieku lomu. Dalībnieku skaits – vai ne visi tolaik dzīvojušie? Vai varbūt gandrīz visi? Vai tikai daži desmiti sabiedrībā labi pazīstamo? Un – ja par talantīgākajiem un slavenākajiem – vai Vilis Lācis, Andrejs Upīts, Jūlijs Lācis, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe un vēl, un vēl daudzi līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai strādājošie rakstnieki bija Latvijas nodevēji? Dažu likteņos ielūkojoties, šķiet, var saskatīt kādas laikmeta un cilvēcisko izvēļu likumsakarības.

Anita Rožkalne ir filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Beigusi LU filoloģijas fakultāti, stažējusies Lielbritānijā – Britu akadēmijā (British Academy) un Londonas universitātē. Autore grāmatām par rakstniekiem “Lauva: Dzejniece Astrīde Ivaska” (2012; LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē, 2017), “Kārļa Zariņa burvju aplis” (2016; Gada balva literatūrā, speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, 2017), “Brīvie vektori: Versija par Gundegu Repši” (2022; nominēta Latvijas Literatūras gada balvas otrajai kārtai, 2023). Autore grāmatai par latviešu trimdas literatūru “Palma vējā” (1998; Latvijas Rakstnieku savienības Kritiķa kauss, 1999), interviju krājumam “Zvaigznes šūpolēs: Rakstnieki par dzīvi un literatūru” (1999). Rakstījusi komentārus rakstnieku grāmatām, tostarp izdevumam I. Ziedonis “Raksti 12 sējumos” (1.–11. 1995–2000). Publicējusi ap 300 rakstu par latviešu literatūru un literatūras teorijas jautājumiem. Prozas grāmata “Rono. Rono…” (2010).

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Aizvadītajā sestdienā, 15. jūlijā, uz kopā būšanu visas dienas garumā aicināja ZPS Apkaimes svētki.

Jau trešo gadu Peltēs notika dažādas muzikālas, radošas, izzinošas un sportiskas aktivitātes, lai veicinātu kopienas saliedētību. Dienas spilgtākie notikumi iemūžināti fotogrāfijas, kas vēlreiz ļauj izbaudīt Apkaimes svētku daudzveidību.

Foto: Edgars Semanis

Kultūras centrā “Siguldas devons” 21. jūlijā plkst. 18.00 tiks atklāta pasaulē atzītākā Latvijas stikla mākslinieka un siguldieša Daiņa Gudovska izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”.

Reflektējot par izstādei doto nosaukumu un konceptu, mākslinieks raksta: “Dzīvei ir beidzamība, bet darbības lauks ir nebeidzams – kamēr Tu dzīvo.”

“Manas saceres un formveides atvērumi ir tendēti ne uz materialitātes skaistuma izvērsumiem, bet uz formveides un tēlnieciskas izteiksmes kvalitātēm. Mani interesē plastiskās sajūtas un tektoniskās dimensijas, kuras es materializēju savā sacerē. Es necenšos atkārtoties, bet, protams, saceres ceļā mans rokraksts uzrādās nepārprotami. Mani domāšanas vektori dod man iespēju atklāt manu intīmo iekšējo pasauli, kas man pašam vienmēr ir pārsteigums,” izstādes pavadtekstā atklāj Dainis Gudovskis.

Dainis Gudovskis 1989. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas fakultātes Stikla mākslas nodaļu. Savu karjeru viņš ir sācis kā stikla pūtējs rūpnīcā “Latvijas stikls” un kādu laiku bijis arī “Līvānu stikla fabrikas” dizainers, tomēr lielu daļu savas dzīves, paralēli radošajai darbībai, veltījis Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļai. Viņa otra mūza ir akvareļglezniecība, ar kuru viņš aizrāvies jau daudzus gadus. Jau kopš 1980. gada viņš piedalās starptautiskās izstādēs, plenēros un simpozijos. Māksliniekam bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Zviedrijā, Somijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Ukrainā, Slovākijā un citviet. Viņš arī ir piedalījies 50 starptautiskos simpozijos un vairāk nekā 600 starptautiskās un vietējās izstādēs gandrīz 50 dažādās pasaules valstīs. Viņa darbi atrodami muzeju un galeriju kolekcijās visā pasaulē.

Izstāde apskatāma no 21. jūlija līdz 26. augustam. To iespējams apmeklēt kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā – darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Siguldas novada Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina iedzīvotājus un viesus apmeklēt biedrības “Cerību spārni” izstādi “Mēs esam un varam”, kurā ar iepazīties ar 30 skaudriem, mīlestības un cerību pilniem stāstiem par cilvēkiem ar invaliditāti.

Viens no svarīgiem aspektiem, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratnes par cilvēku dažādību veicināšanā. Ir svarīgi parādīt, ka mēs visi esam vienādi un līdzvērtīgi. Mums kā sabiedrībai kopumā būtu jārada apstākļi, kuros personas justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos atšķirīgi no pārējiem. Biedrība cer, ka izstādes izveidošana palīdzēs iedrošināt apkārtējo sabiedrību neuztvert kādu atšķirīgi kā atsevišķu sabiedrības daļu, bet kā daļu no mums.

Līdz mēneša beigām izstāde būs aplūkojama “Siguldas devons”, pēc tam Siguldas novadā un citās Latvijas pilsētās. Plašāka informācija par pārējām izstādes vietām sekos drīzumā. Projekts tapis ar Siguldas novada pašvaldība atbalstu.

Piektdien, 14. jūlijā, izskanēja pirmais šīs vasaras sezonas Siguldas pils paviljona koncerts, kurā uzstājās grupa “Very Cool People” un dziedātāja Paula Saija.

Arī turpmāk, līdz pat pirmajai rudens elpai, novadnieki un Siguldas viesi aicināti uz daudzveidīgiem pils paviljona koncertiem. Šovasar romantisko pils kvartālu ar savas mūzikas unikālo atmosfēru piepildīs fantastisku mākslinieku sastāvs – Kato, muzikālie eksperimentētāji Kristīne Pāže un “Kautkaili”, hip-hop mūziķis un tekstu autors Fiņķis ar dzīvo sastāvu, dabas parādība mūzikā Marta, kā arī kāzu laika vēstnešu duo Velters Krauze un grupa “Dziļi violets”.

Foto: Edgars Semanis

Jau informējām, ka no 12. līdz 21. jūlijam Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinās XV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursi “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”, kas pulcē talantīgus jaunos mūziķus un izcilu mācībspēku no Latvijas un ārvalstīm.

Siguldas novada iedzīvotāji un viesi ir aicināti apmeklēt neatkārtojamos meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncertus. Koncerti izskanēs Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” Šveices ielā 19. Visos koncertos ieeja ir bez maksas.

Meistarkursu atklāšanas koncerts norisinājās trešdien, 12. jūlijā, Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, kurā uzstājās: Andra Dārziņa (alts), Agnese Egliņa (klavieres), Andrejs Osokins (klavieres), Lauma Skride (klavieres), Inga Šļubovska (soprāns), Paula Šūmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres).

Meistarkursu vadītāju koncerti šonedēļ:

13. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Andra Dārziņa (alts), Guntars Frei-bergs (sitaminstrumenti), Sofija Kirsanova (vijole), Gunārs Larsens (vijole), Jānis Laurs (čells), Ieva Pudāne (flauta), Aigars Raumanis (saksofons), Lauma Skride (klavieres), Gregorijs Valmslijs/Gregory Wallmsley (čells), Ventis Zilberts (klavieres);

14. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Pauls Berkolds (baritons), Agnese Egliņa (klavieres), Guntars Freibergs (marimba), Antra Jankava (mecosoprāns), Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres), Gunārs Larsens (vijole), Ilona Meija (flauta), Sandra Mogensena (klavieres), Natālija Zandmane (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres);

15. jūlijā plkst. 19.00. Piedalās: Andra Dārziņa (alts), Anda Eglīte (kokle), Arta Jēkabsone (dziedātāja), Sanita Glazenburga (klavieres), Herta Hansena (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells), Jānis Laurs (čells), Ilona Meija (flauta), Dace Priedīte (kokle), Paula Šūmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres), Juris Žvikovs (klavieres);

16. jūlijā plkst. 11.00 “Muzikālās brokastis” koncerts “Deja un sadziedāšanās” Siguldas pils kvartālā. Piedalās: Sofija Kirsanova (vijole), Ilze Kirsanova (vijole) Agnese Egliņa (klavieres);

16. jūlijā plkst. 13.30 meistarkursu dalībnieku kameransambļu Garīgais koncerts Siguldas Romas katoļu baznīcā; plkst. 19.00 Dr. Ingrīdas Strautmanes 100. gadu jubilejas atcerei veltīts “Beztalantu” vakara concerts. Piedalās: meistarkursu dalībnieki (koncerts būs LIVE facebook.com platformā).

Līdz ar noslēguma koncertu “Kopā augšup”, izskanējuši XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Lēdurgas pagasta ļaudīm un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībniekiem tie saistās ar vairākiem jaunumiem.

Šogad svētku dalībnieki pirmo reizi pārstāvēja Siguldas novadu gājienā “Novadu dižošanās” un lepojās ar vienu no novada kultūrzīmēm – Siguldas spieķi. Lēdurgas folkloras kopa “Putni” nesa lībiešu karogu, jo Siguldas novada Lēdurgas pagasts kopā ar Limbažu novadu iekļaujas Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, kura 2022. gadā ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

8. jūlijā Esplanādes Svētku kvartālā, latviešu vēsturisko zemju teltī norisinājās Lībiešu diena. Visas dienas garumā varēja iepazīt lībiešu mūsdienu kultūru un dažādu Latvijas novadu lībisko mantojumu, gūt atbildes uz daudziem jautājumiem saistībā ar lībiešiem, kā arī piedalīties ar lībiešu tematiku saistītās aktivitātēs. Lībiešu dienu organizēja Lībiešu institūts, Latviešu vēsturiskās zemes un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kas bija ļoti apmeklēta.

Lēdurgas folkloras kopa “Putni” Lībiešu dienas dalībniekus veda jestrās rotaļās. Biedrība “Smailes” Vidzemes lībisko kultūrtelpu pārstāvēja ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansētajā kultūras projektā “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” (lībiešu valodā –“Ama juad jāņruojed Aģe nīteds edriksubed”) radītajām kartiņām. Uz tām attēlotas plašāk zināmās jāņuzāles un to nosaukumi latviešu un lībiešu valodā. Klātesošie atzinīgi novērtēja radīto uzskates un mācību materiālu un labprāt to ieguva savā īpašumā.

Lībiešu dienā latviešu vēsturisko zemju teltī viesojās arī UNESCO ģenerāldirektores vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu izsludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.

Siguldas Opermūzikas svētku organizatori, līdzās izcilajiem koncertiem un operas iestudējumam, apmeklētājiem piedāvās interesantu un aizraujošu bezmaksas kultūras programmu Siguldas pils kompleksā, kur vienotā skanējumā savīsies mūzikas stāsti un gastronomijas garšu nianses.

Svētdien, 30. jūlijā pirms Galā koncerta pils dārzā uzstāsies grupa “ZeBand” (Kaspars, Kārlis, Mārtiņš Matīss un Jēkabs Roberts Zemīši).

Pēc operas “Fausts” izrādes un Galā koncerta visromantiskākās ārijas vinila plates spēlēs DJ Žanis.

Siguldas Opermūzikas svētku laikā no 29. līdz 30. jūlijam pils dārzā darbosies “Operas restorāns” – “Kungu Rija”, “Hotel Sigulda” un kafejnīca “Mr. Biskvīts”.

Biļetes uz Opermūzikas svētkiem var iegādāties tiešsaistē – www.bilesuparadize.lv, kā arī visās Biļešu paradīzes kasēs. Siguldas ID īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš atlaide 10 %.

Opermūzikas svētku programma skatāma šeit.

Sigulda kā pirmā pilsēta ārpus Rīgas ar kopīgu tautas tērpu dižošanos iegriezusi unikālos tautas tērpa brunčus.

Par godu XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem ir radīts unikāls un iespaidīgs vides objekts “Neapstājies griezies” – kustīgi 3D tautastērpi, kas griežas, reaģējot uz garāmgājēju kustībām. Iespaidīgais vides objekts 11. jūlijā ar kopīgu tautas tērpu dižošanos un lustīgām dejām tika iegriezts Siguldas Stacijas laukumā, kur tie griezīsies līdz 27. jūlijam, pēc tam turpinot savu ceļu apkārt Latvijai.

Sigulda ir lepna, ka ir pirmā pilsēta ar kuru svārki sāk apceļot Latviju. Tā ir iespēja vēl mirkli pakavēties Dziesmu un deju svētku sajūtās un priecāties par mūsu tautas bagātību un kultūrvēsturisko krāšņumu.

Svārki reprezentē četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmentus. Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana, lai iespējami precīzāk atdarinātu tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Svārku instalācija Siguldas Stacijas laukumā būs apskatāma un iegriežama jebkuram garāmgājējam līdz 27. jūlijam. Pēc tam tā ceļos tālāk uz Cēsīm un citām Latvijas pilsētām.

11. jūlijā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa godināja Siguldas novada kultūras iestāžu vadītājus, amatiermākslas kolektīvu vadītājus un speciālistus, izsakot pateicību par ieguldījumu Latvijas kultūras tradīcijas – Dziesmu un deju svētki stiprināšanā, dalību XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos un Siguldas novada tēla stiprināšanu.

Esam priecīgi un lepni, ka Siguldas novadu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēja 43 dažādu jomu amatiermākslas kolektīvi.

Izsakām pateicību:
Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” direktorei Jolantai Borītei, Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” direktores vietniecei amatiermākslas kolektīvu darbā Zandai Dūdiņai-Spoģei, Krimuldas Tautas nama vadītājai Līvijai Ustupai, Siguldas pagasta Kultūras nama vadītājai Kristīnei Lapiņai, Mores pagasta Tautas nama vadītājai Sintijai Laizānei, Allažu pagasta Tautas nama vadītājai Anetei Ancei Bērzei, Mālpils Kultūras centra direktorei Edītei Priekulei, Mālpils Kultūras centra kultūras pasākumu organizatoram Adrianam Rakuzovam, Lēdurgas Kultūras nama vadītājai un Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Lielie putni” vadītājai Ilzei Kļaviņai, Lēdurgas Kultūras nama kultūras darba speciālistam un Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopas “Putni” vadītājam Mārtiņam Āboliņam, Inčukalna Tautas nama vadītājai Ingai Freimanei, Mākslu skolas “Baltais flīģelis” direktorei Jolantai Bimberei, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoram Rūdolfam Kalvānam, Siguldas pilsētas vidusskolas direktorei Ņinai Balodei;

Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” vadītājam Jānim Baltiņam, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” kormeistaram Ilmāram Milleram, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Atvars” koncertmeistaram Maretai Beitikai;

Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” vadītājai Indrai Ozoliņai, Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” repetitoram Andrejam Filipovam, Siguldas novada Kultūras centra senioru kora ”Gāle” un Siguldas novada Kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” koncertmeistarei Solveigai Ilvasai;

Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra vadītājam Andrim Muižniekam, Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra diriģentam Raivim Siekam, Siguldas novada Kultūras centra Absolventu orķestra koncertmeistarei Ilvai Urbanovičai;

Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Spārni” vadītājai Līgai Ādamsonei, Siguldas novada Kultūras centra jauktā kora “Spārni” kormeistarei Helēnai Eniai Kalniņai, Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora “Teiksma” vadītājai Maijai Feldmanei, Siguldas novada Kultūras centra sieviešu kora “Teiksma” kormeistarei Ilonai Eglītei, Siguldas novada jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” diriģentam Elmāram Rudzītim, Siguldas novada jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” diriģentam Arnim Šmitiņam, Siguldas novada Kultūras centra senioru kora ”Gāle” un Inčukalna Tautas nama senioru kora “Atblāzma” vadītājai Ņinai Kiršteinai, Siguldas novada Kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīva “Sidrabdancis” vadītājai Terēzai Jozefai, Siguldas novada Kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīva “Sidrabdancis” koncertmeistarei Violai Lepiksonei-Špacai, Siguldas novada Kultūras centra folkloras kopas “Senleja” vadītājai Andai Skujai, Siguldas novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” vadītājai Ievai Roķei, Siguldas novada Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” vadītājai Ivetai Šmitai, Siguldas novada Kultūras centra Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas vadītājai Alīdai Lindei;

Siguldas pagasta Kultūras nama orķestra vadītājam Gintim Kalniņam, Siguldas pagasta tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” vadītājai Sandrai Kančai;

Tautas lietišķās mākslas pulciņa “More” vadītājai Gundegai Pētersonei;

Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Ķimelītis” un Allažu Tautas nama senioru deju kolektīva “Ķimelis” vadītājai Aelitai Ziemelei, Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Ķimelītis” un Allažu Tautas nama senioru deju kolektīva “Ķimelis” koncertmeistarei Ingūnai Kalvišai;

Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestra vadītājam Vitalim Kikustam, Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” kormeistarei un Inčukalna Tautas nama senioru kora “Atblāzma” koncertmeistarei Ievai Kikustei, Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” koncertmeistaram Andrim Kikustam, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši” un Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīva “Labāko Gadu Virši” vadītājam Andram Briņķim, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši”, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” un Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīva “Labāko Gadu Virši” koncertmeistarei Inārai Paeglei, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” vadītājai Līgai Liepiņai, Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un kaķes” vadītājam Andrim Koknevičam, Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestra diriģentam Kārlim Circenam, Inčukalna Tautas nama amatiermākslas teātra vadītājam Ģirtam Silam;

Krimuldas Tautas nama vīru kora “Vecie draugi” vadītājam Aivaram Tomiņam, Krimuldas Tautas nama vīru kora “Vecie draugi” kormeistaram Gatim Langenfeldam, Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzirnakmeņi” vadītājai Ilvai Balodei, Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzirnakmeņi” koncertmeistaram Gatim Vanagam, Tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītājai Lailai Šteinbergai;

Lēdurgas Kultūras nama sieviešu kora “Lettegore” vadītājai Maritai Mazurevičai-Mottei, Lēdurgas Kultūras nama sieviešu kora “Lettegore” kormeistarei Sandrai Budevičai, Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Lēdurga” vadītājai Inesei Dambergai, Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Lēdurga” koncertmeistarei Paulai Pikaļovai, Lēdurgas Kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Metieniņš” vadītājam Kristapam Pelēkajam, Lēdurgas Kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Metieniņš” repetitoram Reinholdam Švarcam, Lēdurgas Kultūras nama vīru vokālā ansambļa vadītājam Imantam Točam;

Mālpils Kultūras centra jauktā kora “Mergupe” vadītājai Solveigai Vītoliņai, Mālpils Kultūras centra jauktā kora “Mergupe” kormeistarei Evijai Belickai, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Sidgunda” vadītājai Mārai Gailei-Dišereitei, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Sidgunda”, Mālpils Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Māra” un Mālpils Kultūras centra deju kolektīva “Kniediņš” koncertmeistarei Inārai Daukstei, Mālpils Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Māra” vadītājai Maijai Orlovai, Mālpils Kultūras centra deju kolektīva “Kniediņš” vadītājai Janai Baranovskai, Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” vadītājai Ingunai Sīmansonei, Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Mālpils” vadītājai Gunai Petrevicai, Mālpils Kultūras centra folkloras kopas “Mālis” vadītājam Andrim Kapustam, Mālpils Kultūras centra vokālā ansambļa “Vokālā bilance” vadītājai Sanitai Vītumai, Mālpils Kultūras centra “Sidgundietes” vadītājai Vijai Ādamsonei.

Paldies arī visiem organizatoriskajos darbos iesaistītajiem, īpaši Transporta nodaļai un Reinim Gustavam Avotiņam par autobusu koordinēšanu un šoferīšiem: Aivaram Anšmitam, Aivaram Melceram, Aivaram Veigulam, Anatolijam Akulovam, Armandam Niklasam, Ērikam Bemberim, Guntim Jurjānam, Guntim Valheimam, Ivaram Sproģim, Jurim Bernardam, Pēterim Valteram, Rolandam Podziņam un Uldim Briedim! Paldies visiem dalībniekiem!

Paldies arī fotogrāfei Gintai Zīvertei, Siguldas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļai un “Siguldas devons” komandai.

Par godu XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem ir radīts unikāls un iespaidīgs vides objekts “Griezies. Neapstājies” – kustīgi 3D tautastērpa svārki, kas griežas, reaģējot uz garāmgājēju kustībām. Iespaidīgais vides objekts uzreiz pēc svētkiem, 11. jūlijā, no Esplanādes būs atceļojis uz Siguldu. Atklāšana notiks plkst. 15.00 Siguldas Stacijas laukumā, un to pagodinās Siguldas novada kultūras iestāžu vadītāji, kolektīvu vadītāji, kormeistari un koncertmeistari. Atklāšanā ar savu tautas tērpu dižoties tiek aicināti arī visi pārējie interesenti.

Tirdzniecības centrs “Spice” iestājas par valstiskām un patriotiskām vērtībām, tādēļ XVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus gaidījām ar īpašu pacilātības sajūtu. Papildinot svētku programmu esam radījuši īpašu objektu, stilizētu 3D tautastērpa svārku instalāciju. Iespaidīgā instalācija vēl vairāk izceļ latviešu kultūrvēsturisko krāšņumu, aicinot ikvienu ļauties deju soļiem un iegriezt pašiem Vislatvijas tautastērpu svārkus. Esam patiesi gandarīti, ka šo objektu apskatīt un svārkus iegriezt būs iespēja arī Siguldas novada iedzīvotājiem,” pauž Svetlana Dāboliņa, Tirdzniecības centra Spice un Spice Home mārketinga vadītāja.

Sigulda var lepoties, ka ir pirmā pilsēta no Latvijas reģioniem, ar kuru svārki sāks apceļot Latviju. Tieši tāpēc, pateicībā par ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā un Siguldas novada tēla veidošanā, uz svārku iegriešanu 11. jūlijā dižoties ir ielūgti arī Siguldas kultūras iestāžu vadītāji un kolektīvu vadītāji, koncertmeistari un kormeistari, kuri piedalās Dziesmu un deju svētkos.

Tāpat aicinām visus pārējos interesentus, īpaši siguldiešus un pilsētas viesus, nākt un dižoties katram ar savu tautas tērpu. Kopīgi godināsim latviešu tradīcijas un vēl mirkli pakavēsimies skaistajos latviešu svētkos, iegriežot kustīgos tautas tērpa svārkus, kuri reprezentē četru Latvijas kultūrvēsturisko novadu tautas tērpu fragmentus.

Kurzemi atspoguļo Bārtas tautas tērpa svārki, Zemgali Platones tērpa svārki, Vidzemi Kusas tērps un Latgali Kārsavas tautastērpa svārku raksti. Tautas tērpi izvēlēti sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kultūras centru (LNKC), ar kuru palīdzību veikta arī oriģinālo tērpu 3D skenēšana, lai iespējami precīzāk atdarinātu tērpos izmantotos toņus un rakstus.

Svārku instalācija Siguldas stacijas laukumā būs apskatāma un iegriežama jebkuram garāmgājējam līdz 27. jūlijam. Pēc tam tā ceļos tālāk uz Cēsīm un citām Latvijas pilsētām.

Informāciju sagatavoja:

Kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste

Inese Tītmane