Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā 7. novembrī atklāta mākslinieka Džona Delgalvja gleznu izstāde “Atgriešanās”, kurā var aplūkot eļļas tehnikā radītus dažādu cilvēku portretus latviešu tautas tērpos.
Gleznotājs, Saulkrastu mākslas kluba “JD ART” dibinātājs. Džons Delgalvis (Jānis Dzelzgalvis), dzimis 1938. gadā Rīgā. Kad Džonam bija četri gadi, ģimene ar četriem bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Vispirms apmetās bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam ģimene, kurā jau ir pieci bērni, devās uz Ameriku, kur Džons nodzīvoja līdz 2003. gadam. Mākslinieks ir dienējis amerikāņu armijā Vācijā, strādājis celtniecībā, policijā – sākumā deviņus gadus patruļdienestā, vēlāk zīmējis noziedznieku portretus, uzlabojot fotorobotus, bet gadiem ilgi savu brīvo laiku veltījis mākslai.
1991. gadā Džona tēvs Nikolajs Dzelzgalvis atveda ģimeni uz Latviju un tā sākās mākslinieka ceļš uz mājām. 2003. gadā Džons kļūst par Saulkrastu pilsētas iedzīvotāju. Šeit viņš kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Sandru Delgalvi realizē savu sapni – izveido mākslinieku klubu “JD ART”. Amerikā tādu klubu ir daudz, kur cilvēkus vieno mīlestība uz gleznošanu un zīmēšanu. Līdzīgā klubā Ņujorkā “Art Student League” Džons studēja vairāk nekā astoņusd gadus.
“Man patika gleznot ātros portretus. Taču nevienam jau otra portrets tā īsti neinteresē, bet, ja tu to pārtaisi par tautumeitu, tad gan tas šķiet daudz interesantāk. Kad atbraucu uz Latviju, sāku piedalīties plenēros. Tas man bija kaut kas jauns, jo dabu es nekad nebiju gleznojis,” atzīst Dž. Delgalvis.
Izstāde apskatāma līdz 2. decembrim. Ieeja – bez maksas.
2021. gada rudenī, gatavojoties 70. dzimšanas dienas svinībām, komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu – gan savu, gan arī Latvijas jubileju.
Mārtiņš, kurš savu darbu atskaņojumos piedalījās lielākoties kā pianists, bet koncertos dziedāja visai reti. Taču, šķiet, tikai viņa radošā dzirksts un ar citu nesajaucamā balss visprecīzāk spēja nolasīt paša komponētās mūzikas temporitmu un emocionālo temperatūru. Arī šo – lielākoties paša izraudzīto dziesmu programmu Mārtiņš vēlējās atklāt pats – dziedot.
Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas – izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē – neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas. Viņa kordziesma ir aicinoša. Tā uzrunā ar reizēm nesafrizētu safrizētu akordu sabalsojumiem un iedrošina dziedāt līdz. Tā ir piedodoša, kaut vārdi caur sakostiem žokļiem sprakšķ, Raiņa “Daugavas” likteņu sāpi izteicot. Brauna mūzika trāpa tieši sirdī, bez liekvārdības un aplinkiem. Un ne velti mūsu nerakstītā himna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas noslēdz “Daugavas” ciklu, kļuvusi arī par Kataloniešu tautas neatkarības idejas skanisko balsi.
Runājot par mūziku, Mārtiņš Brauns precizē: “Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.”
Brauna pirmā kaislība bija rokenrols, kura moto visspilgtāk izteica grupa “Sīpoli”. Visai drīz tam stabili līdzās nostājās teātris un arī kino – žanri, kuros Brauns jutās kā zivs ūdenī. Taču, līdz ar attīstību un dažādiem sānsoļiem, jau 20. gadsimta 80. gadu vidū Mārtiņš Brauns, būdams kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu katedras absolvents, kļuva par jaunatnes kamerkora “Sindi Putnu dārzs” māksliniecisko balstu: aranžēja un pārveidoja, komponēja un radīja uzvedumus, kuros korim bija ‘jāizkāpj’ ārpus skatuves podestu rindām. Ap to laiku no roka balādēs un tautasdziesmās bāzētām melodijām piedzima cikls “Daugava” (1988).
Attālinoties no aktīvās koncetrdarbībās 90. gados, Brauns turpināja rakstīt teātrim un kino, kā arī – korim. Tieši mūža otrajā pusē radušās dziesmas ar Andra Slapiņa, Aleksandra Pelēča, Jāņa Petera tekstiem, svētsvinīgā “Kur miers” ar Bībeles tekstu, kas pārceļojusi no Jurim Podniekam veltītās dokumentālās filmas, kā arī virkne dziesmu ar Broņislavas Martuževas glāsmaini kodīgo dzeju. Brauns bija pazīstams ar Martuževu, ciemojās pie viņas Lubānas “Dārziņos”. Viņi sazinājās pa telefonu, atbalstīja un iedvesmoja viens otru.
Koncertprogramā “Mārtiņš Brauns – Latvijai” uzstāsies: Andis Klučnieks (flautas), Kristians Klava (flīģeļhorns), Henrijs Brants taustiņi (perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaisma) Andris Ūze (skaņa), Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš.
Biļetes uz koncertu var iegādāties tiešsaistē, cena no 20 līdz 25 eiro.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēkā līdz 2. decembrim skatāma mākslinieku unikālu, pašizgatavotu oriģinālgrāmatu izstāde. Darbi tapuši reflektējot notikumus Latvijas kultūrtelpā, izmantojot dažādas papīrmasas, dabas materiālus, šķiedras un apgūstot grāmatsiešanas iemaņas Dzērbenes Radošās mājas “Memberi” projekta “DABA RADA-2023” meistarklašu ietvaros.
Izstādei radītie darbi atspoguļo projektā izvirzītos mērķus – veicināt dabas vērojumos un mākslinieku saskarsmē balstītu jaunrades attīstību, vienot reģionālo laikmetīgo mākslu ar amatniecību un radīt cilvēku emocionālo labbūtību. Mūsdienu cilvēkiem, viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem ir – attiecības, komunikācija, emocijas (ko es jūtu?).
Projekts realizēts ar LKKF un Vidzemes vēsturisko zemju Kultūras programmas atbalstu.
Izstādē “ATVĒRUMS‑2 piedalās”: Ērika Zutere, Ērika Māldere, Ilizane Grīnberga, Sandra Dzilna, Ilona Valaine- Blekte, Zinaīda Ceske, Ilze Dilāne, Ilze Rudzīte, Evija Freidenfelde, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Dace Runča, Tatjana Nežberte un Aija Freimane.
Mākslinieka oriģinālgrāmata (artist book) ir mākslas darbs, mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, bet mākslinieka oriģinālgrāmatas, kādu to pazīstam šodien, sākums meklējams pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kopš tā laika nemitīgi attīstoties un pilnveidojoties. Pasaulē, īpaši Amerikā, mākslinieka oriģinālgrāmatas izpelnījušās lielu popularitāti, regulāri tiek rīkotas izstādes un pasākumi. Latvijā šis mākslas veids nepelnīti palicis novārtā, bet ar savu darbību un izstādēm mākslinieces cer situāciju mainīt.
25. novembrī plkst. 12.00 bibliotēkā norisināsies tikšanās ar izstādes māksliniekiem.
Piektdien, 10. novembrī, plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina uz tajā darbojošos amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncertu “Dimensijas. Satikšanās”.
Koncerta nosaukums “Dimensijas. Satikšanās” atspoguļo Kultūras nama misiju un būtību – sniegt iespēju izpausties un sevi realizēt visdažādākajos veidos un formās. Dažādi vecumi, intereses un darbības laiks, bet divas kopīgas lietas – aizrautība un satikšanās vieta. Jau piecdesmito sezonu par satikšanās vietu kalpo Siguldas pagasta Kultūras nams.
Koncertā piedalās: Siguldas pagasta pūtēju orķestris, pūtēju ansamblis “Sigulda”, sieviešu vokālais ansamblis “Si”, bērnu vokālā grupa “Zibsnis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, senioru deju kopa “Preilene”, eksotisko deju studija “Soul Sisters”, līnijdeju grupa “Step by Step”, sporta deju kolektīvs “Zīle”, Matīsa Liepas latīņamerikāņu deju studija, Sandas radošā studija un tautas lietišķās mākslas studija “Vīgrieze”.
Ieeja bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Novembrī Allažu bibliotēka aicina apmeklēt Roberta Kulpes privātkolekcijas izstādi “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē”. Ikviens interesents 22. novembrī plkst. 13.00 aicināts uz tikšanos un sarunām ar izstādes autoru.
Izstādē apskatāmas Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes un citi priekšmeti no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Latvijas novadu dziesmu svētkiem, Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā, kā arī festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.
Roberts Kulpe jau vairāk, kā trīsdesmit gadus vāc unikālu latviešu dziedāšanas svētku nozīmīšu kolekciju. Šobrīd kolekcijā ir vairāk nekā 400 nozīmīšu, medaļu, svētku programmiņu, dziesmu grāmatu, fotogrāfiju un daudz citu priekšmetu, kas saistīti ar dziesmu un deju svētkiem gan Latvijā, gan ārzemēs, gan lielās pilsētās, gan pavisam mazos novados.
Roberta Kulpes kolekcijas vecākie eksemplāri ir 1868. gada nozīmīte par godu Rīgas Latviešu biedrības dibināšanai, 1910. gada V Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņas medaļa un 1926. gada VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku nozīmīte ar uzrakstu: “Dzied māsiņa tu pret mani, es pret tevi gavilēšu.”
Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim
Siguldas pagasta bibliotēka 13. novembrī plkst. 17.30 aicina ģimenes ar bērniem uz lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” 2. nodarbību. “Grāmatu starts” ir Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra un LNB Atbalsta biedrības lasīšanas veicināšanas programma 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem.
“Grāmatu starts” aicina uz tikšanos ar bibliotēku, iepazīstina ar grāmatu pasauli un mudina lasīt. Bērni atklāj bibliotēkas kā aizraujošas un interesantas vietas un iesaistās “Pūčulēnu skolā” – izzinošās un attīstošās nodarbībās bibliotēkās. Katrs mazais dalībnieks saņem “Grāmatu starta” komplektu – krāsainā mugursomiņā ietilpst Ineses Zanderes un Rūtas Briedes bilžu grāmata “Vai grāmatai ir knābis?”, mīļlietiņa un brošūra vecākiem par lasītprieka veicināšanu. “Vai grāmatai ir knābis?” tapusi īpaši “Grāmatu startam”. Grāmatas galvenais varonis ir bērniem jau zināmais “Grāmatu starta” simbols – zinātkārais pūčulēns Elmārs. Kopā ar draugiem viņš aicina spēlēties, izpētīt grāmatu pasauli un doties kopīgā lasīšanas piedzīvojumā.
Bibliotēku piedāvājums bērniem ir saturīgs, izglītību un attīstību veicinošs un pieejams bez maksas. To plauktos rodamās grāmatas ir neaizstājamas ikviena bērna attīstībā, bagātas valodas, personības un vērtību veidošanā.
Lasīšanas veicināšanas programma “Grāmatu starts” Latvijas bibliotēkās notiek ar LNB Atbalsta biedrības ziedotāju, Siguldas novada pašvaldības, Ziedot.lv un LR Kultūras ministrijas atbalstu. Ziedot projektam iespējams www.gaisma.lv.
Aicinām ģimenes pieteikties dalībai programmā Siguldas pagasta bibliotēkā, rakstot uz e‑pasta adresi sigpagasta.biblioteka@sigulda.lv, zvanot uz tālruņa numuru 67800954.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” klausītājiem būs iespēja baudīt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu operetes mūzikas programmu “Dzirkstošā operete”.
Koncertprogrammā būs klausāmas spilgtākās operetes melodijas, kā Rozalindas čardašs no Johannesa Štrausa operetes “Sikspārnis” vai Prinča Sou-Čonga ārija “Dein ist mein ganzes Herz” no Franca Lehāra operetes “Smaidu zeme”. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt jau iepriekš iepazītu Lehāra un Štrausa mūziku, kā arī klausīties ne tik pazīstamas melodijas. Programmā tiks iekļauta arī spāņu zarzuela un franču operetes paraugi.
Koncertprogrammu “Dzirkstošā operete” izdziedās četri Latvijas Nacionālās Operas mākslinieki: Inga Šļubovska-Kanceviča (soprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Rihards Millers (baritons), Ērika Millere (operas solistu koncertmeistare). Klausītājus ar koncertprogrammas saturu iepazīstinās Orests Silabriedis.
Operete ir viens no vislabāk atpazīstamajiem vokālās mākslas žanriem. Tā radusies 19. gadsimta vidū un savu popularitāti nav zaudējusi arī šodien. Operetes savus klausītājus uzrunā ar viegli izklaidējošajiem libretiem, bet, neskatoties uz maldīgo vieglās akadēmiskās mūzikas priekšstatu un izklaidējošo raksturu, tās ir bagātas ar augstvērtīgām un tehniski sarežģītām ārijām un duetiem. Tādēļ vēlamies klausītājiem piedāvāt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu opertes muzikas programmu.
Biļetes cena 8–14 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sekojot tradīcijām, arī šoruden 10. novembrī plkst. 19.00 jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” uz skatuves iegriezīs rudenīgu deju virpuli kopā ar draugu deju kolektīviem koncertā “Dejas rotā Mārtiņdiena”. Koncerts notiks kultūras centrā “Siguldas devons”.
Koncertā piedalīsies Tautas deju ansambļi “Liesma” (Rīga), “Katvari” (Limbaži), “Ogre” (Ogre) un jauniešu deju kolektīvi “Ūsiņš” (Salaspils), “Māra” (Mālpils), “Vizbulīte” (A un B grupas, Sigulda).
Biļetes cena – 5 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem iepriekš pārdošanā 20 %, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
No 9. novembra līdz 10. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons” būs aplūkojama dizaina biroja “H2E” izstāde “Iz-aicinājums”. Izstāde atklāj dizaina projektu īstenošanas procesu caur dizaina biroja darbiem un uzkrāto pieredzi dizaina nozarē.
Realizētie projekti kā pierādījumi runās par vērtībām, kas tiek pieteiktas ar izstādes manifestu: “IZAICINĀJUMS. Izzināt, izpētīt, pamanīt, uztaustīt, notvert, apbrīnot pasauli. AICINĀJUMS. Nāc līdzi, ieskaties, apjaut, izjūti kopā ar mums. Mēs zinām, ka esam. DIZAINS ir darbības vārds – izzinot iedvesmot. Iedvesmot, izzinot PASAULES VĒRTĪBU. Tas ir mūsu darbs, mīlestība un arī ikdiena.”.
Izstādē “Iz–aicinājums” dizaina biroja “H2E” komanda dalīsies dizaina procesos strādājot pie dizaina projektiem un to realizācijas interjera, ekspozīciju, grafikas un navigācijas dizaina jomās. Dizaina process nav lineārs ceļš, tas tiks rādīts un stāstīts izstādē mēneša garumā.
Projekti, kuru procesi tiks atklāti izstādes laikā ir – Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, “Light Guide Optics International” interjera dizains, objekta “Rīgai 800” dizains, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vides grafika, kā arī Alūksnes Sporta centra un Bērna mājas identitātes.
Dizaina studija “H2E” ir starpdisciplinārs dizaina uzņēmums, kura galvenais darbības princips ir radoši nestandarta risinājumi. Studijas galvenie darbības virzieni ir interjera un ekspozīciju dizains, grafikas dizains un navigācijas dizains. Dizaineri strādā ar telpu kā vizuālo pieredzi un dizainu kā komunikācijas instrumentu.
“H2E” ir starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD biedrs un SEGD Riga Chapter izveidotājs, kura fokusā ir telpiskās vides un grafikas mijiedarbība. No 2018. gada “H2E” ir Latvijas Dizaina padomes dalībnieks. Dizaina biroja realizētie projekti saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus, tādus kā “RED Dot Design Award”, “IF Design Award”, “German Design Award”, “THEA”, “SEGD Design Award”. 2017. gadā dizaina birojs saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu “Izcilība kultūrā” par izcilu veikumu izstāžu un muzeju ekspozīciju dizainā.
Dizaina birojs “H2E” dibināts 2007. gadā, tā izveidotāji ir Ingūna Elere, Dagnija Andersone un Holgers Elers. Ingūna Elere un Holgers Elers ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesori.
“H2E” īsteno dažāda mēroga grafikas, objektu un telpas dizaina projektus, sākot no padziļinātas izpētes līdz realizācijai.
Dizaina birojs “H2E” regulāri veido publiskus pasākumus par dizaina jautājumiem, ar to veicinot izpratni par dizaina lomu ikviena indivīda dzīvē, kvalitatīva dizaina pieprasījumu, Latvijas dizaina sasniegumu analīzi un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī sniedz ieguldījumu jaunradē, aktuālo procesu pētniecībā un kritikā. Izstāde veidota kā komunikācijas instruments izpratnes veidošanai par dizaina procesu, nepieciešamo laiku kvalitatīva projekta izstrādei, izpētes posma un eksperimentēšanas nozīmīgumu inovāciju veidošanā.
Izstāde “Iz-aicinājums” tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā apmeklētājiem pieejama no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Siguldas iedzīvotāji un viesi dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās var iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Siguldas novada kultūras centra kopīgi veidoto ekspozīciju “Gaujas Nacionālajam parkam 50. Toreiz un tagad”.
Ekspozīcija vēsta par Gaujas Nacionālā parka attīstības līkločiem, interesantiem faktiem un atgādina par dabas nozīmi ikdienas dzīvē, rosina novērtēt Gaujas senlejas.
Katram no trim stiklotajiem namiņiem ir tematiska ievirze. Vienā atainota laika upe, kur Gaujas plūdumā secīgi izvietoti Gaujas Nacionālā parka attīstībā nozīmīgi un interesanti fakti. Pacietīgākie vērotāji aicināti uzkavēties un noskatīties video “Gaujas Nacionālais parks. Devona laika liecinieks”.
Otrais namiņš ar savu dizainu aicina ienākt, veikt fotomirkli un sajusties kā nacionālā parka dabas taku apmeklētājam.
Tikmēr trešajā namiņā iekārtota savvaļas dzīvnieku siluetu parāde un izcelti interesanti fakti par tiem. Ieinteresēts nacionālā parka apceļotājs un vērīgs daba pētnieks šos un arī citus Latvijas savvaļai raksturīgos dzīvniekus klātienē var apskatīt Līgatnes dabas takās.
Gaujas Nacionālajam parkam veltītā ekspozīcija būs apskatāma līdz 26. novembrim. Ar šo aktivitāti arī izskan Gaujas Nacionālā parka 50. jubilejas gada pasākumu sērija.
Māksliniekiem sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” ir iespēja realizēt savas izstādes un radošās aktivitātes, tādējādi attīstot savu radošo daiļradi un sniedzot iespēju novadniekiem un viesiem baudīt, kā arī būt klātesošiem radošajā pasaulē. Lai daudzveidīgais mākslas piedāvājums priecētu ikvienu arī turpmāk, izsludināts izstāžu pieteikumu konkurss, kurā līdz 2. decembrim mākslinieki, kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus.
Plānots, ka kopumā 2024. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot desmit izstādes katrā, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz vienam mēnesim. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāsūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus saskaņā ar kultūras centra “Siguldas devons” 2024. gada apstiprināto izstāžu sarakstu izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos: Solveigas Vasiļjevas izstāde “Bez robežām”, Bikibuku oriģinālilustrāciju izstāde “BikiMETRS”, Kristiana Brektes un Modra Svilāna skaņas un kinētisko objektu izstāde “Troksnis”, Daigas Krūzes gleznu izstāde “Tu esi koks, putns vai kalns”, izstāde “Pārtrauktais lidojums. Ralfa Vuļa retrospekcija”, Daiņa Gudovska stikla mākslas izstāde “Nebeidzamās spēles lauks”, mākslinieku apvienības ArtPart veidotā grupas izstāde “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums…(Jņ 1,14)”, Ilonas Vīklandes oriģinālilustrāciju izstāde “Māja Hāpsalu”.
Šā gada 9. novembrī tiks atklāta dizaina biroja H2E veidotā izstāde “Iz-aicinājums” un decembrī tiks atklāta mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde.
Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” veiksmīgi realizē Leader projektu. Projekta ietvaros, sadarbībā ar Evita Specianai, tika uzšūtas 12 Austrumvidzemes sievu jakas, un sadarbībā ar SIA “Jooole” tika iegādāti 12, kvadrāta formas, vīru zīda kakla lakati.
Tautas tērps ir latviešu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” veiksmīgi realizējusi Leader projektu Nr.23–04-AL32-A019.2202–0000001 “Vidzemes novada tautas tērpu iegāde VPDK “Sidgunda””sadarbībā ar biedrību “Lauku Attīstības Partnerība” un Lauku atbalsta dienestu, tiekot pie jaunām Austrumvidzemes sievu jakām un vīru kakla lakatiem.
Projekta rezultātā iegūtie tērpi kalpos kā jauni koncerttērpi deju kolektīva uzstāšanās reizēs, tādējādi popularizējot ne tikai latviešu skatuvisko deju, bet arī tautas tērpu kā neatņemamu latvieša dzīves sastāvdaļu.
Realizētā projekta mērķis bija veicināt Siguldas novada Mālpils pagasta sabiedrības iesaistīšanos Siguldas novada Mālpils pagasta tautas deju kultūras kapitāla stratēģiskā un ilgtspējīgā izveidē, uzturēšanā un izmantošanā. Tautas tērpu vēsturiskais autentiskums ir ieguvums Siguldas novada Mālpils pagasta tautas deju kolektīvu potenciāla un pievilcības vairošanā – kultūrvēsturiskais Vidzemes novada tautas tērps, kas ir mālpiliešu kultūras identitātes vizuāla izpausme, raksturo Vidzemes kultūrvēsturiskā novada savdabību, pamatojoties uz folkloras avotiem un latviešu tautas tradīciju aprakstiem.
VPDK “Sidgunda” pateicās par atbalstu Biedrībai “Lauku Attīstības Partnerība” un Linardam Ligeram par palīdzību dokumentācijas noformēšanā, kā arī Lauku atbalsta dienestam par piešķirto finansējumu tautastērpu iegādei.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” tika dibināts 1984. gadā. No 2009. gada kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Māra Gaile-Dišereite. Kopš dibināšanas brīža VPDK “Sidgunda” ir piedalījies visos Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos un sekmīgi konkurē ar pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju deju festivālos un koncerttūrēs citās Eiropas valstīs, kā arī kultūras pasākumos Siguldas novadā un deju sadraudzības koncertos Latvijā.
Pašreiz kolektīvā kopā pulcējas 24 talantīgi un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem latviešu skatuviskās tautas dejas dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā. Dejotāju galvenais mērķis ir nodot tautas dejas mīlestību no paaudzes paaudzē un izkopt Vidzemes novada tautastērpu atbilstoši sava kultūrvēsturiskā novada piederībai, pamatojoties uz folkloras avotiem.