Kultūra - sigulda.lv

16. septembrī Lēdurgas dendroparks atzīmēs savu 50 gadu jubileju un parka dibinātāja Arvīda Janitena 100. dzimšanas dienu. Ikviens interesents aicināts uz svētku pasākumu, kura laikā būs iespēja piedalīties dažādās radošās nodarbēs un pavadīt laiku aktīvā un izzinošā atpūtā dabā.

Svētku programmā:

No plkst. 12.00 apmeklētāji aicināti izstaigāt dendroparku kopā ar gidu un iepazīsties ar daudzveidīgo Lēdurgas dendroparka koku un košumkrūmu kolekciju. Lēdurgas dendroparks ir viens no lielākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā – tajā aug aptuveni 1000 dažādu sugu kokaugu un dekoratīvo krūmu. Tāpat varēs noskatīties filmiņu par parka dibinātāju A. Janitenu.

No plkst. 14.00 “Ceļojums laikā” – parka stāsti par cilvēkiem un dabu un Lēdurgas mājražotāju izstāde-tirdziņš. Par muzikālu noskaņojumu gādās grupa “Karakums” ar solistu Normundu Jakušonoku.

No plkst. 15.30 aktīvākie parka apmeklētāji aicināti piedalīties orientēšanās sacensībās ar dažādiem uzdevumiem parkā. Precīzākajiem – šaušana ar lokiem. Mazākos parka apmeklētājus iepriecinās burbuļi un seju apgleznošana, kompozīciju veidošana no dabas materiāliem. Tāpat notiks ikgadējais konkurss “Rudens burciņā”, kurā ikviens varēs izgaršot rudeni un sajust tā klātesamību. Konkursa dalībnieki dalīsies ar pašu gatavotajiem salātiem, un citi, tos izgaršojot, vērtēs. Pieteikties konkursa dalībai var, zvanot pa tālr. 25549747.

Pasākuma laikā darbosies arī foto kaste.

16. septembrī, uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, dalība pasākumā un ieeja Lēdurgas dendroparkā – bez maksas. Pasākuma dienā tiks nodrošināta iespēja Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem pieteikties iedzīvotāju ID kartei.

Ieskats Lēdurgas dendroparka vēsturē:

1973. gada pavasarī paralēli kolhoza “Lēdurga” dārznieka darbam Arvīds Janitens saimniecības maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāk stādīt kokus, krūmus un ziemciešu puķes. Mēģinot, zaudējot, iegūstot un mācoties no savām un citu kļūdām, parka dibinātājs izveido lielāko nevalstiskas cilmes kokaugu krājumu Latvijā;

Ap 1993. gadu Nacionālā botāniskā dārza dendrologi profesora R. Cinovska vadībā Lēdurgas dendroparkā konstatēja 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes, kas šobrīd skaita ziņā pārsniedz jau tūkstoti; Lēdurgas dendroparks ir viena cilvēka mūža darbs, ilgu laiku bez pastāvīgiem palīgiem un pa laikam nesaprasts un apšaubīts. Ap 1999. gadu A. Janitenam parka uzturēšanas darbos sāk palīdzēt Karoļa Treja ģimene un turpina parka apsaimniekošanu līdz 2011. gadam;

2012. gada nogalē tā laika Krimuldas novada pašvaldības domē tiek pieņemts lēmums izveidot Lēdurgas dendroparku par Krimuldas novada struktūrvienību, un 2013. gada februārī tiek atjaunota parka darbība. Šodien Lēdrugas dendroparks ir Siguldas novada pašvaldības struktūrvienība. Gadu gaitā Lēdurgas dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu. To ik gadu apmeklē tūkstoši bērnu un pieaugušu tūristu un interesentu, un viņu skaits turpina nemainīgi pieaugt. Šeit atrodams neizsmeļams materiāls kokaugu pētniekiem, jo Lēdurgā sekmīgi aug un pārziemo daudz Ziemeļvidzemē neizturīgu kokaugu sugu un šķirņu. 2018. gadā parkā pēc ainavu arhitektes Vinetas Radziņas projekta izveidots koku horoskopa aplis, 2020. gadā sāk veidot rožu stādījumus. Kopš 2021. gada parka teritorijā atklāta disku golfa trase un darbojas izzinoša programma bērniem.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ceturtdien, 31. augustā, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta multidisciplināras grupas izstāde “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)”. Izstāde būs veltījums šā gada Dzejas dienām.

Starpdisciplinārās izstādes apvienojošā ideja ir mākslas darbam piešķirt vēl vienu dimensiju – tekstuālu vai atsauci uz valodas fenomenu. Izstādē apvienojušies dalībnieki no mākslinieku grupas “ArtPart” un pieaicinātie autori. Vizuālās mākslas darbi – video, keramika, instalācijas, stikls, grafika, glezniecība – ir tapuši, reflektējot par valodas jēdzienu un nozīmi, māksliniekiem mijiedarbojoties domu plūsmā ar mūsdienu un klasiķu tekstu autoriem un dzejniekiem, no Bībeles un tautas dziesmām – līdz pavisam jauno autoru tekstu rindām.

Teksts kā spēcīgs komunikācijas instruments ir atradis unikālu un pārliecinošu vietu vizuālās mākslas jomā. Atsauces uz valodu kā komunikācijas līdzekli un teksta iekļaušana vizuālās mākslas darbos paplašina mākslinieku iespējas un piešķir papildu nozīmes un kontekstus skatītāja iesaistei. Vizuālo elementu un tekstuālā sinerģija sniedz izstādei košu māksliniecisko izteiksmi, kas izaicina un tiecas rezonēt ar auditoriju, radot dziļāku un daudzslāņaināku māksliniecisko pieredzi.

Teksts izstādē kalpo kā tilts starp dažādiem izteiksmes veidiem. Tas apvieno disciplīnas, ļaujot sadarboties rakstniekiem un vizuālajiem māksliniekiem. Šī saplūšana veicina virzību uz jaunu radošumu. Iekļaujot vārdus un pārdomas par valodu savos mākslas darbos, mākslinieki var virzīt skatītājus uz konkrētu interpretāciju vai emocijām, piedāvājot ieskatu iecerētajā vēstījumā. Mākslinieki aicina skatītājus pārskatīt savus pieņēmumus un iesaistīties diskusijā par sabiedrības normām, personīgo identitāti un plašākām kultūras tēmām, veicinot dinamisku dialogu starp darbu un tā auditoriju.

Izstādē piedalās profesionāli mākslinieki, kuri savā radošā darbībā apzinās vārda nozīmi vizuālajā mākslā: Sanita Čevere (keramika); Linda Cipruse (keramika); Rita Pranča (keramika, instalācija); Evija Freidenfelde (grafika, instalācija); Dārta Berkmane (keramika); Elīna Zunde (grafika); Gita Straustiņa (keramika); Dace Mola (stikls); Andrejs Bovtovičs (glezniecība, metālmāksla).

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma līdz 30. septembrim.

Siguldas dzelzceļa stacijas koprades laboratorijās līdz 7. septembrim atvērta izstāde “Turaidas muzejrezervāta stāsti”. Šoreiz skatāmi divi stāsti – Mintauta Slapjuma fotoizstāde “Fotoalbuma stāsti – sešdesmitie gadi Turaidā” un ieskats Turaidas pils arheoloģiskās izpētes divdesmit piecos gados.

Vienā no Koprades laboratoriju namiņiem skatāmas fotogrāfijas no “Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albuma. 1976–2000”, kas tiks atklāts 26. augustā Arheologu svētku laikā Turaidas pilī.

Turaida ir viena no arheoloģiski visvairāk pētītajām viduslaiku pilīm Latvijā. Divdesmit piecu gadu garumā no 1976. līdz 2000. gadam notika Turaidas pils arheoloģiskā ekspedīcija, kurā piedalījās 1802 ekspedīciju dalībnieki – tehnisko darbu vadītāji, zīmētāji, darbinieki. Arī daudzi Siguldas skolēni vasaras brīvlaikos savulaik ir strādājuši pils arheoloģiskajos izrakumos. Arheoloģiskās izpētes laikā iegūtā informācija, senlietas un zināšanas ir pamatā pils restaurācijai un tajā redzamajām ekspozīcijām. Katram, kas piedalījies Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos, ir savs nopelns mūsu novada mantojuma apzināšanā un saglabāšanā.

Pārējos namiņos siguldieša Mintauta Slapjuma fotoizstāde. Mintauts Slapjums dzimis 1943. gada 12. septembrī Krimuldas sanatorijā, dzīvojis Turaidā, bet mūsdienās dzīvo Siguldā. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā, kuru beidzis 1962. gadā. Septiņdesmitajos gados absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), strādājis par inženieri Siguldas telefona centrālē. Pabeidzot vidusskolu, Mintauts par pirmo algu iegādājies fotoaparātu “Zarja”. Viņš pārsvarā fotografējis tuvu cilvēku portretus, ainavas, darba vietu pasākumus un ballītes, ikdienas dzīves momentus. Interesi par fotografēšanu bija rosinājušas viņa onkuļa Leonīda Atslēgas fotografēšanas prasmes.

Izstādē apskatāmas melnbaltas momentfotogrāfijas, kas uzņemtas 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Šo fotogrāfiju negatīvi glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Šobrīd Mintauta Slapjuma fotogrāfijas ir lielisks dokuments, kas parāda tā laika cilvēkus, vidi un notikumus Turaidā.

Svētdien, 27. augustā, plkst. 18.00 tiks izrādīta Mores Tautas nama amatiermākslas kolektīvu iestudētā izrāde – dziesmu spēle “Sprunguļmuižā gadatirgus” pēc Alberta Kronberga darba motīviem. Režisore Inga Krišāne.

Izrādē piedalās Mores amatierteātris “Oga”, senioru deju kopa “Dāmītes”, sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” un deju kolektīvs “Dzērvenīte”.

Mores Tautas nama amatiermākslas kolektīvu iestudētā izrāde notiks pasākuma cikla “Kaimiņu būšana” ietvaros “Siguldas parka” teritorijā, Institūta ielā 1.

Ieeja bez maksas.

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē no 28. augusta līdz 4. oktobrim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu komiksu izstāde “IZSTĀSTĪTIE. Ukrainas bērnu stāsti”.

Projektā “Izstāstītie” jeb oriģinālajā nosaukumā “Outspoken” 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti piedalās jau kopš mācību gada sākuma. Studenti uzklausīja Ukrainas bērnu un jauniešu stāstus par pieredzēto bēgot no kara, un atveidoja tos komiksos. Šogad plānots izdot arī grāmatu.

Jau 2,5 miljoni Ukrainas bērnu bijuši spiesti pamest savas mājas kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas Federācijas iebrukums neatkarīgās Ukrainas teritorijā. Dažus šo bērnu stāstus mēs lasām ziņās vai sociālajos tīklos. Tomēr tik daudzi paliek neizstāstīti, noglabāti ģimenes vēsturē un personiskajās bēdās. Tos uzklausīt un zināt ir svarīgi mūsu sabiedrībai.

“Komikss ir tikai žanrs – tāpat kā pasaka vai stāsts,” paskaidro LMA docente Rūta Briede. “Tam obligāti nebūt nav jābūt smieklīgam, un ar attēliem bieži vien var pateikt vairāk nekā ar vārdiem. Studentiem šis ir bijis ļoti grūts uzdevums gan no pedagoģiskā, gan mākslinieciskā viedokļa – iemācīties sarunāties ar šiem bērniem, uzklausīt viņu piedzīvoto un uzzīmēt stāstu, kas vislabāk ataino to, ko bērns vēlējies pastāstīt, vienlaikus atklājot arī to, ko viņš, iespējams, noklusējis.” Rūta Briede atzīst, ka studentu darbs pie projekta gada garumā ir bijis pašaizliedzīgs un ideālisma pilns, bet arī sarežģīts brīžos, kad jāsaskaras ar robežu, kurā jauns mākslinieks izjūt vēlmi pasargāt sevi no dzirdētā.

Kamēr grāmata vēl tikai top, Siguldas novada bibliotēkā varēs aplūkot projektā “Izstāstītie. Ukrainas bērnu stāsti” tapušos darbus – Kristas Bitmetes, Mārtiņa Dziļuma, Lauras Pikas, Martas Folkmanes, Margaritas Germanes, Oleksandras Golitsinas, Alises Rudēvicas, Paulas Slavikas, Elīnas Skrapces, Gata Šulca, Gabrielas Milbergas-Zuzas un Karīnas Volbetas komiksus un T‑kreklu grafikas.

Augustā darbu uzsācis Allažu Tautas nama vadītājs Helvijs Kārkliņš. H. Kārkliņš Latvijas Universitātē studējis komunikācijas zinātnes, bet studijas vēl jāturpina.

Līdz šim vadītāja pieredze gūta, darbojoties privātā uzņēmumā “Heliotherm Baltics”, kur Helvijs vadījis iekārtu servisa darbu un organizējis darbu servisa meistaru komandai. Kultūras jomā darbojas jau vairākus gadus, muzicējot grupā “Zelta Kniede”.

“Siguldas novads ir manas mājas, vēlos šo māju sajūtu pastiprināt, strādājot Siguldas novadā, tāpēc pieteicos šai vakancei. Savā ziņā šis man ir izaicinājums! Vēlos veidot sadarbību ar Allažu iedzīvotājiem un aktīvistiem un tiekties uz kopīgu mērķi par sakārtotu vidi un aizraujošu kultūrvidi. Tautas namu pārvietot tuvāk uz centru būtu sarežģīti, bet piesaistīt interesi Tautas namam būs viens no maniem lielākajiem uzdevumiem,” saka jaunais vadītājs.

Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāls notiks no 6. līdz 8. oktobrim. Festivāla daudzveidīgā programma piedāvās tikšanās un darbnīcas ar autoriem un ilustratoriem no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Norvēģijas, ilustrāciju izstādes, teātra izrādes, multimediju pastaigu un citus notikumus.

Pirmā festivāla programma veidota ar mērķi parādīt literatūras dažādību. Tās uzdevums ir atrast un izveidot jaunus tiltus pie mazajiem un lielajiem lasītājiem, lai piepildītos festivāla sapnis – lasoša sabiedrība, kurā literatūra iekļaujas tikpat organiski kā sociālo tīklu lietošana vai video spēles.

Programmas veidotāji rūpīgi izvēlējušies festivāla notikumus katrai bērnu un jauniešu vecuma grupai, piemeklējot atbilstošāko saturu un formu.

7. oktobra programma.

8. oktobra programma.

Mazākos lasītājus iepriecinās starptautisku atzinību guvušās mākslinieces Anetes Meleces ilustrāciju izstāde, orientēšanās spēle “Paslēptuves” ar norvēģu autores Kristinas Rūšiftes (Kristin Roskifte) grāmatas “Visi skaitās” tēliem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības izstāde “Vai grāmatai ir knābis?”, bērnu iemīļotā izrāde “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas stāstu puzles darbnīca ar rakstnieci Luīzi Pastori un citi notikumi.

Sākumskolas vecuma bērni varēs iesaistīties “Kaķu darbnīcā” kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi, meklēt iedvesmu stāstiem kopā ar igauņu rakstnieci Rēli Reinausu (Reeli Reinaus), darināt maskas mūsdienu mītiskajiem tēliem kopā ar lietuviešu rakstnieci Kotrīnu Zīli (Kotryna Zylė).

Savukārt pusaudžus festivāls aicinās uz zīnu izstādi, izrādi “Netikumīgie”, Lotes Vīlmas Vītiņas darbnīcu, “Brīvrunu projekta” uzstāšanos, kā arī īpaši pusaudžu auditorijai izraudzītiem nepublicēto darbu lasījumiem – autoru vidū Ieva Melgalve, Nils Sakss Konstantinovs, Luīze Pastore, Rasa Bugavičute-Pēce un citi.

Neparastu pieredzi visai ģimenei sola festivāla jaundarbi – komiksu lasījumi ar publikas iesaisti, mudžizrāde visai ģimenei “Visi skaitās” pēc Kristinas Rūšiftes grāmatas motīviem (izrāde tapusi sadarbībā ar Valmieras Vasaras teātra festivālu) un multimediju pastaiga.

Kā īpašs notikums visai ģimenei atzīmējama igauņu izcelsmes zviedru mākslinieces Ilonas Vīklandes (Ilon Wikland) izstāde. Pirmo reizi Latvijā būs skatāmi viņas darbi no Astridas Lindgrēnes (Astrid Lindgren) grāmatām, ar kurām uzauguši tik daudzi Latvijas bērni un viņu vecāki.

Festivāla laikā varēs iepazīt arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas biedru jaunākās grāmatas, tikties ar to autoriem, kā arī tās iegādāties.

Biļetes uz teātra izrādēm, kā arī brīvbiļetes uz autoru darbnīcām: bilesuparadize.lv.

Programmu izstrādājuši: izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale, ilustratore, bērnu grāmatu autore Rūta Briede, režisors Jānis Znotiņš un radošo industriju uzņēmums “Story Hub”.

Festivālu organizē: kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecība, Igaunijas vēstniecība Rīgā, Zviedrijas vēstniecība Rīgā.

Informatīvais atbalsts: “Dienas Medji”, LSM, žurnāls “IR”, “Latvijas Mediji”, Satori, žurnāls “Baltais Valis”.

Sadarbības partneri: Siguldas novada bibliotēka, Siguldas novada Jaunrades centrs, Valmieras Vasaras teātra festivāls, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Kultūras kanons, LNB Atbalsta biedrība, Iloni Imedemaa (Ilonas Brīnumzeme, Igaunija), Sābrs.

Sekojiet Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālam sociālo tīklu vietnēs “Facebook” un “Instagram”.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra
literatūras projektu vadītāja
Dace Krecere-Vule
Foto: Ginta Zīverte

22. septembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” ielūdz savus klausītājus uz vērienīgu koncertsezonas atklāšanas koncertu. Koncertzāle uzsāks savu 23. sezonu, piedāvājot vēl nebijušu mūzikas pieredzi.

Uz skatuves kāps Latvijas vienīgais pastāvīgi koncertējošais sitaminstrumentu ansamblis “PERPETUUM RITMICO” (Guntars Freibergs, Mikus Bāliņš, Elvijs Endelis un Ernests Mediņš), lai klausītājus priecētu ar aizrautīgu, kreatīvu un īpaši izvēlētu programmu. Vērā ņemams būs ārkārtīgi plašais pielietoto sitaminstrumentu klāsts, kas klausītāju ievedīs bezgalīgā skaņu, tembru un noskaņu pasaulē – unikālā mūzikas skaņu dimensijā.

Koncerta apmeklētāji varēs būs liecinieki arī pasaules pirmatskaņojumam – komponistes Renātes Stivriņas opusam “Skaņas dzimšana”, kas īpaši radīts koncertzāles sezonas atklāšanai, iezīmējot tās 23. sezonas mākslinieciskās ieceres un satura vadlīnijas.

Biļetes cena – no 8 līdz 16 eiro, arSiguldas novada ID karti, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Koncerta norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

21. augustā plkst. 11.00 Raiņa parkā, Siguldā, literatūras cienītāji aicināti uz priekšālasītāju dienu. Tās laikā tiks izziņota Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programma, notiks grāmatu plaukta atklāšana un citas aktivitātes.

Viena no priekšālasītāju dienas aktivitātēm būs kopā sanākšana, kuras laikā gan mazi, gan lieli lasītāji varēs dalīties un izlasīt sev tuvu fragmentu vai uzmundrinošu citātu no līdzpaņemtās grāmatas. Pasākuma apmeklētājus uz iedvesmojošiem priekšālasījumiem aicinās novadnieks Reinis Janulis un pārstāvji no Siguldas novada pašvaldības – Kristaps Zaļais un Jolanta Borīte.

Pasākumā klātesošie varēs arī uzzināt vairāk par gaidāmo Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kas norisināsies no 6. līdz 8. oktobrim. Kā arī būs iespēja iepazīt festivāla radošo komandu.

26. augustā pie Allažu Tautas nama norisināsies Allažu pagasta svētki, kuros gaidāmas dažādas aktivitātes un radošas nodarbes, kā arī svētku dienas izskaņā – zaļumballe.

Svētku programmā:

No plkst. 15.00 līdz 20.00 pie Allažu Tautas nama notiks radošas un izzinošas aktivitātes kopā ar jauniešu centru “Mērķis” un Allažu pagasta bibliotēku. Būs lielās koka spēles un krāšņā Siguldas novadā augušu gladiolu izstāde.

Plkst. 15.00 – Rēzeknes teātra “Joriks” mēmais detektīvs visai ģimenei – “Cauruļzobis vienīgais”. Radošā komanda: režisors – Edgars Niklasons, scenogrāfija – Evita Bēta, dramaturģija – Sandija Santa, horeogrāfija – Alise Putniņa, spēlē – Marats Efendijevs, Tatjana Suhiņina-Pecka, Kristīne Klimanova. Leļļu mākslinieces: Krista Ķipure un Madara Mieriņa. Ieteicams no piecu gadu vecuma.

Plkst. 16.00 – pasakas uzzīmēšanas meistarklase “Uzglezno un uzzīmē pasaku” kopā ar mākslinieci Patriciju Brekti Pannetier un dziesminieku Arni Miltiņu.

Plkst. 17.00 – Anneles Slišānes tekstilmākslas izstādes “Deči” atklāšana Allažu Tautas namā.

Plkst. 18.00 Inese Ērmane un Jānis Ķirsis koncertprogrammā “Nāc blakus man”.

Svētku dienas noslēgumā plkst. 21.00 – balle ar grupu “Ziņģes brāļi”.

Piektdien, 18. augustā, plkst. 18.00 ikviens aicināts uz Diānas Mežeckas izstādes “Kastaņu lietus” atklāšana Siguldas Jaunās pils salonā.

Izstāde “Kastaņu lietus” aicina skatītājus aplūkot mālā veidotus darbus, kuru iedvesmas avots ir dabas forma – kastaņa auglis. Šī forma, kas pati par sevi no ārpuses ir asa un spuraina, bet iekšpusē gluda un apaļa, ir lielisks iedvesmas avots, lai ar to varētu rotaļāties un improvizēt, izmantojot māla dabiskās krāsas un plastiskuma priekšrocības. Šīs divas tik dažādās formas autore iztēlojas kā apvieno, sapludina kopā citu ar citu – lielāku un mazāku, spiež, griež un plēš dažādos gabalos, stiepj un loka. Šo iztēles brīdi apstādinot un iemūžinot mālā, ir izveidota kolekcija, kas uzrunā skatītājus caur dizaina trauku formām un skulptūrām. Ar muzikālu priekšnesumu apmeklētājus priecēs solists Ritvars Ozols un koncertmeistare Katrīna Stikute.

Izstādes atklāšanā ieeja – bez maksas.

Piektdien, 18. augustā, plkst. 19.00 “Āra lasītavā” pie Siguldas pagasta Kultūras nama ikviens aicināts uz muzikālu ceļojumu kopā ar dziesminieku un grāmatas “Sākums mūs atrod pats” autoru Kārli Kazāku.

“Sākums mūs atrod pats… Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts,” atklāj dziesminieks Kārlis Kazāks.

Kopš 2012. gada K. Kazāks kopā ar domubiedriem devies muzikālos koncertceļojumos pa Latviju, iemainot muzicēšanu pret naktsmājām. “Velomūzikas” deviņas vasaras, desmit ceļojumi, aptuveni 5000 veiktie kilometri un vismaz 80 sniegtie koncerti aprakstīti 2021. gadā izdotajā grāmatā “Sākums mūs atrod pats”.

Dalība – bez maksas.