Kultūra - sigulda.lv

25. novembrī plkst. 11.00 “Siguldas devonā” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” noslēguma saruna “Kas literatūrzinātniekam vēderā?”. Tās dalībnieki ir četri literatūrzinātnieki, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Māra Grudule, Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone un Kārlis Vērdiņš. Pasākums būs skatāms arī tiešraidē “Siguldas Devona” Facebook lapā.

Sarunā, kuru vadīs Eva Eglāja-Kristsone, dalībniekiem būs ļauts ielūkoties literatūrzinātnieku “virtuvē”, risinot tēmas par ikdienas darbu, ceļu uz atklājumiem, amizantiem gadījumiem un gandarījuma brīžiem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” šogad tika veltīts tēmai “Grāmatas ceļš pie lasītāja”. Tā gaitā dzirdējām: Beātas Paškevicas stāstījumu par to, kā hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi; Māras Grudules pētījumu par lasīšanas paradumiem 19. gadsimtā; Kristīnes Zaļumas atklājumiem muižu bibliotēkās, Benedikta Kalnača stāstījumu par Rūdolfu Blaumani un gadsimta mijas lasīšanas paradumiem; Signes Raudives pavisam jauno pētījumu par sievietēm grāmatniecēm 20. gs. 20.–30. gados; Anitas Rožkalnes stāstījumu par sarežģīto laika posmu latviešu literatūrā pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā 1940. gadā; Mārtiņa Mintaura kinosižeta cienīgo uzstāšanos par detektīvromāniem 20. gs. 60.–80. gados; Arta Ērgļa un Jāņa Ogas kopīgi veidoto stāstu par 20. gs. 90. gadiem grāmatniecībā un poligrāfijā.

Visi lekciju ieraksti pieejami “Siguldas devons”

Foto: Iveta Gabaliņa, Toms Harjo, Agnese Zeltiņa.

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” rīko “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Atzīmējot Lāčplēša dienu un godinot Brīvības cīņās kritušos, 11. novembra vakarā Siguldas pils kvartālu ieskāva īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī dzīvosim”.

Iedzīvotāji individuāli nolika piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni. Savukārt Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvojās sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās digitālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvoja Latvijas karogs, kuru ieskāva tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīja sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēja mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 10. decembrim apskatāma starptautiski atzītā dizaina biroja H2E veidotā izstāde “Iz-aicinājums”. Izstāde atklāj dizaina projektu īstenošanas procesu caur dizaina biroja H2E darbiem un uzkrāto ilggadējo pieredzi dizaina nozarē. Dizaina process nav lineārs ceļš – tā uzskata H2E dizaineri un tieši tas ir viens no galvenajiem izstādes vēstījumiem.

Izstādē “Iz-aicinājums” dizaina biroja H2E komanda dalīsies dizaina procesos strādājot pie dizaina projektiem un to realizācijas interjera, ekspozīciju, grafikas un navigācijas dizaina jomās.

“Dizains ir aktīvs darbības vārds – izpētīt, atklāt pasauli pašiem, iedvesmot līdzcilvēkus. Mēs cenšamies izprast pasauli un atklāt tās brīnumainās šķautnes ikvienam. Tas ir izaicinājums mums pašiem un aicinājums ikvienam – ieskaties!” tā par dizaina procesu saka Ingūna Elere, dizainere, H2E līdzdibinātāja.

Projekti, kuru procesi tiks atklāti izstādes laikā ir – Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, Light Guide Optics International interjera dizains, objekta Rīgai 800 dizains, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vides grafika, kā arī Alūksnes Sporta centra un Bērna mājas identitātes.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska saka: “H2E ir domubiedru komanda, kas aktīvā darbībā ir spējusi pierādīt dizaina nozīmīgo lomu mūsu sabiedrības ekosistēmā, manifestējot dizainu kā dzīves kredo, izprotot to visā tā daudzšķautnainumā, strādājot no sirds un ar mīlestību. Viņu realizētie projekti ir guvuši starptautiskas balvas un aiznesušas labas ziņas par Latviju tālu pasaulē.”

Dizaina studija “H2E” ir starpdisciplinārs dizaina uzņēmums, kuru 2007. gadā izveidoja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesori Ingūna Elere, Holgers Elers un Dagnija Andersone. Studijas galvenais darbības princips ir radoši nestandarta risinājumi. H2E galvenie darbības virzieni ir interjera un ekspozīciju dizains, grafikas dizains un navigācijas dizains. Dizaineri strādā ar telpu kā vizuālo pieredzi un dizainu kā komunikācijas instrumentu. H2E ir starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD biedrs un SEGD Riga Chapter izveidotājs (segd.org), kura fokusā ir telpiskās vides un grafikas mijiedarbība. Dizaina biroja realizētie projekti saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus, tādus kā RED Dot Design Award, IF Design Award, German Design Award, THEA, SEGD Design Award u.c. 2017. gadā dizaina birojs saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu “Izcilība kultūrā” par izcilu veikumu izstāžu un muzeju ekspozīciju dizainā.

H2E īsteno dažāda mēroga grafikas, objektu un telpas dizaina projektus, sākot no padziļinātas izpētes līdz realizācijai. Dizaina birojs H2E regulāri veido publiskus pasākumus par dizaina jautājumiem, ar to veicinot izpratni par dizaina lomu ikviena indivīda dzīvē, kvalitatīva dizaina pieprasījumu, Latvijas dizaina sasniegumu analīzi un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī sniedz ieguldījumu jaunradē, aktuālo procesu pētniecībā un kritikā. Izstāde veidota kā komunikācijas instruments izpratnes veidošanai par dizaina procesu, nepieciešamo laiku kvalitatīva projekta izstrādei, izpētes posma un eksperimentēšanas nozīmīgumu inovāciju veidošanā.

Izstāde “Iz-aicinājums” tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā apmeklētājiem pieejama no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Kultūras centrā “Siguldas devons” aizvadītās piektdienas, 10. novembra, vakarā jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” uz skatuves iegrieza rudenīgu deju virpuli kopā ar draugu deju kolektīviem koncertā “Dejas rotā Mārtiņdiena”.

Koncertā piedalījās Tautas deju ansambļi “Liesma” (Rīga), “Katvari” (Limbaži), “Ogre” (Ogre) un jauniešu deju kolektīvi “Ūsiņš” (Salaspils), “Māra” (Mālpils), “Vizbulīte” (A un B grupas, Sigulda).

Foto: E. Semanis

Visu novembri Siguldas novada bibliotēkā namā apskatāma novada mākslinieku ainavu glezniecības plenēra darbu izstāde.

Šā gada 6. augustā Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, kas atrodas Skulmēs, Mālpils pagastā, Siguldas novadā, šovasar tika svinēti Dārza svētki, kuru ietvaros norisinājās, pirmais, Siguldas novada mākslinieku pop up plenērs un darbu izstāde.

1982. gada 8. augustā “Skulmēs” atklāta Otto un Martai Skulmēm veltītā piemiņas istaba.

Šīs vasaras plenērā tapušo darbu autori ir Ērika Zutere, Dace Grundmane, Agita Zābere, Iveta Šmita, Elmārs Gaigalnieks, Dace Saulīte, Kristīne Kligina, Gunta Vēvere, un Modris Balodis. Darbi tapuši Skulmju mājas pagalmā, un tajos attēlota apkārtnes ainava. Daži plenēra darbi jau atgriezušies pie autoriem, bet pārējos laipni aicinām jūs apskatīt šajā izstādē.

Šī gada septembrī ar Siguldas novada pašvaldību tika noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu projektam “Atraktīvas ekspozīcijas izveide GAUJAS KLUBS apmeklētājiem”. Projekta mērķis ir izveidot atraktīvu ekspozīcijas maketu vienai tehnikas vienībai un divus informatīvos stendus, kas piesaistītu apmeklētāju uzmanību un veicinātu bērnu un jauniešu interesi par transporta tehnikas kultūrvēsturisko mantojumu.

Ar projekta rezultātiem apmeklētājus “Gaujas klubs” plāno iepazīstināt šā gada 18. novembrī, piedāvājot ne tikai izstrādāto stendu un tehnikas mezgla apskati, bet arī jauki kopā pavadīt laiku, svinot mūsu Latvijas dzimšanas dienu. Būs iespēja apskatīt visus “Gaujas klubs” auto eksponātus bez maksas, kā arī laika posmā no plkst. 11.00 līdz 16.00 piedalīties radošā darbnīcā “Izgatavo savu sveci vai vēja zvanu par godu Latvijas 105. gadskārtai”.

“Gaujas klubs” izsaka lielu pateicību Siguldas novada pašvaldībai par sniegto atbalstu un laipni aicina ciemos interesentus.

Vairāku gadu garumā ar pašvaldības atbalstu tiek realizēti dažādi kultūras projekti, un šogad iedibināta jauna tradīcija – atsaucoties projektu vērtēšanas ekspertu komisijas aicinājumam, 6. novembrī Siguldas Jaunajā pilī tikās dažādu organizāciju pārstāvji, kurus vieno viens – 2023. gadā Siguldas novadā realizētie kultūras un sabiedrībai nozīmīgie projekti. Šogad ar pašvaldības atbalstu tādu ir pavisam 16.

Pulcēšanās laikā klātesošie dalījās ar pieredzes stāstiem, kā kuram ir gājis, organizējot dažādus koncertus, izstādes, informatīvi izklaidējošas aktivitātes novada iedzīvotājiem, izdodot grāmatas. Stāstos par realizētajiem projektiem ieklausījās arī pašvaldības domes vadības un Kultūras konsultatīvās padomes pārstāvji. Sarunu laikā tika apspriestas jaunas ieceres par atsevišķu projektu turpmāko sadarbību.

Tikšanās apliecināja, ka šādi kopā būšanas brīži ir svarīgi, lai novērtētu realizēto projektu daudzveidību un pienesumu novada kultūras dzīves aktivitātēm, lai apmainītos ar secinājumiem par padarīto un praktiskiem ieteikumiem turpmākajam. Pieredzētais apliecināja, ka pirmā tikšanās pāraugs par ikgadēju tradīciju, un apmainīšanās pieredzē projektu vadītājiem ir būtiska, pirms jaunu projektu rakstīšanas.

2024. gada konkurss par kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu realizēšanu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas ietvaros Siguldas novada bibliotēka 14. novembrī plkst. 13.30 aicina jauniešus uz tikšanos, lasījumu un sarunām par Ziemeļvalstu valodu un literatūru ar tulkotāju Guntaru Godiņu – “Valoda Ziemeļvalstu literatūrā”.

No 13. līdz 19. novembrim Latvijā jau 25. reizi norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļa. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Šogad Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas tēma ir Ziemassvētki Ziemeļvalstīs.

Savukārt 15. novembrī Siguldas novada bibliotēkā plkst. 10.00 norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļas rīta stundas lasījums pašiem mazākajiem lasītājiem, kura laikā tiks lasīts Astridas Lindgrēnes klasiskā darba fragments par Lennebergas Emīlu – nodaļa “Kad Emīls sarīkoja lielas dzīres Kathultā un noķēra vilku bedrē komandanti”.

Lasījumi citās Siguldas novada bibliotēkās:

13. novembrī plkst. 09.00 Inčukalna bibliotēkā rītausmas lasījums “Lennebergas Emīla jaunie nedarbi”. Visu nedēļu bibliotēkā pieejama izlaušanās spēle “Ziemassvētki Ziemeļvalstīs”;

14. novembrī plkst. 9.30 Inciema bibliotēkā rīta stundas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem – Astrīdas Lindgrēnas grāmata “Lennebergas Emīla jaunie nedarbi”;

14. novembrī plkst. 10.00 Allažu bibliotēkā rītausmas lasījums bērniem ;

16. novembrī plkst. 8.00 Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolā rītausmas lasījums bērniem;

16. novembrī plkst. 18.00 Allažu bibliotēkā lasītāju kluba “1000 un viena lapaspuse” tikšanās un krēslas stundas lasījums pieaugušajiem.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi. Ziemeļvalstu Literatūras nedēļai ir divi kopējie lasījumi – Rīta stunda pašiem mazākajiem lasītājiem, Krēslas stunda – pieaugušajiem Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē biedrības Norden (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru.

Projektā var iesaistīties ikviena bibliotēka, skola vai cita institūcija. Lasīšanas stunda bērniem un jauniešiem notiek rītausmā. Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata.

Siguldas novada bibliotēkā skatāma Valdas Kauliņas floristikas gleznu izstāde “Atmiņas par vasaru” izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”. Izstāde skatāma no 9. līdz 30. novembrim.

V. Kauliņa tēlotājmākslas pamatus apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Izstādē redzamie darbi tapuši pēdējos 5 gadus, iedvesmojoties no mākslas veida “Ošibana”. Šis mākslas veids radies 16. gadsimtā Japānā, veidojot gleznas no sausiem presētiem dabas materiāliem. V. Kaualiņa savos darbos izmanto presētus ziedus un lapas, līmējot tos uz iepriekš apgleznota koka, papīra vai audekla.

Atzīmējot Lāčplēša dienu, 11. novembrī, no plkst. 18.00 aicinām iedzīvotājus iesaistīties akcijā – uzrakstīt spēka vārdus un iedegt tos kā virtuālu liesmiņu uz Siguldas Jaunās pils fasādes.

Lai iedegtu simbolisku liesmu, aicinām novadniekus un viesus atrasties Siguldas Jaunās pils tuvumā un vietnē sigulda.svin.lv uzrakstīt īsu vēlējumu vai spēka vārdus Latvijai. Kad vēlējums uzrakstīts, jānospiež poga “iedegt liesmiņu”. Vēlējums uz Siguldas Jaunās pils fasādes būs redzams virtuālās liesmas rašanās brīdī. Liesmiņas nosaukums vai spēka vārdu maksimālais simbolu skaits – 15. Vēlējumus būs iespēja rakstīt neierobežotā skaitā. Aicinām izturēties ar cieņu un nerakstīt aizskarošas vai rupjas frāzes.

Apmeklētāju ērtībām pie Siguldas Jaunās pils būs izvietotas QR kodu plāksnes, kuras noskenējot, varēs nokļūt vietnē sigulda.svin.lv, lai ērtāk varētu nodot savus spēka vārdus un aizdedzināt virtuālo liesmiņu,

Siguldas pils kvartālu līdz plkst. 21.00 ieskaus īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti. Ikviens ir aicināts individuāli nolikt piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni, bet Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvosies sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās virtuālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvos Latvijas karogs, kuru ieskaus tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīs sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēs mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

10. decembrī plkst. 19.00 atkal tiksimies “Klusajā koncertā”, šoreiz alus darītavā “Kussh” — radošā vidē, kas piedāvā kamerisku un mājīgu atmosfēru rudenīgi ziemīgam vakaram.

“Kur nokļūst mirkļi, kurus mēs neatceramies” – tāds šoreiz “Klusā koncerta” programmas nosaukums, vārdi, kas nākuši no Ingas Pizānes dzejas. Jā, šoreiz koncertā skanēs arī elegantā Ingas Pizānes dzeja pašas dzejnieces lasījumos, un mūzika ar dzeju un stāstiem izvedīs klausītājus cauri ziemīgai, mājīgai skaņu un noskaņu paletei.

Koncertā piedalīsies mākslinieki Inga Pizāne (dzeja) un trīs mūziķi, kas apvienojušies ansamblī “Trio Tresensus” – Aigars Raumanis (saksofons), Līga Griķe (kokle), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti), kā arī komponiste Madara Pētersone. Par mākslinieciskajām gaismām rūpēsies Jurģis Ozols.

Koncerta ilgums: 1h10min. Norises vietas adrese: Zinātnes iela 11, Sigulda, alus darītava “Kussh Brewery”. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/133506. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Madara Pētersone

Projekta “Klusie koncerti” vadītāja

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā 7. novembrī atklāta mākslinieka Džona Delgalvja gleznu izstāde “Atgriešanās”, kurā var aplūkot eļļas tehnikā radītus dažādu cilvēku portretus latviešu tautas tērpos.

Gleznotājs, Saulkrastu mākslas kluba “JD ART” dibinātājs. Džons Delgalvis (Jānis Dzelzgalvis), dzimis 1938. gadā Rīgā. Kad Džonam bija četri gadi, ģimene ar četriem bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Vispirms apmetās bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam ģimene, kurā jau ir pieci bērni, devās uz Ameriku, kur Džons nodzīvoja līdz 2003. gadam. Mākslinieks ir dienējis amerikāņu armijā Vācijā, strādājis celtniecībā, policijā – sākumā deviņus gadus patruļdienestā, vēlāk zīmējis noziedznieku portretus, uzlabojot fotorobotus, bet gadiem ilgi savu brīvo laiku veltījis mākslai.

1991. gadā Džona tēvs Nikolajs Dzelzgalvis atveda ģimeni uz Latviju un tā sākās mākslinieka ceļš uz mājām. 2003. gadā Džons kļūst par Saulkrastu pilsētas iedzīvotāju. Šeit viņš kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Sandru Delgalvi realizē savu sapni – izveido mākslinieku klubu “JD ART”. Amerikā tādu klubu ir daudz, kur cilvēkus vieno mīlestība uz gleznošanu un zīmēšanu. Līdzīgā klubā Ņujorkā “Art Student League” Džons studēja vairāk nekā astoņusd gadus.

“Man patika gleznot ātros portretus. Taču nevienam jau otra portrets tā īsti neinteresē, bet, ja tu to pārtaisi par tautumeitu, tad gan tas šķiet daudz interesantāk. Kad atbraucu uz Latviju, sāku piedalīties plenēros. Tas man bija kaut kas jauns, jo dabu es nekad nebiju gleznojis,” atzīst Dž. Delgalvis.

Izstāde apskatāma līdz 2. decembrim. Ieeja – bez maksas.