Kultūra - sigulda.lv

Līdz 1. oktobrim koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā skatāma tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Vīgrieze” darbu izstāde “Man bij’ daudzi kamolīši…”.

Segu košums ir tikpat krāšņs kā rudens Siguldā – tas ir gan spocīgi zaļš, kad lapas gatavojas dzeltēt, gan dūmakaini pelēks, kad virs Gaujas agros rītos redzam miglu, gan košs, kad dārzos zied krāšņās rudens puķes.

Lai segu uzaustu, vajag daudz: gan daudz pacietības, gan daudz diedziņus (gan velkos, gan audos), gan arī daudz dažādu krāsu kamolīšus, lai varētu spēlēties.

Jā, segu aušana ir spēle ar krāsām – vai tās likt šatierī (krāsu pāreja līnijās), vai veidot rakstu ar ieaustiem ziediem, vai arī aust ģeometriskās figūrās (drellis, ripss). Aužot segu audējs liek lietā savu iztēli un krāsu izjūtu bagātību.

Bet brīdi, kad gribas pašikot, varam uzaust arī divpusējo segu. Tas gan pa spēkam ne katram, jo tur liela māka – uzaust segu ar abām labajām pusēm, kuru pēc tam var segt pēc noskaņojuma. Līdz ar to darba arī vairāk – jāauž divas segas vienā.

Un ko tad darīt tad, kad sega noausta, bet vēl kāds diegu gals palicis? Krāt kamolīšus nākamajām segām. Ļoti prātīgi, jo īstenā šatiera segā var būt pat vairāk par 15 dažādām (vai ļoti tuvām) krāsām.

Tikpat labi, var kamolīšus izadīt zeķēs, cimdos un visur kur citur izlietot, dodot tiem iespēju dzīvot visdažādāko dzīvi.

Dzijas kamoli ir ideju raisītāji, sapņu ķērāji un tas brīnums, kas pārtop realitātē.

Tāpat kā ar vienu kamolu nevar noaust segu (aptuveni 1,5–2 kilogrami dzijas vajadzīgi), tāpat arī daudz jaukāk, ja darboties var komandā. Segu auž viens, bet tas jau tas saldais ēdiens. Līdz aušanai ir daudz sagatavošanās darbu, kur katrs var pielikt savu roku. Segas mets ir jāuzzīmē, diegu skaits ir jāaprēķina, dzija jāizmazgā, bize jāuzmet, stellēs jāievelk, jāsanīta un jāsašķieto, paminas jāpiesien. Un kad tas ir izdarīts, tad tik var sākt segu aust. Pie katra aužamā darba diedziņi, kuri tiek ieausti audeklā, tiek apmīļoti vairākas reizes, līdz tie top par audeklu.

Ja arī gribi iemācīties segas aust, ir iespēja pievienoties studijas dalībnieku pulkam.

“Vīgrieze” dalībnieki: Alda Hāne, Dace Viktorija Birnbauma, Gundega Pētersone, Ģertrūde Līvmane, Irita Lukšo (TDM), Iveta Veidenbauma, Laima Lībeka, Liene Grundmane, Lilita Lūse, Rudīte Zariņa, Sandra Kanča, Silvija Grapmane, Tija Špaca un Zigrīda Labanovska.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

30. septembrī plkst. 11.00 Lēdurgas Kultūras namā aicinām uz vēsturnieka Mārtiņa Mintaura priekšlasījumu “Noziegumam pa pēdām”. Ikdienas dzīve Latvijā detektīvromāna spogulī (20. gadsimta 60.–80. gadi)”. Pasākums notiek cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ietvaros. Pasākums skatāms arī tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Detektīvromāni un stāsti pieder tā sauktajam populārās literatūras žanram, ko cilvēki labprāt lasa, bet literatūras kritika dažkārt šo prozu ierindo otrās kategorijas literatūrā. Tomēr vēsturnieki mūsdienās bieži pievēršas detektīvam kā sociālās vēstures avotam, kas var sniegt interesantas un pat unikālas liecības par cilvēku ikdienas dzīvi, tās apstākļiem, sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem noteiktā laika posmā. Detektīva žanram ir savas likumsakarības, tās prasa grodi savērptu sižetu, kas saista lasītāja interesi, spilgtus tēlus un raksturus, ar kuriem var identificēties un kurus var atpazīt kā savus laikabiedrus. Detektīvus labprāt ekranizē gan atsevišķās filmās, gan seriālos, jo ikviens savureiz ir jutis aicinājumu doties “noziegumam pa pēdām”, kā sekojot pirmatnējam mednieka instinktam.

Padomju Savienībā detektīvs bija viena no retajām legālajām izklaidēm, kas varēja pastāvēt sociālistiskajā valstī, kur šķietami nebija pamata noziegumiem, vismaz tā apgalvoja padomju propaganda. Politiskās cenzūras apstākļos labākie latviešu detektīvžanra literatūras darbi, kurus radīja Andris Kolbergs, Viktors Lagzdiņš, Vladimirs Kaijaks un Gunārs Cīrulis stāstīja par sabiedrībā valdošajiem tikumiem un netikumiem, par “reālo sociālismu” un tā zemstrāvām, kas nekad neparādījās oficiālajā presē un tikai retumis bija sastopama citos literārajos tekstos. Tādēļ ir vērts atcerēties 20. gadsimta 60. līdz 80. gadu Latvijas ikdienas dzīves ainavu, kas tieši detektīvstāstos un romānos ieguva savu laikmetu spilgti raksturojošas krāsas. Detektīvu uzmanības centrā Latvijas PSR bija noziegumi, kam bija padomju sociālismā un ekonomikā sakņoti cēloņi, līdz ar to detektīvs atklāja tās sabiedrības dzīves puses, par kurām klusēja padomju ideoloģija un propaganda.

Mārtiņš Mintaurs (1979) ir vēsturnieks ar pieredzi pētniecībā un muzeju darbā, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks. Interesējas par latviešu literatūru un Latvijas vēsturi 19. un 20. gadsimtā. Pusmūža gadiem piemītošo sentimentālismu pārvar, bērnības atmiņu iespaidā pievēršoties vēlīnā padomju režīma pētīšanai.

Pētījums izstrādāts projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3–0003), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros.

Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs – “Latviešu grāmatai 500”.

27. septembrī plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge” Pils ielā 8A notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” pirmā saruna rudens sezonā. Guntars Godiņš šoreiz uz sarunu aicina Latvian Literature “Atdzejas darbnīcas” dalībnieces – latviešu un vācu dzejnieces.

“Atdzejas darbnīcas” dalībnieces ir labi pazīstamās latviešu autores Madara Gruntmane, Inga Gaile, Anna Belkovska un Agnese Rutkēviča un vācu dzejnieces Anna Hetcere, Karla Reimerte, Anne Zeidele un Andra Švarca.

Platformas Latvian Literature rīkotā “Atdzejas darbnīca” jau otro gadu norisināsies Siguldā, tās laikā taps atdzejojumi abās valodās. Tulkošanas pieredzi Siguldā bagātinās iespēja uz vietas apspriest atdzejas jautājumus ar pašām autorēm, raisot sarunas gan par izvēlētajiem tekstiem, gan tulkojamības iespējām kopumā. Vācu dzejnieces atdzejos Madaras Gruntmanes, Ingas Gailes, Annas Belkovskas un Agneses Rutkēvičas dzeju. Labi pazīstamās latviešu autores savukārt atdzejos Annas Hetceres, Karlas Reimertes, Annes Zeideles un Andras Švarcas dzejoļus

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

16. septembrī plkst. 12.00 ikviens aicināts apmeklēt pasākumu “Dzejas sēklas” – tikšanos ar dzejniecēm Lindu Gabarajevu un Elvīru Blomu, kas norisināsies kultūras centrā “Siguldas devons”.

Pasākums “Dzejas sēklas” veidots izstādes “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)” ietvaros. Tā būs tikšanās ar dzejniecēm Lindu Gabarajevu un Elvīru Blomu, kuru teksti iedvesmoja vizuālas mākslas autorus veikt mākslinieciski-radošo izpēti par vārda metafizisko nozīmi savos darbos.

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma līdz 30. septembrim. Tajā piedalās profesionāli mākslinieki, kuri savā radošā darbībā apzinās vārda nozīmi vizuālajā mākslā: Sanita Čevere (keramika); Linda Cipruse (keramika); Rita Pranča (keramika, instalācija); Evija Freidenfelde (grafika, instalācija); Dārta Berkmane (keramika); Elīna Zunde (grafika); Gita Straustiņa (keramika); Dace Mola (stikls); Andrejs Bovtovičs (glezniecība, metālmāksla).

Ieeja pasākumā – bez maksas.

19. septembrī plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies “Sarunas bibliotēkā” par grāmatām, bioloģiju un skolu ar mācību grāmatu autori un skolotāju Līgu Sausiņu. Jaunākais autores veikums – trīs mācību grāmatas bioloģijas apgūšanai 7., 8. un 9. klasē. Šo grāmatu veidošanā ir bijusi iesaiste daudziem siguldiešiem, palīdzot ar fotogrāfijām, tāpēc šī tikšanās bibliotēkā iecerēta kā pateicība viņu līdzdalībai un tikšanās ar dažiem fotoattēlu varoņiem.

Līgas Sausiņas pedagoģiskā darba pieredze ir mērāma turpat 30 gadu garumā, un viņa ir mācījusi bioloģiju visās klašu grupās no 7. līdz 12. klasei. Bioloģiju māca ar lielu aizrautību un ar savu piemēru iemāca skolēniem atbildīgu attieksmi pret darbu. Mācību procesā izmanto kompetenču izglītības pieeju, metodiski cenšoties palielināt skolēnu mācīšanās aktivitāti, skolēnu līdzdalību mācību procesā un bioloģijas mācību satura apguvi sasaistīt ar vispārējo prasmju attīstīšanu. Lai skolēniem un skolotājiem būtu atbalsts – kvalitatīvs teorētiskais ietvars, sākusi rakstīt mācību grāmatas.

Līga Sausiņa ir 20 bioloģijas mācību grāmatu un mācību līdzekļu (skolotāja grāmatu un darba burtnīcu) autore, un trīs grāmatu līdzautore. Grāmatu rakstīšana aizsākusies 2002. gadā, kad izdevniecība “Zvaigzne ABC” piedāvāja publicēt pirmo radošo aizraušanos – uzdevumu krājumu bioloģijā. Līga ir arī tulkojusi no angļu valodas daļu no enciklopēdijas “Dzīvnieki”.

Ceturtdien, 14. septembrī, plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā Dzejas dienu ietvaros viesosies rakstniece Ieva Samauska. Tikšanās laikā iepazīsimies ar rakstnieces dzeju bērniem. Pasākuma mērķis ir popularizēt Dzejas dienu tradīciju un veicināt interesi par mūsdienu bērnu dzeju. Pasākuma mērķauditorija ir 1. līdz 4. klašu skolēni.

Ieva Samauska ir viena no populārākajām un ražīgākajām mūsdienu latviešu bērnu literatūras autorēm. Sākusi publicēties 2004. gadā ar grāmatu “Starp diviem sirdspukstiem”. Jaunākajā latviešu bērnu literatūrā debitējusi ar dzejoļu krājumu “Kā uzburt sniegu” (2006). Rakstnieces populārākie darbi ir “Labākā dāvana”, “Kad aizmūk B un iemīlas V”, “Čarlīnes deguns”, “Muša, kura gribēja būt lidmašīna”, “Skaļā klase”, “Pilsēta no A līdz Z”, “Betijas sarunas jeb Kā es piedzimu”, “Kā uzburt sniegu”, “Starp diviem sirdspukstiem”,“ Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Bērnudārza noslēpums”, “Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Ceļojums ar noslēpumu” un citi. Viens no autores jaunākajiem darbiem “Soliņš un miskaste” ir iekļauts šī gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā.

2015. gadā saņēmusi “Pastariņa prēmiju” par darbiem “Kad kaķēnu sauc par pelīti?”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”. Jāņa Baltvilka balvai literatūrā nominētas viņas grāmatas “Eņģelītis”, “Ķiķināšanas gadalaiks”, “Govs uz bagāžnieka”, “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa”, pēdējā no kurām 2015. gadā bija nominēta arī Latvijas Literatūras gada balvai.

Kultūras centra “Siguldas devons” 6. sezonas atklāšanas laikā, 10. septembrī, norisināsies pasākumu cikls ģimenēm “KultūrKūlenis”. Tas ir kā lēciens iekšā kultūras pieredzēs, no vērotāja kļūstot par aktīvu dalībnieku visdažādākajos kultūras procesos. Uz pasākumu gaidīti gan lieli, gan mazi.

No plkst. 11.00 līdz 14.00 skrečosim (veidosim jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu) kopā ar Dj Monsta jeb Uldi Cīruli, kurš ir pieredzes bagātākais Latvijas dīdžejs, elektronikas un vinila plašu skrečošanas mākslas jeb scratch stila meistars. Dj Monsta piedalās daudzos muzikālos projektos: viņš sadarbojies ar visdažādāko jomu mūziķiem no vācu nu-jazz meistara Renegades of Jazz un daudzpusīgākā latviešu saksofonista Denisa Paškeviča līdz pat Latvijas Radio korim un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (projekts “NiMo” sadarbībā ar Niku Gothamu). 2014. gadā Dj Monsta kļuva par Latvijas dīdžeju čempionāta “RedBullThre3Style” čempionu un 2016. gadā ieguva 11. vietu “DMC Online” dīdžeju pasaules čempionātā. Dj Monsta bieži muzicē kopā ar koklētāju Laimu Jansoni; arī XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta ievadā izskanēja skrečs “Kopā augšup!”.

Plkst. 12.00 mūzikālā izrāde “Koko un Riko diskotaka”. Populārie bērnu grāmatu varoņi Koko un Riko muzikālā izrādē visai ģimenei aicina uz dejām. Laikā, kad ekrāni veicina mazkustīgumu, izrādes veidotāji aicina būt daudzkustīgiem, tiekoties uz Koko un Riko diskotakas, kas līkumos cauri visai Latvijai. Rakstnieces Evijas Gulbes un mākslinieces Lindas Lošinas radītie tēli Koko un Riko ir populāri un iemīļoti bērnu grāmatu varoņi Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus.
Lomās: Pēteris Galviņš, Mārtiņš Gailis, Sandija Dovgāne. Izrādes radošā komanda: režisors – Ģirts Šolis; dīdžejs, balss – Andris Freidenfelds; idejas un scenārija autore – Evija Gulbe; dziesmu autors – Mikus Frišfelds; māksliniece, scenogrāfem – Linda Lošina; horeogrāfe – Katrīna Albuže; kostīmu mākslinieces, butafores – Madara Mieriņa, Vita Radziņa un Astra Krūmiņa; producents – Sandis Mohovikovs.

Ieeja – bez maksas.

Kultūras centra “Siguldas devons” 6. sezonas atklāšanas pasākumi norisināsies no 8. līdz 10. septembrim. Pilna atklāšanas pasākumu programma apskatāma šeit.

Sestdien, 9. septembrī, plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā ģimenēm un bērniem notiks lasītveicināšanas programmas “La(p)sa” rudens nodarbību cikla pirmā nodarbība. Tajā būs iespēja lasīt un klausīties aizraujošus stāstus, skatīties leļļu teātri un aktīvi līdzdarboties.

Lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm: leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu. Lasītveicināšanas nodarbības paredzētas galvenokārt bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem; tās norisināsies līdz decembrim. Nodarbības tiek īstenotas ar mērķi stiprināt bērnu lasītprieku.

Piektdien, 8. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies opermāksliniece Ilona Bagele ar Astora Pjacollas mūzikas programmu.

Mūzikas un sajūtu izrāde ar Astora Pjacollas mūziku “Dziedot un mīlot” ir sava veida ceļojums vēsturē un cilvēka dvēselē. Tā ir pilnasinīgu dzīvi apliecinoša, pulsējoša skaņu pasaule, kuru teju visu laiku caurauž vīrišķās un sievišķās pasaules magnētiskā pievilkšanās. Kaismīgas atklāsmes un dziļas enerģijas piepildītais tēls paliek atmiņā uz ilgu laiku.

Mecosoprāns Ilona Bagele ievērību guvusi ne vien kā Latvijas Nacionālās Operas soliste, bet arī kā spilgta džeza un populārās mūzikas interprete. Astora Pjacollas fascinējošā mūzika un Ilonas Bageles balss, pavadošo mūziķu azarts un virtuozitāte uzbur Argentīnas tango, ko nedejo, bet izdzīvo.

“Tango ir pilsētas nakts auglis ar bohēmas smaržu – bezmiega nakšu klejojumi pa nomalēm, ostu, bāri, kafejnīcas, mūzika un mīlestība. Viss, ko cilvēki dara, kad viņiem nenāk miegs”, intervijā žurnālam “Rīgas Laiks” teicis Orasio Ferrers, ko dzimtenē dēvē par Argentīnas Šekspīru, bet Latvijā pazīst kā Astora Pjacollas dziesmu vārdu autoru. “Es teiktu, ka tango ir kā gaisa skūpsts, kas tiešā veidā nekad nesasniedz adresātu.”

Aranžējumus speciāli šim izrādes instrumentu sastāvam veidojis izcilais tango interprets Fernando Marzāns (Argentīna).

Izrādē piedalās Ilona Bagele (balss), Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells), Ivars Kalniņš (sitamie instrumenti), Inita Āboliņa (akordeons), Oskars Petrauskis (saksofons), Viktors Veličko (kontrabass).

Biļetes cena no 18 līdz 25 eiro. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.

Kā katru gadu, arī šogad Turaidas muzejrezervāts piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās. Atzīmējot kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgadi Latvijā, muzejrezervāta organizētās aktivitātes norisināsies divās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās.

8. septembrī plkst. 14.00 pie Krimuldas baznīcas notiks piemiņas pasākums vienam no pirmajiem latviešu dzejniekiem Jurim Natanaēlam Ramanim, veltīts viņa 280. dzimšanas dienai. Pasākuma ietvaros būs piemiņas brīdis pie J. N. Ramanim veltītā mākslinieka Viļņa Titāna veidotā pieminekļa, kas atrodas blakus Krimuldas baznīcai. Uzrunu par kultūras mantojuma aizsardzību teiks vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta izveidotāja Anna Jurkāne. Sekos sarunas Krimuldas mācītājmājā “Juris Natanaēls Ramanis savā vidē un laikmetā”, kurās piedalīsies literatūras vēsturnieks Pauls Daija, rakstniece Inga Ābele, mākslinieks Valdis Villerušs, filoloģe Beta Paškēviča. J. N. Ramaņa dzeju lasīs režisore Ārija Stūrniece. Sarunas vadīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr.hist. Edgars Ceske.

Pasākums tiek veidots, Turaidas muzejrezervātam sadarbojoties ar Siguldas novada pašvaldību un Krimuldas baznīcas draudzi.

Savukārt 9. un 10. septembrī pasākumi turpināsies Turaidas muzejrezervātā.

9. septembrī plkst. 13.00 un 15.00 ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas atrodas Turaidas muižas klaušinieku mājā, notiks ekskursijas ekspozīcijas veidotāja Edgara Ceskes vadībā.

10. septembrī no plkst. 12.00 līdz 17.00 apmeklētājiem būs atvērta ekspozīcija “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, kas atrodas Turaidas pagasta magazīnas ēkā. Ekspozīcija sniedz izsmeļošu ieskatu Latvijā vienīgā muzejrezervāta izveidē un darbībā, atbild uz jautājumu – kas ir muzejrezervāts?

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā muzejrezervāta apmeklētāji tiek arī aicināti iepazīt kādu jaunumu – Turaidas pils rietumu korpusā izvietoto pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieku albumu, kas atspoguļo arheoloģiskās izpētes laiku no 1976. līdz 2000. gadam.

Turaidas muzejrezervāts kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr. 2147. Jau 1924. gadā Pieminekļu valde iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā Turaidas pilsdrupas, bet Turaidas baznīca ar tajā iebūvēto iekārtu tika iekļauta sarakstā 1932. gadā. 2022. gadā Turaidas muzejrezervāts saņēma Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina, ka Turaidas vēsturiskais centrs ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Latvijā šobrīd ir tikai divi objekti, kas saņēmuši Eiropas mantojuma zīmi. Divus gadus agrāk zīme tika piešķirta ēku kompleksam Rīgā “Trīs brāļi”, kur atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Krimuldas luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6701. Pieminekļu valde baznīcu aizsargājamo ēku sarakstā iekļāva 1930. gadā. Krimuldas baznīcas apkārtnē ir reģionālas nozīmes arheoloģijas aizsargājami pieminekļi Kaupo kalns – nostāstu vieta (Nr. 2104) un Kubeseles pilskalns (Nr. 2111), kā arī citi dabas un vēstures objekti, kas iekļauti Kubeseles dabas un vēstures takā.

Kultūrvēsturiskais mantojums Turaidā un Krimuldā, tā saglabāšana, uzturēšana, izpēte un interpretācija mūsdienās ir spilgts piemērs pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībai Latvijā iepriekšējos simts gados.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte

Kā veidojas un kurp dodas kultūras procesi – par to runāsim 2. Siguldas Kultūras forumā 9. septembrī. Ja kultūra būtu dzīva būtne, tāpat kā tās lietotāji, interesanti būtu izprast, kuri procesi rodas tās galvā, kuri sirdī, uz ko reaģē nervi, ko vēsta sejas vaibsti, kurp vērsts ir kultūras būtnes, kādas vibrācijas uztver tās auss un kādu pēdu kultūra atstāj savā rīcības ceļā?

Plkst. 10.00 rītu iesāksim ar kafiju, kopā ar izstādes “Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums… (Jņ 1,14)” māksliniekiem. Plkst. 11.00 Siguldas novada Kultūras centra direktores Jolantas Borītes “Siguldas devons” 6. sezonas prezentācija un foruma atklāšana.

Plkst. 11.10. sāksim kultūras rentgena apskati ar SIRDI, kur par unikālo procesu, notikumu radīšanu un to nozīmi zīmola stiprināšanā, kā arī idejas vērtību runās Eiropas Kultūras Galvaspilsētas Tartu 2024 reģionālā menedžere Annela Lāneotsa (Annela Laaneots), bet 11.30 ar savu skatījumu dalīsies E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” projekta vadītāja un kuratore Inga Surgunte.

Turpinājumā tiks apskatīta būtnes GALVA – kultūra kā viedoklis, valoda, sabiedrības domas veidotāja, lokālpatriotisma rīks. Par to plkst. 11.50 pieredzē dalīsies “Reflect Studio” dizaina un stratēģijas vadītājs Matīss Zvaigzne, bet plkst. 12.10 – Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kuratore Agnese Zviedre.

Pēc galvas seko SEJA, kas būs notikumu scenogrāfija, pasākumu dizains, radoša pilsētvide. Par šo tēmu plkst. 12.50 vairāk pastāstīs kultūras notikumu kuratore un pakalpojumu dizainere Līga Lindenbauma, bet par reputāciju, Siguldas plusiem un mīnusiem ārējos spoguļos ar savām pārdomām dalīsies Latvijas Pasākumu Producentu Asociācijas valdes priekšsēdētājs un kompānijas “Ideju institūts” dibinātājs Guntis Ērglis un Ukraiņu bandūras virtuoze Darja Leleko.

Plkst. 15.00 forums turpināsies ar NERVIEM, apskatot problēmas, riskus, veiksmes un neveiksmes stāstus. Šajā sadaļā ar savu prezentāciju plkst. 15.10 uzstāsies grupas “Dagamba” mūziķis un viens no festivāla “Laivā” rīkotājiem Valters Pūce.

Savukārt, par PĒDU, kultūras notikumu attīstību zaļā dzīves veida draudzībā, vairāk plkst. 15.30 pastāstīs Pasaules Dabas fonda klimata programmas vadītāja Katrīna Madara Stadgale.

Pēdējā foruma sadaļa būs kultūras būtnes AUSS un SKATIENS, kurp ejam – pasaules pieredze, tehnoloģiju iespējas un mākslīgais intelekts. Par to vairāk plkst. 15.50 zinās stāstīt pasaules apceļotājs, pasākumu vadītājs un organizators, aģentūras “3K MANAGEMENT” radošais direktors Edgars Kuzmans. 16.10 uzstāsies Ekonomikas un kultūras augstskolas Aprites ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības programmas direktors Edgars Čerkovskis. Bet plkst. 16.30 forumu ar savu uzstāšanos noslēgs “Ginger Owl Production” mākslinieku loģistikas vadītāja Ieva Irbina.

Reģistrācija Siguldas Kultūras forumam ir bezmaksas. Pieteikuma anketa atrodama šeit.

6. septembrī plkst. 17.20 Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” ikviens aicināts apmeklēt mākslinieces Ērikas Kumerovas gleznu izstādes “Kustībā” atklāšanu. Izstāde būs skatāma no 1. līdz 25. septembrim darba dienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.

Māksliniece dzimusi 1973. gadā, Rīgā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, studējusi mākslu Humboldta Universitātē Kalifornijā. Savā radošajā darbībā Ērika ir piedalījusies 60 grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Gruzijā, ASV un sarīkojusi 24 personālizstādes. Māksliniece ir darbojusies arī interjera, tekstila dizaina un keramikas jomā, taču kopš 2010. gada māksliniece ir pilnībā nodevusies tikai glezniecībai. Ē. Kumerova savā radošajā darbībā pievērsusies gan neskaitāmām dabas studijām, gan abstraktajai glezniecībai. Gleznotāja ir aktīva plenēru dalībniece.

Izstādē “Kustība” ir eksponētas gleznas, kas galvenokārt tapušas plenēros gleznojot brīvā dabā dažādus motīvus. Mākslinieces rokraksts atspoguļo bagātīgu kolorītu, veiksmīgu kompozīciju, veiklu tehniku lielu dabas un dzīves mīlestību.

Ē. Kumerovas gleznas atrodas Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijā, Ventspils muzeja kolekcijā, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijā, muzeja “Sēlija” kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā, Norvēģijā, Anglijā, Vācijā, ASV un citviet. Ērika ir Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre un Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

1996. gadā gleznotāja saņēma apbalvojumu – Humboldta Universitātes Kalifornijā stipendiju studijām gada garumā. 2021. gadā Ērika tika nominēta Jāzepa Pīgožņa balvai Latvijas ainavu glezniecībā.

Gleznas iespējams iegādāties, zvanot māksliniecei pa tālruņa numuru 26323709, vai rakstot uz epasta adresi erika.kumerova@gmail.com.