Kultūra - sigulda.lv

3. decembrī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta Latvijā labi pazīstamā mākslinieka Arta Butes gleznu izstāde “Art IS Cool”. Artis Bute jau vairāk nekā trīs desmitgades ir viens no izstāžu apmeklētāju un mākslas kolekcionāru pieprasītākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa oriģinālais stils un smalkais darbu izpildījums piesaista uzmanību, lai kādā kontekstā parādītos.

Autors ienāca mākslā strauji, perestroikas un vēlāk atmodas radošajā gaisotnē, kad oficiālās mākslas stīvumu nomainīja postmoderna atraisītība, spēles ar stilizāciju un efektīga dekadence. Jau tūlīt pēc scenogrāfijas studijām Latvijas mākslas akadēmijā (Gunāra Zemgala un Andra Freiberga vadībā) sekoja sadarbība ar ievērojamo režisoru Oļģertu Kroderu un pirmie lielie panākumi – Latvijas un Baltijas festivālu apbalvojumi par scenogrāfiju Liepājas teātra izrādei “Kaija” (1987). Tomēr līdzīgi kolēģiem Ilmāram Blumbergam un Jurim Dimiteram, Bute paralēli scenogrāfijai meklēja savu ceļu stājmākslā, kas sniedza vairāk radošas brīvības un laika gaitā kļuva par viņa galveno izpausmes veidu.

Karjeras laikā mākslinieks gleznojis gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un gluži abstraktus darbu, tomēr pat it kā klasiskās ainavās un klusajās dabās redzams viņa unikālais rokraksts – katra priekšmeta siluets vai fona laukums iekļaujas ritmizētā, loģiski pārdomātā struktūrā. Nejaušībām vai spontanitātei tajā nav vietas. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu – jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam.

Arta Butes glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, kā arī precizitāte detaļās un gleznieciski vienlīdz blīvi izstrādāti visi laukumi. Lai gan gleznu mērķis nav radīt telpas ilūziju, kompozīcijās saglabāts priekšplāna, vidējā un dziļākā plāna dalījums. Līdz ar to Butes darbus var lasīt divējādi – gan kā priekšmetiskas un telpiskas realitātes atveidojumu, gan kā gleznas plaknē atrisinātus ģeometriskus vienādojumus.

Dramatiskajā mākslā trenēta prāta asumu demonstrē darbu sižeti, kas mēdz būt arī aizšifrēti vai alegoriski. Katram priekšmetam klusajās dabās ir noteikts raksturs, starp tiem veidojas attiecības un spriedze. Piemēram, nomizotam apelsīnam ir tikpat liela personība kā Voltēra bistei, kas iesaistās dialogā ar citiem kompozīcijas elementiem. Savukārt ainavās zāles stiebri veido ritmizētu musturu, ko pārklāj kontrastējoši vienmērīgs debesu laukums.

Artis Bute ir sadarbojies ar daudzām mākslas institūcijām Latvijā un Eiropas valstīs, pēdējā laikā galvenokārt – ar prestižo Rietumu bankas galeriju Rīgā. Viņa darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un daudzu privātkolekcionāru īpašumā.

Informāciju sagatavoja:
Mākslas kritiķis
Vilnis Vējš

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 25. novembrī, koncertā “Atmiņu klase” savu 13. dzimšanas dienu svinēja Siguldas kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.

Izdejojot savas mīļākaās dejas, koncerta piedalījās arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Augšup” (Vangaži), “Dziga” (Rēzekne), “Dzirnu senči” (Rīga), “Gauja” (Valmiera), “Pūrs” (Valmiera) un “Raksti” (Ogre).

Savulaik nosaukumu “Dūka” dejotāji aizņēmās no dūdām līdzīga mūzikas instrumenta. Lai dūkas skanētu, tās jāpiepilda ar gaisu, enerģiju un jābūt prasmīgam meistaram, lai instruments priecētu klausītājus. Un “Dūkas” dejotāji apliecina, ka tādi ir gan viņi, gan viņu draugi.

Foto: Edgars Semanis

Radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni sestdien, 25. novembrī Krimuldas Tautas namā uzsāka videomateriālu vākšanu topošajai filmai par jostiņsegu aušanu Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. Filmu veidos ar Siguldas novada pašvaldības, Siguldas Kultūras centra “Devons”, Krimuldas Tautas nama un TLMS “Krimulda” atbalstu, ieskatoties visos jostiņsegas tapšanas posmos no krāsu skices un ornamenta veidošanas līdz auduma pamatnes tehniskajai iekārtošanai stellēs un aušanai.

Krāsu kompozīcijas ierosmes avots ir Latvijas ainava: zilās debesis, upju straumes un ezeru rāmums, pelēkie akmeņi un brūnais smilšakmens, liepu un ozolu zaļums, kas spoguļojas Gaujas ūdeņos, baltie ievu ziedi Siguldā. Pamatojoties uz šo ierosmi, tiek radīts darba kolorītais risinājums – krāsu skice, visbiežāk lietojot Vidzemes svītroto jeb šatiera segu kompozīciju, kur krāsu toņi kārtojas smalkās pārejās no gaišāka uz tumšāku vai otrādi, veidojot raportus jeb raksta daļas, kas simetriski atkārtojas. Aušanas procesā pielieto rakstainā audu ripsa tehniku 8 nīšu kārtās, prasmīgi veidojot dažādus rakstus un ornamentus, kas vienlīdz labi izskatās no auduma abām pusēm un atbilst Aulejas tipa jostu aušanas principam.

Jostiņsegu radīšanas procesu palīdzēs izprast TLMS ”Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga semināru-meistarklašu ciklā “Tā top jostiņsega”. Pirmais seminārs, veltīts krāsu izpratnei un kompozīcijas veidošanai sestdien pulcēja kuplu audēju skaitu no dažādām Vidzemes un Zemgales vietām.

Turpmākās divas nodarbības, kurās veidos iecerēto jostiņsegu ornamentu un praktiski mācīsies iekārtot auduma pamatni stellēs un aust, plānotas nākamā gada janvārī un februārī.

Pirmās jostiņsegas tika darinātas 19. gadsimtā, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, ātri iegūstot lietotāju atzinību. Sarežgītā darināšanas tehnika rosināja audējas meklēt citus veidus, kā sasniegt rezultātu. Ideja par jostiņsegu aušanu rakstainā audu ripsa tehnikā radās TLMS “Krimulda” 20. gadsimta 80. gados.

2022. gada nogalē Jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.

Informāciju sagatavoja Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško.

Sestdien, 25. novembrī, plkst. 11.00 Krimuldas Tautas namā notiks seminārs-meistarklase “Tā top jostiņsega”, kas veltīta Siguldas novada Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās vērtības “Jostiņsegu aušana rakstainā audu ripsa tehnikā” sākuma posmam – krāsu izvēle, kompozīcija, saskaņošana un pielietojums.

Meistarklasē būs iespēja uzzināt vairāk par krāsu apli, krāsu salikumiem, kompozīciju, krāsu toņu jaukšanu, šatieri – vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu un izveidot savu krāsu skici.

Līdzi jāņem šķēres, zīmulis, lineāls, akrila vai guaša krāsas, otiņas, daudz krāsainas fotogrāfijas ar dabasskatiem griešanai, dažādu toņu dzijas vai atgriezumi šatiera veidošanai. Uz vietas būs: Papīrs, līme, krāsas, otiņas, nedaudz arī dzijas.

Semināru-meistarklasi vadīs tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Pieteikšanās meistarklasei, zvanot uz tālruņa numuru 26589412 (Laila), 26558516 (Līvija Gridjuško).

Dalība – bez maksas.

Siguldas novada bibliotēka 16. decembrī plkst. 14.30 aicina ģimenes ar pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem – grāmatu varones Lotes mīļotājus – uz tikšanos ar igauņu bērnu grāmatu autoru Janno Peldmā un Lotes grāmatu tulkotāju Guntaru Godiņu. Pasākumā tiks prezentēta jaunākā grāmata “Izgudrotāju ciema Ziemassvētki”, ko izdevusi izdevniecība “Zvaigzne ABC”.

Siguldā viesosies populārās grāmatu un animācijas filmu varones Lotes autors – rakstnieks Janno Peldmā. Populārā grāmatu varone Lote Latvijā ir ļoti iemīļota. Ikviens, kurš ir iepazinies ar zinātkāro, aizrautīgo un labestīgo suņu meitenīti Loti un viņas draugiem, nespēj viņus aizmirst. Decembrī iznākusi jauna grāmata par Lotes un viņas draugu piedzīvojumiem un atklājumiem Ziemassvētkos. Tikšanās laikā apmeklētāji varēs uzzināt, kā radās doma par Loti, kā veidotas grāmatas un filmas, kā tapa Lotes zemes tematiskais parks un, vai autoram padomā ir jauni Lotes piedzīvojumi. Pasākumā bērni varēs noklausīties fragmentu no grāmatas un noskatīties fragmentus no animācijas filmas par Loti. Sarunas ar Lotes grāmatu un animācijas filmu scenāriju autoru bibliotēkā vadīs šo grāmatu tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš.

Ceturtdien, 30. novembrī, kultūras centrā “Siguldas devons” plkst. 16.00 ikviens aicināts uz atvērto lekciju jeb dizaina pastaigu ekspozīcijā “Iz-aicinājums”.

Lekciju vadīs dizaina studijas dizaineri, iepazīstinot ar dizaina procesu un izaicinājumiem, kas slēpjas aiz katra darba rezultāta. Dizaina pastaiga būs īpaša iespēja kopā ar dizaina biroja “H2E” pārstāvjiem iedziļināties dažādos dizaina procesos un uzdot sevi interesējošos jautājumus.

Izstāde “Iz-aicinājums” atklāj dizaina projektu īstenošanas procesu caur biroja “H2E” darbiem un uzkrāto pieredzi dizaina nozarē. Realizētie projekti kā pierādījumi runā par vērtībām, kas tiek pieteiktas ar izstādes manifestu: “IZAICINĀJUMS. Izzināt, izpētīt, pamanīt, uztaustīt, notvert, apbrīnot pasauli. AICINĀJUMS. Nāc līdzi, ieskaties, apjaut, izjūti kopā ar mums. Mēs zinām, ka esam. DIZAINS ir darbības vārds – izzinot iedvesmot. Iedvesmot, izzinot PASAULES VĒRTĪBU. Tas ir mūsu darbs, mīlestība un arī ikdiena.”

Ieeja atvērtajā lekcijā – bez maksas.

Siguldas pagasta Kultūras nams aicina uz tradicionālo Valsts svētku balli piektdien, 17. novembrī, plkst. 21.00. Šoreiz par labu mūziku un pasākuma noskaņu rūpēsies grupa “Perlamutrs”.

Grupas piedāvājumā daudzpusīgs un bagātīgs dziesmu repertuārs, kurā apvienotas iemīļotākās latviešu dziesmas, kā arī ārzemju mūzikas pērles. Dziesmu izpildījums veidots ar Country mūzikas elementiem, lai radītu pozitīvu noskaņu un aicinātu dejot ikvienu jau no pirmās dziesmas.

Harizmātiskais grupas solists Didzis Melderis plašāku atpazīstamību guva šovā “X–faktors”, saņemot žūrijas atzinību un daudzas skatītāju simpātiju balvas. Ikviens grupas dalībnieks ar savu tēlu un personību nodrošina interesantu dzīvo performanci, lai priecētu gan acis, gan ausis.

Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Biļetes cena – 15 eiro,Siguldas novada ID karšu īpašniekiem – 12 eiro. Biļetes iespēja iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā. Maksājumus iespējams veikt tikai ar skaidru naudu.

Sestdien, 9. decembrī, plkst. 14.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” būs iespēja noskatīties uzvedumu visai ģimenei “Andersena pasakas Ziemassvētkos”.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir sapņu, cerību, pārdomu un ilgu pilns. Un tas ir vislabākais laiks, lai, īsinot garos ziemas vakarus, lasītu pasakas un iztēlotos, kāda ir tā princese, kurai izgulēties traucēja viens vienīgs zirnis, piedzīvotu karaļa vēlmi pēc jaunā tērpa, kā būt kopā ar neglītu pīlēnu, viņa piedzīvojumiem bagātajās pārvērtībās.

Uzvedumā skanēs klasiskā mūzika. Izrādes veidotāji – Cēsu mazais teātris, Diāna Krista Stafecka, Ivo Martinsons, Mārtiņš Liepa un Ilze Liepa. Izrādes garums – 60 minūtes.

Biļetes cena 5–15 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%.

Piektdien, 29. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” būs iespēja baudīt neparastu Vecgada koncertu “Dainu parafrāzes”, kurā klausītājus pārsteigs folkloras un džeza sinerģija, balss un instrumentu saspēle, oriģinālkompozīcijas un aranžijas mūziķu apvienības “AKA” izpildījumā.

Koncerts vienā daļā. Koncerta programmā – džeza un folkloras sinerģijas inspirētas tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kas mīsies ar mūziķu izvēlētām latviešu komponistu melodijām “AKA” lasījumā.

Mūziķu apvienībā “AKA” apvienojušies džeza mūzikas lielmeistari: Atis Andersons (hamonda ērģeles) un Kaspars Kurdeko (sitamie instrumenti, perkusijas), kuru vārdi labi pazīstami Latvijā un ārpus tās, un jaunā dziedātāja Aleksandra Špicberga (balss). Koncertprogrammā “Dainu parafrāzes” apvienībai pievienojies soloģitārists Teodors Kerimovs.

Mūziķu apvienība “AKA” apzināti veidojusies kā brīva telpa pieredzē balstītu jaunu muzikālu risinājumu meklējumiem. Apvienībā “AKA”, līdzīgi kā ūdenskrātuvē, kopā apvienojušās mūziķu atšķirīgās pieredzes, dažādie mūzikas un spēles stili un pieejas. Līdzīgi kā akas rok tik ilgi, līdz tiek atrasts nevainojami skaidrs, tīrs ūdens, tā arī mūziķi savos meklējumos nebaidās “rakt dziļi” – un, meklējot pēc jaunā, pievērsušies saknēm – latviešu tautas dainām, kā neizsmeļamai melodikas, lirikas un vieduma krātuvei.

Biļetes cena – no 12 līdz 22 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

2023. gadā Siguldas kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvam “Dūka” īpašs ir skaitlis 3 – dejotāji 3. reizi piedalījās Dziesmu un deju svētkos un kolektīvs svin savu 13. dzimšanas dienu. Tas ir gana nopietns skaitlis, lai pakavētos atmiņās par kopā pavadīto laiku – gan pašiem savā vidū, gan draugu lokā. Tieši tāpēc 25. novembrī plkst. 18.00 ikviens ir aicināts uz koncertu “Atmiņu klade” “Siguldas devonā”.

Koncertā “Atmiņu klade” piedalīsies arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Augšup” (Vangaži), “Dziga” (Rēzekne), “Dzirnu senči” (Rīga), “Gauja” (Valmiera), “Pūrs” (Valmiera) un “Raksti” (Ogre). Visi kopā izdejos savas mīļākās dejas, taču būs arī daži pārsteigumi.

Biļetes cena – 5 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem iepriekšpārdošanā 20% atlaide. Biļetes var iegādāties arī tiešsaistē.

25. novembrī plkst. 11.00 “Siguldas devonā” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” noslēguma saruna “Kas literatūrzinātniekam vēderā?”. Tās dalībnieki ir četri literatūrzinātnieki, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Māra Grudule, Zita Kārkla, Eva Eglāja-Kristsone un Kārlis Vērdiņš. Pasākums būs skatāms arī tiešraidē “Siguldas Devona” Facebook lapā.

Sarunā, kuru vadīs Eva Eglāja-Kristsone, dalībniekiem būs ļauts ielūkoties literatūrzinātnieku “virtuvē”, risinot tēmas par ikdienas darbu, ceļu uz atklājumiem, amizantiem gadījumiem un gandarījuma brīžiem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” šogad tika veltīts tēmai “Grāmatas ceļš pie lasītāja”. Tā gaitā dzirdējām: Beātas Paškevicas stāstījumu par to, kā hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi; Māras Grudules pētījumu par lasīšanas paradumiem 19. gadsimtā; Kristīnes Zaļumas atklājumiem muižu bibliotēkās, Benedikta Kalnača stāstījumu par Rūdolfu Blaumani un gadsimta mijas lasīšanas paradumiem; Signes Raudives pavisam jauno pētījumu par sievietēm grāmatniecēm 20. gs. 20.–30. gados; Anitas Rožkalnes stāstījumu par sarežģīto laika posmu latviešu literatūrā pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā 1940. gadā; Mārtiņa Mintaura kinosižeta cienīgo uzstāšanos par detektīvromāniem 20. gs. 60.–80. gados; Arta Ērgļa un Jāņa Ogas kopīgi veidoto stāstu par 20. gs. 90. gadiem grāmatniecībā un poligrāfijā.

Visi lekciju ieraksti pieejami “Siguldas devons”

Foto: Iveta Gabaliņa, Toms Harjo, Agnese Zeltiņa.

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” rīko “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Atzīmējot Lāčplēša dienu un godinot Brīvības cīņās kritušos, 11. novembra vakarā Siguldas pils kvartālu ieskāva īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī dzīvosim”.

Iedzīvotāji individuāli nolika piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni. Savukārt Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvojās sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās digitālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvoja Latvijas karogs, kuru ieskāva tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīja sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēja mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.