Kultūra - sigulda.lv

Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē no 8. oktobra līdz 30. novembrim būs skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbu izstrāde “Ienirt”.

Anda Munkevica ir viena no vadošajām stikla māksliniecēm Latvijā, kura šajā jomā strādā jau vairāk kā 30 gadus. Māksliniece brīvi pārvalda plašu stikla tehnoloģiskās apstrādes spektru. Stikls tiek tonēts, kausēts, liekts, būvēts, griezts, plēsts, pulēts, gravēts un apstrādāts vēl daudzos citos veidos, ietiecoties autortehnikas laukā. Ar apbrīnojamu meistarību Anda Munkevica izmanto materiāla plastiskās un vizuālās īpašības, komponē krāsas un gaismas saspēli, radot savdabīgu, stiklam vien piemītošu jutekliskumu, vēsta DMDM (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs) izstādes apraksts.

Stikla mākslas pamatus apguvusi tepat Latvijā – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, tad studējot bakalaura un maģistra programmās Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla Dizaina un mākslas nodaļā, bet vēlāk iegūstot vēl vienu maģistra diplomu – tēlniecības apakšnozarē. Divus gadus pieredze gūta arī Amerikā.

Māksliniece piedalījusies vairāk kā 33 starptautiskos stikla mākslas simpozijos un festivālos. Mākslinieces radītās stikla skulptūras ir atrodamas turpat 20 pasaules muzejos un to kolekcijās Japānā, Amerikā, Krievijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā, Ķīnā, Latvijā un citur.

Ieeja izstādē bez maksas.

Svētdien, 8.oktobrī, plkst.13.00 pūtēju ansamblis “Sigulda” aicina uz Zelta lapu laika brīvdabas koncertu Turaidas muzejrezervātā.

Pūtēju ansamblis “Sigulda”, kas darbojas Siguldas pagasta Kultūras namā, izveidojās 2000. gadā kā kādreiz slavenā Siguldas pūtēju orķestra “Satezel” darbības turpinātājs diriģenta Jāņa Raslava vadībā. Kopš 2022. gada ansambli vada diriģents Jānis Jakobs. Ansamblis, kurā patstāvīgi darbojas 11 radoši mūziķi, izpilda populārus latviešu un ārvalstu skaņdarbus.

Lietus gadījumā koncerts nenotiks!

Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā no 1,15 līdz 6 eiro.

Viena no jaudīgākajām latviešu rokgrupām “Dzelzs vilks”, atzīmējot vairāk nekā 30 gadus uz skatuves un svinot nesen iznākušo albumu “Jauni”, šoruden dosies līdz šim vērienīgākajā apvienības koncertturnejā “Dzelzs vilks. Jauni 30”. Koncertu sēriju grupa atklās 30. septembrī grupas mītnes pilsētā – Siguldā, pirmoreiz piedāvājot albumu “Jauni” vinila plates formātā.

“Grupas “Dzelzs vilks” trīsdesmito gadu jubileju 2021. gadā svinējām klusāk, jo lielāki pasākumi nevarēja notikt, taču šogad ar grupas jaunāko studijas albumu “Jauni” azotē esam nolēmuši atzīmēt šo jubileju lielākā koncertturnejā, ņemot līdzi spilgtāko “Dzelzs vilka” mūzikas bagāžu un raugoties nākotnē ar jaunu mūziku,” par gaidāmo koncerttūri stāsta mūziķi.

“Dzelzs vilks” jau mazliet vairāk nekā trīs gadu desmitus ir eksplozīva parādība pie Latvijas rokmūzikas debesīm gan grupas skaņu ierakstos, gan uz koncertu skatuvēm. Ar 15 studijas albumiem un septiņām Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvām “Zelta mikrofons” azotē grupa nemainīgi pulcina koncertos visu paaudžu fanus, katrā uzstāšanās reizē noturot klausītājus uz spēcīga rokmūzikas viļņa.

Grupas klasika – dziesmas “Uijā uijā nikni vilki”, “Balerīna”, “Oranži mati”, “Ļauj man tevi” un citas, kā arī jaunākās dziesmas no studijas albuma “Jauni” – topu virsotnes iekarojušās “Ir” un “Tu negaidīji rītu”, kā arī “Tās vēl nav beigas” no populārās spēlfilmas “Klases salidojums”, ir iegulušas ne tikai raidstaciju viļņos, bet arī klausītāju sirdīs.

Grupu “Dzelzs vilks” tālajā 1991. gadā Mālpilī dibinājis tās solists, ģitārists un dziesmu autors Juris Kaukulis, kura balss tembrs, harizmātiskā uzstāšanās maniere un nenogurdināmā enerģija nav sajaucama ne ar vienu citu. Grupas sastāvā šobrīd muzicē arī Kaspars Tobis (sintezatori), Mārcis Judzis (bungas) un Kārlis Alviķis (bass).

Koncertturnejā “Dzelzs vilks. Jauni 30” ar pilnu jaudu izskanēs gan klausītāju iemīļotas kompozīcijas, gan retāk atskaņoti skaņdarbi, gan arī “Dzelzs vilka” jaunākā daiļrade.

Biļešu cena – 18–30 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Rudens ir ražas novākšanas, graudu kulšanas, malšanas laiks un tradicionālais ēdiens – putra –, atbilstoši laikam, tiek celta godā. Tāpēc 8. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 17.30 Lēdurgā notiks Putras diena. Pasākums jau trešo gadu tiek rīkots Lēdurgā, jo šeit ir spēcīgas zemnieku saimniecības un netālu no estrādes atrodas Muižas parks, Puķudruvas un graudu kalte, kas dod iespēju veidot saturā un norisēs bagātu pasākumu.

Īpašs brīdis Putras dienā būs Lēdurgas zemnieku saimniecību tehnikas parāde – pēc goda apļa brauciena tehniku varēs apskatīt, iekāpt, aptaustīt un aprunāties ar saimniekiem. Ja esi saimnieks, bet vēl neesi pieteicies dalībai braucienā, aicinām zvanīt uz tālruņa numuru 29166140.

Vēderpriekiem ZS “Zutiņi” saimniece Rūta vārīs ķinku. Par ķinku Ziemeļvidzemē sauc īpašu kartupeļu putru. Ķinkai pa pēdām varēsi sekot Latvijas kartē un iezīmēt savas bērnības putras vārdu arī. Bet kartupeļu ķiņķēziņus taisīt un teātri spēlēt kopā ar Margitu Porieti varēs lieli un mazi.

Banušs (ukraiņu īpašā kukurūzas putra) tiks vārīta pie telts, kurā paredzēta saruna ar vēsturnieku Gati Krūmiņu “Par putru, kas pasaulē savārīta…”.

Dalība spēka sacensībās un dažādās meistardarbnīcās, ciemošanās kaltē un svēršanās uz lielajiem svariem, pavārgrāmatu izstāde – maiņa “Puķudruvās”, koka karošu grebšana, kopīga sadziedāšana un sadancošana ar Siguldas novada folkloras kopām un etnokompāniju “Zeidi”.

Piedāvājumā arī Ances īpašā Putras maize – tā noteikti jāpagaršo un saimnieci jāiztaujā par cepšanas smalkumiem. Ances maizi varēs arī nopirkt.

Aicinām ņemt līdzi putras aizdaru maiņai! Tā var būt burciņa ar ievārījumu, ķausi (vīriešu ievārījums) vai sālītiem gurķiem, tās var būt arī grauzdētas sēkliņas, žāvēti augļi – tas, ar ko kopā putra ēdama. Uz burciņas uzlīmē savu vārdu un aizdara recepti un – maiņa var notikt.

Seko līdzi jaunumiem Lēdurgas Kultūras nama Facebook lapā. Tiekamies atklāšanā plkst. 14.00!

Informāciju sagatavoja:
Lēdurgas Kultūras nama un folkloras kopas “Putni” vadītāja
Ilze Kļaviņa

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

28. septembrī plkst. 17.00 Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” par godu Skolotāju dienai notiks mākslas darbu izstādes atklāšana un koncerts “Pedagogs tuvplānā”. Pasākumā piedalīsies Siguldas novada Mūzikas un mākslas skolu pedagogi un draugi.

Koncertā būs iespējams dzirdēt visdažādāko laikmetu un stila mūziku. Izstādē tiks eksponēti jaunākie mākslas darbi dažādās tehnikās, kuros atklāsies katra pedagoga individuālais mākslinieciskais rokraksts.

Izstāde būs apskatāma līdz 2. novembrim darbdienās plkst. 10.00–19.00 un sestdienās plkst. 10.00–14.00.

Līdz 15. oktobrim sestdienās un svētdienās Turaidas muzejrezervāta Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta izstāde “Otrreiz dzimušie. Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija 1982. – 2023. gads.”

Viens no galvenajiem muzeju darba pamatuzdevumiem ir krājuma priekšmetu saglabāšana nākamajām paaudzēm, gan arī to izstādīšana ekspozīcijās un izstādēs. Taču bieži vien priekšmeti nonākot muzeja krājumā ir visai sliktā stāvoklī, tādēļ tiem nepieciešama vai nu restaurācija, vai konservācija. Tas parasti ir plašākai sabiedrībai neredzams un ilgstošs process, un tā pamatprincips ir novērst priekšmetu bojāšanās procesus un to iemeslus, maksimāli saglabājot objekta vēsturisko un māksliniecisko autentiskumu. Daudzu gadu garumā muzejam ir izveidojusies laba un savstarpējas uzticības pilna sadarbība ar labākajiem Latvijas restauratoriem.

Turaidas muzejrezervāts 5. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 15.00 aicina skolēnus piedalīties Lībiešu dienā “Meklējam lībiešus Turaidā!”, lai pusotras stundas garā piedzīvojumā interaktīvā veidā iepazītu Latvijas otras pamattautas – lībiešu vēsturi. Lībiešu dienas mērķis ir popularizēt Gaujas lībiešu kultūras mantojumu un iedvesmot skolēnus iepazīt lībiešu tautas vēsturi un personības. Lībiešu dienā īpaši aicinām 1.–6. klašu skolēnus.

Šajā dienā skolēnus sagaida aizrautīga ekskursija – “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, ceļojums pagātnē, pārlapojot “Indriķa hroniku”, viegliem un sarežģītiem šķēršļiem bagāts pārgājiens Lībiešu takā un “Pasaules radīšana” improvizētā māla darbnīcā. Programmas laikā skolēni uzzinās un iemācīsies arī vairākus vārdus lībiešu valodā.

Lībiešu diena skolēniem Turaidas muzejrezervātā notiek tradicionāli jau vairākus gadus. Tā ir vienreizēja iespēja skolu klasēm reizi gadā caur daudzveidīgām aktivitātēm izzināt Latvijas otras pamattautas vēsturi, veidot izpratni, kādas pēdas lībiešu kultūra ir atstājusi mūsdienās.

Lai popularizētu lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. Apzinoties savu misiju lībiešu mantojuma saglabāšanā, Turaidas muzejrezervāts iesaistās Lībiešu gada norisēs.

Gaujas lībiešu vēstures izpēte ir viena no Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmām jau daudzu gadu garumā. Dārznieka mājā iekārtota ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas vēsta par Gaujas lībiešu dzīvesveidu, vērtībām, amatniecību un kulta tradīcijām. Iepazīties ar ekspozīciju ikdienā iespējams arī muzejrezervāta gida pavadībā.

Lībiešu dienas programmas aktivitātes iekļautas izglītojošajā programmā “Ko lems līvu likteņzirgs?”, līdz ar to piedāvājums ir pieejams iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Pieteikšanās Lībiešu dienas aktivitātēm Turaidas muzejrezervātā 5. oktobrī “Meklējam lībiešus Turaidā!”, vairāk informācijas, zvanot uz tālruņa numuru 29295189 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

Sunītis Pifs uz Latvijas Leļļu teātra skatuves dzīvo jau 40 gadus! Šāda dzimšanas diena ir jāatzīmē ar vērienu! Gatavojoties lielajām 1. oktobra svinībām, jau no septembra vidus sākas izrādes “Un atkal Pifs” rudens tūre. Siguldā izrāde būs skatāma 29. oktobrī plkst. 11.00 kultūras centrā “Siguldas devons”.

Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro. Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota atlaide 20 %; daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļete jāiegādājas katram apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Saistībā ar to, ka izrāde sākotnēji bija plānota 24. septembrī, biļetes, kas iegādātas uz šo datumu, būs derīgas.

29. septembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” varēs apmeklēt kamerizrādi “Dzeltens trotuārs”.

Programmā: Annas Veismanes mūzika un Montas Kromas dzeja. Monta Kroma (1919–1994) ir viena no spilgtākajām un novatoriskākajām latviešu modernisma pārstāvēm. Dzejnieces simtgadei veltītie pasākumi un izdevumi, tostarp literatūrzinātnieces Agijas Ābiķes-Kondrātes sastādītā izlase “Trotuārs”, pirms dažiem gadiem ar jaunu enerģiju aktualizēja šīs neparastās dzejnieces lomu 20. gadsimta 70. gadu lirikas telpā un visā latviešu dzejas vēsturē. Kromas darbos saklausāmi dinamiski pilsētas motīvi, intīma jūtu atklāsme, jutekliskums un grafiska izteiksme. Tālaika literārās vides bieži nepieņemti vai pārprasti, šie dzejoļi ir pārdzīvojuši savu laiku un mūsdienās ļauj runāt par Kromu kā novatorisku un fascinējošu dzejnieci, kuras mantojums saista uzmanību gan modernisma un urbānās dzejas, gan femīnās rakstības kontekstā. Kromas dzejas iedvesmota tapusi arī programma “Dzeltenais trotuārs” ar Annas Veismanes oriģinālmūziku. Dzeju un mūziku uzvedumā izdzīvos izcilā aktrise Guna Zariņa un labi zināmi latviešu mūziķi: flautiste Maija Zandberga, pianists Rihards Plešanovs un fagotists Jānis Semjonovs.

Biļetes cena – no 15 līdz 20 eiro,ar Siguldas novada ID kartēm 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, iegādājoties biļeti iepriekš.

Inčukalnā pie Vecā pasta sirsnīgā atmosfērā izskanēja “Dzejas dienas 2023”. Šī ir viena no brīnišķīgākajām tradīcijām, kas rudeni padara īpašu. Katru gadu šajā pasākumā inčukalnietis literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis ir sagatavojis aizraujošu stāstu par dzejniekiem jubilāriem – šoreiz to dzirdējām par simtgadniekiem Robertu Mūku un Nobela prēmijas laureāti, tautā dēvēto poļu dzejas karalieni, Vislavu Šimborsku.

Savu dzeju lasīja Inčukalna dzejnieki Laima Helēna Mūrniece un Egils Dambis. Pirmo reizi savu politiski satīristisko dzeju skandēja Dzidra Austra Livčāne, bet pasākuma vadītājs Ģirts Sils nolasīja Inta Kalna un Kristapa Vecgrāvja dzejoļus. Šā gada svētku devīzi “Satikšanās dzejā un mūzikā” piepildīja Solveiga Ozolniece, savu dzeju iedzīvinot mūzikā, kas aizkustināja visus klātesošos. Kā katru gadu tika sagatavota un izdota arī Inčukalna Dzejas dienu avīze, par ko parūpējās Inčukalna bibliotēka.

Dzejas vakars turpinājās uz Inčukalna stacijas perona, kur varēja pievienoties visas pasaules Dzejas dienu akcijai “Sirds uz perona”. Vietā, kur cilvēki dodas ceļā vai atgriežas mājās ikviens bija aicināts skaļi lasīt dzeju, kas iedvesmo, iedrošina, pārliecina un stiprina. Šī gada moto bija spēka vārdi, jo spēks nepieciešams visam un visiem – katram asnam, katram nogurušajam un katram, kurš uzsāk jaunu ceļu. Akcija “Sirds uz perona” tika translēta arī internetā, jo tā ir vienīgā vieta, kur ir iespēja pārredzēt visas akcijas pieturas, kas pieslēdzas, un ar īpašu sveicienu nodot stafeti nākamajai pieturai. Tiešraides beigās kopā tika apceļota visa pasaule – šogad akcijā piedalījās dalībnieki 14 pieturās Latvijā un 14 pieturās ārpus Latvijas (ASV, Norvēģijā, Gruzijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Īslandē, Spānijā, Francijā).

Informāciju sagatavoja:
Inčukalna bibliotēkas vadītāja
Jolanta Bodniece

Septembrī, Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubilejas mēnesī, Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina uz vairākiem pasākumiem ar mērķi vairot pozitīvu attieksmi sabiedrībā pret literatūru, dabas aizsardzību un uzlabot izpratni par Gaujas Nacionālo parku kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību krātuvi.

Šogad Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizē Dzejas dienas dabā, aicinot izbaudīt dzejas un dabas mijiedarbību Gaujas senlejā. Ikviens interesents aicināts baudīt neparasto dzejas pasākumu “Tik pie Gaujas…” sestdienā, 23. septembrī, plkst. 16.00 pie Gaujas iepretim Gūtmaņa alai. Tie būs dzejas lasījumi pie ugunskura un stāsti par Gauju, makšķerēšanu un piedzīvojumiem. Ar dzejas lasījumiem un stāstiem piedalīsies dzejnieks Guntars Godiņš un Gaujas Mitrais – leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Mūzikas noskaņu uzburs siguldietis saksofonists Elmārs Rudzītis. Pasākumā varēs iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes Mobilo dabas klasi, kas ir inovatīva un mūsdienīga dabas izglītības materiālu krātuve, kas izveidota pārvietojamā, īpaši pārbūvētā un aprīkotā mikroautobusā. Mobilā dabas klase papildinās pasākuma norisi. Interesentus pirms pasākuma bibliotēkas pārstāvji sagaidīs pie Gaujas Nacionālā parka informācijas centra “Gūtmaņa ala” Turaidas ielā 2A.

Atgādinām, ka līdz 9. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāma interaktīva izstāde “Gaujas Nacionālais parks – toreiz un tagad”. Savukārt 26. septembrī plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkā pulcēsies Gaujas Nacionālā parka stāstnieki uz sarunām un atmiņām par GNP sākotni.

Biedrība “Smailes” aicina uz projekta “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” radošo darbu izstādi Lēdurgas Kultūras namā. Izstāde ir skatāma visu septembra mēnesi.

Izstādē redzami gleznojumi un zīmējumi, ko plenēra laikā Aģes krastos radījuši Lēdurgas pagasta, kā arī tuvākas un tālākas apkaimes bērni, jaunieši un pieaugušie. Darbos atspoguļota Vidzemes lībiskās kultūrtelpas tipiskā dabas ainava un augi Vasaras Saulgriežu laikā Lēdurgas pusē, pielietojot māksliniecisku jaunradi, reizē apgūstot un attīstot gleznošanas prasmes, kā arī apzinoties Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – apvidvārdu, vietvārdu izcelsmi un valodas īpatnības.

Kā lielisks uzskates un mācību materiāls arī turpmāk noderēs projektā radītās pazīstamāko augu kartiņas ar nosaukumu latviešu un lībiešu valodā: Lēdurga tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “lapu upe”.

2022. gada nogalē Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā tika iekļauta Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kurai piederīgs ir Lēdurga pagasts. Aģes upe minēta jau “Indriķa hronikā”, tā iztek no Aģes ezera un ietek jūrā. Aģes upes krasti ir iezīmējuši vēsturiskās Vidzemes lībiešu apdzīvotās teritorijas. Upes vārds tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē “mala”.

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, Latvijas Universistātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludinājis 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu.

Projektu “Visa laba jāņuzāle Aģes pļavās uzziedēja” šā gada jūnijā realizēja biedrība “Smailes” ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu, sadarbojoties ar Vidzemes lībisko kultūrtelpu, Lēdurgas Kultūras namu, Lēdurgas dendroparku, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolu un kultūrtelpu “Puķudruvas”.

Informāciju sagatavoja:
biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško