Kultūra - sigulda.lv

Sestdien, 27. janvārī, plkst. 14.00 ikviens ir aicināts uz mākslinieces Ditas Lūses izstādes “Zūdošie laiki” atklāšanu kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”.

Gleznotāja Dita Lūse ir vidējās paaudzes māksliniece, kura izglītojusies Latvijā, Dānijā un ASV. Lūses radošajā krājumā ir gandrīz četrdesmit personālizstāžu. Par izstādi “Zūdošie laiki” viņa teic: “20. gadsimts ir melnbaltais laikmets. Valstis radās un zuda, cilvēki slepkavoja un glāba cits citu. Notikumi satricināja pasauli pašos pamatos, un atmiņas par tiem gandrīz visa gadsimta garumā ir iemūžinātas melnbaltos attēlos. No sākuma – maigi klusinātos sēpijas toņos kā mana vecvectēva fotogrāfija, kad viņš kā Tērbatā izglītojies latviešu zemnieka dēls un impērijas ierēdnis gadsimta sākumā kā mikrobiologs vadīja vakcinācijas serumu izmēģinājumu laboratoriju Aizkaukāzā. Un tad trīsdesmito gadu fotogrāfijas, šķietami tik bezrūpīgas, bet ar drūmo priekšnojautu, ko nākotni zinošais skatītājs saskata un jūt līdzi smaidošajiem, kurus gaida vēl neapjausts izmisums. Un gadsimta vidū – sērkociņu kastītes izmēra attēli, kuros smaidi un sejas iznira uz fotopapīra pašu mājas aptumšotajā istabā, vēstot par zaudējumiem un prieku par doto iespēju dzīvot tālāk. Pēc tam dzīves turpinājums – jauna audze un jaunas attiecības, un bērni, kuri mantos iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus, un, skatoties attēlos, mēģinās iejusties citas paaudzes sajūtās. Tāpat kā to daru šodien caur saviem darbiem – mēģinu iztēloties, ko mani radinieki tajā laikā domāja un juta. Daļēji man palīdz dzirdētie stāsti un no vecvecākiem mantotās atmiņas. Bet daļēji tā ir arī mana iztēle, mēģinājumi iejusties, projicēt savas sajūtas. Katrs no šiem attēliem, no kuriem daži ir gadsimtu seni un kuru fragmentus esmu izvēlējusies ieaicināt savās gleznās, ir daļa no tās tēlu sistēmas, kas ir veidojušas nākamo paaudžu, arī manu pasaules uztveri.

Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē. Trīs valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai un mīlas pilnām attiecībām vairāk nekā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu.

Atmiņas ir gaistošas, un nodotas no paaudzes paaudzē tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt, un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīves ir ietekmējušas manējo. Man arī gribētos, lai mani darbi mudinātu skatītāju aizdomāties par tiem pavedieniem, kuri mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm un veido mūs.”

Dita Lūse guvusi atzinību dažādos mākslas konkursos, tostarp divreiz starptautiskajā konkursā Art Olympia Japānā, vairākkārt starptautiskajā mākslas festivālā Art Revolution Taipei Taivānā, Aviskar konkursā Indijā. Mākslinieces darbi ir arī žūriju izvēlēti starptautiski nozīmīgiem mākslas projektiem, piemēram, Beidžinas bienālei Ķīnā, Arte Laguna Venēcijā un divreiz NordArt Vācijā. Darbi atrodas publiskās un privātās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Grieķijā, Nīderlandē, Čehijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, ASV, Taivānā, Honkongā un Indijā.

Izstāde tapusi ar AKKA/LAA atbalstu. Izstāde “Zūdošie laiki” bez maksas apskatāma līdz 2. martam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

22. janvārī plkst. 17.00 Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B, norisināsies Emīlijas Beļakovas gleznu personālizstādes “Sajūtu pasaule” atklāšanas svētki.

Emīlija ir jauna māksliniece no Siguldas. No sešu gadu vecuma Emīlija apmeklē Ritas Ingas Freimanes bērnu gleznošanas nodarbības. Vislabāk Emīlijai patīk gleznot ar akvareļu krāsām un veidot skices ar ogli un zīmuli. Emīlija ir veikusi arī īpašus pasūtījumu darbus, kā arī guvusi augstus rezultātus skolēnu mākslu konkursos Latvijā, piemēram, ar darbu “Purvītis Turaidā” ieguvusi 1. vietu Ogres Mūzikas un mākslas skolas rīkotajā konkursā “Ar Purvīša acīm”, kā arī ieguvusi 3. vietu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā zīmējumu konkursā “Mana drošā pasaule”.

Šajā izstādē māksliniece atlasījusi savas mīļākās gleznas, ar kurām vēlas iepriecināt ikvienu izstādes apmeklētāju. Izstāde skatāma līdz 29. februārim.

13. janvārī Lēdurgas Kultūras nama deju kopa “Lauga” aicināja ciemos draugu kolektīvus, lai kopā vienotos dejā koncertā “Refleksijas”. Šis koncerts bija īpašs ne tikai ar savu plašo programmu, bet arī ar to, ka šis bija pirmais deju kopas “Lauga” koncerts.

Koncertā piedalījās TDK “Dzērvenīte” (Rīga), “Dzirnas” (Rīga), VPDK “Lēdurga” (Lēdurga), TDA “Sadancis” (Valmiera), TDA “Vektors” (Rīga), DA un BJDK “Vizbulīte” (Sigulda) un “Zitas Errs baleta studija” (Rīga).

Koncerts “Refleksijas” bija īpašs ne tikai ar to, ka tajā piedalījās ievērojami deju kolektīvi no visas Latvijas, bet arī tāpēc, ka tas bija jaunās deju kopas “Lauga” pirmais pieteikums latviešu skatuviskās dejas pasaulē. Koncerts aicināja domāt par refleksijām, kas pavada mūsu katra ikdienas dzīvi – kā katrs no mums mijiedarbojas ar dabu, savas dzimtas vēsturi vai cilvēka refleksiju savā partnerī un citos cilvēkos mums apkārt.

DK “Lauga” koncertā izpildīja vairākas horeogrāfa Agra Daņiļeviča horeogrāfijas, piedāvājot skatītājiem jaunu un inovatīvu pieeju latviešu tautas dejas mantojumam, kas atspoguļoja spēju atklāt un interpretēt tradīcijas. Tāpat Daņiļeviča ieguldījums pievienoja jaunu dimensiju koncerta kopējai tematikai – refleksijām par dzīvi un cilvēku mijiedarbību.

Jāizceļ arī radošā komanda, kas koncertu padarīja īpašu – scenogrāfijas autoram Reinholdam Švarcam, intermēdiju solistei Antai Grīnvaldei, koncerta teksta autorei Katei Zaltānei, kā arī teksta atdzīvinātājam – koncerta balsij – Rūdolfam Pelēkajam.

Foto: Madara Rikveile

Lēdurgas Kultūras nama rokdarbu studijas “Aģe” austo darbu izstāde “Vecāsmātes deķa stāsts” un deju kopas “Lauga” radošā projekta “Dievaines” fotogrāfijas aizceļojušas uz uzņēmējdarbības atbalsta centru “Sala” Ungurpilī, kur radošie darbi būs skatāmi līdz 15. martam.

Izstāde “Vecāsmātes deķa stāsts” ir rezultāts vairākiem 2023. gadā notikušajiem projektiem Siguldas novada Lēdurgas pagastā. Iezīmējot pērno gadu kā Lībiešu mantojuma gadu, Lēdurgas pagasta un apkaimes ļaudis to izzināja, praktiski mācoties augu nosaukumus un krāsas lībiešu valodā, gleznojot jāņuzāles un tipisko ainavu vasaras saulgriežu laikā, kā arī krāsojot dzijas ar augu valsts krāsvielām. Radošo izpausmju sajūtas ievītas austajos lakatos un segās, kuras izstādei piedāvā Lēdurgas Kultūras nama rokdarbu studija “Aģe”.

Izstādi papildina jauniešu deju kopas “Lauga” radošais projekts “Dievaines”. Projekta lielformāta fotogrāfijās atspoguļotas noskaņas ar lībisko rotu motīviem. Fotogrāfijas un dizainu radījis Reinholds Švarcs, bet rotas – Radošā rotu darbnīca.

Foto: Sabīne Stūre

Ceturtdien, 1. februārī, plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēka aicina uz sarunām ar rakstnieci Zani Nuts par grāmatu rakstīšanu, dzīvi un radošumu.

Zane Nuts (īstajā vārdā Zane Riekstiņa) ir juriste, rakstniece un zaļā dzīvesveida aktīviste. Kopš 2020. gada Zane Nuts izdevusi septiņas grāmatas. To vidū ir seši darbi pieaugušo auditorijai un viena grāmata bērniem.

Zanes Nuts darbi: pieci romāni: “Es izgludināju viņa kreklus” (2020), “Zosāda” (2020), “Latvietes nevar nemīlēt” (2022), “Mums vajadzētu šķirties” un “Praktiskā kokvilna” (2023), autobiogrāfisks prozas darbs “Kaut kāds finglieris” (2021) un bērnu grāmata “Klusā karaļvalsts” (2022).

Autore uzsver, ka ar savām grāmatām vēlas vairot prieku, labestību un mīlestību pasaulē.

22. janvārī plkst. 16.00 Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koncertzālē notiks pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles audzēkņu koncerts “Apspēlēsim?”.

Koncertā piedalīsies Siguldas, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Vangažu, Līgatnes un Sējas Mūzikas un mākslas skolas. Koncerta programmā valsts konkursa skaņdarbi.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Turaidas muzejrezervāts aicina sākumskolas klašu skolēnus un pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu audzēkņus svinēt tradicionālos gadskārtu svētkus – Meteņus. Izglītojošajā programmā dalībnieki varēs izzināt senās Meteņu tradīcijas un vērot norises dabā, kas saistītas ar ziemas noslēgumu un pavasara tuvošanos.

Programmas mērķis ir iepazīstināt bērnus ar latviešu gadskārtu svētku – Meteņdienas tradīcijām. Tās gaitā tiks simboliski iegriezts laika rats – laika meti tiks mesti uz pavasara pusi, bērni varēs izzināt maskošanās tradīcijas, iejusties masku tēlu lomās, tiks spēlētas spēles, mācītas dziesmas un rotaļas, dzīti kurmji, piesaukta veiksme lieloties un satikts pats Metenis, kā arī vajadzēs meklēt Laimes pogu. Izglītojošā programma notiks brīvā dabā un bērnu uzmanība tiks pievērsta arī skaistajai Turaidas apkārtnei un daudzveidīgai dabas vērošanai. Tajā ir iekļautas senās tradīcijas, kuras adaptētas mūsdienu bērniem piemērotā veidā.

Programmā var pieteikties sev vēlamajā laikā no 5. līdz 23. februārim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 15.00. Tās garums – viena stunda. Vairāk informācijas par programmu, izmaksām un pieteikšanos, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

Metenis ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņa svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteni var dēvēt arī par senlatviešu Jauno gadu. Vecāki šajos svētkos bieži meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo pastāvēja uzskats, ka Laima Meteņos no augšas dalot savas dāvanas. Daudzviet tie bija saldumi un Laimes pogas, kuras atrodot, ticēja, ka tās nesīs bagātību un veiksmi visu gadu. Šajā laikā noslēdzas ziemas maskotie gājieni no lauku sētas uz sētu. Metenis ir pārvērtību laiks, kad dabā mainās ziemas un pavasara noskaņas – dienas kļuvušas gaišākas, atspīd saule, bet tad pēkšņi uznāk liels sals vai putenis.

Pārvērtības dabā simboliski atspoguļojas arī Meteņa tradīcijās – jokošanā, ačgārnās izdarībās, spēlēs, apģērbu valkāšanā otrādi maskojoties, tādējādi nodrošinot pareizu un kārtīgu dzīves gājumu turpmākajā gada ritumā. Viens no ticējumiem ir tāla ciemos braukšana šajā laikā — jo tālāk Meteņdienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā un lielāka veiksme visu gadu.

Tuvi un tāli ciemiņi tiek mīļi gaidīti uz izglītojošo programmu “Ienāc tautasdziesmu pasaulē. Meteņdiena Turaidā”.

Latvijas Televīzijas iknedēļas raidījumā “Province” 9. janvārī bija skatāms “Sirds skatiens”, kurā viesojās Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” gados jaunais, talantīgais un daudzpusīgais vadītājs Kristaps Kiršteins, stāstot par savu pieredzi mākslas jomā.

Kristaps Kiršteins ir vokālās un arī mūsdienu ritma mūzikas nodaļu skolotājs, kuru līdz šim labi iepazinuši Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klašu audzēkņi, viņu vecāki un kolēģi, kā arī koncertzāles apmeklētāji. Kristaps pavisam nesen ir “Baltā flīģeļa” koncertzāles vadītājs, taču sasniegts atzīstams līmenis klausītāju, īpaši pašu jaunāko piesaistīšanā. Kristaps veidojis režiju vairākiem Siguldas pilsētas Goda pasākumiem; Kristapa kolēģi atzinīgi novērtē viņa piedalīšanos gan radošajos procesos, gan skolas koncertu un pasākumu tehniskā nodrošināšanā.

Lai Siguldas novada radošums turpina skanēt!

Ik gadu Latvijas Sporta deju federācija (turpmāk – LSDF) rīko reitinga un arī Latvijas Kausa izcīņas sacensības. Gada garumā sacensības notiek dažādās Latvijas pilsētās, uz kurām tad arī dodas un startē arī Siguldā bāzētais sporta deju kolektīvs “Zīle”. Klubs priecājas par veiksmēm un izvērtē neveiksmes, jo tikai pašus labākos visa gada garumā LSDF aicina uz apbalvošanas ceremoniju. Sporta deju kolektīvs “Zīle” dejotāji nu jau 20 gadu dodas uz šo svinīgo pasākumu.

Latvijas Kausa izcīņas “Bērni E6” klases sacensību kopvērtējumā bērnu grupas dejotāji Sendijs Slišāns un Elvita Circene izcīnīja 1. vietu. Savukārt Latvijas reitinga sacensību kopvērtējumā Bērnu grupā Sendijs Slišāns un Elvita Circene izcīnīja 4. vietu, un arī LA programmā ieguva 4. vietu. Roberts Zuters ar Emīliju Andersoni izcīnīja 6. vietu.

Sveicam abus pārus ar lieliskiem rezultātiem Latvijas mērogā! Veiksmi un izturību nākošajos startos!

Paldies par ieguldīto darbu dejotāju izaugsmē kluba pedagogiem Uģim Putniņam un Evelīnai Lapai, kā arī kluba vadītājai Ivetai Zīlei. Deju klubs izsaka pateicību arī dejotāju vecākiem par atbalstu, neizsīkstošo enerģiju un izturību bērnus vadājot uz treniņiem un sacensībām.

Siguldas novada bibliotēka no 9. līdz 31. janvārim aicina aplūkot privātkolekcionāra Roberta Kulpes dažādu valstu naudas kolekciju. Kolekciju veido banknotes un monētas no Latvijas, Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Okeānijas.

Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta kolekcijas interesantākā daļa – monētas un banknotes, kas atklāj katras valsts individualitāti un ir bijušas liecinieces kādiem īpašiem notikumiem.

Kolekcionārs Roberts Kulpe daudzus gadus strādājis par galdniecības pedagogu Rīgā, taču ar savu vērīgo aci uzmanīgi fiksējis notikumus apkārt un vācis par tiem liecības. Tā radušies arī daudzie lietiskie materiāli bagātīgajai izstādei par Dziesmusvētkiem, kas nesen bija apskatāma Siguldas novada bibliotēkā.

Interese par numismātiku viņam radusies jau ļoti sen. Sevišķu uzmanību piesaistīja interesantas, savdabīgas monētas un naudaszīmes no senseniem laikiem vai svešzemju valstīm. Pakāpeniski kolekcija izveidojusies tik plaša, ka caur to iespējams iepazīties ar dažādu tautu ekonomisko un politisko situāciju. Piemēram, Latvijas nauda no Pirmā pasaules kara laikiem, Ulmaņlaiku un pilsētu nauda, ar kuru varēja norēķināties tikai konkrētajā pilsētā – Liepājā, Jelgavā, Ventspilī vai citur. Ļoti vērtīga ir arī polimēru nauda, jo tā ir no plastmasas, piecas reizes izturīgāka par papīru un grūti viltojama.

Lai gan interese par naudu kolekcionāram radusies jau skolas gados, tā nopietni viņš nodevies naudas vākšanai tikai pusmūžā. Interese augusi, tā aizņēmusi diezgan lielu laiku un naudu. Lai varētu monētas un banknotes klasificēt un attiecīgi sakārtot, R. Kulpe pats speciāli šim nolūkam pircis un veidojis albūmus, monētu kabatiņas un stendus. Tas ir tik laikietilpīgs darbs. Darbs, kas veikts pēc sirds aicinājuma.

Izstāde veidota tā, lai katrs apmeklētājs varētu gūt plašāku ieskatu par Latvijā un pasaulē lietotās naudas dažādību un vēsturi.

Visi laipni aicināti!

Šī gada sākumā klajā nāca videofilma “Kā top Siguldas spieķis”. Tā veltīta atpazīstamākajam un senākajam Siguldas simbolam. Siguldas spieķa darināšanas prasme ierakstīta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā, tāpēc ir svarīgi šo prasmi saglabāt, dokumentēt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

Siguldas jaunieši Marta un Sebastians viesojās pie Siguldas spieķu darināšanas meistara Rolanda Pulles. Tur viņi soli pa solim apguva visus spieķa darināšanas posmus no materiāla sagatavošanas mežā, koku vārīšanas, mizošanas, liekšanas līdz spieķa žāvēšanai, pulēšanai, ornamenta veidošanai un noslēguma apstrādei. Jauniešu acīs bija jūtams prieks un gandarījums par pašu rokām izgatavoto slaveno Siguldas spieķi. Spieķu meistars Rolands Pulle veltīja ceļa vārdus jauniešiem: “Man būs liels prieks, ja mans hobijs tiks attīstīts nākotnē un kādam no jaunās paaudzes radīsies tikpat liela un kvēla vēlme kā man turpināt šo grūto, bet aizraujošo darbu.”

Siguldas spieķa tapšanas gaitā klāt bija un procesu videofilmā iemūžināja radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni. Filmas tapšanas procesu finansiāli atbalstīja Siguldas novada pašvaldība. Filma skatāma “Siguldas devons”

Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir četras Siguldas novada vērtības: Siguldas spieķu darināšanas prasme, Gaujas plostnieku amata prasmes, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa un Jostiņsegu aušana rakstainā audu ripsa tehnikā.

Siguldas novada pašvaldība finansiāli atbalstījusi arī dokumentālo filmu par Gaujas plostniekiem “Plostam jāiet plosta ceļš”, Siguldas novada nevalstisko organizāciju projektus Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtību izzināšanā un popularizēšanā. Šobrīd radošā procesā ir arī videofilma par Jostiņsegu tapšanas posmiem un raksturīgajiem elementiem tieši Siguldas pusē.

Foto: Edgars Semanis
Informāciju sagatavoja: Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško

4. janvārī Mores Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” ar vadītāju Maiju Ādamsoni viesojās Siguldas novada sociālās aprūpes mājās “Mālpils”, “Gaismiņas” un “Gauja”, lai iepriecinātu to iemītniekus ar skaistām svētku dziesmām.

Jūtot cilvēku prieku, redzot mirdzošās acis un dzirdot dungošanu līdzi, svētku emocijas pārņēma ne vien sociālo centru darbiniekus, bet arī ansambļa dalībnieces. Šis nav pirmais gads, kad ansamblis “Ceriņi” iepriecina novada seniorus. “Cerams, ka šī veidosies kā tradīcija, jo, dāvinot savu uzmanību, laiku un rūpes tiem, kuriem tas trūkst visvairāk, atpakaļ tiek saņemts tik daudz pozitīvu emociju,” teic Mores Tautas nama vadītāja Sintija Laizāne.