Siguldas novada bibliotēka 14. oktobrī plkst. 12.00 aicina ģimenes ar bērniem iesaistīties lasīšanas veicināšanas nodarbību “La(p)sa” ciklā – lasīt un klausīties aizraujošus stāstus, skatīties leļļu teātri un aktīvi līdzdarboties.
Programmā “La(p)sa” aicinātas iesaistīties ģimenes ar bērniem uz grāmatu lasīšanas piedzīvojumu ar mērķi stiprināt bērnu lasītprieku. Programma adresēta piecus līdz desmit gadus veciem bērniem un tā norisināsies no septembra līdz pat decembrim.
Lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm – leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu.
Siguldā visu oktobri aicinām apskatīt piecas izstādes, kuras patiks gan maziem, gan lieliem lasītājiem. Visas šīs unikālās izstādes bija daļa no Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmas, parādot apmeklētājiem mākslas un literatūras savienošanos dažādās izpausmēs.
“Vai grāmatai ir knābis” Siguldas novada bibliotēkā
Pašiem mazākajiem lasītājiem piedāvājam apmeklēt izstādi “Vai grāmatai ir knābis” Siguldas novada bibliotēkā. Tajā, darbojoties kopā ar vecākiem, būs iespēja uzzināt, kas ir tipogrāfija, kā top grāmatas, kas tajās dzīvo un arī – kā tajās ieiet. Iejusties varēs rakstnieka, mākslinieka un arī izdevēja jomā!
Izstādi rīko: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība. Autori: Rūta Briede, Inese Zandere, Artis Briedis. Paldies par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latvijas Finierim, Skrīveru Saldumiem. Izstāde tapusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Grāmatu starts”.
“Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” Siguldas pils kvartāla Dīķa mājā
Mazajiem lasītājiem patiks arī interaktīvā bērnu grāmatu ilustratores un autores Anetes Meleces izstāde “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” Siguldsa Jaunās pils kompleksa Dīķa mājā (Pils ielā 16/1). Tajā arī var darboties katrs pats – nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā visumā, salasīt skrienošos zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli pa miedziņa rāciju.
Izstāde bez maksas apskatāma līdz 12. novembrim. Izstāde atvērta no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Izstādes veidotāji: Anete Melece, Rūta Briede, Līva Ziediņa, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Oziliņš, Ilona Valaine-Blekte. Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Finieris, Sadolin, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.
Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstāde “Māja Hāpsalu” kultūras centrā “Siguldas devons”
Atcerēties bērnību un par iemīļotām grāmatām pastāstīt vecāki saviem bērniem varēs Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstādē “Māja Hāpsalu” Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons”. Tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja — laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis” un daudzas citas. Izstādē redzamas vairāk nekā 50 mākslinieces veidotās ilustrācijas – oriģināldarbi. Izstāde apskatāma līdz 4. novembrim, ieeja bezmaksas.
Izstādei ir izraudzītas ne tikai dažādās desmitgadēs tapušās ilustrācijas, bet arī grāmatu vāki un skices. Pašlaik Igaunijas pilsētā Hāpsalu atrodas „Ilonas brīnumzeme” – muzejs, kurā tiek glabātas gandrīz 1000 mākslinieces ilustrācijas, skices un miniskulptūras.
Izstāde “Māja Hāpsalu” tapusi ar AS “Latvijas finieris” atbalstu. Izstādes veidotāji: Katrina Ērliha, Eve Otstavela, Mārja Keutsa (Ilonas brīnumzeme), Rūta Briede, Līva Ziediņa, Artis Briedis, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Ozoliņš, Ilona Valaine-Blekte, Maima Grīnberga, Guna Kalniņa. Foto izstādes vizuālī: Atko Janusons
Izstādes scenogrāfijā redzami TLMS “Vīgrieze”, Alīdas Lindes studijas un TLMS “Staicele” dalībnieču, Ilonas Valaines-Blektes, Dzidras Sietiņas, Evijas Stukles-Zuitiņas, Zandas Dūdiņas-Spoģes austie un tamborētie paklāji.
“Zīnu anatomija” Siguldas novada Jaunrades centrā
Jaunieši un arī pārējie interesenti izstādē “Zīnu anatomija” Siguldas novada Jaunrades centrā varēs izpētīt zīnu pasaules dziļumus, atklāt to īpatnējo uzbūvi un iesaistīties pašizpausmē. Izstādē varēs apgūt, kā radīt zīnu, lai dalītos ar saviem vērojumiem un stāstiem.
Sekojot instrukcijai, apmeklētājiem būs iespēja radīt savu zīnu, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus. Ar radīto zīnu varēs papildināt izstādi, izliekot to īpaši atvēlētā vietā. Pēc izstādes zīnus varēs saņemt atpakaļ.
Izstādē apskatāmie zīni ir no Maijas Kurševas, Rūtas Briedes un biedrības četrdesmit grādi bibliotēkas. Izstāde apskatāma līdz 27. oktobrim, ieeja – bez maksas.
Raimonda Vinduļa izstāde “Posters of the day” koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā
Bet koprades laboratorijās Siguldas Stacijas laukumā var apskatīt Raimonda Vinduļa izstādi “Posters of the day”. Projektu “Posters of the day” mākslinieks uzsāka 2014. gadā. Tas ir veids kā mākslinieks grafiskā valodā attēlo katras dienas atskatu, meklējot, ieraugot, sajūtot, izvēloties kādam periodam savādāku stilu un piegājienu.
Darbos lakoniskā, skarbā un dzīvā valodā atbalsojas autoram aktuālie jautājumi un atbildes. Tāpat izstādē apskatāmas arī skulptūra no sērijas “Ķermeņa daļas”, kas vēsta par to, ka mūsu ķermenis ir ne vien fiziskais ķermenis, bet arī lietas un attiecības, ko ikdienā radām – tas viss veido un paplašina mūsu garīgo “ķermeni”.
Izstāde koprades laboratorijās apskatāma visu diennakti līdz 29. oktobrim.
Par izstādēm vairāk varat uzzināt Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla Facebook lapā.
Foto: Ginta Zīverte
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros šoruden ikviens ir aicināts uz tikšanos ar iemīļotajiem grāmatu tēliem, jo no 7. oktobra līdz 4. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” ir skatāma Ilonas Vīklandes oriģināldarbu izstāde “Māja Hāpsalu”.
Izstādē redzamas vairāk nekā 50 Ilonas Vīklandes veidotās ilustrācijas. Šī ir pirmā reize, kad mākslinieces oriģināldarbi ir atceļojuši uz Latviju.
Ja kādam liekas, ka viņš nepazīst Ilonu Vīklandi, tad tā varbūt nemaz nav taisnība. Jo gandrīz ikviens pazīst Karlsonu vai Ronju laupītājmeitu. Un tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja – laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis” un daudzas citas.
Lai arī šarmantā, cienījamu vecumu sasniegusī kundze pasaulē pazīstama kā zviedru māksliniece, Ilona Vīklande ir dzimusi tepat netālu – Igaunijā. Īpaša vieta viņas dzīvē ir nelielai piejūras pilsētiņai Hāpsalu, kur pavadītās bērnības atmiņas caurvij teju visu mākslinieces daiļradi.
Igauniju pusaugu meitene pameta 1944. gadā, kopā ar draudzenes ģimeni dodoties uz Zviedriju. Jau 1954. gadā tur notiek liktenīgā tikšanās ar rakstnieci Astridu Lindgrēni un kopš tā brīža Ilonas Vīklandes labestības pilnās ilustrācijas rotā gandrīz visas Lindgrēnes grāmatas, iekarojot mazu un lielu lasītāju sirdis plašajā pasaulē.
Ilonas Vīklandes dzīvesstāts ir aizkustinājis visus izstādes apmeklētājus. 1944. gadā idilliskajā Hāpsalu pilsētiņā vecmāmiņa Jūlija četrpadsmit gadus veco Ilonu iesēdina laivā “Jūras zvaigzne”, ar cerību, ka tā meiteni nogādās drošībā. Šodienas politiskajos apstākļos, kuros tik daudz bērnu kara dēļ piedzīvo līdzīgu likteni kā Ilona Vīklande, viņas dzīve un darbi ir iedvesmojošs un cerību nesošs vēstījums. Kā teica kāda no mazajām izstādes apmeklētājām: “Šī diena mani uzmundrināja.”
Pateicoties Ilonai Vīklandei, pasaule ir satikusi arī mazo Hāpsalu, jo daudzās ilustrācijās redzamās vienstāva koka mājiņas, viduslaiku cietokšņa drupas vai vecā dzelzceļa stacija ir daļa no mākslinieces saulainajām bērnības atmiņām, kas pavadītas šajā pilsētiņā kopā ar vecvecākiem – viņas patieso ģimeni.
Pašlaik Hāpsalu atrodas “Ilonas brīnumzeme” – muzejs, kurā tiek glabātas gandrīz 1000 mākslinieces ilustrācijas, skices un miniskulptūras. Tieši no tā, pateicoties Katrinai Ērlihai, šī muzeja izglītības programmu kuratorei, uz Siguldu ir atceļojuši Ilonas Vīklandes zīmējumi, kas tapuši laikā no 1953. līdz 1995. gadam. Ir aizraujoši vērot, kā attīstījies un mainījies mākslinieces rokraksts – no trausla un filigrāna spalvas zīmējuma daiļrades sākumā līdz krāšņiem eļļas pasteļkrītiņu darbiem 90. gados.
Bet, neatkarīgi no roku vēziena, īpaša sirsnība un mīlestība veltīta dzeltenam namiņam – Ilonas Vīklandes vecvecāku mājai. Mākslinieces radošais darbs ilustrācijā un dzīves gājums ir pierādījums, cik nozīmīga ir beznosacījumu drošības sajūta bērnībā. Rūpīgi iedēstītu, to neatņem ne karš, ne netaisnība. Ilona Vīklande savu vecvecāku mīlestību izaudzējusi kā piecmetrīgu saulespuķi. Kā milzīgu rudbekiju krūmu aiz loga, kas ilgi un pārliecinoši turas pretī rudenim. Un zem tāda Ilonas puķu krūma no lieliem vējiem paslēpties var arī pārējie – tik stiprs tas ir.
Tieši vecvecāku mājā piedzīvoto bērnības laimīgo zemi radīt palīdzējusi izstādes “Māja Hāpsalu” kuratore Rūta Briede – viena no Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla radošās komandas. Izstāde ir siltuma un mīlestības pilna, tā iedvesmo uz grāmatu lasīšanu ģimenes lokā un tikšanos ar sev mīļajiem.
To piedzīvot visiem novēl izstādes veidotāji:
Katrina Ērliha, Eve Otstavela, Mārja Keutsa (Ilonas brīnumzeme), Rūta Briede, Līva Ziediņa, Artis Briedis, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Ozoliņš, Ilona Valaine-Blekte, Maima Grīnberga, Guna Kalniņa, Atko Janusons (Foto).
Izstāde tapusi ar AS “Latvijas finieris” atbalstu. Māju sajūtu radīt palīdzējuši: TLMS “Vīgrieze”, Alīdas Lindes studijas un TLMS “Staicele” dalībnieču, Ilonas Valaines-Blektes, Dzidras Sietiņas, Evijas Stukles-Zuitiņas, Zandas Dūdiņas-Spoģes austie lupatu deķīši un tamborētie paklāji, kā arī Siguldas iedzīvotāju un Siguldas TLMS audēju kopīgi darinātais grīdceliņš.
Trešdien, 11. oktobrī, plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis komponistu un mūziķi Juri Kulakovu.
Juris Kulakovs ir viens no retajiem komponistiem, kuram vienmēr ļoti svarīga ir bijusi mūzikas un teksta vienotību, tā smalkā, vien apjaušamā saite, kur vārds kļūst par skaņu. Dzejnieki Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks, Klāvs Elsbergs, Māris Melgalvs, Juris Kronbergs un daudzi citi ir bijuši Jura Kulakova dziesmu līdzautori, sajūtu rosinātāji.
Saruna par rokmūzikas nozīmīgo lomu totalitārisma un Atmodas laikā, par mūzikas un teksta attiecībām, stila meklējumiem, paveikto un iecerēto. Dzirdēsit komponistu arī spēlējam un dziedam.
Jura Kulakova dziesmas leģendārās grupas “Pērkons” izpildījumā “Pie baltas lapas”, “Balāde par gulbi”, “Baletomānija”, “Zaļā dziesma” ir kļuvušas par klasiku jeb precīzāk – par tautas mūziku. Kulakovs ir ļoti daudzveidīgs komponists, kurš raksta rokdziesmas, teātra mūziku, kora dziesmas, aranžē.
Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.
Sarunas videoieraksts pieejams “Siguldas Devona” facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Trešdien, 11. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies Latvijas Nacionālais teātris ar izrādi “Divas pasaules”. Izrādes sākums plkst. 19.00.
Pusaudžiem un vecākiem domātā izrāde notiek vienā cēlienā. Izrādes ilgums ir viena stunda un trīsdesmit minūtes.
Divi dzimumi, divi pusaudži, divas pasaules. Divi cilvēki, kuriem vajadzētu satikties, bet viņi nesatiekas. Nesatiekas, jo dzīvo citā laikā, nesatiekas, jo katrs ir savā grāmatā. Līdzīgi kā dzīvē – kaut kur pasaulē ir tāds pats cilvēks kā tu, bet jūs tā arī nekad nesatiekaties. Taču šajā skatuves darbā pazīstamie grāmatu tēli izkāpj no grāmatām, kurās ir ierakstīti, un satiekas ne tikai viens ar otru, bet arī ar saviem autoriem – jau pieaugušajiem “es”. Izrādes centrā ir pusaudžu vecuma pārdzīvojumi un refleksijas uz mainīgo pasauli un sevi kā indivīdu tajā. Tam visam pa vidu vecāki un pieaugušie – divas pasaules. Divas paaudzes un divi pasaules uztveres veidi – mūžīgais jautājums par to, kā sadzīvot. Izrāde – stāsts par atvēršanos citai, nesaprotamai pasaulei, jo paša radītā pasaule ir vistuvākā.
Lomās: Lāsma Kugrēna vai Indra Burkovska (Anna), Jana Ļisova (Annele), Normunds Laizāns (Jānis) un Uldis Siliņš (Jancis).
Režisors: Jānis Znotiņš
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Pamela Butāne
Dramaturģe: Ance Muižniece
Kustību konsultante: Agate Bankava
Gaismu māksliniece: Lienīte Slišāne
Producents: Rihards Gāle
Biļetes cena no 15 līdz 20 eiro. Biļetes iespējams iegādāties tiešsaistē.
Ziedoņa muzejā Murjāņos 6. oktobrī atvērta laikmetīgās mākslas mākslinieka Andra Kaļiņina izstāde “Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka”, tā visu ziemas sezonu būs skatāma muzeja dārzā. Izstāde būs pieejama un skatāma 24/7 līdz pat 2024. gada maija beigām.
Izstāde veidota kā instalācija, kas atgādinās par divu laikabiedru, draugu un dzejas dižgaru Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša draudzību, kā arī atzīmēs abu vārda meistaru deviņdesmit gadi. Ziedonis savu dzimšanas dienu svin pavasarī, Vācietis – rudenī, līdz ar to varam teikt – līdz ar rudeni ir, iestājies Ojāra Vācieša laiks.
Mākslinieks Andris Kaļiņins, iedvesmojoties no Ziedoņa muzeja un Ojāra Vācieša muzeja krājuma priekšmetiem, kas liecina par abu dzejnieku draudzību, radījis laikmetīgu vides instalāciju par abus vienojošo tēmu, izvēloties uguni. Tā ir uguns, kas daudzkārt parādās gan abu meistaru dzejā un dzejas krājumu nosaukumos, un uguns, kas apliecina savu klātbūtni muzeja krājuma priekšmetos – svečturī, Imanta Ziedoņa pašportretā zīmētā uguns liesmā, Lielvārdes jostas ugunskrustā vai sērkociņa kastīšu kolekcijā. Zīmīgi, ka Ojārs Vācietis savulaik atgriezis rakstīšanas dzirksti pašam Imantam Ziedonim.
“Man gribējās radīt ugunskura vietu pie kuras it kā sildīties. Arī priekšmeti, kas mani uzrunāja abos muzejos, kaut kādā mērā sasaucas ar uguns tēmu un arī turpmāk radās arvien jauni savienojumi ieviestajai uguns tēmai. Tā viss lēnām saslēdzās. Lai šī instalācija ir kā ierosme domāt un savā prātā savilkt paralēles!”, saka mākslinieks Andris Kaļiņins.
“Fragmenti, kas palīdz dzīvot” ir Ziedoņa muzeja pagājušajā gadā uzsākts jauns izpētes cikls, kura rezultātā jaunā, radošā formātā tiek parādīti un stāstīti stāsti par muzeja krājuma priekšmetiem, uz tiem raugoties no šodienas dažādu radošo nozaru pārstāvju skatu punkta un viņu vērtējumā.
“Pirms 30 gadiem Imants Ziedonis sēdēja šīs mājas saieta istabā un stāstīja par dažādiem priekšmetiem, kas atradās telpā. Teikdams, ka tie ir priekšmeti, kas palīdz dzīvot.
Es domāju, ka Imants ir sajūsmā, ka šeit notiek jaunrade, ka Andris ienāk mājā un paskatās uz muzeju, uz muzeja krājuma priekšmetiem no pilnīgi cita redzējuma,” stāsta Ziedoņa muzeja vadītājā Rūta Šmite.
Kā papildinājumu izstādei un kā dāvanu Ojāram Vācietim deviņdesmitgadē Ziedoņa muzejs kopā ar Ojāra Vācieša memoriālo muzeju gatavojas izdot O. Vācieša minimismus. Mazajā kabatas formāta izmēra grāmatiņ atlasīti spēcīgākie O. Vācieša dzejas citāti, kas apliecina dzejnieka laikmetīgumu, kā arī atklāj Ojāra Vācieša lielo filozofisko dabu.
Līdz ar izstādes atklāšanu 6. oktobrī aicina sabiedrību līdzdarboties grāmatas izdošanā, iegādājoties Ojāra Vācieša minimismus iepriekšpārdošanā Ziedoņa muzeja mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Ziedoņa muzeja komunikācijas vadītāja
Una Vindberga.
No 9. oktobra līdz 30. novembrim mākslinieces Agijas Stakas ilustrāciju izstāde “Putni” apmeklētājus iepriecinās Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7 b, Siguldā. Savukārt 23. oktobrī plkst. 11.00 bērni aicināti uz tikšanos un radošo nodarbību ar mākslinieci.
Radošajai nodarbībai vēlams iepriekš pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi sigpagasta.biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67800954.
Izstādē aplūkojamas košas un dzīvespriecīgas Latvijas putnu ilustrācijas, kuras māksliniece zīmējusi gan latviešu autoru stāstu un dzejoļu grāmatām, gan latviešu tautas pasakām, kā arī putnu plakātam karšu izdevniecībā Jāņa sēta.
Māksliniece Agija Staka ir absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļu un Vizuālās komunikācijas nodaļu. Māksliniece nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai (2010), viņai piešķirta Pastariņa prēmija (2013). Agija Staka sadarbībā ar dažādiem grāmatu apgādiem ilustrācijas rada jau no 1991.gada. Ilustrējusi gandrīz 200 grāmatu – gan latviešu un citu tautu pasakas, gan pašas sarakstītās pasakas “Āpsēns Pēcis negrib mazgāties” un “Āpsēns Pēcis un brīnumbrilles”, gan citu autoru darbus.
12. oktobrī Krimuldas Tautas namā plkst. 10.00 būs iespēja noskatīties leļļu izrādi bērniem “Lācis un viņa draugi”.
Bieži vien mūs iedvesmo pasakas un pašu veidoti jauni stāsti, taču vienmēr mēs cenšamies ar vislielāko rūpību iesaistīt savus mazos un lielos skatītājus neticamā pasaulē, kura ir pilna jaunu skaņu, krāsu, dažādu atmosfēru. To visu var pieredzēt, skatoties šo izrādi!
Leļļu izrāde “Lācis un viņa draugi” ir stāsts par Lāci, kurš ir ļoti čakls, apzinīgs un tālredzīgs lācis. Viņš ir strādājis visu vasaru un tagad varētu mierīgi iet gulēt līdz pavasarim. Bet! Lācis nevar aizmigt, un saprot, ka ir jāizdomā, par ko sapņot garajā gulēšanas laikā. Un tā, Lācis dodas pie draugiem, lai uzzinātu, par ko sapņo viņi.
Izrādes biļetes cena 3,50 eiro.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
“Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” ir Latvijas laikmetīgās ilustrācijas zvaigznes – Anetes Meleces – pirmā retrospektīvā izstāde. Tā radīta galvenokārt bērniem, Siguldā Dīķa mājas galerijā atdzīvinot un pārfrāzējot Anetes grāmatu stāstus. Šī ir interaktīva izstāde – bērni te drīkst šķirstīt grāmatas, līmēt uzlīmes Laika bikšu kosmosa stūrī un satikt kioska Olgu, kā arī apskatīt mākslinieces radīto ilustrāciju oriģinālus.
Izstāde bez maksas apskatāma Siguldas pils kompleksa Dīķa mājā no 7. oktobra līdz 12. novembrim. Izstāde atvērta no otrdienas līdz ceturtdienai no plkst. 10.00 līdz 14.00 un no piektdienas līdz svētdienai no 10.00 līdz 17.00. Izstāde “Anetes kiosks: stāsti, grāmatas, ilustrācijas un citas lietas” ir daļa no Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmas.
Vai esi kādreiz gribējis pa nakti palikt veikalā vai kioskā? Paspaidīt pogas kases aparātā, izdzert pāris limonādes, atvērt žurnālu iepakojumus un sajust tikko drukāta žurnāla vilinošo smaržu? Būt tur, kur parasti netiec ielaists? Anetes kiosks ir tieši tāda vieta, bet varbūt ne gluži. Limonādes un konfektes uz kociņa te dzīvo grāmatās – stāstos un ilustrācijās, kuras izdomājusi un uzzīmējusi Anete. Tā nu sanāk, ka, ienākot Anetes kioskā, vari ienākt vairākās pasaulēs vienlaikus – vari nošļūkt pa Laika bikšu slīdkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā visumā, salasīt skrienošos zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli pa miedziņa rāciju. Bet varbūt vislabāk tu gribi vienkārši apsēsties mīkstos spilvenos un izlasīt visas Anetes sarakstītās un ilustrētās grāmatas, jo patiesība ir tāda, ka labi stāsti mēdz būt garšīgāki par konfektīti.
Bet ko gan darīt izstādē, ja esi liels? Bez vārda runas – visu to pašu, ko dara mazie. Varbūt gribi būt kā Valis, kurš mācās pateikt “Sveiki!”, jo gadās taču arī tev kādreiz sakautrēties. Vai arī tu vari saīgņoties kā Olga par mazajiem konfekšu čiepējiem? Bet varbūt tu… Jā, vislabāk būtu, ja tu paņemtu miega rāciju un pasūtītu septiņpadsmit dažādus miedziņus. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka arī tu esi varonis, kas ik dienu saskaras ar neskaitāmiem ceļa pagriezieniem un izvēlēm. Tas esi tu, par kuru savās grāmatās stāsta Anete – klātesošs varonis, kurš dzīves rūgtumu paceļ kā Olga kiosku un grūtumu aizpeldina uz saulainu pludmali. Tētis, kurš lasa jau desmito vakara pasaciņu, mamma, kas nogurusi aizmieg pie datora. Laika biksis, kas, piepūtis vaigus, stiepj savas dzeltenās bikses, lai paspētu visu, kas jāpaspēj. Un visbeidzot – zirnis, kas neielec katlā, bet uzdīgst no jauna.
Anete Melece dzimusi 1983. gadā Siguldā, augusi Mālpilī. Anetes tētis bija šoferis tālbraucējs, bet mamma bijusi profesionāle daudzās jomās – veikala pārdevēja, dārzniece, bērnu aukle internātskolā un tagad gādīga vecmāmiņa. Anete mācījusies Mālpils vidusskolā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, un 2003. gadā iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Mācoties akadēmijā, Anete iepazinās ar ilustrāciju, animāciju, un viņas viens no svarīgākajiem skolotājiem bija profesors Ojārs Pētersons. Diplomdarbā Anete uztaisīja savu pirmo animācijas filmu „Vilma šodien nestrādā”. Aneti vienmēr interesējusi ilustrācija, viņas pirmie zīmējumi parādās žurnālā „Kuš!” Pirmā ilustrētā grāmata „Nepareizas dzīves skola”, ko sarakstījusi Maira Dobele, iznāk 2008. gadā apgādā liels un mazs un gūst panākumus. Pēc studiju beigšanas Anete pārceļas uz Šveici. Tur viņa strādā par grafikas dizaineri, bet 2010. gadā sāk studēt maģistrantūrā Lucernā. Anetes otrā animācijas filma „Kiosks”, kas uzņemta Šveicē, gūst panākumus dažādos festivālos visā pasaulē un 2014. gadā saņem balvu kā labākā Šveices animācijas filma. Pēc filmas motīviem 2019. gadā iznāk grāmata „Kiosks”, kura tulkota 20 valodās un saņēmusi vairākas balvas, ieskaitot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Stāsts par Kiosku ir iestudēts arī Diseldorfā Vācijā – Deutsche Oper am Rhein, Latvijas Leļļu teātrī, un nu top izrādes arī Šveicē un Čehijā. 2021. gadā Anete saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu. Anetei ir divi bērni: Stella un Mariss. Anetes vīrs Luidži arī ir ilustrators, un viņi viens otram palīdz ar padomiem. Stella, Luidži, un arī Anete pati redzami grāmatā „Pazudušais miedziņš”. Visi kopā viņi dzīvo, strādā un lasa grāmatas Šveicē, bet vasarās ciemojas Mālpilī.
Izstādes veidotāji: Anete Melece, Rūta Briede, Līva Ziediņa, Evija Stukle-Zuitiņa, Toms Gustavs Oziliņš, Ilona Valaine-Blekte.
Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Finieris, Sadolin, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedra.
No 3. līdz 5. novembrim Siguldā pirmo reizi viesosies poļu komponists un diriģents Piotrs Palka (Piotr Pałka) un vadīs Liturģiskās mūzikas darbnīcas, kuras kopā pulcēs gan Siguldas aktīvākos dziedātājus, gan dziesmu mīļotājus no visas Latvijas.
Katram, kas vēlas, ir iespēja pieteikties dziedātāju pulkā, kuri šo nepilno trīs dienu laikā izveidos kori. Noslēgumā šis koris kopā ar Siguldas Jauniešu kamerorķestra mūziķiem svētdien, 5. novembrī, plkst. 12.00 muzicēs Svētajā Misē Siguldas katoļu baznīcā un pēc tās sniegs vēl nelielu koncertu. Programmā paredzētas komponista P. Palkas dziesmas. Polijā šīs dziesmas ir ļoti iemīļotas, un nu tās varēs dziedāt un dzirdēt latviski K. Locikas tulkojumā.
Piotrs Palka, Krakovas Mūzikas akadēmijas absolvents, ir Polijā pazīstams garīgās mūzikas komponists, kora un orķestra diriģents, daudzu kora dziesmu un oratoriju autors. Strādājis kopā ar daudziem izciliem mūziķiem. Kopš 1999. gada Krakovas Sv. Franciska bazilikas kora “Voce Angelis” vadītājs. Kopš 2004. gada kopā ar kolēģiem, tai skaitā Latvijā jau zināmo komponistu Pāvelu Bembeneku, vada Liturģiskās mūzikas darbnīcas Polijā un ārpus tās, lai paaugstinātu baznīcas koru un skolu dziedājuma kvalitāti, kā arī palīdzētu repertuāra izvēlē. Missa Martyrum, kuru mācīsimies arī šajās darbnīcās, ir ieguvusi Katoļu izdevēju asociācijas balvu “Feniks 2019” kristīgās mūzikas kategorijā.
Latvijā diriģents Piotrs Palka ir jau otro reizi – pirms gada viņš vadīja Adventa laikam veltītās liturģiskās mūzikas darbnīcas Rīgā, Betānijas māsu klosterī. Tajās piedalījās arī Siguldas kora dziedātāju grupa. Dziedāt tik profesionāla un iedvesmojoša diriģenta vadībā bija tik liels prieks, un šogad viņš tika uzaicināts vadīt darbnīcas Siguldā. Šo darbnīcu moto ir “Dievs, sargā manu dvēseli mierā!”. Tajās ir aicināts piedalīties ikviens, kurš vēlas caur mūziku un lūgšanu gūt mieru savām un savu mīļo dvēselēm.
Darbnīcas sāksies piektdien, 3. novembrī, Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, tās noslēgsies svētdien Siguldas Jēzus Sirds katoļu baznīcā aptuveni plkst. 15.00.
Pieteikšanās līdz 28. oktobrim, aizpildot veidlapu tiešsaitē vai zvanot uz tālruņa numuru 26705843.
Dalības maksa darbnīcās – ziedojums (35 eiro).
Projekta norisi līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Deju skolas “Dzirnas” vadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs oktobrī svinēs savu 60 gadu jubileju ar autorkoncertiem “Manas Tautas dejas” dažādās Latvijas pilsētās. Jau 13. oktobrī plkst. 19.00 jubilejas koncerts būs baudāms Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons”.
Deju koncertos “Manas Tautas dejas” iekļautas dejas, ko horeogrāfs ir radījis dažādiem kolektīviem laika posmā no 1981. gada līdz šodienai. Dejotāji atzīst – lai nodejotu Agra Daņiļeviča horeogrāfijas, nepieciešams uztvert viņa nepieradināto būtību, kā arī kļūt emocionāli atraisītiem. Tas ir aizraujošs process. Pats horeogrāfs stāsta, ka ar radīto ir ļoti elastīgs un ļauj interpretēt. Ja vadītājs un dejotāji ir domājuši horeogrāfa virzienā, tad tiekot pieļauts un ļauts. Koncertos būs skatāmas arī jaunas horeogrāfijas un pat pirmuzvedumi.
“Man kā horeogrāfam svarīgākais nosacījums radot ir panākt, lai deja nav formāla. Es runāju caur deju un stāstu. Kad ierodos pie dejotājiem “uzlikt” deju, vienmēr ņemu vērā kolektīva varēšanu, raksturu un personības. Pateicoties kādam spilgtam tēlam, mans izdomātais dejas raksturs var mainīties, tas atkarīgs no dzīves, kas konkrētā kolektīvā mutuļo. Tas ir dzīvs organisms – tāpat kā mana tauta un manas tautas dejas,” stāsta jubilārs A. Daņiļevičs.
Koncertos piedalās:
Biļetes cena no 10 līdz 25 eiro. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
Ar romāna “Ilze” pirmpublicējumu Latvijā tiks svinēta Anšlava Eglīša 117. dzimšanas diena. Anšlava Eglīša ekspozīcija kopā ar “Apgāds Zvaigzne ABC” 14. oktobrī plkst. 12.00 aicina uz Anšlava Eglīša romāna “Ilze” atvēršanas svētkiem. Par romāna vēsturi un tapšanu pastāstīs literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs.
Trimdā tapušais A. Eglīša romāns “Ilze” ir viens no pirmajiem literārajiem darbiem, kur tik niansēti atspoguļoti padomju otrreizējās okupācijas apstākļi Latvijā 20. gadsimta 40 un 50 gados.
Romāna notikumi risināti Otrā pasaules kara beigu posmā un cieši saistīti ar rakstnieka personisko pieredzi.
1944. gada oktobrī padomju varas iestādes apcietināja un tiesāja A. Eglīša tēvu Viktoru Eglīti, kurš 1945. gadā ieslodzījumā mira. A. Eglītis un viņa sieva, gleznotāja Veronika Janelsiņa 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās un nonāca Vācijā, bet 1949. gadā izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
V. Janelsiņas māte Elizabete bēgļu gaitās nošķīrās no ģimenes, nonāca padomju okupācijas zonā un vēlāk bija spiesta atgriezties okupētajā Latvijā.
Viņas sniegtā informācija par kara beigās Austrumprūsijā un vēlāk Rīgā pieredzēto ir romānā “Ilze” aprakstīto notikumu pamatā.
Ieeja pasākumā ir bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.