Kultūra - sigulda.lv

Siguldas Absolventu orķestris 4. novembrī savu 10 gadu jubilejas koncertu svinēs kino un teātra mūzikas noskaņās. Koncerta sākums plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons”.

Siguldas Absolventu orķestris tika izveidots 2013. gadā, kad uz Siguldas jauniešu orķestra “Sudrabskaņa” 40 gadu jubilejas koncertu sapulcējās bijušie diriģenta Andra Muižnieka audzēkņi. Toreiz viņš pierunājis kādreizējos Siguldas mūzikas skolas audzēkņus sarīkot vienu kopīgu koncertu. Tomēr šī pierunāšana bijusi liktenīga – pēc kopīgā koncerta absolventiem radusies vēlēšanas kopējo muzicēšanu turpināt. Un tas tiek darīts, sagādājot prieku gan mūziķiem, gan koncertu apmeklētājiem. Savu mūžam smaidīgo, harizmātisko diriģentu Andri Muižnieku orķestra mūziķi mīļi sauc par Skolotāju.

Šobrīd kolektīva jaunākajam dalībniekam ir 17, bet pieredzes bagātākajam – 69 gadi. Orķestris aktīvi piedalās Siguldas kultūras dzīvē, piešķirot dzirksti novada svētkiem, sporta, gadskārtu un valsts svētku svinībām. Par tradīciju ir kļuvusi pilsētas modināšana Baltā galdauta svētkos 4. maijā, rudens pusē top pa kādai krāšņai rudens ballei vai koncertam. Kolektīvam ir plašs repertuārs, kurā ir gan pasaulē zināmi diksilendi, džeza balādes un dziesmas, kā arī pa kādai latviešu dziesmu un skaņdarbu aranžijai.

Siguldas Absolventu orķestris ir Dziesmusvētku kustības dalībnieks, piedalās Latvijas pūtēju orķestru konkursos, startējis arī starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā “Baltic Open”. Orķestris priecē klausītājus arī ārpus Latvijas – jau vairākkārt būts orķestru festivālā Hījumā, koncertēts arī Lietuvā un Dānijā.

Biļetes cena – 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Inčukalna pagasts var lepoties ar ievērojamiem cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši. Viens no tiem ir Brīvības pieminekļa, Rīgas Brāļu kapu un citu pieminekļu autors Kārlis Zāle. Dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, Lietuvā. Dzīvojis Kurzemē un 21 gadu vecumā devies uz Krieviju un vēlāk Vāciju apgūt tēlniecību. 1923. gadā 35 gadu vecumā atgriezies Latvijā un izveidojis Rīgas Brāļu kapu memoriālo ansambli, kas tika atklāts 1936. gadā un Brīvības pieminekli, atklāts 1935. gada 18. novembrī. No 1936. līdz 1942. gadam K. Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu.

Kārlis Zāle bija darbspējīgs un straujas dabas, Kārlis Baumanis atmiņās par K. Zāli raksta šādi: “Mēdz teikt, ka Zāle dzīvoja strauji. Jā. Viņš strādāja intensīvi. Skices un metus gatavojot, neviens viņu nedrīkstēja traucēt. Tā pagāja dienas un naktis intensīvā darbā. Bet pēc tam viņš metās dzīves mutulī. Ormanis, krogi, jautra dzīve. It kā nojauzdams, ka viņa dzīves posms nebūs ļoti ilgs, viņš centās to izdzīvot un baudīt maksimāli. Tā Herkuless savu veselību sabeidza ātri.”

No 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim, smagā veselības stāvokļa dēļ Kārlis Zāle ar savu sievu Annu Zāli-Zālīti un audžumeitu Saskiju pārcēlās uz Inčukalnu. Kārlis Inčukalnu izvēlējās tā tīrā gaisa dēļ, kas viņam bija ļoti nepieciešams, kā arī blakus viņa mājām “Atvasītēm” bijusi sanatorija, kur laiku pa laikam paārstēties. Par labu izvēlei nācis arī tas, ka tolaik šajā teritorijā dzīvojuši daudzi tā laika populāri aktieri, mākslinieki un varēja ērti tikt uz Rīgu, jo blakus bija šoseja. Kārlim palīdzēja arī kaimiņi. Ziedone Sērmūkša, kura izveidoja ciešu draudzību ar Saskiju, par Kārļa Zāles un viņa ģimenes likteni Inčukalnā uzrakstīja atmiņas “Tu mirdzēji kā tūkstoš zvaigžņu pulki…”

Kārlis Zāle miris 1942. gada 19. februārī, gadu pirms viņa māju “Atvasītes” 1943. gada pavasarī vācieši pārvērta līdz nepazīšanai, jo tajā izbūvēja galveno štābu. Kārlis Zāle apbedīts Brāļu kapos Rīgā.

Papildus Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem, Kārlis Zāle izveidojis kapu pieminekļus pulkvedim Oskaram Kalpakam, Jēkabam, Andrejam, Jurim Leimanim, pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem brāļu kapos Jaunpiebalgā, Pirmajā pasaules karā kritušajiem strēlniekiem pie Smārdes stacijas un daudzus citus. Inčukalna Brāļu kapu piemineklis, ko veidojis Kārlis Zāle, veltīts 1941. gada 4. jūlijā pie Raganas kritušo astoņu nacionālo partizānu piemiņai. 1944. gadā uzspridzināts. Tēlnieka Igora Dobičina vadībā ar inčukalniešu aktīvu līdzdalību 1988. gadā atjaunots. Piemineklis restaurēts 2020. gadā.

Par godu Kārļa Zāles 135 gadu jubilejai Inčukalna bibliotēkā līdz 31. oktobrim var apskatīt viņam veltīto izstādi “Latvietis, kurš prata savas tautas likteņus un ilgas akmenī kalt”. Izstādē var aplūkot unikālu Kārļa Zāles pieminekļa metu, fotogrāfijas, faktus par Kārli Zāli, grāmatas un atmiņas: Kārļa Baumaņa atmiņas par Kārli Zāli, kā tēlnieku un pasniedzēju; Ziedones Sērmūkšas atmiņas par Kārļa Zāles un viņa ģimenes pēdējiem dzīves gadiem Inčukalnā; tēlnieka Igora Dobičina rakstu par Kārļa Zāles pieminekli Inčukalnā un Inčukalna memoriālā ansambļa atjaunošanu. Pēc 31. oktobra izstādes materiāli par Kārli Zāli glabāsies Inčukalna bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

Foto: Kārlis Zāle, 20. gs. 20. gadi (fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs)

Atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadienu un ANO Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi, Siguldā 19. oktobrī norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”.

“Patiesi novērtēt un saprast lietas mēs varam tad, kad tās izzinām. Tāpēc īpaši būtiska prasme ir kultūrpratība – spēja novērtēt kultūras bagātības, iejusties sabiedrībā un pilnvērtīgi piedzīvot kultūras procesus, no patērētāja kļūstot par radītāju,” uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Iepazīstinot ar kultūrpratības jēdzienu, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela savā priekšlasījumā norādīja, ka kultūrpratība ne tikai veicina kultūras mantojuma saglabāšanu un pārradīšanu, bet arī rada iecietību pret citādību un interesi par citām kultūrām. Tā ne tikai sekmē sociālo un politisko līdzdalību, bet arī ļauj attīstīt jaunus biznesa un karjeras modeļus un arī veicina mākslas, izklaides un pat sociālo mediju satura izpratni.

Savukārt mākslas eksperts, bijušais suitu draudžu priesteris un Aizputes novadpētniecības muzeja pētnieks Andris Vasiļevskis stāstīja par suitu kultūrtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, un mudināja atjaunot izzūdošas tradīcijas. Suitu dūdenieks Juris Lipsnis iepazīstināja ar atdzimstošo suitu dūdu jeb somas stabuļu spēles prasmi.

Papildus konferences dalībniekiem bija iespēja piedalīties tematiskās darbnīcās. LU Lībiešu institūta vadošā pētniece Gunta Kļava un LU Lībiešu institūta viespētniece, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pētniece Lolita Ozoliņa ļāva izzināt lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu un tā lomu mūsdienu kultūrtelpā Latvijā. LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa un zinātniskā asistente Anete Ozola iepazīstināja ar vietvārdu un apvidvārdu vākšanas un reģistrēšanas metodiku un ar pētnieku jau apkopoto vākumu, skaidrojot apvidvārdu un vietvārdu izcelsmi un atklājot, kā tie bagātina latviešu valodu. Darbnīcas dalībnieki sniedza arī savu ieguldījumu, paši papildinot datubāzes ar jauniem apvidvārdiem un vietvārdiem. UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras priekšsēdētājas vietnieces Latvijas Universitātes docentes Lauras Ardavas-Āboliņas darbnīcā dalībniekiem bija iespēja erudītā formā apgūt medijpratības, informācijpratības un kultūrpratības terminoloģiju, izzināt terminu izcelsmi un pārspriest savas zināšanas šajā jomā.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki apmeklēja ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts“, veltītu koku pludināšanas amata prasmēm, kas iekļautas arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Sigulda, kur norisinājās konference, lepojas ar daudzveidīgām nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām – Siguldas spieķu darināšanas un jostiņtiņsegu aušanas tradīciju, Vidzemes lībisko kultūrtelpu, kas ir Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementi.

Konferencē Siguldas kultūras centrā “Devons” piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu pārstāvji – UNESCO Asociēto skolu projekta tīkla pedagogi, tīkla “Stāstu bibliotēkas” bibliotekāri, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas atmiņas institūciju darbinieki, stāstnieki un Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvji.

Konference ir viens no UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma konvencijas 20. gadadienai veltītās UNESCO nedēļas 2023 “No paaudzes paaudzē” pasākumiem. UNESCO nedēļu 2023 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un kopienām, kuru mantojums iekļauts UNESCO un Latvijas nemateriālā mantojuma sarakstos.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina ne vien piedalīties UNESCO nedēļas 2023 pasākumos, bet arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot mirkļbirkas #UNESCOnedēļa2023, #UNESCOLatvijasDārgumi.

UNESCO nedēļa Latvijā norisinās ik gadu oktobrī kopš 2011. gada, tā iezīmējot 1991. gada 14. oktobri, kad Latvija tika oficiāli uzņemta UNESCO. UNESCO nedēļa ir platforma dažādu institūciju un nozaru sadarbībai, starptautiskas un nacionālas pieredzes, viedokļu un ideju apmaiņai, kā arī jaunu iniciatīvu īstenošanai, iedvesmojoties no UNESCO izceltajām vērtībām gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Informāciju sagatavoja:
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas konsultante
Kitija Balcare

Foto: E. Semanis

Nākamajā sestdienā, 4. novembrī, kultūras centrā “Siguldas devons” notiks šogad pēdējais pasākums ciklā “Kultūr’Kūlenis”, kur jaunu un aizraujošu kultūras pieredzi apgūt aicina bērnus un jauniešus. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Plkst. 12.00 sāksies muzikālā izrāde bērniem “Čellīno ceļo” – par draudzību, greizsirdību, dusmām, līdzjūtību un dāsnumu. Izrādes ilgums ir 1 stunda, izrādi ieteicams apmeklēt bērniem no 5 gadu vecuma.

Savukārt plkst. 14.00 un 16.00 pusaudži, jaunieši un viņu vecāki aicināti apmeklēt telpisku skaņas horeogrāfiju “Labra nams”, ko veidojusi mākslinieku apvienība “IevaKrish” (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants) sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani.

Izrādes konteksts ir piemērots jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no apmeklētāja redzes kvalitātes. Izrādi baudīt tiek piedāvāts ar aizsietām acīm. Ieskatu izrādē var gūt

Ieeja ir bez maksas, izņemot brīvbiļeti “Biļešu paradīzes” kasēs vai tiešsaistē. Vietu skaits ierobežots.

“Labra nams” ir veidots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrElpa” finansiālo atbalstu. Izrādes viesizrāžu cikls Latvijā notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Nākamajā sestdienā, 4. novembrī, plkst. 11.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā (Anšlava Eglīša iela 5, Inciems) notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” šā gada priekšpēdējā tikšanās reize. Pasākums būs skatāms arī tiešraidē “Siguldas Devona” Facebook lapā.

Grāmatniecības un Atmodas vēstures pētnieks Artis Ērglis un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Oga stāstīs par to, kā Atmoda pārmainīja grāmatniecību.

Tikšanās reizē abi pētnieki stāstīs par 20. gs. 80. gadu nogali un 90. gadiem – strauju politisku un ekonomisku pārmaiņu laiku, kad procesi pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas ietekmēja visas dzīves jomas. Būtiskas pārmaiņas piedzīvoja arī grāmatniecība un poligrāfija, un tās vistiešāk ietekmēja pāreja no plānveida sociālistiskā ekonomiskā modeļa uz privāto uzņēmējdarbību, personīgās iniciatīvas un jaunu tehnoloģiju ienākšana nozarē. Šajā periodā nozares valsts uzņēmumi tika privatizēti vai beidza pastāvēt, paralēli pieauga privātā saimnieciskā darbība, un grāmatniecībā tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi. 90. gadu sākumā, salīdzinot ar padomju periodu, būtiski pieauga publicēto grāmatu un plašsaziņas līdzekļu nosaukumu skaits, cenzūras atcelšana ļāva publicēt daudzus iepriekš nepieejamus, sevišķi trimdas, darbus, to vidū gan Anšlava Eglīša un pirmskara rakstnieku paaudzes, gan arī daudzu Latvijā līdz tam nezināmu autoru grāmatas. Savukārt konkurencē ar citu mediju attīstību, īpaši ar televīzijas programmu paplašināšanos un interneta attīstību 90. gadu otrā pusē, sāka kristies izdevumu metieni. Savu lomu spēlēja arī dzīves dārdzības pieaugums un pirktspējas kritums. Tomēr Latvijas grāmatniecība un poligrāfija spēja pārvarēt izaicinājumus un radīt pamatu, uz kura attīstīties un pastāvēt 21. gadsimtā.

Ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” rīko “Siguldas devons” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500

15. novembrī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” (Siguldā, Pils ielā 8 A) notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” novembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni.

Sarunas tēmas: digitālais resurss www.literatura.lv, tā nozīme literātiem, skolām, universitātēm; sieviešu vēsture un devums sabiedrībā un kultūrā līdz Otrajam pasaules karam (www.womage.lv

Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (2007). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2016), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore (kopš 2021). Monogrāfijas “Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti” (2013, atkārtoti 2016) autore; par monogrāfiju saņēmusi Latviešu Literatūras gada balvas speciālbalvu. Līdzās pētnieciskajam darbam darbojas kā sastādītāja un redaktore. Vortāla www.literatura.lv iniciatīvas autore, stratēģe un galvenā redaktore.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Šo svētdien, 29. oktobrī, plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ar koncertuzvedumu “Violets” uzstāsies Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels.

Programmā “Violets” skanēs dažādos laikos rakstītas Jāņa Lūsēna dziesmas, kurās jaušamas Austras Skujiņas dzejas visdažādākās nianses – gan kluss slavinājums mīlestībai, gan temperamentīga bravūra, mēģinājumi izrauties no ikdienišķā, arī rezignēta samierināšanās. Zigfrīda Muktupāvela vijoles spēle un balss, kā arī džeza trio Jāņa Lūsēna vadībā jebkuras gradācijas padarīs vēl izteiksmīgākas.

Pirmā tikšanas komponistam Jānim Lūsēnam un tajā laikā jaunajai dziedātājai Ancei Krauzei notika 1999. gadā, kad Liepājas teātrī tika iestudēta rokopera “Kaupēn, mans mīļais”. Šī darba iestudēšanā tika iesaistīti daudzi jaunie un talantīgie liepājnieki, to vidū no zināmākajiem – Mārtiņš Freimanis un Ance Krauze. Ance tika pamanīta savas zemās, spēcīgās balss un suitu temperamenta dēļ. Sekoja pirmā sadarbība ar Raimondu Paulu, savukārt Jānis Lūsēns uzrakstīja jaunu mūziklu “Neglītais pīlēns”, kurā Ancei Krauzei nu jau bija atveltīta galvenā loma.

Ar komponistu Jāni Lūsēnu, kā arī māksliniekiem Anci Krauzi un Zigfrīdu Muktupāvelu “Mūzikas namam Daile” veidojusies sadarbība dažādās koncertprogrammās jau kopš Dailes nama pirmsākumiem, jau 15 gadu garumā. Pirms vairākiem gadiem Jānis Lūsēns radīja Ziemassvētku dziesmas Zigfrīdam Muktupāvelam un Ancei Krauzei, bet šogad abi mākslinieki atkal satiksies Austras Skujiņas dzejas programmā “Violets” ar mūzikas autoru pie klavierēm.

Koncertprogrammu izpilda: Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels, pie klavierēm Jānis Lūsēns. Piedalās mūziķi Jānis Lūsēns jun.(basģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti).

Biļetes cena – no 18 līdz 25 eiro, biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.Ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.

Mālpils Kultūras centrā 11. novembrī plkst. 18:00 notiks koncerts “Mārtiņš Brauns – Latvijai”. Programma aptver komponista kordziesmas mantojumu no tās pašiem sākumiem – 1982. gada, kad Edgara Račevska rokas vadīta Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā “Ziedu kompozīcija”, līdz partitūrai “Ziemeļmeitas” ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko reizē ar gaišu pirmatskaņojuma sveicienu sūtīsim Mārtiņam uz Veļu valstību.

2021. gada rudenī, gatavojoties 70. dzimšanas dienas svinībām, komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu – gan savu, gan arī Latvijas jubileju.

Mārtiņš, kurš savu darbu atskaņojumos piedalījās lielākoties kā pianists, bet koncertos dziedāja visai reti. Taču, šķiet, tikai viņa radošā dzirksts un ar citu nesajaucamā balss visprecīzāk spēja nolasīt paša komponētās mūzikas temporitmu un emocionālo temperatūru. Arī šo – lielākoties paša izraudzīto dziesmu programmu Mārtiņš vēlējās atklāt pats – dziedot.

Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas – izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē – neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas. Viņa kordziesma ir aicinoša. Tā uzrunā ar reizēm nesafrizētu safrizētu akordu sabalsojumiem un iedrošina dziedāt līdz. Tā ir piedodoša, kaut vārdi caur sakostiem žokļiem sprakšķ, Raiņa “Daugavas” likteņu sāpi izteicot. Brauna mūzika trāpa tieši sirdī, bez liekvārdības un aplinkiem. Un ne velti mūsu nerakstītā himna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas noslēdz “Daugavas” ciklu, kļuvusi arī par Kataloniešu tautas neatkarības idejas skanisko balsi.

Runājot par mūziku, Mārtiņš Brauns precizē: “Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.”

Brauna pirmā kaislība bija rokenrols, kura moto visspilgtāk izteica grupa “Sīpoli”. Visai drīz tam stabili līdzās nostājās teātris un arī kino – žanri, kuros Brauns jutās kā zivs ūdenī. Taču, līdz ar attīstību un dažādiem sānsoļiem, jau 20. gadsimta 80. gadu vidū Mārtiņš Brauns, būdams kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu katedras absolvents, kļuva par jaunatnes kamerkora “Sindi Putnu dārzs” māksliniecisko balstu: aranžēja un pārveidoja, komponēja un radīja uzvedumus, kuros korim bija ‘jāizkāpj’ ārpus skatuves podestu rindām. Ap to laiku no roka balādēs un tautasdziesmās bāzētām melodijām piedzima cikls “Daugava” (1988).

Attālinoties no aktīvās koncetrdarbībās 90. gados, Brauns turpināja rakstīt teātrim un kino, kā arī – korim. Tieši mūža otrajā pusē radušās dziesmas ar Andra Slapiņa, Aleksandra Pelēča, Jāņa Petera tekstiem, svētsvinīgā “Kur miers” ar Bībeles tekstu, kas pārceļojusi no Jurim Podniekam veltītās dokumentālās filmas, kā arī virkne dziesmu ar Broņislavas Martuževas glāsmaini kodīgo dzeju. Brauns bija pazīstams ar Martuževu, ciemojās pie viņas Lubānas “Dārziņos”. Viņi sazinājās pa telefonu, atbalstīja un iedvesmoja viens otru.

Koncertprogramā “Mārtiņš Brauns – Latvijai” uzstāsies: Andis Klučnieks (flautas), Kristians Klava (flīģeļhorns), Henrijs Brants taustiņi (perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaisma) Andris Ūze (skaņa), Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš.

Biļetes uz koncertu var iegādāties tiešsaistē, cena no 20 līdz 25 eiro.

Piektdien, 20. oktobrī, plkst. 14.00 “Siguldas devonā” īpaša uzmanība tiks vērsta vienai no Siguldas novada vērtībām – Gaujas plostniekiem, kuru amata prasmesLatvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 2018. gadā, bet kopš 2022. gada tās līdz ar Austrijas, Čehijas, Polijas, Spānijas un Vācijas plostnieku amata prasmēm iekļautas arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Pasākuma ietvaros tiks demonstrēta dokumentālā filma “Plostam jāiet plosta ceļš”, kas savu pirmizrādi piedzīvojusi 12. oktobrī. Pēc filmas noskatīšanās būs iespējams tikties ar tās veidotāju, kultūrvēsturnieci Ievu Vītolu un vienu no filmas varoņiem – Māri Mitrevicu.

Filma vēsta par Gaujas plostnieku tradīciju, tās būtību un lomu senāk un mūsdienās. Aptuveni stundu garās filmas galvenie varoņi ir Gauja un Gaujas plostnieki – gan tie, kuri šo tradīciju ir atjaunojuši un uztur mūsdienās (Romans Polītis, Mārtiņš Gaigals, Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš, biedrības “Gaujas plostnieki” biedri un draugi), gan tie vīri, kuri līdz 20. gadsimta 70. gadiem strādājuši uz Gaujas kā koku pludinātāji (Ēriks Gumbelis, Uldis Jaukulis, Māris Mitrevics). Filma uzņemta 2022. gadā un 2023. gada maijā, kad pie Spicu tilta notika plosta siešana, bet pēc divu dienu brauciena lejup pa Gauju Strenčos atzīmēti Gaujas plostnieku svētki.

“Plostam jāiet plosta ceļš” atklāj Gaujas plostnieku tradīcijas dzīvotspēju mūsdienās, kad Gauja vairs nav ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai, un tā sniedz arī nelielu ieskatu Vidzemei savulaik raksturīgā aroda kultūrvēsturē.

Dokumentālo filmu veidojuši režisori Rolands Polītis un Anna Šteinberga. Mūzikas autors ir Arturs Maskats. Filmas operatori — Rolands Polītis, Renārs Muskars. Skaņas operators — Andrejs Pedčenko. Montāžas režisore — Anna Šteinberga. Filmas producenti — Rolands Polītis, Ieva Vītola, biedrība “Gaujas plostnieki”.

Filma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, uzņēmuma “PATA”, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valmieras novada pašvaldības un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Ieejas maksa filmas “Plostam jāiet plosta ceļš” seansā kultūras centrā “Siguldas devons” 20. oktobrī plkst. 14.00 – 3 eiro.

Šonedēļ ir īpašā UNESCO nedēļa “No paaudzes paaudzē”, kas veltīta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. jubilejai. Latvijā to rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

17. oktobris tiek īpaši veltīts Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kura daļa esam arī mēs – Siguldas novads.

Nemateriālais jeb dzīvais vērtību kopums palīdz izprast mūsdienu pasauli un dzīvot tajā, spēcinot kopienu, kas ir gan mantojuma radītāji, gan glabātāji un tālāknesēji. Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu uzsver, ka ne tikai lietas un vietas, ko varam redzēt un aptaustīt, ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot ikdienā, piemēram, dziesmas, stāsti, tradīcijas, svētku svinēšana, valoda – ir nozīmīga kultūras mantojuma daļa, tas ir nemateriālais jeb dzīvais kultūras mantojums.

UNESCO nemateriālo vērtību sarakstā jau no pašiem pirmsākumiem ierakstīta Siguldas spieķa darināšanas prasme. Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs. Katram Siguldas spieķu meistaram ir savs rokraksts.

Gaujas plostnieku amata prasmes mūsdienās tiek saglabātas un uzturētas dzīvas. Ik pavasari Strenčos maija trešajā nedēļā uz plosta siešanu pulcējas vairāki desmiti vīru, kuri liek lietā Gaujas krastu apdzīvoto vietu, tostarp arī Siguldas plostnieku pārmantotās prasmes.

Piektdien, 20. oktobrī plkst. 14.00 Kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma dokumentālā filma par Gaujas plostniekiem “Plostam jāiet plosta ceļš”. Pēc filmas tikšanās ar producenti Ievu Vītolu un plostnieka amata prasmes zinātāju Māri Ansi Mitrevicu. Ieejas maksa – 3 eiro.

Aizvadītajā gadā nemateriālā mantojuma sarakstā tika iekļauta jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, ar kuru cieši saistīta arĪ mūsu novada teritorija.

Savukārt ceturtdien, 19. oktobrī, kultūras centrā “Siguldas devons” notiks UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”, kurā piedalīties aicināti skolu pedagogi, tīkla “Stāstu bibliotēkas” bibliotekāri, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas atmiņu institūciju darbinieki un UNESCO katedru pārstāvji.

Veļu laikā, 31. oktobra pievakarē, plkst. 18.30 Siguldas folkloras kopa “Senleja” aicina tikties laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, Siguldā, lai dziesmās pieminētu mīļos, kas devušies mūžībā, un godinātu Dainu tēvu viņa 188. dzimšanas dienā.

Dziesmas, atmiņu stāsti, mīklas un rotaļas, svecīšu gaismiņas, vārdos izteikta pateicība, kopā būšana ir svarīgas tradīcijas Veļu laikā, godājot aizgājušos tuviniekus un iepriekšējās paaudzes par viņu devumu mūsu dzīvēs. Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdzi ņemot āra sveces, ar ko īpašo vakaru padarīt gaišāku.

Latvijā kopš senseniem laikiem rudens atnāk ar veļu laiku, ko ļaudis agrāk dēvējuši arī par Zemlikām, Dievainēm, Dvēseļu dienām, Ķauķu laiku, Iļģu laiku un vēl citādi. Veļu vakaram tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, posta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un dancoti danči, pieminēti senči un veiktas arī citas darbības. Īpašā rituālā rūpēts mielasts veļiem, kas nests uz riju, klēti vai atstāts turpat istabā pa nakti, ticot, ka tumsā veļi nāks apciemot sētu, tādējādi ar savu klatesamību un labvēlību nodrošinot sētai svētību.

Veļu vakara svinēšana joprojām ir dzīva tradīcija. Oktobris kapsētās ir Svecīšu vakara mēnesis. Folkloras nozares ļaudis Veļu laiku izdzīvo dažādos pasākumos, bet Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet to būtība paliek nemainīga – būt pateicīgiem un vienotiem savas tautas dzīvesziņas izzināšanā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja

Piektdien, 13.oktobrī, plkst.18.00 Siguldas pagasta Kultūras nama skatītāju zālē viesosies “Jogitas pasākumu” radīts muzikāls uzvedums “Ķepaiņiem pa pēdām”.

Katram no mums piemīt kāds īpašs talants! Dosimies ķepaiņiem pa pēdām, lai noskaidrotu, kas tad ir Čeiza, Rabla, Everestas un viņu draudzenes Sanijas talanti. Pats svarīgākais ir ticēt sev un darīt to, kas patīk! Tad viss izdosies! Tiekamies talantu šovā jau pavisam drīz!

Mērķauditorija: 3 līdz 10 gadus veci bērni – pirmsskolas izglītības iestāžu un 1. līdz 4. klašu audzēkņi.

Īpašais viesis: aktrise Vita Baļčunaite

Bērniem līdz 1 gada vecumam – ieeja bez maksas, pārējiem – no 9 līdz 15 eiro. Biļetes var iegādāties tiešsaistē.