Kultūra - sigulda.lv

Visu mīlētāju dienā, 14. februārī, plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā gaidāms īpašs Valentīdienai veltīts koncerts “Amore Mīla”, kurā skatītājus un klausītājus priecēs itāļu dziedātājs, pasākumu un televīzijas raidījumu vadītājs Roberto Meloni un mūziķe Jenny May.

Pērn divi temperamentīgi dziedātāji Roberto Meloni un Jenny May aizsāka romantiskus koncertus Latvijā. Šogad mūziķi sagatavojuši romantisku Valentīndienas koncertprogrammu visiem, kam mīlestība nav sveša. Tas nebūs parasts koncerts. Mūziķi jūs aicina uz īstu, privātu muzikālu tikšanos, atklājot par sevi patiesus un līdz šim nedzirdētus mīlestības stāstus. Nav svarīgi, vai esi attiecībās vai brīvs. Varbūt tieši koncertā sastapsi savu lielo mūža mīlestību.

Mīlestība nepazīst robežas. Kā Latvijā, tā Āfrikā ikviens vēlas būt mīlēts. Tieši tāpēc mūziķi izpildīs tautā zināmas kompozīcijas astoņās valodās. Koncertā izskanēs tādi grandi, kā “Besame Mucho”, “Mamma Maria”, kā arī Jenny May lielākie hiti “Es gribu vēl mīlēt”, “Bez puišiem nevar” un vēl citas iemīļotas kompozīcijas. Koncertā dzirdēsiet gan trauslas un dziļi personiskas, gan arī karstasinīgas un kaisles piepildītas kompozīcijas. Jenny May un Roberto gaidīs jūs uz muzikālu Valentīndienas tikšanos.

Biļešu cena – 12, 15, 18, 20 un 22 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā un Biļešu Paradīzes kasēs, tostarp tiešsaistē.

Sestdien, 3. februārī plkst. 12.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” 3. sezonas pirmā tikšanās. Tajā literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar priekšlasījumu “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru”, kas veltīts vienam no jaunākajiem literārajiem strāvojumiem.

Tikšanās laikā literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergs stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs. Jāatzīmē, ka Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju video ierakstus būs iespējams noskatīties arī kultūras centra “Siguldas Devons”

kanālā.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Ieeja pasākumā – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 14. februāra līdz 11. aprīlim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma dubultizstāde “Portreti un citi radījumi”, kurā būs eksponēti tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles filca darbi un Asnates Blankveinas ar leļļu ekspozīcija. Izstādes atklāšana norisināsies 14. februārī plkst. 17.20.

Tekstilmāksliniece Līva Kaprāle specializējās filcēšanas tehnikā. Filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, tiek transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās. Tekstildarbu radīšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm klātesošais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma. Iespējams, ka darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcicisma, bet reizē tajā ir iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko cilvēks pats sev veido. Cilvēka tēla pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīvu un stihiju atainojumu.

Iepazīstot Asnates darbus, rodas iespaids, ka katrs no darbiem zināmā mērā atspoguļo pašu autori. Dzīvnieki nav radīti tikai tāpat vien, tajos ir ietverta interese par dažāda veida dzīvajām būtnēm, to savstarpējo saspēli, kas manāma sevišķi dažu darbu harmoniskajā saskarē, kā arī saistībā ar cilvēku. Tiek atspoguļots paradokss par to, ka dzīvnieks, kam bieži dabā ir piešķirta, piemēram, plēsēja loma, patiesībā var būt maigs un sargājams. Un prātā nāk arī jautājums par to, vai cilvēks, kas ne reizi vien tiecas būt pārāks par citām dzīvajam būtnēm, tāds patiešām ir. Līdz ar to jāsaka, ka mākslinieces veidotie tēli, kas sākumā šķiet kā pavisam vienkārši, jauki un mīksti dzīvnieciņi, patiesībā ļauj ieslīgt arī nopietnās pārdomās par apkārtējo pasauli un tajā kopīgi eksistējošām dzīvajām būtnēm.

Piektdien, 2. februārī, plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā varēs izbaudīt izrādi “Kā sagaidīt citplanētieti”, kas paredzēta bērniem no 1. līdz 4. klasei. Izrāde būs vienā cēlienā. Izrādes stāsts caur humoru iedrošina un māca, kā pārvarēt bailes no neērtām situācijām, nepatīkamām sajūtām un nepazīstamiem cilvēkiem.

Somu rakstnieks Petri Tamminens, šīs grāmatas autors, vaļsirdīgi atzīstas: “Ja manā pagalmā nolaistos citplanētietis, es ātri bēgtu prom. Vai arī paslēptos drēbju skapī. Es baidos no citplanētiešiem. Godīgi sakot, es baidos pat no cilvēkiem. Es nekad neesmu skaitījis, taču domāju, ka dzīves laikā esmu baidījies no vismaz desmit tūkstošiem cilvēku.”

Vai arī tev reiz uzmākušās bailes no citplanētiešiem? Vai varbūt pats kādreiz esi juties kā viens no tiem? Ja tā labi padomā, varbūt nevienam nemaz nav jābaidās, bet gan vienkārši jāiepazīstas. Caur kustību prieku un dauzīšanos izrādē visi kopā meklēsim veidus, kā sagatavoties randiņam ar citplanētieti, ja nu tāds tomēr notiek. Tāpat izlūkosim, vai tāds nemājo arī kaut kur dziļi mūsos pašos, kad nebaidoties, ko kāds padomās, ļaujamies trakulīgām dejām.

Radošā komanda: Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Biļetes cena – 8 eiro.Iepriekšpārdošanā ar Siguldas ID kartes atlaidi – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā (otrdiena–trešdiena: plkst. 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: plkst. 14.00–18.00). Biļetes var iegādāties arī “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Foto: Matīss Markovskis

3. februārī plkst. 18.00 ikviens interesents ir aicināts uz Siguldas novada Kultūras centru “Siguldas devons”, kur uz skatuves koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” priecēs jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un citi.

Koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” ar DK “Vizbulīte” kopīgā deju virpulī griezīsies un gan tautā iemīļotas horeogrāfijas, gan dažādus jaunus izpildījumus un interpretācijas izdejos kolektīvi TDA “Līgo”, “Rotaļa”, “Teiksma”, “Vektors” un DA “Daiļrade”.

Biļetes nopērkamas “Siguldas devons” biļešu kasē, kā arī “Biļešu paradīze”, tostarp tiešsaistē.

8. februārī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” šī gada pirmā saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku un tulkotāju Arvi Vigulu.

Abi dzejnieki un atdzejotāji pārrunās jaunākās tendences mūsdienu latviešu un pasaules dzejā. Arvis Viguls ļaus ielūkoties atdzejas mākslā, stāstot par darbu ar Josifa Brodska, Volta Vitmena, Viljama Batlera Jeitsa, Gaļinas Rimbu, Teda Hjūza, Vasko Popa un citu dzejnieku latviskojumiem. Būs iespēja dzirdēt Arvja Vigula dzeju autora lasījumā.

Arvis Viguls ir četru dzejas grāmatu autors. Par pirmo krājumu “Istaba” (“¼ Satori”, 2009) saņēmis Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju. Latvijas Literatūras gada balvai nominēti arī nākošie divi krājumi – “5:00” (“Mansards”, 2012) un “Grāmata” (“Orbīta”, 2018), par kuru dzejnieks saņēmis arī Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Jaunākais dzejas krājums “Blusu cirks” iznācis 2021. gadā apgādā “Neputns”. Godalgoti arī Arvja Vigula atdzejojumi un tulkojumi – 2021. gadā Dzintara Soduma balva par Ričarda Brotigana grāmatas “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu un 2022. gadā Latvijas Literatūras gada balva par Arkādija Dragomoščenko dzejas izlases “Elēģijas” atdzejojumu. Viguls tulko un atdzejo no angļu, spāņu, horvātu, serbu un krievu valodas. Vērts pieminēt, ka viņš ir viens no jaunākā literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Sarunu vada dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš vairākus gadus Latvijas radio pirmajā programmā veidojis sarunu ciklu “Dialogi”, 2018. gadā, Latviešu valodas aģentūras aicināts,veidojis un vadījis sarunu ciklu, kas rezultējies grāmatā “Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?”, kā arī līdzīgus pasākumus Igaunijā un Somijā.

Cikls “[Ie]nāc literatūrā” aizsākās 2021. gadā, lai raisītu profesionālas sarunas par literatūru un tās saistību ar vizuālo mākslu, mūziku, teātri, kino un norisēm sabiedrībā.

2024. gadā cikla “[Ie]nāc literatūrā” sarunās būs iespējams vairāk uzzināt par spāņu literatūru, klasisko jeb seno ķīniešu dzeju, tulkotāju pieredzi, literatūras un teātra mijiedarbību, jaunākajām tendencēm latviešu prozā, somu dzeju un somu valodas dialektiem, latviešu literatūras tulkojumiem angļu valodā, pašreizējo latviešu valodu žurnālistikā, literatūrā un sociālos medijos, literāro darbu uzvedumiem teātrī un ekranizējumiem kino, Juri Kronbergu un Kristapa Graša mūziku ciklam “Vilks Vienacis”, lībiešu valodu, folkloru un literatūru u.c.

Ieeja pasākumā bez maksas.

18. februārī plkst. 15.00 jau ceturto reizi Valters Krauze, viņa skatuves draugi un arī domubiedri apvienosies īpašā labdarības koncertā kultūras centrā “Siguldas devons”, lai aicinātu ikkatru no mums sajust dalīšanās prieku un kopīgi veikt kādu labu darbu – palīdzēt būt veseliem un laimīgiem Siguldas novada bērniem, kuriem ir nepieciešama nopietna ārstēšana.

Dziedātāji Aija Vītoliņa, Agnese Rakovska, Paula Saija, Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš, Gatis Irbe un mūziķi Romāns Vendiņš, Mārcis Auziņš, Ainis Zavackis un Pēteris Liepiņš sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” un tehnisko kompāniju “CXT” sirds gaišā koncertā mudinās cilvēkus labās domas vairot kā sniegpārslas cīruļputenī. Koncertu vadīs dubultspēks – Valters Krauze un Arnis Krauze.

Katrs koncerta tapšanā iesaistītais mūziķis, fotogrāfs, video mākslinieks, radošā komanda un tehniskie speciālisti dos savu ieguldījumu nesavtīgi, nesaņemot atlīdzību. Arī katra skatītāja iegādātā biļete būs atbalsts tiem, kam klājas grūtāk.Visi koncerta biļešu ienākumi tiks ziedoti un sniegs palīdzību Siguldas novada bērniem, nodrošinot medikamentus, nepieciešamās terapijas, palīglīdzekļus vai aparatūru un palīdzību ārkārtas gadījumos.

Koncerts būs vienā daļā, tā ilgums 90 minūtes. Biļešu cenas 15 – 20 eiro. Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp elektroniski.

Jau sestdien, 3. februārī, pulksten 19.00 Mālpils Kultūras centrā viesosies populārā šlāgermūzikas grupa “Galaktika” ar jaunā albūma prezentācijas koncertu “Mums pieder tik daudz”.

Abiem grupas dibinātājiem – solistam Normundam Zušam un taustiņinstrumentālistam Vitoldam Gorņevam – pievienosies pavadošā grupa “Crazy Daisy”, kurā muzicē Raitis Keišs – bass, Gatis Ivans – ģitāras, Mikus Rullis – bungas, Haralds Stenclavs – taustiņinstrumenti.

Grupas dalībnieki saka: “2019. gadā tika plānots izdot trešo studijas albumu un, ar priecīgu sirdi, doties pie jums, taču tad, uznākot lielās dižķibeles gadiem, viss aprāvās, un dziesmas palika neizdziedātas un neizklausītas. Tāpēc šobrīd mēs nākam pie jums ar jaunu albumu un Vislatvijas koncerttūri “Mums pieder tik daudz”. Tas ir prieka mirklis, jo atkal varam būt kopā, varam viens otram sniegt labas emocijas – gan ar jaunām dziesmām, gan – pats galvenais – līdzās būšanu. Albumā iekļautas gan pirmspandēmijas laikā tapušās, gan klausītāju jau iemīļotās dziesmas “Lai mīlestības nepietrūkst”, “Lai put pa gaisu”, “Vasara Tevī” un citas. Esam arī ražīgi pastrādājuši, lai varētu jūs pārsteigt ar jaunumiem, un to būs daudz! Jums, skatītāji, esam sarūpējuši arī īpaši patīkamus pārsteigumus, un katru tikšanās mirkli droši varēs saukt par lielkoncertu, jo kopā ar mums uz skatuves būs arī kāds no jums. Visas koncerttūres laikā dzīvu un kvalitatīvu skanējumu palīdzēs nodrošināt mūsu draugi – grupa “Crazy Daisy”.”

Populāro grupu “Galaktika” dibināja divi talantīgi mūziķi – Normunds Zušs un Vitolds Gorņevs. Normunds Zušs ir mūzikas skolotājs, vadījis vairākus korus. Nu jau vairākus gadus Normunda balss skan arī “Latvijas Radio 2” ēterā, viņš vada arī populāro raidījumu “Latvijas sirdsdziesma”, savukārt pagājušā gada nogalē Normunds sāka jaunu muzikālu projektu “Aiz horizonta”, kurā piedalās viņa draugs un radio kolēģis Kaspars Markševics un Liepājas teātra dziedošais aktieris un autosportists Viktors Ellers.

Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē, kases darba laikā un “Biļešu paradīzes” kasēs tiešsaistē.

Tikko izdotajā arhitekta Jāņa Dripes grāmatā “Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” iekļautas arī Siguldas novada kultūrtelpas – kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas Jaunā pils.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (LNB Atbalsta biedrība) izdotā grāmata ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par 83 arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un deviņiem projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības, to vidū arī divas izcilas kultūrtelpas Siguldas novadā – kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas Jaunā pils.

Kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu.

Kultūras būves ir pilsētu vietzīmes – tās vairo atpazīstamību un akcentē sabiedrības vērtības. Ēku saturs ir nācijas garīgās attīstības pamats, kultūras būvju arhitektūra bagātina mūsu dzīves telpu, atjaunojot vēsturisko mantojumu un radot jaunus simbolus.

Autors Jānis Dripe: “Darbs pie šādas grāmatas sniedz gandarījumu par manu kolēģu – arhitektu radošu veiksmi un lepnumu par savu valsti. Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis. Kultūras infrastruktūras vērienīgais pienesums noteikti ir 21. gadsimta sākuma redzamākais notikums Latvijas būvmākslā. Lai arī Rīgas dominante Latvijas kultūras un ekonomiskajos procesos nav apstrīdama, tieši jaunas mākslas un izziņas ēkas ir vairojušas valsts reģionu un mazo pilsētu dzīves kvalitāti.”

Grāmatas izdevējs ir LNB Atbalsta biedrība, tās direktore Karina Pētersone uzsver: “Grāmatā iekļautās kultūrvietas ir nozīmīgas ne tikai kā fiziskas telpas, tās koncentrē latvisko identitāti, vērtības, mantojumu, tradīcijas. Tas ir īpaši nozīmīgi nelielām nācijām. Katra bibliotēka, muzejs, koncertzāle, skola ir apliecinājums Latvijas apņēmībai, gribai un varēšanai. Grāmata ir stāsts pasaulei par Latviju un latviešiem un stiprinājums mums pašiem – mūsu pašvērtībai, lepnumam un patriotismam.”

Grāmata tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzatbalstu.
Foto: Publicitātes foto

Siguldas novada Kultūras centra “Devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” 28. janvārī Valmierā notiekošajā XXIII Jaunrades deju konkursā prezentēja jaunus etnogrāfiskos tērpus.

“Realizējot projektu, esam sākuši veidot kolektīva tautas tērpu kolekciju, ko laika gaitā plānojam papildināt. Tautas tērps ir ne tikai materiāls pamatlīdzeklis, tā ir kultūrvēsturiska vērtība, kas veido saikni ar Latvijas tautas tradīcijām, ļauj būt daļai no kopienas. Tautas tērpi deju kolektīvam ir pirmā nepieciešamība, lai uzstātos koncertos un citos pasākumos. Tas ir veids, kā motivēt esošos dejotājus būt kolektīvā ilgākā laika posmā un piesaistīt arvien jaunus dalībniekus, saglabāt kolektīva dzīvotspēju, paaudžu pārmantojamību un tradīciju turpināšanu,” projekta mērķi komentē deju kolektīva “Dūka” vadītāja Ieva Roķe.

Tērpi tapuši Eiropas Savienības atbalsta programmas “Daudzveidīga sabiedrisko aktivitāšu pieejamība un attīstība” ietvaros (Nr. 2023/AL32/11/A019.22.02/3). Ar LEADER finanšu atbalstu izgatavoti 12 Latgales novada tautastērpu komplekti par kopējo summu 6000 eiro, no kuriem 90 % ir Eiropas Savienības fonda finansējums. Projektu pieteica deju kolektīva atbalsta biedrība “Siguldietis”.

Jaunrades deju konkursā “Dūka” skatītājus priecēja ar divām jaunām latgaļu dejām, tāpat kolektīva repertuārā ir arī citas Latgales novada dejas, kurām nepieciešami šī novada tautas tērpi. Tā kā Siguldas novada pašvaldības kolekcijā tādu nav, “Dūkai” līdz šim nācās meklēt un aizņemties konkrētā novada tērpus no citiem kolektīviem. Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam, šī neērtība ir atrisināta, jo “Dūkas” kolekcijā nu ir kvalitatīvu tautas tērpu komplekti, kas ļaus paplašināt deju repertuāru, izceļoti tieši Latgales kultūrvēsturisko mantojumu.

Ideja par tapušā tautas tērpa paraugu aizgūta no grāmatas “Latviešu tautas tērpi”. Brunči veidoti pēc Rēznas auduma parauga, kas bija izplatīts 19. gadsimta otrajā pusē, ar Latgalei raksturīgo pelēko vesti. Vīriešu vestes Latgalē tradicionāli ir svītrainas, tādēļ, “Dūkai” veidojot saskanīgu tautas tērpu komplektu, arī vīru vestēm izvēlēta pelēkā krāsa, papildinot ar vertikālām svītrām tumšākā tonī. Par auduma autentiskumu rūpējās audēja Rasa Ozoliņa no aušanas darbnīcas “Rūja”.

Informāciju sagatavoja:
VPDK “Dūka” pārstāvis
Dainis Guks

Siguldas novada bibliotēka atbalsta un realizē kopienas iniciatīvu “Adām un lasām bibliotēkā!”, kuras mērķis ir tikties, sarunāties par lasītajām grāmatām, kā arī dalīties adīšanas prasmēs un pieredzē. Ikviens interesents ir aicināts pievienoties.

Tikšanās notiks divas reizes mēnesī – otrajā mēneša ceturtdienā plkst. 15.00 un pēdējā otrdienā plkst. 17.00. Nākamā tikšanās reize būs 30. janvārī plkst. 17.00.

Šajā kopā būšanas reizē sarunas būs par detektīvžanra literatūru, bet adīšanas padomus sniegs pieredzējušas un radošas adītājas – Anita Guļāne un Madara Amerika. Lūgums tiem, kas vēlas adīt, ņemt līdzi dziju un adāmadatas.

Sestdien, 27. janvārī, kultūras centrā “Siguldas devons” atklāta gleznotājas Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”. Izstāde bez maksas apskatāma līdz 2. martam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

“Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē,” stāsta māksliniece.

Trīs valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai un mīlas pilnām attiecībām vairāk nekā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu.

Atmiņas ir gaistošas, un nodotas no paaudzes paaudzē tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. “Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīves ir ietekmējušas manējo. Man arī gribētos, lai mani darbi mudinātu skatītāju aizdomāties par tiem pavedieniem, kuri mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm un veido mūs,” saka Dita Lūse.

Izstāde tapusi ar AKKA/LAA atbalstu.

Foto: Edgars Semanis