Kultūra - sigulda.lv

22. janvārī plkst. 16.00 Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koncertzālē notiks pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles audzēkņu koncerts “Apspēlēsim?”.

Koncertā piedalīsies Siguldas, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Vangažu, Līgatnes un Sējas Mūzikas un mākslas skolas. Koncerta programmā valsts konkursa skaņdarbi.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Turaidas muzejrezervāts aicina sākumskolas klašu skolēnus un pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu audzēkņus svinēt tradicionālos gadskārtu svētkus – Meteņus. Izglītojošajā programmā dalībnieki varēs izzināt senās Meteņu tradīcijas un vērot norises dabā, kas saistītas ar ziemas noslēgumu un pavasara tuvošanos.

Programmas mērķis ir iepazīstināt bērnus ar latviešu gadskārtu svētku – Meteņdienas tradīcijām. Tās gaitā tiks simboliski iegriezts laika rats – laika meti tiks mesti uz pavasara pusi, bērni varēs izzināt maskošanās tradīcijas, iejusties masku tēlu lomās, tiks spēlētas spēles, mācītas dziesmas un rotaļas, dzīti kurmji, piesaukta veiksme lieloties un satikts pats Metenis, kā arī vajadzēs meklēt Laimes pogu. Izglītojošā programma notiks brīvā dabā un bērnu uzmanība tiks pievērsta arī skaistajai Turaidas apkārtnei un daudzveidīgai dabas vērošanai. Tajā ir iekļautas senās tradīcijas, kuras adaptētas mūsdienu bērniem piemērotā veidā.

Programmā var pieteikties sev vēlamajā laikā no 5. līdz 23. februārim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 15.00. Tās garums – viena stunda. Vairāk informācijas par programmu, izmaksām un pieteikšanos, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

Metenis ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņa svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteni var dēvēt arī par senlatviešu Jauno gadu. Vecāki šajos svētkos bieži meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo pastāvēja uzskats, ka Laima Meteņos no augšas dalot savas dāvanas. Daudzviet tie bija saldumi un Laimes pogas, kuras atrodot, ticēja, ka tās nesīs bagātību un veiksmi visu gadu. Šajā laikā noslēdzas ziemas maskotie gājieni no lauku sētas uz sētu. Metenis ir pārvērtību laiks, kad dabā mainās ziemas un pavasara noskaņas – dienas kļuvušas gaišākas, atspīd saule, bet tad pēkšņi uznāk liels sals vai putenis.

Pārvērtības dabā simboliski atspoguļojas arī Meteņa tradīcijās – jokošanā, ačgārnās izdarībās, spēlēs, apģērbu valkāšanā otrādi maskojoties, tādējādi nodrošinot pareizu un kārtīgu dzīves gājumu turpmākajā gada ritumā. Viens no ticējumiem ir tāla ciemos braukšana šajā laikā — jo tālāk Meteņdienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā un lielāka veiksme visu gadu.

Tuvi un tāli ciemiņi tiek mīļi gaidīti uz izglītojošo programmu “Ienāc tautasdziesmu pasaulē. Meteņdiena Turaidā”.

Latvijas Televīzijas iknedēļas raidījumā “Province” 9. janvārī bija skatāms “Sirds skatiens”, kurā viesojās Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” gados jaunais, talantīgais un daudzpusīgais vadītājs Kristaps Kiršteins, stāstot par savu pieredzi mākslas jomā.

Kristaps Kiršteins ir vokālās un arī mūsdienu ritma mūzikas nodaļu skolotājs, kuru līdz šim labi iepazinuši Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klašu audzēkņi, viņu vecāki un kolēģi, kā arī koncertzāles apmeklētāji. Kristaps pavisam nesen ir “Baltā flīģeļa” koncertzāles vadītājs, taču sasniegts atzīstams līmenis klausītāju, īpaši pašu jaunāko piesaistīšanā. Kristaps veidojis režiju vairākiem Siguldas pilsētas Goda pasākumiem; Kristapa kolēģi atzinīgi novērtē viņa piedalīšanos gan radošajos procesos, gan skolas koncertu un pasākumu tehniskā nodrošināšanā.

Lai Siguldas novada radošums turpina skanēt!

Ik gadu Latvijas Sporta deju federācija (turpmāk – LSDF) rīko reitinga un arī Latvijas Kausa izcīņas sacensības. Gada garumā sacensības notiek dažādās Latvijas pilsētās, uz kurām tad arī dodas un startē arī Siguldā bāzētais sporta deju kolektīvs “Zīle”. Klubs priecājas par veiksmēm un izvērtē neveiksmes, jo tikai pašus labākos visa gada garumā LSDF aicina uz apbalvošanas ceremoniju. Sporta deju kolektīvs “Zīle” dejotāji nu jau 20 gadu dodas uz šo svinīgo pasākumu.

Latvijas Kausa izcīņas “Bērni E6” klases sacensību kopvērtējumā bērnu grupas dejotāji Sendijs Slišāns un Elvita Circene izcīnīja 1. vietu. Savukārt Latvijas reitinga sacensību kopvērtējumā Bērnu grupā Sendijs Slišāns un Elvita Circene izcīnīja 4. vietu, un arī LA programmā ieguva 4. vietu. Roberts Zuters ar Emīliju Andersoni izcīnīja 6. vietu.

Sveicam abus pārus ar lieliskiem rezultātiem Latvijas mērogā! Veiksmi un izturību nākošajos startos!

Paldies par ieguldīto darbu dejotāju izaugsmē kluba pedagogiem Uģim Putniņam un Evelīnai Lapai, kā arī kluba vadītājai Ivetai Zīlei. Deju klubs izsaka pateicību arī dejotāju vecākiem par atbalstu, neizsīkstošo enerģiju un izturību bērnus vadājot uz treniņiem un sacensībām.

Siguldas novada bibliotēka no 9. līdz 31. janvārim aicina aplūkot privātkolekcionāra Roberta Kulpes dažādu valstu naudas kolekciju. Kolekciju veido banknotes un monētas no Latvijas, Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Okeānijas.

Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāta kolekcijas interesantākā daļa – monētas un banknotes, kas atklāj katras valsts individualitāti un ir bijušas liecinieces kādiem īpašiem notikumiem.

Kolekcionārs Roberts Kulpe daudzus gadus strādājis par galdniecības pedagogu Rīgā, taču ar savu vērīgo aci uzmanīgi fiksējis notikumus apkārt un vācis par tiem liecības. Tā radušies arī daudzie lietiskie materiāli bagātīgajai izstādei par Dziesmusvētkiem, kas nesen bija apskatāma Siguldas novada bibliotēkā.

Interese par numismātiku viņam radusies jau ļoti sen. Sevišķu uzmanību piesaistīja interesantas, savdabīgas monētas un naudaszīmes no senseniem laikiem vai svešzemju valstīm. Pakāpeniski kolekcija izveidojusies tik plaša, ka caur to iespējams iepazīties ar dažādu tautu ekonomisko un politisko situāciju. Piemēram, Latvijas nauda no Pirmā pasaules kara laikiem, Ulmaņlaiku un pilsētu nauda, ar kuru varēja norēķināties tikai konkrētajā pilsētā – Liepājā, Jelgavā, Ventspilī vai citur. Ļoti vērtīga ir arī polimēru nauda, jo tā ir no plastmasas, piecas reizes izturīgāka par papīru un grūti viltojama.

Lai gan interese par naudu kolekcionāram radusies jau skolas gados, tā nopietni viņš nodevies naudas vākšanai tikai pusmūžā. Interese augusi, tā aizņēmusi diezgan lielu laiku un naudu. Lai varētu monētas un banknotes klasificēt un attiecīgi sakārtot, R. Kulpe pats speciāli šim nolūkam pircis un veidojis albūmus, monētu kabatiņas un stendus. Tas ir tik laikietilpīgs darbs. Darbs, kas veikts pēc sirds aicinājuma.

Izstāde veidota tā, lai katrs apmeklētājs varētu gūt plašāku ieskatu par Latvijā un pasaulē lietotās naudas dažādību un vēsturi.

Visi laipni aicināti!

4. janvārī Mores Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Ceriņi” ar vadītāju Maiju Ādamsoni viesojās Siguldas novada sociālās aprūpes mājās “Mālpils”, “Gaismiņas” un “Gauja”, lai iepriecinātu to iemītniekus ar skaistām svētku dziesmām.

Jūtot cilvēku prieku, redzot mirdzošās acis un dzirdot dungošanu līdzi, svētku emocijas pārņēma ne vien sociālo centru darbiniekus, bet arī ansambļa dalībnieces. Šis nav pirmais gads, kad ansamblis “Ceriņi” iepriecina novada seniorus. “Cerams, ka šī veidosies kā tradīcija, jo, dāvinot savu uzmanību, laiku un rūpes tiem, kuriem tas trūkst visvairāk, atpakaļ tiek saņemts tik daudz pozitīvu emociju,” teic Mores Tautas nama vadītāja Sintija Laizāne.

Šī gada sākumā klajā nāca videofilma “Kā top Siguldas spieķis”. Tā veltīta atpazīstamākajam un senākajam Siguldas simbolam. Siguldas spieķa darināšanas prasme ierakstīta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā, tāpēc ir svarīgi šo prasmi saglabāt, dokumentēt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm.

Siguldas jaunieši Marta un Sebastians viesojās pie Siguldas spieķu darināšanas meistara Rolanda Pulles. Tur viņi soli pa solim apguva visus spieķa darināšanas posmus no materiāla sagatavošanas mežā, koku vārīšanas, mizošanas, liekšanas līdz spieķa žāvēšanai, pulēšanai, ornamenta veidošanai un noslēguma apstrādei. Jauniešu acīs bija jūtams prieks un gandarījums par pašu rokām izgatavoto slaveno Siguldas spieķi. Spieķu meistars Rolands Pulle veltīja ceļa vārdus jauniešiem: “Man būs liels prieks, ja mans hobijs tiks attīstīts nākotnē un kādam no jaunās paaudzes radīsies tikpat liela un kvēla vēlme kā man turpināt šo grūto, bet aizraujošo darbu.”

Siguldas spieķa tapšanas gaitā klāt bija un procesu videofilmā iemūžināja radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni. Filmas tapšanas procesu finansiāli atbalstīja Siguldas novada pašvaldība. Filma skatāma “Siguldas devons”

Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir četras Siguldas novada vērtības: Siguldas spieķu darināšanas prasme, Gaujas plostnieku amata prasmes, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa un Jostiņsegu aušana rakstainā audu ripsa tehnikā.

Siguldas novada pašvaldība finansiāli atbalstījusi arī dokumentālo filmu par Gaujas plostniekiem “Plostam jāiet plosta ceļš”, Siguldas novada nevalstisko organizāciju projektus Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtību izzināšanā un popularizēšanā. Šobrīd radošā procesā ir arī videofilma par Jostiņsegu tapšanas posmiem un raksturīgajiem elementiem tieši Siguldas pusē.

Foto: Edgars Semanis
Informāciju sagatavoja: Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško

Svētdien, 14. janvārī, plkst. 15.00 Siguldas pagasta Kultūras namā ar izrādi “Nezināmā zvaigzne” viesosies Cēsu teātris. Ar šo notikumu tiks godināta mūsu novadniece, režisore, kustību mākslas konsultante un skatuves mākslas pedagoģe Felicita Ertnere.

Mazpilsētā dzelzceļa stacija reizēm mēdz būt visromantiskākā vieta – tur vilcienus sagaidot un pavadot saplūst visi pilsētas ļaudis, tā reizē ir jūra, osta un nezināmā tāle.

Un, ja kādu dienu šai mazpilsētas stacijā ierodas kāda nezināma dāma, kura veidota no nedaudz smaržu, daudz slinkuma un zināmas devas fantāzijas… var sākties daudz pārpratumu, aprunāšanas, humora, kaislīgas satikšanās un sāpīgas šķiršanās.

Lugu autors Mihails Sebastians sarakstīja 1944. gadā, tā kalpojusi par pamatu vairākām filmām, tikusi un joprojām tiek iestudēta daudzos pasaules un Latvijas teātros.

Lai arī lugas darbība norit kādā Rumānijas mazpilsētā pagājušā gadsimta sākumā, Cēsu teātris šo izrādi velta visam Latvijas pilsētām, kuras saistītas ar dzelzceļu.

“Nezināmajā zvaigznē” darbojas gandrīz viss Cēsu teātra kolektīvs, padarot to dzīvespriecīgu, jo turpinot savas muzikālā teātra tradīcijas, izrādē skan dziesmas, ko radījuši Cēsu teātra dalībnieki Juris Krūze (mūzika) un Lauma Daugiša (vārdi).

Kustību konsultante Rita Lūriņa, scenogrāfe Sandra Dikmane, kostīmu māksliniece Rudīte Liepiņa, gaismu partitūru izrādei radījis Uģis Sirmais.

Galvenajās lomās:

Mona, Nezināmā – Ilze Jansone;

skolotājs – Mārtiņš Jēgers;

Grigs – Guntars Norbuts;

stacijas priekšnieks – Roberts Čunka;

Madmazele Kukū – Inuta Briede;

Udrja – Jānis Gabrāns;

Ikims – Normunds Bērziņš.

Ieejas maksa – 4 eiro. Biļetes būs iespējams iegādāties ar skaidru naudu pasākuma norises vietā stundu pirms izrādes sākuma.

Mālpils bibliotēkā līdz 15. februārim apskatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “Brīnumdzīvnieki”.

Darbus radījuši 2. kursa audzēkņi skolotājas Egijas Grīnfeldes vadībā priekšmetā “darbs materiālā”. Darba uzdevums – izdomāt un radīt dabā neeksistējošu dzīvnieku. Izstāde sniedz ieskatu darba procesā – ideju skices, darba zīmējumi un, protams, paši dzīvnieki. Darbi realizēti tekstilskulptūras tehnikā, sākotnēji veidojot stieples karkasu, tālāk to apaudzējot ar dažādiem tekstilatlikumiem (lupatiņas, diegi). Noslēgumā pievienotas dažādas detaļas, lai izceltu sava dzīvnieka unikalitāti.

No 26. līdz 28. jūlijam Livonijas ordeņa Siguldas pils kļūs par vietu vienam no nozīmīgākajiem ikgadējiem mūzikas notikumiem ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kultūras dzīvē – XXX Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem. Ar domām par vasaru, organizatori uzsākuši biļešu tirdzniecību.

Arī šovasar gleznainais Siguldas pils komplekss kļūs par greznu ietvaru izcilajam mūzikas notikumam, kurā opermūzikas cienītājiem būs iespēja dzirdēt pasaules līmeņa opermūzikas zvaigznes.

26. jūlijā plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils dārzā notiks XXXI Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku atklāšanas koncerts “Operas uvertīra”, kurā piedalās Latvijas Nacionālās operas solisti Rinalds Kandalincevs un Marlēna Keine, pianiste Agnese Egliņa un vijolnieks Dainis Medjaņiks.

27. jūlijā plkst. 21.00 gleznainajās Siguldas pilsdrupās gaidāms Siguldas Opermūzikas svētku galvenais notikums – izcilā itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums.

Galvenajās lomās būs iespēja dzirdēt izcilas opermūzikas zvaigznes. Alfredo lomā iejutīsies visā pasaulē un Latvijā iemīļotā samtainā tenora tembra īpašnieks Dmytro Popovs (Ukraina). Pārējās lomās Latvijas Nacionālās operas solisti – Rinalds Kandalincevs, Ilona Bagele, Krišjānis Norvelis, Andris Lapiņš un citi. Diriģents Jānis Liepiņš, režisore Anta Priedīte, scenogrāfs Aigars Ozoliņš un kostīmu māksliniece Anna Hendriksone. Piedalās festivāla koris un orķestris.

28. jūlijā plkst. 13.00 notiks garīgās mūzikas koncerts Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Bet plkst. 18.00 Siguldas pilsdrupās – Galā koncerts. Ielūdz Maija Kovaļevska, Jānis Apeinis, Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Jūlija Vasiljeva, Mihails Čulpajevs, Dainis Medjaņiks (vijole). Diriģents – Jānis Liepiņš.

Biļetes var iegādāties tiešsaistē, kā arī visās Biļešu paradīzes kasēs Latvijā. Siguldas ID karšu īpašniekiem atlaide 10%, iegādājoties biļeti līdz 1. jūlijam.

26. janvārī plkst. 19.00 Pannas Teātra aktieri ar izrādi “Terapija” viesosies kultūras centrā “Siguldas devons”. Izrādes autors Artūrs Dīcis un iestudējuma režisors Juris Rijnieks radījuši intriģējošu, patiesu stāstu pat to, kur slēpjas mīlestība.

Artūra Dīča mīlestības terapija atsēdinās pat rūdītākos romantikas tirgoņus un vienlaicīgi liks izdarīt neiespējamas izvēles. Vai iespējams satikties cilvēkiem, kuriem izskata, sabiedrības stāvokļa vai vecuma atšķirību šķēršļi liedz veidot saskanīgu pāri? Dzīvē notiek dažādi: bagātais satiek nabago, garais aprec īso, resnais iemīlas tievajā. Tomēr aiz ārējās fasādes slēpjas tas, kas patiesībā saista divus cilvēkus. Runā, ka no naida līdz mīlestībai ir viens solis. No smiekliem līdz asarām arī. Izrādes notikumi būs tik smieklīgi, ka varētu būt patiesi. Vai tik patiesi, ka varētu likties smieklīgi.

Skatītājiem, kuri atradīsies “terapijas seansā” vajadzēs atbildēt uz šokējošu jautājumu: vai jūsu jūtas pret savu draugu ir tik stipras, lai spētu ar savām rokām sagraizīt miljonus vērtu gleznu?

Izrādes radošais sastāvs:

autors – Artūrs Dīcis;
režisors – Juris Rijnieks;
aktieri – Daiga Gaismiņa, Madara Melne-Tomsone, Māris Bezmers;
skatuves noformējums – Ivars Noviks, Juris Rijnieks, Egīls Kupčs;
gaismu meistars – Matīss Beķeris;
skaņu mākslinieks – Artūrs Cers;
producents – izrāžu apvienība “Pannas Teātris”.

Biļetes cena – no 18 līdz 25 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

19. janvārī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” skatītāji ir aicināti uz izrādi visai ģimenei “Viens pats mājās Ziemassvētkos”. Filma “Viens pats mājās” allaž bijusi viena no populārākajām Ziemassvētku filmām, un tās skatīšanās svētku laikā daudzās mājās kļuvusi par labu tradīciju. Tālab Latvijas teātru aktieri, iedvesmojoties no šīs filmas, izveidojuši jaunu, mūsdienīgu un multimediālu izrādi “Viens pats mājās Ziemassvētkos”, kuras darbība risināsies tepat Latvijā.

“Stāsta pamatā ir visiem labi zināmā filma, un tomēr itin nemaz nevar apgalvot – esmu redzējis filmu, tātad arī izrādi esmu redzējis. Jo tas tomēr ir gluži jauns stāsts par mums šodien un šeit,” saka izrādes režisors un autors Klāvs Knuts Sukurs, piebilstot – līdztekus aizraujošajam stāstam par drosmīga zēna cīņu ar ne visai apsviedīgajiem noziedzniekiem, izrāde rosina līdzpārdzīvojumu un rada īstu svētku noskaņu un Ziemassvētku sajūtu.

Izrāde vēsta par Matīsu, kurš kopā ar saviem šķirtajiem vecākiem apmeklē Ziemas saulgriežu pasākumu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Pasākumam beidzoties, Matīsa mamma domā, ka dēls paliks pie tēva, savukārt tētis ir pārliecināts, ka Matīss ir pie mammas. Tā nu Matīss paliek viens ieslēgts spokainajā muzejā. Līdz brīdim, kad top skaidrs, ka muzejā viņš gluži nav viens, jo turpat paslēpušies divi par ķekatniekiem pārģērbušies noziedznieki, kuri iekārojuši prāvo naudas summu, kura tikko ziedota muzejam. Matīss pret ļaundariem uzsāk cīņu, kuras iznākumā viņus sagūsta, lai laimīgi sagaidītu ierodamies savus vecākus un muzeja darbiniekus.

Lomās: Matīss – Krišs Grāvelis, Mētra, kārtīgā Matīsa mammam – Inga Misāne-Grasberga, Muntis, turīgais Matīsa tētis – Gatis Gāga, Krampis, gudrākais no diviem ne visai gudrajiem bandītiem – Varis Klausītājs, Lauznis, otrs gudrākais no diviem ne visai gudrajiem bandītiem – Jānis Jarāns, Visvaldis, viedais muzeja saimnieks – Frīdis.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro. Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.