Kultūra - sigulda.lv

Ceturtdien, 16. novembrī, plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koncertzālē notiks Valsts svētku koncerts “Ja es būtu Latvija”.

Koncertā piedalās Mūzikas nodaļas ansambļi, koris, Siguldas Jauniešu kamerorķestris un Jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”. Koncertā skanēs I. Kalniņa, J. Lūsēna, L. Ritmanis, G. Pelēča, R. Paula un citu komponistu mūzika.

Ieeja – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Visu novembri Siguldas novada bibliotēkā namā apskatāma novada mākslinieku ainavu glezniecības plenēra darbu izstāde.

Šā gada 6. augustā Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, kas atrodas Skulmēs, Mālpils pagastā, Siguldas novadā, šovasar tika svinēti Dārza svētki, kuru ietvaros norisinājās, pirmais, Siguldas novada mākslinieku pop up plenērs un darbu izstāde.

1982. gada 8. augustā “Skulmēs” atklāta Otto un Martai Skulmēm veltītā piemiņas istaba.

Šīs vasaras plenērā tapušo darbu autori ir Ērika Zutere, Dace Grundmane, Agita Zābere, Iveta Šmita, Elmārs Gaigalnieks, Dace Saulīte, Kristīne Kligina, Gunta Vēvere, un Modris Balodis. Darbi tapuši Skulmju mājas pagalmā, un tajos attēlota apkārtnes ainava. Daži plenēra darbi jau atgriezušies pie autoriem, bet pārējos laipni aicinām jūs apskatīt šajā izstādē.

Šī gada septembrī ar Siguldas novada pašvaldību tika noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu projektam “Atraktīvas ekspozīcijas izveide GAUJAS KLUBS apmeklētājiem”. Projekta mērķis ir izveidot atraktīvu ekspozīcijas maketu vienai tehnikas vienībai un divus informatīvos stendus, kas piesaistītu apmeklētāju uzmanību un veicinātu bērnu un jauniešu interesi par transporta tehnikas kultūrvēsturisko mantojumu.

Ar projekta rezultātiem apmeklētājus “Gaujas klubs” plāno iepazīstināt šā gada 18. novembrī, piedāvājot ne tikai izstrādāto stendu un tehnikas mezgla apskati, bet arī jauki kopā pavadīt laiku, svinot mūsu Latvijas dzimšanas dienu. Būs iespēja apskatīt visus “Gaujas klubs” auto eksponātus bez maksas, kā arī laika posmā no plkst. 11.00 līdz 16.00 piedalīties radošā darbnīcā “Izgatavo savu sveci vai vēja zvanu par godu Latvijas 105. gadskārtai”.

“Gaujas klubs” izsaka lielu pateicību Siguldas novada pašvaldībai par sniegto atbalstu un laipni aicina ciemos interesentus.

Vairāku gadu garumā ar pašvaldības atbalstu tiek realizēti dažādi kultūras projekti, un šogad iedibināta jauna tradīcija – atsaucoties projektu vērtēšanas ekspertu komisijas aicinājumam, 6. novembrī Siguldas Jaunajā pilī tikās dažādu organizāciju pārstāvji, kurus vieno viens – 2023. gadā Siguldas novadā realizētie kultūras un sabiedrībai nozīmīgie projekti. Šogad ar pašvaldības atbalstu tādu ir pavisam 16.

Pulcēšanās laikā klātesošie dalījās ar pieredzes stāstiem, kā kuram ir gājis, organizējot dažādus koncertus, izstādes, informatīvi izklaidējošas aktivitātes novada iedzīvotājiem, izdodot grāmatas. Stāstos par realizētajiem projektiem ieklausījās arī pašvaldības domes vadības un Kultūras konsultatīvās padomes pārstāvji. Sarunu laikā tika apspriestas jaunas ieceres par atsevišķu projektu turpmāko sadarbību.

Tikšanās apliecināja, ka šādi kopā būšanas brīži ir svarīgi, lai novērtētu realizēto projektu daudzveidību un pienesumu novada kultūras dzīves aktivitātēm, lai apmainītos ar secinājumiem par padarīto un praktiskiem ieteikumiem turpmākajam. Pieredzētais apliecināja, ka pirmā tikšanās pāraugs par ikgadēju tradīciju, un apmainīšanās pieredzē projektu vadītājiem ir būtiska, pirms jaunu projektu rakstīšanas.

2024. gada konkurss par kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu realizēšanu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas ietvaros Siguldas novada bibliotēka 14. novembrī plkst. 13.30 aicina jauniešus uz tikšanos, lasījumu un sarunām par Ziemeļvalstu valodu un literatūru ar tulkotāju Guntaru Godiņu – “Valoda Ziemeļvalstu literatūrā”.

No 13. līdz 19. novembrim Latvijā jau 25. reizi norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļa. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Šogad Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas tēma ir Ziemassvētki Ziemeļvalstīs.

Savukārt 15. novembrī Siguldas novada bibliotēkā plkst. 10.00 norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļas rīta stundas lasījums pašiem mazākajiem lasītājiem, kura laikā tiks lasīts Astridas Lindgrēnes klasiskā darba fragments par Lennebergas Emīlu – nodaļa “Kad Emīls sarīkoja lielas dzīres Kathultā un noķēra vilku bedrē komandanti”.

Lasījumi citās Siguldas novada bibliotēkās:

13. novembrī plkst. 09.00 Inčukalna bibliotēkā rītausmas lasījums “Lennebergas Emīla jaunie nedarbi”. Visu nedēļu bibliotēkā pieejama izlaušanās spēle “Ziemassvētki Ziemeļvalstīs”;

14. novembrī plkst. 9.30 Inciema bibliotēkā rīta stundas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem – Astrīdas Lindgrēnas grāmata “Lennebergas Emīla jaunie nedarbi”;

14. novembrī plkst. 10.00 Allažu bibliotēkā rītausmas lasījums bērniem ;

16. novembrī plkst. 8.00 Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolā rītausmas lasījums bērniem;

16. novembrī plkst. 18.00 Allažu bibliotēkā lasītāju kluba “1000 un viena lapaspuse” tikšanās un krēslas stundas lasījums pieaugušajiem.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi. Ziemeļvalstu Literatūras nedēļai ir divi kopējie lasījumi – Rīta stunda pašiem mazākajiem lasītājiem, Krēslas stunda – pieaugušajiem Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē biedrības Norden (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru.

Projektā var iesaistīties ikviena bibliotēka, skola vai cita institūcija. Lasīšanas stunda bērniem un jauniešiem notiek rītausmā. Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata.

Siguldas novada bibliotēkā skatāma Valdas Kauliņas floristikas gleznu izstāde “Atmiņas par vasaru” izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”. Izstāde skatāma no 9. līdz 30. novembrim.

V. Kauliņa tēlotājmākslas pamatus apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Izstādē redzamie darbi tapuši pēdējos 5 gadus, iedvesmojoties no mākslas veida “Ošibana”. Šis mākslas veids radies 16. gadsimtā Japānā, veidojot gleznas no sausiem presētiem dabas materiāliem. V. Kaualiņa savos darbos izmanto presētus ziedus un lapas, līmējot tos uz iepriekš apgleznota koka, papīra vai audekla.

Atzīmējot Lāčplēša dienu, 11. novembrī, no plkst. 18.00 aicinām iedzīvotājus iesaistīties akcijā – uzrakstīt spēka vārdus un iedegt tos kā virtuālu liesmiņu uz Siguldas Jaunās pils fasādes.

Lai iedegtu simbolisku liesmu, aicinām novadniekus un viesus atrasties Siguldas Jaunās pils tuvumā un vietnē sigulda.svin.lv uzrakstīt īsu vēlējumu vai spēka vārdus Latvijai. Kad vēlējums uzrakstīts, jānospiež poga “iedegt liesmiņu”. Vēlējums uz Siguldas Jaunās pils fasādes būs redzams virtuālās liesmas rašanās brīdī. Liesmiņas nosaukums vai spēka vārdu maksimālais simbolu skaits – 15. Vēlējumus būs iespēja rakstīt neierobežotā skaitā. Aicinām izturēties ar cieņu un nerakstīt aizskarošas vai rupjas frāzes.

Apmeklētāju ērtībām pie Siguldas Jaunās pils būs izvietotas QR kodu plāksnes, kuras noskenējot, varēs nokļūt vietnē sigulda.svin.lv, lai ērtāk varētu nodot savus spēka vārdus un aizdedzināt virtuālo liesmiņu,

Siguldas pils kvartālu līdz plkst. 21.00 ieskaus īpaša noskaņa un ugunskuru stāsti. Ikviens ir aicināts individuāli nolikt piemiņas svecītes par godu tiem, kas aizstāvēja mūsu dzimteni, bet Siguldas Jaunās pils tumšie mūri atdzīvosies sajūtu rakstu šautrās un cilvēku aizdegtajās virtuālajās svecēs, simboliski piepildot ar gaismu Latvijas kontūru. Kā brīvības liecība pils torņa smailē plīvos Latvijas karogs, kuru ieskaus tumšās novembra debesis šķeļoši gaismas vāli. Kā mūsu senču drosmes atgādinājums pils dārzā uzplaiksnīs sarkanbaltsarkanu gaismu spēle un karavīru dziesmu spēks, bet dzīvā uguns simbolizēs mūžīgu cieņu Latvijas varoņiem.

10. decembrī plkst. 19.00 atkal tiksimies “Klusajā koncertā”, šoreiz alus darītavā “Kussh” — radošā vidē, kas piedāvā kamerisku un mājīgu atmosfēru rudenīgi ziemīgam vakaram.

“Kur nokļūst mirkļi, kurus mēs neatceramies” – tāds šoreiz “Klusā koncerta” programmas nosaukums, vārdi, kas nākuši no Ingas Pizānes dzejas. Jā, šoreiz koncertā skanēs arī elegantā Ingas Pizānes dzeja pašas dzejnieces lasījumos, un mūzika ar dzeju un stāstiem izvedīs klausītājus cauri ziemīgai, mājīgai skaņu un noskaņu paletei.

Koncertā piedalīsies mākslinieki Inga Pizāne (dzeja) un trīs mūziķi, kas apvienojušies ansamblī “Trio Tresensus” – Aigars Raumanis (saksofons), Līga Griķe (kokle), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti), kā arī komponiste Madara Pētersone. Par mākslinieciskajām gaismām rūpēsies Jurģis Ozols.

Koncerta ilgums: 1h10min. Norises vietas adrese: Zinātnes iela 11, Sigulda, alus darītava “Kussh Brewery”. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/133506. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Madara Pētersone

Projekta “Klusie koncerti” vadītāja

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā 7. novembrī atklāta mākslinieka Džona Delgalvja gleznu izstāde “Atgriešanās”, kurā var aplūkot eļļas tehnikā radītus dažādu cilvēku portretus latviešu tautas tērpos.

Gleznotājs, Saulkrastu mākslas kluba “JD ART” dibinātājs. Džons Delgalvis (Jānis Dzelzgalvis), dzimis 1938. gadā Rīgā. Kad Džonam bija četri gadi, ģimene ar četriem bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās. Vispirms apmetās bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam ģimene, kurā jau ir pieci bērni, devās uz Ameriku, kur Džons nodzīvoja līdz 2003. gadam. Mākslinieks ir dienējis amerikāņu armijā Vācijā, strādājis celtniecībā, policijā – sākumā deviņus gadus patruļdienestā, vēlāk zīmējis noziedznieku portretus, uzlabojot fotorobotus, bet gadiem ilgi savu brīvo laiku veltījis mākslai.

1991. gadā Džona tēvs Nikolajs Dzelzgalvis atveda ģimeni uz Latviju un tā sākās mākslinieka ceļš uz mājām. 2003. gadā Džons kļūst par Saulkrastu pilsētas iedzīvotāju. Šeit viņš kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Sandru Delgalvi realizē savu sapni – izveido mākslinieku klubu “JD ART”. Amerikā tādu klubu ir daudz, kur cilvēkus vieno mīlestība uz gleznošanu un zīmēšanu. Līdzīgā klubā Ņujorkā “Art Student League” Džons studēja vairāk nekā astoņusd gadus.

“Man patika gleznot ātros portretus. Taču nevienam jau otra portrets tā īsti neinteresē, bet, ja tu to pārtaisi par tautumeitu, tad gan tas šķiet daudz interesantāk. Kad atbraucu uz Latviju, sāku piedalīties plenēros. Tas man bija kaut kas jauns, jo dabu es nekad nebiju gleznojis,” atzīst Dž. Delgalvis.

Izstāde apskatāma līdz 2. decembrim. Ieeja – bez maksas.

Siguldas Jaunās pils salona izstāžu telpās no 9. novembra līdz 10. decembrim apskatāma Anda Gūtmaņa izstāde “Piekraste”. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, un izstāde apskatāma pils darba laikā.

Anda Gūtmaņa radošums Siguldā un Siguldas novadā vērojams tādos objektos kā: Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Siguldas pagasta Kultūras nams, tirdzniecības centrs “Šokolāde”, “Kino Lora”, “Jāņa Tirgus”, “Aparjods”, Inčukalna estrāde, Inčukalna pulkstenis.

Andis Gūtmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu 1990. gadā. Ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs. Strādājot specialitātē ir radīti daudzi sabiedriski un privāti interjeri, kā arī sienu gleznojumi un vides objekti. Paralēli dizaina darbam piedalās glezniecības plenēros un izstādēs. Glezniecībā tuvāka ir jūras tēma ar piekrastes ainavām, zvejnieku ciematiem un tīklu laivām.

Mālpils Kultūras centrā 11. novembrī plkst. 18.00 notiks koncerts “Mārtiņš Brauns – Latvijai”. Programma aptver komponista kordziesmas mantojumu no tās pašiem sākumiem – 1982. gada, kad Edgara Račevska rokas vadīta Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā “Ziedu kompozīcija”, līdz partitūrai “Ziemeļmeitas” ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko reizē ar gaišu pirmatskaņojuma sveicienu sūtīsim Mārtiņam uz Veļu valstību.

2021. gada rudenī, gatavojoties 70. dzimšanas dienas svinībām, komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu – gan savu, gan arī Latvijas jubileju.

Mārtiņš, kurš savu darbu atskaņojumos piedalījās lielākoties kā pianists, bet koncertos dziedāja visai reti. Taču, šķiet, tikai viņa radošā dzirksts un ar citu nesajaucamā balss visprecīzāk spēja nolasīt paša komponētās mūzikas temporitmu un emocionālo temperatūru. Arī šo – lielākoties paša izraudzīto dziesmu programmu Mārtiņš vēlējās atklāt pats – dziedot.

Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas – izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē – neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas. Viņa kordziesma ir aicinoša. Tā uzrunā ar reizēm nesafrizētu safrizētu akordu sabalsojumiem un iedrošina dziedāt līdz. Tā ir piedodoša, kaut vārdi caur sakostiem žokļiem sprakšķ, Raiņa “Daugavas” likteņu sāpi izteicot. Brauna mūzika trāpa tieši sirdī, bez liekvārdības un aplinkiem. Un ne velti mūsu nerakstītā himna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas noslēdz “Daugavas” ciklu, kļuvusi arī par Kataloniešu tautas neatkarības idejas skanisko balsi.

Runājot par mūziku, Mārtiņš Brauns precizē: “Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.”

Brauna pirmā kaislība bija rokenrols, kura moto visspilgtāk izteica grupa “Sīpoli”. Visai drīz tam stabili līdzās nostājās teātris un arī kino – žanri, kuros Brauns jutās kā zivs ūdenī. Taču, līdz ar attīstību un dažādiem sānsoļiem, jau 20. gadsimta 80. gadu vidū Mārtiņš Brauns, būdams kompozīcijas un mūzikas teorētisko priekšmetu katedras absolvents, kļuva par jaunatnes kamerkora “Sindi Putnu dārzs” māksliniecisko balstu: aranžēja un pārveidoja, komponēja un radīja uzvedumus, kuros korim bija ‘jāizkāpj’ ārpus skatuves podestu rindām. Ap to laiku no roka balādēs un tautasdziesmās bāzētām melodijām piedzima cikls “Daugava” (1988).

Attālinoties no aktīvās koncetrdarbībās 90. gados, Brauns turpināja rakstīt teātrim un kino, kā arī – korim. Tieši mūža otrajā pusē radušās dziesmas ar Andra Slapiņa, Aleksandra Pelēča, Jāņa Petera tekstiem, svētsvinīgā “Kur miers” ar Bībeles tekstu, kas pārceļojusi no Jurim Podniekam veltītās dokumentālās filmas, kā arī virkne dziesmu ar Broņislavas Martuževas glāsmaini kodīgo dzeju. Brauns bija pazīstams ar Martuževu, ciemojās pie viņas Lubānas “Dārziņos”. Viņi sazinājās pa telefonu, atbalstīja un iedvesmoja viens otru.

Koncertprogramā “Mārtiņš Brauns – Latvijai” uzstāsies: Andis Klučnieks (flautas), Kristians Klava (flīģeļhorns), Henrijs Brants taustiņi (perkusijas), Juris Kristons (taustiņi), Mārcis Lipskis (bass), Reinis Tomiņš (vibrofons, marimba), Egils Kupčs (gaisma) Andris Ūze (skaņa), Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš.

Biļetes uz koncertu var iegādāties tiešsaistē, cena no 20 līdz 25 eiro.

Siguldas novada bibliotēkā līdz 2. decembrim skatāma mākslinieku unikālu, pašizgatavotu oriģinālgrāmatu izstāde. Darbi tapuši reflektējot notikumus Latvijas kultūrtelpā, izmantojot dažādas papīrmasas, dabas materiālus, šķiedras un apgūstot grāmatsiešanas iemaņas Dzērbenes Radošās mājas “Memberi” projekta “DABA RADA-2023” meistarklašu ietvaros.

Izstādei radītie darbi atspoguļo projektā izvirzītos mērķus – veicināt dabas vērojumos un mākslinieku saskarsmē balstītu jaunrades attīstību, vienot reģionālo laikmetīgo mākslu ar amatniecību un radīt cilvēku emocionālo labbūtību. Mūsdienu cilvēkiem, viens no svarīgākajiem pamatjautājumiem ir – attiecības, komunikācija, emocijas (ko es jūtu?).

Projekts realizēts ar LKKF un Vidzemes vēsturisko zemju Kultūras programmas atbalstu.

Izstādē “ATVĒRUMS‑2 piedalās”: Ērika Zutere, Ērika Māldere, Ilizane Grīnberga, Sandra Dzilna, Ilona Valaine- Blekte, Zinaīda Ceske, Ilze Dilāne, Ilze Rudzīte, Evija Freidenfelde, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Dace Runča, Tatjana Nežberte un Aija Freimane.

Mākslinieka oriģinālgrāmata (artist book) ir mākslas darbs, mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, bet mākslinieka oriģinālgrāmatas, kādu to pazīstam šodien, sākums meklējams pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kopš tā laika nemitīgi attīstoties un pilnveidojoties. Pasaulē, īpaši Amerikā, mākslinieka oriģinālgrāmatas izpelnījušās lielu popularitāti, regulāri tiek rīkotas izstādes un pasākumi. Latvijā šis mākslas veids nepelnīti palicis novārtā, bet ar savu darbību un izstādēm mākslinieces cer situāciju mainīt.

25. novembrī plkst. 12.00 bibliotēkā norisināsies tikšanās ar izstādes māksliniekiem.