Ceturtdien, 26. martā, plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks publiska vēsturnieku saruna “Pagastu pašvaldības reformai Vidzemē – 160”. Tajā piedalīsies vēsturnieki, vēstures doktori – Muntis Auns, Gvido Straube un Uģis Niedre. Sarunu vadīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Dr. hist. Guntis Zemītis.
Pirms 160 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.
Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, kad padomju okupācijas vara to aizstāja ar mākslīgu veidojumu – ciemu padomēm. 1990. gadā pagastu sistēmu Latvijā atjaunoja.
Lai gan mūsdienu izpratnē pagasti izveidoti pirms 160. gadiem, tā ir senākā zināmā admistratīvā pamatvienība, kuras vēsture, iespējams, sākas jau 9. gadsimtā. Par pagastu izcelšanos un nozīmi daudz diskutēts. Vai Latvijas teritorijā tie sākuši veidoties Austrumlatvijā, latgaļu sentautai nonākot meslu atkarībā no Polockas, Pleskavas vai Novgorodas kņazistēm? Vai tomēr pirmie pagasti veidojušies jau 9. gadsimtā Kurzemē skandināvu ietekmē? Vai pagasts ir slāvu vai ģermāņu tiesību institūts? Kā to saprata senatnē? Diskutabls ir arī jautājums par pēc 1866. gada reformas veidotajiem pagastiem. Kas tie bija – jauns slogs uz latviešu zemnieku pleciem, vai pašpārvaldes un valstiskuma skola?
Uz šiem un citiem ar pagastu vēsturi saistītiem jautājumiem atbildes meklēsim publiskā sarunā. Ikvienam klausītājam būs iespēja klātienē tikties ar vēstures pētniekiem un uzdot sev interesējošus jautājumus vai pat iesaistīties diskusijā.
Aicināti visi, kuriem interesē Latvijas, bet jo īpaši – Vidzemes vēsture. Pasākumam vēlams iepriekš pieteikties līdz 25. martam, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un krājuma nodaļas vēsturnieks
Guntis Zemītis
28. martā plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies etnogrāfes un tradicionālās kultūras pētnieces Indras Čeksteres grāmatas “Maize latviešu dzīvē un tradīcijās” atvēršanas svētki. Grāmata iznākusi apgādā “Zinātne”. Pasākumā piedalīsies folkloras kopa “Senleja”.
Grāmata veltīta latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu svētkos un ģimenes godos. Pētījumā izmantoti autores un citu pētnieku savāktie folkloras materiāli, atmiņu stāsti par latviešu tautas sadzīvi un ieražām. Vērtīgs ir plašais, vienkopus esošais salīdzinošais materiāls par tradicionālo maizes cepšanu un ar to saistītajām ieražām, rituāliem zemēs ap Baltijas jūru, kā arī par līdzīgo un atšķirīgo Baltijas reģiona tautu folkloras materiālos par maizi. Grāmatā iekļauti noderīgi pielikumi ar maizes cepšanas receptēm un skaidrojošo vārdnīcu.
Grāmata veltīta latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu svētkos un ģimenes godos. Pētījumā izmantoti autores un citu pētnieku savāktie folkloras materiāli, kā arī atmiņu stāsti par latviešu tautas sadzīvi un ieražām. Vērtīgs ir plašais, vienkopus apkopotais salīdzinošais materiāls par tradicionālo maizes cepšanu un ar to saistītajām ieražām, rituāliem zemēs ap Baltijas jūru, kā arī par līdzīgo un atšķirīgo Baltijas reģiona tautu folkloras materiālos par maizi. Grāmatā iekļauti noderīgi pielikumi ar maizes cepšanas receptēm un skaidrojošo vārdnīcu.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, maizes ceptuve “Lāči”, maizes ceptuve “Ķelmēni”, AS “Latvijas Finieris” un individuāli ziedotāji.
19. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika paziņoti grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2025” laureāti. Svinīgajā ceremonijā jau piekto reizi tika pasniegta Siguldas novada speciālbalva, kuru šogad saņēma mākslinieks Armands Zelčs par dizainu Santas Hiršas grāmatai “Oļegs Tillbergs” (izdevniecība “Neputns”).
Siguldas speciālbalvas ieguvēju izraudzījās Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova, sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kupcāne un Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere.
Jana Šiklova par mākslinieka Armanda Zelča veidoto grāmatas dizainu saka: “Brīnišķīgi uztverta Tillberga mākslinieciskās darbības esence, iztulkota un atspoguļota grāmatas dizainā, turklāt Latvijā izdotajām monogrāfijām netipiskā vizuālajā veidolā.”
Siguldas speciālbalvas saņēmēju mākslinieku Armandu Zelču aicinām pavadīt laiku, atpūsties un smelt radošu iedvesmu Siguldā.
Konkursa “Zelta ābele 2025” laureāti:
Žūrijas speciālbalvu jaunajam dizaineram “Stikla ābols” saņēma Estere Betija Grāvere, otru speciālbalvu – Marta Folkmane, bet speciālbalvu “Citāda grāmata” – Andris Začests.
Šogad konkursā “Zelta ābele 2025” par mūža ieguldījumu godināja apgāda “Neputns” līdzdibinātāju un ilggadējo galveno redaktori, mākslas zinātnieci Laimu Slavu. Par Gada mākslinieku tika atzīts dizainers Klāvs Priedītis.
Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija 2005. gadā ieguva tiesības izmantot Miķeļa Goppera dibinātā apgāda “Zelta ābele” stilizēto un vārdisko preču zīmi asociācijas rīkotajam grāmatu mākslas konkursam ar mērķi attīstīt latviešu grāmatu izdošanas kultūru un popularizēt grāmatu lasīšanu latviešu sabiedrībā. M. Goppera izdevumi tiek uzskatīti par skaistas grāmatas etalonu, bet viņa apgāds “Zelta Ābele” – par latviešu grāmatniecības zelta leģendu.
Ar Siguldas novadu apgāda “Zelta ābele” dibinātāju Miķeli Gopperu saista viņa tēva iegādātais īpašums Eikažos, kur viņš pavadījis vasaras un brīvos brīžus, izlolojot sapni – izveidot Eikažus par īpatnēju grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām.
No 25. marta Anšlava Eglīša ekspozīcijā un no 21. aprīļa kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja apskatīt konkursa “Zelta ābele 2025” nominēto grāmatu izstādi.
Foto: Edgars Semanis
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs un Siguldas novada bibliotēka pievienojas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam Pasaules dzejas dienā, 21. martā, iesaistīties starptautiskajā kampaņā “Uzdāvini dzejoli”.
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs un Siguldas novada bibliotēka aicina ikvienu iedzīvotāju un novada viesi ne tikai iesaistīties, bet arī radīt personisku un sirsnīgu dzejas dāvanu – ar roku uzrakstītu dzejoli, kas kļūst par īpašu uzmanības apliecinājumu līdzcilvēkiem. Šāda vienkārša, bet nozīmīga rīcība ļauj stiprināt sirsnību savstarpējās attiecībās, radīt prieku un iedvesmu gan dzejas rakstītājam, gan tās saņēmējam.
Īpaši tiek rosināts padomāt par tiem, kuri ikdienā jūtas vientuļāki – senioriem, cilvēkiem sociālās aprūpes centros vai slimnīcās. Ar roku rakstīts dzejolis var kļūt par negaidītu pārsteigumu, kas ienes siltumu un cilvēcību ikdienā.
Tāpat iedzīvotāji aicināti būt radoši un drosmīgi – sacerēt pašiem savas dzejas rindas vai izvēlēties sev tuvu autoru darbus, piešķirot tiem personīgu nozīmi ar savu rokrakstu. Dzeja šajā dienā var kļūt par tiltu starp paaudzēm, kultūrām un pieredzēm.
Kampaņas laikā Siguldas novada bibliotēkā būs iespējamas arī dažādas ar dzeju saistītas aktivitātes – aizkrāsotās dzejas darbnīcas, bērni aicināti ilustrēt Aspazijas dzejoļus, veidot dzejas grāmatzīmes vai rakstīt dzeju uz īpaši noformētām kartiņām, aicinot apstāties ikdienas steigā un pievērsties vārda spēkam. Ikviens ir aicināts dalīties ar savu pieredzi sociālajos tīklos, iedvesmojot arī citus pievienoties akcijai.
Pasaules dzejas diena ir lieliska iespēja atgādināt, ka dzeja nav tikai grāmatās – tā dzīvo mūsu attiecībās, sarunās un spējā pamanīt un novērtēt skaisto ikdienā.
Plašāka informācija pieejama šeit.
28. martā plkst. 13.00 kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē tiks atklāta tekstilmākslinieces kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē būs apskatāma tekstilmākslinieces Zanes Šumeiko izstāde “Senču upe III”. Izstāde ir trešā cikla “Senču upe” ietvaros, kas ir veltīts dzimtai un tās sistēmai septiņās paaudzēs, un tā apvieno gan iepriekš izstādītus darbus, gan darbus, kas radīti tieši šai izstādei.
Tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe Zane Šumeiko strādā intuitīvi, pētot darba procesu un ļaujot tam aizvest pie rezultāta. Māksliniece strādā brīvgaitas mašīnizšuvuma tehnikā, interpretējot un eksperimentējot ar to, meklējot jaunas izteiksmes formas un veidus. Liela daļa mākslinieces darba ir veltīta dzimtas vēstures izpētei, un mākslas darbu radīšana viņai ir pašterapijas process, kas ļauj izdzīvot un izpaust subjektīvus pārdzīvojumus un ir maigi dziedējošs.
“Šī ir jau trešā izstāde ar šo nosaukumu, kas pabijusi dažādās Latvijas vietās. Ikreiz pievienoju jaunas pieredzes un jaunus mākslas darbus, ko esmu radījusi īpaši šai izstādei. Cenšos pievērst uzmanību vēstures, sakņu un dzimtas spēka apzināšanai, pētot dažādo formu bagāžu un mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, tādējādi izzinot un saprotot sevi pašu.
Senču mājās Vidzemē, Kalncempju pagastā, atrasta sena atspole nes mani šodien kā laivā pa upi, ar pavedienu savienojot un saaužot vienā audeklā laikus, cilvēkus, daudzslāņainu dzimtas vēsturi, vietas, atmiņas, pieredzes un sajūtas. Es runāju par dzimšanu, bērnību, vecumu, sievišķo un vīrišķo, traumu, laiku, atmiņu, sāpēm, prieku un mīlestību.
Ar tekstilmateriālu un glezniecības izteiksmes līdzekļu palīdzību es portretēju dzimtas sievietes, kuras mani ir uzrunājušas un iespaidojušas. Ar izšūtu, rakstītu vārdu, adatu un diegu es cenšos verbalizēt un iedot vietu savas dzimtas vīriešiem. Es sāku ar pašportretu, tad dzimtas sieviešu portretiem. Pēdējā gada laikā kolekcijai pievienoju mātes un tēva portretus. Darbu radīšanas process ir bijis ceļojums cauri iekšējiem pašizziņas procesiem, izstrādājot tēlus, kas pašai šķiet kā ikonas, dievietes, raganas, burvji, sargeņģeļi vai arhetipiskie iekšējā spēka un resursu nesēji. Katrs darbs ir autoetnogrāfisks pētījums, meditācija un personīga pašterapijas pieredze caur mākslu.
Mākslinieks un dziednieks Roel Crabbe ir teicis: “Mēs visi esam daļa no upes, kas plūst cauri laikam.” Skatītājam es vēlos nodot sajūtu kopumu caur krāsu, formu, tekstūru, kā arī konceptiem un atslēgvārdiem, ar kuriem aprakstu ideju un ierosmju impulsus. Es aicinu katru interpretēt darbus, ļaujot pašam sev uzdot jautājumus, lai atmiņu upes plūst…”
2005. gadā Zane Šumeiko beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Vēlāk viņa studējusi modes tekstila dizainu Milānā, Itālijā, kur arī ilgstoši strādājusi tekstila industrijā. Kopš 2014. gada viņa dzīvo un strādā Igaunijā, Tallinā. 2022. gadā ieguvusi maģistra grādu Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Tekstila specialitātē. Māksliniece ir piedalījusies mākslas projektos un izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā, Krievijā, Anglijā, Somijā un Itālijā. Kopš 2023. gada viņa ir Latvijas un Igaunijas Tekstilmākslas asociāciju biedre.
Izstāde apskatāma līdz 9. maijam.
10. martā Inčukalnā norisinājās IV Ceļojošais festivāls “Pie Gaujas dzīve mana”, kurā satiekas vispārējo klavieru spēles audzēkņi no Latvijas profesionālās ievirzes skolām, kuras atrodas Gaujas upes tecējuma tuvumā. Festivāla idejas autori un tradīcijas aizsācēji ir Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”. Pirms četriem gadiem pirmais festivāls notika tieši Siguldā. Pēc tam draudzīgā atmosfērā skolas viesos aicinājuši Ādaži, Strenči, šogad Inčukalns.
Festivāla norisēs iesaistītās skolas: Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis”, Ādažu Mūzikas un mākslas skola, Cēsu Mūzikas skola, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola, Gaujienas mūzikas un mākslas skola, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Līgatnes Mūzikas un mākslas skola, Sējas Mūzikas un mākslas skola, Strenču Mūzikas skola, Valmieras Mūzikas skola, Vangažu Mūzikas un mākslas skola.
Kā tradīcija ir arī festivāla formāts. Audzēkņi ierodas Gaujas tuvumā esošajā skolā vai kultūras namā, lai rādītu savas muzicēšanas prasmes jaukā koncertā. Bet pievienotā vērtība ir neliels izzinošs pasākums ekskursijas vai stāstījuma formātā par Gauju un vietas iepazīšanu saistībā ar Gauju.
Inčukalna Mūzikas un mākslas skola uzņēma 22 audzēkņus un 14 pedagogus no 10 skolām, lai kopīgi iepazītu Inčukalna pagasta vēsturi, dotos vērot vēl aizsalušo un palus gaidošo Gauju pie Rāmkalniem un iepazītu Inčukalna Medību pils vēsturi.
Interesantā ekskursijā gida pavadībā Inčukalna Medību pilī vispārējo klavieru audzēkņiem bija iespēja uzzināt Inčukalna Medību pils vēsturiskos faktus un iztēloties emocionāli piesātinātu ainu par vienu medību dienu pils īpašnieka barona fon Zoberharda pārvaldīšanas laikā.
Inčukalna Medību pils celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zoberharda pasūtījuma. Ēka veidota jūgendstilā – brūnā ozolkoka dēlīšu apdare pils augšējam stāvam atgādina čiekuru zvīņas (šodien to imitē bitumena materiāls), ārējai apdarei izmantots šūnakmens, kārniņu jumta segums, bet katrs logs ir atšķirīgā formā un izmērā. No pils atklātās terases paveras ainavisks Gaujas senlejas skats. Iekštelpas grezno ozolkoka interjers, kristāla durvis, spoguļsienas un kamīni. Ēkas plānojumā neviena istaba nelīdzinās citai.
Pēc Pirmā pasaules kara šajā ēkā bijusi gan Skolotāju slimokase, gan sanatorija plaušu slimību ārstēšanai, pateicoties dziednieciskajam priežu meža gaisam. Otrā pasaules kara laikā ēkā bijusi vācu, vēlāk – padomju karavīru lazarete. 20. gadsimta 50. gados te bijusi tuberkulozes sanatorija bērniem, bet 70. gados – astmas slimnieku sanatorija. No 1993. līdz 2011. gadam pilī saimniekojis bērnu bāreņu aprūpes centrs “Inčukalns”.
Šodien mājas iekšpusē ir daļēji saglabājušās oriģinālās parketa grīdas, oriģinālie logu rāmji ar stikliem, slēģu sistēmām un rullo žalūzijām, pirmā stāva kristāla stikla durvis, kā arī griestu un sienu rotājumu fragmenti. Iespējams aplūkot arī porcelāna traukus, figūras un gleznas.
Pēc iedvesmojošas un interesantas ekskursijas pa Gaujas tecējuma krastiem, vispārējo klavieru audzēkņi sniedza koncertu Inčukalna Tautas namā. Programmā skanēja dažādu komponistu skaņdarbi gan solo, gan ansamblīšu izpildījumā.
Ar labi padarīta darba un priecīgas kopābūšanas sajūtu visi šķīrās, lai nākamajā gadā tiktos Valmierā, bet aiznākamajā gadā – Vangažos.
Informāciju sagatavoja:
Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas direktore
Daina Klints
21. martā plkst. 20.30 un 21.20 Raiņa parkā, Siguldā, skatītājiem būs iespēja piedzīvot īpašu kultūras notikumu – multimediālu dejas un gaismas uzvedumu “Pulss”, ko veidojuši Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas studenti sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem un Siguldas novada deju kolektīviem.
“Pulss” ir laikmetīgās un vides dejas uzvedums, kas apvieno kustību, mūziku, gaismu un dabas telpu vienotā mākslinieciskā pieredzē. Pirmo reizi Raiņa parka mežs kļūs par izrādes skatuvi, kur koki, gaismas un dejotāju kustības savīsies stāstā par cilvēka atmiņām, bērnības pieredzi un saikni ar dabu. Pulss ir dzīvība – tas var būt straujš, spēcīgs, noguris vai izsmelts, un tas var arī pazust.
Uzvedumā piedalās Latvijas Kultūras koledžas dejotāji, kā arī dalībnieki no jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte”, senioru deju kolektīva “Sidrabdancis” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Zeperi”, veidojot unikālu sadarbību starp dažādām paaudzēm un dejas pieredzēm. Šī kopradīšana atspoguļo paaudžu satikšanos un kopīgu radošo pulsāciju vienā telpā.
Uzveduma horeogrāfi ir Reinis Rešetins un Artūrs Nīgalis, mūzikas producents ir Kristaps Kiršteins, bet gaismu māksliniecisko risinājumu veido Endijs Graudiņš. Projekta producente ir Evija Vildiņa.
“Pulss” ir ne tikai vizuāli iespaidīgs notikums, bet arī aicinājums uz brīdi apstāties ikdienas steigā, ieklausīties sevī un atcerēties tās sajūtas, kas veidojušas mūsu sākumu, – bērnības atmiņas, pirmos piedzīvojumus un saikni ar dabu. Mežs šajā stāstā kļūst par simbolisku vietu, kur glabājas cilvēka atmiņas un saknes.
Šis būs viens no pirmajiem šāda veida kultūras notikumiem Raiņa parkā, kas skatītājiem piedāvās jaunu un neierastu mākslas pieredzi dabas vidē.
Uzvedums notiek brīvdabā, tāpēc apmeklētāji aicināti saģērbties silti un laikapstākļiem atbilstoši, lai pilnvērtīgi izbaudītu šo īpašo vakara notikumu.
Projekts īstenots ar Siguldas novada Kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu realizācijas konkursa finansiālu atbalstu.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
“Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.” Zenta Mauriņa
Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” organizētais VIII Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss, kas norisinājās skolu brīvlaikā saulainā marta dienā, ir vienīgais pazīstamās latviešu komponistes daiļradei veltītais konkurss ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Konkursa atklāšanas ceremonijā, sveicot visus klātesošos, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa dalījās atmiņās par piedzīvoto mūzikas skolā, ar sirsnīgiem vārdiem iedrošinot ikvienu dalībnieku. Žūrijas priekšsēdētājas Agneses Egliņas uzruna un Lūcijas Garūtas pacilājošās Prelīdes (Reb mažorā) spilgtais izpildījums piešķīra īpašu noskaņu visai dienai.
Konkursā bija iespēja dzirdēt 33 jaunos pianistus no Latvijas un Igaunijas. “Baltā flīģeļa” dalībnieki visi guva labus panākumus: skolotājas Larisas Surikovas klavieru klases audzēkņi Emīlija Tiltiņa (III vieta B grupā) un Horens Ekharts (III vieta C grupā), atzinības rakstus par rezultatīvu sniegumu A grupā saņēma Ernests Avotiņš (skolotāja Olga Kohņuka) un Šarlote Laima Lucāne (skolotāja Elīna Asne).
Konkursa laureāti saņēma medaļas ar Lūcijas Garūtas portretu, balvas autore – stikla māksliniece Laura Rostoka.
Kopš Lūcijas Garūtas mūzikas fonda dibināšanas 2002. gadā Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogi un audzēkņi ir aktīvi iesaistījušies fonda darbā un tā rīkotajos pasākumos. Komponistes vārds iekļauts “Pasaules sieviešu enciklopēdijā” līdzās citām pasaulē nozīmīgām personībām. Pirmais Lūcijas Garūtas konkurss aizsākts 2002. gadā, veltot to komponistes Lūcijas Garūtas simtgadei.
Lūcija Garūta – pirmā pianste, kas absolvējusi Latvijas Valsts Konservatoriju, komponiste, kuras mūzika un gara spēks pildījis koncertzāles gan viņas dzīves laikā, gan arī šodien. Visu, kas Lūcijai Garūtai bijis svarīgs, tuvs, radīja prieku vai pārdzīvojumu, viņa izteica mūzikā. Viņas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša
Daudzu dalībnieku augsto novērtējumu konkursa organizācijai nosaka vairāki faktori, būtiski, ka vērtēšanai nodrošināta profesionāla žūrija, kuras sastāvā vienmēr tiek aicināti izcili pianisti un pedagogi, vadošie mūziķi Latvijā un citās valstīs. Arī VIII Starptautiskajā Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursā žūrijas dalībnieku vārdi “runā paši” – Agnese Egliņa, Rūdolfs Vanks (Latvija) un Martti Raide (Igaunija).
Noslēgumā Lūcijas Garūtas fonda pārstāvis Patriks Zvaigzne sveica dalībniekus ar panākumiem konkursā un novēlēja tikties atkal pēc diviem gadiem.
Informāciju apkopoja skolotāja Ineta Stepiņa
Foto dizaina autore Madara Rasiņa
Mālpils Kultūras centrs izsludinājis pieteikšanos koncertam–konkursam “Mālpils dziesma – 25”, kas notiks Mālpils Kultūras centrā 25. aprīlī plkst. 19.00. Līdz 31. martam tiek gaidīti dalībnieku pieteikumi, kas gatavi nodziedāt vienu Raimonda Paula dziesmu dzīvās mūzikas vai paša radītā pavadījumā.
Jubilejas gadā koncerts–konkurss notiks ar nosaukumu “Sena dziesma jaunās skaņās”, un pasākuma tēma veltīta komponista Raimonda Paula dziesmām, atzīmējot izcilā maestro apaļo jubileju. Organizatori aicina solistus, duetus, trio, ansambļus un citus sastāvus uzstāties koncertā ar vienu Raimonda Paula dziesmu, piedāvājot savu skanējumu un interpretāciju dzīvās mūzikas pavadījumā.
Dalībai aicināti dziedātāji no 16 gadu vecuma bez augšējās vecuma robežas. Dziedātājus koncertā vērtēs gan skatītāji, gan profesionāla žūrija, savukārt balvas nodrošinās pasākuma atbalstītāji. Koncerta dalībniekiem tiks nodrošināts muzikālais pavadījums, taču dalībnieki var arī veidot savu aranžiju vai muzikālo pavadījumu. Pirms koncerta paredzēti mēģinājumi un pārrunas ar katru solistu, lai palīdzētu īstenot katru ieceri.
“Koncerts–konkurss “Mālpils dziesma” gadu gaitā izpelnījies sirsnīgas un jautras atmosfēras slavu, bet šī gada pasākuma noskaņa Raimonda Paula dziesmu zīmē solās būt īpaši pozitīva. Visi pārsteigumi pagaidām tiek turēti noslēpumā, galvenais sagaidīt drosmīgus dziedātājus, kam nav bail kāpt uz skatuves, jo šis pasākums ir paredzēts visiem, neatkarīgi no muzikālām prasmēm vai izglītības. Ja var noturēt melodiju, dziesma ir sirdī, jāaizpilda anketa un jāpiedalās konkursā. Lieliska atmosfēra un pēc pasākuma balle, dos cilvēkiem prieku”, stāsta pasākuma producente Agita Mačuka.
Pirmais koncerts–konkurss “Mālpils dziesma” notika 2001. gadā, kad šo tradīciju aizsāka Dzinta Krastiņa. Bieži pavadījumus Mālpils solistiem spēlēja Normunds Jakušonoks ar saviem mūziķiem, bet šogad solistiem pavadījumus un arī pavasara balli spēlēs grupa “Lustīgais blūmīzers”. Uz tikšanos 25. aprīlī Mālpilī.
Biļetes cena:
Pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, ar Siguldas novada ID karti – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide.
Reģistrētiem konkursa dalībniekiem – bez maksas.
Papildu informācija, rakstot uz e‑pasta adresi kn.malpils@sigulda.lv.
28. martā plkst. 12.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā, Inciemā, aicinām uz literatūrzinātnieka Jāņa Ogas priekšlasījumu “Ar tīras dabas elpu stagnācijas smacenī. Alberts Caune: dzelzceļnieks, dabas tēlojumu, miniatūru un balāžu autors”.
Alberts Caune (1917–2011) ir dzejnieks un prozists. Dzimis Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Iņķēnos, beidzis Medņu sešklasīgo pamatskolu (1933), gājis gana un kalpa gaitās, dienējis Latvijas armijā (1938–1941). Jāņa Liepiņa vārdiem izsakoties, “kurzemniekā pārtapušais malēnietis” mūža lielāko daļu strādājis par dzelzceļa montieri un apgaitnieku Vaiņodē (1945–1977). Pirmais dzejolis “Baltijas valšķu savienībai” publicēts 1936. gadā, dzeja iespiesta arī vācu okupācijas laikā, pēc tam līdz pat 1968. gadam nav publicējies. Iznākuši tēlojumu un miniatūru krājumi “Dialogs ar dabu” (1973), “Mazliet savdabji” (1977), “Zemes raksti” (1978), “Sūrums un veldze” (1983), “Silpurene” (1987), romāns “Kur brīnumpuķe zied” (1999; sarakstīts 1978), dzeja un poēmas apkopotas grāmatās “Atvilktnes darbi” (1996; no 1955. līdz 1978. gadam rakstīti dzejoļi), “Rietumkursas zaļi zeltainie mājokļi” (2006) un “Rietumkursas valnī” (2008). 1982. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā, 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis brāļu Brastiņu balvu “Latviskās Latvijas labad”.
Priekšlasījumā tiks aplūkots Alberta Caunes ceļš uz profesionālo rakstniecību 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē, kad 1968. gada februārī laikrakstā “Literatūra un Māksla” tiek publicēts viņa tēlojums “Mežinieka piezīmes”. Par 50 gadu slieksni pārkāpušā vaiņodieša otro debiju literatūrā liecina plaša sarakste ar laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju Ēvaldu Vilku, žurnāla “Karogs” redakciju un laikabiedriem. Paralēli publicētajiem darbiem, kurus gan lasītāji, gan kritiķi uzņem atzinīgi, stagnācijas gados top “atvilktnes darbi” – dzeja un poēmas Jāņa Medeņa stilistikā un utopiska proza, kas sakņojas dievturībā, vēstures un folkloras avotu pētniecībā un sapnī par latvisku Latviju un tās ainavu.
Jānis Oga (1982) ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, zinātniskais sekretārs un humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” galvenais redaktors. Apgāda “Mansards” dibinātājs (2004) un galvenais redaktors, bijis Latvijas Literatūras centra direktors un literatūras žurnāla “Latvju Teksti” izdevējs.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju būs veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Pirms lekcijas Anšlava Eglīša ekspozīcijā būs apskatāma grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” nominēto grāmatu izstāde.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja – bez maksas.
28. martā plkst. 15.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks Viestura Vecgrāvja piemiņas grāmatas “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis” atvēršanas svētki.
Piemiņas grāmatā “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis” publicēts plašs Latvijas dzejnieku, žurnālistu, filozofu, kā arī dzejniekam tuvu cilvēku atmiņu un interviju kopums par Siguldas novadā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados dzīvojušo Leonu Briedi. Grāmatas tapšanā piedalījušies vairāk nekā 40 autori. Dzejnieks savā dzīvesstāstā uzsvēris, ka Inčukalns Gaujas senlejas krastos ir viņa poētiskā dzimtene un ka tas, tāpat kā vidusskolas gadi Siguldā, ir barojis viņa garu un veidojis viņa dvēseles mugurkaulu.
Atmiņās par Leonu Briedi dalījušies dzejnieki G. Godiņš, J. Kasjaničs, E. Raups, D. Dreika, E. Mārtuža, M. Salējs, A. Rancāne, zinātnieki J. Kursīte, M. Kūle, M. Rubene, G. Zeltiņa, žurnālistes L. Piešiņa un L. Guļevska, komponists R. Pauls, dziedātāji Ž. Siksna, Z. Muktupāvels, A. Kukuvass, dzejnieka brāļi un dēli, skolasbiedri un citi viņam tuvie cilvēki. Piemiņas grāmatā iekļauti dzejnieka stāstījumi par savu dzīvi, intervijas ar viņu, kā arī literatūrzinātnieku, dzejnieku un filozofu (R. Veidemane, I. Šuvajevs, I. Ziedonis u. c.) apceres par dzejnieka radošo personību. Publicēti arī dzejniekam veltīti J. Kronberga, U. Bērziņa, D. Dreikas, P. Brūvera, I. Auziņa, M. Briedes u. c. dzejoļi. Grāmatas noslēgumā iekļauta Leona Brieža dzejas, prozas, eseju, atdzejoto un tulkoto grāmatu bibliogrāfija.
Piemiņas grāmatu sastādījis un autorus intervējis literatūrzinātnieks, emeritētais profesors, dzejnieka skolas un studiju biedrs Viesturs Vecgrāvis. Grāmatu izdevis apgāds “Laika grāmata” (vadītāja Ligita Kovtuna).
Grāmatas sastādītāja Viestura Vecgrāvja un Leona Brieža skolasbiedra ceļavārdi: “Leons bija cilvēka gara vērtību apliecinātājs un īstenotājs. Ar savu dzeju, atdzejojumiem, kulturoloģiskajām esejām un romāniem, aktīvu izdevējdarbību, ar savu dzīvesmākslas izpratni, ar nemitīgu un neizsīkstošu jaunradi Leons paplašināja mūsu izpratni par cilvēka gara un dvēseles potencēm. Leons, būdams cieši saistīts ar ikdienišķo esamību, uzsvēra, ka cilvēka pilnvērtīgā tapšanā svarīga un aktuāla ir arī gara vertikāle, gara aktivitāte, tā pilnīgodams mūsu cilvēciskās esības izpratni augstāku dimensiju izgaismojumā.”
Grāmata iznākusi ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Kā ik gadu Mudurgupīte ar skaļu un priecīgu pavasara ūdeņu skrējienu cauri Lēdurgas dendroparkam atgādina, ka tūlīt, tūlīt tiks modināti arī putni. Tuvojoties Lībiešu mantojuma dienai, lēnām mostas daba Lēdurgas dendroparka apkārtnē. Mudurgupīte jau sākusi savu straujo pavasara skrējienu, ūdens čalas mēģina saklausīt sirmais Mudurgu dižakmens, no miega mostas dažnedažādi dzīvnieciņi un putni.
21. martā plkst. 6.00 Lēdurgas dendroparkā uz kārtīgu putnu modināšanu aicina Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Putni”, lai rītu sāktu ar saules sagaidīšanu, mazgātu mutes, acis un ausis upītē, kas tek uz austrumiem, un ar dziesmām un rotaļām godinātu mūsu senčus lībiešus.
Mudurgu dižakmens, Mudurgupīte un blakus esošās Mudurgu mājas ir daļa no Lēdurgas lībiskajām liecībām mūsdienās, un tieši šeit sākas “Mudurgciema stāsts”. Videofilma par lībiskajām liecībām Lēdurgā apskatāma
.Savukārt Lēdurgas dendroparka informācijas centra otrajā stāvā vari apskatīt karti ar mājvārdiem un vietvārdiem, kuru izcelsmē saskatāma lībiskā ietekme. Plašāka informācija pieejama šeit.
Kopš 2022. gada Siguldas novada Lēdurgas pagasts ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks.
Mud – no lībiešu valodas nozīmē duļķes, dūņas, savukārt urga – strauts, upīte.
Putnu modināšana ir sena tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās. Piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie “lībiešu putniņi” – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās. Putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina.
Gaidot Lībiešu dienu, LU Lībiešu institūts aicina dokumentēt lībiskos simbolus, norises un lībiešu mantojumu valodā, tradīcijās un ainavā, daloties ar video vai attēliem sociālo tīklu profilos un pievienojot tēmturus #lībiešumantojumadiena, #lībiešumantojums, #lībieši.
Plašāka informācija par Lībiešu dienas pasākumiem Siguldas novadā uzzini šeit.
Par putnu modināšanas norisi un pasākumu vietām vairāk uzzini tīmekļa vietnē libiesugads.lv.