Kultūra - sigulda.lv

9. martā plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks bigbenda “Sigulda” un Siguldas pagasta pūtēju orķestra diriģentu Arņa Šmitiņa un Ginta Kalniņa koncerts “Kopā. Paralēli”, atzīmējot savu radošo darbu un dzīve gājuma ceļu. Koncerta apmeklētājus sagaida krāšņa bigbenda un orķestra mūziķu programma, kurā atklāsies abu vitālo personību interesantais dzīves gājums – gan kopā, gan paralēli.

Koncertā piedalīsies bigbends “Sigulda”, diriģents Arnis Šmitiņš, Siguldas pagasta pūtēju orķestris, diriģenti Gints Kalniņš, Uva Kalniņa un solisti Raimonds Eizenšmits, Inese Greste, Daiga Krontāle, Eva Strazdiņa.

Koncertprogrammā iekļautas pasaulē zināmu mūzikas hitu aranžijas bigbendam – “Besame Mucho”, “Can‘t Take My Eyes Off You”, “Soul Bossa Nova”, slavenās grupas “ABBA” mūzikas popūrijs un citas. Koncerts tiks bagātinās ar pašu dalībnieku veidotām aranžijām un oriģinālkompozīcijām, tostarp bigbenda solista Raimonds Eizenšmits oriģinālkompozīciju “Priekā”.

Pašlaik bigbends Arņa Šmitiņa vadībā aktīvi piedalās Siguldas mūzikas pasākumos, Latvijā un ārpus tās robežām. 2023. gada martā Siguldas bigbends piedalījās starptautiskajā džeza mūzikas festivālā “Happy BB weekend” Igaunijā (Tartu). Tradīcijām bagātais kolektīvs dibināts 1958. gadā, tā vadītāji ir bijuši Jānis Meija, Jānis Raslavs, Alnis Zaķis, Pēteris Goldbergs, Vilnis Boitmanis un, pašlaik, Arnis Šmitiņš. Savā laikā orķestris koncertējis ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Moldovā , kā arī bijis vairākkārtējs festivālu “Liepājas Dzintars” un “Dzintara Trompete” (Lietuva, Kauņa) laureāts. Piedalījies džeza mūzikas festivālos Talsos, Staicelē, Saulkrastos, Rīgā un Daugavpilī. 2001. gadā tika ieskaņots kompaktdisks “Satezele”.

Siguldas pagasta pūtēju orķestris savu ceļu mūzikā veido, piedaloties dažādās kultūras norisēs Siguldas novadā un visā Latvijā – Dziesmusvētkos, pūtēju orķestru salidojumos, maršējis Rīgas 800 gades svētku gājienā, muzicējis novada svarīgākajos notikumos – pilsētas svētkos un kultūras nama koncertos. Par orķestra dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1967. gads. Pirmais diriģents bija Jānis Paukšte, viņu nomaina Dainis Prūsis. Taču pēc vairāku gadu pārtraukuma, 1997. gadā koektīvs atsāk darbību diriģenta Ginta Kalniņa vadībā.

Biļetes cena – 7 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Svētdien, 18. februārī, plkst. 15.00 jau ceturto reizi Valters Krauze, viņa skatuves draugi un arī domubiedri apvienosies īpašā labdarības koncertā kultūras centrā “Siguldas devons”, lai aicinātu ikkatru no mums sajust dalīšanās prieku un kopīgi veikt kādu labu darbu – palīdzēt būt veseliem un laimīgiem Siguldas novada bērniem, kuriem ir nepieciešama nopietna ārstēšana.

Dziedātāji Aija Vītoliņa, Agnese Rakovska, Paula Saija, Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš, Gatis Irbe un mūziķi Romāns Vendiņš, Mārcis Auziņš, Ainis Zavackis un Pēteris Liepiņš sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” un tehnisko kompāniju “CXT” sirds gaišā koncertā mudinās cilvēkus labās domas vairot kā sniegpārslas cīruļputenī. Koncertu vadīs dubultspēks – Valters Krauze un Arnis Krauze.

Katrs koncerta tapšanā iesaistītais mūziķis, fotogrāfs, video mākslinieks, radošā komanda un tehniskie speciālisti dos savu ieguldījumu nesavtīgi, nesaņemot atlīdzību. Arī katra skatītāja iegādātā biļete būs atbalsts tiem, kam klājas grūtāk.Visi koncerta biļešu ienākumi tiks ziedoti un sniegs palīdzību Siguldas novada bērniem, nodrošinot medikamentus, nepieciešamās terapijas, palīglīdzekļus vai aparatūru un palīdzību ārkārtas gadījumos.

Koncerts būs vienā daļā, tā ilgums 90 minūtes. Biļešu cenas 15 – 20 eiro. Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp elektroniski.

Sestdien, 17.februārī, plkst. 17.00 Inčukalna Tautas namā notiks kora mūzikas koncerts “Paliec un neaizej, dziesma”, kas būs kā muzikāls vēstījums vasaras tradicionālajam notikumam – Inčukalna 53. Dziesmu dienai.

Uz Inčukalna Tautas nama jauktā kora “Mežābele” (diriģents Vitalis Kikusts un kormeistare Ieva Kikuste) uzaicinājumu atsaukušies draugu kori – Siguldas kultūras centra “Devons” jauktais koris “Spārni” (vadītāja Līga Ādamsone), Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus” (vadītāja Baiba Milzarāja), VEF Kultūras pils jauktais koris “SenRīga” (vadītāja Baiba Milzarāja), Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils” (vadītājs Andžejs Rancēvičs), arodbiedrību nama “Vecrīga” jauktais koris “Rīdzene” (kora vadītājs Vitolds Rijnieks) un Cēres pagasta jauktais koris “Mēmele” ( vadītājs Einārs Redbergs). Skanīgajiem koriem pievienosies arī Inčukalna pūtēju orķestris.

Koncertā katrs koris izdziedās savas mīļākās dziesmas un kopkora izpildījumā izskanēs skaņdarbi, kurus kora diriģenti piedāvā Inčukalna Dziesmu dienas lielkoncerta repertuāram.

Biļetes cena – 3 eiro, biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.

Svētdien, 18. februārī, plkst. 11.00 brīvdabā pie Krimuldas Tautas nama ikviens – liels un mazs – aicināts svinēt senos gadskārtu svētkus, proti, Meteņdienu kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja”, iezīmējot ziemas beigu un pavasara tuvošanos.

Šobrīd gaisā jau patiešām jūtams pavasaris, bet svētdien sola, ka aukstums atkal atgriezīsies, un būs iemesls pulcēties, lai kopā atvadītos no ziemas, izdzīvojot senās latviešu tradīcijas.

Raganā visus ar dziesmām un rotaļām gaidīs maskoti čigāni, tiks mesti jauni meti jeb plāni jaunajam gadam, tiks meklēta Laimes poga, no dārziem projām dzīti kurmji, ikviens varēs palielīt sevi un savu dzimto pusi, nogaršot slokatni un gardo miežu putru, kā arī, protams, tiks kopīgi dziedāts un dancots, lai visiem visplašākajā nozīmē izdotos labs gads.

Senāk Meteņos ļaudis pēdējo reizi pirms vasaras devās maskotos gājienos no sētas uz sētu ar mērķi vairot auglību, atbrīvoties no ļaunā, aizsargāt saimi no slimībām un nelaimēm, nest svētību sev un citiem, kā arī vēlēt viens otram labu, tāpēc ikviens, nākot uz svētkiem, aicināts pārtapt kādā tēlā vai vienkārši saģērbt visas drēbes otrādi.

Meteņu svinēšanas tradīcijas Latvijā jau daudzu gadu garumā kļuvušas ļoti populāras. Dažādos novados svētki tiek saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru u.c. Tradicionāli Meteņi tiek svinēti 6. februārī, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet tikpat bieži Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Meteņi tiek uzskatīti arī par jaunā gada sākumu, kad zemnieki sāk gatavoties jaunajam ražas gadam.

Ikviens, kas vēl nav nogodējis Meteņus, aicināts izbaudīt svētku prieku un maskošanās burvību Raganā, gūt spēku un enerģiju, stiprinot latviskās tradīcijas.

Informāciju sagatavoja: Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja Anda Skuja

29. martā plkst. 12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies Liepājas Leļļu teātris ar izrādi “Lote un Lieldienas. Krāsu detektīvs”. Izrādē bērniem atjautīgā Lote no izgudrotāju ciema glābs Lieldienu zaķi no graujošas katastrofas.

“Lieldienu zaķim ir pazudušas visas krāsas. Viņš pamostas rītā, kad jāsāk olu krāsošana, bet, ak, nelaime – visas krāsas ir melnas! Lieldienu zaķis zvana komisāram Reksim, bet komisārs Reksis ir izbraucis un nevar palīdzēt. Bet tieši tajā brīdī ciemos piesakās Lote…,” tā gaidāmos piedzīvojumus ieskicē izrādes režisore Lelde Kaupuža.

Te arī viss sākas. Lieldienu zaķis īstenībā izrādās zaķene Līna, krāsu meklēšana izvēršas par īstu detektīvu, bet spriedzi saasina Lieldienu tuvošanās.

Lūgta raksturot izrādi, Liepājas leļļu teātra aktrise Vija Mežale saka: “Izrāde ir par dzīvi. Par to kā mums katram gadās – ja pazūd kāda lieta, tad tev saskumst prāts un pazūd prieks. Bet tad, tad atnāk draugi un mēs atrodam prieku. Viss tā, kā dzīvē. Pēc patiesiem notikumiem.”

Suņu meitene Lote un viņas draudzene Marta uzzina satraucošu vēsti. Lieldienu priekšvakarā zaķim ir pazudušas krāsas. Kas gan tās par Lieldienām bez olu krāsošanas? Kur atrast krāsas? Kurš tās paņēmis? To spēj noskaidrot tikai īsti detektīvi.

Biļetes ir iespēja iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Piektdien, 16. februārī, plkst. 19.00 populārā grupa “Credo” visus romantikas un mūzikas cienītājus aicina uz īpašu koncertu Valentīndienas noskaņās – “Skaņas, kas izsaka mīlestību”. Koncertā skanēs gan grupas populārākie skaņdarbi, gan īpašas aranžijas, kas pieskaņotas īpašā koncerta romantiskajai noskaņai.

Mūziķi arī sola, ka koncertā būs daudz muzikālu (un ne tikai) pārsteigumu, kas klausītājiem radīs neaizmirstamus mirkļus.

“Šie koncerti, kuros godināsim mīlestību, ir īpašs notikums, kuru nevajadzētu palaist garām nevienam mūzikas cienītājam. Mēs pie šīs koncertprogrammas esam strādājuši ilgi un rūpīgi, lai radītu neaizmirstamu vakaru visiem klātesošajiem,” sola grupas dalībnieki.

Kā uzsver pasākuma rīkotāji, Valentīndienas koncerts ar grupu “Credo” noteikti būs viens no šā gada ievērojamākajiem muzikālajiem notikumiem, kas paliks atmiņā visiem, kuri to piedzīvos klātienē.

Biļešu cena – 25 un 30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Līdz 11. aprīlim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma dubultizstāde “Portreti un citi radījumi”, kurā būs eksponēti tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles filca darbi un Asnates Blankveinas ar leļļu ekspozīcija.

Tekstilmāksliniece Līva Kaprāle specializējās filcēšanas tehnikā. Filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, tiek transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās. Tekstildarbu radīšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm klātesošais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma. Iespējams, ka darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcicisma, bet reizē tajā ir iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko cilvēks pats sev veido. Cilvēka tēla pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīvu un stihiju atainojumu.

Iepazīstot Asnates darbus, rodas iespaids, ka katrs no darbiem zināmā mērā atspoguļo pašu autori. Dzīvnieki nav radīti tikai tāpat vien, tajos ir ietverta interese par dažāda veida dzīvajām būtnēm, to savstarpējo saspēli, kas manāma sevišķi dažu darbu harmoniskajā saskarē, kā arī saistībā ar cilvēku. Tiek atspoguļots paradokss par to, ka dzīvnieks, kam bieži dabā ir piešķirta, piemēram, plēsēja loma, patiesībā var būt maigs un sargājams. Un prātā nāk arī jautājums par to, vai cilvēks, kas ne reizi vien tiecas būt pārāks par citām dzīvajam būtnēm, tāds patiešām ir. Līdz ar to jāsaka, ka mākslinieces veidotie tēli, kas sākumā šķiet kā pavisam vienkārši, jauki un mīksti dzīvnieciņi, patiesībā ļauj ieslīgt arī nopietnās pārdomās par apkārtējo pasauli un tajā kopīgi eksistējošām dzīvajām būtnēm.

Sestdien, 24. februārī, plkst. 16.00 Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” notiks orķestru sadraudzības koncerts, kas būs veltīts Ukrainas varoņiem.

Koncertā piedalīsies Siguldas Jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris. Diriģenti – Aivars Bunķis, Elmārs Rudzītis, Arnis Šmitiņš.

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novads 2023. gadā bija kultūras notikumiem bagāts, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras un mākslas pieredzi. No izcilām tradīcijām līdz jaunām iniciatīvām, piedāvājot vairāk nekā 500 dažādus pasākumus. Aktīvās kultūras dzīves ietvaros izveidota arī ilgtermiņa stratēģija un īstenotas iniciatīvas, atklājot mums visiem jaunus horizontus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, pērn izstrādāta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam. Veicinot iedzīvotāju līdzdarbošanos, Siguldas novadā darbojas Kultūras konsultatīvā padome un Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas līdz šim ir pirmā un vienīgā šāda padome Latvijā. Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 16 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 55 000 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti“ ietvaros. Novadā uzsākts mērķtiecīgs darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju, piemēram, kultūras centrā “Siguldas devons” ieviests pasākumu cikls “kultūr’Kūlenis” un Mālpils Kultūras centrā – cikls “Augstāk par zemi”; Lēdurgā jau otro gadu īstenota nometne jauniešiem.

Stiprinot novada kopienas un kopā pulcējot visus novada iedzīvotājus un amatiermākslas kolektīvus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Zemeņu svētki Mālpilī, Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores un Allažu svētki, Anšlava sporta spēles, Putras dienu Lēdurgā. Ceļā uz XXVII Vispārējiem Dziesmu un XVII Deju svētkiem Inčukalnā notika novada Dziesmu un deju svētki. Līdzās Latvijā nu jau plaši pazīstamiem pasākumiem, kā, piemēram, gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana”, Šūpoļu festivāls un Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, pērn rudenī Siguldā aizvadīts Latvijā pirmais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls.

2023. gads bija Lībiešu mantojuma gads, un uz tilta pār Gauju pirmoreiz tika pacelti lībiešu karogi. Lēdurgā, kas ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas daļa Siguldas novadā, tika īstenotas vairākas iniciatīvas – plenērs, dziju krāšošana, deķu aušana. Te liela loma bija Lēdurgas Kultūras namam, Lēdurgas dendroparkam un biedrībai “Smailes”. Popularizējot vērtības, kas ierakstītas UNESCO nacionālo vērtību sarakstā, uzņemta filma par to, kā top spieķis, atbalstīta filmas “Plostam jāiet plosta ceļš” tapšana un uzsākts darbs pie jostiņsegu aušanas procesa dokumentēšanas.

Kopumā no īstenota 471 pasākuma 101 bija komercpasākumi, kas ir profesionālās mākslas koncerti, teātra izrādes, kino un tikpat daudz notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī. Savukārt par novadnieku iemīļotu pasākumu kļuvušas Muzikālās brokastis, Mores svētki, Putras diena Lēdurgā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 72 pasākumus. Siguldas pilsētā notikuši seši festivāli un liela mēroga svētki; kopumā novadā svinēti 20 svētki un festivāli. Vasarā aizvadīti XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Siguldas pils paviljonā daudzveidīgu kultūras piedāvājumu novadniekiem un viesiem bija iespēja baudīt jau piekto sezonu, bet kultūras centram “Siguldas devons” rit sestā sezona.

Novadā eksponētas 76 izstādes. Siguldas novada māksliniekiem radītajā platformā Siguldas Jaunajā pilī izstādes veidoja astoņi mākslinieki. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, parādot talantu, sev līdzās notikušas 13 izstādes. Pirmoreiz izstādes veidoja arī Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju programmas jaunši. Novada mākslinieki pirmo reizi pulcējās plenērā Mergupes krastos Mālpilī un priecēja Dārza svētku apmeklētājus Skulmju dzimtas mājās. Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 3200 apmelētāju.

Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā uzsākta lasītveicināšanas programma “La(p)sa”, īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, tai skaitā izzinošas un attīstošas nodarbības “Pūčulēnu skola” sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēku. Savukārt jaundzimušo novadnieku ģimenes no 2023. gada 1. janvāra var saņemt Anetes Meleces ilustrētu kartīti ar aicinājumu doties uz bibliotēku, kur saņem pirmo grāmatiņu. Siguldas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 335 jaundzimušie, grāmatiņas saņēmušas 82 ģimenes.

Veicinot patriotismu un piederību savai zemei un tautai, 4. maijā 16 pagalmos un iedzīvotāju māju sētās novadā svinēti Baltā galdauta svētki, bet 18. novembrī, Siguldas novada Goda dienā, Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku Siguldas pils dārzā iededza piemiņas liesmas digitālajā gaismas sienā un vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienā, svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā.

Nozīmīgs darbs ieguldīts, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem. Siguldas novadu tajos pārstāvēja 43 kolektīvi. Augstu vērtējama dalība fināla konkursa skatēs un mūsu novadā tie bija trīs kolektīvi: jauktais koris “Atvars”, jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un Absolventu orķestris. Novadu skatēs augstāko pakāpi saņēma 10 kolektīvi, 1. pakāpe – 14 kolektīviem, 2. pakāpe – septiņiem kolektīviem.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties 70 pašvaldības finansētos amatiermākslas kolektīvos un 27 privātos un biedrību organizētos kolektīvos. Novada kultūras centros darbojas 23 deju kolektīvi, tai skaitā seši bērnu kolektīvi, dziedātprasmi var izkopt deviņos koros un 13 vokālajos ansambļos, instrumentu spēli stiprināt piecos pūtēju orķestros, ansambļos vai bigbendā, bet aktiermeistarību apgūt sešos amatierteātros. Novadā darbojas piecas folkloras kopas un deviņas tautas lietišķās mākslas un keramikas studijas.

Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Pašvaldība pērn otro gadu pasniedza speciālbalvu konkursā “Zelta ābele”. Otro gadu pēc kārtas organizēts Siguldas novada radošās rezidences konkurss, ar kopīgiem projektiem aicinot pieteikties literāru tekstu autorus un ilustratorus. Pagājušajā gadā radošajā rezidencē dzīvoja Andrejs Balodis un Ieva Melgalve. Jau otro gadu sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” notika tulkotāju un rakstnieku rezidence. Aizvadīts 2. Siguldas Kultūras forums. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, izveidota mobilā ekspozīcija par Allažu kimeļa vēsturi un ceļu pasaulē.

Kopumā novadā ir 24 Siguldas novada pašaldības kultūras iestādes – astoņi kulturas centri, divas ekspozīcijas, divi kopienas centri un 12 bibliotēkas, kurās organizētas 293 literatūras un mākslas izstādes un īstenoti 388 pasākumi. Jāatzīmē, ka “Siguldas devons” jau otro reizi saņēmis Latvijas Pasākumu foruma novērtējumu kā izcilākā kultūras pasākumu norišu vieta reģionos. Uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā ieguldīts finansējums 112 eiro apmērā.

8. februārī “Valhalla Lounge”, Siguldā, norisinājās cikla “[Ie]nāc literatūrā” šī gada pirmā saruna. Uz to Guntars Godiņš aicināja dzejnieku un tulkotāju Arvi Vigulu.

Abi dzejnieki un atdzejotāji pārrunāja jaunākās tendences mūsdienu latviešu un pasaules dzejā. Arvis Viguls ļāva ielūkoties atdzejas mākslā, stāstot par darbu ar Josifa Brodska, Volta Vitmena, Viljama Batlera Jeitsa, Gaļinas Rimbu, Teda Hjūza, Vasko Popa un citu dzejnieku latviskojumiem. Tāpat bija iespēja dzirdēt Arvja Vigula dzeju autora lasījumā.

Arvis Viguls ir četru dzejas grāmatu autors un vairāku balvu ieguvējs. Par pirmo krājumu “Istaba” (“¼ Satori”, 2009) saņēmis Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju. Latvijas Literatūras gada balvai nominēti arī nākošie divi krājumi – “5:00” (“Mansards”, 2012) un “Grāmata” (“Orbīta”, 2018), par kuru dzejnieks saņēmis arī Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Jaunākais dzejas krājums “Blusu cirks” iznācis 2021. gadā apgādā “Neputns”. Godalgoti arī Arvja Vigula atdzejojumi un tulkojumi – 2021. gadā Dzintara Soduma balva par Ričarda Brotigana grāmatas “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu un 2022. gadā Latvijas Literatūras gada balva par Arkādija Dragomoščenko dzejas izlases “Elēģijas” atdzejojumu. Viguls tulko un atdzejo no angļu, spāņu, horvātu, serbu un krievu valodas. Vērts pieminēt, ka viņš ir viens no jaunākā literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “[Ie]nāc literatūrā” aizsākās 2021. gadā, lai raisītu profesionālas sarunas par literatūru un tās saistību ar vizuālo mākslu, mūziku, teātri, kino un norisēm sabiedrībā.

Foto: Edgars Semanis

10. februārī plkst 12.00 Siguldas novada bibliotēka lielus un mazus aicina uz Ģimenes dienu.

Ģimenes dienā organizatori iesaistīs visu ģimeni lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbībā. Programmā paredzēts lasījums ar leļļu teātra elementiem un radošā darbnīca visai ģimenei, gatavojoties Valentīndienai.

Programmas “La(p)sa” mērķis ir bērniem parādīt, ka lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm: leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu. Grāmatas un lasīšana veicina vispusīgu un daudzveidīgu bērna attīstību, veido emocionālo pieredzi un attīsta personībā radošumu. Bērns kopā ar vecākiem iepazīst savas pirmās grāmatas. Kopā lasīšana veicina ciešu emocionālo saikni starp vecākiem un bērnu, kā arī palīdz apgūt lasītprasmi. Pati lasīšana trenē loģisko domāšanu un atmiņu, attīsta fantāziju un empātiju, kā arī atbrīvo no stresa un satraukuma mirkļiem.

Trešdien, 7. februārī, Siguldas Jaunajā pilī atklāta mākslinieces Lienes Gustas personālizstāde “Meža epifānijas”.

Sengrieķu vārds epifānija apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādu – un Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu.

Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, kas tapušas 2023. gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Aizraušanās ar mežu sākās 2022. gadā, kad Lienei nāca interesants izaicinājums – gleznot savvaļas putnus mācību centrs “BUTS” 2023. gada kalendāram. Uzgleznot putnus tā, lai tie būtu atpazīstami, bet neatgādinātu sausas ornitoloģijas ceļveža ilustrācijas, bija liels un laikietilpīgs darbs. Un putni gleznās atlaidās tik dzīvīgi, ka Lienei tika uzticēts arī nākamais kalendārs – ar lielajiem meža iemītniekiem.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 31. martam.

Foto: Ginta Zīverte