Kultūra - sigulda.lv

Atsaucoties Latvijas Universitātes Lībiešu institūta iniciatīvai, Turaidas muzejrezervātā svētdien, 24. martā, atzīmēs Lībiešu mantojuma dienu. Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Gaujas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā.

Viena no muzejrezervāta pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturisku mantojumu. Lībiešu mantojumu var iepazīt muzejrezervāta ekspozīcijās, izstādēs, rakstu krājumos, katalogos un ceļvežos, izglītojošās programmās, pasākumos un tematiskās ekskursijās.

Visu nedēļu, no 18. līdz 24. martam, muzejrezervāta teritorijā plīvos zaļi balti zilie lībiešu karogi.

24. martā – Lībiešu mantojuma dienā:

iepazīsti Gaujas jeb Turaidas lībiešu kultūras mantojumu ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un brīvdabas ekspozīcijā “Gaujas lībiešu nezūdošais mantojums”;
dodies aizraujošā pārgājienā pa dabas un vēstures izziņas taku – Lībiešu taku. Izmanto QR kodu un skaties video. Seko putniņam un izpildi lībiešu vēsturi izzinošus uzdevumus un rituālus;
pie skulptūras “Lībiešu putns” noskaties video un pievienojies lībiešu putnu modināšanas rituālam.

Uz tikšanos Turaidā!

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Šogad Lībiešu mantojuma diena izsludināta 24. martā. Gatavojoties šai dienai, arī Siguldas novadā visi interesenti tiek aicināti pievienoties lībiešu putnu modināšanas rituālam un ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām iezīmēt novadam būtiskas un it īpaši ar lībiešiem saistītas vietas.

Svētdien, 24. Martā, jau ierasti putnu modināšana notiks Lēdurgā. Tikšanās plkst. 6.00 blakus Lēdurgas Dendroparka info centram, lai tālāk kopā ar folkloras kopu “Putni” dotos pie Mudurgas upītes, ieklausītos putnu balsīs, kas sāk čivināt kādu brīdi pirms saules lēkta, sagaidītu sauli, šūpotos, knaulētos ar raibu raibām olām.

Putnu modināšana ir viena no interesantākajām lībiešu tradīcijām. Tie ticēja, ka putni ziemā neaizlido, bet pārziemo kādā slēpnī.

“Bezdelīgas rudenī uzmeklē niedrainus ezerus, lielā pūlī sēžas uz niedrām, nogrimst ūdenī, kur, pie niedrām turēdamies, pārguļ ziemu. Pavasarī, kad ūdens sāk silt, tās atdzīvojas un izlaižas no ezera”. Šāds ticējums savulaik pierakstīts Umurgas pusē.

Savukārt Siguldā uz Gaujas tilta līdztekus Latvijas valsts karogiem tiks izkarināti arī lībiešu karogi, kuri tiltu rotās līdz aprīļa beigām.

Siguldas novada Lēdurgas pagasts kopā ar Limbažu novadu ietilpst Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā.

Lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta, kas savulaik apdzīvojusi teju trešdaļu Latvijas un gadu tūkstošu laikā devusi nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē.

Visi Lībiešu mantojuma dienas pasākumi Latvijā vienkopus apskatāmi mājas lapā, kuru veido LU Lībiešu institūts.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

Viens no centrālajiem 8. Šūpoļu festivāla laukumiem būs Siguldas Svētku laukums. Tajā šūpotājus sagaidīs tematiskās šūpoles, kuras šoreiz nesīs “Teikas. Leģendas. Varoņi” tēmu.

Pie šūpolēm, noskenējot QR kodu, ikviens apmeklētājs varēs iepazīties ar katru no varoņu portretiem, kurus radīs mākslu skolas “Baltais flīģelis” jaunie talanti, un noklausīties īsu teikas kodolu, ierunātu skanīgās siguldiešu balsīs.

Daudzsološie mākslinieki kopā ar skolotāju Daci Andersoni jau aizrautīgi strādā pie teiku un leģendu varoņu zīmējumiem. Tēli tiek radīti tieši tādi, kādus tos saredz jaunā paaudze, lasot un iepazīstot gadsimtus pārdzīvojušos teiksmainos stāstus – teikas par Gauju, Satezeles pilskalnu, Raganu katlu un Krimuldas baznīcu, leģendu par Turaidas Rozi, Staburagu un Ziemeļmeitu, latviešu literatūras dižgaru radītus darbus – “Pasaka par vērdiņu”, “Zelta Zirgs” un “Uguns un nakts”.

Tiekamies 8. Šūpoļu festivālā, kas norisināsies Siguldas Svētku laukumā no 30. marta līdz 1. aprīlim!

#LieldienasŠūpojasSiguldā

Aizvadītajā gadā tika izstrādāta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tajā noteikti novada kultūras nozares attīstības mērķi un uzdevumi un izstrādāta stratēģiskā rīcību karte. Iedvesmojoties no Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģijas, tapis Elvīras Blomas dzejolis.

Dzejniece Elvīra Bloma tikšanās reizē kultūras centrā “Siguldas devons” ieinteresējas par iespēju uzrakstīt dzejoli, kas sastāv no vārdiem, kas bieži izmantoti Siguldas novada stratēģiskajā kultūras kartē, tādējādi radot jaunradi “Siguldas kultūras locījumi”.

Svētdien, 24. martā, plkst. 12.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs senās mūzikas ansambļa “Ars Antiqua Riga” koncerts “Pasija”. Koncertprogrammā iekļauta teju visa pieejamā un rekonstruētā 16. gadsimta vokālās daudzbalsības mūzika, kas ir sarakstīta Latvijas teritorijā. Ieeja – bez maksas.

Vēlīnās renesanses daudzbalsība ir unikāls mantojums, kas nes liecību par Livonijas laiku. Kantori-komponisti, kas darbojušies Rīgas Doma katedrāles skolā, ir Paulus Bucenus Philorodus (c. 1548–1586), kurš sarakstījis mesu “Iam non Dicam” (1584), pasiju “Domini Nostri Jesu Christi” (1578), tāpat ir saglabājušās dažas motetes. Koncertprogrammā iekļauta arī kantora-komponista Martinus Crusius (Misnicius, c.1526–1607) motete “Cantate Domino” (1596) ar 149. psalma tekstu, kas vēstures avotos minēta, kā tā laika visvairāk atskaņotā motete. Koncertprogrammu caurvij gregoriskie dziedājumi – īpašākie ir no 15. gadsimta manuskripta Missale Rigense (Rīgas).

Senās mūzikas ansamblis “Ars Antiqua Riga” nerimstoši interesējas par vokālo daudzbalsību un dziedāšanu ansamblī. Visi dalībnieki ārpus ansambļa ikdienā ir Latvijas profesionālo koru mākslinieki. “Ars Antiqua Riga” pamatrepertuāru veido Rietumeiropas vēlīno vidusslaiku un renesanses vokālā daudzbalsība, kā arī laikmetīgā mūzika, kas rakstīta ar atsauci uz seno mūziku. Būtiska ir arī ansambļa misija mūziku vest pie cilvēkiem, muzicējot reģionos. 2022. gadā iznāca ansambļa debijas albums “Uģis Prauliņš. Mesa un interlūdijas L’homme armé”: albums ticis nominēts Latvijas gada ierakstu balvai “Zelta mikrofons 2022”, kā arī prestižajai Vācijas ierakstu balvai “OPUS KLASSIK””. 2024. gada sākumā “Ars Antiqua Riga” ar šo koncertprogrammu devās uz senās mūzikas festivālā “AURORE” Helsinkos. Šobrīd ansamblis strādā pie jaunām programmām, starptautiskām sadarbībām un ierakstu albuma.

Ansambļa vadītājs, diriģents Pēteris Vaickovskis ieguvis maģistra grādu JVLMA kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Mācījies arī trombona (emerit. prof. Boļeslavs Voļaks), ērģeļu (prof. Vita Kalnciema) un klavesīna (asoc. prof. Aina Kalnciema) spēli. Zināšanas senajā mūzikā papildinājis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie Jos van Veldhoven, kā arī meistarklasēs ar Dirk Snelling, Doulce Mémoire, Paul Hillier, Peter Phillips un citiem senās mūzikas speciālistiem. Vaickovskis ir ansambļa “Ars Antiqua Riga” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī kormeistara pienākumus. Pēdējā gadā sadarbojies ar diriģentiem Andrew Lawrence-King (Tallinas baroka orķestris) un Lionel Meunier (Vox Luminis sastāva).

Piektdien, 5. aprīlī, plkst. 20.00 Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā mūziķis Rihards Saule ielūdz uz koncertprogrammas “Cita Gaisma” pirmatskaņojumu. Spēcīga vokāla, akustiskās ģitāras un vijoles pavadījumā dodamies ceļojumā uz gaismu, kas ir ap mums – gaismu, ko redzam nevis ar acīm, bet jūtam ar sirdi caur mūzikas darbiem, kas aicina pārdomāt cilvēkam svarīgas tēmas – dzīvi un nāvi, cerību, ticību, un mīlestību.

Koncertprogrammā ietverti gan Riharda Saules oriģināldarbi, gan arī tādas zināmas kompozīcijas kā Kvazimodo dziedājums no Zigmāra Liepiņa operas “Parīzes Dievmātes katedrāle”, “Pie Jesu” (E. L. Vēbers), “Too Much Love Will Kill You” (“Queen”) un citi skaņdarbi.

Jaunais mūzikas projekts “Cita Gaisma” apvieno akustiskās ģitāras, vijoles un balss skaņas. Koncertā piedalās divi talantīgi mūziķi – solists, ģitārists, komponists Rihards Saule un vijolnieks, ģitārists Justs Liepiņš. Katrs no šiem māksliniekiem ir pazīstams ar savu unikālo stilu un muzikālo izteiksmi, un tagad viņi ir radījuši ko īpašu un aizraujošu.

Biļetes cena – 15 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja ir bez maksas, ja netiek aizņemta papildu sēdvieta. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tiešsaistē.

Sestdien, 30. martā, plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs koncerts “Pērkons & JK Sēja”. Apmeklētāji varēs baudīt rokgrupas “Pērkons” visu laiku labākās dziesmas dažādos Saulkrastu novada jauktā kora “Sēja” aranžējumos.

Koncertā līdzās jauktajam korim “Sēja”, kas pērn novembrī ar koncertprogrammu “Pērkona dziesmas” svinēja 20 gadu jubileju, uzstāsies arī rokgrupa “Pērkons” un pianists Austris Kalniņš kora mākslinieciskā vadītāja Ārija Ādamsona vadībā.

Biļetes cena – 12 eiro,ar Siguldas ID karti biļetes iepriekšpārdošanā – 10 eiro. Kontaktinformācija par biļešu iegādi – 29166140.

Lai plašāku iedzīvotāju loku iepazīstinātu ar tām zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē, arī šogad aprīlī visā Latvijā norisināsies akcija “Satiec savu meistaru”. Siguldas novadā akcija norisināsies 6. un 7. aprīlī, piedāvājot apgūt amata prasmi kopumā 11 dažādās meistarklasēs.

Sestdien, 6. aprīlī

Plkst. 10.00–14.00 uz celu jostas un grīdceliņa aušanas meistarklasi aicina Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieces kultūras centrā “Siguldas devons”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 10.00– 14.00 Siguldas TLMS aicina interesentus apgūt gobelēna darināšanas pamatprincipus – gan veidot katram savu gobelēnu, gan piedalīties kopīga lielizmēra gobelēna tapšanā, kas veltīts Siguldai raksturīgai ainavai. Aktivitātes notiks kultūras centrā “Siguldas devons”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 11.00–15.00 rotu darināšana mezglošanas (makramē) tehnikā, izmantojot māla un/vai porcelāna pērles Mālpils Kultūras centrā. Dalība – bez maksas.
Plkst. 11.00–16.00 “Jostiņsegas aušana ripsa tehnikā ar 8 nīšu kārtām” Krimuldas vidusskolā TLMS “Krimulda” telpās. Dalība – bez maksas.
Plkst. 11.00–16.00 diegu pogu darināšana Lēdurgas Kultūras nama rokdarbu studijā “Aģe”. Dalība – bez maksas.
No plkst. 12.00 zeķu papēžu adīšanas nodarbība Mores Tautas namā. Dalība – bez maksas.
Plkst. 17.00–20.00 “Ziedainās jostas un prievītes”. Inčukalna kopienas amatnieces sper pirmos soļus tautisko jostu aušanā un aicina novadniekus pievienoties Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts”. Dalība – bez maksas.

Sestdien un svētdien, 6. un 7. aprīlī

Plkst. 10.00–16.00 Siguldas spieķa darināšanas meistarklase Antras Plavgo Spieķu darbnīcā Siguldas pils kvartālā. Dalība – 2 eiro pieaugušajiem, 1,50 eiro bērniem.
Plkst. 11.00–15.00 iepīt savas saknes Nameja rotā meistara virsvadībā Siguldas veikalā-darbnīcā Pils kompleksā aicina galerija“Baltu rotas”. Interesenti varēs izvēlēties darināt apaļu kulonu vai Nameja gredzenu. Meistarklase aizņems apmēram 3–4 stundas, un tā būs ne tikai radoša pieredze, bet arī iespēja izveidot kaut ko īpašu un nozīmīgu. Dalība – 100 eiro vienai personai, 180 eiro (ja piesakās divatā), 320 eiro (četrām personām). Dalības maksā iekļauts materiāls un viss nepieciešamais, kā arī kafija, tēja un uzkodas.

Svētdien, 7. aprīlī

Plkst. 11.00–14.00 celaines pamattehnikas apgūšana TLMS “Vīgrieze” vadībā Siguldas pagasta Kultūras namā. Dalība – bez maksas.
Plkst. 11.00–17.00 “Nodomu” lakata darināšanas meistarklase Krimuldas Tautas namā. Dalība – bez maksas.

Savukārt plostnieku amata prasmes būs iespēja izzināt Plostnieku naktī, kas notiks 10. maijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.

Lai šīs meistaru dienas ir kā nelieli svētki amata prasmēm, tradīcijai un to saglabāšanai nākamajām paaudzēm!

Sestdien, 23. martā, plkst. 16.00 ikviens aicināts uz Mūzikas klubiņa “Lejā” izstādes “Disko evolūcija” atklāšanas pasākumu.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vienā no Lēdurgas Kultūras nama pagraba telpām aktīvi darbojās Mūzikas klubiņš “Lejā”. Šobrīd, verot telpas durvis, ir sajūta, ka nokļūsti 30 gadus senā pagātnē. Aktīvie puiši (lēdurdzieši viņus sauc par brāļiem Mottēm) no Mūzikas klubiņa “Lejā” ir gatavi parādīt agrāko laiku tehnoloģijas, ar kādām spēlēja ikvienam atmiņā paliekošās diskotēkas.

Izstādē ir apskatāma gan pašu konstruēta dūmu mašīna, gan daudzveidīga gaismas un skaņas tehnika. Aplūkojamas arī afišas ar dažādu mākslinieku autogrāfiem un tā laika avīžu raksti par klubiņa darbību.

Izstāde apskatāma, iepriekš piesakoties uz tālruņa numuru 29166140. Ieeja – bez maksas.

Sestdien, 6. aprīlī, Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējā Informācijas diena. Tā nu jau kļuvusi par tradīciju, gatavojoties vasaras sezonai, kad muzeja speciālisti iepazīstina ar gada aktualitātēm, publikācijām, jaunumiem ekspozīcijās un plašo programmu piedāvājumu.

Pieteikšanās informācijas dienai līdz 4. aprīlim, zvanot uz tālruņa numuru 67971402, 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

PROGRAMMA

Plkst. 9.00–10.00 reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā

Plkst. 10.00–12.00 ziņojumi

Ieraudzīt muzeju bērna acīm – par ekspozīciju “Turaidas Dāvids muzejā”
Turaidas muzejrezervāta direktora p.i. Vija Stikāne
Mantojums un muzejs
Turaidas muzejrezervāta vēsturniece Anna Jurkāne
Sateseles pils un pilsnovads
Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Guntis Zemītis
Lībiešu diēta: zināmais un jaunais
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā glabātāja Alise Gunnarssone
Mežābele dabā un kultūrā. Vai viss ir tā, kā izskatās?
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns
Turaidas muzejrezervāta aktualitātes
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte

Plkst. 12.00–12.30 kafijas pauze

Plkst. 12.30–14.15 ziņojumi

Turaidas pilij 810
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas pasākumu organizatore Sandra Ķirule
Ideju fitness: pārsteidzoša piedāvājuma radīšanai
Ideju un inovāciju institūta dibinātāja Elīna Miķelsone
Dabas daudzveidība no bišu stropa. Degustācija
Biškopis, biškopības kooperatīvās saimniecības “Siguldas medus” valdes priekšsēdētājs Ainārs Mitrofanovs

Plkst. 14.00–15.00 ekskursijas

Ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” – vada Edgars Ceske
Turaidas pilī – vada Jolanta Dukaļska un Anete Jenča
Turaidas mežaparks un Lībiešu taka – vada Ija Kivlina

Dalības maksa – 5 eiro (maksā iekļauti izdales materiāli, kafija, uzkodas).

Ceturtdien, 21. martā, visā pasaulē svin Pasaules dzejas dienu. Kampaņas ideja ir dāvināt ar roku rakstītu paša sacerētu vai kāda pazīstama autora dzejoli ar mērķi veicināt dzejas lasīšanu un dalīšanos tajā ar citiem. Šogad Pasaules dzejas dienas kampaņa norisināsies arī Siguldas novadā.

Pasaules dzejas dienu Latvijā svin jau vairākus gadus. Tajā piedalās skolas, bibliotēkas, kultūras iestādes, organizējot dzejas pasākumus un citas aktivitātes, kā arī viesmīlības uzņēmumi, dodot iespēju par kafiju vai tēju samaksāt ar dzejoli.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa-Sarma, raksturojot kampaņas aicinājumu, pauž: “Dzejas dāvināšana ir cilvēcības apliecinājums. Tā var stiprināt draudzīgu līdzāspastāvēšanu, sniegt garīgu atbalstu, mierinājumu un palīdzēt uzturēt cerību. Tāpēc aicinām kampaņas dalībniekus, kuri vēlas dāvināt dzejoli, ne tikai meklēt cilvēkus savā tuvākajā lokā, bet arī tur, kur kāda laba vārda tik bieži pietrūkst – pansionātos, bērnunamos, krīzes centros.”

Šogad Pasaules dzejas dienas sauklis ir “Dzeja pret vientulību”. Ja vēlies ar dzejoli iepriecināt kādu vientuļu cilvēku, kultūras centrā “Siguldas devons” 20. un 21. martā no plkst. 10.00 līdz 18.00 pie biļešu kasēm vari saņemt īpaši noformētu kampaņas lapu “Uzdāvini dzejoli”. Ar roku uzraksti uz tās savu vai iemīļota autora dzejoli, norādot arī autora vārdu, un uzdāvini to kādam cilvēkam, kuram šobrīd pietrūkst sirds siltuma. Saņēmēja prieks nebūs mazāks arī tad, ja dzejoli uzrakstīsi uz parastas lapas.

Siguldā un novadā 21. martā notiks Pasaules dzejas dienas pasākumi:

Siguldas novada bibliotēkā plkst. 13.00 norisināsies radošā dzejas darbnīca “21. marts – Pasaules dzejas diena. Radošā dzejas darbnīca” 4. līdz 6. klašu skolēniem”.
Krimuldas bibliotēkā no plkst. 10.00 līdz 18.00 notiks Pasaules dzejas dienas aktivitāte “Atpazīsti dzejoļa autoru vai nosaukumu”.
Pasaules dzejas dienas vakarā plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks šī gada otrā saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā”, uz kuru dzejnieks Guntars Godiņš aicinājis tulkotāju Ievu Lapiņu. Sarunas tēma būs senā ķīniešu dzeja un darbs pie dzejas antoloģijas “Upes sniegs”.
Visas dienas garumā dažādās vietās Siguldas pilsētā un novadā būs iespēja ar roku uzrakstīt dzejoli un saņemt par to kafiju vai tēju bez maksas. Akcija katrā vietā norisināsies tik ilgi, kamēr būs pieejamas īpaši noformētās lapas dzejoļu rakstīšanai.

Ar dzejoli par kafiju vai tēju varēs samaksāt:

“Valhalla Lounge” – Pils iela 8A, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 17.00 līdz 18.00);
kafejnīca “Lemburga” – Nākotnes iela 5 (Mālpils Kultūras centra ēka), Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads (no plkst. 12.00 līdz 19.00);
“Mālu krogs” – Mālupes, Sidgunda, Mālpils pagasts, Siguldas novads (no plkst. 12.00 līdz 19.00);
“Eklers” – Pils iela 1, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 9.00 līdz 11.00);
SPA “Hotel ezeri” – Saltavota iela 32, Siguldas pagasts, Siguldas novads, Kalnabeites (no plkst. 16.00 līdz 22.00);
Mālpils muiža – Pils iela 6, Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads (no plkst. 9.00 līdz 19.00);
“Siguldas Ezītis miglā” – Rūdolfa Blaumaņa iela 2, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 15.00 līdz 19.00);
“Smart Coffee Roastery” – Rūdolfa Blaumaņa iela 2A, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 8.00 līdz 18.00);
alus darītava “Kussh Brewery” – Zinātnes iela 11, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 18.00 līdz 22.00);
Siguldas Gaismas Tornis – Ausekļa iela 10, Sigulda, Siguldas novads (no plkst. 12.00 līdz 18.00).

Piedaloties Pasaules dzejas dienas akcijā, izmanto kādu no mirkļbirkām #dzejapretvientulību #uzdāvinidzejoli #pasaulesdzejasdiena un padalies sociālajos tīklos.

Martā Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis” turpina priecēt ar dažādu talantu uzstāšanos.

Otrdien, 19. martā, plkst. 17.00 Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” varēs apmeklēt koncertlekciju “Iepazīstot bigbendu”. Pasākumā piedalīsies Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā.

Tikmēr 25. martā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Stīgu instrumentu nodaļas “Pavasara koncerts”. Koncertā piedalīsies solisti, ansambļi un Siguldas Jauniešu kamerorķestris.

Ieeja abos pasākumos ir bez maksas.