Kultūra - sigulda.lv

Šogad Krimuldas muižā ieplānoti vairāki koncerti, kuru laikā tiks spēlētas iemīļoti latviešu skaņdarbi un jauni muzikāli sacerējumi. Koncerti ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu notiks aprīlī, maijā, jūnijā, septembrī, novembrī un decembrī. Krimuldas muižā paredzēta adventes vainagu meistarklase.

20. aprīlī plkst. 18.00 izskanēs koncerts “Sapnis par baltu kuģi”, kurā piedalīsies Līga Priede un Andrejs Grimms. Līgas Priedes balss, pārsteidzot ar skarbu tiešumu un cilvēcību, dzirdama vairākos Imanta dziesmu ierakstos, savukārt Andreja Grimma ģitārspēle papildinājusi “Autobuss debesīs” pirmos albumus.

Programmā varēs dzirdēt skaņdarbus “Zelta haizivs”, “Svētku diena”, “Tauriņu samtainā smarža”, “Piena ceļš”, “Bimini”, “Betas dziesmiņa”, “Dūdieviņš”, “Smilšu rausis”, “Alvas zaldātiņi” un citas dziesmas, kurām var dziedāt līdzi, vai tādas melodijas, kuras atklās, ko jaunu par komponista daiļrades vēsturi, mūziku, kas spēj rasties tikai mūsu Latvijas vidē un kuras katra šūna tomēr piesātināta ar globālu pasaules elpu.

18. maijā plkst. 18.00 pianists Kristaps Vanadziņš uzstāsies ar savu jauno projektu – solo tūri “Portreti”. Jaunais solo projekts apvieno mūzikas ceļojumu un personisku pieredzi. Tūres laikā Kristaps Vanadziņš ne tikai improvizēs un atskaņos zināmas melodijas, kas sajauksies ar viņa paša mūziku, bet arī aicinās skatītājus piedalīties kopīgā muzikālajā mijiedarbībā. Daži laimīgie klausītāji kļūs par viņa klaviermūzikas portretu, kas taps kopīgi ar mākslinieku uz skatuves.

29. jūnijā plkst. 15.00 norisināsies Aināra Mielava koncerts, piedaloties Aigaram Voitišķim. Ainars Mielavs ir dziedātājs un dziesmu rakstnieks kopš 1986. gada. Uzstājies ar grupām “Jauns mēness”, “Mielavs un pārcēlāji” un arī kā solo mākslinieks. Izskanēs Ainara Mielava populārākās dziesmas no visiem radošajiem periodiem – “Piekūns skrien debesīs”, “Kad mēness jūrā krīt”, “Ai, jel manu vieglu prātu”, “Tu saviļņoji mani”, kā arī pirmatskaņojumi un kopā ar Imantu Kalniņu radītie skaņdarbi.

21. septembrī plkst. 18.00 varēs dzirdēt Imanta Ziedoņa dzeja latviešu komponistu mūzikā Daumanta Kalniņa izpildījumā. Koncertā piedalīsies Daumants Kalniņš (balss/oboja) Romāns Vendiņš (klavieres) Pēteris Liepiņš (kontrabass/basģitāra) Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti). Programmā izskanēs Imanta Ziedoņa dzeja Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Stabulnieka mūzikā.

17. novembrī plkst. 18.00 notiks koncerts “Latviešu mūzikas kaleidoskops”. Rihards Millers Latvijas Nacionālās operas solists kopā ar soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini un pianisti Ēriku Milleri vēlamies piedāvā koncertprogrammu, kura veidota kā latviešu mūzikas krāšņs kaleidoskops. Koncertā skanēs tikai latviešu mūzika. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt retāk atskaņotus darbus, no komponistu Romualda Jermaka, Imanta Zemzara, Roberta Liedes, Lūcijas Garūtas daiļradēm un to skaņražu darbus, kuri savu klausītāju sirdis un mīlestību jau ieguvuši daudzu gadu garumā – Jānis Lūsēns, Zigmārs Liepiņš, Raimonds Tiguls un Raimonds Pauls.

30. novembrī plkst. 11.00 norisināsies adventes vainagu meistarklase ar Daigu Gorbunovu.

8. decembrī plkst. 12.00 izskanēs Ziemassvētku koncerts – Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels. Jānis Lūsēns atzīst, ka dziedātājs un skatuves mākslinieks, ar kuru visilgāk strādāts kopā, ir Zigfrīds Muktupāvels. Abu mūziķu sadarbība aizsākās 1985. gadā, kad Liepājas teātra uzvedumam “Māte un neitronbumba”.

Biļešu cenas no 25 eiro (apmeklētājiem ar“S! Karti”). Biļetes iespējas iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, vai rakstot uz e‑pasta adresi info@krimuldasmuiza.lv.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sieviešu koris “Teiksma” dibināts 1978. gada rudenī un pērn svinēja savu 45. gadadienu, paspējot gan piedalīties Dziesmu un deju svētkos, gan Prāgas Adventa un Ziemassvētku koru festivālā gada nogalē, kur par savu Ziemassvētku dziesmu un tautasdziesmu programmu saņēma sudraba diplomu. Tagad koris aicina atskatīties uz padarīto un uz jubilejas koncertu ielūdz bijušās dziedātājas, draugus un kormūzikas mīļotājus. Koncerts “Teiksmai 45” notiks 9. martā plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.

Koris “Teiksma” apvieno 39 dažāda vecuma dāmas, kurām svarīgs ir dziedātprieks un dzīvesprieks, tāpēc divas reizes nedēļā viņas pulcējas uz mēģinājumiem savā mājvietā – kultūras centrā “Siguldas devons”. Apmēram trešā daļa no dziedātājām kora rindās ir jau vairāk nekā 20 gadus.

45 gadu laikā kolektīvam bijusi notikumiem bagāta un skanīga dzīve. Svarīgākais vienmēr ir bijusi dalība Dziesmu svētkos – nu jau dziedāts 10 svētkos! Ar labiem panākumiem koris ir piedalījies arī starptautiskos koru mūzikas festivālos un konkursos Lietuvā, Polijā, Ungārijā, Čehijā un citviet.

Izveidojusies draudzība ar Siguldas sadraudzības pilsētas Štūres perkusiju ansambli “Sambrassa”, ar kuru kopā savulaik muzicēts Vācijā. 2019. gada vasarā “Sambrassa” dāmas viesojās Siguldā un abi kolektīvi muzicēja Siguldas pilsētas svētku koncertā. “Teiksma” regulāri piedalās Siguldas pilsētas un novada muzikālajos pasākumos. Korim ir daudz draugu visā Latvijā, kopā tiek muzicēts arī dažādos sadraudzības koncertos.

Ar kori “Teiksma” šo gadu laikā ir strādājuši dažādi diriģenti – Ingrīda Kalniņa, Gunta Vāvere, Iveta Rīsmane, Baiba Danovska, Vitolds Rijnieks, Jānis Poruks, bet kopš 1998. gada kora mākslinieciskā vadītāja ir Maija Feldmane. Kora balsis šobrīd spodrina Ilona Eglīte un pie diriģenta pults nereti stājas arī Olga Jakāne.

Jubilejas koncertā “Teiksma” dziedātājas izpildīs savas iemīļotākās dziesmas, tostarp Maijas Feldmanes tautasdziesmu apdares un divu kora dalībnieču kopdarbus – Olgas Jakānes dziesmas ar Marutas Mitrevicas vārdiem. Jubilejas koncertā piedalīsies arī daži no draugiem – Krimuldas vīru koris “Vecie draugi” un vīru koris “Cēsis”, bet par muzikālo atbalstu rūpēsies instrumentālā grupa “Siluets”.

Kora “Teiksma” dāmas ir ne vien lieliskas dziedātājas, bet aizraujas arī ar citiem vaļaspriekiem. Viņu vidū ir gan čaklas audējas, šuvējas un izšuvumu meistares, gan gardu kūku cepējas. Ir dāmas, kas aizraujas ar foto, dekupāžu, batiku, dzeju un pat friziermākslu. Par to, kādiem talantiem apveltītas “Teiksma” dziedātājas, ikviens varēs pārliecināties, pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā apmeklējot izstādi “Teiksmas dāmu dvēseles dziesma”.

Biļetes Siguldas pagasta Kultūras namā iespējams iegādāties stundu pirms koncerta sākuma. Biļetes cena – 3 eiro.

Koprades laboratorijās, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, no 26. februāra aplūkojama izstāde “Tie mūžīgie mirkļi”. Siguldietes Sarmītes Inbergas izstāde vienuviet atspoguļo dažādā veidā fiksētos un izjustos dzīves mirkļus, kas veicinājuši radīt ļoti daudzveidīga rakstura darbus ar vienojošo dabas elementu. Izstāde ļauj ielūkoties unikālajā ūdens dzīvnieku, kā arī augu pasaulē.

Izstādē iespējams uzzināt vairāk par taksidermiju un aplūkot šīs amatniecības nozares darinājumus Devona perioda bruņzivs un pasaulē primitīvākā tetrapoda jeb četrkāja veidolā, kas izgatavoti, pateicoties Latvijas paleontoloģiskajos izrakumos atrastajām folisām atliekām. Vizuālie materiāli sniedz ieskatu laika periodā pirms vairāk nekā 365 miljoniem gadu. Izstādē aplūkojamas arī zivju trofejas, dzīvnieku figūriņas, tāpat var apskatīt īpašus dabas materiālu gaismekļus. Izstāde papildināta ar Sarmītes Inbergas dzeju un autores spilgtākajiem dzīves mirkļiem, kas atspoguļoti skaistāko dabas skatu fotogrāfijās.

Apvienojot savas zināšanas, pieredzi un neizsīkstošo dzinuli radoši darboties, izstādes autore Sarmīte Inberga radījusi interesantus mākslas darbus, tostarp zivju izbāžņus un mulāžas, kas nesuši godalgotus rezultātus arī taksidermijas čempionātos Eiropā un citviet pasaulē.

23. februārī Lēdurgas Kultūras namā skanēja, vizēja, dūca un smaržoja. 12 bērnu un jauniešu folkloras kopas pulcējās Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pulkā eimu, pulkā teku 2024” Piedaugavas un Vidzemes piejūras reģionālajā sarīkojumā/skatē.

Katra kopa gada garumā dažādos veidos izzināja tēmu “Skaņa”, gan pētot un spēlējot dažādus skaņurīkus, gan ieklausoties dabas skaņās un mēģinot tās atdarināt, gan pētot, kā skan cilvēka augums – brīvas balss skanējums, plaukstu ritmi, kāju rībināšana, pirkstu bungāšana pa muguru.

Visas dienas garumā dalībnieki rādīja savas prasmes skatē, piedalījās izzinošās darbnīcās un dejoja kopīgus dančos, gatavojoties ne tikai Valsts izglītības satura centra Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkiem “Pulkā eimu, pulkā teku 2024”, kas šogad notiks Sēlijā, bet arī jau Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Siguldas novadu skatē pārstāvēja Allažu Tautas nama bērnu un jauniešu kopa “Tiptaiņi” un Lēdurgas Kultūras nama “Putni”. Abas kopas ieguva 1. pakāpes diplomus un atzinīgus vārdus par padziļinātu tradīcijas izpēti, kā arī spēju saglabāt brīvību un dabiskumu, esot arī uz skatuves.

Foto: Ginta Zīverte

Mālpils bibliotēkā no 20. februāra līdz 7. aprīlim apskatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu mācību darbu izstāde “Raibu raibā mozaīka”.

Ekspozīcija dalās divās daļās. Vienā telpā skatāmi pie Māras Ārentes stikla dizaina stundās radītās krāsaino stikliņu kompozīcijas. No nelielajiem stikla elementiem izveidotas gan abstraktas, gan reālistiskas kompozīcijas uz balta un melna kartona, kā arī caurspīdīga stikla fona.

Savukārt krāsainās papīra mozaīkas ietekmējusi Dinas Dubiņas izstāde Mālpils Kultūras centrā. Krāšņo emalju vietā izmantotas iepriekšējo gadu kalendāru fotogrāfijas, bet mozaīkas princips ir ievērots. Darbi papildināti un apvienoti ar zelta krāsu. Dubiņas izstāde pētīta un darbi veidoti skolotājas Ērikas Zuteres vadībā.

Pavisam drīz, 9. martā, plkst. 11.00 Allažu Tautas namā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi, kura uzstāsies ar priekšlasījumu “Jaungaitnieki pasaules ceļos: no pirmsākumiem līdz šodienai”.

Latviešu literatūras vēsturē raugoties, nereti pamanāmas kādas domubiedru grupas, kas visbiežāk grupējas ap periodiskiem izdevumiem vai kādu kustību – jaunstrāvnieki, dzelmenieki, zaļvārnieši.

Priekšlasījumā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir jaungaitnieki, kādu jaunu gaitu viņi iezīmēja, kādos apstākļos un kurā zemē šie jaungaitnieki radās, vai tā bija kāda lokāla grupa vai tomēr – nē, kādus procesus jaungaitnieki veicināja, par ko vai pret ko viņi iestājās.

Savulaik kritikā jaungaitnieki pārsteidzīgi tika nodēvēti par vērtību ārdītājiem, bet kāds Vecais Indriķis asprātīgi pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem par “ārdīšanu” rakstīja: “Tad šis epitets ir jāsaprot vārda tiešajā nozīmē kā smaržīga, lekna pļavas zāle, kas nogriezta kaltējas saulē un siltā vējā un to ar mirdzošiem grābekļiem un dakšām izcilā un pārcilā jaungaitnieki. Citiem vārdiem – tie ārda.”

Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita”, kura pirmais numurs iznāca 1955. gadā trimdā, iesākumā bija Amerikas latviešu jauniešu apvienības žurnāls. Tā mērķis bija trimdinieku vidū uzturēt dzīvu latviešu valodu un literatūru. Pirmie žurnāla veidotāji bija Valters Nollendorfs un Lalita Muižniece, visilgāk par to rūpi turēja literatūrzinātnieks Rolfs Ekmanis, bet pēc viņa nāves stafeti pārņēma Juris Žagariņš. “Jaunā Gaita” iznāk gandrīz septiņdesmit gadus – tik ilgs mūžs nav bijis nevienam latviešu literārajam izdevumam. Šobrīd “Jaunā Gaita” iznāk elektroniskā formātā un žurnālā tiek publicēti ne tikai trimdā, bet arī Latvijā dzīvojošu autoru darbi.

Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte.

Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu bēgļu un trimdas literatūras vēsturi, sabiedrisko un kultūras dzīvi pēc Otrā pasaules kara. Piecu zinātnisku monogrāfiju un trīs kolektīvo monogrāfiju autore, ap 200 populārzinātnisku publikāciju autore. Saņēmusi LZA Viļa Plūdoņa vārdbalvu literatūrzinātnē (2003) par monogrāfiju “Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)”, Ērika Raistera piemiņas fonda godalgu (2015) par latviešu trimdas rakstniecības pētījumiem un publikācijām laikrakstā “Laiks”, Egona Līva piemiņas balvu par pētījumu “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā” (2019), darbojas kā redaktore vortālā www.literatura.lv

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja – bez maksas.

Piektdien, 23. februārī, no plkst. 15.00 līdz 18.00 aicinām skolēnus uz 2. galda spēļu pēcpusdienu Siguldas pagasta Kultūras namā.

Pavadi interesantu pēcpusdienu kopā ar draugiem vai nāc iegūt jaunus, kopīgi spēlējot galda spēles! Būsim sagādājuši dažādas spēles no mūsu krājumiem, bet droši aicinām ņemt līdzi arī savas. Līdzi ņemam arī labu garastāvokli un kādu gardumu kopējam galdiņam.

Dalība pasākumā – bez maksas.

30. aprīlī plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā būs skatāma aktiera un režisora Kārļa Anitena un aktrises Annas Šteinas kopīgi radītā komēdija “Aidā, piknikā!”, kas veidota iedvesmojoties no abiem skatuves māksliniekiem pazīstama laulāta pāra un viņu savstarpējām attiecībām kādā reāli notikušā piknikā.

Sadzīvisko komēdiju par latviešu latviešu piknikošanas tradīcijām, klišejām un attiecībām kāda 25 gadus laulāta pāra starpā Anna un Kārlis sarakstīja pirms diviem gadiem. Iestudējums pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada 4. maijā Rīgā, teātra klubā “Austrumu robeža” un pēc četrdesmit nospēlētām izrādēm aizvien ir teātra repertuārā.

Izrādes sižets skatītāju aizvedīs uz kādu atpūtas vietu jūras krastā. Gaidāmais pikniks ar sen neredzētajiem draugiem no studiju laikiem ir Modras un Maigoņa Cirvīšu lielākais notikums šomēnes. Gatavošanās tam notikusi ļoti rūpīgi un pēc strikti izstrādāta plāna, jo draugu lēmums prasa zināmu piepūli – piknikam jānotiek astoņdesmito gadu stilā. Ir pašsaprotami, ka uz satraucošo atkalredzēšanos ar studiju biedriem pēc 15 gadu pārtraukuma Cirvīšu ģimene ierodas divas stundas pirms noteiktā laika. Cirvīšu ģimenes modelī valda stingra hierarhija, kurā galavārds visos jautājumos pieder Modrai (viņa nāk no dispečeru dzimtas), bet prognozes par tās vai citas darbības rezultātu – Maigonim (viņš ir sinoptiķis).

“Iecerētā diena noteikti būtu izvērtusies grandiozos svētkos, ja vien… Intrigu neatklāsim, bet nekas piknika dienā nenotiks tā, kā Modra izplānojusi un Maigonis prognozējis,” stāsta režisors Kārlis Anitens.

Aktrise Anna Šteina piebilst, ka šīs izrādes pamatā ir reāli notikumi: “Mums ar Kārli ir kāds kopīgi pazīstams laulāts pāris, ar kuru nejauši tikāmies vienā piknikā. Šķiet, ka pēc 25 gadiem laulības dzīvē vīrs un sieva paši nemaz vairs nemana, cik komiskas no malas izskatās viņu attiecības. Un izrādās, ka šāds attiecību modelis, kādu aplūkojam izrādē, nav nekāds retums. Spēlējot izrādi Rīgā, itin bieži no zāles dzirdami skaļi čuksti: “Nu pilnīgi tā kā tu!””

Komēdijai “Aidā, piknikā” režisors Kārlis Anitens radījis arī ļoti rotaļīgu un krāsainu dekorāciju, kuras centrālais elements ir brīnišķīgs retro auto, ar kuru abi varoņi cauri skatītāju zālei ieradīsies piknika norises vietā. Biļetes uz 30. aprīļa izrādi Mālpils kultūras centrā nopērkamas Mālpils kultūras centra kasē, Biļešu paradīzes kasēs, tostarp tiešsaistē.

Izrādi organizē SIA “Kārlis Anitens”

Rūpējoties par daudzveidīgu un kopienai saistošu kultūras piedāvājumu novada teritorijās, Siguldas novada Kultūras centrs aicināja iedzīvotāju padomju pārstāvjus, kultūras iestāžu vadītājus un darbiniekus uz “Ideju fitnesu kultūras piedāvājuma attīstīšanai novadā”, kas norisinājās Krimuldas Tautas namā.

Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte: “Kultūra ir efektīvs mazo vietu attīstības akselerators, kas cilvēkiem paver jaunus horizontus. Pēdējo gadu laikā izpratne par kultūras konceptu ir ievērojami paplašinājusies, sevī ietverot ne tikai tradicionālo pasākumu klāstu, bet arī ekonomikas, klimata, sociālos aspektus, radošās industrijas, materiālo un nemateriālo mantojumu, arhitektūru un citus nozīmīgus faktorus.”

Vēršot uzmanību inovāciju nozīmei kultūrā, kā arī prasmju attīstībai un zināšanu nostiprināšanai ideju vadības procesā, iedzīvotāju padomes pārstāvjiem, kultūras iestāžu vadītājiem un speciālistiem bija iespēja tikties ar zinātņu doktori, inovāciju un ideju vadības eksperti Elīnu Miķelsoni, kura ar inovācijām un ideju vadību saistījusi visas savas dzīves jomas gan akadēmiskā un profesionālā, gan personīgā līmenī. Elīna Miķelsone inovāciju apmācību “Ideju fitness” ietvaros līdz šim palīdzējusi rast jaunas idejas un risinājumus jau vairāk nekā 400 esošajiem un topošajiem uzņēmumiem.

“Paldies visiem pasākuma dalībniekiem par veltīto laiku, aktīvu iesaisti un patiesu ieinteresētību kopā rast jaunas idejas, lai Siguldas novadā varam piedāvāt dažādus projektus un pakalpojumus, kas atbilst kopienu vajadzībām. Aizrautība, ar kādu tika strādāts pie jaunām idejām, apliecina, ka klātesošajiem kultūra ir sirdī,” uzsver Siguldas novada pašvadlības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Inovāciju apmācību procesā tika izmantotas radošās domāšanas metodes, intelektuālas un fiziskas provokācijas. Ideju kopradīšanas pasākums bija lieliska iespēja veicināt pozitīvas pārmaiņas novada teritoriju kultūras piedāvājumā, kā arī atklāt tā potenciālu.

21. aprīlī plkst. 14.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina uz muzikālu pasaku ģimenēm un bērniem vecumā no 5 līdz 9 gadiem “Kaķpēdiņu skola”. Nebēdnīgā piedzīvojumā pa “Kaķpēdiņu skolas” gaiteņiem klausītājus vedīs aktieris Artūrs Putniņš un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi.

Muzikālajā izrādē skanēs mūzikas šedevri – Kamila Sensānsa “Gulbis” no cikla “Dzīvnieku karnevāls”, Sergeja Prokofjeva “Maršs”, Dmitrija Kabaļevska “Klauni”, Modesta Musorgska “Bidlo” no cikla “Izstādes gleznas”, grupas “Queen” hīts “Under Pressure”.

Šajā piedzīvojumā apmeklētājus vedīs aktieris Artūrs Putniņš un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi – Arvīds Zvagulis (vijole), Oskars Bokanovs (kontrabass), Kaspars Majors (trombons) un Edgars Saksons (sitaminstrumenti). Režisors – Edgars Niklasons.

Pasakas autors ir dzejnieks, rakstnieks, skolotājs Herberts Dorbe (1894–1983). Spēlēja klavieres un vijoli. Mūziku iemīļoja bērnībā, kad viņa dzimtajās mājās Zlēku Zušos vijoli brīvbrīžos mēdzis spēlēt skroderis Leitis. Nopietnāk mūziku Dorbe iepazina, mācoties Ventspils pareizticīgo draudzes skolā – Bahs, Šūmanis, Čaikovskis. Vistuvākais komponists rakstniekam bija Bēthovens.

Aktīvākā rakstīšana sākās 50. gadu beigās pēc aiziešanas pensijā. Herberts Dorbe rakstīja dzeju, prozu, lugas, bija mācību grāmatu autors. Tēlainie, ritmiskie, šķelmīgi asprātīgie Dorbes dzejoļi bērniem ieguvuši nozīmīgu vietu latviešu literatūrā. Dzejā pārdomas un atziņas, dzīves vērojumu vairāk nekā lirisku izjūtu. Bagāts dokumentāls un kultūrvēsturisks materiāls ietverts Dorbes prozā par Ventspils novadu 19. gadsimtā. Dorbe rakstīja recenzijas par koncertiem. Kolekcionēja senlietas, ko sauca par “senču putekļiem”.

Biļetes cena – no 10 līdz 16 eiro.Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

Svētdien, 18. februārī, jau ceturto reizi sirsnīgā un emocijām bagātā labdarības koncertā “Cīruļputenī” visi kopā izdarījām labu darbu, palīdzot Siguldas novada bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana. Kopā saziedoti 7411 eiro.

Par saziedoto naudu būs iespēja palīdzēt Tomasam, Ivim, Pēterim, Kārlim, Justam, Edžum un Kristianam, nodrošinot medikamentus, nepieciešamās terapijas, palīglīdzekļus vai aparatūru un palīdzību ārkārtas gadījumos. Paldies visiem apmeklētājiem, kuri nepalika vienaldzīgi.

Paldies labdarības koncerta rīkotājiem – Valteram Krauzem un Ilzei Jakubovskai par jau ceturto labdarības koncertu Siguldā.

Paldies vadītājam Arnim Krauzem, dziedātājiem Aijai Vītoliņai, Agnesei Rakovskai, Paulai Dundurei, Sabīnei Mustermanei, Paulai Saijai, Zigfrīdam Muktupāvelam, Daumantam Kalniņam, Gatim Irbem, Pēterim Upelniekam un mūziķiem Romānam Vendiņam, Mārcim Auziņam, Ainim Zavackim un Pēterim Liepiņam.

Paldies arī pašaizliedzīgajai “Siguldas devons” komandai, frizierēm un make-up meistarēm, SIA “CXT” Aleksim, Laurim un Raivim par gaismu un tehnisko nodrošinājumu, Mārtiņam Klišānam par video sižetiem, “Hotel Sigulda” restorānam par cienastu dalībniekiem, “Biļešu paradīzei”, “Cerību spārniem”, Siguldas novada pašvaldības Sociālajam dienestam, kā arī Gintai Zīvertei par skaistajiem foto mirkļiem no sirsnīgā koncerta.

Jau ziņojām, ka katrs koncerta tapšanā iesaistītais mūziķis, fotogrāfs, video mākslinieks, radošā komanda un tehniskie speciālisti deva savu ieguldījumu nesavtīgi, nesaņemot atlīdzību. Kopā mēs palīdzējām Siguldas novada bērniem un viņu ģimenēm.

Foto: Ginta Zīverte

Atzīmējot slavenā dzēriena “Allažu ķimelis” 200 gadu bagāto vēsturi, sestdien, 17. februārī, Allažu Tautas namā atklāta mobilā ekspozīcija “Allaž laipni Allažos.

Unikālā ekspozīcija stāsta par Allažu muižas likteni, kādreizējo spirta brūzi, muižas īpašniekiem un ķimeņu liķiera receptes turētājiem fon Blankenhageniem un, protams, par pašu “Allažu ķimeli” – tā izplatību un daudzveidību pasaulē.

Ekspozīcijas telpiskais izvietojums un tematisko plakņu savstarpējā saspēle ir nozīmīgs Reiņa Suhanova devums, kas izstādē ļauj gan izzināt, gan attīstīt paralēlus stāstus. “Allažu ķimeļa” vēstures ceļu un receptes noslēpums vēl šodien nav līdz galam atklāts, tāpēc ikvienam apmeklētājam ir iespēja kļūt par daļu no atvērtā formāta ekspozīcijas, to papildinot ar informatīviem materiāliem, fotogrāfijām, kādu “Allažu ķimeļa” pudeli, etiķeti vai ko citu.

Ekspozīciju iespējams apmeklēt gan individuāli, gan grupās otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00 vai citā laikā, iepriekš piesakoties, rakstot uz e‑pasta adresi kimelis@sigulda.lv vai zvanot Allažu Tautas nama vadītājam (tālruņa numurs 26556207).

Papildus ekspozīcijai iesakām izbaudīt Allažu burvību, apskatot netālu esošo Černausku akmeni, Ezernieku karsta kriteni jeb Linezeru, Kaļķugravu jeb Mežmuižas avotus, Allažu muižas parku un vietu, kur vēsturiski atradusies Allažu muižas ēka. Savukārt nobaudīt Allažu ķiemeli vai kādu citu gardu dzērienu, piemēram, Latvijā ražotu vīnu, varēsiet “Zilver” dzērienu darītavā.

Projekts “Allaž laipni Allažos” Nr. 23–04-AL32-A019.2202–000005 tapis ar Siguldas novada pašvaldības, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Aicinām ielūkoties fotoreportāžā no mobilās ekspozīcijas atklāšanas pasākuma.

Foto: Edgars Semanis