Kultūra - sigulda.lv

Šī gada sākumā nosaukumu maiņu piedzīvojuši septiņi Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Lielākās pārmaiņas piedzīvojis plašais Lēdurgas pagasta amatiermākslas kolektīvu pulks.

Lēdurgas pagasts iekļaujas Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, kas 2022. gadā ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai saglabātu un godātu lībiskās kultūrtelpas mantojuma iezīmes, tostarp lībiešu valodu, nosaukumi tiek mainīti Lēdurgas bērnu, skolēnu, jauniešu tautas deju kolektīviem, kā arī rokdarbu pulciņam. Savijot lībiešu valodu un Lēdurgas apkārtnes iezīmes, tapuši unikāli un skanīgi kolektīvu nosaukumi.

Turpmāk Lēdurgas pirmsskolas bērnu tautas deju kolektīvs būs pazīstams ar nosaukumu “Upīte”. Lēdurgas 1.– 4. klašu skolēnu tautas deju kolektīvs sauksies “Lapu upe”, savukārt 5.– 9.klašu kolektīvam būs nosaukums “Urga”. Jauniešu deju kolektīvs “Metieniņš” būs pazīstams kā Jauniešu deju kopa “Lauga” – lībiešu valodā ‘ūdens lāma purvā’. Nosaukuma maiņa simbolizē pārmaiņas gan kolektīva sastāvā, gan darbības idejā – strādāt ar raksturdeju, dejas stāstu, vienlaicīgi saglabājot arī darbu ar Dziesmu un deju svētku repertuāru.

Līdzšinējais Lēdurgas rokdarbu pulciņš turpmāk sauksies Lietišķās mākslas studija “Aģe”, kas apzīmē upes un ezera nosaukumu Lēdurgā. Nosaukums sasaucas arī ar vārdu ‘eģe’ – audekla mala – un ‘aģe’, kas līvu valodā nozīmē “mala”.

Tāpat nosaukums mainīts Siguldas pagasta kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim, turpmāk to sauks “Si”. Ansamblis ar šo nosaukumu startējis savā pirmajā uzstāšanās reizē un vēlas to saglabāt. Nosaukumam “Si” ir trīskārša nozīme – Si kā Sigulda, Si kā sieviešu un Si kā nots.

Arī Mores Tautas nama Lietišķās mākslas kolektīvs “Mores rokdarbnieces” piedzīvo pārmaiņas un veic sava nosaukuma maiņu – tagad to pazīsim kā Lietišķās mākslas studiju “More”.

Foto: A. Šmits

Februārī Siguldas novada bibliotēkā ģimenes ar bērniem, rokdarbnieki un ikviens cits interesents aicināts apskatīt Inas Servutas tamborēto rotaļlietu un mīļmantiņu izstādi. Tajā skatāmi tamborēti dzīvnieki un grāmatu varoņi.

Katra rotaļlieta ir unikāla un kvalitatīvi veidota. Rotaļlietas ir tamborētas no kokvilnas un akrila dzijas. Tās ir maigas pieskārieniem un ērti satveramas ar mazuļu rokām. Vienas rotaļlietas radīšana var aizņemt vairāk nekā nedēļu.

Ina Servuta ir zīmola “Mimi Toys” radītāja. Interese par rotaļlietu tamborēšanu viņai aizsākās 2013. gadā pēc pirmās meitas dzimšanas. Tā tapa pirmais rotaļu kaķis – ļoti ērts mazajām rociņām, noderīgs brīdī, kad nāca pirmie zobiņi, un bija mīļmantiņa, ejot gulēt.

Ieeja – bez maksas.

No 6. līdz 29. februārim Siguldas novada bibliotēkā skatāma mākslinieka Ata Ieviņa fotogrāfiju izstāde “Plakāti un ieraudzījumi”. Izstāde atklāj Ata Ieviņa spēju uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma, paradoksu brillēm, kas kļuvusi par viņa mākslas rakstura svarīgu īpatnību. Savukārt 17. februārī plkst. 12.00 bibliotēka aicina uz tikšanos un sarunām ar mākslinieku.

Plakātos skatītājs ieraudzīs vizuālu un trāpīgu mākslinieka skatījumu uz dažādām problēmām sabiedrībā, kas arvien aktuālas: tā ir vardarbība ģimenē, alkoholisma problēmas, politiskie procesi, laulības dzīve, veselības un vides aizsardzība u.c.

Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks, kuru allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un foto tehnikas. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājā Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos. Strādājis par preses fotogrāfu žurnālos “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”.

Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš 20. gadsimta 70.–80. gados mērķtiecīgi aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu. Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Janvāra beigās Valmierā jau 23. reizi notika Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētais Jaunrades deju konkurss. Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Dūka”.

27. un 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā pulcējās 72 deju kolektīvi no visas Latvijas. Konkursam divās kategorijās tika pieteiktas 130 tautas un skatuves dejas, kuras veidojuši 56 horeogrāfi – gan tie, kurus saucam par pieredzes bagātajiem, gan tie, kas vēl tikai nesen uzsākuši savu radošo darbību. Jaunrades deju konkursā piedalījās arī vairāki Siguldas novada deju kolektīvi – kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” (vadītāja Ieva Roķe) un Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska). Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.

Trešdien, 7. februārī, plkst. 18.00, mākslinieces Lienes Gustas 33. dzimšanas dienā, Siguldas Jaunajā pilī tiks atklāta viņas pirmā lielā personālizstāde “Meža epifānijas”.

Sengrieķu vārds epifānija apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādu – un Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu.

Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, kas tapušas 2023. gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Aizraušanās ar mežu sākās 2022. gadā, kad Lienei nāca interesants izaicinājums – gleznot savvaļas putnus mācību centrs “BUTS” 2023. gada kalendāram. Uzgleznot putnus tā, lai tie būtu atpazīstami, bet neatgādinātu sausas ornitoloģijas ceļveža ilustrācijas, bija liels un laikietilpīgs darbs. Un putni gleznās atlaidās tik dzīvīgi, ka Lienei tika uzticēts arī nākamais kalendārs – ar lielajiem meža iemītniekiem.

Arī Lienei šīs gleznas bija atklāsmes, un tagad viņa pati uz dzīvo dabu raugās citām acīm. “Jo vairāk gleznoju dabu, jo biežāk, vienkārši ieraugot kādu augu vai dzīvnieku, jau redzu, kā to gleznotu. Kādas būtu proporcijas un detaļas, kā es klātu krāsu slāņus un kādi būtu darba noslēguma triepieni, pēc kuru uzklāšanas dzīvnieks vai augs gleznā atdzīvojas – skropstas, ūsas, smalkās spalviņas, kas iemirdzas saules gaismā, vai auga dzīslojums,” atzīstas māksliniece.

Liene ir divu bērnu mamma, un gleznojot bieži vien blakus ar lielu atbildības sajūtu stāv divi asistenti – Olivers un Odrija. Daudzās gleznās kāds otas triepiens pieder arī viņu mazajām rociņām, turklāt Odrijai īpaši patīk krāsot mammas gleznu maliņas. Liene Gusta ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, bet pirms Mākslas akadēmijas labi profesionālie pamati ielikti Alūksnes Mākslas skolā un Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā. Māksliniece dzimusi Alūksnē, un augusi Jaunlaicenē, dzīvības pilnos laukos ar skaistu Alūksnes augstienes dabu. Taču tagad jaunā gleznotāja ir siguldiete un dzīvo Siguldas novadā.

Izstāde “Meža epifānijas” būs apskatāma līdz 31. martam un izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieeja izstādes atklāšanā ir bez maksas.

Sestdien, 3. februārī, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz savu nu jau par tradīciju kļuvušo koncertu “Baltās ziemas deju virpulī”, kas šogad notiks jau 14. reizi. Skatītājus priecēs gan Ulda Žagatas un Taigas Ludboržas, gan Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa un arī “Vizbulītes” vadītājas Indras Ozoliņas radītās horeogrāfijas, kā arī citu autoru dejas.

Koncertā uzstāsies deju kolektīva “Vizbulīte” A un B grupa un dejotāju draugu kolektīvi – jauniešu deju ansamblis “Daiļrade”, tautas deju ansambļi (turpmāk – TDA) “Līgo”, “Rotaļa”, “Teiksma” un “Vektors”. Lai arī “Vizbulītes” dejotājiem draugu netrūkst, šos viņi var saukt par vieniem no labākajiem, jo ne velti koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” dejotāji no TDA “Rotaļas” piedalīsies jau 12. reizi, no TDA “Līgo” – 10. reizi, no jauniešu deju ansambļa “Daiļrade – 9. reizi, no TDA “Teiksma” – 8. reizi, bet TDA “Vektors” uz šo koncertu dosies jau 7. gadu.

Biļetes cena – 5 eiro,iepriekšpārdošanā Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un kultūras centra “Siguldas devons” kasē.

Svētdien, 11. februārī, plkst.19.00 ikviens aicināts Siguldas pagasta Kultūras namā uz izrādi “Aidā, piknikā!”, kuru autori, režisori un spēlmaņi ir Anna Šteina un Kārlis Anitens. Šī ir sadzīviska komēdija par latviešu piknikošanas tradīcijām, kurioziem un klišejām, par draugiem, kuri varbūt nemaz nav draugi un par mīlestības uguntiņas iedegšanos no jauna.

Gaidāmais pikniks ar sen neredzētajiem draugiem no studiju laikiem ir Modras un Maigoņa Cirvīšu lielākais notikums šomēnes. Kā uzskata vīrs un sieva, gatavošanās tam notikusi ļoti rūpīgi un pēc strikti izstrādāta plāna, jo draugu lēmums prasa zināmu piepūli – piknikam jānotiek astoņdesmito gadu stilā. Ir pašsaprotami, ka uz satraucošo atkalredzēšanos ar studiju biedriem pēc 15 gadu pārtraukuma Cirvīšu ģimene ar īrētu retro auto piknika norises vietā ierodas divas stundas pirms noteiktā laika. Kā varam nojaust, Cirvīšu ģimenes modelī valda stingra hierarhija, kurā galavārds visos jautājumos pieder Modrai (viņa nāk no dispečeru dzimtas), bet prognozes par tās vai citas darbības rezultātu – Maigonim (viņš ir sinoptiķis).

Iecerētā diena noteikti būtu izvērtusies grandiozos svētkos, ja vien… Intrigu neatklāsim, bet nekas piknika dienā nenotiks tā, kā Modra izplānojusi un Maigonis prognozējis. Taču negaidītie notikumi palīdzēs sievai un vīram pēc 25 gadu rutinētās laulības dzīves ieraudzīt vienam otru no jauna. Ak, jā… Un kas tā par ēterisku būtni, kura visu šo laiku saldi dus Cirvīšu ģimenes auto aizmugurējā sēdeklī? Tā ir Zane!

Biļetes cena ir 25 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un tiešsaistē.

Visu mīlētāju dienā, 14. februārī, plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā gaidāms īpašs Valentīdienai veltīts koncerts “Amore Mīla”, kurā skatītājus un klausītājus priecēs itāļu dziedātājs, pasākumu un televīzijas raidījumu vadītājs Roberto Meloni un mūziķe Jenny May.

Pērn divi temperamentīgi dziedātāji Roberto Meloni un Jenny May aizsāka romantiskus koncertus Latvijā. Šogad mūziķi sagatavojuši romantisku Valentīndienas koncertprogrammu visiem, kam mīlestība nav sveša. Tas nebūs parasts koncerts. Mūziķi jūs aicina uz īstu, privātu muzikālu tikšanos, atklājot par sevi patiesus un līdz šim nedzirdētus mīlestības stāstus. Nav svarīgi, vai esi attiecībās vai brīvs. Varbūt tieši koncertā sastapsi savu lielo mūža mīlestību.

Mīlestība nepazīst robežas. Kā Latvijā, tā Āfrikā ikviens vēlas būt mīlēts. Tieši tāpēc mūziķi izpildīs tautā zināmas kompozīcijas astoņās valodās. Koncertā izskanēs tādi grandi, kā “Besame Mucho”, “Mamma Maria”, kā arī Jenny May lielākie hiti “Es gribu vēl mīlēt”, “Bez puišiem nevar” un vēl citas iemīļotas kompozīcijas. Koncertā dzirdēsiet gan trauslas un dziļi personiskas, gan arī karstasinīgas un kaisles piepildītas kompozīcijas. Jenny May un Roberto gaidīs jūs uz muzikālu Valentīndienas tikšanos.

Biļešu cena – 12, 15, 18, 20 un 22 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā un Biļešu Paradīzes kasēs, tostarp tiešsaistē.

Sestdien, 3. februārī plkst. 12.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” 3. sezonas pirmā tikšanās. Tajā literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar priekšlasījumu “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru”, kas veltīts vienam no jaunākajiem literārajiem strāvojumiem.

Tikšanās laikā literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergs stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs. Jāatzīmē, ka Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju video ierakstus būs iespējams noskatīties arī kultūras centra “Siguldas Devons”

kanālā.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā! Ieeja pasākumā – bez maksas.

No 14. februāra līdz 11. aprīlim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā būs skatāma dubultizstāde “Portreti un citi radījumi”, kurā būs eksponēti tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles filca darbi un Asnates Blankveinas ar leļļu ekspozīcija. Izstādes atklāšana norisināsies 14. februārī plkst. 17.20.

Tekstilmāksliniece Līva Kaprāle specializējās filcēšanas tehnikā. Filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, tiek transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās. Tekstildarbu radīšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm klātesošais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma. Iespējams, ka darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcicisma, bet reizē tajā ir iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko cilvēks pats sev veido. Cilvēka tēla pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīvu un stihiju atainojumu.

Iepazīstot Asnates darbus, rodas iespaids, ka katrs no darbiem zināmā mērā atspoguļo pašu autori. Dzīvnieki nav radīti tikai tāpat vien, tajos ir ietverta interese par dažāda veida dzīvajām būtnēm, to savstarpējo saspēli, kas manāma sevišķi dažu darbu harmoniskajā saskarē, kā arī saistībā ar cilvēku. Tiek atspoguļots paradokss par to, ka dzīvnieks, kam bieži dabā ir piešķirta, piemēram, plēsēja loma, patiesībā var būt maigs un sargājams. Un prātā nāk arī jautājums par to, vai cilvēks, kas ne reizi vien tiecas būt pārāks par citām dzīvajam būtnēm, tāds patiešām ir. Līdz ar to jāsaka, ka mākslinieces veidotie tēli, kas sākumā šķiet kā pavisam vienkārši, jauki un mīksti dzīvnieciņi, patiesībā ļauj ieslīgt arī nopietnās pārdomās par apkārtējo pasauli un tajā kopīgi eksistējošām dzīvajām būtnēm.

Piektdien, 2. februārī, plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā varēs izbaudīt izrādi “Kā sagaidīt citplanētieti”, kas paredzēta bērniem no 1. līdz 4. klasei. Izrāde būs vienā cēlienā. Izrādes stāsts caur humoru iedrošina un māca, kā pārvarēt bailes no neērtām situācijām, nepatīkamām sajūtām un nepazīstamiem cilvēkiem.

Somu rakstnieks Petri Tamminens, šīs grāmatas autors, vaļsirdīgi atzīstas: “Ja manā pagalmā nolaistos citplanētietis, es ātri bēgtu prom. Vai arī paslēptos drēbju skapī. Es baidos no citplanētiešiem. Godīgi sakot, es baidos pat no cilvēkiem. Es nekad neesmu skaitījis, taču domāju, ka dzīves laikā esmu baidījies no vismaz desmit tūkstošiem cilvēku.”

Vai arī tev reiz uzmākušās bailes no citplanētiešiem? Vai varbūt pats kādreiz esi juties kā viens no tiem? Ja tā labi padomā, varbūt nevienam nemaz nav jābaidās, bet gan vienkārši jāiepazīstas. Caur kustību prieku un dauzīšanos izrādē visi kopā meklēsim veidus, kā sagatavoties randiņam ar citplanētieti, ja nu tāds tomēr notiek. Tāpat izlūkosim, vai tāds nemājo arī kaut kur dziļi mūsos pašos, kad nebaidoties, ko kāds padomās, ļaujamies trakulīgām dejām.

Radošā komanda: Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Biļetes cena – 8 eiro.Iepriekšpārdošanā ar Siguldas ID kartes atlaidi – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā (otrdiena–trešdiena: plkst. 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: plkst. 14.00–18.00). Biļetes var iegādāties arī “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Foto: Matīss Markovskis

3. februārī plkst. 18.00 ikviens interesents ir aicināts uz Siguldas novada Kultūras centru “Siguldas devons”, kur uz skatuves koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” priecēs jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un citi.

Koncertā “Baltās ziemas deju virpulī” ar DK “Vizbulīte” kopīgā deju virpulī griezīsies un gan tautā iemīļotas horeogrāfijas, gan dažādus jaunus izpildījumus un interpretācijas izdejos kolektīvi TDA “Līgo”, “Rotaļa”, “Teiksma”, “Vektors” un DA “Daiļrade”.

Biļetes nopērkamas “Siguldas devons” biļešu kasē, kā arī “Biļešu paradīze”, tostarp tiešsaistē.