Kultūra - sigulda.lv

Svētdien, 3. decembrī, “Siguldas devonā” bija rosīga diena – tikās gan Siguldas, gan citu Vidzemes novadu lietišķo studiju dāmas, lai piedalītos projekta “Latvju raksti. Citādība 2023” radošajā meistarklasē.

Novembra sākumā smēlušās ideju tiešsaistes lekcijās par to, kā no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem tiek adīti, austi, šūti un citos veidos radīti mākslas darbi gan kaimiņvalstīs, gan citos kontinentos, nu rokdarbnieces tikās, lai pašas darbotos un apgūtu jaunas iemaņas. Un īpaši daudz tikšanās reizē tika domāts par spilvenu, kas “Siguldas devonā” uzmanības centrā būs nākamā gada pavasarī, kad taps izstāde, noslēdzot jau otro Siguldas novada Kultūras centra realizētā projekta “Latvju raksti.Citādība” ciklu.

Idejas par to, kā uz spilvenu skatīties no dažādiem skatpunktiem, meistarklašu dalībniecēm palīdzēja rast pasniedzējas – tekstilmākslinieces Una Valtere, Šarlote Baškevica un Ilona Valaine-Blekte, kuras ar Siguldas novada lietišķajām studijām draudzība saista jau kopš zeķu darināšanas laika Latvijas Mākslas akadēmijas stendam Milānas Dizaina mesē.

Kopīgiem spēkiem tapa skaidrs, ka spilvens var būt gan mīļmantiņa un mierinājums, gan atbalsts lasīšanas un raudāšanas brīžos, tas var būt gan papardēm, gan spalvām pildīts. Bet galvenais – spilvena radīšanas process ļauj neierobežotu vaļu fantāzijai un dažādu tehniku izmantošanai!

Tikšanās reizē Siguldas, Mālpils, Mores, Lēdurgas, Līgatnes, Saulkrastu un Sarkaņu lietišķo studiju dāmas apguva arī multivīvu un saules drukas tehniku, dažādoja pieredzi par ūdenī šķīstošā flīsa auduma izmantošanas iespējām jaunu darbu radīšanai no šķietami vairs nevērtīgu audumu un dziju atgriezumiem.

Radošums, dalīšanās ar domām un prasmēm ļāva iepazīties dažādu studiju dalībniecēm un sagaidāms, ka šī nebūs vienīgā viņu tikšanās reize. Cerams, ka “Siguldas devona” meistarklasē iegūtās iemaņas dalībnieki aizvedīs līdzi uz mājām, lai tur dalītos ar citiem studiju kolēģiem un tādējādi ne vien teorētiskās zināšanas, kas ikvienam bija pieejamas tiešsaistes seminārā, bet arī praktiskās idejas sasniegtu plašu amatnieku loku.

Par to ikviens varēs pārliecināties 2024. gada aprīlī, kad kultūras centrā “Siguldas devons” tiek plānota jau otra lietišķās mākslas darbu izstāde, šoreiz goda vietā ceļot spilvenu. Izstāde taps, saglabājot cieņu pret tradīciju un vienlaikus apliecinot meistaru radošumu un māku etnogrāfisko apvienot ar laikmetīgo. Izstādē piedalīties jau atkal tiks aicināti tautas lietišķās mākslas amatu pratēji no visas Latvijas.

Projekta “Latvju raksti.Citādība” mērķis ir sniegt tālākizglītības iespējas un iedvesmot tradicionālo amatu pratējus visā Latvijā, lielu uzmanību pievēršot ilgtspējībai un amata prasmju apvienošanai ar inovatīviem risinājumiem. To atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar Čučumuižas rūķiem sestdienas, 2. decembra, vakarā iedegta pilsētas centrālā egle. Klātesošie siguldieši un pilsētas viesi baudīja muzikālu uzvedumu “Ziemassvētki Čučumuižā” un piedalījās svētku ekspozīcijas “Teddy lāču Ziemassvētki” atklāšanā koprades laboratorijās.

Laukumā pie Laimas pulksteņa mākslinieks Ivars Mailītis “iedzīvināja” veselus trīs latviešu klasiķu darbus – pasakas “Mazais ganiņš”, “Zaķīša pirtiņa” un “Baltā grāmata”.

Šogad ikvienu, kurš vēlas savās atmiņās atgriezties bērnībā un piedzīvot priecīgu tikšanos ar Teddy lāčiem, mākslinieki Ināra Liepa un Uldis Liepa aicina apciemot stikla namiņus Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur līdz pat janvāra beigām būs mākslinieku iekārtota neparasta Ziemassvētku izstāde. Izstādē var iepazīt Teddy lāču pasauli no klasikas līdz avangardam.

Foto: Edgars Semanis

Siguldā, koncertzālē “Baltais flīģelis” 1. decembra vakarā klausītājiem bija iespēja baudīt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu operetes mūzikas programmu “Dzirkstošā operete”.

Koncertprogrammā bija klausāmas spilgtākās operetes melodijas, kā Rozalindas čardašs no Johannesa Štrausa operetes “Sikspārnis” vai Prinča Sou-Čonga ārija “Dein ist mein ganzes Herz” no Franca Lehāra operetes “Smaidu zeme”. Klausītājiem bija iespēja dzirdēt jau iepriekš iepazītu Lehāra un Štrausa mūziku, kā arī klausīties ne tik pazīstamas melodijas. Programmā iekļāva arī spāņu zarzuelu un franču operetes paraugus.

Koncertprogrammu “Dzirkstošā operete” izdziedāja četri Latvijas Nacionālās Operas mākslinieki: Inga Šļubovska-Kanceviča (soprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Rihards Millers (baritons), Ērika Millere (operas solistu koncertmeistare). Klausītājus ar koncertprogrammas saturu iepazīstināja Orests Silabriedis.

Atgādinām, ka operete ir viens no vislabāk atpazīstamajiem vokālās mākslas žanriem. Tā radusies 19. gadsimta vidū un savu popularitāti nav zaudējusi arī šodien. Operetes savus klausītājus uzrunā ar viegli izklaidējošajiem libretiem, bet, neskatoties uz maldīgo vieglās akadēmiskās mūzikas priekšstatu un izklaidējošo raksturu, tās ir bagātas ar augstvērtīgām un tehniski sarežģītām ārijām un duetiem. Tādēļ vēlamies klausītājiem piedāvāt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu operetes mūzikas programmu.

Foto: Edgars Semanis

Māksliniece Dina Dubiņa aicina uz savas jaunākās izstādes “Eņģeļu gaisma” atklāšanu Siguldas Jaunās pils salonā 14. decembrī plkst. 18.00. Ar īpašu muzikālu pārsteigumu viesus priecēs mūziķis Kaspars Tobis.

Šajā nemierīgajā un trauksmainajā pasaulē vienīgi eņģeli ir tie, kam lūgt mierinājumu un aizsardzību. Tiem līdzās arī daba šai laikā īpaši koša, dāvājot mums gan ziemeļblāzmas, gan īpašus saulrietus. Šīs divas tēmas caurvīsies mākslinieces izstādē “Eņģeļu gaisma”.

Darbi izgatavoti karstās emaljas tehnikā (juvelieru emalja uz kapara), daudzkārt apdedzināti 1000 grādu temperatūrā, izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem, praktiski mūžīgi.

D. Dubiņa dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Igaunijas Mākslas akadēmijas metālmākslas katedru, iegūstot maģistra grādu un jau daudzus gadus par savām mājām sauc Siguldu. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada. Piedalījusies vairāk nekā 200 izstādēs Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Somijā, Japānā, Francijā, ASV un citās valstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1983. gada. Vairāk nekā 40 personālizstādes, nozīmīgākās – galerijā “Daugava”, “Rīgas galerijā”, galerijā “Putti”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Grācā (Austrija), Štūrē (Vācija). Darbi atrodas Latvijas un Krievijas muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Vispasaules rotu izstādēs “Jabloņeca 77” un “Jabloņeca 83” (Čehija) apbalvota ar Goda diplomiem. Savu radošo darbību Dina Dubiņa sākusi kā rotu māksliniece, bet kopš 1985. gada pievērsusies emaljas gleznām, miniatūrām. Tikai pēdējos gados paralēli gleznu radīšanai atgriezusies rotu dizainā. Kopš 1990. gada Dina ir pievērsusies lielformāta emaljas gleznām un ir vienīgā māksliniece pasaulē, kura strādā ar emalju lielos formātos.

Mākslinieces D. Dubiņas darbi aplūkojami arī virtuālajā galerijā.

Izstāde “Eņģeļu gaisma” būs apskatāma no 14. decembra līdz 2024. gada 4. februārim. Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Izstādes atklāšanā ieeja bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Trešdien, 6. decembrī, plkst. 19.00. kultūras centrā “Siguldas devons” ikviens aicināts uz skanīgu koncertu “Ziemassvētku karuselis”. Koncerts sagādās prieku daudziem mūzikas mīļotājiem – jau otro reizi spēkus apvienojis Bigbends “Sigulda” Arņa Šmitiņa vadībā un Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris Ginta Kalniņa vadībā. Abiem kolektīviem ir gan daudz kopīgā, gan atšķirīgā, kas izpaudīsies muzikālā daudzveidībā un noskaņu bagātībā, ko raksturo arī pats koncerta nosaukums.

Koncertu aizsāks pagasta pūtēju orķestris, pēc tam vietu uz skatuves dodot bigbendam. Interesanti, ka abas muzikālās apvienības vieno gan kopā muzicēšanas tradīcija pirmssvētku laikā, gan mūziķi, jo vairāki mākslinieki, kurus būs iespējams dzirdēt koncertā, muzicē gan orķestra, gan bigbenda sastāvā.

Koncertā “Ziemassvētku karuselis” skanēs visiem pazīstamas un pasaulē populāras Ziemassvētku melodijas, bet bigbends atskaņos arī darbus, kuru autori ir neviens cits kā bigbenda solisti – Raimonds Eizenšmits un Eva Strazdiņa.

Biļetes cena – 5 eiro,ar Siguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties “Siguldas devona” biļešu kasē.

7. decembrī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā sadarbībā ar grāmatu apgādu “Jumava” aicina uz tikšanos ar profesoru Anatoliju Danilānu un sarunām par viņa jaunāko grāmatu “Brīnumainā mikropasaule un negantie vīrusi”, kā arī par vīrusiem, imunitāti un veselīgu dzīvesveidu.

Dakteris Anatolijs Danilāns ir ne tikai studentu cienīts un mīlēts profesors, vērīgs zinātnes procesu analizētājs, bet arī asprātīgs stāstnieks, kura jaunākā grāmata iepazīstina ar cilvēka acij nesaskatāmo, bet tāpēc vēl aizraujošāko mikropasauli. Profesora atraktīvais un asprātīgais stāstījums ļaus klausītājiem ieskatīties brīnumainajā mikropasaulē un uzzināt daudz jauna.

Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” klausītājiem būs iespēja baudīt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu operetes mūzikas programmu “Dzirkstošā operete”.

Koncertprogrammā būs klausāmas spilgtākās operetes melodijas, kā Rozalindas čardašs no Johannesa Štrausa operetes “Sikspārnis” vai Prinča Sou-Čonga ārija “Dein ist mein ganzes Herz” no Franca Lehāra operetes “Smaidu zeme”. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt jau iepriekš iepazītu Lehāra un Štrausa mūziku, kā arī klausīties ne tik pazīstamas melodijas. Programmā tiks iekļauta arī spāņu zarzuela un franču operetes paraugi.

Koncertprogrammu “Dzirkstošā operete” izdziedās četri Latvijas Nacionālās Operas mākslinieki: Inga Šļubovska-Kanceviča (soprāns), Artjoms Safronovs (tenors), Rihards Millers (baritons), Ērika Millere (operas solistu koncertmeistare). Klausītājus ar koncertprogrammas saturu iepazīstinās Orests Silabriedis.

Operete ir viens no vislabāk atpazīstamajiem vokālās mākslas žanriem. Tā radusies 19. gadsimta vidū un savu popularitāti nav zaudējusi arī šodien. Operetes savus klausītājus uzrunā ar viegli izklaidējošajiem libretiem, bet, neskatoties uz maldīgo vieglās akadēmiskās mūzikas priekšstatu un izklaidējošo raksturu, tās ir bagātas ar augstvērtīgām un tehniski sarežģītām ārijām un duetiem. Tādēļ vēlamies klausītājiem piedāvāt viegli dzirkstošu un iespaidiem bagātu opertes muzikas programmu.

Biļetes cena 8–14 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%.

Sestdien, 9. decembrī, plkst. 15.00 kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Atvars” aicina visus kormūzikas mīļotājus uz savu 30 gadu jubilejas koncertu. Pasākums notiks Siguldas 1. pamatskolā, ko jau izsenis iecienījuši gan diriģenti, gan dziedātāji.

“Atvara” vārds cieši saistīts ar tā mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Jāņa Baltiņa vārdu. Viņa vadībā siguldieši dzied jau no 1998. gada un “Atvars” aktīvi koncertē gan novadā, gan citviet Latvijā. Koris “Atvars” ir no tiem, kas godalgotas vietas iegūst arī ārvalstu konkursos. 2023. gads korim nav tikai nozīmīgas jubilejas gads – šogad jau sesto reizi atvarieši piedalījušies Dziesmu svētkos, bet trešo reizi iekļuvuši koru karu finālā. Un viņu vadītājs J. Baltiņš svētkiem gatavoties palīdzējis ne vienam vien Siguldas koru apriņķa kolektīvam, bet pats kā svētku virsdiriģents atklājis lielkoncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš”. J. Baltiņš ir ne vien koristu, bet arī jaunās diriģentu saimes skolotājs, jo paspēj būt arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kora katedras vadītājs, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas katedras vadītājs, kā arī Alūksnes skolotāju kora “Atzele” mākslinieciskais vadītājs. Tāpēc nav brīnums, ka viņam pieder atziņa – “vadīt kori – tas nav darbs, tas ir dzīvesveids!”

Kora “Atvars” 30 gadu jubilejas koncertu kuplinās arī mūziķi Amanda Rupeika (alts), llva Bāliņa (vijole), Marta Ceriņa (flauta), Samanta Jansone (saksofons), Kate Kalniņa (oboja), Pēteris Liepiņš (bass), Mareks Logins (sitaminstrumenti). Pie klavierēm šoreiz būs koncertmeistare Evija Belicka.

Programmā skanēs latviešu komponistu kora dziesmas.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20%, daudzbērnu ģimenēm 40% atlaide. Biļetes nopērkamas “Siguldas devona” biļešu kasē, tostarp tiešsaistē, kā arī stundu pirms koncerta tā norises vietā.

Decembris ir laiks, kad gatavojamies svētkiem. Un, lai visi svētku pasākumi nebūtu baudāmi tikai pēdējās šī gada nedēļās, jau 6. decembrī plkst. 19.00. visi aicināti uz skanīgu koncertu kultūras centrā “Siguldas devons”. Tas sagādās prieku daudziem mūzikas mīļotājiem – jau otro reizi spēkus apvienojis Bigbends “Sigulda” Arņa Šmitiņa vadībā un Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris Ginta Kalniņa vadībā. Abiem kolektīviem ir gan daudz kopīgā, gan atšķirīgā, kas izpaudīsies muzikālā daudzveidībā un noskaņu bagātībā, kuru raksturo arī koncerta nosaukums –“Ziemassvētku karuselis”.

Biļetes nopērkamas “Siguldas devons” biļešu kasē.

3. decembrī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta Latvijā labi pazīstamā mākslinieka Arta Butes gleznu izstāde “Art IS Cool”. Artis Bute jau vairāk nekā trīs desmitgades ir viens no izstāžu apmeklētāju un mākslas kolekcionāru pieprasītākajiem latviešu māksliniekiem. Viņa oriģinālais stils un smalkais darbu izpildījums piesaista uzmanību, lai kādā kontekstā parādītos.

Autors ienāca mākslā strauji, perestroikas un vēlāk atmodas radošajā gaisotnē, kad oficiālās mākslas stīvumu nomainīja postmoderna atraisītība, spēles ar stilizāciju un efektīga dekadence. Jau tūlīt pēc scenogrāfijas studijām Latvijas mākslas akadēmijā (Gunāra Zemgala un Andra Freiberga vadībā) sekoja sadarbība ar ievērojamo režisoru Oļģertu Kroderu un pirmie lielie panākumi – Latvijas un Baltijas festivālu apbalvojumi par scenogrāfiju Liepājas teātra izrādei “Kaija” (1987). Tomēr līdzīgi kolēģiem Ilmāram Blumbergam un Jurim Dimiteram, Bute paralēli scenogrāfijai meklēja savu ceļu stājmākslā, kas sniedza vairāk radošas brīvības un laika gaitā kļuva par viņa galveno izpausmes veidu.

Karjeras laikā mākslinieks gleznojis gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un gluži abstraktus darbu, tomēr pat it kā klasiskās ainavās un klusajās dabās redzams viņa unikālais rokraksts – katra priekšmeta siluets vai fona laukums iekļaujas ritmizētā, loģiski pārdomātā struktūrā. Nejaušībām vai spontanitātei tajā nav vietas. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu – jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam.

Arta Butes glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, kā arī precizitāte detaļās un gleznieciski vienlīdz blīvi izstrādāti visi laukumi. Lai gan gleznu mērķis nav radīt telpas ilūziju, kompozīcijās saglabāts priekšplāna, vidējā un dziļākā plāna dalījums. Līdz ar to Butes darbus var lasīt divējādi – gan kā priekšmetiskas un telpiskas realitātes atveidojumu, gan kā gleznas plaknē atrisinātus ģeometriskus vienādojumus.

Dramatiskajā mākslā trenēta prāta asumu demonstrē darbu sižeti, kas mēdz būt arī aizšifrēti vai alegoriski. Katram priekšmetam klusajās dabās ir noteikts raksturs, starp tiem veidojas attiecības un spriedze. Piemēram, nomizotam apelsīnam ir tikpat liela personība kā Voltēra bistei, kas iesaistās dialogā ar citiem kompozīcijas elementiem. Savukārt ainavās zāles stiebri veido ritmizētu musturu, ko pārklāj kontrastējoši vienmērīgs debesu laukums.

Artis Bute ir sadarbojies ar daudzām mākslas institūcijām Latvijā un Eiropas valstīs, pēdējā laikā galvenokārt – ar prestižo Rietumu bankas galeriju Rīgā. Viņa darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un daudzu privātkolekcionāru īpašumā.

Informāciju sagatavoja:
Mākslas kritiķis
Vilnis Vējš

Sestdien, 25. novembrī, koncertā “Atmiņu klase” savu 13. dzimšanas dienu svinēja Siguldas kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.

Izdejojot savas mīļākaās dejas, koncerta piedalījās arī vidējās paaudzes deju kolektīvi “Augšup” (Vangaži), “Dziga” (Rēzekne), “Dzirnu senči” (Rīga), “Gauja” (Valmiera), “Pūrs” (Valmiera) un “Raksti” (Ogre).

Savulaik nosaukumu “Dūka” dejotāji aizņēmās no dūdām līdzīga mūzikas instrumenta. Lai dūkas skanētu, tās jāpiepilda ar gaisu, enerģiju un jābūt prasmīgam meistaram, lai instruments priecētu klausītājus. Un “Dūkas” dejotāji apliecina, ka tādi ir gan viņi, gan viņu draugi.

Foto: Edgars Semanis

Radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni sestdien, 25. novembrī Krimuldas Tautas namā uzsāka videomateriālu vākšanu topošajai filmai par jostiņsegu aušanu Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā. Filmu veidos ar Siguldas novada pašvaldības, Siguldas Kultūras centra “Devons”, Krimuldas Tautas nama un TLMS “Krimulda” atbalstu, ieskatoties visos jostiņsegas tapšanas posmos no krāsu skices un ornamenta veidošanas līdz auduma pamatnes tehniskajai iekārtošanai stellēs un aušanai.

Krāsu kompozīcijas ierosmes avots ir Latvijas ainava: zilās debesis, upju straumes un ezeru rāmums, pelēkie akmeņi un brūnais smilšakmens, liepu un ozolu zaļums, kas spoguļojas Gaujas ūdeņos, baltie ievu ziedi Siguldā. Pamatojoties uz šo ierosmi, tiek radīts darba kolorītais risinājums – krāsu skice, visbiežāk lietojot Vidzemes svītroto jeb šatiera segu kompozīciju, kur krāsu toņi kārtojas smalkās pārejās no gaišāka uz tumšāku vai otrādi, veidojot raportus jeb raksta daļas, kas simetriski atkārtojas. Aušanas procesā pielieto rakstainā audu ripsa tehniku 8 nīšu kārtās, prasmīgi veidojot dažādus rakstus un ornamentus, kas vienlīdz labi izskatās no auduma abām pusēm un atbilst Aulejas tipa jostu aušanas principam.

Jostiņsegu radīšanas procesu palīdzēs izprast TLMS ”Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga semināru-meistarklašu ciklā “Tā top jostiņsega”. Pirmais seminārs, veltīts krāsu izpratnei un kompozīcijas veidošanai sestdien pulcēja kuplu audēju skaitu no dažādām Vidzemes un Zemgales vietām.

Turpmākās divas nodarbības, kurās veidos iecerēto jostiņsegu ornamentu un praktiski mācīsies iekārtot auduma pamatni stellēs un aust, plānotas nākamā gada janvārī un februārī.

Pirmās jostiņsegas tika darinātas 19. gadsimtā, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, ātri iegūstot lietotāju atzinību. Sarežgītā darināšanas tehnika rosināja audējas meklēt citus veidus, kā sasniegt rezultātu. Ideja par jostiņsegu aušanu rakstainā audu ripsa tehnikā radās TLMS “Krimulda” 20. gadsimta 80. gados.

2022. gada nogalē Jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.

Informāciju sagatavoja Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško.