Kultūra - sigulda.lv

Arī šajā gadā jau aktīvi sākusi darboties Bērnu kultūras konsultatīvā padome. Sešas pirmskolas izglītības iestāžu grupas devušās pirmajā pieredzes ceļojumā uz kultūras iestādēm. Turpinot darbību, tās kopā ar dažādu jomu speciālistiem īstenos radošus un pētnieciskus projektus, lai kopīgiem spēkiem rastu jaunas idejas apkārtējās vides uzlabošanai.

Krimuldas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Ezerciems” bērni kopā ar mākslinieci Evu Vēveri aktīvi gatavojas projekta noslēguma posmam, kurā mazie padomdevēji izstrādās savā fantāzijā balstītu spēļu laukuma teritoriju, izmantojot no kokiem iegūtus materiālus.

Projekta īstenošanai bērni kopā ar mākslinieci pēta tuvējā parkā augošos kokus – to augšanu, faktūras, formas, mērus un mērogus, kā arī darbojas radošās darbnīcās, dodas ārā un spēlē dažādas spēles. Idejas pamatā ir reģiona lielā loma mežrūpniecībā un izstrādē.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Svētdien, 10. martā, Siguldā atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”. Pieci skulpturāli lielformāta objekti, kas veidoti no cietušiem traukiem, paceļas kā monumentāli porcelāna torņi “Siguldas devons” izstāžu zālē. Līdzās arī apgleznoti trauki, kuriem mākslinieces gleznojumi devuši otro dzīvi, jo visi bijuši “ar defektiem”. Visam caurvijas dabas sistēmu un struktūru motīvs, kas iedvesmojis mākslinieci.

“Mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē. Dažādi mazie brīnumi un brīnumu pasaulītes ir mums visapkārt, visikdienišķākajās lietās. Skrienot ikdienas steigā, tu uzkāp uz pērnās rudens lapas, kas, pārdzīvojusi ziemu, ir zaudējusi rudens krāsu spozmi, bet, apstājoties un ielūkojoties tuvāk, mums atklājas tās brīnumainais dzīslojums. Perfekti izstrādāta dabas simetrija, ritmi, strukturālā uzbūve. Tādas lietas ir mums visapkārt, tikai jābūt atvērtam to saskatīt, ir jāatver acis un prāts un jāļaujas tam piedzīvojumam,” tā Kristīne Nuķe-Panteļejeva.

Veidojot izstādi “Zemenītes sniegā”, sākot no idejas koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem, māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļaujas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas atkal ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.

“Šajā izstādē es veidoju dialogu ar piedzīvoto pieredzi. Vizualizējot šīs divas galējības, viens ir manis attēlotais ģeometriskais zīmējums un otrs ir nepārprotami tiešie tēli, kas atspoguļojas gleznojumos. Es tēlaini tās dēvēju par micēliju, jo, kad mēs sēņojam, mēs redzam tikai vienu vai dažas bariņā izlīdušās sēnes, bet zem sūnām ir sarežģīta dabas veidota sistēma. Šī struktūra tiek izmantota gan apgleznojumos, gan objektu pamatformās. Tas ir elements, kas transformēts caur manu personīgo pieredzes prizmu. Jebkura darba radīšana savā mākslā man ir kā meditatīvs process, dialogs pašai ar sevi, par kaut ko pieredzētu. Šoreiz tas ir par brīnumiem, spēju lietās saskatīt ko vairāk nekā pēc vispusīga skatiena mums šķiet,” tā par izstādi stāsta māksliniece.

Izstādes tapšanā ievērots “Zero waste” princips, jo jebkura tasīte vai krūzīte, kas bijusi traumēta, ir atradusi vietu objektos vai arī ieguvusi jaunu tēlu ar Kristīne Nuķes-Panteļejevas gleznojumiem. “Stāsts vēl ir par to, ka es nemeklēju vieglo ceļu. Paņemt jaunas flīzes un noflīzēt perfekti. Vai tīru audeklu vai perfektu trauku, lai smuki sagleznotu. Turpretī es izvēlos kaut ko, kas savu dzīvi jau ir nodzīvojis, lai dotu tam otru. Un atkal saskatītu to, kaut ko. Ka tie melnie punkti, kas šķīvi padarīja dzīvi beigušu, ir tas, kas labi iekļaujas uzgleznotā tauriņa spārna faktūrā. Lietas, kas ir bijušas kā nebūtības daļa, ar citu skatījumu var atdzimt kā fēnikss no pelniem,” rezumē Kristīne Nuķe-Panteļejeva.

Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva (1982) ir beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), savukārt Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Keramikas apakšnozari (MA 2018). Studiju laikā mācījusies metālmākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā, ASV. Pēc studijām metālmākslā sākusi strādāt Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā par sudraba kalšanas pasniedzēju ar specialitāti emaljēšanā. Izstādēs piedalās no 2011. gada, darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, Grieķijā, ASV, Azerbaidžānā, Francijā, Lietuvā, Dānijā, Krievijā, Rumānijā, Turcijā un citviet. Kopš 2015. gadā māksliniece veidojusi personālizstādes Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. 2018. gadā ieguvusi sudraba apbalvojumu prestižajā Starptautiskajā keramikas konkursa izstādē “Martinsona balva”.

Izstāde “Zemenītes sniegā” bez maksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” no 10. marta līdz 20. aprīlim. Izstāde pieejama no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” profesionālās ievirzes programmas “Vizuāli plastiskā māksla” izglītojamie piedalījās 9. Mārtiņa Freimaņa konkursā “Dzīve kā košums!”. Sīvā konkurencē skolas audzēkņi parādījuši lielisku sniegumu.

Konkursu organizē Mārtiņa Freimaņa fonds un Aizputes Mākslas skola. Konkursa tēma – “Klusā daba un mūzika”.

Katrs dalībnieks veidoja savu klusās dabas kompozīciju, iespaidojoties no Mārtiņa Freimaņa mūzikas. No Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” konkursā ar saviem darbiem piedalījās Sofija Aizpuriete, Madara Džeriņa, Madara Lucāne, Elza Leimane, Stefānija Sleka un Undīne Zilvere.

285 darbu konkurencē Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” skolas audzēknes Elza Leimane un Undīne Zilvere ieguva 3. vietu 9–11 gadu vecuma grupā.

Apsveicam un lepojamies! Paldies skolotājai Dacei Andersonei par audzēkņu sagatavošanu konkursam.

8. martā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē tiks prezentēta fonda “Nāc līdzās!” dalībnieces, inčukalnietes Laimas Mūrnieces pirmā dzejoļu grāmata “Domām nav robežu”.

Atklāšanas pasākumā ar saviem dzejoļiem iepazīstinās Laima pati. Vērts piebilst, ka grāmatā dzejoļi nodrukāti palielinātā šriftā, lai pati autore, būdama vājredzīga, varētu tos ērti lasīt.

Grāmatas prezentācijas pasākumā būs iespēja tikties ar ar grāmatas mākslinieciskā ietērpa radītāju – mākslinieci Elīnu Brasliņu, bet par pasākuma muzikālo noskaņu rūpēsies mūziķis Kārlis Auzāns (čells).

Fonds “Nāc līdzās!” palīdz attīstīt bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām radošās spējas un talantus, veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Laima kopš dzimšanas ir vājredzīga un aktīvi piedalās fonda rīkotajās aktivitātēs un pasākumos.

Ieeja bez maksas.

Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” četras nedēļas pēc kārtas – 12., 19., 26. martā un 2. aprīlī – plkst. 14.00 tiks rādītas pašmāju seriāla “Padomju džinsi” visas astoņas sērijas, pa divām sērijām katrā seansā.

“Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret Rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Seriāla radošā komanda uzsver, ka filmas “Padomju džinsi” iekļūšana festivāla “Series Mania” sekcijā “International Panorama” ir nozīmīgs latviešu seriāla sasniegums starptautiskajā arēnā. Festivāls “Series Mania” ir televīzijas seriālu lielākais notikums Eiropā, tas piedāvā ekskluzīvas pasaules pirmizrādes līdz pat 85 500 skatītāju auditorijai.

“Mums visiem tas ļoti patika, un mēs bijām vienprātīgi attiecībā uz šo lēmumu. Tas ir vienlaikus interesants un neticami burvīgs, un tajā ir patiešām ielikta sirds. Turklāt aktieri ir patiešām lieliski, starp viņiem ir vērojama lieliska ķīmija, un tas ir labi režisēts. Droši varam teikt, ka patiešām iemīlējāmies šajā seriālā,” stāsta festivāla pārstāvji.

“Esmu priecīgs, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē seriāls ir izvēlēts šajā prestižajā festivālā,” iespaidos dalās režisors un viens no scenārija līdzautoriem Staņislavs Tokalovs.

Seriāls ir ieguvis 12 nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas un trīs “Lielā Kristapa” balvas, izvēlēts Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla programmā “Berlīnes seriālu tirgus atlase 2024” un iekļuvis seriālu festivālā “Series Mania”. Seriāla pirmizrāde notika 26. februārī kinoteātrī “Forum Cinemas”, bet visā Latvijā kinoteātros “Padomju džinsi” skatāmi no 1. marta.

Galvenajās lomās Kārlis Arnolds Avots, Āmu Milonofa (Aamu Milonoff) un Igors Šelegovskis. Lomās: Andris Keišs, Gints Grāvelis, Dainis Gaidelis, Ivars Krasts, Gundars Āboliņš, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Jarāns, Nikolajs Šestaks, Valentīns Novopoļskis, Gatis Gāga, Indra Briķe, Juris Bartkēvičs, Matīss Ozols, Jānis Skutelis, Jurijs Djakonovs, Baiba Broka u.c.

Seriāla idejas autors Staņislavs Tokalovs; scenārija autori Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova, Valdemārs Kalinovskis (Waldemar Kalinowski); režisori Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis; operators Valdis Celmiņš; mākslinieces Laura Dišlere un Zanda Landrāte-Bedrīte; kostīmu māksliniece Liene Bite; grima māksliniece Maija Gundare; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons un montāžas režisors Oskars Morozs. Producente Aija Bērziņa, studija “Tasse Film”.

Sēriāla seansi kultūras centrā “Siguldas devons”:

12. martā – 1., 2. sērija;
19. martā – 3., 4. sērija;
26. martā. – 5., 6. sērija;
2. aprīlī – 7., 8. sērija.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļetes cena 4 eiro.

Siguldas novada bibliotēka 8. martā plkst. 17.00 aicina uz Fanijas Šitcas fotogrāfiju izstādes “Ikdienas burvība” atklāšanu. Izstāde tiek veidota bibliotēkas izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 4. aprīlim.

Fanija Šitca par sevi raksta: “Esmu dzimusi un izaugusi pagājušajā gadsimtā Krustpils novadā, lauku viensētā, kur cilvēks katrā savā solī ir dabas sastāvdaļa. Skaņu pasaulei vienmēr ir bijusi liela nozīme manā pasaules uztverē, un valoda ir precīzākais izteiksmes veids, ar kuru varu nodot apkārtējiem manas domas, sajūtas, emocijas. Dzejas laukā ienācu jau drīz pēc vidusskolas beigšanas, bet lakoniskās trīsrindes, iedvesmojoties no japāņu haiku, kļuvušas par manu ikdienas vaļasprieku un disciplīnas treniņu pēdējo desmit gadu laikā.”

Izstādes autore stāsta, ka katras dienas izskaņā ir pārdomu brīdis, kurā top maza trīsrinde pateicībai, pārdomām, piemiņai. To viņa publicē sociālajos tīklos, par ilustrāciju liekot tajā kādu no tās pašas dienas fotomirkļiem, kuri fiksēti ar telefona kameru. “No sirds priecājos, ja mana aizraušanās kādam rada prieku, rosina pārdomas vai modina smaidu,” rezumē Fanija Šitca.

No 8. marta līdz 4. aprīlim Siguldas novada bibliotēkā skatāma Siguldas pilsētas vidusskolas pirmo klašu skolēnu darbu izstāde “101 vista”. Izstādes pamata doma bija radīt darbus atbilstoši Lieldienu tematikai.

Katrs skolēns atveidoja savu interpretāciju par tēmu “vista”. Pētīja vistu formas, spalvu kārtojumu un krāsu nianses. Izstādes tapšanā piedalījās visi – 134 Siguldas pilsētas vidusskolas pirmo klašu skolēni. Darbi tapa mācību procesa ietvaros, apgūstot akvareļu krāsu ieklāšanas un toņu jaukšanas pamatus.

Darba gaitā, ieraugot lielo daudzumu ar vistām, kuru skaits jau pārsniedza simtu, radās asociācijas ar filmu “101 dalmācietis”. Tas tika ievīts izstādes nosaukumā.

Skolotāja – Dace Andersone.

Svētdien, 10. martā, kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”.

Mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē. Dažādi mazie brīnumi un brīnumu pasaulītes ir mums visapkārt, visikdienišķākajās lietās. Skrienot ikdienas steigā, tu uzkāp uz pērnās rudens lapas, kas, pārdzīvojusi ziemu, ir zaudējusi rudens krāsu spozmi, bet, apstājoties un ielūkojoties tuvāk, mums atklājas tās brīnumainais dzīslojums. Perfekti izstrādāta dabas simetrija, ritmi, strukturālā uzbūve. Tādas lietas ir mums visapkārt, tikai jābūt atvērtam to saskatīt. Ir jāatver acis un prāts, jāļaujas tam piedzīvojumam.

Veidojot izstādi “Zemenītes sniegā” – sākot no idejas, koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem – māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļaujas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas atkal ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.

“Šajā izstādē es veidoju dialogu ar piedzīvoto pieredzi. Vizualizējot šīs divas galējības, viens ir manis attēlotais ģeometriskais zīmējums un otrs ir nepārprotami tiešie tēli, kas atspoguļojas gleznojumos. Es tēlaini tās dēvēju par micēliju, jo, kad mēs sēņojam, mēs redzam tikai vienu vai dažas bariņā izlīdušās sēnes, bet zem sūnām ir sarežģīta dabas veidota sistēma. Šī struktūra tiek izmantota gan apgleznojumos, gan objektu pamatformās. Tas ir elements, kas transformēts caur manu to personīgo pieredzes prizmu. Jebkura darba radīšanu savā mākslā man ir kā meditatīvs process, dialogs pašai ar sevi, par kaut ko pieredzētu. Šoreiz tas ir par brīnumiem, spēju lietās saskatīt ko vairāk nekā pēc vispusīga skatiena mums šķiet,” tā par gaidāmo izstādi stāsta Kristīne.

Izstāde “Zemenītes sniegā” bez maksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” no 10. marta līdz 20. aprīlim.

13. martā kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru lasītpatikas forums, ko rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Bibliotekāru biedrība un Siguldas novada pašvaldība. Foruma laikā Siguldas novads dalīsies pieredzē, kā veicināt lasītprasmi un interesi par lasīšanu, veidojot jaunu pieredzi un organizējot dažādas aktivitātes.

Foruma mērķis ir apvienot mūsu jomas enerģiju, zināšanas un bagātīgo daudzveidību, lai iedvesmotu Latvijas bibliotekāro sabiedrību rosināt bērnu un jauniešu patiesu interesi par lasīšanas prieku, iekļaujoties programmas “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēmā – bibliotēkas un lasīšana.

Foruma dienas rīts sāksies ar kaligrāfijas un papīrmākslas darbnīcām. Forumu atklās Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre un Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Ar savu pieredzi un idejām par lasītpatikas veicināšanu, kultūrpolitikas jautājumiem, sabiedrības iesaistes kustību “Restarts lasīšanai” un kopienas lasīšanas kultūru dalīsies bibliotēku, muzeju, kultūras un izglītības nozares speciālisti, pašvaldību pārstāvji un lasīšanas veicināšanas vēstneši. Dinamisko lektoru programmu papildinās Siguldas bibliotēku apmeklējumi un darbnīca “Priekšmeti lasīšanai”. Dienas garumā foruma dalībnieki varēs satikt kolēģus no visas Latvijas, neformālās sarunās dalīties savā pieredzē un iedvesmoties no citiem.

Dalība forumā – tikai iepriekš reģistrētiem dalībniekiem. Lielā interesentu skaita dēļ pieteikšanās dalībai šobrīd ir noslēgusies!

Forums notiek norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Bibliotekāru biedrības atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs

VII Starptautiskajā Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursā 13. martā Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” pulcēsies 33 jaunie pianisti no visas Latvijas. Konkursanti sacentīsies trīs vecuma grupās (vecumā līdz 16 gadiem), atskaņojot grūtības pakāpei atbilstošos Lūcijas Garūtas skaņdarbus un mūsdienu latviešu komponista darbus.

Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss ir vienīgais viņas daiļradei veltītais konkurss visā pasaulē. Komponistes vārds iekļauts “Pasaules sieviešu enciklopēdijā” līdzās citām pasaulē nozīmīgām personībām.

Konkursā jaunos pianistus vērtēs kompetenta žūrija:

Artūrs Cingujevs (žūrijas priekšsēdētājs) – pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājs, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors, Latvija;
Agnese Egliņa – pianiste, vairākkārtēja Lielās mūzikas balvas ieguvēja, starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu Siguldā vadītāja, Latvija;
Johans Randvere – pianists, Tallinas Mūzikas un baleta skolas “MUBA” klavieru nodaļas pedagogs, Igaunija.

Jau trešo reizi konkursa vēsturē laureāti saņems stiklā darinātas balvas Lūcijas Garūtas iemīļotajā gaiši zilajā krāsā, ko darinājusi Mākslas nodaļas vadītāja Laura Rostoka.

Lūcijas Garūtas konkursu, skolotājas Dainas Skaidrītes Samtas rosināti, 2002. gadā aizsāka tolaik Siguldas mūzikas skolas klavieru spēles pasniedzēji, pasākumu veltot lieliskās pianistes un izcilās komponistes simtgadei. II konkurss 2010. gadā notika pēc ilgāka pārtraukuma, izraisot lielu interesi Latvijas un pat citu valstu mērogā. Atzīmējot izcilās latviešu komponistes un pianistes 110. dzimšanas dienu, 2012. gadā notika III konkurss. IV konkurss 2014. gadā iezīmējās ar iespēju ikkatram dalībniekam aplūkot komponistes piemiņas lietas un Mākslas nodaļas audzēkņu šim konkursam radītos darbus. V Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss notika 2018. gadā, savukārt 2022. gada martā Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis” izskanēja VI jauno pianistu konkurss, kurā piedalījās 55 dalībnieki no 26 Latvijas un Lietuvas skolām, parādot augstu māksliniecisko un tehnisko atskaņojuma līmeni.

Plašāka informācija šeit.

Piektdien, 8. martā, plkst. 19.00 uz Siguldas pagasta Kultūras nama skatuves viesosies Rihards Čerkovskis ar stāvizrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu”.

Rakstnieks un komiķis Rihards Čerkovskis nāk klajā ar savu piekto stāvizrādi. Šoreiz tā būs par bērnu audzināšanu, bērnības traumām, dzīvi laukos, par iluzoru laimes sajūtu, ko internetā bieži rada jaunās māmiņas, par izglītības sistēmu un visu, kas saistīts par un ap bērnu audzināšanu.

“Esmu gatavs atklāt bērnu audzināšanas aizkulises, par kurām klusē daudzi vecāki, man nesaprotamu iemeslu dēļ! Divus gadus esmu pavadījis “ieslodzījumā” ar saviem bērniem, un vienu brīdi man likās, ka es sajukšu prātā. Mājās mūžīga nekārtība, troksnis, strīdi… Jā, protams, ir arī skaistie mirkļi, piemēram, kad bērni aizbrauc paciemoties pie vecvecākiem,” stāsta komiķis Rihards Čerkovskis.

Izrādes mērķis ir sapulcināt kopā vecākus, kas arī saskaras ar grūtībām bērnu audzināšanā, lai kopīgi viens otru atbalstītu un iedrošinātu piedzīvot “gaišāku nākotni”.

Uz izrādi tiek aicināti arī visi tie, kas vēl nav kļuvuši par jaunajiem vecākiem – šī izrāde viņiem var būt laba kontracepcija vai viela pārdomām…

Ieeja pasākumā no 18 gadu vecuma! Biļetes cena – 12 eiro. Biļetes pieejamas iegādei tiešsaistē vietnē bezrindas.lv un stundu pirms pasākuma sākuma – Siguldas pagasta Kultūras namā.

No 3. marta līdz 20. aprīlim Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē būs skatāma 10 autoru, proti, Inčukalna mākslinieku kopas dalībnieku darbu izstāde “Pali, palete, pāļi”.

Vienkopus tiks eksponētas gan gleznas, akvareļi, gan grafikas, stikla un foto darbi. Par vienojošu tēmu tika izraudzīts pavasara tuvums, krāsu pali un emociju straume, kas plūst brīvi un relaksējoši.

Ieva Kalniņa, Rita Bormane, Rasma Baltgaile-Šube, Dace Saulīte, Andis Gūtmanis, Jānis Purcens, Pauls Putniņš, Zigurds Bormanis, Modris Balodis, Elmārs Gaigalnieks – tas ir domubiedru loks, kas regulāri piedalījušies gan tematiskajās, gan arī grupu izstādēs Inčukalna Tautas namā, kā arī Siguldas Jaunās pils izstāžu zālē.