Kultūra - sigulda.lv

Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” līdz 23. septembrim var apskatīt mākslinieces Helgas Jaksones gleznu izstādi “Viņas”. Helga Jaksone glezno akrila un eļlas tehnikās, mīl eksperimentēt ar dažādiem materiāliem – metālu, koku, kartonu un veidot arī telpiskus objektus.

Izstādes “Viņas” darbi ir gleznoti uz kartona ar ierobežotu krāsu paleti, lietojot tikai četras krāsas. Tā ir dokumentāla portretu galerija, kurā attēloti autorei pazīstamu un nozīmīgu sieviešu portreti.

Mākslinieci vienmēr ir interesējis sievietes tēls, un dažādos periodos tas ir mainījies no vispārināta, vērojoša, krāsaina un plastiska līdz dokumentālam un monohromam. Helgas Jaksones radošajā darbā impulsi idejām vispirms rodas sajūtu līmenī un tikai tad pāraug krāsās, formās un materiālos.

Helga Jaksone ir absolvējusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes maģistrantūru. Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā un pedagoģisko zinātņu maģistra grādu. LMS biedre no 1990. gada. Izstādēs piedalās no 1983. gada. Latvijā un ārvalstīs sarīkojusi vairākas personālizstādes – galerijā “Jāņa sēta”, Rīgā; Cēsu izstāžu namā, Valmieras muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā un citur. Piedalījusies dažādās grupu izstādēs, simpozijos un plenēros gan Latvijā, gan ārvalstīs (Francijā, Vācijā, Izraēlā, Zviedrijā, Krievijā, Somijā, Gruzijā, Austrālijā). Darbi atrodas muzeju un privātās kolekcijās (LNMM, LMS, Cēsu, Tretjakova galerijas un Mākslas akadēmijas, Maskavā, Batumi). Veidojusi sienas gleznojumus LU pedagoģijas fakultātē, Valmieras, Cesvaines un Gaujienas skolās, viesnīcai “Konventa sēta”, Rīgā.

Strādājusi interjera dizaina jomā, organizējusi tematiskas izstādes ar Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pedagogiem un audzēkņiem, saņēmusi Kultūras ministrijas Goda rakstu, Rīgas domes Kultūras pārvaldes gada balvu “Baltais zvirbulis” un citus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ceturtdien, 5. septembrī, plkst. 18.30, kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, Siguldas starptautiskā dzejas festivāla “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” ietvaros piestās “Dzejas brauciens”(Poetry Ride).

Kopš 2006. gada mobilais festivāls “Dzejas brauciens”(Poetry Ride) dodas tūrē uz dažādām Igaunijas, Latvijas, Somijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas pilsētām ar mērķi iepazīstināt ar citu valstu dzeju un veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās.

Šogad radošais direktors Guntars Godiņš un producente Jenni Kallionsivu satiksies Latvijā cikla “Ienāc literatūrā” ikmēneša sarunā un dalīsies atmiņās par “Dzejas brauciena” norisi vairāku gadu garumā, kā arī demonstrēs filmu par festivālu.

Festivāla viesis būs igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra, kurš uzstāsies ar dzejas lasījumiem.

Šādu starptautisku mobilo dzejas festivālu 2006. gadā izveidoja toreizējais Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš un Somijas Institūta Tallinā vadītāja Jāna Vasama (Jaana Vasama). Uz to regulāri tiek aicināti dzejnieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, reizumis arī no Zviedrijas un Norvēģijas.

Papildu informācija par festivālu apskatāma šeit.

14. septembrī no plkst. 12.00 līdz 13.30 Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes ar bērniem uz ģimeņu dienas pasākumu “Lāčīši bibliotēkā”. Programmas ietvaros notiks lasīšanas veicināšanas iniciatīvas “La(p)sa” nodarbība, radošā darbnīca ar studijas “Atom Art” pārstāvi Andu Briedi, kurā dalībnieki varēs izgatavot filca lācīšu piespraudes, kā arī visas darbnīcas laikā tiks izrādīta režisores Māras Liniņas animācijas īsfilma “Čuči čuči”.

Kamēr lielie lāči dodas dienas gaitās, viņu bērni rotaļājoties ieved mājās nekārtību. Cik labi, ka ir aitiņas, kas palīdz visu sakārtot – par lielu mīļumu un sirsnību stāsta režisores Māras Liniņas un mākslinieces Ūnas Laukmanes vilnas filca tehnikā veidotā animācijas filma “Čuči čuči” (2021). Bērnu iemīļoto šūpuļdziesmu “Aijā, žūžū, lāča bērni” filmai aranžējis komponists Jēkabs Nīmanis, bet dzied Kristīne Zadovska un Andris Keišs, skaņu režisors Ģirts Bišs. Filma tapusi animācijas filmu studijā “Atom Art”.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja paplašināt zināšanas par lāčiem aplūkojot Latvijas Nacionālā dabas muzeja izglītojošo fotoizstādi “Lācis – mūsu kaimiņš”, kurā skatāmas 26 Igaunijas autoru fotogrāfijas, kas atklāj brūnā lāča Ursus arctos dzīvi savvaļā.

Ģimeņu dienas Siguldas novada bibliotēkā norisinās katra mēneša otrajā sestdienā.

Dalība ģimeņu dienā bez maksas.

Sestdien, 14. septembrī, plkst. 20.00 kultūras centra “Siguldas devons” 7. sezonas atklāšanas laikā ikviens aicināts baudīt pop-up disko, kas sola pārsteigumus un saslēgšanos jaunās sezonas ritmos.

Disko bumbu stari, labākie dīdžeja ritmi un dejās piekusušas kājas – “Siguldas devona” 7. lēcienu nosvinēsim starmešu un gliteru spožumā. Pasākuma laikā laikā darbosies kafejnīca.

Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un tiešsaistē, un stundu pirms koncerta pie ieejas kultūras centrā “Siguldas devons”. Biļetes cena – 5 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas.

Nākamā gada janvārī Mežaparka estrādes Kokaru zālē tiks pasniegta otrā Kormūzikas balva – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2024. gadā. Ir sākusies pretendentu pieteikšana, šogad balvas tiks pasniegtas desmit nominācijās. Aicinām balvai pieteikt kandidātus no mūsu novada.

Pretendentus var izvirzīt līdz 14. decembrim, aizpildot pieteikuma anketu Dziesmu svētku biedrības tīmekļa vietnē. Vens izvirzītājs var pieteikt kandidātus vienā, vairākās, kā arī visās kategorijās (ne vairāk kā trīs pretendentus vienā kategorijā par laika posmu no 2023. gada 10. decembra līdz 2024. gada 10. decembrim). Pieteikumus vērtēs īpaši izveidota žūrija piecu nozares profesionāļu sastāvā. Katras nominācijas uzvarētājs saņems tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu, kuras pamatā ir skriemelis.

Kormūzikas balva tiks pasniegta desmit nominācijās:

Gada koris;
Gada kora vadītājs/-a;
Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums Rīgā;
Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas;
Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā;
Gada jaunrade kormūzikā;
Gada kormūzikas ieraksts;
Pārsteigums kormūzikā;
Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā;
Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta ārpus Rīgas.

Kormūzikas balvas dibinātāji un rīkotāji ir Dziesmu svētku biedrība, Latvijas diriģentu asociācija sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Balva tiks pasniegta otro reizi.

Informāciju sagatavoja:
Dziesmu svētku biedrība

Sestdien, 31. augustā, ar enerģisku OZOLA koncertu noslēgsies šīs vasaras Siguldas pils paviljona koncertsezona. Ir pagājuši pieci gadi, un OZOLS atgriežas Siguldā!

Daudzu paaudžu elks un mūzikas favorīts, hip-hop žanra celmlauzis Latvijā OZOLS vasaras izskaņā aicina uz koncertu Siguldas pils paviljonā. Koncertā izskanēs tādi visiem labi zināmi un populāri hiti kā “O.Z.O.L.S.”, “Personības rekords”, “Rajons”, “Stils”, “Superhaips”, “Pavasaris”, “Saulesstariņš”, “Tu Nāc Tu Ej” un citi.

Kā ierasts, no plkst. 20.00 apmeklētājus sagaidīs dīdžeja piedāvātie ritmi un “Cafè Pils dārzs” gardais dzērienu un ēdienu piedāvājums. Vakara mākslinieku uzstāšanās sāksies ap plkst. 21.00. “Cafè Pils dārzs” un dīdžejs arī pēc koncertiem ļaus apmeklētājiem turpināt baudīt vasarīgos vakarus.

Biļetes cena – 10 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit, kā arī stundu pirms koncerta pie ieejas Siguldas pils kvartālā.

7. septembrī plkst. 19.00 Imanta Ziedoņa muzejā, Siguldas novadā, notiks koncerts “Pārkārtošanās”, kur mūzikā satiksies komponiste, dziedātāja, dzejniece Vaida Vovere un komponists, pianists Edgars Cīrulis.

Koncerta kodols būs pirmatskaņojumi no Vaidas Voveres topošā mūzikla, kas balstīts Dž. Foulza romānā “Kolekcionārs”. Tas ir stāsts par taureņiem un to kolekcionāru. Par sievieti, kas vairāk par visu vēlas izdzīvot un vīrieti, kurš vēlas mīlēt un būt mīlēts. Kompozīcijas tapušas ar AKKA/LAA autoru stipendijas atbalstu un cerams kādu dienu apvienosies arī uz Latvijas skatuvēm kā pirmais latviešu oriģinālmūzikls, kura mūzikas autors ir radījis arī tekstu.

Koncerts “Pārkārtošanās” ir arī par metamorfozi. Abi mūziķi, veikuši metamorfozi no vienkārši izpildītājiem uz izpildītājiem un radītājiem, vēlas aicināt arī klausītājus mainīties, uzdrošināties ieraudzīt sevi Visuma mainīgajā kontekstā. Imants Ziedonis to saucis par Vertikāli. Garīgo izaugsmi un kustību uz augšu.

Līdzās topošajam mūziklam izskanēs jau “Vārsmās” skanējuši darbi, arī Edgara Cīruļa kompozīcijas un skaņdarbi no iemīļotā fonda “Viegli” repertuāra, lai savienotu Imanta rakstīto ar abu mūsdienu komponistu pasaules redzējumu un mūzikas uztveri.

Edgars Cīrulis ir pianists, komponists un daļa no muzikālām apvienībām – “Trio ELPO”, kur kopā ar Jāni Rubiku un Rūdolfu Dankfeldu atskaņo dažādu žanru mūziku un arī trio dalībnieku oriģināldarbus. Trio veidojusies ilgstoša sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kur grandiozā sastāvā satiekas dažādi žanri un idejas. Kopā ar dziesminieci Kristīni Cīruli un citiem džeza un folka mūziķiem Edgars darbojas grupā “Dream Teller” (jeb sapņu teicējs), nesen iznācis arī minialbums “VIDES”. Edgara mūziku caurstrāvo garīgums, plašums un virzība uz labo, pozitīvo, šķīsto.

Vaida Vovere ir komponiste, dzejniece un dziedātāja. Skatuvi iepazinusi piedaloties mūziklos, tai skaitā atveidojot Baibas lomu Kārļa Lāča mūziklā “Pūt,Vējiņi!”. Pagājušā gada augustā pieteikusi sevi arī kā mūzikas un dzejas autori koncertā “Vārsmas”, kas izskanēja Ojāra Vācieša muzejā un pēcāk mūzikas un drāmas telpā “OratoriO”. Par šo koncertu Vaida tikusi nominēta “LSM” balvai “Kilograms Kultūrā” kategorijā “Starts”. Ziemā nākusi klajā ar debijas singlu un mūzikas video “Lūgšana”, kas vēsta par kara postu un nesamērīgo vardarbību pret sievietēm. Vaidas mūzika ir balstīta lielā cieņā un mīlestībā pret vārdiem un teatralitāti. Ar ikdienišķām tēmām savijas spēcīgi un savdabīgi poētiski tēli un kairas jauna cilvēka emocijas.

Ziedonis savu vasaras māju, nu jau muzeju, bija iecerējis kā mūzu māju. Vietu, kur jaunradei ir tik pat liela nozīme kā jau tapušajam. Mākslinieka Valtera Artūra Vītola veidotajā plakātā piemājas ābelē karājas kūniņa. Tajā iesprostots, vēl dzimšanu nesagaidījis, guļ kaut kā jauna iedīglis. Vai ārā tieksies tauriņš, cilvēks, vai ideja? Vai varbūt vēl kas trauslāks un savdabīgāks? To varēs redzēt un piedzīvot 7. septembra plkst. 19:00 Ziedoņa muzejā “Dzirnakmeņi” koncertā “Pārkārtošanās”.

Ieeja par muzeja biļetes cenu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību izsludina pirmo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2024” ietvaros. Konkursā aicināti piedalīties visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei.

Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju. Konkurss noritēs divās kārtās; noslēguma lasījumos tiks aicināti piedalīties pieci nominanti, no kuriem divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.

Konkursā var piedalīties autori, kuri raksta prozu latviešu valodā un dzīvo Vidzemes vēsturiskajā zemē (izņemot Rīgu). Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit. Pieteikums dalībai konkursā un prozas darbs jāiesūta līdz 31. augusta plkst. 23.59.

Visiem konkursa dalībniekiem ir iespēja piedalīties konsultatīvā vebinārā, kurā tiks sniegti ieteikumi konkursa darbu sagatavošanā un atbildes uz jautājumiem. Vebinārs notiks 1. jūlijā no plkst. 18.00 līdz 19.30 platformā “Zoom”. Pieteikšanās, rakstot uz e‑pasta adresi sandra.marta.grudule@sigulda.lv līdz 28. jūnijam.

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes izvērtēs profesionāla Vidzemes literātu žūrija:

Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē);
Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas);
Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs);
Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā);
Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā);
Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).

Konkursa 1. un 2. kārtas rezultāti būs skatāmi tīmekļa vietnēs: www.sigulda.lv, www.rakstnieciba.lv un www.mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un Facebook grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Konkursa norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Ar Dzejas nakts pārgājienu 31. augustā sākas Starptautiskais dzejas festivāls “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”, kas iepazīstinās ar Latvijas, Igaunijas un Īrijas dzejniekiem un viņu radītajiem tekstiem.

31. augustā plkst. 19.30 no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma dzejnieki no dažādiem literāriem strāvojumiem, grupējumiem un darbnīcām – Siguldas novada dzejnieki, “Sāls”, “Tekstūra”, “13. kurss”, “Dzejnieki liftā”, “Postmistiķi”, “Raksturs”, Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīca, “Aicinājums”, “Sintakses stupors”, “Vienpatņi” – un līdzgājēji dosies Dzejas nakts pārgājienā uz kultūrtelpu “Dabā” Nurmižos. Tur viņus sagaidīs ugunskurs, zupa un dzejas lasījumi līdz rīta gaismai.

Maršrutā plānots satikt:

literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš pie Siguldas Valsts ģimnāzijas stāstīs par Leona Brieža skolas gaitām un saistību ar Siguldas novadu;
dzejnieku Edvīnu Raupu, kurš pie Gaujas senielejas gremdēsies atmiņās par bērnības trakulībām gravā un pļavā, kas tagad nosaukta par Svētku laukumu;
dzejnieku Guntaru Godiņu pie Gaujas makšķerējot zivis. Viņš pirms dažiem gadiem kļuvis par siguldieti un kaislīgu makšķernieku;
dzejnieku Arti Ostupu Rakstnieku pils (Jaunās pils) terasē. Viņu daži dzīves gadi sasējuši ar Siguldu un šī laika liecības ir atrodamas viņa dzejas krājumos;
dzejnieku Kristapu Vecgrāvi, kurš, atceroties kopā ar vecmammu Siguldā pavadītās bērnības dienas, savas saknes meklēs Siguldas kapsētā;
rakstnieci un dzejnieci Ingu Ābeli Sateseles pilskalnā starp avotu, kanjonu un Kraukļu aizu. Viņa mācās sarunāties ar Siguldas apkaimes kokiem un uztic tiem savus buramvārdus un noslēpumus.

No dzelzceļa stacijas laukuma līdz Sateseles pilskalnam līdzi var doties jebkurš interesents, bet tālāk uz Nurmižiem – tikai ar personīgo auto.

Starptautisko dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” un Dzejas nakts pārgājienu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.

Pasākumu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.

Otrdien, 27. augustā, Siguldas novada bibliotēka darbinieku apmācību dēļ būs slēgta. Bibliotēka aicina izmantot jauno grāmatu pakomātu izdevumu saņemšanai un nodošanai.

Lai grāmatas un citus iespieddarbus varētu saņemt grāmatu pakomātā, ir jābūt reģistrētiem Siguldas novada bibliotēkā. Lietotāji izdevumu saņemšanu bibliomātā var pieteikt Siguldas novada bibliotēkas kopkatalogā, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, kā arī nodot grāmatas to nodošanai paredzētajā nodalījumā. Pasūtot grāmatu vai citu izdevumu elektroniskajā katalogā, jāieliek atzīme par pasūtījumu saņemšanu bibliomātā.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto bibliomātā, un lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem trīs dienu laikā.

Piektdien, 13. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” uzstāsies orķestris “Rīga” ar koncertu “Vēstījums nākamajām paaudzēm”. Orķestris diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos latviešu komponistu mūziku, kas radīta īpaši orķestrim. Programmā iekļautos skaņdarbus papildinās projekcijas – skaņdarbi ietērpti vizuālā formātā, tā simboliski vēršot skatu nākotnē un paspilgtinot skaņražu vēstījumu, veltītu Latvijai.

Programmā: Armands Skuķis  – “Mākslīgās saules”, Laura Gustovska  – “Lielupe. Izlaušanās”, Jēkabs Nīmanis  – koncerts orķestrim, Santa Ratniece  – “Pļavas”, Matīss Čudars  – “Ceļos”. Piedalās: orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns, ģitāra Āris Ozols.

Biļetes cena – no 18 līdz 20 eiro. Ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Santa Ratniece, stāstot par radīto darbu “Pļavas” atklāj: “Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos, un ka pļavas nav nekas īpašs, kaut vai tāpēc, ka pļavas ir visur un mēs ikdienā staigājam tām pāri. Pirmkārt, pļavās ir sastopama vairāk nekā puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugu, tātad reto sugu pļavās ir vairāk nekā jebkurā citā biotopā. Otkārt, ne viss, kas izskatās pēc pļavas, patiesībā arī ir pļava. Lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas. Skaņdarbs veltīts Latvijas dabīgajām pļavām ar vēlmi ietērpt pļavu daudzveidību dažādās skaņās. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem šīs skaņas vēl joprojām uzvēdīs Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu.”

Komponiste Laura Gustovska par darbu “Lielupe. Izlaušanās” stāsta: “Tas ir vēsturisks stāsts, kas ļauj vilkt paralēles ar personības un tautas cīņām. Līdz 1755. gadam Lielupe caur tagadējās Buļļupes gultni ietecēja Daugavā, un tikai tad – jūrā. 1755.–1757. gadu palu laikā Lielupes straumes pārrāva kāpu zonu, iegūstot patstāvīgu ieteku jūrā. Un tā arī mūsu tauta – ne reizi vien – ir krājusi apspiestību, zaudējumus, ciešanas, līdz izlauzusies, lai iegūtu neatkarību. Un tā arī katrs no mums – mēs krājam neapmierinātību ar sevi un apkārtējiem apstākļiem, līdz tā mūs mudina cīnīties par arvien jaunu brīvības pakāpi. Tāds arī mans vēlējums Latvijai un latviešiem – izlauzties no visa destruktīvā un to brīvību, kas iegūta, patiesi novērtēt un svinēt. ”

Armanda Skuķa mūzika atspoguļo saules darbību un tās ietekmi uz Latvijas teritoriju kādā konkrētā laika nogrieznī. Tā ir uz Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iegūtajiem datiem balstīta kompozīcija pūtēju orķestrim. Visjūtamākās saules ietekmes uz zemi ir gaisa temperatūras un ultravioletā starojuma svārstības, kas ietekmē skaņdarba formveidi, harmoniju, dinamiku u.c. muzikālos parametrus, tāpat kā šie parametri ietekmē mūsu dzīvi.

Jēkabs Nīmanis savā skaņdarbā ļaujas rotaļīgam vieglumam. Meistarīgi žonglējot ar atsevišķu instrumentu un instrumentu grupu tembrālajām saskaņām, muzikāli daudzveidīgais tematisms pastāvīgi tiek savīts dažādās krāsu kombinācijās no caurspīdīgiem pavedieniem līdz pilnskanīgam un dzīvespriecīgam orķestra tutti.

Matīss Čudars stāsta: “Skaņdarba “Ceļos” pūtēju orķestrim un elektriskajai ģitārai iedvesmas avots ir amerikāņu dzejnieces Merijas Oliveras dzejolis The Journey, kurā dzejniece runā par cilvēka gaitām ceļā pretim savai iekšējai sirdsbalsij. Mēs nemitīgi uzsūcam jaunu informāciju, jaunus, citu veidotus priekšstatus un viedokļus. Kas no tā, ko domājam, sakām un darām nāk no mūsu pašu garīgā kodola un kas no tā ir slēpšanās aiz citu radītām identitātēm? Kas ir tās visas neskaitāmās balsis manā prātā, kuras savā starpā viena ar otru sacenšas un, šķiet, tā arī nekad nenonāk savstarpējā harmonijā, un kas ir tā viena, vienīgā, bezgalīgā balss, kura manas sirds centrā uz to visu mierīgi noraugās un kā mūžīga liesma vienmēr mani ved pretī patiesībai?”

Ģitārists Āris Ozols ir viens no vadošajiem džeza mūzikas ģitāristiem Latvijā. Skolojies Rīgas Doma kora skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mūziķim ir bagātīga pieredze, uzstājoties gan kā solistam, gan dažādu grupu un orķestru pavadošajos sastāvos, pierādot sevi arī popmūzikas, akadēmiskās mūzikas un pat rokmūzikas žanrā.

Orķestris “Rīga” dibināts 1972. gadā un darbojas Rīgas pašvaldības paspārnē. Šajā laikā sniegti augstvērtīgas mūzikas koncerti koncertzālēs, dievnamos, Rīgas pilsētas svētkos un valstiski nozīmīgās dienās, tostarp pārstāvot Rīgas pilsētu starptautiski. Orķestris “Rīga” saņēmis Lielās Mūzikas balvu 2017 kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”, kā arī 2016. gadā Publikas simpātijas balvu par Pavasara festivāla WINDSTREAM atklāšanas koncertu “Merkūrijs uz Mēness”. 2012. gadā iegūta arī balva “Kilograms kultūras” par koncertu “Mūzika iedvesmai”. 2023. gadā 50. koncertsezonas Galā koncerts novērtēts ar “Aleksandra Čaka balvu” – par inovatīvu Rīgas interpretējumu mūzikā.

Valdis Butāns – orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ieguvis maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studējis Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (prof. U. Lajovičs), piedalījies diriģēšanas meistarklasēs pie L. Kēlera, P. Burina, J. Simonova, Ž. Nēģa. Bijis diriģenta Karela Marka Šišona asistents Rīgā un 2012./2013. gada sezonā Zārbrikenes Kaizerslauternes SWR Vācu radio filharmoniskajā orķestrī. Divas sezonas strādājis Latvijas Nacionālajā operā, kur diriģējis izrādes “Lučija di Lammermūra”, “Bohēma”, “Mazais skursteņslauķis”, kā arī bijis iestudējuma “Figaro kāzas” muzikālais vadītājs.

7. septembrī no plkst. 13.00 līdz 18.00 Turaidas muzejrezervāta meža parkā notiks brīvdabas pasākums “Ozolu diena”. Pasākuma laikā lieli un mazi varēs piedalīties radošās, izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, kurās pieaicinātie profesionāļi un muzejrezervāta darbinieki dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Ar senāk un mazāk dzirdētām dziesmām meža parku pieskandinās “Drabešu muižas muzikanti”.

Plašā meža parka teritorijā ap dīķiem būs izvietotas Zemozolu pieturas, kurās apmeklētāji varēs tikties ar dažādu dabaszinātņu jomu speciālistiem. Ozolu un tā sugas brāļu noslēpumus atklāsiet kopā ar aizraujošu stāstnieku, dendrologu, ilggadējo Nacionālā botāniskā dārza direktoru Andreju Svilānu. Dižkokus iepazīsiet, izspēlējot interesantas spēles kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic pārstāvi Zandu Segliņu.

Iespējams, ka tieši Turaidā pirmo reizi uzzināsiet par vienu no lielākajām un apdraudētākajām sugām Latvijas un arī pasaules vaboļu faunā – lapkoku praulgrauzi, kurš mitinās arī Turaidas vareno ozolu dobumos. Ar praulgrauzi un viņa kaimiņiem iepazīstinās pieredzējušais bioloģijas doktors, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Vai jums ir nācies palūkoties uz sūnām caur lupu vai mikroskopu? Tur atklājas pavisam cita, pārsteidzoša pasaule! Šajā brīnumu pasaulē jūs ievedīs Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte, bioloģijas doktorante Evita Oļehnoviča.

Kas vienam zāle, citam nezāle – par to pārliecināsieties tiekoties ar ļoti zinošu un harizmātisku personību, bioloģiskās saimniecības “Silkalni” īpašnieci Zeltīti Kavieri. Kur ir Zeltīte, tur ir prieks, bet kur ir prieks, tur veselība. Būs iespēja degustēt Zeltītes gatavotās tējas, sīrupus un tinktūras, kā arī piedalīties meistarklasē.

Interesanta un pārsteidzoša būs tikšanās ar aizrautīgo koku vilnas meistaru Ritvaru Toču. Pasākuma laikā meistars stāstīs un demonstrēs, kā iegūt un apstrādāt koku vilnu. Būs iespēja iegādāties koku un augu vilnas izstrādājumus, nodegustēt ozolzīļu kafiju.

Dzīvniekus dabā izdodas nofotografēt samērā reti, tam vajadzīga pacietība un miers. Tieši tādas īpašības piemīt dabas vērotājam un fotogrāfam Ivaram Freimanim. Meistarklasē fotogrāfs dalīsies pieredzē, būs aplūkojama dabas foto izstāde.

Ozoli un bites ir ļoti saderīga kopiena, tāpēc šie svētki nav iedomājami bez bišu vēstniekiem –tie būs Biškopības kooperatīvās sabiedrības “Siguldas medus” dravnieki, kuriem svarīga bišu labklājība un kvalitatīvu biškopības produktu ražošana. Varēsiet nogaršot un iegādāties tuvākā apkārtnē ievāktu medu, izliet smaržīgu vaska sveci. Pasākuma laikā būs iespēja apskatīt bišu namiņu un pat iegulties bišu gultā dziedinātavā “Montia Zummotava”, kas atrodas vien septiņu minūšu gājienā cauri mežam. Uz bišu namiņu jūs pavadīs dravniece, bišu namiņa saimniece Monta Voldiņa.

Turaidas apkārtnes ūdenstecēs ir apzināti vairāk kā 40 senie dīķi. Par Turaidas dīķu veidošanu un atjaunošanu pastāstīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Egils Jemeļjanovs. Koka karošu meistars Juris Rencis demonstrēs savas amata prasmes, piedāvās iegādāties ābeles un plūmes koka karotes un lāpstiņas.

Gan lieliem gan maziem viesiem būs iespēja pagatavot gobelēnu, putnu, rotu vai rotaļlietu no dabas materiāliem kopā ar Margitu Porieti, Sandru Ķiruli un Ingrīdu Kupču. Ja būs vēlme apgūt praktiskas iemaņas zīmēšanā ar ogli, pieturā “Ozola oglīte” savas sajūtas uz kartona varēsiet realizēt mākslinieces Daigas Kļaviņas vadībā.

Folkloriste Aiga Auziņa godinās mūsu dižos ozolus, iesaistot Jūs dziesmās, rotaļās un spēlēs.

Pasākuma laikā ar mazāk dzirdētām dziesmām un melodijām meža parku pieskandinās un danču soli atraisīs atraktīvie “Drabešu muižas muzikanti”.

Kad būs pētīts, uzzināts, redzēts, dzirdēts, zīmēts, veidots, dziedāts un varbūt pat dancots –arvien vilinošākas šķitīs smaržas, kas nāks no “Mauriņu gardumu” telts, kur varēsiet baudīt Īstās latvju saimnieces Māras Zemdegas vārītās zupas un ceptās pankūkas.

Personām ar vārdu vai uzvārdu Ozols, Ozoliņš, Zīle ieeja muzejrezervātā ir bez maksas. Siguldas novada iedzīvotājiem, uzrādot“Si! Karti ”, ieeja muzejrezervātā ar 50 % atlaidi.