Laikā, kad dienas ir visīsākās un naktis visgarākās, Siguldas folkloras kopa “Senleja” ikvienu aicināja piedalīties Bluķa vakarā Siguldā, lai kopīgi svinētu Ziemas saulgriežu svētkus.
Kopā ar maskotajiem čigāniem klātesošie vilka bluķi, simboliski savācot visu slikto, kas pa gadu sakrājies, sadedzinot to ugunskurā, teica laba vēlējumus, zīlēja nākotni, dziedāja Ziemassvētku dziesmas, gāja rotaļās un ļāvās dančiem, tādējādi simboliski palīdzot tumsai uzvarēt gaismu un saulei atkal kāpt augstāk debesu kalnā.
Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Ziemas saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma, lai atkal kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu tuvinātu pavasari. Bluķa vilkšana ir viena no aizraujošākajām Ziemassvētku tradīcijām, kam ir sena rituāla nozīme. Ziemassvētku laikā, ejot maskotos gājienos no sētas uz sētu, ļaudis, pārtopot citādos tēlos, tādējādi nodrošināja saikni ar aizgājušajām paaudzēm, vairoja veiksmi un auglību visplašākajā nozīmē gan sev, gan apkārtējiem.
Foto: Edgars Semanis
Ikviens, kam svarīgs senais gadskārtu gads, aicināts kopā ar draugiem un ģimenēm pulcēties pie kultūras centra “Siguldas devons”, lai kopīgi dotos maskotā gājienā uz Stacijas laukumu, svinot gaismas jeb jaunās Saules atdzimšanas svētkus.
Kopā ar maskotajiem čigāniem tiks vilkts bluķis, simboliski savācot visu slikto, kas pa gadu sakrājies, sadedzinot to ugunskurā, teikti laba vēlējumi, zīlēta nākotne, dziedātas Ziemassvētku dziesmas, dejotas rotaļas un danči, tādējādi simboliski palīdzot tumsai uzvarēt gaismu un saulei atkal kāpt augstāk debesu kalnā. Arī apmeklētāji tiek aicināti ierasties tradicionālās maskās, līdzi ņemt troksni radošus priekšmetus, ar ko skandināt gājiena laikā, kā arī pērno Jāņu vainagus, lai, tos dedzinot Bluķa vakara ugunī, svinētu dzīvības spēka uzvaru.
Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma, lai atkal kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu tuvinātu pavasari. Bluķa vilkšana ir viena no aizraujošākajām Ziemassvētku tradīcijām, kam ir sena rituāla nozīme. Ziemassvētku laikā, ejot maskotos gājienos no sētas uz sētu, ļaudis, pārtopot citādos tēlos, tādējādi nodrošināja saikni ar aizgājušajām paaudzēm, vairoja veiksmi un auglību visplašākajā nozīmē gan sev, gan apkārtējiem.
Šajā vakarā katram būs iespēja ar labām domām un vēlējumiem kopīgi palīdzēt Saulei nest gaismu savā mājā, sētā, novadā, valstī un pasaulē. Un sen zināms, ka gaisma tumšākajā laikā visvairāk atrodama katra pašā sirsniņā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Koncertā piedalās Beāte Zviedre (balss), Ainars Šablovskis (soprāna, alta, tenora saksafoni un duduks), Marta Kauliņa-Pelnēna (sitaminstrumenti) un Ieva Šablovska (arfa).
Koncertprogrammas īpašā noskaņa sakņojas izvēlētajā repertuārā un tik dažādo tembru lieliskajā harmonijā – skan soprāna, alta un tenora saksafoni, arī duduks un arfa, daudzveidīgi sitaminstrumenti un Beātes Zviedres īpašā balss. Dziesmas koncertā tiek dziedādas latīņu, vācu, franču, latgaliešu, angļu un latviešu valodā parādot, cik gan dažāda var būt Ziemassvētku svinēšana.
2019. gada decembrī dziedātāja Beāte Zviedre arfiste Ieva Šablovska, saksafonists Ainars Šablovskis un sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna apvienojušies saskanīgā ansamblī un kopā ar kombonistiem Jēkabu Jančeski un Raimondu Tigulu radījuši Ziemassvētku laika programmu, kuras pirmatskaņojums Latvijas Radio 1. studijā tika tiešraidē translēts arīdzan 15 Eiroradio dalībvalstīs. Šis īpašais notikums ir pamatā arī programmai “Ziemassvētku brīnumdziesmas”, kas labi iederas gada tumšajā laikā.
Biļetes cena 15 eiro.
Ar Siguldas ID karti 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejams Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista vai Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēkā norisinājās tikšanās ar igauņu bērnu grāmatu autoru Janno Peldmā un tulkotāju Guntaru Godiņu. Pasākumā tika atvērta grāmata “Izgudrotāju ciema Ziemassvētki”, ko decembrī izdevusi izdevniecība “Zvaigzne ABC”.
Siguldas novada bibliotēkai bija liels gods uzņemt viesos populārās grāmatu un animācijas filmu varones Lotes autoru – igauņu rakstnieku Janno Peldmā.
Tikšanās laikā apmeklētāji uzzināja, kā autoram radās doma par Loti, kā veidotas filmas, kā tapa Lotes zemes tematiskais parks un to, ka autoram Igaunijā jau ir izdota nākamā grāmata par Loti – “Izgudrotāju ciema kāzas”. Par godu autoram un jaunajai grāmatai ar dzeltenu gaisa balonu bibliotēkā ieradās grāmatas varoņi. Bērni kopā ar vecākiem veidoja salūtu no dzelteniem baloniem. Bērni noklausījās fragmentu no grāmatas igauņu valodā autora lasījumā un pedagoģes Vijas Ozolas teatralizētajā lasījumā to pašu fragmentu latviešu valodā, kā arī noskatījās animācijas filmu par Loti. Autors bērniem bija sagatavojis uzdevumus, kas rosināja domāt ārpus ierastā, līdzīgi kā to dara Lote. Ikviens, kurš iesaistījās aktivitātē, saņēma no autora balvu. Sarunas ar Lotes grāmatu un animācijas filmu scenāriju autoru Janno Peldmā bibliotēkā vadīja un tulkoja Lotes grāmatu tulkotājs Guntars Godiņš.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā
Iveta Hamčanovska
Kultūras centrā “Siguldas devons” eksponēta mākslinieces Patricijas Brektes-Pannetjē (Pannetier) jaunākā izstāde “Neiedomājamais Visums/Unimaginable Universe”, kurā aplūkojamas gan mākslinieces jaunākās gleznas, gan iepriekšējo darbu veikums. Izstāde bez maksas apskatāma līdz 20. janvārim.
Mākslinieces jaunāko gleznu sērijā par iedvesmas avotu ir kalpojusi vieta, kur Patricija Brekte-Pannetjē dzīvo pašreiz – tā ir Siguldas pilsētas ainava ar Gauju, tiltu, mežiem, pilīm, aizsargtorni, bobsleja trasi, bet – sakombinējot to visu ar Visumu. Braukājot siltajās vasaras naktīs ar velosipēdu un supojot apkārtējos Vidzemes ezeros un upēs, pētot zvaigznes un plašo debesu apvārsni, māksliniecei radās ideja uzgleznot savas sajūtas par tukšumu un attēlot pilsētas ainavu, apvienojot to ar nezināmo kosmosa pasauli.
Tā ir mākslinieces interpretācija par Visumu. Viņas gleznās neiedomājamais Visums attiecas uz visu redzamo un neredzamo kosmosu kopumu. Tas ietver zvaigznes, planētas, galaktikas, tukšumu un visu to, kas ir atrodams mums zinātniski izskaidrojamajā pasaulē un arī aiz tās, un mākslinieces darbos tas ietver arī zemūdens pasauli un vietas, kurās viņa ir bijusi un kuras ir uzgleznojusi savos iepriekšējos darbos.
Izstāde apskatāma kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā. Decembrī darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Janvārī no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
16.decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcējās kupls skaits lībiešu mantojuma kopēju un Lībiešu mantojuma gada dalībnieku no visām lībiešu vēsturiskajām zemēm Latvijā. To vidū bija arī Siguldas novada Lēdurgas pagasta aktīvie ļaudis un Siguldas novada pašvaldības pārstāvji – pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Linards Kumskis un kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte.
Pasākumā gan sarunās, gan dažādu muzikālo kolektīvu izpildījumā skanēja lībiešu valoda. Siguldas novada Lēdurgas pagasts līdztekus Limbažu novadam ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks, tādējādi pasākumā uz skatuves kāpa arī Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni” un klātesošos priecēja ar dziesmām un rotaļām no sava muzikālā pūra. Savukārt Lēdurgas pagasta biedrība “Smailes” izrādīja vasaras radošajā plenērā tapušās gleznas un augu kartiņas ar nosaukumiem latviešu un lībiešu valodā. Savus ražojumus un rokdarbus piedāvāja Karoļa Treija individuālais uzņēmums, “Ances maize”, zāļu sieva Inta Brikmane, Andīna Akulova , Sandra Zvidriņa, Sandra Tiltiņa, Tīna Ramane, Anete Cīrule. Plašākai publikai radošos darbus atrādīja arī Lēdurgas Kultūras nama studija “Aģe” un tās vadītāja Inga Krūmiņa.
Siguldas novada pašvaldība ir aktīva Lībiešu mantojuma gada atbalstītāja gan līdzdarbojoties dažādos pasākumos, gan finansiāli atbalstot ar lībiešu mantojuma izziņu saistītos nevalstisko organizāciju projektus, gan uzņemot pie sevis UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konferenci “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos” šī gada oktobrī.
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu pasludināja par Lībiešu mantojuma gadu, lai pievērstu uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm. Gads noritēja kā atsevišķu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru apzināšanu un apvienošanu kopīgā ciklā veica Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Ar Lībiešu dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā LU Lībiešu institūts simboliski atskatījās uz paveikto un atzīmēja savas pastāvēšanas 5 gadu jubileju.
Lai paplašinātu zināšanas par lībiešiem, ikvienam iespēja noklausīties Latvijas radio 1 interviju, kurā piedalījās Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, Lēdurgas folkloras kopas “Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa un lībiskās izcelsmes mājvārdu un vietvārdu pētniece, Lēdurgas dendroparka vadītāja Sarmīte Kauliņa.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
Pierīgas reģiona publisko bibliotēku profesijas pārstāvji 13. decembrī pulcējās Siguldā, Siguldas Jaunās pils kvartālā uz Gada noslēguma pasākumu, kuru organizēja Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Salaspils novada bibliotēku.
“Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir tikai cilvēks” – ar šiem Imanta Ziedoņa ceļa vārdiem atklājām Pierīgas reģiona publisko bibliotēku Gada noslēguma pasākumu.
Bibliotēka ir dzīva – tās galvenā vērtība ir cilvēks. Bez cilvēka nebūtu grāmatas, bet arī bez grāmatām nebūtu cilvēka. Kā? Grāmatu lasīšana attīsta cilvēka prātu, izpauž jūtas, veido iztēli un palīdz vienkārši dzīvot! Jā, bibliotēka vēljoprojām ir viena no būtiskākajām vietām, kur izglītojas un iedvesmojas cilvēki.
Pasākuma atklāšanā bibliotēku pārstāvjus sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Zaļais, uzsverot, ka bibliotēkas ir kā gaismas un zināšanu bākas. Savukārt kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte atzinīgi novērtēja sadarbību ar bibliotēkām un to dalību kultūras un literatūras procesos. Siguldas novada bibliotēkas vadītāja Jeļena Ozoliņa sveicot klātesošos uzsvēra, ka milzīga nozīme ir labai komandai un to, ka bibliotekāri izstaro pozitīvismu un pozitīvi domājošie ir spējīgi radīt ko jaunu, kas darbojas, iedvesmo un priecē. Kā apliecinājums teiktajam pasākumā izskanēja Inčukalna bibliotēkas pārstāves Solveigas Ozolnieces sacerētā dziesma “Gaidot sniegu”.
Pasākumā Salaspils novada bibliotēkas vadītāja Daiga Orbidāne sumināja gan jaunās bibliotekāres, kas darbu uzsākušas šajā gadā, gan apaļo darba gadu gaviļnieces. Sveikti arī izglītību ieguvušie kolēģi.
Jaunie darbinieki
Profesionālā izglītība
LNB Kvalifikācijas eksāmens, kvalifikācija “Bibliotekārs”
LNB 160 stundu profesionālās pilnveides izglītības programma “Bibliotēku zinību pamati”
Mīļi sveicam!
Pasākuma dalībnieki tika iesaistīti sportiskās aktivitātēs, ļaujot izbaudīt skaisto Siguldas dabu, Siguldas Jaunās pils kvartālu un ziemas burvību orientēšanās spēlē, kas tapa sadarbībā ar sporta klubu “Siguldas takas”.
Pasākuma dalībnieki baudīja akordeonista Kaspara Gulbja un Kristenas Cīrules-Gulbes muzikālos priekšnesumus.
Sirsnīgs paldies pasākuma vadītājam Valteram Krauzem par asprātīgajiem un sirsnīgajiem stāstiem.
Paldies par dalību ikvienam! Lai pozitīvu emociju, prieka un enerģijas piepildīta gada nogale un lai ikdienā izdodas saskatīt skaisto, patīkamo un attīstošo!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā
Iveta Hamčanovska
Foto: Edgars Semanis
Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, Mālpils Kultūras centrā plkst. 16.00 ikviens gaidīts uz koncertu “Ziemassvētku brīnumdziesmas”.
Koncertā piedalās Beāte Zviedre (balss), Ainars Šablovskis (soprāna, alta, tenora saksafoni un duduks), Marta Kauliņa-Pelnēna (sitaminstrumenti) un Ieva Šablovska (arfa).
Koncertprogrammas īpašā noskaņa sakņojas izvēlētajā repertuārā un tik dažādo tembru lieliskajā harmonijā – skan soprāna, alta un tenora saksafoni, arī duduks un arfa, daudzveidīgi sitaminstrumenti un Beātes Zviedres īpašā balss. Dziesmas koncertā tiek dziedādas latīņu, vācu, franču, latgaliešu, angļu un latviešu valodā parādot, cik gan dažāda var būt Ziemassvētku svinēšana.
2019. gada decembrī dziedātāja Beāte Zviedre arfiste Ieva Šablovska, saksafonists Ainars Šablovskis un sitaminstrumentāliste Marta Kauliņa-Pelnēna apvienojušies saskanīgā ansamblī un kopā ar kombonistiem Jēkabu Jančeski un Raimondu Tigulu radījuši Ziemassvētku laika programmu, kuras pirmatskaņojums Latvijas Radio 1. studijā tika tiešraidē translēts arīdzan 15 Eiroradio dalībvalstīs. Šis īpašais notikums ir pamatā arī programmai “Ziemassvētku brīnumdziesmas”, kas labi iederas gada tumšajā laikā.
Biļetes cena 15 eiro. Ar Siguldas ID karti 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejams Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista vai Biļešu Paradīzes kasēs un tiešsaistē.
Mālpils Kultūras centra dziedošie kolektīvi aicina 16. decembrī plkst. 16.00 uz Ziemassvētku ieskaņas koncertu, kurā tiks izdziedātas skaistākās Ziemassvētku dziesmas, kopīgi pietuvojoties gada vissiltākajiem svētkiem.
Koncertā piedalās Mālpils Kultūras centra bērnu vokālais ansamblis, vokālais ansamblis “Rezēdas un dadzis”, vokālais ansamblis “Sidgundietes”, jauktais koris “Mergupe” un folkloras kopa “Mālis”
Ieeja koncertā 3 eiro, biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
“Kur nokļūst mirkļi, kurus mēs neatceramies?” – par to 10. decembra vakarā “Klusajā koncertā” aizdomājāmies kopā ar šo vārdu autori dzejnieci Ingu Pizāni, kā arī mūziķiem Aigaru Raumani, Līgu Griķi un Uģi Upenieku, un kopā pavadījām mierīgu, radošu, meditatīvu, kamerisku vakaru mājīgajās un radošajās Siguldas alus darītavas “Kussh” telpās. Mūziku pavadīja dzeja, dzeju pavadīja diapozitīvu attēli.
Programmā šoreiz skanēja tikai latviešu autoru darbi – Anna Veismane, Madara Pētersone, Uģis Prauliņš, Georgs Pelēcis, Renāts Cvečkovskis, Lauris Gatis Žarinovs un arī klasiķis Emīls Dārziņš, kurš Siguldā nereti viesojies pie sava drauga Alfrēda Kalniņa.
Par burvīgo vizuālo noskaņu un gaismu dizainu rūpējās Jurģis Ozols.
Projekts tapis ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu, kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu koncerta satura radīšanai.
Informāciju sagatavoja:
Madara Pētersone
Lībiešu mantojuma kopēji un Lībiešu mantojuma gada dalībnieki no Lēdurgas pagasta aktīvi gatavojas Lībiešu dienai, kas notiks 16. decembrī no plkst. 12.00 līdz 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Lībiešu dienā piedalīsies arī Siguldas novada pašvaldības pārstāvji.
Lībiešu dienā LNB būs iespējams gan klausīties lībiešu valodas skanējumu dažādu muzikālo kolektīvu izpildījumā, piedalīties jaunāko grāmatu un ieceru prezentācijās, iegādāties lībiešu mantojumā balstītas Ziemassvētku dāvanas – no rotām un adījumiem līdz grāmatām un suvenīriem, kā arī nobaudīt kādu lībiešu uzkodu.
Pasākumā kopā ar citām lībiešu muzikālajām apvienībām uz skatuves kāps arī Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”. Savukārt Lēdurgas pagasta biedrība “Smailes” izrādīs vasaras radošajā plenērā tapušās gleznas, amatnieki un mājražotāji cienās ar maizi, medu, piedāvās dažādus rokdarbus. Plašākai publikai radošos darbus atrādīs arī Lēdurgas kultūras nama rokdarbu studija “Aģe”.
LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Tā nolūks ir pievērst uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm. Gads noris kā atsevišķu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru apzināšanu un apvienošanu kopīgā ciklā veic LU Lībiešu institūts.
Latvijas Nacionālā bibliotēkā ik gadu organizē Novadu dienu, kurā iepazīstina ar Latvijas novadu bagāto un dzīvo mantojumu. Šogad saistībā ar Lībiešu mantojuma gadu Novadu diena veltīta Latvijas novadu lībiskajām saknēm un tajos joprojām redzamajam lībiešu mantojumam.
Ar Lībiešu dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā LU Lībiešu institūts simboliski atskatās un atzīmē arī savus 5 pastāvēšanas gadus.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
Jau tradicionāli laikā, kad dienas ir visīsākās un naktis visgarākās, Siguldas folkloras kopa “Senleja” šogad 22. decembrī plkst. 18.30 aicina ikvienu piedalīties Bluķa vakarā Siguldā, lai kopīgi svinētu Ziemas saulgriežu svētkus.
Ikviens, kam svarīgs senais gadskārtu gads, aicināts kopā ar draugiem un ģimenēm pulcēties pie kultūras centra “Siguldas devons”, lai kopīgi dotos maskotā gājienā uz Stacijas laukumu, svinot gaismas jeb jaunās Saules atdzimšanas svētkus.
Kopā ar maskotajiem čigāniem tiks vilkts bluķis, simboliski savācot visu slikto, kas pa gadu sakrājies, sadedzinot to ugunskurā, teikti laba vēlējumi, zīlēta nākotne, dziedātas Ziemassvētku dziesmas, dejotas rotaļas un danči, tādējādi simboliski palīdzot tumsai uzvarēt gaismu un saulei atkal kāpt augstāk debesu kalnā. Arī apmeklētāji tiek aicināti ierasties tradicionālās maskās, līdzi ņemt troksni radošus priekšmetus, ar ko skandināt gājiena laikā, kā arī pērno Jāņu vainagus, lai, tos dedzinot Bluķa vakara ugunī, svinētu dzīvības spēka uzvaru.
Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma, lai atkal kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu tuvinātu pavasari. Bluķa vilkšana ir viena no aizraujošākajām Ziemassvētku tradīcijām, kam ir sena rituāla nozīme. Ziemassvētku laikā, ejot maskotos gājienos no sētas uz sētu, ļaudis, pārtopot citādos tēlos, tādējādi nodrošināja saikni ar aizgājušajām paaudzēm, vairoja veiksmi un auglību visplašākajā nozīmē gan sev, gan apkārtējiem.
Šajā vakarā katram būs iespēja ar labām domām un vēlējumiem kopīgi palīdzēt Saulei nest gaismu savā mājā, sētā, novadā, valstī un pasaulē. Un sen zināms, ka gaisma tumšākajā laikā visvairāk atrodama katra pašā sirsniņā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.