Kultūra - sigulda.lv

Rudens ir ražas novākšanas, graudu kulšanas un malšanas laiks, tāpēc tradicionālais ēdiens – putra – atbilstoši laikam tiek celta godā. “Putras diena” norisināsies jau šo svētdien, 6. oktobrī, Lēdurgā pasākumam notiekot jau ceturto reizi.

Lēdurgā ir spēcīgas zemnieku saimniecības, bagātas tradīcijas un aktīva kopiena, kas dod iespēju veidot saturā un norisēs bagātu pasākumu.

Šogad Putras dienu atklās plkst. 12.00 ar Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvu un folkloras kopu koncertu.

Pēc koncerta ap plkst. 13.00 pats varenākais svētku brīdis – lauksaimniecības tehnikas parādes brauciens no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam. Pēc parādes arī tehnikas apskate un sarunas ar saimniekiem. Vēl ir iespēja pieteikties Tehnikas braucienam, zvanot 29189731 (Lindai) vai 29166140 (Ilzei).

Iedzīvotāju un apmeklētāju ievērībai! Tehnikas parādes laikā būs satiksmes ierobežojumi no Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas līdz “Aibes”/“Aģes” veikalam.

No plkst. 13.10 līdz plkst. 15.00 Lēdurgas estrādē un Muižas parkā norisināsies Putras danči kopā ar etno kompāniju “Zeidi”, improvizācijas teātris ar rudens veltēm kopā ar Margitu Porieti, sarunas par un ap graudiem kopā ar folkloras kopu “Senleja”, spēkošanās un loku šaušana, koku darbnīcas kopā ar Namdaru darbnīcu, silto zeķu adīšana kopā ar studiju “Aģe”, aizdaru degustācija un maiņa kopā ar biedrību “Kamolītis”. Aicinām ņemt līdzi putras aizdaru maiņai! Tā var būt burciņa ar ievārījumu, ķausi (vīriešu ievārījums) vai sālītiem gurķiem, tās var būt arī grauzdētas sēkliņas, žāvēti augļi – tas, ar ko kopā putra ēdama. Uz burciņas uzlīmē savu vārdu un aizdara recepti un – maiņa var notikt.

Pie z/s “Zutiņi” varēsi nodegustēt putru “Baltais grūdenis”, pie folkloras kopas “Putni” gan saldo, gan sāļo Pūpolputru, pie folkloras kopas “Skandinieki” – Pūteli. Jā, būs nogaršojama arī Ances Putras maize.

Lai rūpētos par vidi, savu bļodiņu un karoti katram putras ēdājam jāņem līdzi pašam, vai būs jānopelna piedaloties dažādās meistardarbnīcās, kurās vajadzēs gan spēku, gan gudrību.

Kad būsi pietiekami “putrojies”, plkst. 14.00 dosimies uz sarunu “Kas stiprāks, latvieši vai alkohols? Atskats 150 gadu vēsturē” pie Gata Krūmiņa. Kāpēc par alkoholu? Jo no miežiem gan vāra putru, gan dara alu.

Plkst. 15.00 pasākuma “saldais ēdiens” – grupas JUUK koncerts, kas nemaz nebūšot tik salds.

Seko līdzi jaunumiem Lēdurgas Kultūras nama Facebook lapā un Instagram, tiekamies atklāšanā 6. oktobrī plkst. 12.00.

Informāciju sagatavoja:
Lēdurgas Kultūras nama un folkloras kopas “Putni” vadītāja
Ilze Kļaviņa

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

1. oktobrī kultūras centra “Siguldas devons” kase strādās no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Atgādinām, ka kasē iespējams iegādāties biļetes uz dažādiem koncertiem, iestudējumiem, teātra izrādēm un citiem pasākumiem, kas notiek ne tikai Siguldā un Siguldas novadā, bet visā Latvijā.

Tālruņa numurs papildu informācijai: 66117114.

No 27. septembra līdz 22. oktobrim Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā skatāma Kristīnes Kvitkas personālizstāde “Dabas skaistums”, kas tapusi sadarbībā ar mākslas galeriju “Bazar’t”.

Kristīne Kvitka ir latviešu gleznotāja, kas dzīvo un strādā Itālijā. Izstādē būs apskatāmas pēdējos gados tapušas gleznas, kas atceļojušas no Itālijas, kā arī vairāki darbi, kas radīti Latvijā, pavadot tur vasaras mēnešus. Kristīne ir maģiskā reālisma gleznotāja un viņas galvenie iedvesmas avoti ir Latvijas daba, koki un ūdens.

Kristīne Kvitka ir izveidojusi daudzas personālizstādes gan Latvijā, gan arī Itālijā. 2022. gada nogalē Kristīne ieguva “E.SUN Awards” izcilības balvu Taivānā. 2024. gadā kļuva par finālisti “Premio Giuseppe Casciaro” laikmetīgās mākslas konkursā Itālijā. Arī 2023. gads ir bijis panākumiem bagāts. Kristīne kļuva par finālisti tādos nozīmīgos mākslas konkursos kā “Jackson’s Painting Prize 2023” (Bankside Gallery, Londona), “Premio COMEL” art prize (Spazio COMEL, Itālija), “Fresh Legs 2023” (Galleri Heike Arndt Berlin, Berlīne). Kā arī “Margate Art Prize” 2023 (Ramsay & Williams Gallery, Margate, Lielbritānija). “Margate Art Prize” finālistus izvēlējās Lielbritānjas laikmetīgā māksliniece Tracey Emin.

Izstādes kuratore Agita Zābere.

Siguldas novada skolu literatūras dienas programmas laikā 4. oktobrī 8.–12. klašu skolēni un ikviens literatūras un mākslas interesents aicināt apmeklēt kultūras centru “Siguldas devons” un piedzīvot satikšanos ar literatūru netradicionālā formā.

Plkst. 16.00 zālē “Silva” notiks tikšanās ar dzejnieci un mākslinieci Madaru Gruntmani-Dujanu video darba izstādē “AIZMĪLESTĪBA”.

Plkst. 17.00 zālē “Digiti” notiks Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas performance “Intensīvā teksta terapija”.

Vai dzejolis var būt pretsāpju līdzeklis? Tas noteikti var palīdzēt emocionāli grūtā brīdī. “Literārās akadēmijas” studenti ar kursa vadītāju Ivaru Šteinbergu meklēs pareizos vārdus, kas dziedē.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

Kultūras centrā “Siguldas devons” vien divas dienas – 4. un 5. oktobrī – būs apskatāms mākslinieces Madaras Gruntmanes-Dujanas videodarbs “AIZMĪLESTĪBA”.

“AIZMĪLESTĪBA” ir dzejnieces un mākslinieces Madaras Gruntmanes-Dujanas videodarbs, kas iedziļinās mīklainajā eksistences sfērā aiz nāves. Apvienojot audiovizuālos elementus un īpaši veidotu dzejas ciklu, māksliniece piedāvā unikālu skatījumu uz to, kas notiek pēcnāves dzīvē. Pēcnāves dzīves telpa ir skatāma arī kā vieta, kurā mēs atrodamies dzīvi esot – tā var būt nevis pēcnāves, bet dzīves telpa, kurā mēs neizmantojam iespēju “dzīvot”, esot dzīves laikā iegūto traumu gūstā, tādējādi neizmantojot dzīves piedāvātās brīvības un iespējas.

Iedvesmojoties no pēcnāves ceļojuma un šķīstītavas koncepcijām, māksliniece meklēja piemērotu filmēšanas vidi, kas saskanētu ar darba tematisko būtību. Video saturs koncentrējas uz kustību šajā izvēlētajā vidē, simbolizējot personīgo ceļu.

Darbs filmēts netālu no Turcijas pilsētas Mardinas Tuvajos Austrumos, un vietai ir dziļa vēsturiska nozīme. Tā atrodas Augšmezopotāmijas teritorijā, starp Tigras un Eifratas upju baseiniem, un tiek uzskatīta par Rietumāzijas un Eiropas civilizācijas šūpuli. Šī apzinātā izvēle ļauj video darbā tvert mitoloģijas, kultūras un reliģijas pirmsākumu būtību, piesātinot to ar simboliskām atsaucēm, kas aicina skatītājus pārdomāt savas interpretācijas un vadmotīvus par aizsaules tēmu. Apvienojot audiovizuālos komponentus ar poētisku izteiksmi, “AIZMĪLESTĪBA” rosina pārdomas par cilvēka tieksmi palikt pagātnes traumu gūstā, neļaujot pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā dzīve un, iespējams, pat pēcnāves dzīve, mudinot skatītājus pārdomāt savu ceļojumu un atbrīvošanās iespējas, kas atrodas ārpus dzīves un nāves robežām.

Sestdien, 28. septembrī, plkst. 17.00 Krimuldas Tautas namā izskanēs Aivara Bunķa jubilejas koncerts “Draugu būšana”. Koncertā piedalīsies Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķerstris, atjaunotais zēnu koris “Vecie zēni” no Limbažiem un Krimuldas Tautas nama vīru koris “Vecie draugi”. Pasākumu vadīs Didzis Jonovs. Koncertā skanēs Aivars Bunķa un Edvīna Zālīša dziesmas.

Aivars Bunķis dzimis 1954. gada 29. septembrī Rīgā, šogad atzīmē 70 gadu jubileju. Pirmās skolas gaitas uzsācis Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskolā kora klasē. Autoritāte mūzikā bija viņa pedagogs un diriģents Krišs Deķis, kurš vadīja zēnu kori un mācīja kordiriģēšanu.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Aivaru ceļš aizved uz Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatoriju. Tiek izdarīta izvēle par labu mūzikas pedagoģijas nodaļai, kurā diriģēšanas specialitāti pasniedza profesors Pauls Kvelde. Būdams aktīvs students Aivars dzied vīru korī “Absolventi”, paralēli mācībām nostiprina iegūtās zināšanas strādājot par diriģentu Katvaru, Bauskas rajona Ļeņina kolhoza un Ogres trikotāžas kombināta jauktajiem koriem. Kā arī vada TDA “Ačkulps” vokālo grupu.

Pēc augstskolas darba gaitas uzsāktas Limbažu rajona Pociema 8‑gadīgajā skolā, pēc tam Limbažu 1. vidusskolā.

No 1987. līdz 1990. gadam bijis Limbažu bērnu mūzikas skolas direktors. Lielākais lolojums – zēnu koris Limbažos. Lielisks darbs vīru korī “Ziedonis” kopā ar radošu personību un draugu – komponistu Edvīnu Zālīti.

Dzīves ceļš atved uz Raganu. Jauktais koris, sadzīves tradīciju ansamblis, zēnu koris Krimuldas vidusskolā, vīru koris “Vecie draugi”, Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris – visi šie kolektīvi ir Aivara Bunķa radošā darba atspulgi. No 1990.gada Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas direktors.

Jubilejas koncerts norisināsies arī Limbažos, tam norisinoties svētdien, 29. septembrī.

Ieeja – bez maksas.

27. septembrī plkst. 16.00 Dzejas mēneša ietvaros Siguldas pagasta bibliotēkā norisināsies mākslinieces Annas Ābeles ilustrāciju izstādes atklāšana Andra Marta grāmatai “Debesīs iesviesti vārdi”. Uz pasākumu tiek aicināti mūzikas, mākslas un dzejas cienītāji. Izstādes atklāšanā varēs baudīt Aigara Kruča mūziku, Anitas Zambares un Aņas dziesmas.

Izstāde būs skatāma no 30. septembra līdz 29. oktobrim Siguldas pagasta bibliotēkas darba laikā.

Sestdien, 28. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vizuāli un muzikāli iespaidīgs koncerts, kas iepriecinās ikvienu lībiskajai kultūrtelpai piederīgo. Uz to visus aicina “Kuolm randõ/ Trīs krasti” mākslinieki, kas šogad svin savu kopā būšanas piekto gadadienu. Par godu šim nozīmīgajam pieturpunktam viņu radošajā dzīvē, tapis vinila albums “N°1”, kurā ievertā oriģinālmūzika un mūsdienu lībiešu dzeja būs dzirdama koncertā. Koncertā piedalīsies arī Saulkrastu jauktais koris “Anima”. Koncerta režisors – Henrijs Arājs. Par skaņu režiju rūpēsies Andris Ūze, par gaismas scenogrāfiju – Egīls Kupčs un Gints Jarašūns, bet par video — Krists Krūskops.

“Kuolm randõ/ Trīs krasti” domubiedri ir: Elīna Ose (vokāls, projekta mākslinieciskā vadītāja), Jānis Rubiks (kontrabass), Austris Kalniņš (klavieres), Kristaps Krievkalns (sintezators), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti). Mūziķus vieno interese par akadēmiskās, džeza un pasaules mūzikas nokrāsām, tāpēc sadarbības rezultātā tapusi kamermūzika, kurai piemīt dažādu skaņu nianses un noskaņu slāņi, kas atrodas robežstāvoklī starp jaunu muzikālu apvāršņu atklāšanu un tradicionālu kanonu ievērošanu.

Mūzikas pamatā ir trīs profesionālu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita, Ķempju Kārļa (Karl Pajusalu) – radītās dzejas sajūta. Darbi publicēti 2018. gadā izdotajā bilingvālā dzejas krājumā “Trilium/ Trillium” (Mežlillija) lībiešu un angļu valodā. Valta Ernštreita izdotā grāmata ir pirmais mūsdienu lībiešu dzejas krājums, 2021. gadā tas atdzejots igauniski un latviski, bet 2019. gadā krājums saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu.

Tieši krājumā publicētais dzejolis “Seļļizt nemē mēg/ People like us” (Tādi kā mēs) ir iedvesmas avots dziesmai un idejai par koncertprogrammu, kas pirmo reizi kā eksperimentāls projekts tika atskaņots starptautiskajā konferencē “Livonica 2019” Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā.

28. septembra koncertā skanēs arī tikko izdotā singla “Tuļpuķķiž/ Ugunspuķēs” koncertversija ar Ķempju Kārļa dzeju Vidzemes lībiešu valodā no dzejas krājuma “Ēzkyrdiz vīzid/ Tuvības veidi”, kas Igaunijā saņēmusi Somugru programmas literatūras balvu daiļliteratūras nominācijā. Video skatāms

Valodas ilgtspēja tiek nodrošināta, kad to lieto – kad tajā runā, raksta, dzied. Tad valoda ir dzīva. Un kopā tiek radītas paliekošas vērtības – nākotnes kultūras mantojums.

Koncertprogramma ļauj dziļāk ieskatīties lībiešu kultūrā un pietuvoties valodai, kas tik ļoti ir ietekmējusi to Latviju, kurā dzīvojam šobrīd. Tā ir daļa no mūsu kopīgās vēstures, daļa no mums. Arī koncerta vieta nav izvēlēta nejauši, Sigulda ir nozīmīga vieta Vidzemē, kur savulaik Gaujas krastos dzīvojuši lībieši.

Mūsdienu lībiešu projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” vinila albums “N°1” tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.

Biļetes cena – 10 eiro. Ar“S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

28. septembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Mājas Viesa Mēnešraksts” (1895–1905): pirmais Eiropas līmeņa literārais un kultūras žurnāls Latvijā.

Straujo latviešu sabiedrības un kultūras attīstību 19. un 20. gadsimta mijā veicināja arī literārās periodikas uzplaukums. Apvienojoties domubiedriem, šajos izdevumos tika publicēti gan oriģināldarbi, gan augstvērtīgi tulkojumi, diskutēts par tādiem aktuāliem tālaika jautājumiem kā nacionālās pašapziņas nostiprināšanās, sievietes emancipācija, elitārās kultūras nozīme un citiem. Izcila loma šo un citu tēmu aktualizācijā bija žurnālam “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Tā vadītāji, Pēteris Zālītis un Hermīne Zālīte, piesaistīja šim izdevumam nozīmīgākos latviešu rakstniekus, tostarp Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Augustu Deglavu, Jāni Poruku, Raini un citus, kuri žurnālā līdzdarbojās gan kā autori, gan zināmos posmos arī kā redakcijas darbinieki. Daļa no viņiem tieši šeit publicēja savus nozīmīgākos darbus. Žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” vēsturi veido arī polemikas ar citiem tālaika izdevumiem un bezgala krāsaina redakcijas dzīve. Tas ir stāsts par latviešu kultūras jaunību, no kuras strāvo nerimtīga enerģija un vitalitāte.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrpētniecības aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022, Latvijas Literatūras gada balva literatūrzinātnē), kolektīvajās monogrāfijās “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2022, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863–1908), Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani u.c.) un citās, kā arī zinātniskos un populārzinātniskos rakstos.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons”

kanālā.

Ieeja bez maksas.

2. oktobrī plkst. 18.30 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Pils ielā 8A, Siguldā, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra mēneša saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis igauņu dzejnieku, Slam un Skaņu dzejas (Sound poetry) meistaru Jānu Malinu (Jaan Malin).

Jāna Malina dzejoļi ir iekļauti Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā “Sirreālisms igauņu dzejā”, kas iznāca 2023. gadā un ieguva Literatūras gada balvu kā labākais dzejas tulkojums.

Jāns Malins ir pētījis igauņu sirreālista Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) daiļradi, sastādījis viņa dzejas, tulkojumu un palindromu izlases. Piedalījies vairāku rakstnieku un dzejnieku bibliogrāfijas veidošanā.

Jānam Malinam ir iznākuši desmit dzejoļu krājumi un asementiskajā valodā uzrakstītais romāns “Zeme un pasaule”. Viņš ir publicējis apceres, uzstājies gan Igaunijas, gan dažādu Eiropas pilsētu Slam sacensībās. 2009. gadā Berlīnē rīkotajā European Poetry Slam Days (Eiropas Dzejas Slama dienas) Jāns Malins ieguva trešo vietu. 2011. gadā viņš ir uzņemts starptautiskajā dadaistiskās dzejas grupā DAstrugistenDA.

Jāns Malins ir nodibinājis un ilgus gadus rīkojis starptautisku dzejas festivālu Hullunud Tartu (Trakā Tartu). Tajā piedalās gan igauņu, gan citu valstu dzejnieki un mūziķi.

Vakarā dzirdēsit sarunu par igauņu sirreālismu literatūrā un mākslā, par Slam un Skaņu dzeju, kā arī Jāna Malina spilgto uzstāšanos.

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu un Kristapu Grasi; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). Kultūras centra “Siguldas devons” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

No 3. līdz 5. jūlijam jau trešo reizi Lēdurgas dendroparkā norisinājās Baltijas valstu koktēlniecības plenērs. Pasākuma laikā Baltijas valstu mākslinieki izstrādāja kopā septiņas koka skulptūras, kuras plenēra noslēgumā tika dāvinātas Lēdurgas dendroparkam. Plenēru organizē Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skola kopā ar sadarbības partneriem no Lietuvas un Igaunijas.

Šogad plenērā piedalījās pedagogs Riho Māe ar trim audzēkņiem no Igaunijas Rakveres arodskolas, pedagogs Daļus Dirse ar trīs audzēknēm no Naujamiestes ģimnāzijas Lietuvā. Latviju pārstāvēja Maijas Pīlāgas Mākslas skolas pedagogi Aivis Zariņš un Vilnis Mežals, kuri savulaik kā audzēkņi piedalījās Lietuvas un Igaunijas organizētajos plenēros, piesaistot arī divus audzēkņus. Plenēra dalībniekus ar materiālu darbam nodrošināja uzņēmējs lēdurdzietis Dainis Zvidriņš.

“Aizvadītā plenēra dalībnieku dāvātās skulptūras padara parku skaistāku un interesantāku apmeklētājiem. Noslēdzoties koktēlniecības plenēram, īpašu ievērību ieguvis soliņš, ko sargā no koka izgrebta lapsa un āzis. Soliņš novietots parka foto stūrītī. Pateicība Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skolas direktorei Evai Keišai par doto iespēju iesaistīties šajā pasākumā un sadarbību ne tikai šī, bet arī citu kopīgu projektu īstenošanā,” atklāj Lēdurgas dendroparka vadītāja Sarmīte Kauliņa.

Plenēri norisinās Lēdurgas dendroparkā, jo šeit ir atbilstoša vide un mākslinieki var netraucēti darboties. Katrs plenērs ir ar noteiktu tēmu; šogad tā bija daba. Šeit ir skatāmi putni, dzīvnieki un arī rūķi.

No 23. septembra Lēdurgas Kultūras namā būs apskatāma projekta “Life for species” ceļojošā fotoizstāde “Zaļie dārgumi”. Fotoizstādes mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Latvijas dabas (bioloģiskās) daudzveidību un krāšņumu, kā arī iespējamo rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

2021. un 2022. gadā projekta “Life for species” ietvaros tika izsludināts fotokonkurss “Zaļie dārgumi”. Tā mērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz īpaši aizsargājamo un apdraudēto sugu atpazīstamību un saglabāšanu. Šajā ceļojošajā izstādē izvēlētas un apkopotas 60 no vairāk nekā 400 fotokonkursā iesniegtajām fotogrāfijām 6 kategorijās: augi, sēnes, bezmugurkaulnieki, abinieki un rāpuļi, putni un zīdītāji, kā arī sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi.

Attēlos iemūžinātas retas, apdraudētas un aizsargājamas sugas, kuras svarīgi saglabāt vairāku iemeslu dēļ:

Latvijas floras un faunas daudzveidības saglabāšanai;
tās ir svarīga ekosistēmas un barības ķēdes sastāvdaļa;
tās veido dzīvības formu sistēmu, kuras sastāvdaļa mēs esam un no kuras esam atkarīgi;
tās sniedz dažādus ekosistēmas pakalpojumus (augu apputeksnēšana; kaitēkļu un slimību ierobežošana; ģenētisko resursu saglabāšana; estētiskā un ar kultūras vērtībām saistītie ieguvumi un citus).

Izstāde apskatāma līdz 21. oktobrim.

Projekta “Life for species” galvenais uzdevums ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, balstoties uz zinātniski pamatotiem kritērijiem, sagatavojot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par sugām, izstrādāt jaunu Latvijas Sarkano grāmatu, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas nosaka īpaši aizsargājamas sugas un sugas, kurām var veidot mikroliegumus, apstiprināti pirms 10 līdz 20 gadiem. Šajā laikā uzkrājusies zinātniskā informācija par sugu sastopamību un apdraudošajiem faktoriem, kā arī notikušas izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Ar projekta laikā sagatavotajiem materiāliem un informāciju par topošo jauno Latvijas Sarkano grāmatu var iepazīties šeit.