Kultūra - sigulda.lv

Otrdien, 30. jūlijā, ikviens interesents aicināts uz kultūras centru “Siguldas devons”, kur no plkst. 14.00 līdz 16.00 būs iespēja izveidot savu unikālo mākslas darbu saules drukas jeb cianotipijas darbnīcā izstādes “Fungi” ietvaros.

Praktiskajā darbnīcā jebkuram interesentam būs iespēja izmēģināt cianotipiju uz papīra, saulē izgaismojot kādu no izstādē redzamajām sēņu fotogrāfijām vai veidot savu kompozīciju no svaigiem ziediem. Cianotipija ir alternatīva fotogrāfijas tehnika, kurā izmanto dzelzs sāļu reakciju saules gaismā, lai radītu attēlu uz papīra vai auduma.

Darbnīcā tiks strādāts ar iepriekš nogruntētu kvalitatīvu akvareļu papīru, un dalībnieki varēs radīt savu unikālu mākslas darbu. Darbnīcu vadīs un par izstādes “FUNGI” darbu tapšanu pastāstīs māksliniece Šarlote Baškevica. Uz darbnīcu var nākt jebkurā laikā no plkst. 14.00 līdz 16.00. Sliktu laikapstākļu gadījumā darbnīca var tikt atcelta. Dalība darbnīcā bez maksas.

Izstādes “FUNGI” autores ir mākslinieces Šarlote Baškevica un Sabīne Beķere. Izstāde ir veltīta sēņu pasaulei, izpētot to unikālās formas, faktūras un lomas dabā un atspoguļojot tās mākslā. Izstādes galvenais mērķis ir pievērst uzmanību sēņu nozīmīgumam mūsu dzīvē un dabā. Sēnes ir cilvēku senči, kas miljoniem gadu garumā strādāja, lai zeme kļūtu auglīga un apdzīvojama. Šajā izstādē iespējams aplūkot, kā sēnes turpina iedvesmot un aizraut cilvēkus, piesaistot lielu interesentu loku gan dabā, gan digitālajā vidē.

Izstāde “FUNGI” kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma līdz 3. augustam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00. Ieeja izstādē bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

25. jūlijā plkst. 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē būs iespēja apmeklēt šā gada Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku centrālā notikuma – itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējuma – ģenerālmēģinājumu. Uz šo pasākumu vietu skaits ir ierobežots.

Biļetes cena – 20 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit, kā arī stundu pirms ģenerālmēģinājuma.

Operas “Traviata” galvenajās lomās:

Violeta Valerī – Maija Kovaļevska;
Alfrēds Žermons – Dmitro Popovs.

Lomās:

Flora Bervuā – Ilona Bagele;
Anīna – Violetas draudzene, kas palīdz ikdienā – Brigita Čirkše;
Žoržs Žermons – viņa tēvs – Rinalds Kandalincevs;
Gastons – vikonts deLetorjers – Andris Lapiņš;
Barons Difols – Viesturs Vītols;
Marķīzs d Obiņi – Juris Ādamsons;
Grenvils – Violetas ārsts – Krišjānis Norvilis;
Karolī – Grand Opera baleta prīma – Violetas draudzene – Paula Lieldidža-Kolbina;
Žerārs – Grand Opera baleta premjērs – Karolī draugs – Eidens Viljams Konefrijs;
Violetas kalps Jozefs – Andris Ķipļuks;
Floras kalps Georgs – Roberts Lapiņš;
Komisionārs no Provansas – Kārlis Saržants;
Grand Opera – baleta mākslinieki – Žils – Donāts Rudzītis; Žaks – Jēkabs Murāns;
Žuflū – Gennadijs Eisaks;
Padre don Andrea – Andris Priede;
Gleznotājs – Violetas draugs(Anrī Mattiss) – Aleksejs Naumovs;
Parīzes iedzīvotāji – itāļu emigranti – Dantes Aligjeri Latvijā biedrības biedri.

Tehnisku iemeslu dēļ uz laiku ir slēgta Siguldas Jaunās pils salonā izvietotā Zigurda Zuzes darbu izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”. Par iespēju apskatīt izstādi informēsim, tiklīdz tas būs iespējams. Aicinām sekot līdzi informācijai!

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

26. jūlijā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ar programmu “Koncertceļojums 2024” uzstāsies orķestris “Otto-Sinfoniker Berlin” diriģenta Volfganga Bērenda vadībā. Programmā iekļauti Antona Bruknera, Franča Šūberta, Edvarda Grīga, Pētera Vaska, Riharda Dubras un arī Žana Sibēliusa darbi.

Orķestris “Otto-Sinfoniker” savu nosaukumu guvis, pateicoties ilggadējai mēģinājumu zālei Otto ielā Berlīnes Moabit rajonā. Kopš 1983. gada dažādas profesijas pārstāvoši mūzikas entuziasti simfoniskā orķestra sastāvā profesionāla diriģenta vadībā iestudē klasiskus, romantiskus un modernus skaņdarbus.

“Mūsu programma izgaismo divus reģionus Eiropas ģeogrāfiskajā kartē – Vīnes pilsētu un Baltijas jūras telpu. Lai no Vīnes nokļūtu Latvijā, Šūberta vai Bruknera laikā būtu bijusi jāšķērso tikai viena valsts robeža, kas atdalīja Hābsburgu un Krievijas impērijas. Turpretī šodien mēs šķērsojam vismaz četras robežas,“ koncertceļojumu piesaka muzikoloģe Suzanna Fontaine.

“Koncertceļojums 2024” programma:

Antons Brukners (1824–1896) – Uvertīra sol minorā;
Francis Šūberts (1797–1828) – 7. “Nepabeigtā” Simfonija si minorā D 759; Allegro moderato; Andante con moto;
Edvards Grīgs (1843–1907) – Simfoniskās dejas op. 64; 1. Allegro moderato e marcato; 3. Allegro giocoso;
Pēteris Vasks (*1946) – Musica serena;
Rihards Dubra (*1964) – Agnus Dei;
Žans Sibēliuss (1865–1957) – Somija op. 26 Nr. 7 Simfoniskā poēma.

Ieeja koncertā bez maksas.

25. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, aicinām uz “Vasaras lasījumiem”, kuros varēs baudīt Jāņa Rokpeļņa dzeju un Mareka Sarnovska mūziku.

Jānis Rokpelnis ir dzejnieks, atdzejotājs un esejists, deviņu dzejas krājumu, trīs romānu, trīs eseju krājumu un Knutam Skujeniekam veltītas monogrāfijas autors.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2016) un Baltijas Asamblejas balvu (2000). Apbalvots ar daudzām literatūras balvām un prēmijām – Dzejas dienu balva, Aleksandra Čaka prēmija, Dzintara Soduma balva, Ojāra Vācieša prēmija un citām.

Izdoti Raksti divos sējumos. Dzeja atdzejota vairāk nekā 20 valodās, dzejas grāmatas – angļu, franču, itāļu, lietuviešu, krievu valodās. Dziesmas ar Jāņa Rokpeļņa dzeju komponējuši U. Stabulnieks, J. Kulakovs, A. Grāvers, A. Dzenītis, M. Butlers, A. Sēruma, M. Sarnovskis, Elija un grupa “Sigma”. Par Jāni Rokpelni uzņemtas filmas “Dominante” (režisore I. Brūvere; Kinolats, 2010) un “Rokpelnis” (režisors A. Hnikins, 2015).

Mareks Sarnovskis ir mūziķis, producents, vairāku mūzikas grupu dibinātājs un radošu sadarbību organizētājs. Apvienības “Sarnovskis. Sēruma” pēdējie izdotie albumi ir “Neskaramam Nepieskaros” 2020. gadā, kurā apkopotas kompozīcijas ar dzejas lielmeistara Jāņa Rokpeļņa dzeju un “Piena Aplis” 2022. gadā, kurš veidots no dziesmām ar dzejnieces un mākslinieces Rutas Štelmaheres dzeju.

Šogad Mareks Sarnovskis izdeva savu solo albumu “Izsaucēji”, paliekot uzticīgs augstvērtīgai dzejai. Albumā iedziesmoti citi Jāņa Rokpeļņa dzejoļi. Tiek izdoti arī singli. Pēdējais no tiem vēl nesen šajā jūlijā – “Bāra blūzs” ar dzejnieka Guntara Godiņa dzeju. Vairāk par Mareku Sarnovski: www.sarnovskismusic.lv

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notiek nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavada muzikāli priekšnesumi. Jau notikušas tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekiem Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu.

Turpmāko “Vasaras lasījumu” programma:

8. augustā rakstnieki Māris Bērziņš un Guntis Berelis;
22. augustā dzejnieks Guntars Godiņš un mūziķis Aigars Godiņš;
29. augustā dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Jau sesto vasaru jūlija un augusta nedēļas nogales siguldieši un Siguldas viesi varēs pavadīt muzikālās noskaņās. Šīs vasaras pirmais Siguldas pils paviljona koncerts notiks jau sestdien, 20. jūlijā, kad uz skatuves kāps jaunā, talantīgā māksliniece Emilija, kuras neparasto balss tembru un īpašo personības stāstu iepazinām šova “X faktors” 5. sezonā.

16. augustā paviljons uzmirdzēs mūzikas un talanta zeltā, jo ar ekskluzīvu koncertu uzstāsies spozmi ieguvušais duets “Bujāns” jeb Intars Busulis un Reinis Sējāns.

24. augustā pils dārzu romantikas un pasaulīgu vēsmu noskaņās piepildīs jaunās, bet mūzikas pasaulē sevi jau pierādījušu mūziķu izveidotās apvienības “Idille” koncerts.

31. augustā sezonas koncertu ciklu noslēgsim ar jaudīgu hiphopa žanra pamatlicēja Latvijā – Ozola – muzikālo performanci.

Kā ierasts, no plkst. 20.00 apmeklētājus sagaidīs dīdžeja piedāvātie ritmi un “Cafè Pils dārzs” gardais dzērienu un ēdienu piedāvājums. Vakara mākslinieku uzstāšanās sāksies ap plkst. 21.00. “Cafè Pils dārzs” un dīdžejs arī pēc koncertiem ļaus apmeklētājiem turpināt baudīt vasarīgos vakarus.

Biļetes cena – 10 līdz 15 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit.

Sigulda skan! Arī šajā gadā Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku norisi papildinās burvīga programma Siguldas pils dārzā – muzikāli pārsteigumi apvienojumā ar Operas restorāna piedāvātajiem gardumiem.

Sestdien un svētdien viesus sagaidīs restorāni un muzikālā programma.

Sestdien, 27. jūlijā

Pirms Dž. Verdi operas “Traviata” izrādes plkst. 19.45 gaidāms koncerts “IN THE JAZZ MOOD”. Uzstāsies Maksims Busels (vokāls), Jānis Rubiks (kontrabass), Austris Kalniņš (klavieres).

Kad romantiskajā Siguldas pils dārzā satiekas aktiera, diriģenta, komponista, aranžētāja un pianista talanti, tad piedzimt var tikai kaislīgs džezs!

Muzikālā programma, kurā skanēs ne tikai tāda džeza klasika kā “Fly me to the moon”, “Summertime”, “Feeling Good”, “Sway”, bet arī “Oops, I did it again”, “Shallow”, “I was made for lovin’ you” un citi mūsdienu hiti negaidītās un unikālās džeza aranžijās.

Pēc operas “Traviata” izrādes ap plkst. 24.00 skaistas un slavenas operu ārijas vinila platēs – Dj Žanis.

Svētdien, 28. jūlijā

Pirms Galā koncerta plkst. 16.45 koncerts “ĢITĀRU DUO”, kurā uzstāsies Rihards Lībietis (ģitāra) un Gints Smukais (ģitāra).

Ģitārspēles meistari Rihards Lībietis un Gints Smukais apvienojušies programmā, kurā izskan abu mūziķu autormūzika, kā arī atsevišķas pērles no pasaulē zināmu mākslinieku daiļrades jaunos un neierastos aranžējumos. To vidū Imanta Kalniņa, grupu “Instrumenti”, “The Meters” un “The Beatles” leģendāri skaņdarbi.

Dvēseliska, laikmetīga un iedvesmojoša oriģinālmūzika mijiedarbosies ar pārsteidzošu ģitārspēles tehniku abu mūziķu sniegumā.

Pēc Galā koncerta plkst. 21.00 skaistas un slavenas operu ārijas vinila platēs – Dj Žanis.

Gardēžiem durvis vērs īpašais “Operas restorāns”, kurā par svētku apmeklētāju labsajūtu parūpēsies izcili restorānu šefpavāri un vīnziņi no “Kokos’, “Hotel Sigulda” un “Cafè Pils Dārzs”.

Aicinām iepazīt Opermūzikas svētku atmosfēru siguldiešus un viesus!

Ieeja koncertos un Operas restorānā Siguldas pils dārzā – bez maksas.

Atcelts 13. augustā Siguldas pilsdrupu estrādē plānotais grupas “The Smile” koncerts. Grupa informējusi, ka atceļ augustā ieplānoto Eiropas turneju, tostarp vienīgo koncertu Baltijas valstīs, Džonija Grīnvuda veselības stāvokļa dēļ.

Pasākuma organizatori informē, ka, lai saņemtu atpakaļ naudu par iegādātajām biļetēm, līdz 14. augustam jāaizpilda anketa, kas pieejama šeit. Naudas atmaksa tiks veikta līdz 28. augustam.

“The Smile” sastāvu veido kulta grupas “Radiohead” radošais kodols – Toms Jorks (vokāls, ģitāra, basģitāra, taustiņistrumenti) un Džonijs Grīnvuds (ģitāra, basģitāra, taustiņistrumenti), kā arī dažādu grupu, tostarp džeza apvienības “Sons of Kemet”, bundzinieks un perkusionists Toms Skiners.

20. jūlijā plkst. 12.00 Lēdurgas evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā, Emiļa Melngaiļa ielā 1, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar pētnieci Māru Gruduli, kura uzstāsies ar priekšlasījumu “Baroka literatūra baroka laikmetā: skats uz 17. gadsimta latviešu tekstiem”.

Lekcija sniegs ieskatu 17. gadsimta garīgajās dziesmās un gadījuma (kāzu, bēru un citu) dzejā latviešu valodā, pievērsīs uzmanību skaņai tekstā un poētiskajām fantāzijām. Priekšlasījumu pavadīs piemēru demonstrējumi, tostarp iz publikas. Lektore cer uz klātesošo atsaucību, lai baroka valoda atdzīvotos un skanētu.

Māra Grudule ir literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Galvenās pētījumu jomas 16.–19. gadsimta latviešu literatūras vēsture un Baltijas vācu literatūra. Vairāku plašu monogrāfisku pētījumu autore kolektīvajās monogrāfijās – nodaļa “Vācbaltiešu literatūra 1890–1939” grāmatā “Vācu literatūra un Latvija 1890–1945” (Latvijas Literatūras gada balva 2005 literatūrzinātnē), kā arī nodaļa “Igauņi un lietuvieši – kultūra un literatūra latviešu grāmatās un periodikā 17.–19. gadsimtā” grāmatā “Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti”. Māras Grudules monogrāfija “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” atzīta par 2017. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē kā pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. Par 2018. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē atzīta Māras Grudules sastādītā kolektīvā monogrāfija “Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā”. 2022. gada 15. martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē Mārai Grudulei piešķīra LZA Lielo medaļu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā.

Pasākuma apmeklētājiem būs ekskluzīva iespēja nokļūt Lēdurgas evaņģēliski luteriskās baznīcas tornī un paraudzīties uz Lēdurgu un tās apkārtni no augšas.

Lekciju video ieraksts vēlāk būs pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un YouTube kanālā.

Ilustrācijā izmantots attēls no 1673. gada grāmatas, kas gan nav latviski izdota, bet ir tulkota latviešu valodā.

Ieeja bez maksas.

18. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, aicinām uz “Vasaras lasījumiem” un satikšanos ar atdzejotāju un tulkotāju Gitu Grīnbergu un dzejnieku Edvīnu Raupu.

Gita Grīnberga ir tulkotāja un atdzejotāja no franču valodas. Tulkojusi Šarla Bodlēra un Artura Rembo dzejprozu (Dzejas dienu balva 2006 par A. Rembo krājuma “Iluminācijas” un “Sezona ellē” atdzejojumu), Margeritas Jursenāras, Annas Gavaldas, Andreja Makina, Brijā-Savarēna, Žorža Pereka (Nominācija Latvijas Literatūras gada balvai par Ž. Pereka romāna “Dzīve lietošanas pamācība” tulkojumu, 2019) u.c. franču autoru darbus. Latviskojusi teātrim Žana Ženē, Oskara Vailda, Žana Lika Lagarsa, Žoela Pomrā lugas. Tulko franciski arī latviešu autoru darbus (Jānis Ezeriņš, Inga Ābele, Imants Ziedonis, Vizma Belševica, Andra Neiburga, Valentīns Jākobsons).

Piedalījusies un vadījusi franču–latviešu mākslinieku sadarbības projektus dažādos festivālos – festivālā “Les Boreales” Kānā, “Ettonnante Lettonie” jeb “Pārsteidzošā Latvija” Parīzē, Lionā un Bordo, kā arī “Printemps Français” Latvijā.

Edvīns Raups ir dzejnieks un tulkotājs, sešu dzejoļu krājumu autors. Tulkojumu pūrā pāri divsimts nosaukumiem, tostarp vairākas lugas, kas iestudētas Latvijas Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī. Meksikāņu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta, Oktavio Pasa filozofiskā eseja “Pērtiķis gramatiķis” (2023) iekļuva Literatūras gada balvas fināla nominācijā. Šobrīd izdevniecībā “Jānis Roze” tiek gatavots izdošanai Raupa septītais dzejoļu krājums.

Turpmāko “Vasaras lasījumu” programma:

25. jūlijā dzejnieks Jānis Rokpelnis un mūziķis Mareks Sarnovskis;
8. augustā rakstnieki Māris Bērziņš un Guntis Berelis;
22. augustā dzejnieks Guntars Godiņš un mūziķis Aigars Godiņš;
29. augustā dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Sestdien, 13. jūlijā, no plkst. 10.30 līdz pat plkst. 2.00 aicinām svinēt Apkaimes svētkus Peltēs, piedalīties dažādās aktivitātēs un radošajās darbnīcās, baudīt svētku koncertus, vērot izstādes, izmēģināt spēkus sportiskās atktivitātēs un svētku dienu noslēgt lustīgā zaļumballē.

Visas dienas garumā pasākuma apmeklētājus sagaida dažādi notikumi. Pļaviņā pie “Kussh Brewery” dienu plkst. 10.30 ierībinās Uģa Eihvalda bungu klases priekšnesumi. Plkst. 12.00 izrāde bērniem “Sīki, mazi kukainīši”. Plkst. 13.00 pūtēju ansambļa “Sigulda” koncerts, bet plkst. 14.00 amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu un vietējo talantu koncerts “Savējie”. Koncertā piedalās “Sandas radošā studija”, eksotisko deju studija “Soul Sisters”, senioru deju kopa “Preilene”, Matīsa Liepas deju studija, sporta deju klubs “Zīle”, Siguldas pagasta Kultūras nama pūtēju orķestris, kā arī vietējie talanti – dziedātāji Amanda Brauere un Zemguss. Plkst. 16.00 sieviešu vokālā ansambļa “Si” koncerts, bet plkst. 17.00 “Laboratorium” zinātniskais teātris. No plkst. 11.00 līdz 17.00 aicinām izmēģināt veiksmi, spēlējot lielās koka spēles.

Pie Siguldas pagasta Kultūras nama no plkst. 12.00 līdz 16.00 darbosies vietējo uzņēmēju un aktīvistu organizētas radošās darbnīcas. Sociālais uzņēmums ”Visi var“ piedāvās izgatavot karodziņu virtenes apkaimes izrotāšanai, biškopības kooperatīvs “Siguldas medus” – kukaiņu mājiņas, SIA “Priežavoti” – putnu būrīšus, “Meža cikls” – pirtsslotas, Līga Matroničeva – akmeņu apgleznošanu, plostiņu siešanu un dekupāžu. Ar izkrāsotajām “Kūkas gardas” darba lapām veikaliņā sagaidīs salds pārsteigums, bet tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” dalībnieces piedāvās izgatavot rokassprādzītes un ievīt savu dzīparu kopienas gobelēnā. Turpat būs apskatāma arī Siguldas pagasta bibliotēkas informatīvā izstāde “Peltes tad un tagad”.

Siguldas pagasta Kultūras namā no 10.30 līdz 21.00 būs skatāmas trīs izstādes – informatīvā izstāde “Apputeksnētāji”, mākslinieces Daigas Segliņas izstāde “Daba zīmējumos” un Ritas Freimanes studijas dalībnieku darbu izstāde.

Stadionā Peltēs no plkst. 13.00 līdz 17.00 aicinām piedalīties vietējo uzņēmēju stafetēs – “MX51” riepu mešanā, “Kussh Brewery” kegu mešanā un “KG Latvia” maisu lekšanā. Veiksmīgākie dalībnieki tiks apbalvoti vakara koncerta laikā.

Aicināsim izmēģināt spēkus arī ierastākos sporta veidos – FK “Sigulda” futbola un Siguldas Beisbola kluba aktivitātēs, kā arī mamanet komandas “Ledenes” atvērtajā treniņā. Mazos sportistus priecēs “KLIKK” centra piepūšamā atrakcija, bet plkst. 18.00 būs skatāma deju grupas “A‑Zarts” izrāde “Ceļojums”.

Šķirošanas laukumā “Zemdegas” no plkst. 12.00 līdz 16.00 norisināsies PSIA “JUMIS” šķirošanas aktivitātes bērniem, bet turpat kaimiņos no plkst. 13.00 līdz 17.00 “AB Garage” piedāvās tricikla stafeti un noslēpumaino “Melno mehu kasti”. Savukārt “Kussh Brewery” aicinās kopīgi izstrādāt jaunu – Apkaimes alus – recepti.

Dienas noslēgumā plkst. 21.00 – grupas “Tumsa” koncerts, bet plkst. 22.30 – zaļumballe ar grupu “Vēja Radītie”.

Dalība visās Apkaimes svētku aktivitātēs ir bez maksas.

Atzīmējot slavenā dzēriena “Allažu ķimelis” 200 gadu bagāto vēsturi, Allažu Tautas namā jau kopš februāra ir skatāma mobilā ekspozīcija “Allaž laipni Allažos”. Šajās brīvdienās, Vislatvijas Zirgu dienu laikā, 12. un 13. jūlijā, aicinām apskatīt izstādi paralēli sacensībām – piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 13.00 līdz 18.00 un sestdien, 13. jūlijā, no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Vislatvijas Zirgu dienās apmeklētājiem būs iespēja redzēt krāšņas sacensības ar šova elementiem, jātniekus tērpušos skaistos tērpos, izbaudīt vizināšanos ar ponijiem, piedalīties ekskursijās staļļos un izbaudīt dažādas citas aktivitātes. Savukārt, ekspozīcijā, kas atrodas vien mazāk nekā 10 minūšu brauciena attālumā no sacensību vietas, būs iespēja aizraujošā veidā uzzināt vairāk par Allažu muižas likteni, kādreizējo spirta brūzi, muižas īpašniekiem un pašu “Allažu ķimeli”.

Pasaulē plaši pazīstamā ķimeņu liķiera ceļš aizsācies Allažu muižā, kur to Vilhelms fon Blankenhagens sākotnēji ražoja pašu lietošanai, taču jau 1823. gadā, kad izveidoja spirta brūzi, gatavoja lielākos apmēros. Ar laiku dzēriens ieguva plašu atzinību un, pateicoties Ludvigam Mencendorfam, tika izplatīts Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs. “Allažu ķimeļa” augstā kvalitāte dzērienam nesusi godalgotus panākumus starptautiskās izstādēs. Vīnē ķimeņu dzēriens ieguvis zelta medaļu, kas rotā pudeles oriģinālo etiķeti.

Unikālā ekspozīcija stāsta par Allažu muižas likteni, kādreizējo spirta brūzi, muižas īpašniekiem un ķimeņu liķiera receptes turētājiem fon Blankenhageniem un, protams, par pašu “Allažu ķimeli” – tā izplatību un daudzveidību pasaulē.

Ekspozīcijas izveidē sadarbība notika ar scenogrāfu, mākslinieku Reini Suhanovu. Ekspozīcijas saturs veidots, izmantojot kultūrvides pētnieces Dainuvītes Bērziņas pētījumu, Siguldas novada Allažu pagasta bibliotēkas materiālus, dzērienu darītavas “Zilver” informāciju, Herberta fon Blankenhagena grāmatu “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes 1913–1923” (Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland. 1913–1923. Tulkojusi Indra Čekstere, latviski izdota 2018. gadā).

Pateicamies par ekspozīcijas tapšanu Dainuvītei Bērziņai, Indrai Čeksterei, Ievai Vītolai, Jolantai Borītei, Reinim Suhanovam, Gundaram Plešam, Reinim Zilveram, Aivai un Mārim Grundmaņiem.

Ekspozīcijas telpiskais izvietojums un tematisko plakņu savstarpējā saspēle ir nozīmīgs Reiņa Suhanova devums, kas izstādē ļauj gan izzināt, gan attīstīt paralēlus stāstus. “Allažu ķimeļa” vēstures ceļu un receptes noslēpums vēl šodien nav līdz galam atklāts, tāpēc ikvienam apmeklētājam ir iespēja kļūt par daļu no atvērtā formāta ekspozīcijas, to papildinot ar informatīviem materiāliem, fotogrāfijām, kādu “Allažu ķimeļa” pudeli, etiķeti vai ko citu. Izstādes atklāšanā, kas notika 17. februārī, ekspozīcijas krājumus ar vēsturisku pudeļu dāvinājumu un bukletu par Allažu ķimeli papildināja Inese Sondore-Sēja, “Latvijas balzāms” jauno produktu izplatīšanas menedžere. Bet Anglijā, izsolēs atrastu seno laiku pudeli ar iekšā esošu dzērienu visiem sanākušajiem parādīja Reinis Zilvers, tomēr šis atradums pašlaik vēl paliks īpašnieku rokās.

Ekspozīju iespējams apmeklēt arī darba dienās gan individuāli, gan grupās otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00 vai citā laikā, iepriekš piesakoties e‑pastā kimelis@sigulda.lv vai zvanot Allažu Tautas nama vadītājam uz tālruņa numuru 26556207.

Papildus ekspozīcijai ikviens var izbaudīt Allažu burvību, apskatot netālu esošo Černausku akmeni, Ezernieku karsta kriteni jeb Linezeru, Kaļķugravu jeb Mežmuižas avotus, Allažu muižas parku un vietu, kur vēsturiski atradusies Allažu muižas ēka.

Projekts “Allaž laipni Allažos”, Nr. 23–04-AL32-A019.2202–000005, tapis ar Siguldas novada pašvaldības, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.