Kultūra - sigulda.lv

Daudzsēriju komēdija “Pansija pilī”, kas tapusi pēc Anšlava Eglīša populārā romāna motīviem, februārī būs skatāma Inciema tornī.

Astoņas sērijas pie skatītājiem Inciemā nonāks visa mēneša garumā plkst. 17.00 un 19.30:

►2. februārī (1. un 2. sērija);

►9. februārī (3. un 4. sērija);

►23. februārī (5. un 6. sērija);

►29. februārī (7. un 8. sērija).

Sižets: Ir pagājuši vairāki gadi, kopš jaundibinātā Latvijas valsts literātam Viktoram Eglītim piešķīrusi Inciema pusmuižu par nopelniem valsts labā. Kad viņš ar dēliem Anšlavu un Vidvudu beidzot ierodas to apskatīt, izrādās, ka īpašums ir galīgi nolaists un nedzīvojams. Turklāt zemes nomnieks Liepiņš vienā galā ierīkojis veikalu, bet otru atstājis “inventāram” – vecajiem baronlaiku kalpiem, kuri pēc kara nav atraduši sev citu mājvietu. Kad par spīti pirmajam pārsteigumam Eglīši nolemj muižu atjaunot un plašajās telpās ierīkot pansiju inteliģentiem ļaudīm, seko aizraujošu, komisku un romantisku notikumu virkne, kur visneparastākajos veidos krustojas pilsētas viesu, apkārtnes iedzīvotāju, muižas kalpu un latviešu kultūras dižgaru likteņi.

Aktieri: Gundars Āboliņš, Rihards Zelezņevs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Juris Strenga, Dace Everss, Lāsma Kugrēna, Jānis Jarāns, Dana Bjorka, Olga Dreģe, Ģirts Jakovļevs, Ivars Kalniņš, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš, Inese Kučinska, Jēkabs Reinis, Gatis Maliks, Lauris Dzelzītis, Kristians Teterovskis un daudzi citi.

Režisori: Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis.

Biļetes tikai iepriekšpārdošanā Anšlava Eglīša ekspozīcijā. Biļetes cena 3 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 20. janvārī, Mālpils Kultūras centra folkloras kopa “Mālis” aicina uz savu 15 darbības gadu jubilejas sarīkojumu, kurā būs iespēja atskatīties uz gadu laikā paveikto, satikties un svinēt svētkus.

Sarīkojumu kuplinās: Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas tradīciju klubs, Katklakalna “Rāmupe”, Siguldas “Senleja”, Lēdurgas “Putni” un Suntažu “Saule”.

Ieeja sarīkojumā – bez maksas.

Piektdien, 19. janvārī, Inčukalna Tautas namā plkst. 14.00 atklās fonda “Nāc līdzās” foto izstādi “Mirklis citus”, kuru darbus radījusi fotogrāfe Ieva Benefelde. Šajā izstādē jaunieši ar īpašām vajadzībām būs fotomodeļi. Izstādes atklāšanā piedalīsies tās veidotāji un fotomodeļi. Ar muzikāliem priekšnesumiem iepriecinās Roberts Reingolds un Marta Rancāne. Būs iespēja ieklausīties Laimas Mūrnieces dzejā.

Fonds “Nāc līdzās” jau daudzus gadus sadarbojas ar fotomākslas profesionāļiem, lai veidotu jauniešu ar īpašām vajadzībām fotogrāfiju izstādes, kurās viņi ir darbu autori. Izstādes ideja radās fonda vadītājai Sarma Freiberga .

Projektā tika iesaistīti desmit jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas darbojas fondā “Nāc līdzās”. Viņi ir no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Babītes, Dobeles, Mālpils, Ādažiem, Aizputes, Inčukalna un Kuldīgas. Katram no viņiem ir kāds funkcionāls traucējums, kas liedz dzīvi baudīt pilnā spektrā. Taču viņi ir atraduši nodarbes, kurās viņi var sevi lieliski apliecināt un justies pilnvērtīgi un laimīgi.

“Vai Tev kādreiz ir bijusi vēlme pamirkšķināt acis un ceļot laikā un telpā kaut uz mirkli? Katram no mums dažreiz gribas būt citur. Uzzināt, kāda ir sajūta, kad drosmes vējš iepūš muskatiera cepures spalvā. Vai sadzirdēt, kā švīkst princeses kleitas apaklšmala pret muižas deju grīdu, kad sper soli. Ļauties iztēlei un sapņiem! Prom no ikdienības! Mirkli būt kur citur,” tā fotogrāfe Ieva Benefelde uzbur fotogrāfiju tapšanas gaisotni. Arī izstādes apmeklētāji varēs iepazīt mirkli citur. Mirkli jauniešu ikdienā, ko atklās viņu pašu ierunāti stāsti.

Izstāde jau pabijusi daudzās Latvijas vietās un tagad piestājusi Inčukalnā, kur dzīvo viena no fotomodelēm Laima Helēna Mūrniece.

Informāciju sagatavoja:
Inčukalna Tautas nama vadītāja
Inga Freimane

Svētdien, 21. janvārī, plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē atklās gleznotājas Ivonnas Zīles abstrakto gleznu izstādi “ZĪMES”.

Dzīvi var skatīt kā ceļojumu, kam nav līdz galam izprotama iemesla. Tam var tuvoties, taču nav iespējams to pilnībā izprast. Ceļā ir norādījumi — brīdinājuma un labvēlības zīmes. Tās pareizi nolasīt ir ne tikai veiksme, bet arī vieduma pazīme. Tā apbrīnojama māksla orientēties šajā zīmju sistēmā, kas savirknējas rakstā, kurā ieslēgta dzīves mistērija.

Šī cikla gleznu tapšana un izstāžu realizēšana ir saskaršanās ar apjausmu, ka, esot šī brīža dzīvē posmā, tālāko nosaka drosme, attieksme un iespējas. To pavada neziņas izraisīta trauksme, kopā ar ticību un cerību, ka ir kāds augstāks spēks, kas procesus virza un vada.

Dzimšana, pasaules iepazīšana, attiecības ar cilvēkiem, mīlestība, vientulība, šaubas, bailes, cerības, vilšanās, dusmas, zaudējumi, prieks, sapņi, samierināšanās un nāve — katram no šiem jēdzieniem var piešķirt krāsu, formu un tekstūru bezgalīgās variācijās. Daba ir iedvesmotāja un tā, kas rada un rāda šīs zīmes, atliek vien tās ieraudzīt, nolasīt uzgleznojot un saprast.

Gleznas, kas izstāžu telpā tiek savstarpēji kombinētas figūru kopās, rada jaunus tēlus, kas ved skatītāju tuvāk atklāsmei. Šī atklāsme ir personiska, jo tieši ļaujoties tēlu virknējumam un novērtējot tos balstoties savā pieredzē, slēpjas brīvība. Lai gan arī pati māksla savā ziņā ir manipulācija, ar tai raksturīgo vēlmi iegūt skatītāja uzmanību un ietekmēt prātu. Tomēr tās nolūks nav vara, bet brīvība. Tā raksturo sava laikmeta nemieru un neprognozējamību, situāciju, kad nav zināms, kādā secībā un kombinācijā notikumi, zīmes sakārtosies, kāda būs nākotne un kādas vērtības tā nesīs?

Tā ir brīvība, kas cilvēku ceļ pāri dzīves eksistenciālajam spriegumam, un bieži ir vienīgais glābiņš ikdienas nolemtībā. Izstāde aicina katru skatītāju meklēt savas atklāsmes zīmju sistēmā, kas ir atvērta interpretācijai.

Izstāde “ZĪMES” būs apskatāma līdz 29. februārim Kultūras centra darba laikā – darba dienās no plkst. 10.00 līdz 20.00. Sestdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra pasākumu organizators
Adrians Rakuzovs

Sestdien, 27. janvārī, plkst. 14.00 ikviens ir aicināts uz mākslinieces Ditas Lūses izstādes “Zūdošie laiki” atklāšanu kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”.

Gleznotāja Dita Lūse ir vidējās paaudzes māksliniece, kura izglītojusies Latvijā, Dānijā un ASV. Lūses radošajā krājumā ir gandrīz četrdesmit personālizstāžu. Par izstādi “Zūdošie laiki” viņa teic: “20. gadsimts ir melnbaltais laikmets. Valstis radās un zuda, cilvēki slepkavoja un glāba cits citu. Notikumi satricināja pasauli pašos pamatos, un atmiņas par tiem gandrīz visa gadsimta garumā ir iemūžinātas melnbaltos attēlos. No sākuma – maigi klusinātos sēpijas toņos kā mana vecvectēva fotogrāfija, kad viņš kā Tērbatā izglītojies latviešu zemnieka dēls un impērijas ierēdnis gadsimta sākumā kā mikrobiologs vadīja vakcinācijas serumu izmēģinājumu laboratoriju Aizkaukāzā. Un tad trīsdesmito gadu fotogrāfijas, šķietami tik bezrūpīgas, bet ar drūmo priekšnojautu, ko nākotni zinošais skatītājs saskata un jūt līdzi smaidošajiem, kurus gaida vēl neapjausts izmisums. Un gadsimta vidū – sērkociņu kastītes izmēra attēli, kuros smaidi un sejas iznira uz fotopapīra pašu mājas aptumšotajā istabā, vēstot par zaudējumiem un prieku par doto iespēju dzīvot tālāk. Pēc tam dzīves turpinājums – jauna audze un jaunas attiecības, un bērni, kuri mantos iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus, un, skatoties attēlos, mēģinās iejusties citas paaudzes sajūtās. Tāpat kā to daru šodien caur saviem darbiem – mēģinu iztēloties, ko mani radinieki tajā laikā domāja un juta. Daļēji man palīdz dzirdētie stāsti un no vecvecākiem mantotās atmiņas. Bet daļēji tā ir arī mana iztēle, mēģinājumi iejusties, projicēt savas sajūtas. Katrs no šiem attēliem, no kuriem daži ir gadsimtu seni un kuru fragmentus esmu izvēlējusies ieaicināt savās gleznās, ir daļa no tās tēlu sistēmas, kas ir veidojušas nākamo paaudžu, arī manu pasaules uztveri.

Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē. Trīs valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai un mīlas pilnām attiecībām vairāk nekā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu.

Atmiņas ir gaistošas, un nodotas no paaudzes paaudzē tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt, un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīves ir ietekmējušas manējo. Man arī gribētos, lai mani darbi mudinātu skatītāju aizdomāties par tiem pavedieniem, kuri mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm un veido mūs.”

Dita Lūse guvusi atzinību dažādos mākslas konkursos, tostarp divreiz starptautiskajā konkursā Art Olympia Japānā, vairākkārt starptautiskajā mākslas festivālā Art Revolution Taipei Taivānā, Aviskar konkursā Indijā. Mākslinieces darbi ir arī žūriju izvēlēti starptautiski nozīmīgiem mākslas projektiem, piemēram, Beidžinas bienālei Ķīnā, Arte Laguna Venēcijā un divreiz NordArt Vācijā. Darbi atrodas publiskās un privātās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Grieķijā, Nīderlandē, Čehijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, ASV, Taivānā, Honkongā un Indijā.

Izstāde tapusi ar AKKA/LAA atbalstu. Izstāde “Zūdošie laiki” bez maksas apskatāma līdz 2. martam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

22. janvārī plkst. 17.00 Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B, norisināsies Emīlijas Beļakovas gleznu personālizstādes “Sajūtu pasaule” atklāšanas svētki.

Emīlija ir jauna māksliniece no Siguldas. No sešu gadu vecuma Emīlija apmeklē Ritas Ingas Freimanes bērnu gleznošanas nodarbības. Vislabāk Emīlijai patīk gleznot ar akvareļu krāsām un veidot skices ar ogli un zīmuli. Emīlija ir veikusi arī īpašus pasūtījumu darbus, kā arī guvusi augstus rezultātus skolēnu mākslu konkursos Latvijā, piemēram, ar darbu “Purvītis Turaidā” ieguvusi 1. vietu Ogres Mūzikas un mākslas skolas rīkotajā konkursā “Ar Purvīša acīm”, kā arī ieguvusi 3. vietu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā zīmējumu konkursā “Mana drošā pasaule”.

Šajā izstādē māksliniece atlasījusi savas mīļākās gleznas, ar kurām vēlas iepriecināt ikvienu izstādes apmeklētāju. Izstāde skatāma līdz 29. februārim.

13. janvārī Lēdurgas Kultūras nama deju kopa “Lauga” aicināja ciemos draugu kolektīvus, lai kopā vienotos dejā koncertā “Refleksijas”. Šis koncerts bija īpašs ne tikai ar savu plašo programmu, bet arī ar to, ka šis bija pirmais deju kopas “Lauga” koncerts.

Koncertā piedalījās TDK “Dzērvenīte” (Rīga), “Dzirnas” (Rīga), VPDK “Lēdurga” (Lēdurga), TDA “Sadancis” (Valmiera), TDA “Vektors” (Rīga), DA un BJDK “Vizbulīte” (Sigulda) un “Zitas Errs baleta studija” (Rīga).

Koncerts “Refleksijas” bija īpašs ne tikai ar to, ka tajā piedalījās ievērojami deju kolektīvi no visas Latvijas, bet arī tāpēc, ka tas bija jaunās deju kopas “Lauga” pirmais pieteikums latviešu skatuviskās dejas pasaulē. Koncerts aicināja domāt par refleksijām, kas pavada mūsu katra ikdienas dzīvi – kā katrs no mums mijiedarbojas ar dabu, savas dzimtas vēsturi vai cilvēka refleksiju savā partnerī un citos cilvēkos mums apkārt.

DK “Lauga” koncertā izpildīja vairākas horeogrāfa Agra Daņiļeviča horeogrāfijas, piedāvājot skatītājiem jaunu un inovatīvu pieeju latviešu tautas dejas mantojumam, kas atspoguļoja spēju atklāt un interpretēt tradīcijas. Tāpat Daņiļeviča ieguldījums pievienoja jaunu dimensiju koncerta kopējai tematikai – refleksijām par dzīvi un cilvēku mijiedarbību.

Jāizceļ arī radošā komanda, kas koncertu padarīja īpašu – scenogrāfijas autoram Reinholdam Švarcam, intermēdiju solistei Antai Grīnvaldei, koncerta teksta autorei Katei Zaltānei, kā arī teksta atdzīvinātājam – koncerta balsij – Rūdolfam Pelēkajam.

Foto: Madara Rikveile

Lēdurgas Kultūras nama rokdarbu studijas “Aģe” austo darbu izstāde “Vecāsmātes deķa stāsts” un deju kopas “Lauga” radošā projekta “Dievaines” fotogrāfijas aizceļojušas uz uzņēmējdarbības atbalsta centru “Sala” Ungurpilī, kur radošie darbi būs skatāmi līdz 15. martam.

Izstāde “Vecāsmātes deķa stāsts” ir rezultāts vairākiem 2023. gadā notikušajiem projektiem Siguldas novada Lēdurgas pagastā. Iezīmējot pērno gadu kā Lībiešu mantojuma gadu, Lēdurgas pagasta un apkaimes ļaudis to izzināja, praktiski mācoties augu nosaukumus un krāsas lībiešu valodā, gleznojot jāņuzāles un tipisko ainavu vasaras saulgriežu laikā, kā arī krāsojot dzijas ar augu valsts krāsvielām. Radošo izpausmju sajūtas ievītas austajos lakatos un segās, kuras izstādei piedāvā Lēdurgas Kultūras nama rokdarbu studija “Aģe”.

Izstādi papildina jauniešu deju kopas “Lauga” radošais projekts “Dievaines”. Projekta lielformāta fotogrāfijās atspoguļotas noskaņas ar lībisko rotu motīviem. Fotogrāfijas un dizainu radījis Reinholds Švarcs, bet rotas – Radošā rotu darbnīca.

Foto: Sabīne Stūre

Ceturtdien, 1. februārī, plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēka aicina uz sarunām ar rakstnieci Zani Nuts par grāmatu rakstīšanu, dzīvi un radošumu.

Zane Nuts (īstajā vārdā Zane Riekstiņa) ir juriste, rakstniece un zaļā dzīvesveida aktīviste. Kopš 2020. gada Zane Nuts izdevusi septiņas grāmatas. To vidū ir seši darbi pieaugušo auditorijai un viena grāmata bērniem.

Zanes Nuts darbi: pieci romāni: “Es izgludināju viņa kreklus” (2020), “Zosāda” (2020), “Latvietes nevar nemīlēt” (2022), “Mums vajadzētu šķirties” un “Praktiskā kokvilna” (2023), autobiogrāfisks prozas darbs “Kaut kāds finglieris” (2021) un bērnu grāmata “Klusā karaļvalsts” (2022).

Autore uzsver, ka ar savām grāmatām vēlas vairot prieku, labestību un mīlestību pasaulē.

22. janvārī plkst. 16.00 Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koncertzālē notiks pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles audzēkņu koncerts “Apspēlēsim?”.

Koncertā piedalīsies Siguldas, Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Vangažu, Līgatnes un Sējas Mūzikas un mākslas skolas. Koncerta programmā valsts konkursa skaņdarbi.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Turaidas muzejrezervāts aicina sākumskolas klašu skolēnus un pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu audzēkņus svinēt tradicionālos gadskārtu svētkus – Meteņus. Izglītojošajā programmā dalībnieki varēs izzināt senās Meteņu tradīcijas un vērot norises dabā, kas saistītas ar ziemas noslēgumu un pavasara tuvošanos.

Programmas mērķis ir iepazīstināt bērnus ar latviešu gadskārtu svētku – Meteņdienas tradīcijām. Tās gaitā tiks simboliski iegriezts laika rats – laika meti tiks mesti uz pavasara pusi, bērni varēs izzināt maskošanās tradīcijas, iejusties masku tēlu lomās, tiks spēlētas spēles, mācītas dziesmas un rotaļas, dzīti kurmji, piesaukta veiksme lieloties un satikts pats Metenis, kā arī vajadzēs meklēt Laimes pogu. Izglītojošā programma notiks brīvā dabā un bērnu uzmanība tiks pievērsta arī skaistajai Turaidas apkārtnei un daudzveidīgai dabas vērošanai. Tajā ir iekļautas senās tradīcijas, kuras adaptētas mūsdienu bērniem piemērotā veidā.

Programmā var pieteikties sev vēlamajā laikā no 5. līdz 23. februārim katru dienu no plkst. 10.00 līdz 15.00. Tās garums – viena stunda. Vairāk informācijas par programmu, izmaksām un pieteikšanos, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv.

Metenis ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņa svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteni var dēvēt arī par senlatviešu Jauno gadu. Vecāki šajos svētkos bieži meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo pastāvēja uzskats, ka Laima Meteņos no augšas dalot savas dāvanas. Daudzviet tie bija saldumi un Laimes pogas, kuras atrodot, ticēja, ka tās nesīs bagātību un veiksmi visu gadu. Šajā laikā noslēdzas ziemas maskotie gājieni no lauku sētas uz sētu. Metenis ir pārvērtību laiks, kad dabā mainās ziemas un pavasara noskaņas – dienas kļuvušas gaišākas, atspīd saule, bet tad pēkšņi uznāk liels sals vai putenis.

Pārvērtības dabā simboliski atspoguļojas arī Meteņa tradīcijās – jokošanā, ačgārnās izdarībās, spēlēs, apģērbu valkāšanā otrādi maskojoties, tādējādi nodrošinot pareizu un kārtīgu dzīves gājumu turpmākajā gada ritumā. Viens no ticējumiem ir tāla ciemos braukšana šajā laikā — jo tālāk Meteņdienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā un lielāka veiksme visu gadu.

Tuvi un tāli ciemiņi tiek mīļi gaidīti uz izglītojošo programmu “Ienāc tautasdziesmu pasaulē. Meteņdiena Turaidā”.

Latvijas Televīzijas iknedēļas raidījumā “Province” 9. janvārī bija skatāms “Sirds skatiens”, kurā viesojās Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” gados jaunais, talantīgais un daudzpusīgais vadītājs Kristaps Kiršteins, stāstot par savu pieredzi mākslas jomā.

Kristaps Kiršteins ir vokālās un arī mūsdienu ritma mūzikas nodaļu skolotājs, kuru līdz šim labi iepazinuši Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klašu audzēkņi, viņu vecāki un kolēģi, kā arī koncertzāles apmeklētāji. Kristaps pavisam nesen ir “Baltā flīģeļa” koncertzāles vadītājs, taču sasniegts atzīstams līmenis klausītāju, īpaši pašu jaunāko piesaistīšanā. Kristaps veidojis režiju vairākiem Siguldas pilsētas Goda pasākumiem; Kristapa kolēģi atzinīgi novērtē viņa piedalīšanos gan radošajos procesos, gan skolas koncertu un pasākumu tehniskā nodrošināšanā.

Lai Siguldas novada radošums turpina skanēt!