Kultūra - sigulda.lv

Tikko izdotajā arhitekta Jāņa Dripes grāmatā “Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” iekļautas arī Siguldas novada kultūrtelpas – kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas Jaunā pils.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības (LNB Atbalsta biedrība) izdotā grāmata ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par 83 arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un deviņiem projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības, to vidū arī divas izcilas kultūrtelpas Siguldas novadā – kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas Jaunā pils.

Kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu.

Kultūras būves ir pilsētu vietzīmes – tās vairo atpazīstamību un akcentē sabiedrības vērtības. Ēku saturs ir nācijas garīgās attīstības pamats, kultūras būvju arhitektūra bagātina mūsu dzīves telpu, atjaunojot vēsturisko mantojumu un radot jaunus simbolus.

Autors Jānis Dripe: “Darbs pie šādas grāmatas sniedz gandarījumu par manu kolēģu – arhitektu radošu veiksmi un lepnumu par savu valsti. Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis. Kultūras infrastruktūras vērienīgais pienesums noteikti ir 21. gadsimta sākuma redzamākais notikums Latvijas būvmākslā. Lai arī Rīgas dominante Latvijas kultūras un ekonomiskajos procesos nav apstrīdama, tieši jaunas mākslas un izziņas ēkas ir vairojušas valsts reģionu un mazo pilsētu dzīves kvalitāti.”

Grāmatas izdevējs ir LNB Atbalsta biedrība, tās direktore Karina Pētersone uzsver: “Grāmatā iekļautās kultūrvietas ir nozīmīgas ne tikai kā fiziskas telpas, tās koncentrē latvisko identitāti, vērtības, mantojumu, tradīcijas. Tas ir īpaši nozīmīgi nelielām nācijām. Katra bibliotēka, muzejs, koncertzāle, skola ir apliecinājums Latvijas apņēmībai, gribai un varēšanai. Grāmata ir stāsts pasaulei par Latviju un latviešiem un stiprinājums mums pašiem – mūsu pašvērtībai, lepnumam un patriotismam.”

Grāmata tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzatbalstu.
Foto: Publicitātes foto

Siguldas novada Kultūras centra “Devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” 28. janvārī Valmierā notiekošajā XXIII Jaunrades deju konkursā prezentēja jaunus etnogrāfiskos tērpus.

“Realizējot projektu, esam sākuši veidot kolektīva tautas tērpu kolekciju, ko laika gaitā plānojam papildināt. Tautas tērps ir ne tikai materiāls pamatlīdzeklis, tā ir kultūrvēsturiska vērtība, kas veido saikni ar Latvijas tautas tradīcijām, ļauj būt daļai no kopienas. Tautas tērpi deju kolektīvam ir pirmā nepieciešamība, lai uzstātos koncertos un citos pasākumos. Tas ir veids, kā motivēt esošos dejotājus būt kolektīvā ilgākā laika posmā un piesaistīt arvien jaunus dalībniekus, saglabāt kolektīva dzīvotspēju, paaudžu pārmantojamību un tradīciju turpināšanu,” projekta mērķi komentē deju kolektīva “Dūka” vadītāja Ieva Roķe.

Tērpi tapuši Eiropas Savienības atbalsta programmas “Daudzveidīga sabiedrisko aktivitāšu pieejamība un attīstība” ietvaros (Nr. 2023/AL32/11/A019.22.02/3). Ar LEADER finanšu atbalstu izgatavoti 12 Latgales novada tautastērpu komplekti par kopējo summu 6000 eiro, no kuriem 90 % ir Eiropas Savienības fonda finansējums. Projektu pieteica deju kolektīva atbalsta biedrība “Siguldietis”.

Jaunrades deju konkursā “Dūka” skatītājus priecēja ar divām jaunām latgaļu dejām, tāpat kolektīva repertuārā ir arī citas Latgales novada dejas, kurām nepieciešami šī novada tautas tērpi. Tā kā Siguldas novada pašvaldības kolekcijā tādu nav, “Dūkai” līdz šim nācās meklēt un aizņemties konkrētā novada tērpus no citiem kolektīviem. Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam, šī neērtība ir atrisināta, jo “Dūkas” kolekcijā nu ir kvalitatīvu tautas tērpu komplekti, kas ļaus paplašināt deju repertuāru, izceļoti tieši Latgales kultūrvēsturisko mantojumu.

Ideja par tapušā tautas tērpa paraugu aizgūta no grāmatas “Latviešu tautas tērpi”. Brunči veidoti pēc Rēznas auduma parauga, kas bija izplatīts 19. gadsimta otrajā pusē, ar Latgalei raksturīgo pelēko vesti. Vīriešu vestes Latgalē tradicionāli ir svītrainas, tādēļ, “Dūkai” veidojot saskanīgu tautas tērpu komplektu, arī vīru vestēm izvēlēta pelēkā krāsa, papildinot ar vertikālām svītrām tumšākā tonī. Par auduma autentiskumu rūpējās audēja Rasa Ozoliņa no aušanas darbnīcas “Rūja”.

Informāciju sagatavoja:
VPDK “Dūka” pārstāvis
Dainis Guks

Siguldas novada bibliotēka atbalsta un realizē kopienas iniciatīvu “Adām un lasām bibliotēkā!”, kuras mērķis ir tikties, sarunāties par lasītajām grāmatām, kā arī dalīties adīšanas prasmēs un pieredzē. Ikviens interesents ir aicināts pievienoties.

Tikšanās notiks divas reizes mēnesī – otrajā mēneša ceturtdienā plkst. 15.00 un pēdējā otrdienā plkst. 17.00. Nākamā tikšanās reize būs 30. janvārī plkst. 17.00.

Šajā kopā būšanas reizē sarunas būs par detektīvžanra literatūru, bet adīšanas padomus sniegs pieredzējušas un radošas adītājas – Anita Guļāne un Madara Amerika. Lūgums tiem, kas vēlas adīt, ņemt līdzi dziju un adāmadatas.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 27. janvārī, kultūras centrā “Siguldas devons” atklāta gleznotājas Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”. Izstāde bez maksas apskatāma līdz 2. martam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

“Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē,” stāsta māksliniece.

Trīs valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai un mīlas pilnām attiecībām vairāk nekā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu.

Atmiņas ir gaistošas, un nodotas no paaudzes paaudzē tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. “Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīves ir ietekmējušas manējo. Man arī gribētos, lai mani darbi mudinātu skatītāju aizdomāties par tiem pavedieniem, kuri mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm un veido mūs,” saka Dita Lūse.

Izstāde tapusi ar AKKA/LAA atbalstu.

Foto: Edgars Semanis

Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā šogad kopumā saņemti 29 pieteikumi, no kuriem konkursa komisija atbalstam izvirzīja 17 projektus, un to īstenošanai pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumu 55 000 eiro apmērā.

Ar pašvaldības finansiālu atbalstu notiks bioloģiski saimniekojošo zemnieku un amatnieku tirdziņi. Projekts “Mūsu Bio tirgus – viedākai dzīvošanai Siguldā” paredz novada tautas lietišķās mākslas meistaru pulcēšanu, bērnu un jauniešu literatūras dienu tirgū. Savukārt rudenī paredzēts popularizēt interesi par ēdiena gatavošanu dabā.

Nurmižu kultūrtelpa “Dabā” daudziem mūzikas mīļotājiem kļuvusi par īpašu tikšanās vietu reizi gadā. Arī šogad Nurmižos notiks brīvdabas festivāls, kas būs izzinošs, radošs muzikālu aktivitāšu kopums. Īstenojot projektu brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs jeb Tuvāk zvaigznēm”, būs iespēja baudīt operu, džezu un kamermūziku. Šī gada akcents – sievietes spēks, sīkstums un skaistums.

Ar pašvaldības atbalstu šogad bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” krāšņi atzīmēs “Vizbulītes” 60 gadu jubileju.

Pateicoties nodibinājumam “Imanta Ziedoņa muzeja fonds”, Ziedoņa muzejā Murjāņos pilnveidos lasīšanas veicināšanas programmas bērniem, izveidojot vairākus interaktīvus punktus jaunajā suņa Fuņa mājā un pie tās, kā arī iekārtos grāmatplauktu.

Kultūrvēsturiskās vērtības palīdzēs apzināt Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība. Šogad tiks sagatavotas un izdotas Turaidas muzejrezervāta speciālistu Gunta Zemīša un Ligitas Beitiņas zinātniskas monogrāfijas “Sateseles pils un zeme” (12., 13. gs.), kā arī uzstādīts informācijas stends pie pilskalna.

Muzikālajā projektā “Kuolm randõ/Trīs krasti” trīs profesionālu lībiešu mūziķu radīta dzeja mūzikā. Plānotas Vinila plates, brošūras izdošana un prezentācijas koncerts kultūras centrā “Siguldas devons”.

Atbalstīts arī mākslinieku biedrības “Sidegunde” projekts, kurš paredz grāmatas izdošanu par glezniecības plenēru vēsturi Mālpilī.

Siguldas Jaunā pils šogad būs par vienu notikumu bagātāka. Tajā īstenos starpdisciplināru mākslas projektu par Gauju – analoga foto izstāde. Biedrība “Baltic Analog Lab” rīkos arī lekcijas par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem Siguldā, radošās darbnīcas un pārgājienu pa Gaujas Nacionālo parku.

Ar pašvaldības finansiālu atbalstu biedrība “Ozollīči” veidos ekspozīciju “Gaujas zivju aizsardzība”.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, aizsāks desmit dziesmu ciklu – bērnu radīti teksti dzejnieces Ingas Cipes vadībā, komponists Jānis Ķirsis.

Kā neiespējamo padarīt iespējamu – to vislabāk zina biedrība “Cerību spārni”, kas gatavojas izdot grāmatu. Izdevumā būs iekļauti biedrības pieredzes stāsti divdesmit gadu garumā.

Šogad Siguldā notiks starptautiskās atdzejas darbnīcas, pulcējot dzejniekus no Latvijas un Īrijas.

Biedrība “Rīgas fotogrāfijas biennāle” kultūras centrā “Siguldas devons” rīkos Starptautisko laikmetīgās fotogrāfijas pasākumu. Foto izstāde būs veltīta dabas un cilvēka, tehnoloģiju mijiedarbībai.

Biedrība “Lēdurgas Ezerkalni” bagātinās kultūras dzīvi pagastā. Projekta “Brīvdabas teātra notikumi “Teātris ir cilvēka ceļš pa dzīvi” Lēdurgā” ietvaros tiks iestudētas divas bērnu un viena dzejas brīvdabas izrāde pieaugušajiem.

Arī šogad Siguldas novadā izskanēs klusie koncerti Mālpils Muižas klētī un Krimuldas baznīcā.

SIA “Rehabilitācijas centrs Krimulda” mudinās ieklausīties, atklāt un bagātināties, rīkojot kamermūzikas koncertu ciklu un Adventes vainagu darināšanas meistarklasi.

Biedrība “Atelpa Jauno arhitektu klubs” veiks Allažu ciema attīstības koncepta/stratēģijas izstrādi, sadarbojoties arhitektiem, iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem. Notiks Ideju hakatons.

Konkursa mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas ar kultūras daudzveidīgām izpausmēm saistītu projektu realizēšanai novadā, īpašu uzmanību veltot kultūrvidi bagātinošu, vides ilgtspēju veicinošu, izglītojošu un inovatīvu, ar literatūru saistītu pasākumu realizēšanai dažāda vecuma mērķauditorijai.

Projekta nosaukums	Iesniedzējs	Piešķirtais finansējums (eiro)
Mūsu Bio tirgus – viedākai dzīvošanai Siguldā	Biedrība “Uz zaļā zara”	6500
Brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs jeb Tuvāk zvaigznēm”	Biedrība “Kultūrtelpa Dabā”	6500
Vizbulītei – 60 (bijušo dejotāju koncerts)	Siguldas novada deju kolektīvu atbalsta biedrība	5400
Burtiem pa pēdām	Nodibinājums “Imanta Ziedoņa muzeja fonds”	3000
Sateseles pils un zeme	Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība	2000
Muzikālā projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” vinila skaņuplates, izdošana un prezentācijas koncerts kultūras centrā “Siguldas devons”	Elīna Ose	4500
Mālpils plenēri — refleksijas un atspulgi	Mākslinieku biedrība “Sidegunde”	4000
Izstāde “Fluvius”	Biedrība “Baltic Analog Lab”	2500
Ekspozīcijas “Gaujas zivju aizsardzība” izgatavošana	Biedrība “Ozollīči”	3000
10 dziesmu cikls bērnu un jauniešu korim (1. daļa)	Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” atbalsta biedrība	1600
Kā neiespējamo padarīt iespējamu	Biedrība “Cerību spārni”	2500
Starptautiskā atdzejas darbnīca	Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja	2000
Rīgas fotogrāfijas biennāle 2024	Biedrība “Rīgas fotogrāfijas biennāle”	3000
Brīvdabas teātra notikumi “Teātris ir cilvēka ceļš pa dzīvi” Lēdurgā	Biedrība “Lēdurgas Ezerkalni”	2500
Klusie koncerti Siguldas novadā	Madara Pētersone	2000
Ieklausies, atklāj, bagātinies!	SIA “Rehabilitācijas centrs Krimulda”	2000
Allažu attīstības darbnīca ar arhitektiem	Biedrība “Atelpa Jauno arhitektu klubs”	2000

2. februārī plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā varēs izbaudīt izrādi “Kā sagaidīt citplanētieti”, kas paredzēta bērniem no 1. līdz 4. klasei. Izrāde būs vienā cēlienā.

Somu rakstnieks Petri Tamminens, šīs grāmatas autors, vaļsirdīgi atzīstas: “Ja manā pagalmā nolaistos citplanētietis, es ātri bēgtu prom. Vai arī paslēptos drēbju skapī. Es baidos no citplanētiešiem. Godīgi sakot, es baidos pat no cilvēkiem. Es nekad neesmu skaitījis, taču domāju, ka dzīves laikā esmu baidījies no vismaz desmit tūkstošiem cilvēku.”

Vai arī tev reiz uzmākušās bailes no citplanētiešiem? Vai varbūt pats kādreiz esi juties kā viens no tiem? Ja tā labi padomā, varbūt nevienam nemaz nav jābaidās, bet gan vienkārši jāiepazīstas. Caur kustību prieku un dauzīšanos izrādē visi kopā meklēsim veidus, kā sagatavoties randiņam ar citplanētieti, ja nu tāds tomēr notiek. Tāpat izlūkosim, vai tāds nemājo arī kaut kur dziļi mūsos pašos, kad nebaidoties, ko kāds padomās, ļaujamies trakulīgām dejām.

Tamminena humorpilnais stāsts iedrošina un māca, kā pārvarēt bailes no neērtām situācijām, nepatīkamām sajūtām un nepazīstamiem cilvēkiem.

Radošā komanda: Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.

Lomās: Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Biļetes cena –8 eiro. Iepriekšpārdošanā ar Siguldas ID kartes atlaidi – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē kases darba laikā (otrdiena–trešdiena: plkst. 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: plkst. 14.00–18.00). Biļetes var iegādāties arī “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Foto: Matīss Markovskis

10. martā plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā gaidāma Valmieras teātra izrāde “Labie cilvēki” Ineses Mičules režijā.

Lugu “Labie cilvēki” (“Good people”) 2011. gadā sarakstījis amerikāņu dramaturgs un scenārists, Pulicera prēmijas laureāts Deivids Lindsijs-Ebērs. Tā ir daudzkārt godalgota, tajā skaitā arī nominēta prestižās amerikāņu Spēlmaņu nakts “Tony Awards” balvai. Luga ar panākumiem tajā pašā gadā piedzīvoja pirmizrādi Brodvejā, drīz vien sekojot iestudējumiem visā Amerikā un Eiropā. 2012. gadā tā kļuva par visbiežāk iestudēto darbu teātros visā pasaulē, tagad – arī Valmieras teātrī.

Tas ir mūsdienīgs stāsts par dzīves pārbaudījumiem, kuri tiek uzlikti labiem cilvēkiem. Tā centrā – jauna sieviete Mārgareta, kuru piemeklē dažādas likstas gan darbā, gan privātajā dzīvē. Mārgaretas dzīve nav viegla, taču viņas ticība un paļaušanās labajam ikvienā cilvēkā, kā arī humors un pacietība, liek ieraudzīt un vērtēt notiekošo citādā gaismā. Kad Mārgareta satiek savu jaunības dienu mīlestību, nu jau bagātu un veiksmīgu cilvēku, atklājas, ka dzīvojot kultūrā, kas nemitīgi tiecas piepildīt sapni par laimīgu dzīvi, cilvēks tomēr jūtās iztukšots. Luga liek pārdomāt, kādi ir īstie cilvēka liktens iemesli – ļaut lietām notikt labi vai slikti, un ko tas pārbauda cilvēkā?

Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agnese Kaupere un gaismu mākslinieks Gatis Priednieks. Lomās: Elīna Vāne, Ivo Martinsons, Rihards Jakovels, Māra Mennika, Diāna Krista Stafecka, Baiba Valante.

Biļetes var iegādāties Mālpils Kultūras centra kasē tās darba laikā (otrdien, trešdien: 10.00–14.00, ceturtdiena–piektdiena: 14.00–18.00), kā arī “Biļešu paradīze” kasēs.

Sestdien, 20. janvārī, Mālpils Kultūras centra folkloras kopa “Mālis” sarīkojumā atzīmēja 15 darbības gadu jubileju, kurā bija iespēja atskatīties uz gadu laikā paveikto, satikties un svinēt svētkus.

Sarīkojumu kuplināja Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas tradīciju klubs, Katklakalna “Rāmupe”, Siguldas “Senleja”, Lēdurgas “Putni” un Suntažu “Saule”.

Foto: Edgars Semanis

3. februārī plkst. 12.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” pirmā trešās sezonas tikšanās. Literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs uzstāsies ar priekšlasījumu “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru”, kas veltīts vienam no jaunākajiem literārajiem strāvojumiem.

Literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergs savā lekcijā “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru” stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs.

Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju video ierakstus būs iespējams noskatīties arī

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

2. martā plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” grandiozs notikums – talantīgais, daudzpusīgais un pasaules klausītāju atzinību guvušais latviešu pianists Andrejs Osokins pirmatskaņos savu jaunāko programmu “Andrejs Osokins – Robertam Šūmanim. Mīlestības vēstules Klārai”.

Jaunā Andreja Osokina koncertprogramma būs kā mīlestības duets starp diviem izciliem komponistiem – Robertu un Klāru Šūmaņiem. Tajā iekļauti pasaulē plaši zināmi Šūmaņa skaņdarbi – “Fantāzija”, “Arabeska”, “Trīs romances op. 28”, “Bērnu ainas”, “Traumerei” (“Sapņojums”) un daudzi citi, kas tika komponēti kā mīlestības vēstules topošajai sievai Klārai Vīkai, kad abiem tika liegts precēties un viņi bija spiesti dzīvot šķirti. Koncerta noslēgumā skanēs arī Klāras, nu jau kā Roberta Šūmaņa sievas skaņdarbi, kas būs kā viņas atbildes uz mīļotā vēstulēm.

Programma būs romantiski virtuoza, krāšņa un aizraujoša, ģimenes un mīlestības tēmai veltīta. To bagātinās Andreja Osokina stāsti par abiem komponistiem un viņu radīto mūziku.

Šī ir jau ceturtā Andreja Osokina koncertprogramma, kas veltīta izciliem komponistiem, šoreiz Robertam Šūmanim – vienam no noslēpumainākajiem romantisma laika komponistiem, kurš pirmais sāka radīt mūziku kā savas dvēseles dienasgrāmatu. Šūmaņa mūzikā ir unikāls naivuma, trausluma, kā arī brāzmainas enerģijas un augstsirdības savienojums, kā arī tai piemīt ārkārtīgi liels emocionāls siltums un empātija. Turklāt viņš ir izcils nevainojamu melodiju izgudrotājs, kas spilgti atklāsies koncertā.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.Siguldas novada ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

8. februārī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā interesenti, cikla “Sarunas bibliotēkā” ietvaros, varēs satikties ar tulkotāju Indru Čeksteri, kā arī piedalīties grāmatas “Elzes un Rūdolfa stāsts. Atmiņas no vecās Vidzemes” prezentācijā.

Grāmata “Elzes un Rūdolfa stāsts. Atmiņas no vecās Vidzemes” ir apkopotas Indras Čeksteres tulkotās vācbaltiešu, Lēdurgas muižas īpašnieku Elzes un Rūdolfa fon Kampenhauzenu atmiņas, kuras izdevis apgāds “Madris”. Stāsts attēlo dzīvi Vidzemē no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 30. gadiem, tāpat arī apraksta vācbaltiešu izceļošanu un likteņus līdz 40. gadu beigām.

Grāmata ietver daudzu Vidzemes muižu un vietu aprakstus, dzīvi muižās un pilsētās, stāstījumus ne tikai par muižniekiem, bet arī par ārstiem, mācītājiem, muižu pārvaldniekiem, juristiem, zemniekiem, amatniekiem, Tērbatas Universitātes studentiem un viņu profesionālo darbību Vidzemē.

Attēlota arī kultūras notikumu daudzveidība, teātri, koncerti, mūziķi. Atmiņas ļauj iepazīt tā laika tradīcijas, audzināšanu, izglītību, sadzīves normas, sadzīvi. Tā ir iespēja iepazīt daudzas zudušas vēstures un kultūras liecības, Vidzemes personības.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada bibliotēka līdz 31. janvārim aicina lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” dalībniekus novērtēt 2023. gada kolekcijas grāmatas.

Tīmekļa vietnē lasamkoks.lv, ievadot Siguldas novada bibliotēkas piekļuves kodu PHGEC, iespējams aizpildīt anketu par izlasītajām grāmatām. Anketa pieejama šeit.

Lasīšanas ekspertam jeb žūrijas dalībniekam:

jāsniedz neliela informācija par sevi;
jāatzīmē izlasītās grāmatas;
no izvēlētajām grāmatām ir jāizveido savs grāmatu tops;
jāuzraksta, kādēļ grāmatai piešķir pirmo vietu;
jānovērtē grāmatas izskats;
jāizsakās par sevi kā lasītāju.

Visus čaklos grāmatu vērtēšanas ekspertus sagaidīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas sarūpēta pateicības balva un diploms, kā arī pavasarī būs žūrijas noslēguma pasākums Siguldas novada bibliotēkā.

Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Latvijā darbojas no 2001. gada. Tā ir Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansēta Bērnu literatūras centra iniciatīva, un tiek īstenota ikvienā Latvijas novadā. Katrai vecuma grupai ieteiktās grāmatas lasa un vērtē bērni un jaunieši, bet no 2012. gada – arī pieaugušie. Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām.