Kultūra - sigulda.lv

Piektdien, 8. novembrī, plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks teātra izrāde bērniem “Noslēpumu sala”, uz kuru aicina projektu teātris “Teātris un es”.

Vai esi gatavs neparastam piedzīvojumam ar dažnedažādiem interesantiem pavērsieniem, aizraujošām darbībām un mīklu minēšanu? Tad šī izrāde ir paredzēta tieši Tev! Noslēpumu sala nav parasta izrāde. Tajā Tu atklāsi dažādus noslēpumus, un var gadīties, ka Tu kopā ar izrādes varoņiem nomaldīsies, taču drīz vien, sekojot slepenām norādēm, nokļūsi uz pareizā ceļa un atradīsi pirātu noslēptos dārgumus!

Šī ir jautra un izzinoša izrāde bērniem, kurā izrādes varoņi interaktīvi iesaista mazos skatītājus. Izrādes laikā bērni tiek ierauti aizraujošā piedzīvojumu pasaulē, kā datorspēlē, kurā kopā ar izrādes varoņiem atrisina dažādus aizraujošus uzdevumus. Tā ir vēl viena iespēja uzzināt interesantus faktus – matemātikā, dabaszinībās, vēsturē, literatūrā un citās jomās. Izrāde ir veidota tā, lai būtu interesanta gan pirmskolas, gan sākumskolas vecuma bērniem.

Par piedzīvojumu? Vistiņa ir atradusi īstu apslēpto dārgumu karti. Tagad tikai piedzīvojumi var sākties! Nu, jādodas bagātības meklēt uz Noslēpumu salu! Bet ak, kāda nelaime, tur dārgumus apsargā pirātu kapteiņa palīgs – Papagailis. Nu drosmīgā vistiņa sastapsies ar dažādiem šķēršļiem, ne tikai cīnīsies par izdzīvošanu, bet arī izrādīs apbrīnojamas zināšanas, atjautību un neatlaidību. Viņai kopā ar bērniem būs jāatrisina aizraujošus uzdevumus, savādāk dārgumus – neredzēt!

Režisors: Armands Ekštets.

Izrādes garums: 45 minūtes.

Žanrs: piedzīvojumu izrāde bērniem un vecākiem.

Izrādes mērķu auditorija: bērni pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

Biļetes cena: no 9 līdz 15 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Noteikumi:

biļete jāiegādājas katram skatītājam, neatkarīgi no vecuma;
pirms izrādes sākuma, lūdzam izslēgt mobilos tālruņus;
izrādes laikā aizliegts lietot fotoaparātus, kino un video kameras, kā arī skaņu ierakstu aparatūru.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Aicinām māksliniekus pieteikt izstāžu projektus 2025. gada izstādēm kultūras centrā “Siguldas devons”. Šogad kultūras centra apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. decembrim.

Plānots, ka kopumā 2025. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.

Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:

pieteikuma veidlapa;
izstādes apraksts un koncepcija, informācija par plānoto mākslas darbu eksponēšanas veidu saskaņā ar kultūras centra “Siguldas devons” telpu plānojumu (telpas platība 170 kvadrātmetri, četras logu ailas), kā arī cita būtiska informācija par izstādes tehnisko realizāciju;
pieteicēja, mākslinieka/-u CV un/vai kuratora CV (ja izstādei ir kurators);
vismaz pieci vizuālie pielikumi (A4 krāsu izdrukā vai elektroniski), kas sniedz ieskatu plānotās izstādes saturā un ļauj novērtēt darbu māksliniecisko kvalitāti;
plānoto radošo izpausmju, meistarklašu, performanču, demonstrējumu un citu aktivitāšu iespējamā programma un apraksts (brīva izvēle).

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:

nepieciešamības gadījumā nodrošinās transportu eksponātu nogādāšanai līdz kultūras centram “Siguldas devons” un atpakaļ (Baltijas valstu teritorijā);
mākslas darbu apdrošināšanu izstādes laikā;
publicitātes nodrošināšanu, izmantojot projekta pieteicēja sagatavotu un iesniegtu informāciju, tostarp tulkos angļu valodā izstādes anotācijas un mākslas darbu etiķetes, sagatavos un izvietos etiķetes izstādē, nodrošinās informatīvo materiālu (plakātu, reklāmas baneru, informatīvo vizuāļu elektroniskai izmantošanai) izveidi un publicitāti Siguldas novadā tam atvēlētajās vietās;
kultūras centram pieejamā izstāžu aprīkojuma izmantošanu un tehnisko atbalstu izstādes montāžas un demontāžas procesā;
sadarbību organizatorisku jautājumu risināšanā ar kultūras centra “Siguldas devons” mākslas projektu vadītāju, kas uzsākama vismaz divus mēnešus pirms izstādes norises laika un turpinās līdz projekta noslēgumam.

Šogad kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde “Neiedomājamais visums/Unimaginable universe”, Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”, Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”, Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “Lai būtu mums jāsaprot upe”, Šarlotes Baškevicas un Sabīnes Beķeres cianotipiju izstāde “Fungi”, Starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International biennial of enamel art Vilnius 2024”, Gitas Šmites izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” un spilvenu izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Novembra beigās tiks atklāta arī Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un debesīm”.

18. novembrī plkst. 18.00–20.00 Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu leģendārās grupas “Jumprava” dziesmu vēstījumā. Lai Latvijas svētkos ikviens varētu sanākt kopā un būt vienotā emocionālā klātbūtnē, Goda dienas koncerts šoreiz norisināsies laukumā pie kultūras centra “Siguldas devons”.

Pirms četrdesmit gadiem izveidotā grupa, līdz pat šodienai rūpējas par spilgtu palikšanu vēsturē. “Jumpravas” dziesmu nozīme latviešu kultūrtelpā nav izdzēšama. Neizdzēšamai jākļūst arī cilvēku gribai pēc brīvības un savas valsts. Tas mūsu gājums un pienākums.

Elektroniskās mūzikas pamatlicēji Latvijā uz Siguldu vedīs grupas spēcīgākos un cilvēku sirdis iekarojušos zelta hitus “Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja brālis”, “Prom no pilsētas”, kā arī jaunās kompozīcijas “Brīvības plosts” un citas.

Grupa “Jumprava” ir leģenda. Grupa ir pārmaiņu, spīta un drosmes tēls. Mūziķi, kuri nekad nebaidās saukt taisnību vārdos, kuru katra uzstāšanās kļūst par nozīmīgu notikumu gan pašiem, gan grupas faniem un klausītājiem, uzturot dzīvu “Jumpravas” supergrupas statusu.

Svētku vakara ieskaņā folkloras kopas “Senleja” un “Putni” sauks latviskā spēka vārdus debesīs, bet sveicienu novadniekiem mūsu valsts svētkos veltīs Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Koncerts kultūras centra “Siguldas devons” laukumā ir bez maksas.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

12. novembrī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēka aicina uz stāstu vakaru “Aļaska – viens piedzīvojums no diviem skatu punktiem”. Bibliotēkā viesosies piedzīvojumu mednieks Kristaps Pipars un ekspedīcijas vadītājs, uzņēmējs un ceļotājs Raimonds Dombrovskis.

Abi ceļotāji dalīsies stāstos par ceļojumu uz Aļasku, tās dabu, cilvēkiem, vērtībām, braucienu ar ceļojumu (skolas) busu, piedzīvojumiem nekurienes vidū, raftingu pa Gulkana upi, makškerēšanu un medībām. Stāstus papildinās krāšņas fotogrāfijas no ekspedīcijas.

Šī ceļojuma-ekspedīcijas vadītājs – uzņēmējs un ceļotājs Raimonds Dombrovskis – ir viens no Latvijas zināmākajiem piedzīvojumu meklētājiem un upju ekspedīciju vadītājiem. 1988. gadā 90 dienās veicis vairāk nekā 6700 kilometru garu ceļu, ar rollerslēpēm, šķērsojot Amerikas kontinentu no Kanādas līdz Meksikai. Šo ceļojumu neviens līdz šim vēl nav atkārtojis. Pēc vairāk nekā 25 gadiem viņš šo ceļu atkārtojis, un tas redzams filmā “Neiespējamais ir iespējams”/“A to B Rollerski” (2017).

Skaistā oktobra pievakarē Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis” svinēja divkāršu jubileju – Mūzikas nodaļas 65 gadus un Mākslas – 30 gadus. Ikviens tika laipni gaidīts, lai iepazītu interesi izraisošo pieteikumu – “26. disks Atmiņas. Stāsti. Kopābūšana”. Trīsdaļīgā “kompozīcija” – mūzika, izstāde un māksla noritēja vienā elpā.

Pirmajā – Mūzikas daļā tika akcentētas Siguldas bērnu mūzikas skolas pirmās desmitgades nozīmīgākās personas: direktores – Gaida Bērziņa (1959–1963), Aina Salmane (1963–1979) un skolotāji – Irēna Krasovska, Jānis Palkavnieks, Malda Silmale, Žanis Lankovskis un Jānis Raslavs. Viņu devums ir neatsverams pamats visām tālākajām paaudzēm.

Zāli piepildīja dzīvīga, atsaucīga publika – siguldieši un viesi, esošie un kādreizējie skolotāji, paprāvs pulciņš absolventu, arī no pirmās desmitgades; īpašu noskaņojumu piešķīra pirmā direktore Gaida Bērziņa, kas ar savu klātbūtni pagodināja jubilejas vakaru. Aplausus saņēma arī jubilejas vakara pirmās daļas režisors Kristaps Kiršteins, programmas vadītājs Miks Vilsons, sirsnīgi tika sveikta satura veidotāja Daina Samta, tēlaini sakot, skolas “dzīvā vēsture”. Gan nopietni, gan ar humora piesitienu vairāku kolēģu un absolventa Rolanda Zagorska intervijās un stāstījumos atklājās nezināmas lappuses un aizraujoši piedzīvojumi, saistot pirmsākumus ar šodienu. Muzikālie priekšnesumi skolotāju un absolventu sniegumā arī lieliski savienoja vēsturi un mūsdienas. Ne tikai jubilejas vakara publikai, bet arī skolas esošajiem audzēkņiem šāds vai līdzīgs pilnskanīgs vakars būtu interesants un noderīgs.

Sekojošajā izstādes atklāšanā visus sveica Siguldas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Batina, pasniedzot godinājumu rakstus; spilgti izstādi raksturoja ilggadīgais mākslas skolotājs Raits Tikums. Gandrīz 30 dažādu paaudžu mākslinieku darbi tika iepazīti un atzinīgi novērtēti. Tie aplūkojami līdz decembra vidum.

Noslēdzošā – Mākslas – daļa iedvesmoja ikkatru un tika vērota ar neatslābstošu uzmanību. Pēc jubilejas komentāros tā vairākkārt salīdzināta ar krāšņu uguņošanu. Tās vadītāji un veidotāji – pirmā direktore Zinaīda Ceske kopā ar Raiti Tikumu ļoti atraisīti un atraktīvi atsedza spilgtos, daudziem nezināmos notikumus skolas dzīvē, radot klātbūtnes sajūtu ar atbilstošiem scenogrāfijas un teatrāliem efektiem. Video fragmentos iemūžinātās absolventu sirsnīgās atmiņas par mākslas skolā vadītajiem gadiem un iespaidu tālākajās gaitās papildināja bagāto informāciju. Tik tiešām mākslai un radošumam nav robežu! Lieliskā mūziķu ansambļa atskaņotie, mākslas skolotāju un audzēkņu iemīļotie skaņdarbi un noslēguma dziesma “Tā mūsu Sigulda” veidoja saskanīgu koptēlu.

Skolas direktores Jolantas Bimberes vadītais komandas darbs vainagojies ar izcilu rezultātu. Vēlējumos turpmākajam darba cēlienam izskanējuši daudzi labi vārdi, īpaši vēlot mīlestību ikvienam klātesošajam un skolai. Lai notiek kā ilgus gadus dziedātajā Raimonda Paula dziesmā “Gaujai”: “Lai sirds kā Rozei Turaidā tik ļoti spētu mīlēt!”

Informāciju sagatavoja:
Ineta Stepiņa

16. novembrī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa) aicina uz koncertu “Dejas rotā Mārtiņdienu” savus draugus, ar kuriem kopā vasarā visi sadejos Daugavas stadionā. Lai arī šobrīd katrs kolektīvs gatavojas skatēm, neticamā kārtā atliek laiks apgūt arī kādu citu – sev mīļu deju! Kopā būt, kopā just, kopā sadejot – tas ir prieks gan dejotājiem, gan vadītājiem, gan skatītājiem!

Koncertā piedalīsies: Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa “ no Rīgas, tautas deju ansamblis “Venta” no Kuldīgas, tautas deju ansamblis “Drīziņš” no Dobeles, bērnu deju kolektīvs “Vēja zirdziņš” no Jelgavas un Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs “Kande”.

Ieejas maksa – 5 eiro, pērkot iepriekšpārdošanā ar“S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs.

9. novembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta Viļa Daudziņa zīmējumu izstāde “Teātris bildēs”. Izstāde ir draudzīgu šaržu kaleidoskops par teātra kolēģu emocijām darbavietā un ārpus tās. Visi darbi radīti aktiera brīvbrīžos, zīmējot ainas telefonā. Par izstādi Vilis saka: “Šeit redzamajās bildēs ir mans teātris – Cilvēki un notikumi, kurus man gribējās uzzīmēt vai, citiem vārdiem sakot, mana sajūta par dzīvi, teātri un šo laiku.”

“Nesen lasīju Linarda Laicena stāstu, kurā viņš lieto apzīmējumu “Labpatikšanas darbs”, proti, darbs, ko tu dari ar labpatiku. Liekas, tieši šis apzīmējums vislabāk raksturo manu pēdējo gadu aizraušanos. Jau kopš pandēmijas laikiem man ir paticis zīmēt uz telefona ekrāna un man pat ir aizdomas, ka tieši piespiedu distancēšanās un dzīva kontakta trūkums lika man toreiz pievērsties šim grafiskās izpausmes veidam. Izrādījās, paņēmienam ir vairākas nenoliedzamas priekšrocības – pirmkārt, tas ir ļoti ērti, jo viss, kas darbam ir nepieciešams, ir viedtālrunis. Otrkārt, var zīmēt, atrodoties jebkurā vietā, pat pilnīgā tumsā. Treškārt, zīmējumu nekavējoties var nosūtīt adresātam. Piekritīsiet, ja adresāts ir nelaimīgā kārtā apslimis ar kovidu, tas ir pat ļoti svarīgi…” tā par savu radošo procesu stāsta pats mākslinieks.

Kopš 1997. gada Vilis Daudziņš strādā Jaunajā Rīgas teātrī, iepriekš darbojies Daugavpils un Dailes teātros. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas maģistrantūru. 2006. gadā saņēmis Harija Liepiņa balvu, “Spēlmaņu naktī” ieguvis vairākus apbalvojumus kā Gada aktieris (2009, 2018) un Gada scenogrāfs (2001). 2018. gadā saņēmis Lielā Kristapa balvu nominācijā “Labākais aktieris”. 2011. gadā kļuvis par Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieku. Regulāri piedalās latviešu spēlfilmās.

Pagājušajā gadā izdota Viļa Daudziņa ilustrētā grāmata “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”, darbi tika eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā, bet zīmējumu autors saņēma “Kilograms kultūras 2023” balvu nominācijā “Gada pārsteigums”.

Izstāde “Teātris bildēs” bez maksas būs apskatāma līdz 5. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons”.

Sestdien, 26. oktobrī, Siguldas novada bibliotēkā atklāta projekta “Daba rada – 2024” papīrmākslas izstāde “Veco grāmatu jaunā dzīve”. Dažādu cilvēku dažādu iemeslu dēļ atstumtās, nevajadzīgās, vecās grāmatas pārtapušas jaunās papīrloksnēs, uz kurām atkal dzimušas jaunas domas un atziņas, radušās jaunas mākslinieku oriģinālgrāmatas (artist book), gaismas objekti (light art) un stājmāksla. Izstāde skatāma līdz 6. decembrim.

Projekts “Daba rada” pulcējis kopā papīrmāksliniekus no visas Latvijas, tajā skaitā arī no Siguldas novada. Mākslinieki projektā kopā darbojušies, eksperimentējuši, meklējuši jaunas, radošas dabas un otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošanas iespējas mākslā, izveidojot brīnišķīgus mākslas darbus un dodot lietām otru dzīvi.

Izstādē aplūkojami dažādi priekšmeti, kas radīti no nevajadzīgām grāmatu lappusēm, piemēram, papīra diegi, no kuriem tamborēta cepure jeb padomju laika ausaine, no papīra izgatavoti auskari un veidoti braila raksti. Savērpjot pavedienā padomju enciklopēdijas lapas, ticis radīts jauns stāsts, aicinot pārdomāt, kā vēsture ietekmē mūsu identitāti un radošumu. Interesanta un savdabīga ir sirreālisma simtgadei veltīta kolāža – turku karšu locījumā. Apmeklētājiem būs interesanti aplūkot un atminēties saziņas veidu – skolas laikā sūtītos špikerus un mīlestības vēstulītes. Izstāde mudina domāt par zūdošām un nezūdošām vērtībām, vērtību maiņu, informatīvo un intelektuālo karu, to simbolisko nozīmi, izteiksmes veidiem. Pāri visam grāmata kā pamatvērtība visos laikmetos – no intelektuālās un informatīvās literatūras līdz ekskluzīvai vērtībai mūsdienās.

Izstāde aicina iesaistīties aktivitātē “Viss pāriet, aiziet un mainās. Kas paliek?”, rosinot meklēt katra paša šīsdienas vārdu vai dzejrindi no Raiņa reiz teiktā, un papildināt mākslas darbu “Dialogs ar Raini zem ziemeļegles”. Arī izstādes darbu nosaukumi ir intriģējoši, lūk, daži no tiem: “Ko mēs ēdam?”, “Facebook”, “Veiksmīgas medības”, “Iztvaikots Rainis”, “Pagātnes intelektuālā munīcija”, “Sēņotājas pavārgrāmata”, “Viss ir galvā!”.

Izstādes atklāšanas pasākumā māksliniece Ērika Zutere apmeklētājiem radošajā darbnīcā demonstrēja un mācīja, kā no papīra pašam izgatavot papīra pavedienu, ko var pēc tam izmantot rokdarbos.

Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” saimnieki: Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs, Siguldas novadnieces: Ērika Zutere (Mālpils pagasts), Zinaīda Ceske (Sigulda), Agnese Kantiševa (Mālpils), Ārija Bērze (Sigulda) un papīrmākslinieces no visas Latvijas un ne tikai: Kristīne Japiņa (Rīga), Evija Freidenfelde (Rīga), Līga Strapcāne (Gulbene), Maija Graudiņa (Rīga), Sandra Dzilna (Rīga), Aija Freimane (Latvija/Īrija), Signe Vanadziņa (Cēsis), Carmen Oak (Latvija/ASV), Ilizane Grīnberga (Jelgava), Ilze Dilāne (Rīga), Ilze Rudzīte (Dānija).

Mākslas darbi tapuši, iedvesmojoties no Cēsu novada Dzērbenes radošās mājas “Memberi” ikgadējā vasaras projekta “Daba rada” aktivitātēm; atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes vēsturisko zemju attīstības programma un Lampu dizaina darbnīca.

31. oktobrī plkst. 10.00 Turaidas muzejrezervāts aicina visas paaudzes pulcēties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai kopīgi svinētu viņa dzimšanas dienu, daloties ar savām mīļākajām tautasdziesmām, un godinātu viņa ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Jau vairākus gadu desmitus tā ir novadnieku tradīcija – atcerēties Dainu tēvu viņa jubilejā. Ikviens aicināts ņemt līdzi savu tautasdziesmu, ar kuru dalīties kopā ar citiem.

Aizvadītajos gados ar sev nozīmīgām tautasdziesmām ir piedalījies plašs loks dažāda vecuma iedzīvotāju. Ik reizi izteiktās un izdziedātās tautasdziesmas ir devušas raženu impulsu visai dienai, vienojušas īpašā kopības sajūtā un iedvesmojušas rast spēku un ticību labajam.

Pateicoties Krišjāņa Barona, viņa laikabiedru un sekotāju darbam, mūsdienās varam lepoties ar bagāto dainu krājumu, kurā iespējams rast senās dzīvesziņas gudrību. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” sarakstā.

Oktobrī un novembrī Allažu bibliotēkā skatāma mākslinieces, Dabas aizsardzības pārvaldes grafiskās dizaineres Daigas Segliņas izstāde “Dabas daudzveidība zīmējumos”. Sniedzot iespēju novadniekiem izzināt dabu un līdzdarboties, 24. oktobrī Allažu bibliotēkā viesojās Gaujas Nacionālā parka dabas izglītības centra vadītāja Anda Andrušaite un izstādes autore Daiga Segliņa ar divām izzinošām un radošām nodarbībām.

Pirmā nodarbība “Ieklausies dabā” norisinājās lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros kopā ar Allažu pamatskolas grupas “Mēnestiņi” audzēkņiem un skolotājiem. Anda ar lapsiņu aicināja visus aplūkot izstādi – daļu no daudzveidīgās Latvijas dabas un darba lapās atzīmēt tos dabas attēlus, kuri atbilst uzzīmētajiem attēliem ar izstādē redzamajiem. Turpinājumā klausījāmies stāstus un skatījāmies filmiņas par ieklausīšanos dabā, attieksmi pret to. Ko atnesi, to aiznes – saka āpsis. Daiga pārģērbusies par āpsi, kura kostīmu pati darinājusi, izraisīja lielu sajūsmu bērnos. Kādēļ āpsis – tādēļ, ka tas ir ļoti tīrīgs un kārtīgs dzīvnieks.

Otrā nodarbība “Dabas aicinājums” notika kopā ar sociālās aprūpes mājas “Gaismiņas” iemītniekiem un darbiniekiem. Nodarbības pamatā bija pirmās nodarbības elementi, bet risinājās daudz nopietnākas un sarežģītākas, atklātākas un sirsnīgākas sarunas – par aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, par liegumiem, par biotopiem un par citām ar dabu saistītām tēmām.

Pateicība Daigai Segliņai un Andai Andrušaitei par atsaucību un interesanto vēstījumu.

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze

Kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Dūka” 9. novembrī plkst. 18.00 aicina ikvienu skatuviskās dejas cienītāju uz koncertu “Jauns cēliens”. Skatītājus ar saviem priekšnesumiem priecēs gan vietējie vidējās paaudzes dejotāji, gan kolektīvi no Valmieras, Ogres, Mārupes, Madonas un Vangažiem. Koncerta krāšņo programmu papildinās arī bērnu un jauniešu deju kolektīvs (BJDK) “Vizbulīte”.

Koncerta daudzsološais nosaukums – “Jauns cēliens” – atspoguļo VPDK “Dūka” apņemšanos 2024./2025. gada sezonā: sekojot mūsdienu horeogrāfijas jaunrades tendencēm, apgūt dinamiskākas un izpildījumā sarežģītākas dejas, kurām nepieciešama lielāka fiziskā izturība un iejušanās dejas noskaņā. Tāpat koncerta nosaukums atklāj vēl vienu būtisku kolektīva pārvērtību – “Dūkas” vadīšanu ir uzsācis pieredzējis tautas deju zinātājs Vilnis Brēmanis, kas Siguldas kultūrtelpā pazīstams arī kā Siguldas BJDK “Vizbulīte” jauniešu grupas repetitors.

Papildus izvirzītajiem mērķiem Vilnis Brēmanis “Dūkas” izaugsmi saskata jaunrades procesā, tādēļ plānota pilnīgi jaunu deju horeogrāfija. Līdz šim kolektīvs tiešā deju jaunrades procesā piedalījās horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadībā un ar labiem panākumiem startēja jaunrades deju konkursos, kur iegūtas godalgotas vietas. Šo veiksmīgi īstenoto pieredzi nu varēs realizēt saviem spēkiem un ierakstīt Siguldu Latvijas nacionālās kultūras lappusēs.

VPDK “Dūka” vadītājs Vilnis Brēmanis deju kolektīva ambīcijas un nākotnes plānus raksturo tā: “Esam labi sagatavota komanda, kas vēlas turpināt spodrināt Siguldas vārdu uz deju skatuves, un, lai to spētu izdarīt, jāturpina radoši darboties mēģinājumu zālēs un svinēt koncertus ar esošajiem un jauniem deju draugiem.”

Koncerts “Jauns cēliens” notiks divās daļās, kurās kopumā tiks izdejotas 28 dejas. VPDK “Dūka” skatītājiem piedāvās gan dejas no iepriekšējo gadu repertuāriem, gan tikko apgūtus priekšnesumus.

Koncerta norisi atbalsta kultūras centrs “Siguldas devons”, Siguldas novada pašvaldība un citi.

Pārējām VPDK “Dūka” aktualitātēm var sekot līdzi deju kolektīva sociālo mediju kontos “Facebook” un “Instagram”.

Biļetes cena 5 eiro, ar“S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Siguldas devona” un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja:
VPDK “Dūka” sabiedrisko attiecību speciāliste
Anete Vikmane

6. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Francijas un Igaunijas džeza mākslinieku Davida Ševalljē (David Chevallier) un Anetes Tammas (Anett Tamm) koncerts “Borders” (“Robeža”). Franču komponista un ģitārista Davida Ševalljē jaunā skaņdarba centrālā tēma igauņu dziedātājas Anetes Tammas vārdiem ir robeža – vieta, kur var pāriet no viena visuma citā, no vienas kultūras citā, kur var satikties ar nezināmo vai konfrontēt sevi.

Davids Ševalljē jau daudzus gadus ir viens no Francijas radošās džeza skatuves izcilākajām personībām. Trio, ko viņš 2013. gadā izveidoja kopā ar kontrabasistu Sebastjēnu Boisso (Sébastien Boisseau) un bundzinieku Kristofu Lavernu (Christophe Lavergne), ir kļuvis par telepātisku vienību un viņa pēdējo gadu projektu stūrakmeni. Pēc veiksmīgas turnejas 2021 gada augustā trio atgriežas Latvijā kopā ar dziedātāju Tammu, kas ir viena no daudzsološākajām Igaunijas jaunās džeza skatuves māksliniecēm.

Koncertā uzstāsies:

Anett Tamm – vokāls, dziesmu teksti;
David Chevallier – ģitāra, kompozīcijas;
Sébastien Boisseau – kontrabass;
Christophe Lavergne – bungas;
Turnejas producēšana: “Le Sonart”.

Biļetes cena 15–18 eiro. Ar“S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.