Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novads 2023. gadā bija kultūras notikumiem bagāts, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras un mākslas pieredzi. No izcilām tradīcijām līdz jaunām iniciatīvām, piedāvājot vairāk nekā 500 dažādus pasākumus. Aktīvās kultūras dzīves ietvaros izveidota arī ilgtermiņa stratēģija un īstenotas iniciatīvas, atklājot mums visiem jaunus horizontus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, pērn izstrādāta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam. Veicinot iedzīvotāju līdzdarbošanos, Siguldas novadā darbojas Kultūras konsultatīvā padome un Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas līdz šim ir pirmā un vienīgā šāda padome Latvijā. Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 16 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 55 000 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti“ ietvaros. Novadā uzsākts mērķtiecīgs darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju, piemēram, kultūras centrā “Siguldas devons” ieviests pasākumu cikls “kultūr’Kūlenis” un Mālpils Kultūras centrā – cikls “Augstāk par zemi”; Lēdurgā jau otro gadu īstenota nometne jauniešiem.

Stiprinot novada kopienas un kopā pulcējot visus novada iedzīvotājus un amatiermākslas kolektīvus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Zemeņu svētki Mālpilī, Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores un Allažu svētki, Anšlava sporta spēles, Putras dienu Lēdurgā. Ceļā uz XXVII Vispārējiem Dziesmu un XVII Deju svētkiem Inčukalnā notika novada Dziesmu un deju svētki. Līdzās Latvijā nu jau plaši pazīstamiem pasākumiem, kā, piemēram, gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana”, Šūpoļu festivāls un Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, pērn rudenī Siguldā aizvadīts Latvijā pirmais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls.

2023. gads bija Lībiešu mantojuma gads, un uz tilta pār Gauju pirmoreiz tika pacelti lībiešu karogi. Lēdurgā, kas ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas daļa Siguldas novadā, tika īstenotas vairākas iniciatīvas – plenērs, dziju krāšošana, deķu aušana. Te liela loma bija Lēdurgas Kultūras namam, Lēdurgas dendroparkam un biedrībai “Smailes”. Popularizējot vērtības, kas ierakstītas UNESCO nacionālo vērtību sarakstā, uzņemta filma par to, kā top spieķis, atbalstīta filmas “Plostam jāiet plosta ceļš” tapšana un uzsākts darbs pie jostiņsegu aušanas procesa dokumentēšanas.

Kopumā no īstenota 471 pasākuma 101 bija komercpasākumi, kas ir profesionālās mākslas koncerti, teātra izrādes, kino un tikpat daudz notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī. Savukārt par novadnieku iemīļotu pasākumu kļuvušas Muzikālās brokastis, Mores svētki, Putras diena Lēdurgā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 72 pasākumus. Siguldas pilsētā notikuši seši festivāli un liela mēroga svētki; kopumā novadā svinēti 20 svētki un festivāli. Vasarā aizvadīti XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Siguldas pils paviljonā daudzveidīgu kultūras piedāvājumu novadniekiem un viesiem bija iespēja baudīt jau piekto sezonu, bet kultūras centram “Siguldas devons” rit sestā sezona.

Novadā eksponētas 76 izstādes. Siguldas novada māksliniekiem radītajā platformā Siguldas Jaunajā pilī izstādes veidoja astoņi mākslinieki. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, parādot talantu, sev līdzās notikušas 13 izstādes. Pirmoreiz izstādes veidoja arī Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju programmas jaunši. Novada mākslinieki pirmo reizi pulcējās plenērā Mergupes krastos Mālpilī un priecēja Dārza svētku apmeklētājus Skulmju dzimtas mājās. Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 3200 apmelētāju.

Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā uzsākta lasītveicināšanas programma “La(p)sa”, īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, tai skaitā izzinošas un attīstošas nodarbības “Pūčulēnu skola” sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēku. Savukārt jaundzimušo novadnieku ģimenes no 2023. gada 1. janvāra var saņemt Anetes Meleces ilustrētu kartīti ar aicinājumu doties uz bibliotēku, kur saņem pirmo grāmatiņu. Siguldas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 335 jaundzimušie, grāmatiņas saņēmušas 82 ģimenes.

Veicinot patriotismu un piederību savai zemei un tautai, 4. maijā 16 pagalmos un iedzīvotāju māju sētās novadā svinēti Baltā galdauta svētki, bet 18. novembrī, Siguldas novada Goda dienā, Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku Siguldas pils dārzā iededza piemiņas liesmas digitālajā gaismas sienā un vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienā, svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā.

Nozīmīgs darbs ieguldīts, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem. Siguldas novadu tajos pārstāvēja 43 kolektīvi. Augstu vērtējama dalība fināla konkursa skatēs un mūsu novadā tie bija trīs kolektīvi: jauktais koris “Atvars”, jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un Absolventu orķestris. Novadu skatēs augstāko pakāpi saņēma 10 kolektīvi, 1. pakāpe – 14 kolektīviem, 2. pakāpe – septiņiem kolektīviem.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties 70 pašvaldības finansētos amatiermākslas kolektīvos un 27 privātos un biedrību organizētos kolektīvos. Novada kultūras centros darbojas 23 deju kolektīvi, tai skaitā seši bērnu kolektīvi, dziedātprasmi var izkopt deviņos koros un 13 vokālajos ansambļos, instrumentu spēli stiprināt piecos pūtēju orķestros, ansambļos vai bigbendā, bet aktiermeistarību apgūt sešos amatierteātros. Novadā darbojas piecas folkloras kopas un deviņas tautas lietišķās mākslas un keramikas studijas.

Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Pašvaldība pērn otro gadu pasniedza speciālbalvu konkursā “Zelta ābele”. Otro gadu pēc kārtas organizēts Siguldas novada radošās rezidences konkurss, ar kopīgiem projektiem aicinot pieteikties literāru tekstu autorus un ilustratorus. Pagājušajā gadā radošajā rezidencē dzīvoja Andrejs Balodis un Ieva Melgalve. Jau otro gadu sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” notika tulkotāju un rakstnieku rezidence. Aizvadīts 2. Siguldas Kultūras forums. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, izveidota mobilā ekspozīcija par Allažu kimeļa vēsturi un ceļu pasaulē.

Kopumā novadā ir 24 Siguldas novada pašaldības kultūras iestādes – astoņi kulturas centri, divas ekspozīcijas, divi kopienas centri un 12 bibliotēkas, kurās organizētas 293 literatūras un mākslas izstādes un īstenoti 388 pasākumi. Jāatzīmē, ka “Siguldas devons” jau otro reizi saņēmis Latvijas Pasākumu foruma novērtējumu kā izcilākā kultūras pasākumu norišu vieta reģionos. Uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā ieguldīts finansējums 112 eiro apmērā.

8. februārī “Valhalla Lounge”, Siguldā, norisinājās cikla “[Ie]nāc literatūrā” šī gada pirmā saruna. Uz to Guntars Godiņš aicināja dzejnieku un tulkotāju Arvi Vigulu.

Abi dzejnieki un atdzejotāji pārrunāja jaunākās tendences mūsdienu latviešu un pasaules dzejā. Arvis Viguls ļāva ielūkoties atdzejas mākslā, stāstot par darbu ar Josifa Brodska, Volta Vitmena, Viljama Batlera Jeitsa, Gaļinas Rimbu, Teda Hjūza, Vasko Popa un citu dzejnieku latviskojumiem. Tāpat bija iespēja dzirdēt Arvja Vigula dzeju autora lasījumā.

Arvis Viguls ir četru dzejas grāmatu autors un vairāku balvu ieguvējs. Par pirmo krājumu “Istaba” (“¼ Satori”, 2009) saņēmis Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju. Latvijas Literatūras gada balvai nominēti arī nākošie divi krājumi – “5:00” (“Mansards”, 2012) un “Grāmata” (“Orbīta”, 2018), par kuru dzejnieks saņēmis arī Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Jaunākais dzejas krājums “Blusu cirks” iznācis 2021. gadā apgādā “Neputns”. Godalgoti arī Arvja Vigula atdzejojumi un tulkojumi – 2021. gadā Dzintara Soduma balva par Ričarda Brotigana grāmatas “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu un 2022. gadā Latvijas Literatūras gada balva par Arkādija Dragomoščenko dzejas izlases “Elēģijas” atdzejojumu. Viguls tulko un atdzejo no angļu, spāņu, horvātu, serbu un krievu valodas. Vērts pieminēt, ka viņš ir viens no jaunākā literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “[Ie]nāc literatūrā” aizsākās 2021. gadā, lai raisītu profesionālas sarunas par literatūru un tās saistību ar vizuālo mākslu, mūziku, teātri, kino un norisēm sabiedrībā.

Foto: Edgars Semanis

10. februārī plkst 12.00 Siguldas novada bibliotēka lielus un mazus aicina uz Ģimenes dienu.

Ģimenes dienā organizatori iesaistīs visu ģimeni lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbībā. Programmā paredzēts lasījums ar leļļu teātra elementiem un radošā darbnīca visai ģimenei, gatavojoties Valentīndienai.

Programmas “La(p)sa” mērķis ir bērniem parādīt, ka lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm: leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu. Grāmatas un lasīšana veicina vispusīgu un daudzveidīgu bērna attīstību, veido emocionālo pieredzi un attīsta personībā radošumu. Bērns kopā ar vecākiem iepazīst savas pirmās grāmatas. Kopā lasīšana veicina ciešu emocionālo saikni starp vecākiem un bērnu, kā arī palīdz apgūt lasītprasmi. Pati lasīšana trenē loģisko domāšanu un atmiņu, attīsta fantāziju un empātiju, kā arī atbrīvo no stresa un satraukuma mirkļiem.

Trešdien, 7. februārī, Siguldas Jaunajā pilī atklāta mākslinieces Lienes Gustas personālizstāde “Meža epifānijas”.

Sengrieķu vārds epifānija apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādu – un Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu.

Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, kas tapušas 2023. gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Aizraušanās ar mežu sākās 2022. gadā, kad Lienei nāca interesants izaicinājums – gleznot savvaļas putnus mācību centrs “BUTS” 2023. gada kalendāram. Uzgleznot putnus tā, lai tie būtu atpazīstami, bet neatgādinātu sausas ornitoloģijas ceļveža ilustrācijas, bija liels un laikietilpīgs darbs. Un putni gleznās atlaidās tik dzīvīgi, ka Lienei tika uzticēts arī nākamais kalendārs – ar lielajiem meža iemītniekiem.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 31. martam.

Foto: Ginta Zīverte

Svētdien, 11. februārī, plkst. 12.00 un 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Latvijas Jaunatnes teātra izrāde “Kapteiņa Granta bērni”, kas aicinās doties piedzīvojumiem bagātā bezgalīgā ceļojumā apkārt visai pasaulei.

Kāp uz “Dunkana” klāja un kopā ar stāsta varoņiem seko nedaudzajiem pavedieniem, meklējot pazudušo Kapteini Grantu! Izjūti satraukumu, bailes un mīlestību. Piedzīvo uzticību un nodevību. Ļaujies Imanta Kalniņa mūzikas burvībai un vieglajai noskaņai. Ieklausies Knuta Skujenieka dzejas rindās, kas atklāj varoņu iekšējo pasauli.

Uz skatuves tēlos iejutīsies Jānis Skanis, Miks Galvanovskis, Māris Skrodis, Sandis Bergholds, Sandija Misika, Dzintars Lipors, Madars Zvagulis, Edgars Lipors, Jānis Kirmuška, Juris Millers un Zane Vaļicka. Tēlus cauri piedzīvojumiem vedīs arī kupls pulks dejotāju no TDA “Dzintariņš” un jaunieši no Latvijas Jaunatnes teātra Bērnu un jauniešu teātra studijas.

Izrāde divos cēlienos, ilgums 2 stundas 20 minūtes.

Biļetes cena – no 12 līdz 20 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļete uz izrādi jāiegādājas ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma. Biļetes uz izrādi plkst. 12.00 šeit, biļetes uz izrādi plkst. 16.00 šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 10. februārī, plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz skanīgu vokālo ansambļu koncertu “Kā pieradināt pūķi”. Jauno Pūķa gadu pieradināsim ar skanīgām dziesmām, mīklām un kopā būšanas prieku.

Koncertā piedalīsies Mālpils sieviešu vokālais ansamblis “Vokālā bilance” (vadītāja Sanita Vītuma), mazo pūķēnu ansamblis – Mālpils vidusskolas 5.b klase, kā arī Ķekavas dāmu ansamblis “Jūti” (vadītāja Antra Dreģe), ansamblis “Lēdurgas vīri”, kā arī dāmu vokālie ansambļi – “Imera” un “Ēra” (vadītājs Imants Točs), Jaungulbenes postfolkloras ansamblis “Dadzes” (vadītaja Inta Zellīte), Valmieras sieviešu vokālais ansamblis “Ad rem” (vadītāja Inese Sudraba).

Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā.

7. februārī kultūras centrā “Siguldas devons” norisinājās šogad pirmā tikšanās ar Bērnu kultūras konsultatīvo padomi – šoreiz ar Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” līdzdalību.

Bērnu kultūras konsultatīvā padome Siguldas novadā darbojas jau otro gadu. Tās darbība balstīta uz pieaugušo kultūras konsultatīvajai padomei līdzīgu mērķi – lai kopā darbotos un veicinātu pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā. Šī ir lieliska iespēja sarunāties ar bērniem un kopīgi domāt par lietām, kuras mums palīdzētu veidot pievilcīgāku un draudzīgāku vidi tieši bērnu auditorijai.

Darboties kopā ar mazajiem padomdevējiem Siguldas novada Kultūras centrs uzsāka pagājušā gadā – gan organizējot iepazīšanos ar kultūras iestādēm, gan īstenojot radošus un pētnieciskus projektus.

Šogad Bērnu kultūras konsultatīvo padomi veidos sešas pirmsskolas iestāžu grupiņas. Sadarbība tiks veidota ar pirmsskolas izglītības iestādēm “Ieviņa”, “Saulīte” un “Pīlādzītis” Siguldas pilsētā, pirmskolas izglītības iestādēm “Krimulda” Krimuldā un “Ezerciems” Inciemā, kā arī Inčukalna pamatskolas pirmskolas grupu.

Tiek plānots, ka sarunu rezultātā Bērnu kultūras konsultatīvā padome nonāks līdz konkrētām idejām, ko kultūras centros un bibliotēkās strādājošiem izdosies arī īstenot.

Sestdien, 17. februārī, plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina atzīmēt mīlestības svētkus Valentīndienas ballē ar grupu “Vēja Radītie” un DJ FOX. Pasākums notiks pie galdiņiem.

Ieeja pasākumā no plkst. 21.00. Balles sākums plkst. 22.00. Pasākuma gaitā gaidāms grupas “Vēja Radītie” sagādāts muzikāls pārsteigums.

Biļetes iepriekš pārdošanā “Siguldas devons” biļešu kasē līdz 14. februārim. Biļetes cena 15 eiro, ar Siguldas novada iedzīvotāja ID karti – 12 eiro.

Šī gada sākumā nosaukumu maiņu piedzīvojuši septiņi Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Lielākās pārmaiņas piedzīvojis plašais Lēdurgas pagasta amatiermākslas kolektīvu pulks.

Lēdurgas pagasts iekļaujas Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, kas 2022. gadā ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai saglabātu un godātu lībiskās kultūrtelpas mantojuma iezīmes, tostarp lībiešu valodu, nosaukumi tiek mainīti Lēdurgas bērnu, skolēnu, jauniešu tautas deju kolektīviem, kā arī rokdarbu pulciņam. Savijot lībiešu valodu un Lēdurgas apkārtnes iezīmes, tapuši unikāli un skanīgi kolektīvu nosaukumi.

Turpmāk Lēdurgas pirmsskolas bērnu tautas deju kolektīvs būs pazīstams ar nosaukumu “Upīte”. Lēdurgas 1.– 4. klašu skolēnu tautas deju kolektīvs sauksies “Lapu upe”, savukārt 5.– 9.klašu kolektīvam būs nosaukums “Urga”. Jauniešu deju kolektīvs “Metieniņš” būs pazīstams kā Jauniešu deju kopa “Lauga” – lībiešu valodā ‘ūdens lāma purvā’. Nosaukuma maiņa simbolizē pārmaiņas gan kolektīva sastāvā, gan darbības idejā – strādāt ar raksturdeju, dejas stāstu, vienlaicīgi saglabājot arī darbu ar Dziesmu un deju svētku repertuāru.

Līdzšinējais Lēdurgas rokdarbu pulciņš turpmāk sauksies Lietišķās mākslas studija “Aģe”, kas apzīmē upes un ezera nosaukumu Lēdurgā. Nosaukums sasaucas arī ar vārdu ‘eģe’ – audekla mala – un ‘aģe’, kas līvu valodā nozīmē “mala”.

Tāpat nosaukums mainīts Siguldas pagasta kultūras nama sieviešu vokālajam ansamblim, turpmāk to sauks “Si”. Ansamblis ar šo nosaukumu startējis savā pirmajā uzstāšanās reizē un vēlas to saglabāt. Nosaukumam “Si” ir trīskārša nozīme – Si kā Sigulda, Si kā sieviešu un Si kā nots.

Arī Mores Tautas nama Lietišķās mākslas kolektīvs “Mores rokdarbnieces” piedzīvo pārmaiņas un veic sava nosaukuma maiņu – tagad to pazīsim kā Lietišķās mākslas studiju “More”.

Foto: A. Šmits

Februārī Siguldas novada bibliotēkā ģimenes ar bērniem, rokdarbnieki un ikviens cits interesents aicināts apskatīt Inas Servutas tamborēto rotaļlietu un mīļmantiņu izstādi. Tajā skatāmi tamborēti dzīvnieki un grāmatu varoņi.

Katra rotaļlieta ir unikāla un kvalitatīvi veidota. Rotaļlietas ir tamborētas no kokvilnas un akrila dzijas. Tās ir maigas pieskārieniem un ērti satveramas ar mazuļu rokām. Vienas rotaļlietas radīšana var aizņemt vairāk nekā nedēļu.

Ina Servuta ir zīmola “Mimi Toys” radītāja. Interese par rotaļlietu tamborēšanu viņai aizsākās 2013. gadā pēc pirmās meitas dzimšanas. Tā tapa pirmais rotaļu kaķis – ļoti ērts mazajām rociņām, noderīgs brīdī, kad nāca pirmie zobiņi, un bija mīļmantiņa, ejot gulēt.

Ieeja – bez maksas.

No 6. līdz 29. februārim Siguldas novada bibliotēkā skatāma mākslinieka Ata Ieviņa fotogrāfiju izstāde “Plakāti un ieraudzījumi”. Izstāde atklāj Ata Ieviņa spēju uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma, paradoksu brillēm, kas kļuvusi par viņa mākslas rakstura svarīgu īpatnību. Savukārt 17. februārī plkst. 12.00 bibliotēka aicina uz tikšanos un sarunām ar mākslinieku.

Plakātos skatītājs ieraudzīs vizuālu un trāpīgu mākslinieka skatījumu uz dažādām problēmām sabiedrībā, kas arvien aktuālas: tā ir vardarbība ģimenē, alkoholisma problēmas, politiskie procesi, laulības dzīve, veselības un vides aizsardzība u.c.

Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks, kuru allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un foto tehnikas. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājā Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos. Strādājis par preses fotogrāfu žurnālos “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”.

Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš 20. gadsimta 70.–80. gados mērķtiecīgi aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu. Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”.

Janvāra beigās Valmierā jau 23. reizi notika Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētais Jaunrades deju konkurss. Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Dūka”.

27. un 28. janvārī Valmieras Kultūras centrā pulcējās 72 deju kolektīvi no visas Latvijas. Konkursam divās kategorijās tika pieteiktas 130 tautas un skatuves dejas, kuras veidojuši 56 horeogrāfi – gan tie, kurus saucam par pieredzes bagātajiem, gan tie, kas vēl tikai nesen uzsākuši savu radošo darbību. Jaunrades deju konkursā piedalījās arī vairāki Siguldas novada deju kolektīvi – kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka” (vadītāja Ieva Roķe) un Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska). Kategorijā “latviešu tautas dejas un rotaļu deju apdares” 3. vietu ieguva Ilmāra Dreļa radītā horeogrāfija “SAĻNOVYS DZĪSME”, kuru izpildīja kultūras centra “Siguldas devons” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.