Kultūra - sigulda.lv

14. decembrī plkst. 18.00 uz Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” skatuves pirmo reizi norisināsies laikmetīgās dejas izrāde visai ģimenei “Tas viss dzīvo mūsos”. Izrādes stāstu atklās profesionāli mākslinieki kopā ar Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņiem dzīvās mūzikas pavadījumā.

Dejas izrādes vēstījuma pamatā ir šī brīža aktualitāte skolās un sabiedrībā – mobings. Tas ir stāsts par vecumposmu, kurā vēl neapzināmies savas rīcības – iespējams, dažādu apstākļu ietekmē katrs no mums būtu varējis būt gan upuris, gan pāridarītājs. Kā uzsver izrādes veidotāji, neviens no mums nav piedzimis labs vai ļauns. Tāpēc tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā pieņemt otru, kā aizstāvēt vājāko, kā mācīties no savām kļūdām?

Izrādes radošo komandu veido jomas profesionāļu ansamblis. Oriģinālmūziku radījuši un izpildīs mūziķi: Tomass Ančs, Marta Balode un Ernests Ervīns Dovgāns. Izrādē līdzdarbosies Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņi, stepa dejas fragmentu autore un skolotājas lomas izpildītāja Baiba Miķelsone, horeogrāfijas autore Katrīna Lapšina, kā arī kustību materiāla līdzautores: Baiba Miķelsone un Elizabete Debora Fogelsone. Savukārt laikmetīgās dejas izrādes režisors ir Emīls Alps, kurš plašāk pazīstams kā kinorežisors un producents, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts.

“Šī ir mana pirmā pilnmetrāžas izrāde bērniem un tā ir bijusi pārdabiska, izaicinoša un vienlaikus patīkama pieredze,” par darbu projektā stāsta Karīna Lapšina. “Man pat gribētos teikt, ka tas ir bijis darbs ar pieaugušiem bērniem, jo izrādes komandas vadībā viņi runā par to, kas šodien ir uzskatāmi aktuāls – tajā nav nekā samākslota. Mēs centāmies radīt atmosfēru, kurā bērni jūtas pilnvērtīgi un pašpietiekami. Pieaugušajiem šādas sajūtas bieži pietrūkst.”

Ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, Siguldas novada mākslu un uz mūzikas skolu audzēkņiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Informāciju sagatavoja:
Kristaps Kiršteins,
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs

30. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā norisināsies “Klusais koncerts”. Programmu ar nosaukumu “Laika gredzeni” muzikāli piepildīs izcilā koklētāja Laima Jansone kopā ar saviem radošajiem domubiedriem. Koncertu vizuāli bagātinās tam speciāli radītas projekcijas, kas kopā ar mūziku klausītājus vedīs cauri “Laika gredzenu” vēstījumiem.

Vai zināji, ka viena gada laikā koks savā stumbrā izaudzē gredzenu pāri – vienu tumšāku un vienu gaišāku līniju? Šie gredzeni ir kā dabas arhīvs, dokumentējot apkārtējās vides apstākļus katrā piedzīvotajā gadā. Gaišais un biezākais gredzens veidojas pavasarī, savukārt blīvākais un tumšākais – vasaras beigās un rudens sākumā. Platāki gredzeni norāda uz labvēlīgiem augšanas apstākļiem, siltumu un mitrumu, bet šaurāki gredzeni – par grūtākiem gadiem, sausumu un aukstumu.

Uzreiz pēc rudens krāšņajās lapās izsprāgušās vasaras seko mums labi pazīstamais pelēkais, pieklusinātais novembris, un tas šķiet īstais brīdis apsēsties un padomāt par to, kas noglabājies mūsu pašu dzīves gredzenos pēdējā gada laikā.

“Klusā koncerta” programmā “Laika gredzeni” dabas ritmu izspēlēs tradicionālās kokles jeb pareizāk daudzskaitlī – kokļu virtuoze un izcila improvizatore Laima Jansone. Laima savos koncertos izmanto dažādas kokles, un katru no tām apvij savs īpašs stāsts. Viņas mūzika ir tilts starp tradīcijām un laikmetīgumu, kas bez vārdiem vieno dažādus mūzikas stilus un mākslas izpausmes.

Kā ierasts “Klusais koncerts” būs papildināts ar vizuāliem akcentiem, un šoreiz muzikālo pieredzi bagātinās arī projekcijas. Par gaismu pasauli koncertā rūpēsies Jurģis Ozols.

Koncerta idejas un muzikālo papildinājumu autore – komponiste Madara Pētersone.

Ieeja bez maksas.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
“Kluso koncertu” producente
Madara Pētersone

Foto: 2022. gada “Klusais koncerts” Krimuldas baznīcā.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Piektdien, 15. novembrī, plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina apmeklēt tradicionālo svētku balli. Par labu noskaņojumu un mūziku rūpēsies Artūrs Jauntēvs un grupa, bet viesus sagaidīs pūtēju ansamblis “Sigulda”.

Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu!

Gadiņu rezervācija un biļetes pieejamas “Siguldas devona” biļešu kasē līdz 13. novembrim. Biļetes cena 15 eiro, ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, – 12 eiro. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā.

Turaidas muzejrezervāts aicina 14. novembrī uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Šogad tiks akcentēti vēsturiskie centri lauku vidē ar to tipiskajiem un unikālajiem mantojuma elementiem, kā arī 810 gadus seno Turaidas viduslaiku mūra pili, kas ir arheoloģijas, vēstures un arī mūsdienu radošuma avots.

Turaidas vēsturiskais centrs apvieno gandrīz visus Latvijas lauku kultūrvēsturisko centru elementus: pilskalnu ar koka pils pamatiem, viduslaiku mūra pili, baznīcu un kapsētu, muižas, pagasta, kolektīvās saimniecības centru. Te bija kultūrvieta, kas Atmodas un Dziesmotās revolūcijas laikā pulcēja cilvēku tūkstošus, stiprinot nacionālās identitātes pamatu Latvijas valsts atjaunošanai.

Arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi atrodas vidē, kur tie ir radušies, piedzīvojuši ziedu laikus un atstājuši liecības ainavā. Īpašs apliecinājums paveiktajam mantojuma saglabāšanā, izpētē, atjaunošanā un interpretācijai ir Eiropas mantojuma vietas statuss Turaidas vēsturiskajam centram, kas iegūts 2022. gadā.

Konferences pirmajā daļā tiks izcelti Latvijas lauku vēsturisko centru mantojuma elementi, kas vieno Turaidas mantojumu ar Vidzemes, Latvijas un arī plašāka reģiona – Ziemeļeiropas – lauku centriem: pilskalni, kapsētas, baznīcas, muižas, kuru detalizēta izpēte atklāj arvien jaunas vēstures šķautnes.

Konferences otrā daļa veltīta ievērojamam Latvijas arheoloģijas un arhitektūras piemineklim Turaidas mūra pilij, kuras būvniecība uzsākta 1214. gadā. Turaidas muzejrezervāta krājuma arheoloģijas kolekcija glabā vēl daudz nezināma un neizpētīta par pils vēsturi, un ziņojumi sniegs ieskatu par jaunākajiem pētījumiem un to rezultātiem, gatavojot jaunu krājuma katalogu. Apzinoties mantojuma saglabāšanas nozīmību, konferencē iekļauts ziņojums, kas ieviesīs skaidrību kā rīkoties, ja kādam iedzīvotājam gadās atrast arheoloģiskas senlietas.

Turaidas muzejrezervāts šogad īstenoja vairākus projektus un akcijas, lai uzrunātu dažādas sabiedrības grupas, īpaši jauniešus, akcentējot arheoloģiju, viduslaiku mantojuma un radošuma simbiozi. Konferences izskaņā būs atskats uz šiem projektiem.

Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Brīvības ceļš”, kas veltīta akcijas Baltijas ceļš 35 gadadienai.

Programma

Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā

Plkst.10.00–10.15 Konferences atklāšana
Vija Stikāne – Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskā darbā un direktora p.i.

Plkst. 10.15–12.00 Vēsturiskie centri lauku vidē – tipiskie un unikālie mantojuma elementi

Lībiešu mantojums vēsturiskajos centros – Sateseles piemērs.
Guntis Zemītis, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Vēsturiskas kapsētas senākie kapu pieminekļi: Allažu pagasta kapsētas piemērs.
Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāts

Turaidas muižas saimniecība Henriha fon Bazlera vēstulēs (1901–1910).
Edgars Ceske, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca padomju okupācijas gados:Turaidas, Krimuldas un Lēdurgas draudžu piemērs.
Anete Jenča, Turaidas muzejrezervāts

Plkst. 12.00–13.00 Kopīga fotografēšanās un kafijas pauze

Iepazīšanās ar izstādi “Brīvības ceļš”

Plkst. 13.00–15.00 Turaidas pils astoņi gadsimti: arheoloģija, vēsture un mūsdienu radošums.

Jaunas atziņas par Turaidas pils uguns šaujamajiem ieročiem
Ieva Ose, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts

Rokas šaujamieroču, to piederumu kaula un briežraga daļas.Turaidas pils arheoloģiskajā materiālā
Viesturs Āboltiņš, vēsturisko rekonstrukciju meistars

Senlietas: kā atpazīt un kā rīkoties atrodot.
Mārcis Kalniņš, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts, Latvijas Arheologu biedrības priekšsēdētājs

Turaidas pilij 810
Sandra Ķirule, Turaidas muzejrezervāts

Dalība konferencē bez maksas.

Plašāka informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.

16. novembrī plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī tiks atklāta Zandas Pučes un Armanda Andžes multimediālā izstāde “Fluvius”. Izstāde būs apskatāma līdz 15. decembrim.

Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senielejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažādu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.

Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.

Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.

Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā.

Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.

Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada un, izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.

Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.

Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pilsapmeklējuma cenā.

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.

Aizvadītajā sestdienā Krimuldas Tautas namā sirsnīgā gaisotnē atklāta radošo darbu izstāde “Jostiņsegu raksti – tradīcijas un jaunrade”, kā arī pirmo reizi plašākai publikai demonstrēta videofilma “Jostiņsegas”.

Radošo darbu izstāde ir noslēgums projektam “Tā top jostiņsega”, kas aizsākās pērnā gada nogalē un šī gada sākumā ar tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas lekcijām, kam sekoja praktiskie darbi stellēs akcijas “Satiec savu meistaru” ietvaros. Semināru materiāls, kā arī praktiskās nodarbības aušanā tika dokumentētas videoierakstā un izveidota videofilma “Jostiņsegas”. Tās autori ir radošais tandēms Liene un Mārtiņš Klišāni. Videofilma savu pirmizrādi piedzīvoja izstādes “Jostiņsegu raksti – tradīcijas un jaunrade” atklāšanā.

Izstādes atklāšanas dalībnieki baudīja 29 audēju radošos darbus jostiņsegu tehnikā no TLMS “Krimulda”, Lēdurgas studijas “Aģe”, Rīgas TLMS ”Austra”, Saulkrastu audēju kopas “Kodaļa”, Limbažu biedrības “9 arodi”, Mālpils TLMS “Urga”, TLMS “Smiltene”, Dobeles TLMS “Avots”, TLMS “Auce”. Darbi pārsteidza ar savu izdomu, krāsainību, dažādo pielietojumu. Izstādē apskatāmas gan segas, gan spilveni, gan somiņas, gan sienas un galda dekori. TLMS “Krimulda “vadītāja Laila Šteinberga uzsvēra, ka tāds arī bija mērķis – jostiņsegu aušanas tehniku pielietot ne tikai segās, bet arī dažādos mazāka izmēra darbos, spēlēties ar krāsām, ornamentu joslām, radīt dizaina darbus, kas veiksmīgi papildina gan mūsdienu telpu interjeru, gan ir daļa no stilīga apģērba. Krāsu iedvesma rasta apkārtējā dabā un atspoguļota arī fotogrāfijās, kas papildina izstādi.

Visbiežāk lietota Vidzemes svītroto jeb šatiera segu kompozīcija, kur krāsu toņi kārtojas smalkās pārejās no gaišāka uz tumšāku vai otrādi, veidojot raportus jeb raksta daļas, kas simetriski atkārtojas. Aušanas procesā pielietota rakstainā audu ripsa tehnika 8 nīšu kārtās, prasmīgi veidojot dažādus rakstus un ornamentus, kas vienlīdz labi izskatās no auduma abām pusēm un atbilst Aulejas tipa jostu aušanas principam.

2022.gada nogalē Jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā. Plašāka informācija pieejama šeit.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

23. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” izskanēs rudens koncerts, uz ko ielūdz Siguldas Absolventu orķestris.

Nemainīgi labs Absolventu orķestra koncerts, kuram gatavojoties mūziķi no savām mapēm ceļ ārā visiem mīļas un labi zināmas, un nedaudz apputējušas ārzemju un pašmāju melodijas. Pie diriģenta pults – Andris Muižnieks un Raivis Sieks.

Biļetes cena – 5 eiro, pērkot iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” tiek piemērota 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

16. novembrī plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts”, Atmodas ielā 2, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”.

Leona Brieža radošajā dzīvē ne mazāk nozīmīga par viņa dzeju, atdzejojumiem, esejistiku un prozu ir viņa apgādā “Minerva” (gandrīz 70 grāmatas) no 1992. gada aprīļa līdz 2010. gada aprīlim izdotajam līdz šim Latvijā vienīgajam kulturoloģiskajam žurnālam “Kentaurs XXI”. Šajā žurnālā (kopā 51 numurs) Leons Briedis rosinājis latviešu humanitāro publiku reflektēt par tādām modernajā pasaulē aktuālām pētnieciskām tēmām kā “Kultūra un civilizācija”, “Intelektuālisms”, “Dzīves māksla”, “Laiks”, “Ironjia”, “Apziņa, domāšana, valoda”, “Cilvēka esība”, “Atmiņa kultūrā”, “Dvēsele kultūrā”, “Smiekli kultūrā”, “Pilsēta kultūrā”, “Erotisms”, “Ētika”, “Brīvība” utt., šeit minot tikai nelielu daļu no žurnālā aktualizētajām tēmām. Žurnāla publikāciju tapšanā Leons Briedis iesaistījis erudītākos latviešu filozofus, sociologus, literatūrpētniekus, lingvistus, ētikas un estētikas speciālistus, rakstniekus un dzejniekus, tulkotājus.

Ar daudzreiz pirmoreiz latviski tulkotu ievērojamu pasaules humanitāro zinātnieku – A. Bergsona, M. Heidegera, E. Levina, L. Vitgenšteina, Dž. Kempbela, K. Jaspersa, Ž. Maritēna, I. Berlina, M. Eliades, Ž. Delēza, M. Fuko, H. Ārentes u.c. – darbu fragmentu tulkojumiem Leons Briedis iepazīstināja latviešus visplašākajā spektrā. “Kentaurs XXI” publicēja arī ar pagātnes domātāju F. Šlēgeļa, A ugustīna, Boēcija, A. Šopenhauera u.c. latviskojumiem, daudzos numuros publicējot arī ievērojamu pasaules rakstnieku un dzejnieku literāros darbus, kā arī latviešu literātu darbus. G. Berelis “Kentauru XXI” (un pirms tam L. Brieža vadīto žurnālu “Grāmata”) nodēvējis par unikālām parādībām mūsu kultūrā, “kas ilgus gadus spēja uzturēt pie dzīvības knapi dvesošo kulturoloģisko domu”. J. Kursīte abus žurnālus nosaukusi par neaizmirstamiem.

“Kentaura XXI” 18 gadu izdošana pieder pie Latvijas humanitārās kultūras visnozīmīgākajiem veikumiem visā mūsu kultūras vēsturē, un tā izdevējs un veidotājs L. Briedis uzskatāms par mūsu jaunlaiku kultūras visaptverošāko un intelektuāli mūsdienīgāko bagātinātāju, intensīvi rosinot apgūt un izzināt modernās pasaules intelektuālās un mākslinieciskās vērtības plašā laikmetu skatījumā. Lekcijā iespēju robežās raksturo “Kentaura XXI” darbības, ideju un tēmu prioritātes, nozīmīgākās latviešu un galvenokārt cittautu autoru publikācijas šajā žurnālā.

Viesturs Vecgrāvis, filoloģijas doktors, emeritēts profesors. Monogrāfiju “Mani sveicina zvaigznes…” (apceres par romantisko tradīciju latviešu dzejā), “Pie augstā loga” (apceres un esejas par J. Poruku) autors, kā arī latviešu un cittautu romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” sastādītājs un komentētājs. Vairāk nekā 300 publikācijas par latviešu dzejniekiem un prozistiem un viņu grāmatām. Kā grāmatizdevējs darbojies apgādos “Artava”, “Daugava” un “Jaunā Daugava”.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gadsimta 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”, kā arī Leona Brieža jubilejas gadā pievēršas žurnālam “Kentaurs XXI” un tā ietekmei uz kulturoloģisko domu vairāku gadu garumā.

Lekciju cikls noslēgsies 30. novembrī ar diskusiju, kuru vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore Eva Eglāja-Kristsone. Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.

Ieeja bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Publicitātes attēlā izmantots Māra Salēja foto.

Siguldas novada bibliotēkā līdz 30. novembrim skatāma Latvijas Nacionālā dabas muzeja izglītojoša fotoizstāde “Vilks Igaunijā”. Izstādē skatāmas mūsu kaimiņu zemē novērotās un fiksētās liecības par vilku gaitām. Izstādes mērķis ir iepazīties ar vilku dzīvesveidu un mudināt cilvēkus doties dabā, vērot pēdas, noteikt pazīmes un izteikt secinājumus. Fotoizstādē “Vilks Igaunijā” apskatāmas 20 Igaunijā bez profesionālā aprīkojuma uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzami vilki, to darbības atstātās pēdas un citas liecības par pelēču gaitām. Fotogrāfijas ir papildinātas ar izzinošu informāciju par vilku uzvedību un dzīvi.

Latvijā un Igaunijā pelēkais vilks ir aizsargājams dzīvnieks, notiek vilku monitorings un pētniecība, un, balstoties uz zinātniski iegūtajiem datiem, tiek veikti pasākumi vilku skaita regulēšanai un sabiedrības izglītošanai. Izstādes idejas autore igauniete Helena Arusso saka, ka vilka portretu noķert kadrā esot grūti, bet šīs izstādes mērķis nav bijis aicināt iesniegt ideālus kadrus, bet gan liecības par vilka gaitām.

Latvijas vilku ikdiena būtiski neatšķiras no Igaunijas pelēču dzīves, toties Sigulda var lepoties ar vilku lieldraugu – “Dzelzs vilku” un “Jauno Jāņu orķestri”, kuru repertuārā ir vilkam īpaši veltītas dziesmas.

8. decembrī plkst. 12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Liepājas Leļļu teātra viesizrāde bērniem “Ziemassvētku pasaka”, kas ir Ģirta Šoļa skatuves versija pēc Margaritas Stārastes pasakas “Kapēc sniegs vizuļo” motīviem.

“Ziemassvētku pasaka” vedīs uz rūķu ciemu. Zvārguļu gravā, kur trīs rūķi – Zilcepuris, Zaļcepuris un Brūncepuris – gatavojas Ziemassvētkiem. Taču viņu neapmierinātība ar sniegu un salu izraisa Sala tētiņa un Sniega māmuļas dusmas un aiziešanu, atstājot ciemu slapja atkušņa varā. Svētku noskaņa nu ir izbojāta. Sapratuši savu kļūdu, rūķi lūdz piedošanu, solot cienīt ziemas burvību. Mazā Zvaigznīte ziedo savu mirdzumu sniegam un palīdz atgriezt ziemas brīnumu. Ciemā atkal valda prieks un balti Ziemassvētki!

Vecums: 2+

Ilgums: 40 minūtes

Režija: Ģirts Šolis

Mūzika un dziesmu teksti: Mikus Frišfelds

Scenogrāfija un kostīmi: Ivonna Kalita

Lomās: Denisa Braša, Madara Enkuzena, Vija Mežale

Butaforijas: Kristīne Dekovice

Skaņa: Kristaps Žilinskis

Gaisma: Jānis Brašs

Ieejas maksa – 10– 12 eiro, ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē.

7. novembrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļas pasākums “Brīvība Ziemeļos”. Pasākuma viesi būs dzejnieks, atdzejotājs Guntars Godiņš un igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra, kuri uzstāsies ar dzejas lasījumiem latviešu un Ziemeļvalstu valodās.

Šī gada tēma “Brīvība ziemeļos” rosinās pārdomāt, ko brīvība nozīmē cilvēkiem Ziemeļvalstīs, kā tā tiek iemiesota un atklāta literatūrā. Lasīšanas stunda bērniem un jauniešiem notiek rītausmā.

Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 27. reizi, Latvijā – 26. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās un skolās notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.

Vētrainajā 1. novembra vakarā Siguldas Jaunajā pilī dzima pirmie “Vidzemes Prozas lasījumi”, kuros izskanēja piecu Vidzemes autoru iepriekš nepublicēti prozas darbi. Žūrija lēma, ka “Prozas lasījumos 2024” Rīgā Vidzemi pārstāvēs konkursa laureātes – valmieriete Evita Hofmane un siguldiete Lea Vinks.

“Vidzemes Prozas lasījumu” noslēguma pasākumā izskanēja Salaspils novada autores Renātes Mālmanes (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Aukstums) stāsts “Līgodama upe nesa”, valmierietes Evita Hofmane stāsts “Paslēpes”, Ogres novada autores Indras Skudras stāsts “Aizmirsu, bet ko?”, Siguldas novada autores Lindas Vītumas (konkursā piedalījās ar pseidonīmu Lea Vinks) stāsts “Rozlillā gorilla” un cēsnieces Ramonas Indriksones romāna “Vidaga” fragments.

Klātienē autorus sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ina Stupele, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktore Jolanta Borīte, Salaspils novada pašvaldības deputāte Vera Kalniņa, Salaspils novada bibliotēkas pārstāve Igeta Gredzena, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne.

Izdevniecības “Valters Dakša” līdzīpašnieks Valters Liberts pasniedza Mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” balvas – pēdējo avīzes numuru saņēma autore Renāte Mālmane, bet pie Āža Bafometa speciālbalvas tika autore Lea Vinks.

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” speciālbalvu – žurnāla abonomentu 2025. gadam – saņēma “Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes Lea Vinks un Evita Hofmane.

“Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē); Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē); Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas); Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā).

Pasākumu vadīja publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, ar muzikālām improvizācijām uzstājās ģitārists un vokālists Aleksandrs Aleksandrovs.

“Vidzemes Prozas lasījumu” laureātes dalījās savās pēcsvētku sajūtās.

Lea Vinks: “Tas bija kā ceļojums vairākās laiktelpās vienlaikus. It kā pati senā Rakstnieku pils būtu uz mirkli atdzīvojusies, izslāpusi pēc balsīm un stāstiem par dzīvi, nāvi, mīlestību un ilgām. Šajā vētrainajā novembra vakarā laiks it kā sastinga – tik piepildīts. Ar smaržām, ar skaņām, ar gaismām un kopā būšanu – sadzirdot un jūtot vienam otru. Es jutos kā atspulgs senā spogulī – redzēta un sadzirdēta. Mazliet apmulsusi.”

Evita Hofmane: “Vidzemes Prozas lasījumi Siguldā, Jaunajā (Rakstnieku) pilī ir nozīmīgs notikums kā mums vidzemniekiem, tā visas Latvijas mērogā. Esmu dzimusi vidzemniece tāpēc man bija īpašs prieks un pagodinājums piedalīties un kopā svinēt latviešu prozas svētkus. Paldies visiem iniciatīvas bagātajiem, darbīgajiem cilvēkiem, kuri bija līdzdalīgi pirmo “Vidzemes Prozas lasījumu” ieceres veiksmīgā īstenošanā!”

Laureātu novēlējums nākošo “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursu dalībniekiem.

Lea Vinks: “Novēlu nenobīties no klusinātajām balsīm sevī. Novēlu nenobīties no stāstiem, kuri vēlas tapt uzrakstīti un nolasīti, pat ja tie šķiet neērti vai grūti izsakāmi vārdos. Prozas lasījumi un Rakstnieku pils atgādina, ka vārdiem piemīt spēks – tie dzīvo ārpus laika, tie vedina just un domāt. Rakstiet, lai justu. Rakstiet, lai domātu. Rakstiet, lai piedzīvotu. Rakstiet, lai būtu.”

Evita Hofmane: “Vidzemes Prozas lasījumu dalībniekiem vēlu radošu uzdrīkstēšanos, uzcītību un iedvesmu. Nebaidīties piedalīties! Ir tikai viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par jūsu iespēju uzvarēt — tas esat jūs pats. Pārsteidziet žūriju!”

“Vidzemes Prozas lasījumus” organizēja kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību, Siguldas novada bibliotēku un ar Vidzemes vēsturiskās zemes novadu bibliotēku atbalstu.

“Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa norisi finansiāli atbalstīja VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

“Vidzemes Prozas lasījumu” norise tika atspoguļota tīmekļa vietnēs www.sigulda.lv, www.rakstnieciba.lv, www.mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.