1. decembrī plkst. 16.00 jau Pirmās Adventes noskaņās Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta keramiķes Mairas Karstās darbu izstāde “Meitene ar bronzas asarām. Porcelāns”, kas būs mākslinieces atgriešanās pie mākslinieciskajiem pirmsākumiem un ceļojums cauri dzimtas un dabas stāstiem, kas ir bijis pēdējā laika iedvesmas avots.
“Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā un pieredze Humbolta universitātē ASV ir ļāvušas attīstīt izteiksmes veidu, kurā apvienojas materiāla tīrība un emocionāla dziļuma klātbūtne. Šī ir mana vienpadsmitā personālizstāde, un tā simboliski atspoguļo gan dzimtas stāstus, gan manu dziļo saikni ar dabu, īpaši ar savu dārzu. Es iedvesmojos no dillēm, stilizētām rozēm un citām dabas formām man apkārt. Patīk vērot dārza pārmaiņas – kā mainās krāsas, kā dabas ritmi ienes jaunas noskaņas. Tas ir mans miera avots, un savā ziņā arī radošs ceļojums.
Izstādes centrā ir tēls – “meitene ar bronzas asarām”, kas sevī iemieso emociju gammu: skaistumu, skumjas, prieku un vientulību. Šis tēls radās, pētot dzimtas saknes un vācot atmiņas. Mana mamma, kurai ir 93 gadi, sāka izzināt mūsu ciltskoku, un kopīgi pētījām senos baznīcas grāmatu rokrakstus. Tie atklāja senus sieviešu vārdus un likteņus, kas mani ļoti aizkustināja un iedvesmoja radīt skulptūras ar unikālām, dabiskām sejas izteiksmēm.
Cilvēki bieži jautā, kādēļ uz maniem darbiem ir seja? Studiju laikā mani ļoti saistīja tēlniecība, un mani pirmie mācību uzdevumi bija galvas fragmentu veidošana – acis, deguns, lūpas. Ar laiku seja kā tēls kļuva par manas mākslinieciskās identitātes simbolu. Veidoju vāzes ar seju stilizācijām, spēlējoties ar formu. Tagad, kad veidoju vairāk funkcionālus darbus, seju esmu saglabājusi kā savu logo”, tā māksliniece par šo izstādi.
Izstādes atklāšana un tikšanās ar darbu autori Mairu Karsto Mālpils kultūras centra izstāžu zālē svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00. Izstāde būs apskatāma līdz 2025. gada 15. janvārim.
Sestdien, 30. novembrī, plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes, mūzikas un skaņas mākslinieces Karīnas Grēteres, foto/video instalācijas mākslinieka Marka Daijera (Mark Dyer) un dejotājas/horeogrāfes Emīlijas Rudzītes radošās sadarbības rezultāts izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”. Darba procesā mākslinieki pēta simbiozi starp dažādajām mākslas disciplīnām, vienlaikus pievēršoties katrs pie subjektīva skatījuma uz sapņu naratīvu dzīves gājuma kontekstā.
Caur mākslas darbiem mākslinieki aicina skatītāju aktīvi līdzdarboties un reflektēt par sapņu un ilgu nozīmi dzīves gājumā, akcentējot cilvēku bināro pasaules uztveri, kad skaistais mijas ar biedējošo, skumjas – ar prieku. Šo dažādo stāvokļu mainīgumi ir neatdalāma dzīves sastāvdaļa. Sapņi nekad nerodas tukšā telpā. Tie izriet no mūsu pagātnes pieredzes un virza mūs cauri dažādiem laikiem uz mūsu garīgajām virsotnēm, kuras ir nebeidzamas un mūžīgas.
Izstādes sagatavošanas procesā iesaistītas arī sabiedrības grupas tepat Siguldā. Izstādes radošā grupa izsaka īpaši lielu paldies par sadarbību un labo gribu PII “Ieviņa”, PII “Ābelīte” un biedrībai “Cerību spārni”, kur māksliniece Ilze Rudzīte un dejotāja/horeogrāfe Emīlija Rudzīte viesojās oktobrī. Aktīvās sarunās kopīgi tika pētīts kādi ir mūsu sapņi un ilgas. Izstādē “Starp saknēm un virsotnēm” mēs varēsim ieklausīties viens otra sapņos gan vārdu, gan tekstila pinumu un vijumu formās.
Tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes daiļradei raksturīga dažādu šķiedru izpēte un meklējumi pēc radošas prakses kolektīvas izpausmes, akcentējot mākslas rekreatīvo potenciālu. Izstādes ietvaros māksliniece tiecās vizualizēt vietu, kas apmeklētāju spētu ievest refleksīvā sajūtu un pārdzīvojumu telpā – “sapņotavā”. Izstādē ir aplūkojami koki dažādās dzīves fāzēs. Tagadne savijas kopā ar pagātni, no mūsu saknēm rodas virziens mūsu virsotnēm. Sapņi un ilgas liek kokiem augt, izaugt un turpināties. Šim procesam nav ne sākums, ne gals. Tas cirkulē pastāvīgā simbiozē, radot dzīves simfoniju. Ilze Rudzīte kopā ar uzaicinātajiem māksliniekiem aicina apmeklētāju pakavēties šajā sajūtu ainavā, kurā kā estētiskā rotaļu laukumā var pavadīt laiku gan pārdomās, gan arī praktiski iesaistoties kopējā sapņu apļa pīšanā, turpinot tālāk attīstīt izstādes vizuālo vēstījumu.
Skaņu māksliniece Karīna Gretere mūzikas formā materializējusi nepastāvību un trauslumu, kas definē mūsu sapņus. Māksliniece ir aizguvusi ideju no minimālisma mūzikas pārstāvja Džona Keidža (John Cage) par nepastāvību, nejaušību un novirzi no lineārās atkārtojamības mūzikā. Eksperimentējot ar nejaušības parametriem, mūzikas pastāvīgie elementi mijas ar nejaušā secībā un laika posmā pievienotajiem fragmentiem. Izstāde “Starp saknēm un virsotnēm” ir Karīnas Greteres emocionāls ceļojums, radot vēlēšanos nosargāt trauslo un svinēt skaisto kopā, veidojot aktīvu dialogu ar publiku caur intervijām ar dažāda dzīves gājuma cilvēkiem.
Fotogrāfs Marks Daijers savos darbos tiecas atspoguļot savu skatījumu uz dzīves mainīgo un mītisko būtību, pastiprināti pievēršot uzmanību laika plūduma ietekmei uz cilvēku un dabu. Mākslinieku interesē izprast, kā dažādi transformāciju veidi un formas dabā var komunicēt ar mums par dzīves būtību.
Video: Dejotāja Emīlija Rudzīte, skaņu māksliniece Karīna Gretere un fotogrāfs Marks Daijers caur video, mūziku, deju un horeogrāfiju pievēršas cilvēka dzīves gājumam. Video izmantota latviešu tautas dziesma “Jūriņ prasa smalku tīklu”. Vēstījumā tiek apcerēts cilvēka sīkstums, neatlaidība un drosme, dodoties pretī izaicinājumiem, tuvāk sapņu īstenošanai, apzinoties ka katrs no mums laiku pa laikam stājas pretī dažādām grūtībām un pārvar “simtu jūdžu dieniņā, divi simti naksniņā”. Video ir uzņemts Dānijā un Latvijā, kas abas ir vairāku izstādes dalībnieku dzīves un darba vieta, tādējādi akcentējot izstādes nosaukumā izmantoto metaforu ”Starp saknēm un galotnēm”. Latviju mākslinieki apzinās kā savas dārgākās kulturālās un emocionālās saknes.
Piektdien, 22. novembrī, plkst. 18.00 aicinām apmeklēt deju kolektīvu koncertu Siguldas pagasta Kultūras namā.
Koncertā piedalās Siguldas 1. pamatskolas deju kolektīvs “Purenīte” (vadītājas Dzintra Fogele un Sandra Parfenkova), Lēdurgas Kultūras nama deju kolektīvs “Urga” (vadītājs Kristaps Pelēkais, repetitors Reinholds Švarcs), Lēdurgas Kultūras nama bērnu deju kolektīvs “Lapu upe” (vadītāja Ieva Lapsa, koncertmeistare Maruta Ērmane), Madlienas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Daina” (vadītāja Agrita Kraužena).
Biļetes cena 3 eiro. Biļetes iegādājamas koncerta dienā Siguldas pagasta Kultūras namā. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā!
Aizvadītajos valsts svētkos Siguldas Jaunajā pilī svinīgā ceremonijā godināti šā gada augstākā pašvaldības apbalvojuma – “Siguldas novada Goda novadnieks” – saņēmēji. Šogad Goda novadnieka apbalvojums tika piešķirts trim Siguldas novada cilvēkiem, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību, tādējādi stiprinot novada kopienu. Viena no viņiem – Helēna Medne, māksliniece, mākslas dzīves organizētāja un mākslinieku biedrības “Sidegunde” dibinātāja un vadītāja.
Helēna Medne dzīvo Mālpils pagastā, uz kuru kopā ar ģimeni pārcēlusies jau 1949. gadā. Mālpilī pavadīti skolas gadi. Pēc tam mācību un darba dēļ ceļš vedis uz Rīgu, tomēr saikne ar Mālpili nekad nav pazudusi. Helēna Medne regulāri brauca palīdzēt tēvam viņa dibinātajā Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejā, kas, pēc tēva aiziešanas mūžībā, tika pievienots Talsu Lauksaimniecības muzejam, turp pārvedot visus muzeja eksponātus.
Astoņdesmito gadu vidū Helēna Medne Mālpils pagastā iegādājās māju, ko apmeklēja katrās brīvdienās. 2003. gadā, dodoties uz māju skaistā dienā, māksliniecei radās ideja uzņemt savā īpašumā māksliniekus, rīkojot plenērus. Turpmāk katru vasaru Mālpils pagastā viesojas dažādi mākslinieki. Turpat 20 gadu laikā mākslas plenēros uzņemti vairāk nekā 100 mākslinieki, to vidū tādi kā Vilis Ozols, Nikolajs Karagodins, Daina Dagnija, Biruta Baumane, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Jānis Anmanis, Georgs Barkāns, Jāzeps Pīgoznis, Jānis Streičs un citi. Tradicionāli plenēru noslēgumā katru gadu tika organizētas izstādes Mālpils Kultūras centrā.
Pandēmijas laikā kopā ar mākslinieci, Mālpils Kultūras centra izstāžu kuratori Māru Ārenti radās ideja gandrīz 20 gadu laikā piedzīvoto apkopot grāmatā. Pēc apjomīga darba, vācot informāciju par plenēru dalībniekiem un mākslas darbiem, pieejamās fotogrāfijas, kas agrākajos gados nebija digitālā formātā, un citu informāciju, izveidota grāmata “Mālpils plenēri 2003–2022: refleksijas un atspulgi”. Grāmatas prezentācija notiks 30. novembrī plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā, uz to aicināts ikviens interesents.
Lai arī plenēri pie Helēnas Mednes vairs netiek organizēti, māksliniece ir gandarīta, ka šī kustība tiks turpināta, to pārņemot Mālpils māksliniecei Anetei Kalniņai, kura jau trīs vasaras uzņēmusi starptautisko Mālpils glezniecības plenēru dalībniekus. Helēna Medne kopā ar Māru Ārenti palīdzējušas pirmā šī plenēra organizēšanā, nododot savas zināšanas un pieredzi.
Tāpat Helēna Medne īpaši lepojas ar šogad noorganizēto dizainera un mākslinieka Māra Steķa (1954–2021) veidotā vides objekta atjaunošanu. Objekts pie Mālpils vidusskolas tika uzstādīts pirms 30 gadiem, un tā pastāvēšanas laikā ticis krietni sabojāts. Šogad tas atjaunots un ir atguvis sākotnējo mākslinieka paredzēto izskatu – nopulēts tērauds, kurā spoguļojas mākoņi. Vides objekts ir nozīmīgs visā Latvijas kultūrā kā deviņdesmitajiem gadiem raksturīgs mākslas objekts.
Ar Mālpils pagastu saistīts arī Helēnas Mednes izveidotās biedrības nosaukums “Sidegunde”. Sākotnēji biedrība dibināta ar nosaukumu “Radošais senioru nams”, bet pēc dalībnieku rosinājuma nosaukums mainīts, izvēloties Mālpils pagasta apdzīvotās vietas Sidgundas vēsturisko nosaukumu Sidegunde. Biedrības dalībniekiem bija svarīgi, lai nosaukums būtu saistīts ar Mālpils pagastu, kur norisinās mākslas plenēri. Tāpat Sidgundā ir īpaša spēka vieta – Sidgundas pilskalns, ap kuru divas upes – Suda un Mergupe – saplūst vienā. Tā darbojas arī biedrība “Sidegunde”, strādājot pie senioru un jauno mākslinieku atbalstīšanas.
Uzzinot par Goda novadnieces titula saņemšanu, Helēna Medne neslēpj saviļņojumu: “Jūtos ļoti pagodināta. Tas ir ļoti liels gods, bet es domāju, vai tiešām esmu to pelnījusi. Šie visi notikumi un paveiktais viscaur iet caur mani, bet tas ir kolektīva darbs. Es vienmēr esmu bijusi saistīta ar Mālpili un ar mālpiliešiem, un te vienmēr jutusi atbalstu.”
Māksliniecei Helēnai Mednei ikdienā visvairāk prieka sagādā daba, kas padara māju un tās apkārtni par viņai īpašu vietu Mālpils pagastā. “Mans dēls ir izbūvējis lielu stikla sienu ar durvīm, caur kuru es redzu Mergupi un pļavu. Es katru rītu pieceļos, pieeju pie tās un saku paldies par to bagātību, kas man ir dota,” novērtē Helēna Medne.
Pašvaldības augstākais apbalvojums Helēnai Mednei piešķirts par ilggadēju ieguldījumu mākslas attīstībā un popularizēšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī atbalstu vietējai kopienai un mākslinieku plenēru organizēšanu Mālpils pagastā.
Apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” piešķir reizi mūžā par īpašiem nopelniem Siguldas novada labā. Šajā gadā augstākais pašvaldības apbalvojums piešķirts arī Gunāram Dzenim, kokapstrādes uzņēmuma SIA “Kokpārstrāde 98” valdes priekšsēdētājam un izglītības jomas mecenātam, kā arī Valdim Siļķem, SIA “Siguldas slimnīca” valdes loceklim.
Siguldas novada pašvaldība lepojas ar darbīgiem, aizrautīgiem un iedvesmojošiem novadniekiem, kas palīdz veicināt novada attīstību un stiprināt kopienas garu!
No 15. novembra Siguldas novada bibliotēkā apmeklētājiem pieejama vienvietīga klusuma kabīne individuālam darbam, kurā var koncentrēties un netraucēti strādāt.
Kompaktā klusuma kabīne ir kā neliela aprīkota telpa, kura piemērota individuālam darbam – aprīkota ar galdu, sēdvietu, skaņas izolācijas materiālu iekšpusē un LED gaismu, galda virsmā iestrādāta strāvas rozete 220V.
Aicinām māksliniekus pieteikt izstāžu projektus 2025. gada izstādēm kultūras centrā “Siguldas devons”. Šogad kultūras centra apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. decembrim.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde “Neiedomājamais visums/Unimaginable universe”, Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”, Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”, Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “Lai būtu mums jāsaprot upe”, Šarlotes Baškevicas un Sabīnes Beķeres cianotipiju izstāde “Fungi”, Starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International biennial of enamel art Vilnius 2024”, Gitas Šmites izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” un spilvenu izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Novembra beigās tiks atklāta arī Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un debesīm”.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies divās decembra svētdienās – 1. un 15. decembrī plkst. 16.00 – Siguldas Jaunajā pilī.
Ģimenes ar bērniem tiek aicinātas piedalīties pasākumā “Izspēlē pasaku pilī”, kurā bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošus pasaku lasījumus ar teātra elementiem, rotaļas un radošās aktivitātes. Pasākums ir īpaši domāts bērniem, ļaujot iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Katrā pasaku pēcpusdienā ar lasījumiem piedalīsies kāds atpazīstams novadnieks. 1. decembrī pasaku lasīs paralimpisko spēļu čempione šķēpa mešanā Diāna Krūmiņa, bet 15. decembrī – Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Sakarā ar remontdarbiem Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B, būs ierobežoti bibliotēkas pakalpojumi no 15. novembra līdz 2. decembrim.
Šajā laikā nebūs pieejami šādi pakalpojumi:
Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņa numuru 27835535.
Aicinām izmantot Siguldas novada bibliotēku un bibliomātu Leona Paegles ielā 3, tālruņa numurs. 6793258, e‑pasts: biblioteka@sigulda.lv, elektroniskais katalogs.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ik gadu vieno mūs visus īpašā svētku un patriotisma gaisotnē – ar svecēm logos, sarkanbaltsarkanā karoga lentītēm pie krūtīm un valsts himnas vārdiem sirdī. Svētku laikā vairākās vietās Siguldas novadā notiks svētku balles, patriotiski pasākumi, kuros kopā cildināsim mūsu valsts brīvību.Kā ik gadu – īpašs būs Siguldas novada Goda dienas pasākums, kurā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Aicinām ikvienu būt daļai no valsts svētku svinībām, kas mūs satuvina un atgādina par to, cik vērtīga ir mūsu valsts brīvība.
Piektdien, 15. novembrī
Plkst. 10.00 Inciema bibliotēkā notiks Rītausmas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā notiks Latvijas dzimšanas dienas koncerts “Svētku diena”. Koncertā piedalās Inčukalna pagasta izglītības iestāžu audzēkņi un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 18.00 Inciema torņa zālē būs iespēja baudīt spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–1.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle ar grupu “Pusnakts brīze”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Inčukalna Tautas namā (tālruņa numurs 29478251).
Plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies valsts svētku balle ar Artūru Jauntēvu un grupu. Viesi – pūtēju ansamblis “Sigulda”. Biļetes cena – 15 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 12 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē (Pils iela 10) līdz 13. novembrim.
Sestdien, 16. novembrī
Plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”. Ieeja – bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā. Plašāka informācija.
Plkst. 15.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” būs skatāma filma “Zeme, kas dzied”. Biļetes cena – 3 eiro; norēķinus var veikt tikai ar skaidru naudu. Plašāka informācija.
Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Dejas rotā Mārtiņdienu”. Koncertā piedalīsies Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa” no Rīgas, tautas deju ansamblis “Venta” no Kuldīgas, tautas deju ansamblis “Drīziņš” no Dobeles un bērnu deju kolektīvs “Jampadracis” no Limbažiem. Biļetes cena – 5 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Pasākums notiks 16., 17. un 18. novembrī. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” – Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktā kora “Maska” koncerts “Maska. Pērkons. A cappella” – unikāla koncertprogramma, kurā diriģents Jānis Ozols savienojis kormūziku ar rokmūziku un kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. Biļetes cena – no 14 līdz 24 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādes “FLUVIUS” atklāšana. Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Izstādē būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies valsts svētku sarīkojums-koncerts “Manas mājas – Latvija”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 19.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas Čempionāts florbolā 2. līga vīriešiem “Coyote Tobio”–“Rēzeknes BJSS”.
Plkst. 22.00 Krimuldas Tautas namā varēs apmeklēt svētku balli, kurā muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa “Trešās brigādes amulets”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – atlaide 20 %. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Svētdien, 17. novembrī
Plskt. 17.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies valsts svētku sarīkojums “Manas tēva mājas starp divām upēm”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00 Krimuldas muižā būs iespēja baudīt koncertu “Sapņi un mīlestība”, kurā būs dzirdami Rihards Millers, Ilze Grēvele-Skaraine un Ērika Millere. Mākslinieki izpildīs tikai latviešu komponistu mūziku – tā būs iespēja vēlreiz pārliecināties, cik krāsaina, emocionāli bagāta un vēl līdz galam neizzināta ir mūsu pašu komponistu daiļrade. Kā viens no programmas stūrakmeņiem, būs reti atskaņotais, bet īsts vokālās kamermūzikas paraugs – Marģera Zariņa 1952. gadā rakstītais cikls “Sudrabota gaisma”. Lai koncertprogrammu padarītu kolorītāku, mūsu komponisti R. Kalsons un A. Maskats ir veidojuši brīnišķīgas apdares latgaliešu tautasdziesmām, kuras tiks atskaņotas šajos koncertos. Biļetes cena – 25 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un Krimuldas muižā. Stundu pirms pasākuma būs pieejama bufete.
Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs svētku koncerts “Apmīļo Latviju”. Koncertā piedalīsies Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un viesis Lauris Valters. Kopā ar Lauri izdziedāsim dažādas dziesmas, to skaitā “1836”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–2.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz svētku balli kopā ar mūziķiem Mārtiņu un Jāni. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Mālpils Kultūras centrā.
Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balles ar grupu “Stabu ielas muzikanti”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Pirmdien, 18. novembrī
Plkst. 11.00 aicinām ikvienu mazu un lielu novadnieku izskriet, iznūjot vai nostaigāt Latvijas robežas kontūru skrējienā “Izskrien Latviju” Siguldā. Skrējiens paredzēts gan pieredzējušiem skrējējiem, gan tiem, kas vienkārši vēlas aktīvi pavadīt valsts svētkus svaigā gaisā. Starta un finiša vieta stadionā pie Siguldas Sporta centra. Dalība skrējienā – bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās. Plašāka informācija.
No plkst. 12.00 Siguldas novadā notiks Karogu brauciens. Plānotais brauciena maršruts: Sigulda–Ragana–Turaida–Mālpils–Allaži–Inčukalns (P10, neiebraucot pilsētā). Lai pievienotos Karogu braucienam, interesenti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 25130496 (Oskars Sirsniņš).
Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks “Siguldas novada Goda diena 2024”. Svinīgajā pasākumā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem tiks pasniegti pašvaldības domes Atzinības raksti un Goda zīmes.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00–20.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu kopā ar leģendāro grupu “Jumprava”. Elektroniskās mūzikas pamatlicēji Latvijā uz Siguldu vedīs grupas spēcīgākos, cilvēku sirdis iekarojušos zelta hitus “Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja brālis”, “Prom no pilsētas”, kā arī jauno kompozīciju “Brīvības plosts” un citas. Svētku vakara ieskaņā folkloras kopas “Senleja” un “Putni” sauks latviskā spēka vārdus debesīs, bet ar sveicienu pie novadniekiem mūsu valsts svētkos vērsīsies pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Koncerts ir bez maksas.
Izstādes
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
14. decembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Tautas teātra izrāde “Astoņas mīlošas sievietes”.
Lugas darbība risinās kādā attālāk esošā mājā, kur Ziemassvētku laiks kopā pulcējis 8 sievietes. Viņas ir skaistas, kaislīgas, noslēpumainas, gudras un bīstamas. Visticamāk, kāda no viņām ir nogalinājusi vienīgo šajā mājā esošo vīrieti. Kas kurai slēpjams un kura ir vainojama ģimenes apgādnieka nāvē – šī ir intriga, kurai būs iespējams sekot visā izrādes gaitā.
Franču dramaturgs, aktieris un filmu režisors Robērs Tomā lugu “Astoņas mīlošas sievietes” ir sarakstījis 1958. gadā. Tā iemūžināta arī kino – 2002. gadā nāca klajā ievērojamā franču kinorežisora Fransuā Ozona filma “8 sievietes”, kur uz ekrāna bija redzama spoža zvaigžņu plejāde ar Katrīnu Denēvu un Faniju Ardānu priekšgalā.
Siguldas Tautas teātra vadītājas Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režijā tapušajā iestudējumā “Astoņas sievietes” trīs paaudžu temperamentīgo sieviešu tēlos iejūtas Evelīna Balode, Evija Kalniņa, Īrisa Rozīte, Sendija Silanža, Liene Šūpulniece, Loreta Ramona Teša, Evija Vildiņa, Ligita Zilgalve. Satīrisko komēdiju uz skatuves iedzīvināt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei palīdzējusi arī pārējā radošā komanda – kostīmu māksliniece Anita Znutiņa-Šēve, kustību māksliniece Madara Luīze Muzikante un par izrādes muzikālo noformējumu atbildīgais Kristaps Kiršteins.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti” iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos – 16., 17. un 18. novembrī – laikā no plkst. 17.00 līdz 20.00 aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Tā ir iespēja pazaudēt ikdienas rūpes Turaidas stāvajās gravās un Gaujas nerimtīgajā plūdumā! Turaidu senie šīs zemes iedzīvotāji lībieši saukuši par Dieva Tora dārzu. Gaisma Turaidā – Dieva dārzā svētku laikā palīdzēs stiprināt ticību un piederību mūsu zemei, sajust, ka vēsture ir mūsu spēks.
Pēc tumsas iestāšanās Turaidas ceļi būs guņiem pilni – tāpat kā tālajā 1872. gada novembra vakarā, kad pār pili nolija “zelta zvaigžņu lietus”, zemei ieejot sairušās Biēla komētas meteoru plūsmā. Senās pils mūri izgaismosies, uz brīdi ļaujot pieskarties pagātnei un piedzīvot maģisku vēstures klātbūtni, sajūtot, ka valdnieks Kaupo, bīskaps Alberts, Maija – Turaidas Roze un mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons, iespējams, ir tepat blakus.
Īpašo svētku noskaņu veido gaismu mākslinieks Uldis Skroders – cilvēks, kurš vairākkārt iedzīvinājis Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, ļaujot tam izstāstīt gadsimtu stāstus un noticēt brīnumam, tehniskais nodrošinājums – SIA “TCA”. Režisore – Laura Čaupale.
Turaidas mūra pilij šogad 810. No seno lībiešu kaula stabulītes skaņām līdz dziesmotai atmodai Dainu kalnā – tās astoņi gadsimti kārtu kārtām veido ne tikai Turaidas, bet visas Latvijas vēsturi. Livonijas Indriķa hronika vēsta par mūra pils būvniecību Turaidā, kas uzsākta 1214. gadā: “Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un (Rīgas) bīskapam (Albertam) tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.” Par Frēdelandi (Vredelande) vieta saukta neilgu laiku, atgriežoties atpakaļ pie senā lībiešu dotā nosaukuma Turaida (latīņu valodā Thoreyda, Thoreida, vācu valodā – Treiden, Treyden). Kastella, kas minēta 1214. gadā, bija nocietināta vieta ar apkārtmūri, bet jau pēc dažiem gadiem mūra nocietinājums Turaidā latīņu valodā saukts par “castrum” – pili. Ar laiku mūra pils aizsardzības sistēma arvien paplašinājās, un 16. gadsimtā Turaidas lielā pils jeb “castrum magnum Thoreydensis” aizņēma visplašāko teritoriju un bija savam laikam vislabāk nocietināta. Daļa no senā būvapjoma Turaidā restaurētā veidā redzama arī mūsdienās.
Pasākuma laikā būs iespējams apmeklēt ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un “Turaidas pils būvvēsture”. Pastaigas papildinājumam varēs apmeklēt ceļinieku restorānu “Tūrists”, kura saimniece Baiba Bračka būs sagatavojusi īpašu svētku maltīti.
Ieejas maksa ar Turaidas muzejrezervāta biļeti. Siguldas novada iedzīvotājiem,uzrādot Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide.
Notikumu īsteno Turaidas muzejrezervāts, atbalsta Siguldas novada pašvaldība. Vairāk informācijas Turaidas muzejrezervāta mājaslapā www.turaida-muzejs.lv.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
23. novembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies atmiņu pasākums “Siguldai veltīta dzīve. Aivaram Janelsītim – 95”. Šī gada 22. novembrī izcilais Siguldas novadnieks Aivars Janelsītis būtu atzīmējis savu 95. jubileju. Siguldas novada bibliotēka aicina Aivara Janelsīša laikabiedrus uz pasākumu un dalīties atmiņās par izcilo novadnieku. Bibliotēka pasākuma apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar novadpētniecības krājuma materiāliem par Aivaru Janelsīti, kā arī noskatīties vairākus videomateriālus par Aivaru Janelsīti un viņa darbiem. Pasākumā piedalīsies Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” jaunie mūziķi.
Aivars Janelsītis dzimis 1929. gada 22. novembrī Cēsīs un miris 2018. gada 11. maijā Siguldā. Viņa ģimene 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta uz Sibīriju, un Aivars Janelsītis atgriezies Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946. gadā. Mācījies Cēsu 2. pamatskolā, Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā), beidzis Priekuļu Lauksaimniecības skolas Elektromehāniķu nodaļu. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā un tad iestājies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968. gadā. Studijas turpinājis aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā. Pēc obligātā kara dienesta 1954. gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā.
1955. gadā Siguldā Aivars Janelsītis satika savu mūža mīlestību Genovevu, ar kuru laulībā pavadīja vairāk nekā 50 gadus, un dzīvoja mīļu radu un draugu saimē. Pateicoties mīlestības stāstam ar Genovevu, Aivars Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senielejai. Ideja radās, sēžot Gaujas krastā, klausoties putnu dziesmās un raugoties, kā tie viegli pārlaižas no viena krasta uz otru. Pretējā krastā esošajā Krimuldas sanatorijā strādāja Aivara mīļotā Genoveva, un tolaik nebija transporta no Siguldas uz Krimuldu, bet ar kājām veicamais ceļš bija tāls, tāpēc Aivars Janelsītis aizdomājās – kāpēc gan nevarētu pārlaisties pāri Gaujai viegli kā putns? Ideju par gaisa tramvaju viņš smēlās laikrakstā “Ogoņok” 1956. gadā, kur bija apraksts, ka šādi gaisa trosu vagoniņi tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, Aivars Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Aivars sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Un tā sākās būvniecība, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968. gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969. gada 3. janvārī. Neilgā laika posmā vagoniņš kļuva par Siguldas simbolu, un ikviens tūrists joprojām vēlas paraudzīties uz brīnumaini skaisto Gaujas senieleju visos gadalaikos, dodoties izbraucienā ar vagoniņu.
Aivars Janelsītis bija novadpētnieks un daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, bijis cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīvi, aktīvi darbojās žurnālā “Siguldas Avīze” kā žurnālists, turpinot sava tēva, žurnālista Roberta Janelsīša gaitas. Viņš dokumentējis Siguldas pilsētas attīstību vairāk nekā 50 gadu garumā. Daļa savākto materiālu glabājas Siguldas novada bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta fondos.
Aivars Janelsītis sevi ir ierakstījis Siguldas vēsturē un sevi uzskata par tās patriotu, kuram nebija svešas novadpētniecības tradīcijas. Aivars Janelsītis Siguldas novada Goda novadnieka ceremonijā teicis: “Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvu Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē. Kalpoju Siguldai!”