Kultūra - sigulda.lv

Jau otro gadu Siguldas novada Nurmižos, kultūrtelpā “Dabā”, 24. augustā notiks brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs”, kurš šogad noritēs zīmē “Latvietes slavināšana”. Piecu stundu garumā nenopietnās sarunās par nopietno apmeklētājus gaida mazi un lieli pārsteigumi, atklājot noslēpumaino stiprās latviešu sievietes kodu.

Festivāla dalībniekiem sagatavots bagātīgs piedāvājums, un labsajūtu vairos jau pati kultūrvieta, kur varēs sakārtot un nomierināt savu iekšējo pasauli un stiprināt pašapziņu. Programmā iekļautas sarunas par latvietību kā kultūras mantojuma sastāvdaļu, dodot iespēju katram dalībniekam rast atbildes, kur meklējams sievietes spēks. Kā īpašs akcents būs dzirkstoša “Latvietes slavināšana”, kurā tiks stiprināta informācijas plūsma starp dzīvesbiedriem, partneriem darbā un festivāla dalībniekiem, atklājot raksturīgākos, augsti vērtētos latvietes personības aspektus. Festivāla noslēgumā būs iespēja piedalīties latviešu ēdienu un dzimtu izpētē, kā arī gūt emocionālu baudījumu no kopā būšanas.

Festivāla programma:

plkst. 14.00 – interaktīva izstāde “Dzimtas gleznojumi uz koka šķilām” un radošā darbnīca mākslinieka Vitolda Kucina vadībā, kuras laikā varēs radīt savas saimes vai mīļoto gleznojumus uz melnalkšņa pagalēm;
plkst. 15.00 – saruna “Latvietes slavināšana”. Cildināšanā dažādu tautību vīrieši ļaus tuvplānā iepazīt savas dzīvesbiedres un uzzināt, kas ir tās īpašības un kvalitātes, kuras viņi latvietēs saskata par īpašām. Sarunā piedalīsies amerikānis, austrietis, kanādietis, anglis, dienvidafrikānis un, protams, latvietis. Sarunas notiks latviešu un angļu valodā, un tās vadīs Justīne Flešmane;
plkst. 16.00 – stāstu stunda “Vārds stiprajām sievietēm”. Savās domās par dzīvi dalīsies Linda Mūrniece un Daina Sirmā. Sarunu ceļā kopīgi tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas padara sievieti par stipru sievieti, cik tālu ir stiprums no trausluma un kas vispār ir stiprums kā sievietes daba. Sarunu vadīs skolotāja Baiba Aizupiete un rakstniece Inga Ābele;
plkst. 17.00 – lekcija “Sieviete – tradīciju turpinātāja”. Pētniece Rasma Noriņa stāstīs par dzimtas koka veidošanas principiem, kā arī dalīsies savā personīgajā pieredzē;
plkst. 18.00 – meistarklase un cienasts “Tradicionālā un mūsdienu sinerģija virtuvē”. Ap un par latviešu ēdieniem simts gadu garumā sarunāsies folkloriste Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte, iztaujājot Krimuldas pagasta “Gulbju” mājas saimnieci Gintu Skaboviču, kas apmeklētājiem piedāvās circeņu zupu un vēl kādu kulināru pārsteigumu. Festivālā visas dienas garumā varēs iepazīties arī ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Simtgades tautas ēdienu vēsture 1918–2018”.

Ieeja visos festivāla dienas pasākumos ir bez maksas. Savukārt vakaros kultūrvietā “Dabā” no 23. līdz 25. augustam norisināsies kamermūzikas koncertcikls “Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs iespēja iepazīt jaunos latviešu mūziķus pasaulē trīs dažādos koncertos: Biļešu cenas uz koncertiem no 10 līdz 30 eiro, tās iegādājamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļa vietnē, kā arī uz vietas koncerta dienā.

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālo atbalstu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

24. augustā plkst. 12.00 Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, “Skulmēs”, Mālpils pagastā, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieci Simonu Sofiju Valki, kura uzstāsies ar priekšlasījumu “Fin de sièclefranču-beļģu simbolistu sekotāji Latvijā”.

Gadsimta beigas – fin de siècle – Francijā tika pasludinātas jau krietni pirms hronoloģiskajām 19. gadsimta beigām. Galīguma jausmas sabiedrībā, literatūrā un mākslā rosināja politiskās jomas dekadence: Impērijas krišana, zaudējums Franču–prūšu karā un Parīzes komūna 1871. gadā. Francijas un frankofonās Beļģijas kultūrtelpā literatūras iracionālie strāvojumi ieguva dekandentisma un simbolisma vaibstus, kuri proponēja individuālismu. Simbolisms bija realitātes slēptās nozīmes, redzamās un neredzamās pasaules saistību meklējumi. Vārdi nevis reālistiski aprakstīja lietas, bet tēloja literāta uztvertos iespaidus. Malarmē, Rembo, Verlēns Francijā un Māterlinks, Rodenbahs, van Lerbergs Beļģijā bija šī 19. gadsimta nogalē aktuālā virziena pazīstamākie pārstāvji. Jaunā latviešu literatūra un literatūrkritika, apgūstot šo visā Eiropā izplatījušos literāro aktualitāti, tai piešķīra savu savdabību un līdztekus informēja, interpretēja un vērtēja. Tādējādi sekotāju lokā tiks iekļauti ne vien šo literāro tendenču pazīstamākie pārmantotāji Latvijā – Viktors Eglītis, Edvards Virza un Haralds Eldgasts, bet arī to atspoguļotāji, vērtētāji un tulkotāji.

Dr. philol. Simona Sofija Valke ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un franču filoloģe. Viņas pētniecisko interešu lokā ir franču un beļģu literatūras recepcija Latvijā, kā arī sabiedrisko un literāro norišu mijiedarbība.

Attēlā: beļģu simbolista Žana Delvila (Jean Delville, 1867–1953) glezna “Mirušais Orfejs” (Orphée mort, 1893).

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons”

kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

Sestdien, 24. augustā, Siguldas pils paviljonā turpināsies atmosfēriskie vasaras koncerti. Šoreiz uz skatuves kāps apvienība “IDILLE”, kurā piedalās sevi jau pierādījuši mūziķi – grupas “Carnival Youth” basģitārists Kristiāns Kosītis, bundzinieks Rūdolfs Daņiļevičs, kurš uzstājas kopā ar tādiem māksliniekiem kā Aminata, Ozols, “Kautkaili” un citiem, kā arī ģitārists un vokālists Gunārs Gaumigs un ģitārists Ralfs Brieze, kuri piedalījušies dažādu apvienību projektos.

Grupa aizsākusies 2022. gada nogalē ar Gunāru un Rūdolfu, kuriem vēlāk pievienojušies Kristiāns un Ralfs. “IDILLI” saista dažādi muzikālie virzieni, kurus vieno episki spilgtas kulminācijas ar pasaulīgām vēsmām. Šķiet tas, ko izstaro viņu mūzika, cilvēkiem šobrīd nepieciešams visvairāk – sazemēties, nomierināt prātu, lai kulminācijā saņemtu emocionālu lidojumu.

Kā ierasts, no plkst. 20.00 apmeklētājus sagaidīs dīdžeja piedāvātie ritmi un “Cafè Pils dārzs” gardais dzērienu un ēdienu piedāvājums. Vakara mākslinieku uzstāšanās sāksies ap plkst. 21.00. “Cafè Pils dārzs” un dīdžejs arī pēc koncertiem ļaus apmeklētājiem turpināt baudīt vasarīgos vakarus.

Siguldas pils paviljona šīs vasaras koncertsezona noslēgsies nākamnedēļ, 31. augustā, kad uz skatuves kāps jaudīgais hiphopa žanra pamatlicējs Latvijā – Ozols.

Biļetes cena – 10 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit, kā arī stundu pirms koncerta pie ieejas Siguldas pils kvartālā.

No 21. augusta Siguldas novada bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu saviem lietotājiem – izmantot bibliomātu (grāmatu pakomātu) – bezkontakta grāmatu, žurnālu un citu iespieddarbu saņemšanu un nodošanu 24 stundas diennaktī. Bibliomāta atklāšana atzīmēta ar radošām aktivitātēm bērniem. Siguldas novada bibliotēku šajā notikumā sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais, izmēģinot bibliomāta pakalpojumu un pasniedzot dāvanu – novadnieces Luīzes Pastores grāmatu, kas vēlāk tiks nodota pirmajam bibliomāta lietotājam.

Lai grāmatas un citus iespieddarbus varētu saņemt grāmatu pakomātā, ir jābūt reģistrētiem Siguldas novada bibliotēkā. Lietotāji izdevumu saņemšanu bibliomātā var pieteikt Siguldas novada bibliotēkas kopkatalogā, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, kā arī nodot grāmatas to nodošanai paredzētajā nodalījumā. Pasūtot grāmatu vai citu izdevumu elektroniskajā katalogā, jāieliek atzīme par pasūtījumu saņemšanu bibliomātā.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto bibliomātā, un lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem trīs dienu laikā.

Lai kļūtu par Siguldas novada bibliotēkas reģistrētu lietotāju, ir jāreģistrējas, apmeklējot bibliotēku vai jāizmanto attālinātās reģistrēšanās pakalpojums, apmeklējot Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu portālu e.sigulda.lv un aizpildot e‑pakalpojumu “Jauna lietotāja reģistrācija Siguldas novada bibliotēkā”.

Pirms pakalpojuma izmantošanas, bibliotēka aicina iepazīties ar bibliomāta lietošanas pamācību. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt uz Siguldas novada bibliotēkas tālruņa numuru 67973258 vai rakstīt e‑pastu uz adresi biblioteka@sigulda.lv.

No 21. augusta Siguldas novada bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu saviem lietotājiem – izmantot bibliomātu (grāmatu pakomātu) – bezkontakta grāmatu, žurnālu un citu iespieddarbu saņemšanu un nodošanu 24 stundas diennaktī. Bibliomāts novietots pie Siguldas novada bibliotēkas Štūres laukumā. Aicinām apmeklēt Siguldas novada bibliotēkas bibliomāta atklāšanu trešdien, 21. augustā, plkst. 12.00 Štūres laukumā. Pasākuma laikā varēs apskatīt un izmēģināt, kā pareizi lietot bibliomātu. Notiks radošās darbnīcas bērniem.

Lai varētu grāmatas un citus iespieddarbus saņemt grāmatu pakomātā, ir jābūt reģistrētiem Siguldas novada bibliotēkā. Lietotāji izdevumu saņemšanu bibliomātā var pieteikt Siguldas novada bibliotēkas kopkatalogā, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, kā arī nodot grāmatas to nodošanai paredzētajā nodalījumā. Pasūtot grāmatu vai citu izdevumu elektroniskajā katalogā, jāieliek atzīme par pasūtījumu saņemšanu bibliomātā.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto bibliomātā, un lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem trīs dienu laikā.

Pirms pakalpojuma izmantošanas, bibliotēka aicina iepazīties ar bibliomāta lietošanas pamācību. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt uz Siguldas novada bibliotēkas tālruni 67973258 vai rakstīt e‑pastu uz adresi biblioteka@sigulda.lv.

Sestdien, 31. augustā, plkst. 12.00 pasākuma cikla “Kaimiņu būšana” laikā aicinām viesoties Institūta ielā 1, “Siguldas parka” iekšpagalmā, lai baudītu iluzionistu Pecolli burvju triku izrādi “Brīnumi notiek!”.

“Brīnumi notiek!” ir aizraujoša izrāde ģimeņu auditorijai, kurā apvienoti dažādi jautri burvju triki ar aktīvu skatītāju iesaistīšanu.

Izrādes skatītājiem ir iespēja būt lieciniekiem gan lidojošiem sapņiem, gan laika mašīnai darbībā, gan Mērijas Popinsas trikam ar lietussargu, gan neticamai pareģošanai un pat domu nolasīšanai.

Trikus uz skatuves prot ne tikai Pecolli, bet arī gudrā čūska Bubu no Tālajiem Austrumiem un jautrie zaķi. Kādam no skatītajiem būs iespēja kļūt par burvja jauno asistentu un iemācīties Harija Potera mīļākos brīnumus.

Programma ir veidota interesanta dažādiem vecumiem, arī pieaugušajiem.

Izrādes veidotāji iedvesmo ikvienu noticēt tam, ka mēs katrs esam burvji savās dzīvēs un mūsu burvju spējas ir mūsu labā sirds un spēja sapņot!

Dalība pasākumā bez maksas.

Pirmdien Staicelē pulcējās kultūras mantojuma kopēji no Vidzemes lībiskās kultūrtelpas, lai piedalītos kārtējā sanāksmē Staicelē, pārrunātu paveikto un izvirzītu īstermiņa un ilgtermiņa mērķus lībiskā mantojuma izzināšanā, tālāknodošanā un popularizēšanā.Pasākumu apmeklēja arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, Siguldas novada Kultūras centra vadītāja Jolanta Borīte un kultūrvides mantojuma speciāliste Līvija Gridjuško, kā arī Lēdurgas dendroparka vadītāja Sarmīte Kauliņa.

Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa un producents Reinis Druvietis klātesošos iepazīstināja ar paveikto gada pirmajā pusē un iezīmēja iecerētās aktivitātes. Aktuāls ir jautājums par elementu iekļaušanu vidē, apdzīvotajās vietās vai ūdens šķēršļu tuvumā izvietojot to vēsturiskos nosaukumus Vidzemes lībiešu valodā. Plānoti darbi Vidzemes lībiskās kultūrtelpas Salacas lībiešu valodas un kultūras mācību programmas izveidē pamatskolas vecuma bērniem, ilgtermiņa sadarbības tūrisma un kultūras saišu stiprināšanā, kultūrvēsturisko maršrutu izstrādē.

Siguldas novada pašvaldība lepojas ar savu devumu lībisko liecību izzināšanā un popularizēšanā. Šogad finansiāli atbalstīti nevalstisko organizāciju mūžizglītības un kultūras projekti. Lēdurgā notikušas izglītojošas ekskursijas “Lībiskās liecības Lēdurgā” un izveidota izzinoši izglītojoša filma “Mudurgciema stāsts”, savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” plānots projekta “Kuolm randõ” 5 gadu jubilejas un vinila skaņuplates “Nr. 1” koncerts.

Siguldas novada Lēdurgas pagasts kopā ar Limbažu novadu ietilpst Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā.

Lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta, kas savulaik apdzīvojusi teju trešdaļu Latvijas un gadu tūkstošu laikā devusi nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra
kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

15. augusta rītā Allažu bibliotēkā Lapsiņa ar savu jauno, skaisto, oranžo ceļojuma koferi sagaidīja Allažu pamatskolas pirmsskolas grupas bērnus un skolotājus. Izzinošais un radošais pasākums notika lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros.

Mēs ceļojam, lai atpūstos, atjaunotos un mainītos, bet dažādu iemeslu dēļ dažreiz mums nākas atlikt ceļojumus reālajā dzīvē, lai tomēr varētu ceļot arī caur grāmatu lapaspusēm un kopā ar autoru izdomātiem tēliem, sasniedzot kalnu virsotnes, vai arī nolaižoties zemes tumšajās dzīlēs.

Kopā ar allažnieci, Siguldas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolnieci Evelīnu Izmailovu apmeklētāji devās ceļojumā. Apceļojot bibliotēku, tika apskatīta un pārspriesta allažnieces Vijas Vāveres foto izstāde “Ir Augusts”, kā arī Allažu pamatskolas tehniskās modelēšanas pulciņa veidotie darbi skolotājas Martas Strēlnieces vadībā.

Evelīna lasīja dažus fragmentus no brīnišķīgās Anetes Langenas grāmatas “Vēstules no Fēliksa”. Grāmata ir par to, kā mazais zaķēns Fēlikss apceļo pasauli. Apmeklētāji kopīgi klausījās, kā Sofijas pūkainais, mīļais zaķēns pazuda lidostā, dodoties uz mājām. Sofija bēdājās, bet zaķēna sūtītās vēstules viņu uzmundrināja. Un, protams, visi noklausījās arī beigu fragmentu – aizkustinošu atkalredzēšanos mājās!

Bērni izpētīja, kas bija salikts iekšā skaistajā koferī, dodoties ceļojumā pa bibliotēku – starp dažādiem sīkumiem ieraudzīja grāmatas un izsprieda, ka vienalga, cik tuvā vai tālā ceļojumā mēs dodamies – grāmatu vienmēr var ņemt līdzi, jo vienmēr būs interesantāk, ja gadās kāds garlaicīgs brīdis!

Kopā šajā pasākumā piedalījās 41 Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupiņu bērns un deviņi skolotāji.

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze

Sestdien, 24. augustā, Siguldas novada iedzīvotāji un viesi aicināti svinēt Allažu pagasta svētkus. Visas dienas garumā svētku svinētājiem būs iespēja iesaistīties vairākās sportiskās, izzinošās un izglītojošās aktivitātēs, radošajās darbnīcās bērniem, kokles spēles un gleznošanas meistarklasē. Tāpat ikviens aicināts apskatīt ekspozīciju “Allaž laipni Allažos” un īpašu gladiolu izstādi, jo Allažmuižā aug rekordliels skaits daudzveidīgu gladiolu.

Svētki tiks atklāti ar koklētājas Laumas Matules koncertu Allažu baznīcā plkst. 12.00, taču pirms koncerta baznīcas teritorijā izjust radošu gaisotni aicina gleznošanas entuziastu pulciņš “Allasille”. Krāsainas otas tiks vēzētas jau no plkst. 11.00, un gleznot gribētāji ir aicināti pievienoties ar saviem materiāliem un darba rīkiem.

No plkst. 12.00 Allažu Tautas namā varēs aplūkot ekspozīciju “Allaž laipni Allažos”, kas vēsta par titulēto dzērienu “Allažu ķimelis”. Allažu Tautas namā būs iespēja apskatīt arī gleznošanas entuziastu pulciņa “Allasille” darbus un iepazīties ar talantīgajām gleznotājām.

No plkst. 13.00 Birzes ielā 4, Allažos, visas dienas garumā darbosies radošās darbnīcas bērniem, mobilo spēļu parks, kur būs iespēja izmēģināt prasmes ķekatās un lielajā jengā, kā arī citas nodarbes. Svētku svinētāji varēs apgūt lielformāta ziedu veidošanu, savukārt allažniece Dina Siliņa izstāstīs par pļavas dotajām veltēm – kā un kad zāļu tējas drīkst lasīt un izmantot lietošanā, kā arī sniegs ieskatu pašlaik ļoti aktuālajā tēmā par sēnēm un citām meža veltēm. Allažmuižā aug rekordliels skaits gladiolu, un arī šogad Allažu svētku apmeklētājus priecēs gladiolu izstāde. Taktiskus šaha gājienus un risinājumus interesentiem būs iespēja iemācīties Allažu bibliotēkā. Šogad svētkos kopā pulcēsies vairāki spēkrati – gan Allažu iedzīvotāju un auto entuziastu, gan arī Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības spēkrats un Siguldas novada pašvaldības operatīvais transports. Pie katra no spēkratiem būs arī savs uzdevums – fotoorientēšanās.

Plkst. 13.00 turpat, Birzes ielā 4, pie skatuves notiks putu balle bērniem ar animatoru un balvām. Putu ballē piedaloties, aicinājums līdzi paņemt savu dvieli un pārvelkamas drēbes, jo šī ir ne tikai jautra, bet arī nedaudz slapja aktivitāte.

No plkst. 15.30 koklētāja Lauma Matule sniegs meistarklasi tradicionālās kokles spēlēšanā. Dalībniekiem nav nepieciešama sava kokle vai iemaņas, jo iesaistīties meistarklasē varēs ikviens. Tomēr, ja mājās ir kāds skanošs, grabošs vai pūšams instruments, to var ņemt līdzi.

Plkst. 18.00 uzstāsies Armands Lozinskis-Lūsis ar skaistākajām Latvijas poproka grupas “Prāta Vētras” dziesmām visskanīgākajā izpildījumā, savukārt plkst. 21.00 svētkus noslēgs grupa “Klaidonis” un dīdžejs Alekss ar līksmu zaļumballi.

Godinot kinorežisoru un kinooperatoru Ivaru Selecki 90. jubilejā, aicinām 20. augustā plkst. 20.00 pie Gūtmaņa alas uz īpašu brīvdabas kino seansu, kurā tiks izrādīta Imanta Krenberga 1976. gada leģendārā filma “Zobena ēnā”, kuras operatori inscenētāji ir brāļi Ivars Seleckis un Andrejs Viesturs Seleckis.

Īpaši tiek aicināti filmas “Zobena ēnā” veidotāji un filmēšanas grupas dalībnieki! Pirms filmas seansa tikšanās ar jubilāru. Atmiņās dalīsies arī filmas galvenās lomas atveidotāja aktrise Indra Briķe, kā arī citi aktieri un filmas veidotāji. Sarunas vadīs kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pasākuma laikā tiks filmēta dokumentālās filmas “Filmas arheoloģija” epizode, kas jau 21. septembra vakarā būs skatāma LTV1 ēterā.

Siguldieši aicināti izbaudīt vēl pēdējos vasaras vakarus un skaistu pastaigu, automašīnu atstājot mājās.

Ieeja bez maksas.

Šogad aprit 35 gadi nevardarbīgai pretošanās akcijai “Baltijas ceļš”, kad 1989. gada 23. augustā Igaunija, Latvija, Lietuva ar miermīlīgu rokās sadošanos pievērsa pasaules uzmanību 50 gadus seniem notikumiem, kas izmainīja gan triju Baltijas valstu likteņus, gan visas Eiropas un pasaules notikumu gaitu. Novērtējot “Baltijas ceļa” īpašo nozīmi ceļā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanu, Turaidas muzejrezervātā 22. augustā tiks atklāta muzejrezervāta krājuma izstāde “Brīvības ceļš”.

Atceroties šo – vienu no nozīmīgākajām Atmodas laika akcijām –, vēsturnieks Guntis Zemītis 22. augustā plkst. 15.00 aicinās uz sarunu tā laika lieciniekus – muzikologu Arnoldu Laimoni Klotiņu, kurš, būdams Baltijas Padomes dalībnieks, 1989. gada 15. jūlijā Pērnavā lēma par dzīvās ķēdes izveidi cauri trim Baltijas valstīm, etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu un Turaidas muzejrezervāta dibinātāju Annu Jurkāni.

Latviešu tautas kustību, kas sākās 20. gadsimta 80. gadu otrā pusē un noveda pie Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, dēvē par Dziesmoto revolūciju. Tas norāda ne tikai uz šīs revolucionārās kustības miermīlīgo rakstu, bet arī atgādina, cik liela loma tautas vēsturiskās atmiņas atmodināšanā bija garīgajam mantojumam – vispirms jau folklorai un cilvēkiem, kuri, neskatoties uz okupācijas varas pretdarbību, to kopa.

Turaidas muzejrezervāta stāstā par šo laiku īpaša loma ir Dainu kalnam, kas ir viens no redzamākajiem Dziesmotās revolūcijas simboliem Latvijā. Jau 1988. gada vasarā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” laikā Dainu kalnā plīvoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie karogi. Turaidas vēsture cieši ir savijusies ar Latvijas brīvības ceļu.

Izstāde “Brīvības ceļš” ļaus ielūkoties latviešu tautas likteņgaitās caur Siguldas novada mākslinieku darbiem, kurus vieno sajūtas, centieni un domas par brīvību.

Katram ir savs skatījums uz brīvību un cerību, kas arvien aktualizējas vēsturisku pārmaiņu laikā. Mākslinieki Indulis Ojārs Ranka un Zigurds Zuze vēsta par latviešu tautai tuviem un zināmiem simboliem – Spīdolu, Lāčplēsi, Gaismas pili. Voldemāra Gudovska darbi ir atspulgs pārdzīvotajām emocijām izsūtījumā Sibīrijā un spēja pēc atgriešanās darbos ielikt dabas siltumu un prieku. Hildas Vīkas darbi uzšķir dramatiskas latviešu tautas vēstures lappuses, taču katrā viņas darbā ir kas īpašs, kas liek domāt un raudzīties nākotnē ar gaišu skaitu.

Izstādē eksponētos mākslinieku darbus papildinās Siguldas novada jauniešu esejas, kuras tapa eseju konkursa “Mana brīvība” ietvaros, kuru organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldi un Siguldas novada izglītības iestādēm. Esejas ir mūsdienu jaunu cilvēku pārdomas par brīvību, tās izpausmēm mākslā un vēsturē, un tās varēs gan izlasīt, gan noklausīties. Tekstus audio formātā sadarbībā ar mūziķi Kasparu Tobi ierunāja eseju autori.

Pieminot nevardarbīgās pretošanās akcijas “Baltijas ceļš” 35 gadadienu, kā arī paturot prātā simtiem pasaules vietu, kur tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, atkal un atkal tiek minēts vārds BRĪVĪBA. Izstādē skatāmie mākslinieku darbi mijiedarbībā ar Siguldas novada skolēnu esejām apmeklētājus rosinās padomāt un sev atbildēt – kas un kāda ir mana brīvība?

Izstāde skatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē.

Dalība 22. augusta pasākumā bez maksas. Tālruņa numurs informācijai 29384512.

Sarunu tiešraidi varēs klausīties Turaidas muzejrezervāta

lapās.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja
Jolanta Dukaļska

Foto: Alberts Linarts (Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” Turaidas Dainu kalnā 1988. gada 10. jūlijā)

Kultūras centrā “Siguldas devons” atklāta starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm, satiekot mākslas cienītājus ne tikai Viļņā, bet arī Tallinā, Siguldā un Panevēžā.

Emaljas tehnika, kas ir vecāka par kristietību, mūsdienu pasaulē nav pazudusi: mākslinieki ar pacietību un amatniecības zināšanām joprojām neatlaidīgi rada darbus, kuros apvienotas tehniskās zināšanas un improvizācijas prasmes. Šī tehnika prasa zināšanas, laiku un māksliniecisku tieksmi, tāpēc emaljas darbus var redzēt tik reti. Taču Viļņa šajā ziņā ir īpaši priviliģēta, jo tur emalja reizi divos gados tiek demonstrēta Starptautiskajā emaljas mākslas biennālē, kas ir lielākais profesionālais pasākums, kas veltīts šai rotu mākslas formai. Šoreiz biennāles darbi būs apskatāmi arī Siguldā.

Šogad Viļņas biennāle galerijā “Meno Niša” lepni norisinās jau desmito reizi. Biennāles tēma – Meistardarbs – atspoguļo jubileju. Kuratore un māksliniece Mārīte Dominaite (Marytė Dominaitė) aicināja biennāles dalībniekus pārskatīt savus darbus, izvēloties darbu, kas vienas vai otras īpatnības dēļ ir pelnījis šādu raksturojumu. Darbs, kas atstājis vislielāko iespaidu, prasījis visvairāk pūļu, novedis pie jauniem atklājumiem vai panācis līdz šim neredzētu harmoniju. Tāpēc jubilejas emaljas biennāle ir gan retrospektīva, gan aktuāla: šeit var aplūkot gan pēdējos gadu desmitos tapušos darbus, gan nupat veidotus darbus, jo dažkārt labākais ir jaunākais. 38 mākslinieki no Latvijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Venecuēlas, Japānas un Lietuvas dodas emaljas piedzīvojumā, meklējot šedevru. Caur emaljas tehniku mākslinieki spēj nodot trauksmi un prieku, mieru un brīnumu, kultūras mājienus un kustības iespaidus.

Desmitās starptautiskās emaljas mākslas biennāles galvenā tendence ir uz glezniecisko un instinktīvo. Emalja var segt tradicionālu rotaslietu priekšmetu, rokassprādzi, piespraudi vai gredzenu, skulptūras gabalu, kas vairāk līdzinās mazai skulptūrai, vai gleznai līdzvērtīgu plāksni. Jau desmito biennāli emalja atkal runā līnijās un krāsās, formās un apjomos, atklājot vairāk nekā 70 personisku šedevru panorāmu.

Ieeja izstādē bez maksas.