Kultūra - sigulda.lv

Ceturtdien, 21. martā, plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis tulkotāju, sinoloģi un literatūrkritiķi Ievu Lapiņu.

Saruna būs par izdevniecībā “Neputns” drīzumā sagaidāmo senās Ķīnas lirikas antoloģiju “Upes sniegs”, ķīniešu valodu un dzeju, atdzejas specifiku un problēmām, senās Ķīnas kultūru, tradīcijām, literatūru un budismu.

Antoloģijā “Upes sniegs” Ieva Lapiņa ir apkopojusi un atdzejojusi dažādu poētisko formu senās Ķīnas tekstus, kas aptver laika posmu no 4. līdz 11. gadsimtam. To vidū ir gan labi zināmi Ķīnas klasiskās dzejas meistari kā Li Bo un Du Fu, gan arī mums mazāk pazīstami autori. Bez atdzejojumiem grāmatā varēs lasīt visaptverošu pētījumu par dažādu senās Ķīnas laikmetu un autoru daiļradi, kā arī par Ķīnas klasisko un kanonisko tekstu atdzejojumiem citās valodās. Antoloģijas ievadā Ieva Lapiņa raksta: “Ķīnas klasiskā dzeja arvien ir īpašs pētījumu lauks ne tikai Ķīnā – kā senākais daiļliteratūras avots tā ir stūrakmens arī citām Tālo Austrumu kultūrām.”

Pirms četriem gadiem iznāca Māras Zālītes dzejas izlase “15 dzejoļi”, ko sagatavoja Ieva Lapiņa kopā ar vācu sinologu Franku Kraushāru un ķīniešu dzejnieku Liu Huižu. Nesen žurnālā “Domuzīme” publicēts Ievas Lapiņas pārskats par latviešu prozu 2023. gadā.

Ieva Lapiņa ir tulkotāja, vairāku zinātnisko publikāciju un literatūrkritisku recenziju autore. Ilgus gadus dzīvojusi Vācijā, pašlaik atgriezusies Latvijā, strādā Gētes institūtā. Maģistra grādu sinoloģijā un literatūrzinātnē ieguvusi Ludviga-Maksimiliāna Minhenes Universitātē, tulkošanas teoriju studējusi Tallinas Universitātes kultūras studiju programmas doktorantūrā.

______

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu un cietiem; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Māru Poļakovu un Ievu Lešinsku; ar komponistiem Uģi Prauliņu un Juri Kulakovu; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notika saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Arī šajā gadā jau aktīvi sākusi darboties Bērnu kultūras konsultatīvā padome. Sešas pirmskolas izglītības iestāžu grupas devušās pirmajā pieredzes ceļojumā uz kultūras iestādēm. Turpinot darbību, tās kopā ar dažādu jomu speciālistiem īstenos radošus un pētnieciskus projektus, lai kopīgiem spēkiem rastu jaunas idejas apkārtējās vides uzlabošanai.

Krimuldas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Ezerciems” bērni kopā ar mākslinieci Evu Vēveri aktīvi gatavojas projekta noslēguma posmam, kurā mazie padomdevēji izstrādās savā fantāzijā balstītu spēļu laukuma teritoriju, izmantojot no kokiem iegūtus materiālus.

Projekta īstenošanai bērni kopā ar mākslinieci pēta tuvējā parkā augošos kokus – to augšanu, faktūras, formas, mērus un mērogus, kā arī darbojas radošās darbnīcās, dodas ārā un spēlē dažādas spēles. Idejas pamatā ir reģiona lielā loma mežrūpniecībā un izstrādē.

26. aprīlī plkst. 20.00 Mālpils Kultūras centrā izskanēs jauktā kora “Sēja” un grupas “Pērkons” koncerts. Saulkrastu novada jauktais koris “Sēja” ar koncertprogrammu “Pērkona dziesmas” novembrī svinēja 20 gadu jubileju. Koncertā tika atskaņotas leģendārās grupas “Pērkons” visu laiku labākās dziesmas dažādos kora aranžējumos. Pēc skatītāju pieprasījuma grupa un koris rīko papildkoncertus.

Koncertā piedalās grupa “Pērkons”, jauktais koris “Sēja” kora mākslinieciskā vadītāja Ārija Ādamsona vadībā, kā arī pianists Austris Kalniņš.

Koncertā varēs dzirdēt pašmāju dižgara Jura Kulakova radītās, krātās, tautā iemīļotās dziesmas grupas “Pērkons” izpildījumā. Populārākās grupas dziesmas papildinās kora aranžējumi.

Biļešu cenas no 12 līdz 15 eiro. Ar Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centra kasē tās darba laikā (pirmdien: slēgts; otrdien, trešdien: 10.00–14.00; ceturtdien, piektdien: 14.00–18.00), kā arī “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Aktiera slimības dēļ izrāde “Pagalma enciklopēdija” pārcelta! Pasākuma norises datums tiks izziņots vēlāk. Iegādātās biļetes būs derīgas. Radošā komanda atvainojas par sagādātajām neērtībām.

8. aprīlī plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” varēs baudīt aizraujošu un neparastiem atklājumiem bagātu “Latvijas skolas somas” izrādi “Pagalma enciklopēdija”.

Izrāde “Pagalma enciklopēdija” ir stāsts par dienu pagalmā, kas tiek piedzīvota kopā ar britu īsspalvaino kaķi vārdā Kaķis, radot aizraujošus un ziņkārību rosinošus stāstus pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem.

Maz zināmi fakti veido šos stāstus, kas ietērpti asprātīgos dialogos un vārdu spēlēs, par ikviena sastaptiem dzīvniekiem – sikspārni, taureni, bebru, mušu, pupuķi un skudru, kur katram piemīt savs īpašais raksturs un stāsts, ar ko izrādes laikā iepazīstinās mazos skatītājus. Visi izrādes apmeklētāji paši varēs kļūt par daļu no kukaiņu un mazo dzīvnieku pasaules kopā dziedot, dejojot un jogojot.

Izrāde būs skatāma 8. aprīlī plkst. 14.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē. Izrāde iekļauta “Latvijas skolas soma” programmā.Izrāde veidota pēc Agneses Vanagas grāmatas motīviem “Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas?”

Galvenajā lomā: Īsspalvainais britu kaķis Kaķis – Rūdolfs Apse;
Dejotāji: Katrīna Stepiņa un Nauris Miķelis Goba;
Izrādes režisore: Beatrise Zaķe;
Scenogrāfija un kostīmmāksliniece: Agne Menniks;
Scenārijs: Agnese Vanaga;
Mūzikas un dziesmas autors: Kārlis Auzāns;
Producents: biedrība “Producentu apvienība “Skats””;
Grāmatas ilustrāciju autore: Agate Lielpētere.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē. Bērniem līdz 2 gada vecumam ieeja bez maksas.

Piektdien, 22. martā, plkst.18.00 SIA “Jogitas pasākumi” aicina uz muzikālu izrādi bērniem “Zobu fejas ballīte” Siguldas pagasta Kultūras namā.

Klāt ir koša saldumu ballīte – jautras dziesmas, dejas un, pats galvenais, daudz gardu bonbongu. Zaķēns Toms un vāverīte Kuplastīte mielojas ar zemeņu konfektēm, bet tad pēkšņi izdzird ruksīša Rokko saucienus un lielo “AUČ”! Kas gan atgadījies Rokko? Šķiet, ka sivēnam ir sācis sāpēt zobiņš, ko nu? Brīnumainā Zobu feja dodas palīgā, lai kopā ar draugiem izzinātu visu par zobiņiem — gan tiem, kas ir piena, gan tiem, kas krokodilam mutē…

Būs jestri un saturīgi – atceries, smaids ir laime, kuru atradīsi paša deguna galā! Nāc uz lustīgu ballīti un uzzini vērtīgos zobiņu noslēpumus.

Izrādes mērķauditorija ir 2–10 gadus veci bērni – pirmskolas izglītības iestāžu un 1. līdz 4. klašu audzēkņi.

Īpašais viesis: aktrise Vita Baļčunaite

Scenārija autore: Inga Cipe

Biļetes cena no 9 līdz 15 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes”, tostarp ti ešsaistē.

Svētdien, 10. martā, Siguldā atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”. Pieci skulpturāli lielformāta objekti, kas veidoti no cietušiem traukiem, paceļas kā monumentāli porcelāna torņi “Siguldas devons” izstāžu zālē. Līdzās arī apgleznoti trauki, kuriem mākslinieces gleznojumi devuši otro dzīvi, jo visi bijuši “ar defektiem”. Visam caurvijas dabas sistēmu un struktūru motīvs, kas iedvesmojis mākslinieci.

“Mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē. Dažādi mazie brīnumi un brīnumu pasaulītes ir mums visapkārt, visikdienišķākajās lietās. Skrienot ikdienas steigā, tu uzkāp uz pērnās rudens lapas, kas, pārdzīvojusi ziemu, ir zaudējusi rudens krāsu spozmi, bet, apstājoties un ielūkojoties tuvāk, mums atklājas tās brīnumainais dzīslojums. Perfekti izstrādāta dabas simetrija, ritmi, strukturālā uzbūve. Tādas lietas ir mums visapkārt, tikai jābūt atvērtam to saskatīt, ir jāatver acis un prāts un jāļaujas tam piedzīvojumam,” tā Kristīne Nuķe-Panteļejeva.

Veidojot izstādi “Zemenītes sniegā”, sākot no idejas koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem, māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļaujas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas atkal ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.

“Šajā izstādē es veidoju dialogu ar piedzīvoto pieredzi. Vizualizējot šīs divas galējības, viens ir manis attēlotais ģeometriskais zīmējums un otrs ir nepārprotami tiešie tēli, kas atspoguļojas gleznojumos. Es tēlaini tās dēvēju par micēliju, jo, kad mēs sēņojam, mēs redzam tikai vienu vai dažas bariņā izlīdušās sēnes, bet zem sūnām ir sarežģīta dabas veidota sistēma. Šī struktūra tiek izmantota gan apgleznojumos, gan objektu pamatformās. Tas ir elements, kas transformēts caur manu personīgo pieredzes prizmu. Jebkura darba radīšana savā mākslā man ir kā meditatīvs process, dialogs pašai ar sevi, par kaut ko pieredzētu. Šoreiz tas ir par brīnumiem, spēju lietās saskatīt ko vairāk nekā pēc vispusīga skatiena mums šķiet,” tā par izstādi stāsta māksliniece.

Izstādes tapšanā ievērots “Zero waste” princips, jo jebkura tasīte vai krūzīte, kas bijusi traumēta, ir atradusi vietu objektos vai arī ieguvusi jaunu tēlu ar Kristīne Nuķes-Panteļejevas gleznojumiem. “Stāsts vēl ir par to, ka es nemeklēju vieglo ceļu. Paņemt jaunas flīzes un noflīzēt perfekti. Vai tīru audeklu vai perfektu trauku, lai smuki sagleznotu. Turpretī es izvēlos kaut ko, kas savu dzīvi jau ir nodzīvojis, lai dotu tam otru. Un atkal saskatītu to, kaut ko. Ka tie melnie punkti, kas šķīvi padarīja dzīvi beigušu, ir tas, kas labi iekļaujas uzgleznotā tauriņa spārna faktūrā. Lietas, kas ir bijušas kā nebūtības daļa, ar citu skatījumu var atdzimt kā fēnikss no pelniem,” rezumē Kristīne Nuķe-Panteļejeva.

Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva (1982) ir beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), savukārt Latvijas Mākslas akadēmijā absolvējusi Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Keramikas apakšnozari (MA 2018). Studiju laikā mācījusies metālmākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā, ASV. Pēc studijām metālmākslā sākusi strādāt Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā par sudraba kalšanas pasniedzēju ar specialitāti emaljēšanā. Izstādēs piedalās no 2011. gada, darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, Grieķijā, ASV, Azerbaidžānā, Francijā, Lietuvā, Dānijā, Krievijā, Rumānijā, Turcijā un citviet. Kopš 2015. gadā māksliniece veidojusi personālizstādes Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. 2018. gadā ieguvusi sudraba apbalvojumu prestižajā Starptautiskajā keramikas konkursa izstādē “Martinsona balva”.

Izstāde “Zemenītes sniegā” bez maksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” no 10. marta līdz 20. aprīlim. Izstāde pieejama no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” profesionālās ievirzes programmas “Vizuāli plastiskā māksla” izglītojamie piedalījās 9. Mārtiņa Freimaņa konkursā “Dzīve kā košums!”. Sīvā konkurencē skolas audzēkņi parādījuši lielisku sniegumu.

Konkursu organizē Mārtiņa Freimaņa fonds un Aizputes Mākslas skola. Konkursa tēma – “Klusā daba un mūzika”.

Katrs dalībnieks veidoja savu klusās dabas kompozīciju, iespaidojoties no Mārtiņa Freimaņa mūzikas. No Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” konkursā ar saviem darbiem piedalījās Sofija Aizpuriete, Madara Džeriņa, Madara Lucāne, Elza Leimane, Stefānija Sleka un Undīne Zilvere.

285 darbu konkurencē Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” skolas audzēknes Elza Leimane un Undīne Zilvere ieguva 3. vietu 9–11 gadu vecuma grupā.

Apsveicam un lepojamies! Paldies skolotājai Dacei Andersonei par audzēkņu sagatavošanu konkursam.

8. martā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē tiks prezentēta fonda “Nāc līdzās!” dalībnieces, inčukalnietes Laimas Mūrnieces pirmā dzejoļu grāmata “Domām nav robežu”.

Atklāšanas pasākumā ar saviem dzejoļiem iepazīstinās Laima pati. Vērts piebilst, ka grāmatā dzejoļi nodrukāti palielinātā šriftā, lai pati autore, būdama vājredzīga, varētu tos ērti lasīt.

Grāmatas prezentācijas pasākumā būs iespēja tikties ar ar grāmatas mākslinieciskā ietērpa radītāju – mākslinieci Elīnu Brasliņu, bet par pasākuma muzikālo noskaņu rūpēsies mūziķis Kārlis Auzāns (čells).

Fonds “Nāc līdzās!” palīdz attīstīt bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām radošās spējas un talantus, veicinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. Laima kopš dzimšanas ir vājredzīga un aktīvi piedalās fonda rīkotajās aktivitātēs un pasākumos.

Ieeja bez maksas.

Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons” četras nedēļas pēc kārtas – 12., 19., 26. martā un 2. aprīlī – plkst. 14.00 tiks rādītas pašmāju seriāla “Padomju džinsi” visas astoņas sērijas, pa divām sērijām katrā seansā.

“Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret Rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Seriāla radošā komanda uzsver, ka filmas “Padomju džinsi” iekļūšana festivāla “Series Mania” sekcijā “International Panorama” ir nozīmīgs latviešu seriāla sasniegums starptautiskajā arēnā. Festivāls “Series Mania” ir televīzijas seriālu lielākais notikums Eiropā, tas piedāvā ekskluzīvas pasaules pirmizrādes līdz pat 85 500 skatītāju auditorijai.

“Mums visiem tas ļoti patika, un mēs bijām vienprātīgi attiecībā uz šo lēmumu. Tas ir vienlaikus interesants un neticami burvīgs, un tajā ir patiešām ielikta sirds. Turklāt aktieri ir patiešām lieliski, starp viņiem ir vērojama lieliska ķīmija, un tas ir labi režisēts. Droši varam teikt, ka patiešām iemīlējāmies šajā seriālā,” stāsta festivāla pārstāvji.

“Esmu priecīgs, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē seriāls ir izvēlēts šajā prestižajā festivālā,” iespaidos dalās režisors un viens no scenārija līdzautoriem Staņislavs Tokalovs.

Seriāls ir ieguvis 12 nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas un trīs “Lielā Kristapa” balvas, izvēlēts Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla programmā “Berlīnes seriālu tirgus atlase 2024” un iekļuvis seriālu festivālā “Series Mania”. Seriāla pirmizrāde notika 26. februārī kinoteātrī “Forum Cinemas”, bet visā Latvijā kinoteātros “Padomju džinsi” skatāmi no 1. marta.

Galvenajās lomās Kārlis Arnolds Avots, Āmu Milonofa (Aamu Milonoff) un Igors Šelegovskis. Lomās: Andris Keišs, Gints Grāvelis, Dainis Gaidelis, Ivars Krasts, Gundars Āboliņš, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Jarāns, Nikolajs Šestaks, Valentīns Novopoļskis, Gatis Gāga, Indra Briķe, Juris Bartkēvičs, Matīss Ozols, Jānis Skutelis, Jurijs Djakonovs, Baiba Broka u.c.

Seriāla idejas autors Staņislavs Tokalovs; scenārija autori Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova, Valdemārs Kalinovskis (Waldemar Kalinowski); režisori Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis; operators Valdis Celmiņš; mākslinieces Laura Dišlere un Zanda Landrāte-Bedrīte; kostīmu māksliniece Liene Bite; grima māksliniece Maija Gundare; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons un montāžas režisors Oskars Morozs. Producente Aija Bērziņa, studija “Tasse Film”.

Sēriāla seansi kultūras centrā “Siguldas devons”:

12. martā – 1., 2. sērija;
19. martā – 3., 4. sērija;
26. martā. – 5., 6. sērija;
2. aprīlī – 7., 8. sērija.

Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļetes cena 4 eiro.

Siguldas novada bibliotēka 8. martā plkst. 17.00 aicina uz Fanijas Šitcas fotogrāfiju izstādes “Ikdienas burvība” atklāšanu. Izstāde tiek veidota bibliotēkas izstāžu ciklā “Mūsu lasītāju talanti”. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 4. aprīlim.

Fanija Šitca par sevi raksta: “Esmu dzimusi un izaugusi pagājušajā gadsimtā Krustpils novadā, lauku viensētā, kur cilvēks katrā savā solī ir dabas sastāvdaļa. Skaņu pasaulei vienmēr ir bijusi liela nozīme manā pasaules uztverē, un valoda ir precīzākais izteiksmes veids, ar kuru varu nodot apkārtējiem manas domas, sajūtas, emocijas. Dzejas laukā ienācu jau drīz pēc vidusskolas beigšanas, bet lakoniskās trīsrindes, iedvesmojoties no japāņu haiku, kļuvušas par manu ikdienas vaļasprieku un disciplīnas treniņu pēdējo desmit gadu laikā.”

Izstādes autore stāsta, ka katras dienas izskaņā ir pārdomu brīdis, kurā top maza trīsrinde pateicībai, pārdomām, piemiņai. To viņa publicē sociālajos tīklos, par ilustrāciju liekot tajā kādu no tās pašas dienas fotomirkļiem, kuri fiksēti ar telefona kameru. “No sirds priecājos, ja mana aizraušanās kādam rada prieku, rosina pārdomas vai modina smaidu,” rezumē Fanija Šitca.

No 8. marta līdz 4. aprīlim Siguldas novada bibliotēkā skatāma Siguldas pilsētas vidusskolas pirmo klašu skolēnu darbu izstāde “101 vista”. Izstādes pamata doma bija radīt darbus atbilstoši Lieldienu tematikai.

Katrs skolēns atveidoja savu interpretāciju par tēmu “vista”. Pētīja vistu formas, spalvu kārtojumu un krāsu nianses. Izstādes tapšanā piedalījās visi – 134 Siguldas pilsētas vidusskolas pirmo klašu skolēni. Darbi tapa mācību procesa ietvaros, apgūstot akvareļu krāsu ieklāšanas un toņu jaukšanas pamatus.

Darba gaitā, ieraugot lielo daudzumu ar vistām, kuru skaits jau pārsniedza simtu, radās asociācijas ar filmu “101 dalmācietis”. Tas tika ievīts izstādes nosaukumā.

Skolotāja – Dace Andersone.

Svētdien, 10. martā, kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”.

Mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē. Dažādi mazie brīnumi un brīnumu pasaulītes ir mums visapkārt, visikdienišķākajās lietās. Skrienot ikdienas steigā, tu uzkāp uz pērnās rudens lapas, kas, pārdzīvojusi ziemu, ir zaudējusi rudens krāsu spozmi, bet, apstājoties un ielūkojoties tuvāk, mums atklājas tās brīnumainais dzīslojums. Perfekti izstrādāta dabas simetrija, ritmi, strukturālā uzbūve. Tādas lietas ir mums visapkārt, tikai jābūt atvērtam to saskatīt. Ir jāatver acis un prāts, jāļaujas tam piedzīvojumam.

Veidojot izstādi “Zemenītes sniegā” – sākot no idejas, koncepcijas līdz izvēlētajiem materiāliem – māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ļaujas piedzīvojumam. Cietušo trauku izvēle objektu veidošanā un “ne visai perfektu” trauku apgleznošana nav nejauša. Tas atkal ir stāsts par spēju ieraudzīt potenciālu lietās, kas ir zaudējušas savu pirmatnējo spožumu.

“Šajā izstādē es veidoju dialogu ar piedzīvoto pieredzi. Vizualizējot šīs divas galējības, viens ir manis attēlotais ģeometriskais zīmējums un otrs ir nepārprotami tiešie tēli, kas atspoguļojas gleznojumos. Es tēlaini tās dēvēju par micēliju, jo, kad mēs sēņojam, mēs redzam tikai vienu vai dažas bariņā izlīdušās sēnes, bet zem sūnām ir sarežģīta dabas veidota sistēma. Šī struktūra tiek izmantota gan apgleznojumos, gan objektu pamatformās. Tas ir elements, kas transformēts caur manu to personīgo pieredzes prizmu. Jebkura darba radīšanu savā mākslā man ir kā meditatīvs process, dialogs pašai ar sevi, par kaut ko pieredzētu. Šoreiz tas ir par brīnumiem, spēju lietās saskatīt ko vairāk nekā pēc vispusīga skatiena mums šķiet,” tā par gaidāmo izstādi stāsta Kristīne.

Izstāde “Zemenītes sniegā” bez maksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” no 10. marta līdz 20. aprīlim.