Kultūra - sigulda.lv

7. septembrī no plkst. 13.00 līdz 18.00 Turaidas muzejrezervāta meža parkā notiks brīvdabas pasākums “Ozolu diena”. Pasākuma laikā lieli un mazi varēs piedalīties radošās, izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, kurās pieaicinātie profesionāļi un muzejrezervāta darbinieki dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Ar senāk un mazāk dzirdētām dziesmām meža parku pieskandinās “Drabešu muižas muzikanti”.

Plašā meža parka teritorijā ap dīķiem būs izvietotas Zemozolu pieturas, kurās apmeklētāji varēs tikties ar dažādu dabaszinātņu jomu speciālistiem. Ozolu un tā sugas brāļu noslēpumus atklāsiet kopā ar aizraujošu stāstnieku, dendrologu, ilggadējo Nacionālā botāniskā dārza direktoru Andreju Svilānu. Dižkokus iepazīsiet, izspēlējot interesantas spēles kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic pārstāvi Zandu Segliņu.

Iespējams, ka tieši Turaidā pirmo reizi uzzināsiet par vienu no lielākajām un apdraudētākajām sugām Latvijas un arī pasaules vaboļu faunā – lapkoku praulgrauzi, kurš mitinās arī Turaidas vareno ozolu dobumos. Ar praulgrauzi un viņa kaimiņiem iepazīstinās pieredzējušais bioloģijas doktors, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Vai jums ir nācies palūkoties uz sūnām caur lupu vai mikroskopu? Tur atklājas pavisam cita, pārsteidzoša pasaule! Šajā brīnumu pasaulē jūs ievedīs Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte, bioloģijas doktorante Evita Oļehnoviča.

Kas vienam zāle, citam nezāle – par to pārliecināsieties tiekoties ar ļoti zinošu un harizmātisku personību, bioloģiskās saimniecības “Silkalni” īpašnieci Zeltīti Kavieri. Kur ir Zeltīte, tur ir prieks, bet kur ir prieks, tur veselība. Būs iespēja degustēt Zeltītes gatavotās tējas, sīrupus un tinktūras, kā arī piedalīties meistarklasē.

Interesanta un pārsteidzoša būs tikšanās ar aizrautīgo koku vilnas meistaru Ritvaru Toču. Pasākuma laikā meistars stāstīs un demonstrēs, kā iegūt un apstrādāt koku vilnu. Būs iespēja iegādāties koku un augu vilnas izstrādājumus, nodegustēt ozolzīļu kafiju.

Dzīvniekus dabā izdodas nofotografēt samērā reti, tam vajadzīga pacietība un miers. Tieši tādas īpašības piemīt dabas vērotājam un fotogrāfam Ivaram Freimanim. Meistarklasē fotogrāfs dalīsies pieredzē, būs aplūkojama dabas foto izstāde.

Ozoli un bites ir ļoti saderīga kopiena, tāpēc šie svētki nav iedomājami bez bišu vēstniekiem –tie būs Biškopības kooperatīvās sabiedrības “Siguldas medus” dravnieki, kuriem svarīga bišu labklājība un kvalitatīvu biškopības produktu ražošana. Varēsiet nogaršot un iegādāties tuvākā apkārtnē ievāktu medu, izliet smaržīgu vaska sveci. Pasākuma laikā būs iespēja apskatīt bišu namiņu un pat iegulties bišu gultā dziedinātavā “Montia Zummotava”, kas atrodas vien septiņu minūšu gājienā cauri mežam. Uz bišu namiņu jūs pavadīs dravniece, bišu namiņa saimniece Monta Voldiņa.

Turaidas apkārtnes ūdenstecēs ir apzināti vairāk kā 40 senie dīķi. Par Turaidas dīķu veidošanu un atjaunošanu pastāstīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Egils Jemeļjanovs. Koka karošu meistars Juris Rencis demonstrēs savas amata prasmes, piedāvās iegādāties ābeles un plūmes koka karotes un lāpstiņas.

Gan lieliem gan maziem viesiem būs iespēja pagatavot gobelēnu, putnu, rotu vai rotaļlietu no dabas materiāliem kopā ar Margitu Porieti, Sandru Ķiruli un Ingrīdu Kupču. Ja būs vēlme apgūt praktiskas iemaņas zīmēšanā ar ogli, pieturā “Ozola oglīte” savas sajūtas uz kartona varēsiet realizēt mākslinieces Daigas Kļaviņas vadībā.

Folkloriste Aiga Auziņa godinās mūsu dižos ozolus, iesaistot Jūs dziesmās, rotaļās un spēlēs.

Pasākuma laikā ar mazāk dzirdētām dziesmām un melodijām meža parku pieskandinās un danču soli atraisīs atraktīvie “Drabešu muižas muzikanti”.

Kad būs pētīts, uzzināts, redzēts, dzirdēts, zīmēts, veidots, dziedāts un varbūt pat dancots –arvien vilinošākas šķitīs smaržas, kas nāks no “Mauriņu gardumu” telts, kur varēsiet baudīt Īstās latvju saimnieces Māras Zemdegas vārītās zupas un ceptās pankūkas.

Personām ar vārdu vai uzvārdu Ozols, Ozoliņš, Zīle ieeja muzejrezervātā ir bez maksas. Siguldas novada iedzīvotājiem, uzrādot“Si! Karti ”, ieeja muzejrezervātā ar 50 % atlaidi.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ceturtdien, 5. septembrī, plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Gitas Šmites personālizstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu”.

“Mans iedvesmas avots ir manas mājas laukos, dzīve, kas rit ciešā saskarē ar dabu, un cilvēki, kas šeit dzīvo un dzīvojuši pirms manis. Arī vērojot laika plūdumu, gadalaiku miju, cilvēkus, kas ienāk manā dzīvē vai runā caur fotogrāfijām, stāstiem no pagātnes. Priekšmeti, ko gleznoju klusajās dabās, bieži nes liecību no aizgājušajiem laikiem. Varu tikai iedomāties, kādas rokas ir pieskārušās senajām krūzēm, bļodām, glāzēm, ko domājuši tā laika cilvēki, ko pārdzīvojuši. Dažreiz sev jautāju, vai kāda sieviete toreiz, tāpat kā es tagad, nogriezusi savā dārzā rozes zaru un ielikusi šajā vāzē, lai priecātos par pirmajiem vai pēdējiem rudens ziediem? Vai stāvējusi pie senā ozola kādā klusā, mierīgā pievakarē un, vērojot saulrietu, pārdomājusi dienas gaitas? Vai celiņi mežā ir jau toreiz iemīti, vai pa manām takām kāds vēl turpinās iet? Mani vecvecāki stāstīja par mierlaikiem. Toreiz tas likās kāds abstrakts pārbagātības laiks. Tagad arvien vairāk, uz nemierīgās pasaules fona, apjaušu, ka dzīvoju savos mierlaikos – miera laikos. Vairāk kā jebkad izjūtu, kā paaudzes savienojas savos stāstos. Es cenšos savu mierlaiku sajūtu nodot gleznās, pievienojot atsauces uz pagātni, tādējādi paplašinot mūsu kopējo mierlaiku,” tā par izstādes “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” koncepciju stāsta māksliniece Gita Šmite.

Gita Šmite beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, prof. Imanta Vecozola un Viļa Ozola meistardarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1995. gada. Sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes. Veidojusi tērpus teātra izrādēm. Radījusi zīmolu “Pirtsmāksla”.

Izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” būs apskatāma no 5. septembra līdz 2. oktobrim bez maksas kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.

Ar Dzejas nakts pārgājienu 31. augustā sākas Starptautiskais dzejas festivāls “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”, kas iepazīstinās ar Latvijas, Igaunijas un Īrijas dzejniekiem un viņu radītajiem tekstiem.

31. augustā plkst. 19.30 no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma dzejnieki no dažādiem literāriem strāvojumiem, grupējumiem un darbnīcām – Siguldas novada dzejnieki, “Sāls”, “Tekstūra”, “13. kurss”, “Dzejnieki liftā”, “Postmistiķi”, “Raksturs”, Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīca, “Aicinājums”, “Sintakses stupors”, “Vienpatņi” – un līdzgājēji dosies Dzejas nakts pārgājienā uz kultūrtelpu “Dabā” Nurmižos. Tur viņus sagaidīs ugunskurs, zupa un dzejas lasījumi līdz rīta gaismai.

Maršrutā plānots satikt:

literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš pie Siguldas Valsts ģimnāzijas stāstīs par Leona Brieža skolas gaitām un saistību ar Siguldas novadu;
dzejnieku Edvīnu Raupu, kurš pie Gaujas senielejas gremdēsies atmiņās par bērnības trakulībām gravā un pļavā, kas tagad nosaukta par Svētku laukumu;
dzejnieku Guntaru Godiņu pie Gaujas makšķerējot zivis. Viņš pirms dažiem gadiem kļuvis par siguldieti un kaislīgu makšķernieku;
dzejnieku Arti Ostupu Rakstnieku pils (Jaunās pils) terasē. Viņu daži dzīves gadi sasējuši ar Siguldu un šī laika liecības ir atrodamas viņa dzejas krājumos;
dzejnieku Kristapu Vecgrāvi, kurš, atceroties kopā ar vecmammu Siguldā pavadītās bērnības dienas, savas saknes meklēs Siguldas kapsētā;
rakstnieci un dzejnieci Ingu Ābeli Sateseles pilskalnā starp avotu, kanjonu un Kraukļu aizu. Viņa mācās sarunāties ar Siguldas apkaimes kokiem un uztic tiem savus buramvārdus un noslēpumus.

No dzelzceļa stacijas laukuma līdz Sateseles pilskalnam līdzi var doties jebkurš interesents, bet tālāk uz Nurmižiem – tikai ar personīgo auto.

Starptautisko dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” un Dzejas nakts pārgājienu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.

Pasākumu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.

Otrdien, 27. augustā, Siguldas novada bibliotēka darbinieku apmācību dēļ būs slēgta. Bibliotēka aicina izmantot jauno grāmatu pakomātu izdevumu saņemšanai un nodošanai.

Lai grāmatas un citus iespieddarbus varētu saņemt grāmatu pakomātā, ir jābūt reģistrētiem Siguldas novada bibliotēkā. Lietotāji izdevumu saņemšanu bibliomātā var pieteikt Siguldas novada bibliotēkas kopkatalogā, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, kā arī nodot grāmatas to nodošanai paredzētajā nodalījumā. Pasūtot grāmatu vai citu izdevumu elektroniskajā katalogā, jāieliek atzīme par pasūtījumu saņemšanu bibliomātā.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto bibliomātā, un lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem trīs dienu laikā.

Piektdien, 13. septembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” uzstāsies orķestris “Rīga” ar koncertu “Vēstījums nākamajām paaudzēm”. Orķestris diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos latviešu komponistu mūziku, kas radīta īpaši orķestrim. Programmā iekļautos skaņdarbus papildinās projekcijas – skaņdarbi ietērpti vizuālā formātā, tā simboliski vēršot skatu nākotnē un paspilgtinot skaņražu vēstījumu, veltītu Latvijai.

Programmā: Armands Skuķis  – “Mākslīgās saules”, Laura Gustovska  – “Lielupe. Izlaušanās”, Jēkabs Nīmanis  – koncerts orķestrim, Santa Ratniece  – “Pļavas”, Matīss Čudars  – “Ceļos”. Piedalās: orķestris “Rīga”, diriģents Valdis Butāns, ģitāra Āris Ozols.

Biļetes cena – no 18 līdz 20 eiro. Ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Santa Ratniece, stāstot par radīto darbu “Pļavas” atklāj: “Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos, un ka pļavas nav nekas īpašs, kaut vai tāpēc, ka pļavas ir visur un mēs ikdienā staigājam tām pāri. Pirmkārt, pļavās ir sastopama vairāk nekā puse no Latvijas Sarkanās grāmatas sugu, tātad reto sugu pļavās ir vairāk nekā jebkurā citā biotopā. Otkārt, ne viss, kas izskatās pēc pļavas, patiesībā arī ir pļava. Lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas. Skaņdarbs veltīts Latvijas dabīgajām pļavām ar vēlmi ietērpt pļavu daudzveidību dažādās skaņās. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem šīs skaņas vēl joprojām uzvēdīs Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu.”

Komponiste Laura Gustovska par darbu “Lielupe. Izlaušanās” stāsta: “Tas ir vēsturisks stāsts, kas ļauj vilkt paralēles ar personības un tautas cīņām. Līdz 1755. gadam Lielupe caur tagadējās Buļļupes gultni ietecēja Daugavā, un tikai tad – jūrā. 1755.–1757. gadu palu laikā Lielupes straumes pārrāva kāpu zonu, iegūstot patstāvīgu ieteku jūrā. Un tā arī mūsu tauta – ne reizi vien – ir krājusi apspiestību, zaudējumus, ciešanas, līdz izlauzusies, lai iegūtu neatkarību. Un tā arī katrs no mums – mēs krājam neapmierinātību ar sevi un apkārtējiem apstākļiem, līdz tā mūs mudina cīnīties par arvien jaunu brīvības pakāpi. Tāds arī mans vēlējums Latvijai un latviešiem – izlauzties no visa destruktīvā un to brīvību, kas iegūta, patiesi novērtēt un svinēt. ”

Armanda Skuķa mūzika atspoguļo saules darbību un tās ietekmi uz Latvijas teritoriju kādā konkrētā laika nogrieznī. Tā ir uz Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra iegūtajiem datiem balstīta kompozīcija pūtēju orķestrim. Visjūtamākās saules ietekmes uz zemi ir gaisa temperatūras un ultravioletā starojuma svārstības, kas ietekmē skaņdarba formveidi, harmoniju, dinamiku u.c. muzikālos parametrus, tāpat kā šie parametri ietekmē mūsu dzīvi.

Jēkabs Nīmanis savā skaņdarbā ļaujas rotaļīgam vieglumam. Meistarīgi žonglējot ar atsevišķu instrumentu un instrumentu grupu tembrālajām saskaņām, muzikāli daudzveidīgais tematisms pastāvīgi tiek savīts dažādās krāsu kombinācijās no caurspīdīgiem pavedieniem līdz pilnskanīgam un dzīvespriecīgam orķestra tutti.

Matīss Čudars stāsta: “Skaņdarba “Ceļos” pūtēju orķestrim un elektriskajai ģitārai iedvesmas avots ir amerikāņu dzejnieces Merijas Oliveras dzejolis The Journey, kurā dzejniece runā par cilvēka gaitām ceļā pretim savai iekšējai sirdsbalsij. Mēs nemitīgi uzsūcam jaunu informāciju, jaunus, citu veidotus priekšstatus un viedokļus. Kas no tā, ko domājam, sakām un darām nāk no mūsu pašu garīgā kodola un kas no tā ir slēpšanās aiz citu radītām identitātēm? Kas ir tās visas neskaitāmās balsis manā prātā, kuras savā starpā viena ar otru sacenšas un, šķiet, tā arī nekad nenonāk savstarpējā harmonijā, un kas ir tā viena, vienīgā, bezgalīgā balss, kura manas sirds centrā uz to visu mierīgi noraugās un kā mūžīga liesma vienmēr mani ved pretī patiesībai?”

Ģitārists Āris Ozols ir viens no vadošajiem džeza mūzikas ģitāristiem Latvijā. Skolojies Rīgas Doma kora skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mūziķim ir bagātīga pieredze, uzstājoties gan kā solistam, gan dažādu grupu un orķestru pavadošajos sastāvos, pierādot sevi arī popmūzikas, akadēmiskās mūzikas un pat rokmūzikas žanrā.

Orķestris “Rīga” dibināts 1972. gadā un darbojas Rīgas pašvaldības paspārnē. Šajā laikā sniegti augstvērtīgas mūzikas koncerti koncertzālēs, dievnamos, Rīgas pilsētas svētkos un valstiski nozīmīgās dienās, tostarp pārstāvot Rīgas pilsētu starptautiski. Orķestris “Rīga” saņēmis Lielās Mūzikas balvu 2017 kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”, kā arī 2016. gadā Publikas simpātijas balvu par Pavasara festivāla WINDSTREAM atklāšanas koncertu “Merkūrijs uz Mēness”. 2012. gadā iegūta arī balva “Kilograms kultūras” par koncertu “Mūzika iedvesmai”. 2023. gadā 50. koncertsezonas Galā koncerts novērtēts ar “Aleksandra Čaka balvu” – par inovatīvu Rīgas interpretējumu mūzikā.

Valdis Butāns – orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ieguvis maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studējis Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (prof. U. Lajovičs), piedalījies diriģēšanas meistarklasēs pie L. Kēlera, P. Burina, J. Simonova, Ž. Nēģa. Bijis diriģenta Karela Marka Šišona asistents Rīgā un 2012./2013. gada sezonā Zārbrikenes Kaizerslauternes SWR Vācu radio filharmoniskajā orķestrī. Divas sezonas strādājis Latvijas Nacionālajā operā, kur diriģējis izrādes “Lučija di Lammermūra”, “Bohēma”, “Mazais skursteņslauķis”, kā arī bijis iestudējuma “Figaro kāzas” muzikālais vadītājs.

29. augustā plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils terasē aicinām uz sezonas noslēguma “Vasaras lasījumiem”, kuros varēsiet baudīt Ingmāras Balodes un Marta Pujāta dzeju, kā arī kafejnīcas “Pils dārzs” piedāvājumu.

Ingmāra Balode ir dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja. Pamatā strādā ar poļu mūsdienu literatūru, ieskaitot vēl līdz galam pie mums neaptverto 20. gadsimtu. Atdzejojusi arī Ādama Zagajevska, Česlava Miloša, Romana Honeta darbus, tulkojusi Dorotas Maslovskas, Hannas Krālas, Jaroslava Ivaškeviča un pavisam nesen – Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas prozu. Labprāt tulko arī bērnu literatūru, kāri skatās vecas (un reizēm jaunas) poļu filmas. Mācījusies lietišķo mākslu un dizainu, absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, kur mēdz pasniegt studentiem radošo rakstīšanu un citus ar tekstu saistītus kursus.

Trīs dzejas krājumu autore; tapšanā – nesteidzoties – ceturtais.

Marts Pujāts sarakstījis četrus dzejoļu krājumus un divus bērnu dzejas krājumus. Ieguvis Klāva Elsberga prēmiju, divas LALIGABA balvas dzejā, vienu bērnu dzejā, kā arī Jāņa Baltvilka balvu. Apbalvoto darbu vidū arī Marta pēdējais krājums “Dāma baltos džinsos”. Līdztekus raksta dziesmu tekstus dažādiem Latvijas mūziķiem.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notika nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavadīja muzikāli priekšnesumi. Ciklā “Vasaras lasījumi” siguldiešiem un pilsētas viesiem bija iespēja satikt dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekus Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski; rakstniekus Māri Bērziņu un Gunti Bereli; dzejnieku Guntaru Godiņu un mūziķi Aigaru Godiņu.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Jau otro gadu Siguldas novada Nurmižos, kultūrtelpā “Dabā”, 24. augustā notiks brīvdabas festivāls “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs”, kurš šogad noritēs zīmē “Latvietes slavināšana”. Piecu stundu garumā nenopietnās sarunās par nopietno apmeklētājus gaida mazi un lieli pārsteigumi, atklājot noslēpumaino stiprās latviešu sievietes kodu.

Festivāla dalībniekiem sagatavots bagātīgs piedāvājums, un labsajūtu vairos jau pati kultūrvieta, kur varēs sakārtot un nomierināt savu iekšējo pasauli un stiprināt pašapziņu. Programmā iekļautas sarunas par latvietību kā kultūras mantojuma sastāvdaļu, dodot iespēju katram dalībniekam rast atbildes, kur meklējams sievietes spēks. Kā īpašs akcents būs dzirkstoša “Latvietes slavināšana”, kurā tiks stiprināta informācijas plūsma starp dzīvesbiedriem, partneriem darbā un festivāla dalībniekiem, atklājot raksturīgākos, augsti vērtētos latvietes personības aspektus. Festivāla noslēgumā būs iespēja piedalīties latviešu ēdienu un dzimtu izpētē, kā arī gūt emocionālu baudījumu no kopā būšanas.

Festivāla programma:

plkst. 14.00 – interaktīva izstāde “Dzimtas gleznojumi uz koka šķilām” un radošā darbnīca mākslinieka Vitolda Kucina vadībā, kuras laikā varēs radīt savas saimes vai mīļoto gleznojumus uz melnalkšņa pagalēm;
plkst. 15.00 – saruna “Latvietes slavināšana”. Cildināšanā dažādu tautību vīrieši ļaus tuvplānā iepazīt savas dzīvesbiedres un uzzināt, kas ir tās īpašības un kvalitātes, kuras viņi latvietēs saskata par īpašām. Sarunā piedalīsies amerikānis, austrietis, kanādietis, anglis, dienvidafrikānis un, protams, latvietis. Sarunas notiks latviešu un angļu valodā, un tās vadīs Justīne Flešmane;
plkst. 16.00 – stāstu stunda “Vārds stiprajām sievietēm”. Savās domās par dzīvi dalīsies Linda Mūrniece un Daina Sirmā. Sarunu ceļā kopīgi tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas padara sievieti par stipru sievieti, cik tālu ir stiprums no trausluma un kas vispār ir stiprums kā sievietes daba. Sarunu vadīs skolotāja Baiba Aizupiete un rakstniece Inga Ābele;
plkst. 17.00 – lekcija “Sieviete – tradīciju turpinātāja”. Pētniece Rasma Noriņa stāstīs par dzimtas koka veidošanas principiem, kā arī dalīsies savā personīgajā pieredzē;
plkst. 18.00 – meistarklase un cienasts “Tradicionālā un mūsdienu sinerģija virtuvē”. Ap un par latviešu ēdieniem simts gadu garumā sarunāsies folkloriste Anda Skuja, Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte, iztaujājot Krimuldas pagasta “Gulbju” mājas saimnieci Gintu Skaboviču, kas apmeklētājiem piedāvās circeņu zupu un vēl kādu kulināru pārsteigumu. Festivālā visas dienas garumā varēs iepazīties arī ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Simtgades tautas ēdienu vēsture 1918–2018”.

Ieeja visos festivāla dienas pasākumos ir bez maksas. Savukārt vakaros kultūrvietā “Dabā” no 23. līdz 25. augustam norisināsies kamermūzikas koncertcikls “Tuvāk Zvaigznēm”, kurā būs iespēja iepazīt jaunos latviešu mūziķus pasaulē trīs dažādos koncertos: Biļešu cenas uz koncertiem no 10 līdz 30 eiro, tās iegādājamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļa vietnē, kā arī uz vietas koncerta dienā.

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālo atbalstu.

20. augustā Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu, kurā darbosies valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti. Jaunajā padomē darbosies arī trīs novadnieki – Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, koru nozares pārstāvis Mārtiņš Klišāns, kā arī tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Skuja.

Bez viņiem jauno padomi veido kultūras ministre Agnese Lāce, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Nauris Puntulis, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti: koru nozares pārstāve Aira Birziņa, latviešu skatuviskās dejas nozares pārstāvji Dace Adviljone un Jānis Purviņš, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Ilze Rimicāne, tautas mūzikas nozares pārstāve Anda Eglīte, profesionālās mūzikas nozares pārstāvis Māris Lasmanis, nevalstisko organizāciju pārstāvis Ints Teterovskis un diasporas pārstāve Valda Grinberga.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu apstiprina uz pieciem gadiem, tās locekļi padomē darbojas bez atlīdzības. Pirmo jaunās padomes sēdi Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – sasauks septembra otrajā pusē.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Siguldas Jaunās pils salonā sestdien, 31. augustā, plkst. 16.00 tiks atklāta grupas izstāde “Blakus Parādības”. Izstādē ir skatāmi darbi, kas atspoguļo sešu mākslinieču būtības izpausmju meklējumus, empīriskā uztveres formā. Iedomu tēli, vīzijas, fragmentāri “realitātes” izvilkumi. Mākslinieces Iveta Šmita, Alise Builevica, Ieva Vorkale, Dace Jegorova-Strazdiņa, Arta Volbeta un Sigita Enika kopīgi studējušas Latvijas Mākslas akadēmijā un studiju laikā atradušas viena otru kā radniecīgus domu biedrus, kas dala līdzīgus uzskatus par mākslu, kultūru un norisēm sabiedrībā un pasaulē.

Šis ir stāsts par mēģinājumu reflektēt un risināt fundamentālus jautājumus par nošķīrumu starp “parādībām” un “realitāti”. Par to kā lietas, notikumi mums parādās un to, kādas tās ir patiesībā. Šis ir kā ceļojums, kurā tiek pētīts, analizēts un apjausts viss tas, kas mūs ieskauj. Stāsts par šaubām un ceļa meklējumiem. Tas ir dialogs par attiecībām, šaubām un diskursu mākslā, dabā, norisēs.

Izstāde “Blakus Parādības” būs apskatāma līdz 13. oktobrim Siguldas Jaunās pils darba laikā katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 19.00.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

24. augustā plkst. 12.00 Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, “Skulmēs”, Mālpils pagastā, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieci Simonu Sofiju Valki, kura uzstāsies ar priekšlasījumu “Fin de sièclefranču-beļģu simbolistu sekotāji Latvijā”.

Gadsimta beigas – fin de siècle – Francijā tika pasludinātas jau krietni pirms hronoloģiskajām 19. gadsimta beigām. Galīguma jausmas sabiedrībā, literatūrā un mākslā rosināja politiskās jomas dekadence: Impērijas krišana, zaudējums Franču–prūšu karā un Parīzes komūna 1871. gadā. Francijas un frankofonās Beļģijas kultūrtelpā literatūras iracionālie strāvojumi ieguva dekandentisma un simbolisma vaibstus, kuri proponēja individuālismu. Simbolisms bija realitātes slēptās nozīmes, redzamās un neredzamās pasaules saistību meklējumi. Vārdi nevis reālistiski aprakstīja lietas, bet tēloja literāta uztvertos iespaidus. Malarmē, Rembo, Verlēns Francijā un Māterlinks, Rodenbahs, van Lerbergs Beļģijā bija šī 19. gadsimta nogalē aktuālā virziena pazīstamākie pārstāvji. Jaunā latviešu literatūra un literatūrkritika, apgūstot šo visā Eiropā izplatījušos literāro aktualitāti, tai piešķīra savu savdabību un līdztekus informēja, interpretēja un vērtēja. Tādējādi sekotāju lokā tiks iekļauti ne vien šo literāro tendenču pazīstamākie pārmantotāji Latvijā – Viktors Eglītis, Edvards Virza un Haralds Eldgasts, bet arī to atspoguļotāji, vērtētāji un tulkotāji.

Dr. philol. Simona Sofija Valke ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un franču filoloģe. Viņas pētniecisko interešu lokā ir franču un beļģu literatūras recepcija Latvijā, kā arī sabiedrisko un literāro norišu mijiedarbība.

Attēlā: beļģu simbolista Žana Delvila (Jean Delville, 1867–1953) glezna “Mirušais Orfejs” (Orphée mort, 1893).

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons”

kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

Sestdien, 24. augustā, Siguldas pils paviljonā turpināsies atmosfēriskie vasaras koncerti. Šoreiz uz skatuves kāps apvienība “IDILLE”, kurā piedalās sevi jau pierādījuši mūziķi – grupas “Carnival Youth” basģitārists Kristiāns Kosītis, bundzinieks Rūdolfs Daņiļevičs, kurš uzstājas kopā ar tādiem māksliniekiem kā Aminata, Ozols, “Kautkaili” un citiem, kā arī ģitārists un vokālists Gunārs Gaumigs un ģitārists Ralfs Brieze, kuri piedalījušies dažādu apvienību projektos.

Grupa aizsākusies 2022. gada nogalē ar Gunāru un Rūdolfu, kuriem vēlāk pievienojušies Kristiāns un Ralfs. “IDILLI” saista dažādi muzikālie virzieni, kurus vieno episki spilgtas kulminācijas ar pasaulīgām vēsmām. Šķiet tas, ko izstaro viņu mūzika, cilvēkiem šobrīd nepieciešams visvairāk – sazemēties, nomierināt prātu, lai kulminācijā saņemtu emocionālu lidojumu.

Kā ierasts, no plkst. 20.00 apmeklētājus sagaidīs dīdžeja piedāvātie ritmi un “Cafè Pils dārzs” gardais dzērienu un ēdienu piedāvājums. Vakara mākslinieku uzstāšanās sāksies ap plkst. 21.00. “Cafè Pils dārzs” un dīdžejs arī pēc koncertiem ļaus apmeklētājiem turpināt baudīt vasarīgos vakarus.

Siguldas pils paviljona šīs vasaras koncertsezona noslēgsies nākamnedēļ, 31. augustā, kad uz skatuves kāps jaudīgais hiphopa žanra pamatlicējs Latvijā – Ozols.

Biļetes cena – 10 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit, kā arī stundu pirms koncerta pie ieejas Siguldas pils kvartālā.

No 21. augusta Siguldas novada bibliotēka piedāvā jaunu pakalpojumu saviem lietotājiem – izmantot bibliomātu (grāmatu pakomātu) – bezkontakta grāmatu, žurnālu un citu iespieddarbu saņemšanu un nodošanu 24 stundas diennaktī. Bibliomāta atklāšana atzīmēta ar radošām aktivitātēm bērniem. Siguldas novada bibliotēku šajā notikumā sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais, izmēģinot bibliomāta pakalpojumu un pasniedzot dāvanu – novadnieces Luīzes Pastores grāmatu, kas vēlāk tiks nodota pirmajam bibliomāta lietotājam.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto bibliomātā, un lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem trīs dienu laikā.

Lai kļūtu par Siguldas novada bibliotēkas reģistrētu lietotāju, ir jāreģistrējas, apmeklējot bibliotēku vai jāizmanto attālinātās reģistrēšanās pakalpojums, apmeklējot Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu portālu e.sigulda.lv un aizpildot e‑pakalpojumu “Jauna lietotāja reģistrācija Siguldas novada bibliotēkā”.

Pirms pakalpojuma izmantošanas, bibliotēka aicina iepazīties ar bibliomāta lietošanas pamācību. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt uz Siguldas novada bibliotēkas tālruņa numuru 67973258 vai rakstīt e‑pastu uz adresi biblioteka@sigulda.lv.