Kultūra - sigulda.lv

Mūsdienu pasaulē sapludinātas tiek visneiedomājamākās lietas, nozares, procesi un sajūtas. Lielākajā daļā no šodienas procesiem atrodami kultūras klātbūtnes elementi – par to sezonas ieskaņas pasākumos, kurus izbaudīt aicinām no 13. līdz 15. septembrim.

Sezonas atklāšanas nogalē izstāžu zālē “Silva” būs apskatāma Gitas Šmites gleznu izstāde “Klusā daba un mierlaiku mantojums”.

Piektdien, 13. septembrī, pūtēju orķestra “Rīga” un ģitārista Āra Ozola koncerts “Vēstījums nākamajām paaudzēm”. Vārds tiks dots jaunajiem latviešu komponistiem, uzklausot viņus skaņās un vārdos, atstājot muzikālu vēstījumu nākamajām paaudzēm skaņas partitūrās un stāstus video projekcijās par šodienas pasauli. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Biļetes cena 18–25 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 % apmērā, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas.

Kā kultūra mijiedarbojas un kādi tās atomi veiksmīgi sajaucas un integrējas sporta, reklāmas, tehnoloģiju, dizaina, veselības, vides un citu nozaru darbībā – to, kopā ar šo sfēru profesionāļiem, pētīs 3. Siguldas Kultūras forumā “Difūzija”, 14. septembrī “Siguldas devonā”. Foruma programma tiks publicēta pēc 25. augusta. Ieeja bez maksas.

Sestdienas vakarā “Siguldas devona” 7. lēciens tiks svinēts starmešu un gliteru spožumā. Pop-up diskotēka sola pārsteigumus un aicina saslēgties jaunās sezonas ritmiem. Biļetes drīzumā būs nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs. Biļetes cena 5 eiro.“S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekš, atlaide 20 % apmērā, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Pasākuma dienā atlaides netiek piemērotas.

Pēc kārtīgas sestdienas ballītes svētdiena, 15. septembris, būs veltīta ģimenēm. No plkst. 11.00 līdz 14.00 notiks pasākumu cikls “KultūrKūlenis”. Ieeja bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 17. augustā, aicinām uz Mori svinēt nu jau desmitos Mores pagasta svētkus! Šogad programma sāksies jau plkst. 12.00 ar svētku atklāšanu kopā ar Līgatnes pūtēju ansambli un plkst. 12.30 turpināsies ar leļļu teātra izrādi mazākajiem pasākuma apmeklētājiem – “Ceļojums”, kas stāsta par sivēntiņa piedzīvojumiem plašajā pasaulē. Pēc izrādes apmeklētāji aicināti piedalīties dažādās spēlēs un radošajās aktivitātēs. Plkst. 13.30 Mores estrādē būs laiks teātra mīļiem kopā ar māsām Zvirgzdiņām un Nītaures lauku teātri, bet no plkst. 14.00 būs iespēja kārtīgi izpriecāties putu ballītē.

Plkst. 13.00 Amatu mājā varēs skatīt māla meistarklasēs radītos darbus, bet Amatu mājas Audēju telpā ikkatrs varēs iepazīt stelles un iemēģināt roku aušanas mākslā. Mores Mākslu šķūnī būs skatāma Ineses Birģeles gleznu izstāde “Košums”.

Plkst. 14.30 sāksies reģistrācija sporta spēlēm – Mores zolītes čempionātam un bamperfutbolam (komandā trīs dalībnieki). Tajā pašā laikā ar ielu vingrotāju komandas “Workout Generation” priekšnesumiem aicināsim sarosīties jauniešu auditoriju, lai jau plkst 15.00 tiktos sarunu teltī “RAMPA”. Sarunu tēma “Sapņot droši!” būs par sapņiem, kurus sapņojuši bijušie un esošie Mores jaunieši un par to kā viņiem ir izdevies savus sapņus realizēt. Un, kā jau liecina sarunu telts nosaukums “RAMPA”, – tas nozīmē lēcienu ar bultiņas virzienu uz augšu. Īpašais viesis būs reperis “Eksis”. Par radošajām aktivitātēm rūpēsies JIC “Mērķis”.

Pasākuma laikā notiks dižošanās ar izaudzētajiem ziediem un konkurss par gardāk savārīto zaptes burciņu. “Smeķīgākās zaptes konkurss” notiks plkst. 16.00 pie Mores estrādes.

Pēcpusdienā, plkst. 17.00, visi svētku apmeklētāji tiek mīļi lūgti uz Mores estrādi, kur notiks amatiermākslas kolektīvu muzikālais uzvedums “Visa dzīve man viens ceļojums!”. Par svētku vakara programmu no plkst. 19.00 rūpēsies Roberto Meloni un Rodrigo Manfrinatti, svētkus noslēgsim ar balli kopā ar grupu “Galaktika”. Balles sākums plkst. 21.00.

Pagasta svētkos piedalīsies arī Mores pagasta mednieku biedrība un piemājas saimniecība “Putnu māja”.

22. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā, aicinām uz “Vasaras lasījumiem”, kuros būs iespēja baudīt Guntara Godiņa dzeju un Aigara Godiņa mūziku.

Guntars Godiņš ir dzejnieks un tulkotājs no igauņu un somu valodas; piecu dzejoļu krājumu un gandrīz 80 tulkoto grāmatu autors.

Studējis latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē (1978–1983), beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras augstākos kursus (1994).

Strādājis Latvijas radio, žurnālos “Avots” un “Latvju Teksti”. Bijis Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēža vietnieks, no 1997. līdz 2009. gadam kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Tallinā.

Izdoti dzejoļu krājumi “Tas nepasacītais” (1985), “Ar atpakaļejošu datumu” (1989), “Ēnu nesēji” (1993), “Nakts saule” (2000), dzejas izlase “CV” (2008). Viņa dzejas izlases iznākušas igauņu, zviedru, angļu un taju valodā. Dzeja tulkota somu, franču, krievu, lietuviešu, ķīniešu un citās valodās.

G. Godiņa tulkojumā iznākušas daudzas igauņu autoru dzejas un prozas grāmatas. Igauņu valodā atdzejojis Jura Kronberga, Knuta Skujenieka, Ingmāras Balodes, Arvja Vigula, Ineses Zanderes un citu latviešu dzejnieku dzejoļus. Saņēmis vairākus apbalvojumus: divreiz Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvu, divreiz Latvijas Dzejas dienu balvu (par Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) dzejas izlasi (2003) un Matsa Trāta (Mats Traat) grāmatas “Haralas dzīvesstāsti” atdzejojumu (2005)). Četras reizes saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu (par igauņu tautasdziesmu izlases “Ozols auga debesīs” (2002) atdzejojumu, Vidzemes lībiskajā dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) dzejas izlasi “Kad gos smei” (2012), igauņu eposa “Kalevdēls” (Kalevipoeg) tulkojumu (2019), par pētījuma un atdzejojuma grāmatu “Sirreālisms igauņu dzejā” (2024)). Trīs reizes saņēmis Igaunijas un Latvijas Ārlietu ministriju Tulkotāja balvu, vēl arī Igaunijas prezidenta Baltās zvaigznes ordeni un Somijas prezidenta Somijas Lauvas bruņinieka krustu. G. Godiņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Aigars Godiņš ir komponists un mūziķis, beidzis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Komponējis instrumentālo mūziku, sarakstījis vairāk nekā 250 dziesmas gan koriem, gan ansambļiem, arī solo dziesmas ar Guntara Godiņa, Knuta Skujenieka, Vizmas Belševicas, Viktora Avotiņa, Ojāra Vācieša un citu dzejnieku dzeju. Lielas formas darbi: rokopera “Liesma” pēc Aspazijas lugas “Ragana” motīviem, rokmūzikas cikls “Skaista zeme” ar igauņu dzejnieka Hando Runnela dzeju G. Godiņa atdzejojumā, cikls “Līdzi balsij” (G. Godiņa dzeja un librets, Agra Daņiļeviča horeogrāfija, deju grupa “Dzirnas”), daudzus gadus bijusi veiksmīga sadarbība ar K. Skujenieku.

Strādājis ar vairākiem Latvijas teātriem, ir sarakstījis mūziku izrādēm: Māras Zālītes “Tiesa”, “Dzīvais ūdens” un “Zemes nodoklis”, Leldes Stumbres “Gans” un “Zvaigznes diena”, Jāņa Jurkāna “Dūdieviņš”, F. Šillera “Marija Stjuarte”, E. Blaitones “Pauks un Šmauks” Dailes teātrī u.c.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notiek nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavada muzikāli priekšnesumi. Jau notikušas tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekiem Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski un rakstniekiem Māri Bērziņu un Gunti Bereli.

“Vasaras lasījumu” programmu 29. augustā noslēgs dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Jau sesto reizi Latvijas seniori pulcējas Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkos no visas Latvijas reģioniem. Aizvadītās nedēļas nogalē svētki notika Siguldas novadā piecās dažādās vietās – Inčukalnā dziedāja un dejoja Vidzemes novada ļaudis, Allažos – Latgales, Morē – seniori no Zemgales un Sēlijas, Jūdažos – Rīgas un Kurzemes kolektīvi, bet visi 780 dalībnieki kopā pulcējās noslēguma koncertā Mālpils Kultūras centrā.

Sadziedāšanās svētku ideja radusies kā senioru alternatīva lielajiem Latvijas dziesmu svētkiem, kuros ne katram pensionētam cilvēkam ir pietiekami daudz spēka un veselības, lai izturētu to slodzi, ar ko nākas saskarties svētku dalībniekiem gan izejot skates, lai kvalificētos koncertiem, gan pašos svētku pasākumos – gājienā, mēģinājumos un, protams, svētku lielkoncertos.

Šogad svētku rīkotāji – Latvijas Pensionāru federācija kopā ar Siguldas Kultūras centru un tā struktūrvienībām. Koncertos izskanēja dažāds repertuārs un arī iemīlotākās kopdziesmas. Noslēguma koncertā Mālpilī dalībnieki svinīgā svētku parādē, skanot Siguldas pagasta kultūras nama putēju orķestra maršam, ienāca Mālpils Kultūras centra pagalmā. Koncerta programmu veidoja katru novadu reprezentējošas dziesmas. Koncerta izskaņā dalībnieki saņēma īpašu dāvanu, grupas “Zelta kniede” muzikālo sveicienu un vienojās kopdziedāšanā, izpildot Raimonda Paula un Jāņa Petera “Sanāciet, sadziediet” un Ivara Vīgnera un Jāņa Petera “Lai sasaucamies, lai dziedam” dziesmu.

Pateicība Labklājības ministrijai un Latvijas Pensionāru Federācijai par uzticēšanos un lielisko sadarbību. Pateicība visiem svētku dalībniekiem – 61 kolektīvam no visas Latvijas. Paldies biedrībai “Cerību spārni” par dāvanām, ko varējām kopā ar Siguldas novada pašvaldības pateicību pasniegt katram kolektīvam. Paldies visiem svētku organizatoriem – Inčukalna Tautas namam, Allažu Tautas namam, Siguldas pagasta kultūras namam un Jūdažu Sabiedriskajam centram, Mores Tautas namam, Mālpils Kultūras centra un “Siguldas devons” komandai. Paldies partneriem programmas piedāvājuma nodrošināšanā – Siguldas pagasta pūtēju orķestrim, grupai “Zelta kniede”, Safari parkam “More”, biedrībai” Cerību spārni”, papīrmākslas darbnīcai “Viktora vēstules”, Mālpils amatniekiem un mājražotājiem, Skulmju dzimtas mājas kuratorei Esmeraldai Tālei. Paldies par cienasta nodrošināšanu SIA “Arseja”, “Latvian Catering Company” un firmai “Krimulda”. Paldies Cēsu alus darītavai par atspirdzinājumu nodrošināšanu dalībniekiem. Paldies Siguldas novada skolām par atbalstu pirmās palīdzības sniegšanā un mediķu nodrošināšanā pasākumos. Paldies Siguldas 1. pamatskolai un medmāsai Ingai Vagalei, Allažu pamatskolai un medmāsai Initai Ozoliņai, Mores pamatskolai un medmāsai Dagnijai Kļaviņai, Inčukalna pamatskolai un medmāsai Sarmītei Tarasevičai.

Iepriekšējos gados šādi Senioru sadziedāšanās svētki notikuši Rīgā, Kultūras pils “Ziemeļblāzma” dārza estrādē, koncertparkā “Pūt, vējiņi!” Liepājā, Cēsu pils parkā, Kokneses estrādē un Dobeles novada “Pikšu” mājās – vietā, kur tika rīkoti pirmie Vislatvijas senioru vokālo ansambļu sadziedāšanās svētki 2018. gada 18. augustā.

Sadziedāšanās prieks 10. augustā pulcēs kopā 71 dziedošu un dejojošu senioru kolektīvu no visas Latvijas. Arī mūsu novada vokālais ansamblis “Melodija”, “Saltavots”, “Rezēdas un dadži”, “Sidgundietes” un senioru deju kopas “Sniegarozes” un “Preilenes” kuplinās 6. Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus.

Svētki šogad plānoti vairākās norises vietās. Plkst. 11.00 koncerti notiks Inčukalnā, Aleksandra parka estrādē, pie Allažu Tautas nama un parkā pie Jūdažu Sabiedriskā centra un estrādē pie Mores Tautas nama, kur katrā no norises vietām sadziedās konkrēta kultūrvēsturiskā novada kolektīvi. Noslēguma koncertā Mālpilī plkst. 15.30 kopā sadziedāsies vairāk nekā 800 svētku dalībnieki.

“No sirds priecājamies, ka šī gada Latvijas Senioru sadziedāšanās svētki notiek Siguldas novadā. Lai dzīvotprieks, kas caurvij senioru izpildītās dziesmas un dejas, aizrauj un uzlādē ikvienu pasākuma apmeklētāju un dod spēku turpmāk,” saka Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Latvijas Senioru sadziedāšanās svētkus organizē Latvijas Pensionāru federācija un Siguldas novada Kultūras centrs. Iepriekšējie Sadziedāšanās svētki notikuši Kārļa Ulmaņa muzeja teritorijā “Pikšās”, Kokneses parka estrādē, Cēsu pils parka estrādē, Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” un kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā.

Aicinām iedzīvotājus rēķināties, ka svētkos piedalīsies liels skaits dalībnieku, kā dēļ gaidāms satiksmes intensitātes pieaugums.

Ieeja koncertos – bez maksas.

Foto: Edgars Semanis

Brīvdabas kultūrtelpa “Daba” Siguldas novada Nurmižos jau trešo gadu 23., 24. un 25. augustā aicina uz kamermūzikas koncertciklu “Tuvāk Zvaigznēm”. Pasākumā būs dzirdama daudzveidīga un koša kamermūzika, kuru izpildīs jaunie mākslinieki no Latvijas, Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Beļģijas, ASV un Kanādas.

23. augustā plkst. 20.00 ar teatrālu koncertprogrammu “Septiņas mīlestības nokrāsas” koncertciklu atklās Amsterdamā mītošā jauno mūziķu apvienība “Amantis Aurem”: mecosoprāns Vizma Zvaigzne (Latvija/ Nīderlande), kontrtenors Šons Heids (Sean Haid, Kanāda/Nīderlande) un pianists Pīters Boherts (Pieter Bogaert, Beļģija/ Nīderlande). Viņu sniegumā skanēs K. Monteverdi, K. V. Gluka, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta, Dž. Rossīni, Ž. Bizē, B. Britena, L. Bernsteina, M. Macoli, K. Galbraita un F. Glāsa opermūzikas fragmenti.

24. augustā plkst. 20.00 skanēs džeza un improvizācijas mūzika lieliskā Matīsa Čudara trio sniegumā. Ģitārista Matīsa Čudara (Latvija/ASV), basista Edvīna Ozola (Latvija) un bundzinieka Ivara Arutjunjana (Latvija/Vācija) repertuārā varēs dzirdēt orģinālmūziku no trio nesen iznākušā ierakstu albuma “Take Your Time”.

Jāpiebilst, ka sestdien apmeklētāji Nurmižos tiks gaidīti brīvdabas festivālā “Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” jau no plkst 14.00, piedāvājot neierastas un atraktīvas sarunas un meistardarbnīcas, kas visas vīsies ap vienotu tēmu “Latvietes slavināšana”.

25. augustā plkst. 16.00 klasisku un azartisku programmu piedāvās Latvijā jau iemīļotais ansamblis “Trio Fabel” – klarnetiste Anna Gāgane (Latvija/Šveice), čellists Kristaps Bergs (Latvija/Beļģija) un pianiste Linda Leine (Latvija/Vācija). Līdztekus L. van Bēthovena, G. Pelēča, P. Juona mūzikai skanēs arī franču komponista A. Bonardi īpašs aranžētais R. Vāgnera dziesmu cikls “Vēzendonkas dziesmas”, kuras izpildīs dziedātāja Vizma Zvaigzne.

Biļetes uz atsevišķiem koncertiem vai kopējo festivāla biļeti var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Norādot Siguldas novada ID kartes jeb “S! Kartes” numuru, biļetes iepriekšpārdošanā līdz 19. augustam iegādājamas ar 25 % atlaidi. Skolēniem, studentiem un pensionāriem piemērota 50 % atlaide. Ieeja uz vakara koncertiem no plkst. 19.00. Dalība dienas norisēs bez maksas.

Pasākums tiek īstenots ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un tā mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Vairāk informācijas par pasākuma norisi: 29494151.

Informāciju sagatavoja:
Vizma Zvaigzne-Šenka
projekta vadītāja

Siguldas novada bibliotēkā 9. augustā plkst. 17.00 tiks atklāta izstāde “Krāsaino un melnbalto līniju burvis” par godu novadniekam, grafiķim, vienam no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem – Zigurdam Zuzem viņa 95. jubilejas gadā. Izstādē varēs iepazīties ar Zigurda Zuzes darbiem: grafikas darbiem, grāmatu grafiku, ekslibris kolekciju, novadpētniecības materiāliem no bibliotēkas krājuma un pirmo reizi izstādītiem studiju laika akvareļu darbiem. Daļa darbu deponēta no Turaidas muzejrezervāta Krājuma mākslas kolekcijas. Izstāde skatāma līdz 11. septembrim.

Mākslinieks strādājis galvenokārt stājgrafikā, pievērsies arī grāmatu grafikai – ilustrējis vairāk nekā 200 grāmatu, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku.

Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, bet ir no siguldiešu dzimtas – Siguldā ir dzimis mākslinieka tēvs un vecaistēvs. Siguldā arī aizvadīti mākslinieka skolas gadi un vēlākajos gados pavadītas daudzas vasaras nedēļas nogales. Lai gan lielu daļu dzīves pavadījis Rīgā, taču nekad nav aizmirsis Siguldu: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu nekad pazaudējis. Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai. [..] Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”

Zigurds Zuze (1929–2003) dzimis Siguldas pilsētas bibliotekāra ģimenē – tēvs bijis Siguldas pilsētas bibliotēkas pārzinis, organizējis arī Latvijas Rakstnieku un žurnālistu pils bibliotēku Siguldā un darbojies laikraksta “Siguldas Ziņas” redakcijā. Māte – Rakstnieku pils saimniecības daļas pārzine. Acīmredzot saskarsme ar grāmatām jau agrā bērnībā kļuva par iemeslu, kādēļ tieši ilustrēšana vēlāk ieņēma tik lielu nozīmi Zigurda Zuzes daiļradē: “Tēvs no agras bērnības mani ieveda grāmatu pasaulē. To starpā es izaugu, lasīju tās pat atkārtoti”.

Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu pie P. Upīša, diplomdarbs – ilustrācijas R. Sēļa romānam “Burši un zeļļi” (1955). Izstādēs piedalījies no 1952. gada, savukārt Mākslinieku savienībā uzņemts 1957. gadā. No 1967. gada bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1971. līdz 1999. gadam – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras dekāns.

Ceturtdien, 8. augustā, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International Biennial of Enamel Art Vilnius 2024”. Šis ir biennāles 10. jubilejas gads un tas ir īpašs ar to, ka izstāde ceļo pa Baltijas valstīm, satiekot mākslas cienītājus ne tikai Viļņā, bet arī Tallinā, Siguldā un Panevēžā.

Emaljas tehnika, kas ir vecāka par kristietību, mūsdienu pasaulē nav pazudusi: mākslinieki ar pacietību un amatniecības zināšanām joprojām neatlaidīgi rada darbus, kuros apvienotas tehniskās zināšanas un improvizācijas prasmes. Tāpēc emaljas darbus var redzēt tik reti: šī tehnika prasa zināšanas, laiku un māksliniecisku tieksmi. Taču Viļņa šajā ziņā ir īpaši priviliģēta: šeit emalja reizi divos gados tiek demonstrēta Starptautiskajā emaljas mākslas biennālē, kas ir lielākais profesionālais pasākums, kas veltīts šai rotu mākslas formai. Šoreiz biennāles darbi būs apskatāmi arī Siguldā.

Šogad Viļņas biennāle galerijā “Meno Niša” lepni norisinās jau desmito reizi. Biennāles tēma – Meistardarbs – atspoguļo jubileju. Kuratore un māksliniece Marytė Dominaitė aicināja biennāles dalībniekus pārskatīt savus darbus, izvēloties darbu, kas vienas vai otras īpatnības dēļ ir pelnījis šādu raksturojumu. Darbs, kas atstājis vislielāko iespaidu, prasījis visvairāk pūļu, novedis pie jauniem atklājumiem vai panācis līdz šim neredzētu harmoniju. Tāpēc jubilejas emaljas biennāle ir gan retrospektīva, gan aktuāla: šeit var aplūkot gan pēdējos gadu desmitos tapušos darbus, gan nupat veidotus darbus, jo dažkārt labākais ir jaunākais. 38 mākslinieki no Latvijas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Venecuēlas, Japānas un Lietuvas dodas emaljas piedzīvojumā, meklējot šedevru. Caur emaljas tehniku mākslinieki spēj nodot trauksmi un prieku, mieru un brīnumu, kultūras mājienus un kustības iespaidus.

Desmitās starptautiskās emaljas mākslas biennāles galvenā tendence ir uz glezniecisko un instinktīvo. Emalja var segt tradicionālu rotaslietu priekšmetu, rokassprādzi, piespraudi vai gredzenu, skulptūras gabalu, kas vairāk līdzinās mazai skulptūrai, vai gleznai līdzvērtīgu plāksni. Jau desmito biennāli emalja atkal runā līnijās un krāsās, formās un apjomos, atklājot vairāk nekā 70 personisku šedevru panorāmu.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

Siguldas Jaunās pils salonā atkal atvērta izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”, kurā apskatāmi Zigurda Zuzes darbi no Turaidas Muzejrezervāta krājuma kolekcijas.

Piemiņas izstāde veltīta grafiķim, profesoram, aktīvam Atmodas notikumu dalībniekam, siguldietim, bijušajam Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas mācībspēkam Zigurdam Zuzem (1929–2003) viņa 95 gadu jubilejas gadā. Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, cēlies no siguldiešu dzimtas – tēvs – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Siguldas domnieks un pilsētas bibliotēkas vadītājs, tāpat arī vecaistēvs bijuši siguldieši.

1980. gadu vidū Zigurds Zuze kopā ar grupu Siguldas radošās inteliģences pārstāvju aktīvi uzstājās republikas presē pret Siguldas pilsētas zaļās zonas piesārņošanu, pret rūpniecības objektu celtniecību Siguldā, par kultūras pieminekļu saglabāšanu. 1991. gada janvārī viņš kopā ar citiem Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem atradās uz barikādēm, apsargājot republikas valdības iestādes.

Zigurds Zuze par sevi ir teicis: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu pazaudējis nekad. Tā bija brīnišķīga sajūta – no jauna atgriezties tēva mājās… Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai. Jaunībā es gribēju studēt arhitektūru. Mans tēvs bija saistīts ar literatūru, bet mamma – liela rokdarbniece. Tēvs bija beidzis Olava komercskolu, vēlāk – arī Simferopoles aviācijas skolu. Dzimtas vēsturi esmu izpētījis līdz 18. gadsimtam. Jau skolas laikā man patika zīmēt, taisīju vietējām sienas avīzēm visādus ažūrus… Atceros arī savu zīmēšanas skolotāju – viņu sauca Voldemārs Mednītis. Siguldu ir gleznojis gandrīz katrs latviešu mākslinieks. Paradīzes kalnu taču arī padomju laikā nosauca par Gleznotāju kalnu. Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”

Zigurda Zuzes 95. jubilejas gadā interesenti aicināti apskatīt daļu no Turaidas muzejrezervāta Krājuma mākslas kolekcijas darbiem. Zigurds Zuze (1929–2003) – grafiķis, viens no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem. Daiļrades galvenie virzieni ir stājgrafika un grāmatu grafika; veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 25. augustam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Ieeja izstādē iekļauta Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā,biļešu cenas apskatāmas šeit.

Atcelts dziedātājas Jessie Ware koncerts, kas bija plānots 14. augustā Siguldas pilsdrupu estrādē. Dziedātāja informējusi, ka atceļ visus Baltijas valstīs plānotos koncertus.

Koncerta organizatori informē, ka nauda par iegādātajām biļetēm 14 dienu laikā tiks automātiski atgriezta bankas kontā, no kura tika veikta biļetes iegāde. Organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Aicinām apmeklēt citus pasākumus, kas šovasar gaidāmi ainaviskajā Siguldas pilsdrupu estrādē. Informācija par citiem pasākumiem Siguldas pilsdrupu estrādē pieejama šeit.

8. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “ESI” vasaras terasē Pils ielā 4B, Siguldā, notiks rakstnieku Māra Bērziņa un Gunta Bereļa “Vasaras lasījumi”.

Māris Bērziņš ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, sešu romānu un daudzu Gūtenmorgenu autors. Kopumā sarakstījis 12 dažāda izmēra grāmatas. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, tomēr bailes no skaitļa 13 vēl nav pārvarējis.

Guntis Berelis ir prozists un literatūrkritiķis. Sešu prozas un trīs kritikas grāmatu autors. Strādājis vairāku preses izdevumu redakcijās. Periodikā publicējis ap 700 recenziju, eseju, interviju ar rakstniekiem. Godalgots ar Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra” un romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem”, saņēmis laikraksta “Diena” gada balvu par grāmatu “Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam” un romānu “Vārdiem nebija vietas”, kā arī citas atzinības.

Turpmāko “Vasaras lasījumu” programma:

22. augustā dzejnieks Guntars Godiņš un mūziķis Aigars Godiņš;
29. augustā dzejniece Ingmāra Balode un dzejnieks Marts Pujāts.

“Vasaras lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ieeja koncertos – bez maksas.

Foto: Edgars Semanis