No 15. novembra Siguldas novada bibliotēkā apmeklētājiem pieejama vienvietīga klusuma kabīne individuālam darbam, kurā var koncentrēties un netraucēti strādāt.
Kompaktā klusuma kabīne ir kā neliela aprīkota telpa, kura piemērota individuālam darbam – aprīkota ar galdu, sēdvietu, skaņas izolācijas materiālu iekšpusē un LED gaismu, galda virsmā iestrādāta strāvas rozete 220V.
Aicinām māksliniekus pieteikt izstāžu projektus 2025. gada izstādēm kultūras centrā “Siguldas devons”. Šogad kultūras centra apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. decembrim.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde “Neiedomājamais visums/Unimaginable universe”, Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”, Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”, Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “Lai būtu mums jāsaprot upe”, Šarlotes Baškevicas un Sabīnes Beķeres cianotipiju izstāde “Fungi”, Starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International biennial of enamel art Vilnius 2024”, Gitas Šmites izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” un spilvenu izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Novembra beigās tiks atklāta arī Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un debesīm”.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies divās decembra svētdienās – 1. un 15. decembrī plkst. 16.00 – Siguldas Jaunajā pilī.
Ģimenes ar bērniem tiek aicinātas piedalīties pasākumā “Izspēlē pasaku pilī”, kurā bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošus pasaku lasījumus ar teātra elementiem, rotaļas un radošās aktivitātes. Pasākums ir īpaši domāts bērniem, ļaujot iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Katrā pasaku pēcpusdienā ar lasījumiem piedalīsies kāds atpazīstams novadnieks. 1. decembrī pasaku lasīs paralimpisko spēļu čempione šķēpa mešanā Diāna Krūmiņa, bet 15. decembrī – Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Sakarā ar remontdarbiem Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B, būs ierobežoti bibliotēkas pakalpojumi no 15. novembra līdz 2. decembrim.
Šajā laikā nebūs pieejami šādi pakalpojumi:
Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņa numuru 27835535.
Aicinām izmantot Siguldas novada bibliotēku un bibliomātu Leona Paegles ielā 3, tālruņa numurs. 6793258, e‑pasts: biblioteka@sigulda.lv, elektroniskais katalogs.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ik gadu vieno mūs visus īpašā svētku un patriotisma gaisotnē – ar svecēm logos, sarkanbaltsarkanā karoga lentītēm pie krūtīm un valsts himnas vārdiem sirdī. Svētku laikā vairākās vietās Siguldas novadā notiks svētku balles, patriotiski pasākumi, kuros kopā cildināsim mūsu valsts brīvību.Kā ik gadu – īpašs būs Siguldas novada Goda dienas pasākums, kurā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Aicinām ikvienu būt daļai no valsts svētku svinībām, kas mūs satuvina un atgādina par to, cik vērtīga ir mūsu valsts brīvība.
Piektdien, 15. novembrī
Plkst. 10.00 Inciema bibliotēkā notiks Rītausmas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā notiks Latvijas dzimšanas dienas koncerts “Svētku diena”. Koncertā piedalās Inčukalna pagasta izglītības iestāžu audzēkņi un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 18.00 Inciema torņa zālē būs iespēja baudīt spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–1.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle ar grupu “Pusnakts brīze”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Inčukalna Tautas namā (tālruņa numurs 29478251).
Plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies valsts svētku balle ar Artūru Jauntēvu un grupu. Viesi – pūtēju ansamblis “Sigulda”. Biļetes cena – 15 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 12 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē (Pils iela 10) līdz 13. novembrim.
Sestdien, 16. novembrī
Plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”. Ieeja – bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā. Plašāka informācija.
Plkst. 15.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” būs skatāma filma “Zeme, kas dzied”. Biļetes cena – 3 eiro; norēķinus var veikt tikai ar skaidru naudu. Plašāka informācija.
Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Dejas rotā Mārtiņdienu”. Koncertā piedalīsies Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa” no Rīgas, tautas deju ansamblis “Venta” no Kuldīgas, tautas deju ansamblis “Drīziņš” no Dobeles un bērnu deju kolektīvs “Jampadracis” no Limbažiem. Biļetes cena – 5 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Pasākums notiks 16., 17. un 18. novembrī. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” – Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktā kora “Maska” koncerts “Maska. Pērkons. A cappella” – unikāla koncertprogramma, kurā diriģents Jānis Ozols savienojis kormūziku ar rokmūziku un kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. Biļetes cena – no 14 līdz 24 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādes “FLUVIUS” atklāšana. Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Izstādē būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies valsts svētku sarīkojums-koncerts “Manas mājas – Latvija”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 19.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas Čempionāts florbolā 2. līga vīriešiem “Coyote Tobio”–“Rēzeknes BJSS”.
Plkst. 22.00 Krimuldas Tautas namā varēs apmeklēt svētku balli, kurā muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa “Trešās brigādes amulets”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – atlaide 20 %. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Svētdien, 17. novembrī
Plskt. 17.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies valsts svētku sarīkojums “Manas tēva mājas starp divām upēm”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00 Krimuldas muižā būs iespēja baudīt koncertu “Sapņi un mīlestība”, kurā būs dzirdami Rihards Millers, Ilze Grēvele-Skaraine un Ērika Millere. Mākslinieki izpildīs tikai latviešu komponistu mūziku – tā būs iespēja vēlreiz pārliecināties, cik krāsaina, emocionāli bagāta un vēl līdz galam neizzināta ir mūsu pašu komponistu daiļrade. Kā viens no programmas stūrakmeņiem, būs reti atskaņotais, bet īsts vokālās kamermūzikas paraugs – Marģera Zariņa 1952. gadā rakstītais cikls “Sudrabota gaisma”. Lai koncertprogrammu padarītu kolorītāku, mūsu komponisti R. Kalsons un A. Maskats ir veidojuši brīnišķīgas apdares latgaliešu tautasdziesmām, kuras tiks atskaņotas šajos koncertos. Biļetes cena – 25 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un Krimuldas muižā. Stundu pirms pasākuma būs pieejama bufete.
Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs svētku koncerts “Apmīļo Latviju”. Koncertā piedalīsies Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un viesis Lauris Valters. Kopā ar Lauri izdziedāsim dažādas dziesmas, to skaitā “1836”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–2.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz svētku balli kopā ar mūziķiem Mārtiņu un Jāni. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Mālpils Kultūras centrā.
Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balles ar grupu “Stabu ielas muzikanti”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Pirmdien, 18. novembrī
Plkst. 11.00 aicinām ikvienu mazu un lielu novadnieku izskriet, iznūjot vai nostaigāt Latvijas robežas kontūru skrējienā “Izskrien Latviju” Siguldā. Skrējiens paredzēts gan pieredzējušiem skrējējiem, gan tiem, kas vienkārši vēlas aktīvi pavadīt valsts svētkus svaigā gaisā. Starta un finiša vieta stadionā pie Siguldas Sporta centra. Dalība skrējienā – bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās. Plašāka informācija.
No plkst. 12.00 Siguldas novadā notiks Karogu brauciens. Plānotais brauciena maršruts: Sigulda–Ragana–Turaida–Mālpils–Allaži–Inčukalns (P10, neiebraucot pilsētā). Lai pievienotos Karogu braucienam, interesenti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 25130496 (Oskars Sirsniņš).
Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks “Siguldas novada Goda diena 2024”. Svinīgajā pasākumā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem tiks pasniegti pašvaldības domes Atzinības raksti un Goda zīmes.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00–20.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu kopā ar leģendāro grupu “Jumprava”. Elektroniskās mūzikas pamatlicēji Latvijā uz Siguldu vedīs grupas spēcīgākos, cilvēku sirdis iekarojušos zelta hitus “Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja brālis”, “Prom no pilsētas”, kā arī jauno kompozīciju “Brīvības plosts” un citas. Svētku vakara ieskaņā folkloras kopas “Senleja” un “Putni” sauks latviskā spēka vārdus debesīs, bet ar sveicienu pie novadniekiem mūsu valsts svētkos vērsīsies pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Koncerts ir bez maksas.
Izstādes
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
14. decembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Tautas teātra izrāde “Astoņas mīlošas sievietes”.
Lugas darbība risinās kādā attālāk esošā mājā, kur Ziemassvētku laiks kopā pulcējis 8 sievietes. Viņas ir skaistas, kaislīgas, noslēpumainas, gudras un bīstamas. Visticamāk, kāda no viņām ir nogalinājusi vienīgo šajā mājā esošo vīrieti. Kas kurai slēpjams un kura ir vainojama ģimenes apgādnieka nāvē – šī ir intriga, kurai būs iespējams sekot visā izrādes gaitā.
Franču dramaturgs, aktieris un filmu režisors Robērs Tomā lugu “Astoņas mīlošas sievietes” ir sarakstījis 1958. gadā. Tā iemūžināta arī kino – 2002. gadā nāca klajā ievērojamā franču kinorežisora Fransuā Ozona filma “8 sievietes”, kur uz ekrāna bija redzama spoža zvaigžņu plejāde ar Katrīnu Denēvu un Faniju Ardānu priekšgalā.
Siguldas Tautas teātra vadītājas Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režijā tapušajā iestudējumā “Astoņas sievietes” trīs paaudžu temperamentīgo sieviešu tēlos iejūtas Evelīna Balode, Evija Kalniņa, Īrisa Rozīte, Sendija Silanža, Liene Šūpulniece, Loreta Ramona Teša, Evija Vildiņa, Ligita Zilgalve. Satīrisko komēdiju uz skatuves iedzīvināt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei palīdzējusi arī pārējā radošā komanda – kostīmu māksliniece Anita Znutiņa-Šēve, kustību māksliniece Madara Luīze Muzikante un par izrādes muzikālo noformējumu atbildīgais Kristaps Kiršteins.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti” iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos – 16., 17. un 18. novembrī – laikā no plkst. 17.00 līdz 20.00 aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Tā ir iespēja pazaudēt ikdienas rūpes Turaidas stāvajās gravās un Gaujas nerimtīgajā plūdumā! Turaidu senie šīs zemes iedzīvotāji lībieši saukuši par Dieva Tora dārzu. Gaisma Turaidā – Dieva dārzā svētku laikā palīdzēs stiprināt ticību un piederību mūsu zemei, sajust, ka vēsture ir mūsu spēks.
Pēc tumsas iestāšanās Turaidas ceļi būs guņiem pilni – tāpat kā tālajā 1872. gada novembra vakarā, kad pār pili nolija “zelta zvaigžņu lietus”, zemei ieejot sairušās Biēla komētas meteoru plūsmā. Senās pils mūri izgaismosies, uz brīdi ļaujot pieskarties pagātnei un piedzīvot maģisku vēstures klātbūtni, sajūtot, ka valdnieks Kaupo, bīskaps Alberts, Maija – Turaidas Roze un mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons, iespējams, ir tepat blakus.
Īpašo svētku noskaņu veido gaismu mākslinieks Uldis Skroders – cilvēks, kurš vairākkārt iedzīvinājis Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, ļaujot tam izstāstīt gadsimtu stāstus un noticēt brīnumam, tehniskais nodrošinājums – SIA “TCA”. Režisore – Laura Čaupale.
Turaidas mūra pilij šogad 810. No seno lībiešu kaula stabulītes skaņām līdz dziesmotai atmodai Dainu kalnā – tās astoņi gadsimti kārtu kārtām veido ne tikai Turaidas, bet visas Latvijas vēsturi. Livonijas Indriķa hronika vēsta par mūra pils būvniecību Turaidā, kas uzsākta 1214. gadā: “Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un (Rīgas) bīskapam (Albertam) tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.” Par Frēdelandi (Vredelande) vieta saukta neilgu laiku, atgriežoties atpakaļ pie senā lībiešu dotā nosaukuma Turaida (latīņu valodā Thoreyda, Thoreida, vācu valodā – Treiden, Treyden). Kastella, kas minēta 1214. gadā, bija nocietināta vieta ar apkārtmūri, bet jau pēc dažiem gadiem mūra nocietinājums Turaidā latīņu valodā saukts par “castrum” – pili. Ar laiku mūra pils aizsardzības sistēma arvien paplašinājās, un 16. gadsimtā Turaidas lielā pils jeb “castrum magnum Thoreydensis” aizņēma visplašāko teritoriju un bija savam laikam vislabāk nocietināta. Daļa no senā būvapjoma Turaidā restaurētā veidā redzama arī mūsdienās.
Pasākuma laikā būs iespējams apmeklēt ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un “Turaidas pils būvvēsture”. Pastaigas papildinājumam varēs apmeklēt ceļinieku restorānu “Tūrists”, kura saimniece Baiba Bračka būs sagatavojusi īpašu svētku maltīti.
Ieejas maksa ar Turaidas muzejrezervāta biļeti. Siguldas novada iedzīvotājiem,uzrādot Siguldas novada ID karti – 20 % atlaide.
Notikumu īsteno Turaidas muzejrezervāts, atbalsta Siguldas novada pašvaldība. Vairāk informācijas Turaidas muzejrezervāta mājaslapā www.turaida-muzejs.lv.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
23. novembrī plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies atmiņu pasākums “Siguldai veltīta dzīve. Aivaram Janelsītim – 95”. Šī gada 22. novembrī izcilais Siguldas novadnieks Aivars Janelsītis būtu atzīmējis savu 95. jubileju. Siguldas novada bibliotēka aicina Aivara Janelsīša laikabiedrus uz pasākumu un dalīties atmiņās par izcilo novadnieku. Bibliotēka pasākuma apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar novadpētniecības krājuma materiāliem par Aivaru Janelsīti, kā arī noskatīties vairākus videomateriālus par Aivaru Janelsīti un viņa darbiem. Pasākumā piedalīsies Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” jaunie mūziķi.
Aivars Janelsītis dzimis 1929. gada 22. novembrī Cēsīs un miris 2018. gada 11. maijā Siguldā. Viņa ģimene 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta uz Sibīriju, un Aivars Janelsītis atgriezies Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946. gadā. Mācījies Cēsu 2. pamatskolā, Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā), beidzis Priekuļu Lauksaimniecības skolas Elektromehāniķu nodaļu. Mācījies Siguldas 1. vidusskolā un tad iestājies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968. gadā. Studijas turpinājis aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā. Pēc obligātā kara dienesta 1954. gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā.
1955. gadā Siguldā Aivars Janelsītis satika savu mūža mīlestību Genovevu, ar kuru laulībā pavadīja vairāk nekā 50 gadus, un dzīvoja mīļu radu un draugu saimē. Pateicoties mīlestības stāstam ar Genovevu, Aivars Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senielejai. Ideja radās, sēžot Gaujas krastā, klausoties putnu dziesmās un raugoties, kā tie viegli pārlaižas no viena krasta uz otru. Pretējā krastā esošajā Krimuldas sanatorijā strādāja Aivara mīļotā Genoveva, un tolaik nebija transporta no Siguldas uz Krimuldu, bet ar kājām veicamais ceļš bija tāls, tāpēc Aivars Janelsītis aizdomājās – kāpēc gan nevarētu pārlaisties pāri Gaujai viegli kā putns? Ideju par gaisa tramvaju viņš smēlās laikrakstā “Ogoņok” 1956. gadā, kur bija apraksts, ka šādi gaisa trosu vagoniņi tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, Aivars Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Aivars sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Un tā sākās būvniecība, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968. gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969. gada 3. janvārī. Neilgā laika posmā vagoniņš kļuva par Siguldas simbolu, un ikviens tūrists joprojām vēlas paraudzīties uz brīnumaini skaisto Gaujas senieleju visos gadalaikos, dodoties izbraucienā ar vagoniņu.
Aivars Janelsītis bija novadpētnieks un daudz laika ziedojis sabiedriskam darbam, bijis cieši saistīts ar kultūras, izglītības un sporta dzīvi, aktīvi darbojās žurnālā “Siguldas Avīze” kā žurnālists, turpinot sava tēva, žurnālista Roberta Janelsīša gaitas. Viņš dokumentējis Siguldas pilsētas attīstību vairāk nekā 50 gadu garumā. Daļa savākto materiālu glabājas Siguldas novada bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta fondos.
Aivars Janelsītis sevi ir ierakstījis Siguldas vēsturē un sevi uzskata par tās patriotu, kuram nebija svešas novadpētniecības tradīcijas. Aivars Janelsītis Siguldas novada Goda novadnieka ceremonijā teicis: “Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus. To var tikai Siguldā! Te ir svētupe Gauja, kuras krastos paaudzēm esam cīnījušies par brīvu Latviju. Siguldas skaistums ir neapbrīnojams, tāpēc pateicos visiem par tā izkopšanu un attīstību – to mēs darām no paaudzes paaudzē. Kalpoju Siguldai!”
14. decembrī plkst. 18.00 uz Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” skatuves pirmo reizi norisināsies laikmetīgās dejas izrāde visai ģimenei “Tas viss dzīvo mūsos”. Izrādes stāstu atklās profesionāli mākslinieki kopā ar Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņiem dzīvās mūzikas pavadījumā.
Dejas izrādes vēstījuma pamatā ir šī brīža aktualitāte skolās un sabiedrībā – mobings. Tas ir stāsts par vecumposmu, kurā vēl neapzināmies savas rīcības – iespējams, dažādu apstākļu ietekmē katrs no mums būtu varējis būt gan upuris, gan pāridarītājs. Kā uzsver izrādes veidotāji, neviens no mums nav piedzimis labs vai ļauns. Tāpēc tiks meklētas atbildes uz jautājumiem: kā pieņemt otru, kā aizstāvēt vājāko, kā mācīties no savām kļūdām?
Izrādes radošo komandu veido jomas profesionāļu ansamblis. Oriģinālmūziku radījuši un izpildīs mūziķi: Tomass Ančs, Marta Balode un Ernests Ervīns Dovgāns. Izrādē līdzdarbosies Ādažu novada Mākslu skolas Deju nodaļas audzēkņi, stepa dejas fragmentu autore un skolotājas lomas izpildītāja Baiba Miķelsone, horeogrāfijas autore Katrīna Lapšina, kā arī kustību materiāla līdzautores: Baiba Miķelsone un Elizabete Debora Fogelsone. Savukārt laikmetīgās dejas izrādes režisors ir Emīls Alps, kurš plašāk pazīstams kā kinorežisors un producents, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāts.
“Šī ir mana pirmā pilnmetrāžas izrāde bērniem un tā ir bijusi pārdabiska, izaicinoša un vienlaikus patīkama pieredze,” par darbu projektā stāsta Karīna Lapšina. “Man pat gribētos teikt, ka tas ir bijis darbs ar pieaugušiem bērniem, jo izrādes komandas vadībā viņi runā par to, kas šodien ir uzskatāmi aktuāls – tajā nav nekā samākslota. Mēs centāmies radīt atmosfēru, kurā bērni jūtas pilnvērtīgi un pašpietiekami. Pieaugušajiem šādas sajūtas bieži pietrūkst.”
Ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, Siguldas novada mākslu un uz mūzikas skolu audzēkņiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Informāciju sagatavoja:
Kristaps Kiršteins,
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs
30. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas baznīcā norisināsies “Klusais koncerts”. Programmu ar nosaukumu “Laika gredzeni” muzikāli piepildīs izcilā koklētāja Laima Jansone kopā ar saviem radošajiem domubiedriem. Koncertu vizuāli bagātinās tam speciāli radītas projekcijas, kas kopā ar mūziku klausītājus vedīs cauri “Laika gredzenu” vēstījumiem.
Vai zināji, ka viena gada laikā koks savā stumbrā izaudzē gredzenu pāri – vienu tumšāku un vienu gaišāku līniju? Šie gredzeni ir kā dabas arhīvs, dokumentējot apkārtējās vides apstākļus katrā piedzīvotajā gadā. Gaišais un biezākais gredzens veidojas pavasarī, savukārt blīvākais un tumšākais – vasaras beigās un rudens sākumā. Platāki gredzeni norāda uz labvēlīgiem augšanas apstākļiem, siltumu un mitrumu, bet šaurāki gredzeni – par grūtākiem gadiem, sausumu un aukstumu.
Uzreiz pēc rudens krāšņajās lapās izsprāgušās vasaras seko mums labi pazīstamais pelēkais, pieklusinātais novembris, un tas šķiet īstais brīdis apsēsties un padomāt par to, kas noglabājies mūsu pašu dzīves gredzenos pēdējā gada laikā.
“Klusā koncerta” programmā “Laika gredzeni” dabas ritmu izspēlēs tradicionālās kokles jeb pareizāk daudzskaitlī – kokļu virtuoze un izcila improvizatore Laima Jansone. Laima savos koncertos izmanto dažādas kokles, un katru no tām apvij savs īpašs stāsts. Viņas mūzika ir tilts starp tradīcijām un laikmetīgumu, kas bez vārdiem vieno dažādus mūzikas stilus un mākslas izpausmes.
Kā ierasts “Klusais koncerts” būs papildināts ar vizuāliem akcentiem, un šoreiz muzikālo pieredzi bagātinās arī projekcijas. Par gaismu pasauli koncertā rūpēsies Jurģis Ozols.
Koncerta idejas un muzikālo papildinājumu autore – komponiste Madara Pētersone.
Ieeja bez maksas.
Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
“Kluso koncertu” producente
Madara Pētersone
Foto: 2022. gada “Klusais koncerts” Krimuldas baznīcā.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Piektdien, 15. novembrī, plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras nams aicina apmeklēt tradicionālo svētku balli. Par labu noskaņojumu un mūziku rūpēsies Artūrs Jauntēvs un grupa, bet viesus sagaidīs pūtēju ansamblis “Sigulda”.
Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu!
Gadiņu rezervācija un biļetes pieejamas “Siguldas devona” biļešu kasē līdz 13. novembrim. Biļetes cena 15 eiro, ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, – 12 eiro. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Turaidas muzejrezervāts aicina 14. novembrī uz gadskārtējo zinātniski praktisko konferenci, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Šogad tiks akcentēti vēsturiskie centri lauku vidē ar to tipiskajiem un unikālajiem mantojuma elementiem, kā arī 810 gadus seno Turaidas viduslaiku mūra pili, kas ir arheoloģijas, vēstures un arī mūsdienu radošuma avots.
Turaidas vēsturiskais centrs apvieno gandrīz visus Latvijas lauku kultūrvēsturisko centru elementus: pilskalnu ar koka pils pamatiem, viduslaiku mūra pili, baznīcu un kapsētu, muižas, pagasta, kolektīvās saimniecības centru. Te bija kultūrvieta, kas Atmodas un Dziesmotās revolūcijas laikā pulcēja cilvēku tūkstošus, stiprinot nacionālās identitātes pamatu Latvijas valsts atjaunošanai.
Arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi atrodas vidē, kur tie ir radušies, piedzīvojuši ziedu laikus un atstājuši liecības ainavā. Īpašs apliecinājums paveiktajam mantojuma saglabāšanā, izpētē, atjaunošanā un interpretācijai ir Eiropas mantojuma vietas statuss Turaidas vēsturiskajam centram, kas iegūts 2022. gadā.
Konferences pirmajā daļā tiks izcelti Latvijas lauku vēsturisko centru mantojuma elementi, kas vieno Turaidas mantojumu ar Vidzemes, Latvijas un arī plašāka reģiona – Ziemeļeiropas – lauku centriem: pilskalni, kapsētas, baznīcas, muižas, kuru detalizēta izpēte atklāj arvien jaunas vēstures šķautnes.
Konferences otrā daļa veltīta ievērojamam Latvijas arheoloģijas un arhitektūras piemineklim Turaidas mūra pilij, kuras būvniecība uzsākta 1214. gadā. Turaidas muzejrezervāta krājuma arheoloģijas kolekcija glabā vēl daudz nezināma un neizpētīta par pils vēsturi, un ziņojumi sniegs ieskatu par jaunākajiem pētījumiem un to rezultātiem, gatavojot jaunu krājuma katalogu. Apzinoties mantojuma saglabāšanas nozīmību, konferencē iekļauts ziņojums, kas ieviesīs skaidrību kā rīkoties, ja kādam iedzīvotājam gadās atrast arheoloģiskas senlietas.
Turaidas muzejrezervāts šogad īstenoja vairākus projektus un akcijas, lai uzrunātu dažādas sabiedrības grupas, īpaši jauniešus, akcentējot arheoloģiju, viduslaiku mantojuma un radošuma simbiozi. Konferences izskaņā būs atskats uz šiem projektiem.
Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Brīvības ceļš”, kas veltīta akcijas Baltijas ceļš 35 gadadienai.
Programma
Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā
Plkst.10.00–10.15 Konferences atklāšana
Vija Stikāne – Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskā darbā un direktora p.i.
Plkst. 10.15–12.00 Vēsturiskie centri lauku vidē – tipiskie un unikālie mantojuma elementi
Lībiešu mantojums vēsturiskajos centros – Sateseles piemērs.
Guntis Zemītis, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts
Vēsturiskas kapsētas senākie kapu pieminekļi: Allažu pagasta kapsētas piemērs.
Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muižas saimniecība Henriha fon Bazlera vēstulēs (1901–1910).
Edgars Ceske, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca padomju okupācijas gados:Turaidas, Krimuldas un Lēdurgas draudžu piemērs.
Anete Jenča, Turaidas muzejrezervāts
Plkst. 12.00–13.00 Kopīga fotografēšanās un kafijas pauze
Iepazīšanās ar izstādi “Brīvības ceļš”
Plkst. 13.00–15.00 Turaidas pils astoņi gadsimti: arheoloģija, vēsture un mūsdienu radošums.
Jaunas atziņas par Turaidas pils uguns šaujamajiem ieročiem
Ieva Ose, Dr. hist. Turaidas muzejrezervāts
Rokas šaujamieroču, to piederumu kaula un briežraga daļas.Turaidas pils arheoloģiskajā materiālā
Viesturs Āboltiņš, vēsturisko rekonstrukciju meistars
Senlietas: kā atpazīt un kā rīkoties atrodot.
Mārcis Kalniņš, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts, Latvijas Arheologu biedrības priekšsēdētājs
Turaidas pilij 810
Sandra Ķirule, Turaidas muzejrezervāts
Dalība konferencē bez maksas.
Plašāka informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.