2026. gada 11. jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki ar īpašu tēmu – “Roķīgā zemene”. Svētki solās būt enerģiski, radoši un daudzveidīgi, vienojot kultūru, mākslu, sportu, uzņēmējdarbību un roķīgu vasaras baudījumu koncertprogrammā. Ieplāno apciemot Mālpili, piesakoties norisēm un konkursiem.
Svētku programmas veidotāji izsludina svētku datumu – šogad tie norisināsies 11. jūlijā. Tiek ieskicēti arī norišu pieteikšanās datumi, lai aktivitātes varētu plānot gan dalībnieki, gan rīkotāji. Aicinām sekot līdzi Mālpils Kultūras centra sociālo tīklu vietnēm Facebook un Instagram. Norišu atspoguļojums pieejams sigulda.lv un galveno zemeņu saimnieku “Mālpils ZemeNes” tīmekļa vietnē malpilszemenes.lv. Šogad svētku norisēm dota tēma – “Roķīgā zemene”. No 10. aprīļa sāksies pieteikšanās amatnieku un mājražotāju tirgum.
Svētku galvenās norises, kurām jāpiesakās
Svētku atklāšanu iezīmēs tradicionālais gājiens, kurā roķīgi, zemenīgi un krāsaini Mālpils saime ieskandinās svētkus, aicinot piedalīties iedzīvotājus, kolektīvus un uzņēmumus kopā ar ģimenēm.
Visas dienas garumā Zemeņu svētkos būs amatnieku un mājražotāju tirgus. Pieteikšanās tiks atvērta no 10. aprīļa līdz 26. jūnijam. Tajā varēs pieteikties mājražotāji, amatnieki, mākslinieki un uzņēmēji ar savu produkciju, aizpildot dalībnieku anketu. Tirgotāji aicināti savos stendos ieviest zemenīgu tematiku.
Drīzumā tiks izsludināts tradicionālais kūku konkurss, kuram varēs pieteikties no 14. aprīļa līdz 30. jūnijam. Kūku cepējiem būs uzdevums radīt vienu kūku, veltot uzmanību tēmai – “Roķīgā zemeņu kūka”, saglabājot noteikumu, ka kūkā obligāta sastāvdaļa ir zemene.
Mākslas muižā svētku laikā būs skatāma starptautiska konkursizstāde “Teodors 2026”, kas veltīta tēlnieka Teodora Zaļkalna 150 gadu jubilejai. Konkursam aicināti pieteikties profesionāli mākslinieki un mākslas studenti, iesniedzot darbus par tēmu “Saknes, mantojums, jaunrade”, un mākslinieki var pieteikties vēl līdz 11. maijam. Izstādes uzvarētāji tiks noteikti Zemeņu svētkos, un naudas balvas tiks pasniegtas svētku laikā. Aicinām sekot līdzi Mākslas muižas sociālo tīklu kontam.
Zemeņu svētku jaunums – modes skate “Ar zemeni uz mēles”. Pieteikties modes skatei iespējams no 21. aprīļa līdz 30. jūnijam. Aicināti piedalīties šuvēji, modes pazinēji, dizaineri vai vienkārši stilizēti, labas gaumes pazinēji, profesionāļi un amatieri visi, kam patīk zemenīgs stils. Paredzēta modes parāde ar zemenei raksturīgām nokrāsām un balvām, ļaujot iziet zemenīgiem, roķīgiem un svētkiem atbilstošiem tērpiem.
Zemeņu svētkos apmeklētājus priecēs svētku koncerts, kas šogad solās skanēt “Roķīgās zemenes” stilā. Mūziku ar roķīgu nokrāsu dzirdēsim no Liepājas puses – programmu gatavo Ulda Marhilēviča komanda. Dienas programmā uz lielās skatuves gaidāmi pasākumi bērniem un pieaugušajiem, savukārt vakarā – roķīgs koncerts ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem un grupām. Noslēgumā gaidāma balle lustīgos ritmos.
Svētkos baudīsim amatiermākslas kolektīvu priekšnesumus, plānotas “Sarunas zemeņu dīvānā”, darbosies kafejnīcu un bufetes zona, kā arī dažādas aktivitātes visām paaudzēm. Sporta cienītājiem būs iespēja piedalīties futbola turnīrā, virves vilkšanā un plānots “Ķer un servē” turnīrs, kā arī daudzi citi notikumi.
Mālpils Zemeņu svētki ir iespēja piedzīvot vasaras pilnbriedu – satikties, svinēt un izbaudīt roķīgu zemeņu garšu. Plāno vasaru un atzīmē kalendārā – 11. jūlijs, Mālpils!
Ieeja Zemeņu svētkos – bez maksas.
5. aprīlī Mālpils Kultūras centrā izskanēja deju kopas “Māra” 35 gadu jubilejas koncerts “Trejžuburu Māras deja”, kurā spilgti iezīmējās kolektīva lielākā vērtība – pēctecība. Dejotāji savu ceļu sāk deju kopā “Māra” un turpina vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sidgunda”. Sadarbībā un lielā ģimeniskumā izskanēja koncerts, kura veidotāja un kolektīva dvēsele ir Maija Orlova.
Koncertā valdīja sirsnīga, ģimeniska atmosfēra, kurā vienkopus satikās gan pirmie dejotāji, gan bijušie dejotāji, soli solī ar jauno paaudzi, kas patlaban dejo “Mārā”. Dejas mīlestības spēks tika izdejots cauri gadiem, atklājot kolektīva izaugsmi un kopības sajūtu.
Ar īpašu sveicienu kolektīva dibinātāju Julijanu Butkeviču sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, izceļot viņas nozīmīgo ieguldījumu Mālpils kultūras dzīvē un dejas tradīciju veidošanā.
Svinīgajā daļā kolektīvu sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuves dejas eksperts Artis Puriņš un Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule, pasniedzot apbalvojumus. Goda raksts tika piešķirts deju kopai “Māra”, kā arī Maijai Orlovai par 35 gadiem kolektīvā kā dejotājai, repetitorei un vadītājai.
Atzinības rakstus saņēma ilggadējie dejotāji, kuri kolektīvā dejo vairāk nekā 10 gadus – Oto Mārtiņš Cērps, Nauris Krīgers, Mārcis Kaņepējs, Alvils Baltaisbrencis, Līva Bīriņa un Elza Lāce.
Deju kopas “Māra” stāsts aizsākās 1991. gadā, kad no Mālpils tehnikuma puišiem un Mālpils vidusskolas meitenēm izveidojās kolektīva kodols. Kolektīva pirmā vadītāja Julijana Butkeviča ielika stingrus pamatus dejas solī, stājā un vērtībās. 1999. gadā viņas darbs tika nodots pašreizējai vadītājai Maijai Orlovai, kura kolektīvu vada jau vairāk nekā 27 gadus.
Koncerta noslēgumā pateicības vārdus saņēma arī ilggadējie koncertmeistari un kolektīva atbalstītāji, kuru darbs palīdzējis uzturēt dejas ritmu un kopības sajūtu daudzu gadu garumā.
Jubilejas koncertā piedalījās deju kopa “Māra” un VPDK “Sidgunda”, bet koncerta tapšanā nozīmīgu ieguldījumu sniedza mākslinieciskā vadītāja Maija Orlova, deju pedagoģe Māra Gaile-Dišereite, koncertmeistares Ināra Daukste un Iveta Kaņepēja, skatuves noformētāja Gita Groziņa, skaņu operators Voldemārs Cērps, gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš un Mālpils Kultūras centra komanda.
Programmu vienotā, skanīgā plūdumā vadīja Agita Mačuka, savukārt muzikālo noskaņu veidoja kokles māksliniece Katrīna Mačuka.
Vakars aizritēja gaišā, Lieldienu noskaņā – piepildīts ar pateicību, atmiņām un kopā būšanas sajūtu, kas vēl ilgi saglabāsies gan dejotāju, gan skatītāju sirdīs.
Foto: Viktorija Maško
Nepietiekamā pieteikumu skaita dēļ mazo vokālistu konkurss “Cālis 2026”, kas bija plānots 12. aprīlī, tiek pārcelts uz 13. jūniju plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.
Konkursā aicināti piedalīties pirmsskolas vecuma bērni līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot) no visa Siguldas novada.
Dalībnieki konkursā piedalīsies divās vecuma grupās:
1. grupas dalībniekam pēc brīvas izvēles jāsagatavo viena dziesma – latviešu tautasdziesma vai komponista oriģināldziesma.
2. grupas dalībniekam pēc brīvas izvēles jāsagatavo divas dziesmas – latviešu tautasdziesma/latviešu tautasdziesmas apdare, kā arī komponista oriģināldziesma.
Konkursantu sniegumu vērtēs profesionāla žūrija, ņemot vērā vokālās prasmes, repertuāra izvēli atbilstoši vecumam un spējām, skatuves kultūru, atraktivitāti un priekšnesuma radošumu. Visi konkursa dalībnieki saņems pateicības balvas.
Pieteikšanās konkursam tiks pagarināta, un informācija par jauno pieteikšanās termiņu sekos drīzumā.
Esošie pieteikumi tiks saglabāti uz 13. jūnija (pārceltā datuma) konkursu. Tiem, kuri jau ir nosūtījuši pieteikumus, anketa atkārtoti nav jāaizpilda.
16. aprīlī plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” aprīļa saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci.
Sarunas tēmas: folkloras nozīme Atmodas laikā; grupa “Iļģi” cauri laikiem; latviešu un citu tautu folklora – līdzīgais un atšķirīgais; mīts un rituāls tautas mūzikā un tekstā; postfolklora: folkroks, elektrofolks, folkmetāls u. c.; latviešu folklora pasaulē, koncerttūres; seno tekstu un mūzikas kontinuitāte; latviešu folkloras nometnes un izglītošana.
Ilga Reizniece ir latviešu mūziķe, folkloriste un pedagoģe, mūsdienu tautas mūzikas grupas “Iļģi” dibinātāja un dalībniece. Mācījusies Emīla Dārziņa nūzikas vidusskolā un Latvijas Valsts konservatorijas vijoļspēles klasē. Pēc studijām pievērsusies latviešu folkloras izpētei un popularizēšanai. Pirmā grupa – “Bizīteri”. 1981. gadā dibinājusi savu grupu “Iļģi”. Lai apzīmētu tās muzicēšanas stilu, radījusi jēdzienu “postfolklora”. Astoņdesmitajos gados aktīvi darbojusies arī folkloras draugu kopā “Skandinieki”. Ar “Iļģiem” Ilga Reizniece koncertējusi Latvijā un ārpus tās – Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Polijā, Krievijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citur. Pedagoģes darbā mūziķe tautas mutvārdu daiļrades mantojumu nodevusi nākamajām paaudzēm.
1998. gadā Reiznieces vadītā grupa “Iļģi” saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu par CD “Saules meita” un koncertprogrammām Latvijā un ārzemēs. “Iļģu” albumi vairākkārt apbalvoti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā “Labākais tautas mūzikas albums”. Mūziķe apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002), Lielo folkloras balvu un Luda Bērziņa prēmiju. Par “Iļģu” mūziku dejai “Trejdeviņus ziedus plūcu” viņa saņēmusi “Autortiesību bezgalības balvu 2017”. Šogad “Iļģi” saņēmuši “Zelta mikrofonu” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Foto: Karlis Volkovskis
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstnieci Ilzi Jansoni; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Ikviens Siguldas novada iedzīvotājs ir aicināts sanākt kopā un svinēt 4. maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu.
Kā ik gadu aicinām iedzīvotājus savās kopienās, ģimenēs, māju pagalmos, draugu lokā vai darbavietās uzklāt baltus galdautus un piedalīties brīvības un neatkarības svinēšanā un godināšanā.
Svētku noskaņa: kopā būšanas prieks, piederības sajūta, balti krekli, balti galdauti un mastā Latvijas valsts karogs.
Vieta: pie dabas, māju pagalmos vai ielu krustojumos, mazdārziņos vai pilsētvidē.
Aktivitātes: kopīga kaimiņu sapulcēšanās, ģimenes svētku pusdienas, atmiņu stāsti, sadziedāšanās, velobraucieni, pārgājieni vai citas aktivitātes.
Laiks: pēc brīvas izvēles 4. maijā no plkst. 13.00 līdz 18.00.
Siguldas novada pašvaldības kultūras iestādes iespēju robežās parūpēsies par tehnisko nodrošinājumu daudzdzīvokļu māju pagalmos, nodrošinot inventāru (galdus, krēslus), ja tas nepieciešams. Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu norises vietās, kur vienkopus plānots sapulcināt vismaz 30–50 svinētājus, tiks nodrošināts muzikāls sveiciens.
Svinību norises vietas lūgums pieteikt līdz 27. aprīlim, rakstot uz e‑pasta adresi dace.plesa@sigulda.lv.
Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 14.00 Turaidas muzejrezervāts aicina ģimenes ar bērniem un draugiem izbaudīt pavasara atnākšanu, izšūpojoties muižas šūpolēs un piedaloties Lieldienu tradīcijās kopā ar kapelu “Brička”.
Visi aicināti ņemt līdzi savu krāsoto olu, lai piedalītos olu kaujās un ripināšanas sacensībās. Būs iespēja krāsot oliņas arī uz vietas – lielajā katlā virs ugunskura. Muižas izrotātās šūpoles tiks atslēgtas ar īpašu rituālu, dodot iespēju ikvienam kārtīgi izšūpoties, lai vairotu spēku un prieku visam gadam. Kapela “Brička” ar dziesmām un rotaļām izvadīs cauri senajām Lieldienu svinēšanas tradīcijām, radot pavasarīgu svētku atmosfēru.
Lieldienas ir gadskārtu ieražu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Ar rituālām darbībām tiek rosināta zemes atmoda un auglība, veicinot labu ražu, veselību, prieku un veiksmīgu vasaras darbu cēlienu. Gadsimtu gaitā tautas tradīcijas savijušās ar kristīgajām paražām, savstarpēji papildinot viena otru un pārmantojot vērtības no paaudzes paaudzē.
Savukārt 5. aprīlī plkst. 11.00 Turaidas baznīca notiks Lieldienu – Kristus augšāmcelšanās svētku dievkalpojums.
Ieeja pasākumā – ar Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
16. aprīlī plkst. 17.30 Mālpils Kultūras centrā notiks deju skolotājas un horeogrāfes Sarmītes Eņģeles jubilejas koncerts “Ar deju sirdī”, atzīmējot 45 darba un 65 dzīves gadus.
Koncertā skatītājiem būs iespēja iepazīt horeogrāfes radošo devumu – bērniem un pieaugušajiem radītās dejas, kas tapušas daudzu gadu garumā, iedvesmojoties no gadskārtu ieražām. Programmā piedalīsies kolektīvi, kuru ceļš bijis cieši saistīts ar deju pedagoģi Sarmīti Eņģeli.
Koncertā piedalīsies:
Sarmīte Eņģele savā radošajā darbībā radījusi vairāk nekā 75 dejas, no kurām koncertā būs skatāmas 23 spilgtākās. Bērniem veidotās dejas bieži tapušas kā rotaļdejas, ļaujot tās ne tikai izdejot, bet arī izspēlēt, tā radot patiesu prieku un iesaisti. Horeogrāfes darbi guvuši augstu novērtējumu Latvijas jaunrades deju skatēs, iegūstot I, II un III pakāpi, kā arī atzinības. Īpašu gandarījumu sniedz bērnu atsaucība – viņi šīs dejas ar prieku vēlas atkārtot pat mēģinājumos.
Sarmītes Eņģeles darba ceļš saistīts ar daudziem deju kolektīviem un izglītības iestādēm Mārupē, Mālpilī, Siguldā, Zaubē, Nītaurē un Morē. Dejas pieredze gūta Rīgas TDA “Vija”, Ķekavas TDA “Zīle”, VPDK “Mārupieši” un Mālpils Kultūras centra SDK “Kniediņš” kolektīvos. Horeogrāfes profesionālajā ceļā nozīmīgu ieguldījumu devuši pedagogi un kolēģi – Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pedagoģe Rita Spalva, Silva Štelfa no Ķekavas TDA “Zīle”. Sarmīte Eņģele vēlas pateikties ikvienam, ar kuru kopā noiets krietns radošais dejas ceļš.
Savas profesionālās gaitas skolotāja uzsāka Mārupes Kultūras namā, kur no 1981. gada vadīja jauniešu deju kolektīvu, bet no 2006. gada – bērnu deju kolektīvu “Pērlītes”. No 1993. gada iesākās sadarbība arī ar bērnu deju kolektīvu “Māriņa” Mārupes bērnudārzā “Lienīte”. Sarmīte Eņģele izveidoja kolektīvu “Saulītes” Rīgas Jauno tehniķu centrā. Šajos kolektīvos meklējami pirmie soļi un interese par bērnu deju soļiem, kas tik tuvi un nozīmīgi ir horeogrāfei Eņģelei.
Šobrīd jau 14 gadus Sarmīte Eņģele strādā Siguldas novada Mālpils pirmsskolas izglītības iestādē “Māllēpīte” radošajā un atbalstošajā kolektīvā, cieši sadarbojoties arī ar Mālpils Kultūras centra kolektīviem. Eņģeles iedotais dejas ceļš bērnos turpinās, audzēkņiem aizejot uz vidusskolām un vēlāk kultūras centriem, kur dejo daudzi Sarmītes Eņģeles audzēkņi. Šobrīd horeogrāfe strādā arī ar pašiem mazākajiem dejotājiem Mārupes Skultes bērnudārzā, kuri šogad pirmo reizi piedalīsies jubilejas koncertā. Koncerts ir stāsts par deju kā dzīves aicinājumu, kurā savijas daudz un dažādi kolektīvi, pieredze, radošums un mīlestība pret deju. Aicinām visus dejas kultūras cienītājus un interesentus apmeklēt svētku koncertu.
Ieeja – bez maksas.
Sestdien, 28. martā, Siguldas Jaunajā pilī aizvadīti piemiņas grāmatas “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis” atvēršanas svētki, godinot izcilo latviešu dzejnieku, rakstnieku, tulkotāju un literatūrzinātnieku Leonu Briedi (1949–2020). Pasākums pulcēja plašu literātu, kultūras darbinieku, akadēmiķu un sabiedrības pārstāvju loku, uzsverot autora nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras un intelektuālajā telpā.
Piemiņas grāmatā apkopots vairāk nekā 40 autoru – dzejnieku, žurnālistu, filozofu, zinātnieku un Leonam Briedim tuvu cilvēku – atmiņu, interviju un apceru kopums. Grāmata atklāj daudzšķautņainu skatījumu uz dzejnieka personību, viņa radošo darbību un ietekmi uz Latvijas literatūru un kultūras procesiem. Tajā publicēti arī paša autora stāstījumi, intervijas, kā arī literatūrzinātnieku un domātāju analītiski vērtējumi par viņa daiļradi. Piemiņas grāmatu sastādījis un autorus intervējis literatūrzinātnieks, emeritētais profesors, dzejnieka skolas un studiju biedrs Viesturs Vecgrāvis.
“Tā kā Leons Briedis pieder mūsu pēckara kultūras ievērojamākajiem un daudzpusīgākajiem pārstāvjiem, šāda piemiņas grāmata ir ļoti aktuāla. Lielākā daļa viņa darbu līdz 70. gadu vidum ir tapuši Siguldas novadā. Gaujas un dabas motīvi ir iedvesmojuši viņa talantu, sevi viņš dēvējis par Gaujmalas zēnu, smeldams ierosmes saviem dzejoļiem un esejām tieši no Siguldas apkārtnes emocionālajiem iespaidiem. Tieši ciešā saistība ar Siguldas novadu ir galvenais pamatojums šādas piemiņas grāmatas iecerei un veidošanai,” stāsta Viesturs Vecgrāvis.
Pasākuma laikā vairākkārt tika uzsvērta Leona Brieža īpašā saikne ar Siguldas novadu. Tieši Inčukalnā, Gaujas senielejas krastos, un Siguldā pavadītie skolas gadi veidojuši viņa personību un radošo pasaules redzējumu. Pats dzejnieks šo vietu dēvējis par savu “poētisko dzimteni”, kas būtiski ietekmējusi viņa garīgo attīstību un literāro rokrakstu.
“Šī grāmata ir solis mūsu novada un nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, atgādinot par cilvēku, kura dzīve un radošais darbs ir ierakstīts Latvijas literatūras vēsturē,” uzsvēra Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Leons Briedis Latvijas kultūrā ieņem nozīmīgu vietu kā daudzpusīgs un ietekmīgs autors, kura radošais mantojums ietver vairāk nekā 28 oriģināldarbus un desmitiem tulkojumu no dažādām valodām. Viņa sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu radījusi plaši pazīstamas un iemīļotas dziesmas, savukārt viņa dibinātie kulturoloģiskie izdevumi “Grāmata” un “Kentaurs XXI” veicinājuši intelektuālo dialogu starp Latviju un pasauli.
Laikabiedru liecībās kā grāmatā, tā atklāšanas svētkos, tiek akcentēta Leona Brieža idejiskā nostāja – viņš tiek raksturots kā “brīvības bruņinieks”, kurš padomju laikā aizstāvēja garīgo neatkarību, saglabājot uzticību savām vērtībām un radošajai brīvībai.
“Šī piemiņas grāmata ir arī atgādinājums, ka mūsu kultūrā ir daudz izcilu personību, kuru radošais mantojums un dzīve ir mūsu kopīgā bagātība, kas prasa nemitīgu un mērķtiecīgu popularizēšanu. Viens no galvenajiem ir mūsu novadnieks Leons Briedis,” stāsta Viesturs Vecgrāvis.
Interesenti aicināti iepazīties ar piemiņas grāmatu “Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis”, kas pieejama Latvijas grāmatnīcās un Siguldas novada bibliotēkās.
Grāmatas izdošanu atbalstījusi Siguldas novada pašvaldība. Grāmatu izdevis apgāds “Laika grāmata” Ligitas Kovtunas vadībā.
Mālpils Kultūras centrā 30. martā norisinājās Siguldas novada izglītības iestāžu interešu izglītības pulciņu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa “Te sākas mana pasaule” I kārta, kurā tika iesniegti un vērtēti vairāk nekā 40 jauno mākslinieku gan individuālie, gan grupu kopdarbi. Mākslas darbos bija vērojama tehniku, materiālu un radošo pieeju daudzveidība – keramikas darbi, telpiski veidotas figūras un objekti, tekstila apdruka, kompozīcijas ar floristikas elementiem un citi, apliecinot skolēnu un pedagogu radošo potenciālu un vēlmi eksperimentēt ar dažādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.
Šī gada konkursa mērķis bija bērnu un jauniešu kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā lietpratības veicināšana un lokālpatriotisma stiprināšana. Skolēni tika rosināti darināt un veidot darbus kā prezentācijas priekšmetus par savu dzimto vietu, vai kultūrvēsturisko novadu, vienlaikus rosinot bērnu un jauniešu radošo spēju attīstību un iniciatīvu izteikt sevi ar dažādiem mākslas izteiksmes līdzekļiem. Konkurss sniedz iespēju arī sekmēt mākslas pulciņu interešu izglītības pedagogu sadarbību un pieredzes apmaiņu.
Konkursā iesniegtos darbus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Inčukalna mākslinieku kopas dalībniece Jolanta Bodniece, māksliniece un mākslas pedagoģe Anete Kalniņa un keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica.
Konkursa Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kārtai, kas šogad norisināsies turpat, Mālpilī, ar noslēguma pasākumu un laureātu apbalvošanu 24. aprīlī plkst. 12.00, tika izvirzīti 13 labākie Siguldas novada interešu izglītības pulciņu darbi, kurus veidojuši gan individuāli jaunie mākslinieki, gan mākslinieku grupas.
Konkursa otrajai kārtai izvirzīti:
Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa “Te sākas mana pasaule” Siguldas novada kārtas darbi līdz 15. aprīlim ir apskatāmi Mālpils Kultūras centra otrā stāva foajē. Turpat būs skatāma arī konkursa II – Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kārtas izstāde.
Laipni aicināts ikviens baudīt Siguldas novada un Vidzemes reģiona mākslas pulciņu skolēnu veikumu!
No 23. marta līdz 1. maijam 23 vietās Latvijā norisinās amatierkoru skates. Viena no tām notiks Siguldā, 11. aprīlī, plkst. 11.00 un 15.00 Siguldas 1. pamatskolā, kur pulcēsies Ādažu, Ropažu, Saulkrastu un Siguldas novadu kori.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs amatierkoru skates rīko, lai apzinātu koru dalībnieku kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, veicinātu koru māksliniecisko izaugsmi un attīstību, kā arī koptu un pilnveidotu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgo koru kopdziedāšanas tradīciju, īpašu uzmanību pievēršot a cappella izpildījumam.
Skates programma:
Skate plkst. 11.00:
Starpbrīdis
Rezultātu paziņošana
Skate plkst. 15.00:
Starpbrīdis
Rezultātu paziņošana
Ieeja pasākumā – bez maksas.
No 1. aprīļa Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma Vidzemes reģiona interešu izglītības pulciņu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu izstāde “Te sākas mana pasaule”. Izstāde ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotā konkursa otrā kārta.
Vidzemes kultūrvēsturiskā novada konkursa–izstādes darbu organizatore, Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica norāda: “Bērnu darbi ir ļoti krāšņi, veidoti dažādās tehnikās un šajā konkursā īpaši izceļ dzimtās vietas unikalitāti. Te ir viss, kas raksturīgs Vidzemei, bet ir arī pārsteigumi. Aicinām ikvienu aplūkot jauno talantu izstādi Mālpilī.”
Izstādē aplūkojami darbi no Siguldas, Gulbenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Valkas, Limbažu, Ādažu, Saulkrastu, Ropažu, Ogres, Alūksnes un Lielvārdes novadiem. Darbu autori ir bērni un jaunieši, kas piedalījušies Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā konkursā.
Konkurss “Te sākas mana pasaule” tiek īstenots visā Latvijā, un tā mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu radošo pašizpausmi, kultūras izpratni un lokālpatriotismu. Dalībnieki savos darbos atspoguļo dzimtās vietas, novada un kultūrvēsturiskās vides vērtības – simbolus, tradīcijas, sadzīvi un apkārtējo vidi.
Konkurss norisinās divās kārtās. Pirmā kārta notika 2026. gada janvārī un februārī izglītības iestādēs, kur tika atlasīti labākie darbi nākamajam posmam. Savukārt otrā kārta notiek aprīlī katrā kultūrvēsturiskajā novadā, kur darbi tiek izstādīti un vērtēti reģionālā līmenī.
Vidzemes reģiona otrās kārtas norise šogad uzticēta Siguldas novada Mālpilij – 21. aprīlī Mālpils Kultūras centrā darbu vērtēšanu veiks VIAA izveidota profesionāla komisija.
Mālpils Kultūras centrā izstāde kalpo kā publiski pieejama konkursa darbu ekspozīcija, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt bērnu un jauniešu radošo redzējumu jau pirms oficiālās vērtēšanas Vidzemes kārtā. Izstādi Mālpils Kultūras centrā veidoja Mālpils Mūzikas un mākslas skolas direktore Māra Ārente un Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Māl-pils” vadītāja Guna Petrevica.
Izstāde apskatāma līdz 24. aprīlim Mālpils Kultūras centra 2. stāva vestibilā.
Vienlaikus līdz 15. aprīlim Mālpils Kultūras centrā apskatāmi arī Siguldas novada izglītības iestāžu un interešu izglītības pulciņu dalībnieku darbi, kas tapuši šī konkursa ietvaros.
Ieeja – bez maksas.
Lieldienu laikā, no 4. līdz 6. aprīlim, Siguldā jau desmito reizi notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls, kuru sestdien, 4. aprīlī, plkst. 12.00 tradicionāli atklās Zaķu olimpiskais skrējiens ar startu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Tradicionāli aptuveni kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz Siguldas Svētku laukumam dalībniekiem uzturēt sportisko garu palīdzēs novada lepnums – leģendārie olimpieši: brāļi Šici, Inārs Kivlenieks un Mārtiņš Bots. Tomēr jubilejas reizē sporta čempioniem uz starta līnijas pievienosies arī mūziķi, televīzijas un radio personības, kuras, veidojot savas šūpoles, reiz ir palīdzējušas ielikt festivāla pirmos atspērienus – Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Rūta Dvinska un citi.
Skrējienā aicinām piedalīties lielus un mazus skrējējus, jo tas būs jautrs, drošs un ģimenēm draudzīgs. Vienīgais nosacījums, lai piedalītos skrējienā, ir ērts apģērbs un zaķa ausis, kuras noteikti jāņem līdzi – pašu darinātas vai pirktas, līmētas, krāsotas vai grieztas!
Skrējiena un vienlaikus arī festivāla starta signāls būs Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējas Elīnas Ievas Botas un kultūras centra “Siguldas devons” direktora Kristapa Kiršteina dueta pārziņā.
Sasniedzot finišu, Zaķu skrējiena dalībnieki kopā ar olimpiešiem varēs kārtīgi izvingroties, iesildīties Šūpoļu festivāla baudīšanai, izcīnīt uzvaras olimpiskajās olu kaujās un uzgrauzt pa sulīgam olimpiskā spēka burkānam.
Godinot 10. Zaķu skrējienu, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā kopā ar festivāla simbolu – ziedošo zaķi – šogad atcilpos kupla zaķu saime, kas ar lielu prieku aicinās festivāla apmeklētājus iemūžināt satikšanos fotogrāfijās.
Jau ziņots, ka no 4. līdz 6. aprīlim Siguldā norisināsies Lieldienu tradīcijām bagātais Šūpoļu festivāls, kura laikā pilsētas galvenajos laukumos būs izvietotas šūpoles un vides objekti, ko aplūkot un izmēģināt pastaigu maršrutā Siguldas dzelzceļa stacijas laukums–Svētku laukums. Atsevišķi objekti un šūpoles atradīsies arī citviet Siguldas novadā un iecienītākajās Gaujas Nacionālā parka skatu vietās.
Visus festivāla objektus palīdzēs atrast sociālo tīklu konti un sigulda.lv pieejamā digitālā festivāla karte.
Liec kabatā raibu Lieldienu olu, zaķa ausis un tiekamies uz festivāla starta līnijas!