8. novembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina piedalīties pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas notikumā “Cauri tumsai ar grāmatu”, atzīmējot 500 gadus kopš pirmās grāmatas iespiešanas latviešu valodā.
Pasākumi notiks ne tikai klātienē LNB, bet tiešraide no LNB, Latvijas reģionu bibliotēkām un diasporas kopienām būs skatāma no plkst. 11.00 līdz 16.00 Siguldas novada bibliotēkā, ko papildinās pasākumi dažādu vecumu grupām un interesēm. Plkst. 12.50 tiks pārraidīta arī piecu minūšu tiešraide no Siguldas novada bibliotēkas.
Notikuma “Cauri tumsai ar grāmatu” režisors Reinis Suhanovs un LNB darbinieki ielūdz uz kopīgiem svētkiem – visai tautai Latvijā un pasaulē nozīmīgo latviešu grāmatas piecsimtgadi. Režisors uzsver: “Rakstīts teksts ir nācijas spēcinošais avots. Pārfrāzējot grupas “Pērkons” dziesmu: cik ilgi būs latviešu tekstu rakstītāji un lasītāji, tik ilgi mēs arī dzīvosim.”
LNB atgādina, ka ikviens līdz 8. novembrim ir aicināts iesaistīties tautas akcijā “Mans grāmatplaukts”, nofotografējoties ar savu mājas bibliotēku un atsūtot foto ar nelielu aprakstu, anketa pieejama šeit.
Notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500” un tā kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atbalsta LR Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Latviešu grāmatas 500. jubileja šogad ir iekļauta UNESCO Latvijas svinamo gadadienu kalendārā – kā kultūrvēsturiski nozīmīgs datums, kas bijis izšķirīgs aizsākums latviešu valodas izplatībai, attīstībai un nācijas izveidei, pastāvēšanai, identitātei.
16. novembrī plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Astotā bezgalība” – veltījums dvīņu mākslinieku Anitas Celmas un Jura Gagaiņa radošajam veikumam mūža garumā.
Izstāde “Astotā bezgalība” veltīta dvīņu – tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa (1944–2017) – 80 gadu jubilejai. Abi mākslinieki kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidojuši nozīmīgu devumu Latvijas lietišķajā mākslā, katrs savā materiālā – Celma krāsā un šķiedrā, Gagainis formā un metālā.
Par gaidāmo izstādi Anita Celma saka: “Cilvēka dzīve ir kā laika nogrieznis ar iezīmētiem atskaites punktiem. Nonākot pie kādas nozīmīgas iedaļas, mēs atskatāmies uz noieto ceļu un paveikto. Jo tālāk ejam, jo svarīgāk ir apzināties padarīto. Katram šī iedaļa ir atšķirīga un konkrēta, taču paveiktais turpina dzīvot… Izstādi “Astotā bezgalība” vēlos veltīt savai un dvīņubrāļa Jura Gagaiņa lielajai iedaļai – 80, kurā apkopots mūsu darbs un sasniegumi. Skaitlis astoņi simbolizē to, kas mums ir, un to, ko esmu pārkāpusi. Apgrieztais astoņi vizuāli atgādina bezgalību – tā ir vieta, kur turpina dzīvot mana brāļa paveiktais un radītais.”
Izstādē satopas divas radniecīgas, bet atšķirīgas pasaules – Anitas Celmas gobelēnu emocionālā krāsu valoda un Jura Gagaiņa precīzi kaltais metāls, kur doma un forma saskaņojas vienotā veselumā. Nosaukums “Astotā bezgalība” simbolizē vienotību un nepārtrauktību, dvīņu saikni, kas turpinās caur mākslu arī pēc dzīves robežām. Tā ir saruna starp brāli un māsu, starp maigumu un stingrību, gaismu un spīdumu – par radošuma spēku un cilvēka iekšējo bezgalību.
Izstādē būs apskatāmi abu mākslinieku darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tukuma muzeja un personīgiem krājumiem.
Anita Celma (1944) – tekstilmāksliniece, kas kopš 1969. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Valsts Mākslas akadēmiju tekstilmākslas nodaļā pie Rūdolfa Heimrāta. Strādājusi kombinātā “Māksla” kā galvenā māksliniece, vēlāk – mākslas padomē, kā arī pasniegusi aušanu un vizuālo mākslu. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre kopš 1994. gada. Saņēmusi Grand Prix starptautiskajā izstādē “Līnija” (1999). Darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Specializējas gobelēna tehnikā, izmantojot vilnu, sizalu un krāsainas šķiedras.
Juris Gagainis (1944–2017) – viens no izcilākajiem Latvijas metālmāksliniekiem, starptautiski atzīts meistars. Viņa darbus raksturo domas un materiāla harmonija, precizitāte un uzticība amata tradīcijām. Gagainis radījis rotas, svečturus, gaismas ķermeņus, balvas, lielformāta objektus un interjera dizainu, tostarp darbus Rīgas lidostā. Piedalījies vairāk nekā 200 izstādēs, vadījis simpozijus, bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Metālmākslas meistardarbnīcas dibinātājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Grand Prix un citām starptautiskām godalgām. Viņa māksla apvieno loģiku, ritmu, formu un spīdumu, radot darbus, kas kļuvuši par Latvijas dizaina kvalitātes etalonu.
Izstāde bez maksas pieejama apmeklētājiem kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā līdz 3. janvārim.
Siguldas novada pašvaldība aicina līdz 15. decembrim pieteikt projektus Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā. Konkursa mērķis ir atbalstīt novada kultūrvidi bagātinošu un sabiedrībai nozīmīgu pasākumu realizēšanu plašai mērķauditorijai 2026. gadā, tādējādi atbalstot sabiedrības aktīvu iesaisti novada kultūras dzīves veidošanā. Ar 2025. gada finansējuma saņēmējiem iespējams iepazīties šeit.
Par Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursa 2026. gada prioritātēm noteiktas:
Šī gada nolikumā paredzētas izmaiņas finansējuma piešķiršanas kārtībā – nolikums paredz iespēju atsevišķu tāmes pozīciju izdevumus segt ar pašvaldības īpašumā esošo materiāltehnisko bāzi, ja tā minētajā laika posmā nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Šāds risinājums izvēlēts, lai rastu iespēju atbalstīt daudzskaitlīgāku projektu norisi.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona. Katrs pretendents konkursā var iesniegt ne vairāk kā divus projektus.
Iesniegtos projektus vērtēs konkursa komisija septiņu locekļu sastāvā, ņemot vērā katra projekta oriģinalitāti, sasaisti ar Siguldas novada kultūrvidi, sabiedrības līdzdalību projekta norisē, projekta iesniedzēju pieredzi un citus būtiskus aspektus, pamatojoties uz konkursa nolikumā ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Konkursā tiks atbalstīti augstāko vērtējumu ieguvušie projekti.
Pašvaldības līdzfinansējums viena projekta realizēšanai ir ne vairāk kā 7000 eiro, un tas nevar pārsniegt 90 % no projekta kopējām izmaksām. Konkursā pieejamais finansējuma apjoms ir 55 000 eiro. Lēmumu par konkursā atbalstāmajiem projektiem ekspertu komisija pieņems līdz 2026. gada 15. janvārim.
Aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa, projekta apraksts, tāme un cita informācija līdz 15. decembrim jāiesniedz personīgi Siguldas novada klientu apkalpošanas centros to darba laikā vai nosūtot pa pastu, un projekta kopiju elektroniski nosūtot uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv. Projektu var iesniegt arī elektroniski parakstīta dokumenta formā vienotā dokumentā, nosūtot to uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv.
Lai pārbaudītu, vai projekta apraksts sagatavots kvalitatīvi, interesenti pirms projekta iesniegšanas aicināti iepazīties arī ar projektu vērtēšanas kritērijiem.
Ceturtdien, 27. novembrī, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies informatīvs seminārs par projekta sagatavošanas jautājumiem. Pieteikšanās rakstot uz e‑pasta adresi kristine.lapina@sigulda.lv.
1. novembra vakarā Vidzemes prozas autori, vērtētāji un klausītāji pulcējās mākslas telpā “Mala” uz otrajiem Vidzemes Prozas lasījumiem. Par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Viņa pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Klātesošos uzrunāja Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktore Agrita Laudurga un Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, vakaru vadīja dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs, muzicēja latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore Helēna Kozlova.
Vidzemes Prozas lasījumos izskanēja piecu Vidzemes autoru prozas darbi: Andris Habermanis no Siguldas novada lasīja garstāsta “Paceltuve” fragmentu, Anna Kalna no Valmieras stāstā “Kaite” pievērsās rakstīšanas kaitei, Aukstums/Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas” radīja pirmsapokaliptiskas noskaņas, kas atbalsoja Ukrainā notiekošo karu, Mārīte Tabita Kalniņa no Ogres stāstā “Sēņotāji” risināja iejūtības tēmu, bet Ulrika Ūpe no Siguldas iejutās vīrieša ādā stāstā “Jaunais papucis”.
Žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, par laureāti pasludināja Renāti Mālmani, kuras stāstu būs iespēja dzirdēt decembra sākumā “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Vidzemes Prozas lasījumu autori saņēma arī speciālbalvas no drukātajiem literatūras žurnāliem:
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīja Cēsīs, bet nākamajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākuma organizēšanā sadarbojās Siguldas un Cēsu novada pašvaldības un viesmīlīgi uzņēma mākslas telpa “Mala”.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Edgars Semanis
15. novembrī plkst. 12.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz mākslas vēsturnieces Baibas Vanagas priekšlasījumu ““Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb diskusijas un vērtējumi par māksliniecēm Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
1912. gada 27. septembrī Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku, kas nozīmē pilnīgi no savas dabas atteikties. Tādēļ viņa mākslu sajūt tikai kā slogu, ne kā atsvabināšanu.” Dzejniekam nepiekristu Parīzē studējošā jaunā latviešu gleznotāja Milda Grīnfelde (dz. Brante, 1881–1966), kas 1909. gada 25. janvārī vēstulē vīram rakstīja: “Kas gan ir burvīgāks par mākslu, jūs, nemākslinieki, to nevarat saprast jeb negribat. Tas ir dievišķīgs uguns. Tu teiksi, ka mīlestība ir tikpat dievišķa. Jā, bet mani tas traucē, ka zinu, ka viņa var zust. To [mākslu] nekas un neviens nevar atņemt.”
Ieskatoties latviešu un vietējā vācu presē, redzams, ka Latvijas sabiedrībā par tā saukto “sieviešu jautājumu” jeb sieviešu kustību un emancipācijas jautājumiem tika runāts jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem, īpaši asām diskusijām izvēršoties 90. gados, kad šī tēma ienāca arī literatūrā. Gadsimtu mijas presē daudz tika rakstīts par sieviešu izglītošanās iespēju paplašināšanu un pievēršanos profesionālajai darbībai, tai skaitā radošajam darbam, gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās, iekļaujot arī daudzus šodien pazīstamus sabiedriskos un kultūras darbiniekus.
Priekšlasījums iepazīstinās ar sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā, sabiedrības priekšstatiem un asākajām diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā, pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār, kā arī piedāvās ieskatu izstāžu apskatnieku un mākslas kritiķu atsauksmēs par vietējo mākslinieču darbiem un viņu līdzdalību izstādēs. Dr. art. Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore. Uzrakstījusi doktora disertāciju “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gs. vidus līdz 1915. gadam” (Latvijas Mākslas akadēmija, 2015), lasījusi referātus un publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par māksliniecēm, vēsturiskajām kolekcijām un mākslas dzīvi Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Foto: Gleznojoša sieviete. Nezināma autora fotogrāfija no kāda vācbaltiešu ģimenes albuma. 20. gadsimta sākums. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izceļ Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniedz ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
14. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un draugu koncerts “Latvija. Draugi. Mēs”.
Koncertā uzstāsies: BDA “Teiksmiņa” 7.–9.klase, TDA “Teiksma” studija (Rīga), BJDK “Pīlādzītis” (Ogre), TDA “Drīziņš” un “Drīziņa” studija (Dobele), TDA “Vidzeme” (Madona) un divi JDK “Vizbulīte” sastāvi (Sigulda).
Kad Skolēnu dziesmu un deju svētki ir beigušies, cikls sākas no jauna – ejam tālāk, meklējam jaunas dejas un projektus, radām savu programmu un draudzējamies. Deju kolektīvam ir liels prieks, ka laika gaitā izveidojušies ilggadēji draugi un rodas arvien jauni.
Ikviens ir laipni aicināts uz koncertu, kura dalībnieki jau ir ceļā uz jauniešu deju kolektīvu svētkiem, kas maijā notiks Liepājā.
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmsskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, – bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
13. decembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu – komponista Riharda Zaļupes programmu “Svētā nakts”. Koncerts piedāvās gan meditatīvas, apcerīgas kompozīcijas, gan svētku noskaņām piepildītus skaņdarbus.
Koncertā īpaša uzmanība tiks pievērsta Zaļupes “Svētā nakts mesai” – kompozīcijai balsīm, sitaminstrumentiem un elektronikai. Šī mūzika iedvesmo mieru, apceri un emocionālu dziļumu, piedāvājot lēnu, meditāciju veicinošu skanējumu ar spēcīgu liturģisko tekstu.
Programmā iekļauti arī citi svētku noskaņām bagāti skaņdarbi. Klausītāji dzirdēs pasaulē labi pazīstamo melodiju “Amazing Grace” īpašā aranžējumā, kā arī ritmisko un dinamisko svītu “Ziemassvētku melodijas”. Koncerta muzikālo krāsu pastiprinās neparastais instruments – Ravvast rokas panna (bunga), kuras liriskais un apcerīgais skanējums piešķirs koncertam unikālu atmosfēru.
Īpašā viesmāksliniece koncertā būs dziedātāja Annija Putniņa – spoža jaunā balss, kas aktīvi veido mūsdienu Latvijas mūzikas seju. Viņas emocionāli piesātinātais un daudzveidīgais izpildījums ir augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiski.
Rihards Zaļupe ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kura daiļrade aptver akadēmisko un populāro mūziku, teātra skaņdarbus un kino. Ar emocionāli piesātinātu, laikmetīgu un tehnoloģiski inovatīvu stilu viņš radījis muzikālo valodu, kas rezonē gan Latvijā, gan starptautiski.
Biļetes cena – 20 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
6. novembrī Turaidas muzejrezervāts aicina uz gadskārtējo konferenci Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, lai informētu par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Tiks akcentētas daudzveidīgās vēstures liecības, kas ļauj pilnīgāk iepazīt Turaidas vēsturiskā centra mantojumu, komplektēt krājumu, veidot ekspozīcijas un izstādes, kā arī piedalīties starptautiskos projektos.
Turaidas vēsturiskais centrs kopš 2022. gada ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma zīmes sarakstā. Tam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība, un tas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi.
Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Dainu kalnam 40” un izstādi “Grāmatniecības pērles Turaidas muzejrezervātā”, kā arī piedalīties jaunā Turaidas muzejrezervāta krājuma kataloga “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas” atvēršanā.
Programma:
Plkst. 9.15–10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds.
Plkst. 10.00 – konferences atklāšana:
Plkst. 10.10–12.00 – ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.40 – izzinošs pārgājiens:
Plkst. 12.40–13.20 – pusdienu pauze:
Plkst. 13.20–15.00 – ziņojumi un kataloga atvēršana:
Plašāka infromācija par konferenci zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.
Dalība konferencē – bez maksas. Pieteikt dalību konferencei iespējams līdz 4. novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm novembrī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja” Siguldā
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
Piektdien, 14. novembrī, plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils salona izstāžu telpās tiks atklāta mākslinieka Elmāra Gaigalnieka jaunākā darbu izstāde “SPĒKS BŪT!”. Izstādē būs apskatāmi mākslinieka paši jaunākie darbi, kas tapuši šoruden.
“Spēks ir iet tur, kur citi baidās pat paskatīties.” Frīdrihs Nīče
“Tas ir – tieši tur, no kurienes visi novēršas, kur ir tumšs, satraucoši un neierasti. Tur, kur nav aplausu, esi tikai tu un tava patiesība. Spēks nav izrādīšanās pārliecībā vai skaļa bļaušana. Tas ir klusa iešana sevī, par spīti, bez atbalsta, tādēļ, ka Tu zini – cita ceļa nav.” Viešu Elmārs
“Kopš studiju gadiem Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā esmu darbojies dažādos mākslas laukos. 2000. gados Dailes teātrī strādāju pie vairāku scenogrāfiju veidošanas teātra izrādēm, tajā skaitā, izrādei “Ilgu tramvajs”. Ārpus teātra veidojis scenogrāfijas 7 teātra izrādēm, tai skaitā izrādei “Satezeles zelts”. Turaidas muzejrezervātā esmu izveidojis vairāk nekā četrpadsmit zāles ekspozīcijas, no kurām viena ieguvusi pirmo vietu starptautiskā muzeju vērtējumā Barselonā. Bez darba mākslas skolās, esmu veidojis arī dažādus interjera risinājumus un iekārtojumus – kazino, veikalu, kafejnīcu, baznīcu un privātmāju interjerus. Esmu radījis unikālu smilšu mākslas tehnoloģiju un izrādi smilšu gleznu reklamēšanai. Esmu piedalījies daudzās Siguldas, Cēsu un Latvijas mēroga izstādēs, kā arī man bijušas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šobrīd vairāk pievēršos zīmēšanai un glezniecībai. Esmu tajā dzīves posmā, kad citu domas par maniem darbiem mazāk interesē. Dzīvoju laukos, senā lauku sētā mācos būt laimīgs!” tā par savu radošo darbu stāsta pats mākslinieks Elmārs Gaigalnieks.
Izstāde “SPĒKS BŪT!” būs apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā no 14. novembra līdz 11. janvārim. Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā, izstādes atklāšanas dienā ieeja bez maksas. Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Oktobrī Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” un Cēsu Mazais teātris īstenoja pirmo kopprojektu, skatītājiem piedāvājot muzikālu izrādi “Nepiederošiem ieeja aizliegta”. Tas ir aktuāls stāsts, kas aicina gan jauniešus, gan pieaugušos ieskatīties bērnu un pusaudžu iekšējā pasaulē, vienlaikus zīmīgi ievadot koncertzāles 25. jubilejas sezonu.
Izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta” lauj ieskatīties vienā no sarežģītākajiem bērnu un pusaudžu dzīves posmiem – pieaugšanā. Tā stāsta par brīžiem, kad emocijas ir intensīvas, attiecības neskaidras un ikdienas izaicinājumi liek mācīties saprast sevi un citus. Skatītājs tiek aicināts kopā ar varoņiem izzināt bailes, dusmas, prieku, kaunu, sajūtu sarežģītību un to, kā atrodot sapratni un atbalstu, iespējams virzīties uz priekšu.
“Mēs jau labu laiku atpakaļ sākām domāt par to, cik ļoti būtiski ir audzināt jauno paaudzi. Attiecīgi, koncertzālē tas notiek caur mūziku. Sākotnēji meklējām dažādas formas, kā mūziku un tās saturu nodot jaunākajai paaudzei. Uzrunājot Cēsu Mazā teātra kolēģus, dzima ideja par šo muzikālo izrādi un emocijām. Tās ir ļoti svarīga tēma, par ko šobrīd runāt,” atklāj Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Kristaps Gustavs Kiršteins.
Šis projekts ir turpinājums Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” uzsāktajai tradīcijai radīt oriģinālsaturu bērnu un jauniešu auditorijai. 2024. gadā koncertzāle pievērsās laikmetīgiem un saistošiem projektiem jaunākajai paaudzei, bet 2025. gads ir īpašs – koncertzāle svin 25 gadu jubilejas sezonu, kurā galvenā uzmanība veltīta bērniem un jauniešiem.
Izrāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības, Cēsu Mazā teātra, Valsts kultūrkapitāla fonda un projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu. Radošo komandu veido Latvijas teātra un mūzikas profesionāļi – dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs, režisore Liena Šmukste, komponiste Evija Vēbere un scenogrāfe Kate Krolle, kā arī aktieri Sandija Dovgāne un Valdis Vanags.
Izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta” iekļauta programmas “Latvijas skolas soma” repertuārā, tādējādi to būs iespēja redzēt skatītājiem vairākās Latvijas pilsētās.
25. oktobrī Siguldas novada bibliotēkā tika atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde. Kā ierasts, izstādes vienojošais elements ir papīrs – gan iegādāts, gan pašu gatavots, šūts, locīts, līmēts un zīmēts. Šā gada ekspozīciju vieno zilā krāsa, kas piešķir darbiem īpašu noskaņu un vienotību. Izstāde apskatāma līdz 13. decembrim bibliotēkas darba laikā.
Izstādes darbi un noskaņa burtiski ievelk zilo toņu pasaulē un daudzveidībā. Izstāde ir bagāta, krāšņa un daudzveidīga. Zilā krāsa simbolizē mieru, atklātību, sadarbību, lojalitāti, viedumu. Izstādes darbos izmantotas dažādas tehnikas un materiāli, bet pamatā tās ir papīrs, grāmatsējumi un grāmatas, piemēram, Kārļa Vērdiņa “Nepareizā dzejoļa“ grāmata, ilustrēta Ojāra Vācieša “Sveču grāmata”, Kārļa Skalbes “Ziemas grāmata”. Grāmatas veidotas no roksmēluma papīra, izšuvumiem, tekstila šķiedrām, jauktas tehnikas kolāžām, drukas ar tipogrāfijas krāsām, papīra un pērlīšu izšuvumiem, papīra kurpēm un pat papīra puzuri.
Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” projekta “Daba Rada” dalībnieki, kā arī vairākas Latvijas ādas mākslinieces, kuras papīru satiek grāmatu iesiešanas procesā, kopumā 19 mākslinieki, no kuriem četri ir no Siguldas novada: Agnese Kantiševa, Aigars Lenkevičs, Ārija Bērze, Carmen Oak, Ērika Māldere, Ērika Zutere, Evija Freidenfelde, Ilizane Grīnberga, Ilona Valaine-Blekte, Ilze Dilāne, Inese Pitkeviča, Inta Putniņa-Cīrule, Kristīne Japiņa, Līga Strapcāne, Maija Graudiņa, Sandra Dzilna, Solvita Terbeta, Zinaīda Ceske un viesmāksliniece no Vācijas Janet Sifft – papīra māksliniece, pazīstama ar saviem smalkajiem cianotipijas darbiem un bezlīmes sējuma mākslinieka oriģinālgrāmatām.
Mākslinieka oriģinālgrāmata (artist book) ir mākslas darbs – mākslinieciska izpausme, kas izmanto grāmatas formu vai funkciju. Grāmatu ilustrācijām un oriģinālām grāmatām ir ļoti sena vēsture, bet mākslinieka oriģinālgrāmatu, kādu to pazīstam šodien, sākums meklējams pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kopš tā laika nemitīgi attīstoties un pilnveidojoties. Pasaulē, īpaši Amerikā, mākslinieka oriģinālgrāmatas izpelnījušās lielu popularitāti, regulāri tiek rīkotas izstādes un pasākumi. Latvijā šis mākslas veids nepelnīti palicis novārtā, bet ar savu darbību un izstādēm ceram situāciju mainīt.