Noslēgusies konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” otrā kārta un noskaidroti finālisti, kuru stāsti izskanēs noslēguma pasākumā 1. novembrī plkst. 17.00 Mākslas telpā “Mala”, Lenču ielā 11, Cēsīs. Pasākuma laikā tiks izraudzīts viens laureāts, kurš pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
2025. gada Vidzemes Prozas lasījumos savus prozus darbus lasīs: Andris Habermanis (Siguldas novads), Anna Kalna (Valmiera), Aukstums/Renāte Mālmane (Salaspils novads), Mārīte Tabita Kalniņa (Ogre) un Ulrika Ūpe (Sigulda).
Kā atzīst konkursa žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, – visi garā nominantu saraksta stāsti būtu pelnījuši izskanēt vai tikt publicēti, jo mākslinieciskais līmenis šogad bija jūtami augstāks, nekā pirmajā gadā, tāpēc finālistu izvēlē noteicošais bija vērtētāju gaume.
Vidzemes Prozas lasījumu konkursā šogad piedalījās autori no Valmieras, Cēsu, Salaspils, Saulkrastu, Ogres, Lielvārdes, Ādažu un Siguldas novada.
Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju.
Šogad visiem Vidzemes autoriem bija iespēja piedalīties “Izglītības programmā rakstniecībā”, kurā lekcijas un nodarbības vadīja un savā pieredzē dalījās jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji – Inga Gaile, Andris Akmentiņš, Inga Žolude, Dace Vīgante, Sandra Ratniece, Ronalds Briedis, Guntis Berelis un Arno Jundze.
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīsim Cēsīs, bet nākošajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
“Vidzemes Prozas lasījumi 2025” noslēguma pasākumu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība un Mākslas telpa “Mala”.
Sadarbības partneri: Latvijas Rakstnieku savienība, Siguldas novada bibliotēka, žurnāls “Domuzīme”, literatūras žurnāls “Strāva” un mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”.
Foto: Vidzemes Prozas lasījumi 2024, foto autore: V. Maško
31. oktobrī Siguldas novada bibliotēkā gaidāms spocīgi jautrs piedzīvojums “Biblio baisulis” par šausmu tematiku literatūrā lieliem un maziem. Šī būs vienreizēja iespēja redzēt un piedzīvot, kā bibliotēka atdzīvojas pēc tumsas iestāšanās. Bibliotekāri apvienos literatūru, tehnoloģijas un zinātni, radot neaizmirstamus piedzīvojumus visa vecuma apmeklētājiem.
Pasākuma laikā no plkst. 16.00 līdz 17.00 norisināsies nodarbība “Skeletu ģimenīte, kura sapņos redz dinozaurus” pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.
Visa vakara gaitā notiks dažādas radošās darbnīcas visai ģimenei: pārsteigumi, sajūtu darbnīcas, izpētes un izzinošas aktivitātes par šausmu tematiku literatūrā. Viena no tām būs arī spoku stāstu skatuve – iespēja ikvienam dalīties ar savu spoku stāstu.
Bibliotēku nakts pasākums akcentē, ka bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī vieta, kur būt, satikties un attīstīt savas zināšanas un intereses.
Siguldas novada bibliotēka 31. oktobrī būs atvērta no plkst. 12.00 līdz 21.00. Sakarā ar pasākumu grāmatu izsniegšana un datorlasītava būs pieejama no plkst. 12.00 līdz 17.00. Pēc plkst. 17.00 bibliotēkas apmeklētāji aicināti izmantot bibliomātu grāmatu saņemšanai un nodošanai.
31. oktobra vakarā pasākumi notiks arī citās novada bibliotēkās:
29. oktobrī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā viesosies rakstniece un novadniece Ilze Upīte.
Ilze dzimusi un augusi Siguldā, absolvējusi Siguldas Valsts ģimnāziju. Viņa studējusi sabiedriskās attiecības un kultūras uzņēmējdarbību, daudzus gadus aktīvi strādājusi žurnālistikā, bet patlaban pievērsusies romānu rakstīšanai un ir ārštata autore vairākos žurnālos. Literārajai darbībai pievērsusies, strādājot žurnālistikā.
Ilze ir piecu romānu autore. 2021. gadā iznāca pirmais romāns “Galējības labirintos”, kas ieguva trešo vietu konkursā “Vakara Romāns”, savukārt ceturtais romāns “Trakās kāzas” piecas nedēļas bija TOP 10 pirktāko grāmatu sarakstā. Oktobra otrajā pusē pie lasītājiem nonāks jaunākais darbs – “Atdzimušie”, kas izgaismos jaunas šķautnes autores rokrakstā.
“Lai arī jaunā grāmata būs kas jauns manā stilā un rokrakstā, tajā pašā laikā palieku uzticīga sev, jo arī šī grāmata būs stāsts par attiecībām. Visas manas grāmatas ir par attiecību rēbusiem un anatomiju. Pasaulē nav nekā interesantāka un izaicinošāka, kā cilvēku savstarpējās attiecības. Kā mēs mijiedarbojamies? Kādēļ? Kādas savas un otra cilvēka vajadzības apmierinām vai neapmierinām? Kādas vērtības saskaras vai nesaskaras? Tā ir pasaule pasaulē. Ārkārtīgi interesanta un valdzinoša,” saka autore.
Ieeja – bez maksas.
Otrdien, 14. oktobrī, no plkst. 18.00 Inciema torņa zālē ikviens aicināts atzīmēt Anšlava Eglīša 119. dzimšanas dienu. Vakara programmā būs filmas “Puika” seanss, cienās ar tradicionālo Anšlava ābolmaizi un kopā ar kino kritiķiem notiks diskusija par recenzēšanu, aplūkojot gan Anšlava piezīmes par filmu, gan to, kā šī filma tiek vērtēta mūsdienās.
No 1950. gadiem izcilais latviešu rakstnieks, trimdinieks Anšlavs Eglītis darbojās Holivudas preses grupā (Hollywood press corps). Tas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmu zvaigznes, tikties ar aktieriem un kino industrijas pārstāvjiem, par jaunumiem kino pasaulē informēt latviešu lasītājus dažās trimdas zemēs, kā arī piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa”, laureātu nominēšanā. Savus vērojumus rakstnieks apskata grāmatā “Lielais mēmais” (1972), kurā atrodamas bagātīgas ziņas par latviešu un pasaules kino vēsturi.
Divdesmitā gadsimta izskaņā iznāca Anšlava Eglīša filmu recenziju grāmata “Ekrāns un skatuve” Māras Celles salikumā. Tajā lasāmas rakstnieka un žurnālista piezīmes par Holivudas un pašmāju filmām. Viena no recenzētajām filmām ir Aivara Freimaņa “Puika”, par ko Anšlavam nudien bija ko teikt. Tāpēc 119. dzimšanas dienas vakarpusē notiks kopīga filmas “Puika” skatīšanās un diskusija, kurā tiks salīdzināta Anšlava kritika ar šodienas skatījumu un apspriesta filmu recenzēšanas tēma kopumā. Pasākumā viesosies spilgta personība – Dārta Ceriņa.
Dārta Ceriņa galvenokārt darbojas kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada viņa ir lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet kopš 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā. Šobrīd raksta maģistra darbu un drīzumā absolvējot Tartu Universitātes maģistra studijas semiotikā. 2017. gadā absolvējusi LKA bakalaura programmu “Audiovizuālās uz skatuves mākslas teorija”. Pēdējos gados Ceriņa papildinājusi zināšanas, piedaloties skatuves un audiovizuālajai mākslai veltītās zinātniskajās konferencēs, festivālos un meistarklasēs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viņa bijusi viena no programmas veidotājām un komunikācijas izstrādātājām Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam (Baltic Sea Docs), kā arī organizējusi vairākas zinātniskās konferences, meistarklases un, radošās producentes statusā, mākslas notikumus. Veidojusi jaunā teātra festivālu “Homo Novus” un strādājusi par resursu speciālisti, producenti Latvijas Jaunā teātra institūtā. Šobrīd viņa strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā kā kuratore, digitālā kataloga redaktore un autore, līdztekus ir Dailes teātra mākslinieciskās daļas vadītāja un starptautisko projektu kuratore. Kopš 2022. gada Ceriņa ir Holivudas Ārzemju preses asociācijas piešķirtās balvas “Zelta globuss” vērtētāja, kopš 2023. gada ir FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle, bet kopš 2024. gada ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre. Veido iknedēļas recenziju raidījumu “Kur kritiķiem nav vietas” kopā ar Žulijenu Nuhumu Kulibali, kas izskan Latvijas Radio 1 kanālā katru ceturtdienu.
Uz drīzu tikšanos Inciemā!
Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
19. oktobrī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā būs iespēja baudīt sarunu šova “Krauze pret Krauzi” jaunās sezonas programmu.
Pēc plašas skatītāju atsaucības un pilnām zālēm 2024. gadā brāļi Arnis un Valters Krauzes ar lepnumu izziņo sarunu vakaru cikla “Krauze pret Krauzi” otro sezonu. Komandai pievienojas arī aktieris Andris Bulis, kura humors, teatralitāte un tautā iemīļotais skatuves šarms sola paplašināt šova dinamiku un radīt vēl vairāk neparedzamu, asprātīgu mirkļu.
“Krauze pret Krauzi” ir izjusts un pārdomāti veidots sarunu šovs ar muzikāliem elementiem, kur humors savijas ar sirsnību, pārsteigumi ar atklātību, un katrs stāsts – ar cilvēcīgu patiesumu.
Vakara gaitā skatītāji tiek aicināti ienirt dzīvās sarunās, ļauties spontānai improvizācijai un baudīt izsmalcinātus muzikālos priekšnesumus Kristapa Krievkalna muzikālās apvienības izpildījumā. Pasākumu bagātina īpaši viesi un saturs, kas uzmeklēts tās apkaimes vēstures lappusēs, kurā šovs viesojas – padarot katru vakaru unikālu un vietai piederīgu.
Pagājušajā sezonā šovs viesojās 20 dažādās Latvijas vietās, kur uz skatuves kāpa virkne sabiedrībā iemīļotu personību – aktieris Raimonds Celms, Ainars Ančevskis un Marija Bērziņa, pavārs Lauris Aleksejevs un virkne tautā iemīļotu dziedātāju – Normunds Rutulis, Ance Krauze, Mārtiņš Kanters, Kārlis Būmeisters, Uģis Roze, Kārlis Kazāks, Andris Ērglis, Ieva Akuratere, Intars Busulis, Jānis Aišpurs, koris “Anima” un citi, kā arī komponisti – Raimonds Tiguls un pat maestro Raimonds Pauls. 2025. gadā sagaidāma vēl daudzveidīgāka programma ar vēl vairāk dzīvīguma, asprātības un sirsnīgu mirkļu.
Pasākuma radošais kodols – brāļi Krauzes – katrs ar 25 gadu pieredzi televīzijas ekrānos un kopā ar veseliem 100 apaļos gados sastrādāto, ir piedzīvojuši visu: no ziņu tiešraidēm līdz šovbiznesam, no Atmodas vēsturiskajiem notikumiem līdz sabiedrības portretiem mūsdienās. Šīs pieredzes atspoguļojas sarunu šovā, kurā humors mijas ar pārdomām, mūzika – ar nostalģiju, un sarunas – ar sirsnību.
Biļetes cena – 20–30 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sigulda jau izsenis ir rudens galamērķis, bet šoruden novads aicina uz ko vairāk – izbaudīt gadalaiku nesteidzīgi, ar visām maņām, atklājot gan labi zināmas vietas, gan jaunus piedzīvojumus.
Pastaigas dabā un rudens ainavas
Rudens Siguldā nozīmē Gaujas senlejas krāsu gammu un nesteidzīgas pastaigas pilsētā un apkārtnē. Pēc vērienīgajiem centra pārbūves darbiem Sigulda kļuvusi par pievilcīgu vietu, kur baudīt atpūtu kafejnīcās un sakārtotajās ielās. Plašāka rudens izzināšana ved uz Lēdurgas dendroparku ar vairāk nekā 1000 koku un augu sugām, Mores kauju parku un briežu dārzu, Mālpils dabas taku un mājražotāju tirdziņiem, kā arī Inčukalna Medību pili un iespaidīgo Velnalu. Inciemā īpašu interesi guvusi rakstnieka Anšlava Eglīša ekspozīcija, kas aktualizējusies pēc seriāla “Pansija pilī”.
Aktīvā atpūta un piedzīvojumi
Sigulda ir arī aktīvu izaicinājumu galamērķis. Šosezon jaunums ir pirmais paddle tenisa laukums Vidzemē “Modžo padel” un “Siguldas labirints”, kas apvieno pastaigu ar spēles elementiem. Novadā pieejamas arī trīs disku golfa trases, golfs, futbolgolfs. Interaktīvu piedzīvojumu cienītājiem pieejamas mobilās spēles “Tūrists Siguldas pilsētā”, “Latvijas ekspedīcija”, “Roadgames” un “Izcilpo Siguldas novadu”. Plašāk – šeit.
Kultūra un jaunas pieturvietas
Siguldas rudens kultūras dzīvi bagātina koncertzāles “Baltais flīģelis” 25. sezona un “Siguldas devons” ar jau astoto sezonu. Turaidas muzejrezervātā oktobris ir Krišjāņa Barona 190. jubilejas mēnesis ar pārgājieniem un notikumiem, ko iespējams apvienot ar jaunās brīvdabas interaktīvās ekspozīcijas “Dabas pērles” apmeklējumu. Savukārt iespēja izzināt Siguldas Jauno pili īpašā 1930. gadu noskaņā būs 25. oktobrī, kad norisināsies Leģendu nakts.
Šoruden novads kļuvis bagātāks ar jaunām kultūrvietām – Siguldā atvērta kultūrtelpa “Blaumanis”, bet Mālpilī “Zemeņu muiža” piedāvā koncertus un meistarklases. Pie Gaujas durvis vēris “Žuļiku muzejs”, kas rotaļīgā veidā stāsta par maluzvejniecības vēsturi un papildina ekspozīciju “Gaujas plostnieku stāsts”.
Garšas, labsajūta un naktsmītnes
Siguldas rudens ir piemērots nesteidzīgai atpūtai ar gardām maltītēm un labsajūtas pieredzi. Restorāni un kafejnīcas piedāvā sezonālos ēdienus. Mālpilī katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā norisinās mājražotāju tirdziņi, bet Siguldas tirgū – tirgus dienas ar vietējiem labumiem.
Naktsmītņu klāsts kļūst arvien daudzveidīgāks – no muižām un viesu namiem līdz modernām dizaina brīvdienu mājām. Pēdējā gada laikā piedāvājumam pievienojušās “Hotel Senleja” un “Siguldas skati”. Savukārt īpašu pieredzi sniedz “Ziedlejas” un labsajūtas procedūras Krimuldas muižā, centrā “Malus” vai neparastā relaksācija bišu dziedinātavā “Montia Zummotava”. Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā iespējams rudeni izmantot arī veselības atjaunošanai. Plašāk – šeit.
Vairāk informācijas
Plašāka informācija par rudens aktualitātēm, tūrisma objektiem un maršrutiem pieejama tīmekļvietnē tourism.sigulda.lv, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Ausekļa iela 6, Sigulda) un Gaujas Nacionālā parka informācijas centrā “Gūtmaņala” (Turaidas iela 2A, Sigulda).
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja
Monta Lūsare
Foto: Viktorija Maško
16. oktobrī pirmizrādi piedzīvos Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” un Cēsu Mazā teātra pirmais kopprojekts – muzikālā izrāde “Nepiederošiem ieeja aizliegta”.
Radošo komandu veido Latvijas teātra un mūzikas profesionāļi – dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs, režisore Liena Šmukste, komponiste Evija Vēbere, scenogrāfe Kate Krolle, kā arī aktieri Sandija Dovgāne un Valdis Vanags.
“Izrāde runā par vienu no sarežģītākajiem bērnu un jauniešu dzīves posmiem – pieaugšanu,” stāsta režisore Liena Šmukste. “Tas ir laiks, kad šķiet, ka nekas neizdodas, pazūd motivācija un emocijas pārņem prātu. Bailes un nedrošība mijas ar dusmām, bēdām, prieku vai riebumu. Vienlaikus ir jāpieņem svarīgi lēmumi un jākļūst patstāvīgiem, taču to sarežģī vecāku, skolotāju un sabiedrības uzliktais spiediens. Izrādē mēs vēlamies ielūkoties šajā pasaulē tieši no bērna skatpunkta.”
Izrādes centrā ir divi jaunieši – Dārta (Sandija Dovgāne) un Bruno (Valdis Vanags). Apstākļu dēļ viņi spiesti atrasties kopā, un Dārtai nepieciešama Bruno palīdzība. Abu raksturi ir ļoti atšķirīgi, un viņiem jārod veids, kā saprasties. Kā palīdzēt cilvēkam, kurš ļoti patīk, bet bail to atklāt? Kā savaldīt dusmas, ja jūties pazemots? Kā tikt galā ar emocijām, kas traucē virzīties uz priekšu? Atbildes uz šiem jautājumiem izrādes varoņi meklēs, izmantojot elektronisko mūziku.
Evijas Vēberes radītā elektroniskā mūzika izrādē kļūst par īpaši nozīmīgu dalībnieku – tā palīdz varoņiem atklāt emocijas un veidot dialogu ar skatītājiem.
Šis projekts ir turpinājums Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” uzsāktajai tradīcijai radīt oriģinālsaturu bērnu un jauniešu auditorijai. 2024. gadā koncertzāle pievērsās laikmetīgiem un saistošiem projektiem jaunākajai paaudzei, bet 2025. gads ir īpašs – koncertzāle svin 25 gadu jubilejas sezonu, kurā galvenā uzmanība veltīta bērniem un jauniešiem.
Koncertzāles “Baltais flīģelis” mērķis ir turpināt būt nozīmīgai kultūras platformai Siguldas novadā un Vidzemē, rosinot jaunās paaudzes interesi par profesionālo mākslu un veicinot izglītotu, zinošu kultūras patērētāju veidošanos. Šajā ceļā būtiska ir sadarbība ar citām mākslas jomām – šoreiz mūzika satiksies ar teātri.
Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas mājām “Dainas” oktobrī aicina atzīmēt folklorista, valodnieka, sabiedriskā darbinieka un skolotāja Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu ar daudzveidīgiem pasākumiem, kuros piedalīties aicināts ikviens.
11. oktobrī plkst. 13.00–14.30 notiks sarunu pastaiga Dainu kalnā “Dainu kalna un Induļa Ojāra Rankas skulptūru unikalitāte šodienas acīm” ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju Artu Vārpu un mākslinieci, tēlnieka Induļa Ojāra Rankas meitu, Ilzi Egli.
18. oktobrī plkst. 10.00–18.00 norisināsies Krišjāņa Barona pārgājiens ar uzdevumiem sadarbībā ar Ziedoņa muzeju. Maršruts: Krišjāņa Barona piemineklis Siguldā–mājas “Dainas”–talka Krišjāņa Barona takā, kas tiek organizēta sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Pārgājiena noslēgums notiks Dainu kalnā kopā ar tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas” un folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu.
31. oktobrī plkst. 10.00 pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā notiks pasākums “Rīts ar tautasdziesmu. Krišjānim Baronam – 190”. Ikviens visas dienas garumā aicināts dalīties ar savu mīļāko tautasdziesmu.
Oktobrī skolēniem un citiem interesentiem tiks piedāvāta jauna interaktīva programma Dainu kalnā, kur, meklējot un risinot uzdevumus, dalībnieki atklās dainu pasauli un labāk iepazīs Induļa Rankas radītās skulptūras. Programmas izveidē iesaistījušies Ziedoņa klases pārstāvji sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Krišjānis Barons (1835–1923) plašākai sabiedrībai vislabāk pazīstams ar savu darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Tomēr viņa interešu loks un ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir daudz plašāks. Viņš bijis skolotājs, valodnieks un tulkotājs, viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājs. Viņš publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, interesējies par matemātiku, astronomiju, ģeogrāfiju u. c., kā arī sagatavojis un izdevis vairākus populārzinātniskus un izglītojošus darbus. Sava mūža pēdējo vasaru, 1922. gadā, Krišjānis Barons dzīvoja Turaidā “Dainu” mājās.
Plašāka informāciju, zvanot uz tālruņa numuru 26542116 (Ieva Malceniece). Uzzināt vairāk par pārgājienu var, zvanot uz tālruņa numuru 26357008 (Jānis Holšteins).
16. oktobrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” oktobra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku Eduardu Aivaru, kurš īstajā vārdā pazīstams kā Aivars Eipurs.
Sarunas tēmas: vai Latvija ir dzejnieku zeme; literārā akadēmija jaunajiem literātiem; dzejnieks un sabiedrība; uztveres stereotipi, saprotamā un nesaprotamā dzeja; cenzūra un pašcenzūra; dzeja un politika, godīgums pret sevi un citiem; grūti un viegli uztverama dzeja; atzinības un balvu nozīme radošajam procesam; dzejnieks – profesija vai hobijs, dzejas kritika šodien; literārās ietekmes, atdzejas pienesums un nozīme nacionālajai literatūrai; un citas.
Dzirdēsiet arī dzejoļus autora lasījumā.
Dzejnieks Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, ir vienpadsmit dzejas krājumu autors; jaunākais, “Acu dzīres”, iznācis šogad, augusta vidū. Izgudrojis dzejoļus ar gariem virsrakstiem. Dzejas krājums ”Ainava kliedz” (1996) kritikās atzīts par vienu no labākajiem 20. gadsimta 90. gados, kurš ietekmējis jaunākus dzejniekus. Par dzejas krājumu “Es pagāju” (2001) saņēmis gan Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), gan Dzejas dienu balvu (2002), kurai nominēts arī krājums “Jauns medus” (2006). Par dzejas krājumu “Sakvojāžs” ticis nominēts Literatūras gada balvai un ieguvis Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” (2012). Krājums “Parādības” bijis par pamatu dzejas izlasēm angļu un krievu valodās (abas 2018. gadā), bet krājums “Dzejoļu remonts” (2020) nominēts žurnāla “Domuzīme” balvai. Dzejas kopas iekļautas latviešu dzejas antoloģijās arī citās valodās, kā arī publicētas atsevišķi gan drukātajā periodikā, gan interneta izdevumos. Dzejoļi iekļauti 2023. gadā Somijā iznākušajā izlasē “Pieci viri laivā”. Lietuvā drīz nāks klajā Aivara dzejas un īsprozas jeb minimu, paša radītā žanra, izlasei, kuras autors paraksta ar savu īsto vārdu. Latviski iznākušas trīs minimu grāmatas. Divas no tām tulkotas arī Braila rakstā. No paša tulkojumiem izceļami V. B. Jeitsa un Dž. Donna dzejoļi. Jaunākais veikums – dažu Mikelandželo sonetu atdzejojumi.
Aivars dzimis Saulkrastu pusē, toreizējā Pabažu ciemā, desmit kilometrus no jūras. Studējis baltu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem slimnīcā, bijis galvenais redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors žurnālos un avīzēs, rakstījis slejas par aktuāliem kultūras notikumiem. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem saistīts ar jauno literātu nometni “Aicinājums”, bet, sākot ar 2005. gadu, ir Latvijas Rakstnieku savienības konsultants, strādā ar dažāda vecuma autoriem, gan iesācējiem, gan turpinātājiem. Kopš 2019. gada ir izglītības programmu kurators Jāņa Akuratera muzejā.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija) u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču. Kultūras centra “Siguldas devons” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) jau trešo reizi rīko Latvijas Ainavu arhitektūras balvu, kas šoruden godinās nozares profesionāļu sasniegumus, pievēršot uzmanību kvalitatīvas ārtelpas nozīmei sabiedrībā. Balvai nominēts arī Turaidas muzejrezervāta projekts “Turaidas muzejrezervāta astoņu vēsturisko dīķu kaskāžu atjaunošana un teritorijas labiekārtojums”. Sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju līdz 8. oktobrim norisinās sabiedrības simpātijas balsojums tīmekļa vietnē www.lsm.lv. Atbalstīsim!
Projekta “Turaidas muzejrezervāta astoņu vēsturisko dīķu kaskāžu atjaunošana un teritorijas labiekārtojums” mērķis – atjaunot vēsturisko ainavas noskaņu, kāda tā varēja būt pirms 100 gadiem, – nogāžu ganības meža ielokos ar brīvi stāvošiem lielu koku soliteriem dīķu krastos.
Projektā atjaunoti vecie dīķi to kādreizējās gultnēs, tos iztīrot, atjaunojot dambjus un restaurējot dīķu ūdens līmeņa regulatoru – meniķus. Realizējot projekta ieceri, meža parkā atbilstoši 20. gadsimta sākuma ainavisko parku tradīcijām Eiropā un Latvijā izmantoti tā laika meža ainavu parku elementi – tiltiņi, soliņi, takas.
Turaidas apvidus ir bagāts ar neskaitāmiem strautiņiem un avotiņiem. Turaidā konstatēti 85 strautiņi, 81 avotiņš un vairākas mazas upītes ar kopējo garumu līdz 6 kilometriem. Daļa no tiem ir Turaidas dīķu ikdienas barotāji. Tekošais ūdens Turaidas muižas īpašniekus rosinājis veidot ūdenskrātuves gravās un bedrēs ar dambju palīdzību.
Pirmie dīķi veidojās “bruņinieku bedrēs” (bedrēs, kas radās, rokot mālus ķieģeļiem pils ēku būvēšanai, ievadot tajās strautiņu ūdeņus. Dīķi Turaidas muižas centrā pieminēti un kartēs attēloti jau kopš 16. gadsimta. Pašreiz Turaidas muzejrezervāta teritorijā apzinātas 26 seno dīķu vietas, no tām 17 vietās ierīkoti dīķi.
Latvijas Ainavu arhitektūras balvas mērķis – veicināt sabiedrības un citu nozaru speciālistu izpratni par ārtelpu kā nozīmīgu estētikas un sociālas vides saskarsmes vietu, nacionālas un vietējas nozīmes kultūrvides stiprinātāju un ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.
2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvas ceremonija norisināsies šī gada 10. oktobrī. Plašāka informācija.
9. oktobrī plkst. 17.00 Allažu bibliotēkā norisināsies Lailas Koceres personālizstādes “Citas vērtības” atklāšanas svētki.
Laila Kocere ir dizainere un māksliniece, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, darbojas Inčukalna mākslas kopā un rokdarbu studijā “Pūrs”. Papildinājusies Industriālā dizaina un mākslas universitātē Lincā, Austrijā, un Viļņas Mākslas akadēmijā, Lietuvā, kas veidoja interesi par lietām un procesiem, sakarībām un vērtībām.
Vairums darbu ir radušies kādas intereses pēc: vai nu tā ir jaunas tehnikas izmēģināšana, smalks risinājums, kombināciju salikums vai dalība konkursos. Šajā steidzīgi paviršajā pasaulē pamanīt un pievērst uzmanību smalkumiem, autorei ir tīrais prieks un izaicinājums vienlaicīgi. Autorei gandarījums rodas, izceļot kādu vēsturisku vērtību un skatītājam parādot to citā rakursā.
Ikdienā māksliniece strādā par inženieri enerģētikas uzņēmumā, paralēli tam sadarbojas ar kolektīviem, veido skatuves scenogrāfijas un reklāmas grafikas drukai un digitālajiem medijiem.
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 30. oktobrim.
27. un 28. septembrī Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” četri pedagogi – Viola Špaca – Lepiksone, Jānis Špacs, Mārcis Kūlis, Arnis Šmitiņš – un trīs audzēknes – Linda Slišāna, Elza Actiņa un Elza Šmitiņa – piedalījās radošajā projektā “Terra Mariana” (Igaunija).
Muzikālais projekts tiek realizēts ceturto reizi. Pirmo reiz tas notika 2018. gadā Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, otru reizi – 2019. gadā Tartu (Igaunija) Igaunijas Nacionālajā muzejā, trešo reizi – 2023. gadā Smiltenē, Smiltenes Kultūras centrā. Šoreiz, ceturtais “Trerra Mariana” notika Igaunijā, Karksi-Nuias Kultūras centrā. Šī projektu organizējuši un turpina to darīt, Vīlandes Mūzikas skolas pedagogs, orķestra diriģents un Vīlandes bigbenda mākslinieciskais vadītājs Antons Kogans un Siguldas Mākslu skolas pedagogs, orķestra diriģents un Siguldas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Arnis Šmitiņš.
Projekta mērķis ir popularizēt latviešu un igauņu pūtēju orķestru mūziku abos virzienos, iegūt pieredzi muzicēšanā un diriģēšanā pūtēju orķestrī. Divas dienas notiek intensīvi pūtēju orķestra mēģinājumi, kurā šoreiz piedalījās diriģenti, pedagogi un audzēkņi no septiņām Latvijas pilsētām – Siguldas, Smiltenes, Cēsīm, Valmieras, Valkas, Rūjienas un Alūksnes –, kā arī no pedagogiem un diriģentiem tāda paša skaita pilsētām Igaunijā (Tallinas, Pērnavas, Viljandi, Valgas u.c.). Festivāla orķestra galvenais diriģents bija labi pazīstamais igauņu diriģents un pedagogs Ott Kasks, kā arī visi minēto Latvijas pilsētu diriģenti – Jānis Silakalns, Pēteris Vilks, Mārtiņš Birnis. Pirmo reizi šajā projektā savu žestu diriģēšanas mākslā izmēģināja mūsu tubists no Siguldas – Edgars Bomiks.
Orķestra mēģinājumu starplaikos notika igauņu profesionālā mūziķa, pedagoga mežradznieka Kaido Otsinga jaunāko metodisko nošu materiālu prezentācija un doti vērtīgi savas pedagoģiskās pieredzes piemēri darbam ar jaunajiem mūziķiem. Pasākuma laikā varēja iegūt jaunākos metodiskos materiālus (Kaido Otsinga mācību grāmatas).
Otrā projekta diena noslēdzās ar muzikāli un stilistiski daudzkrāsainu koncertu, kurā tika atskaņoti divpadsmit latviešu, igauņu un ārvalstu komponistu skaņdarbi. Koncerta repertuārā tika iekļauta latviešu komponista Pētera Butāna oriģinālskaņdarbs “Līgodama upe nesa”, Sergeja Austra Universa apdare “Divdūjiņas gaisā skrēja”, Mārtiņa Birņa apdares ar grupas ABBA tēmām, igauņu komponista Peeter Volkonski skaņdarbs “Meeste Laul”, Hugo Alfvena skaņdarbs “Roslagsvar” un citi.
Visi 37 festivāla orķestra dalībnieki brauca mājās rudenīgajā skaistajā svētdienā pozitīvu emociju, muzikālas pieredzes un jauniem iespaidiem bagātāki. Projekts savus muzikālos mērķus ir realizējis un visi mūziķi vienbalsīgi ir par tā rīkošanu arī turpmāk. Nākamais “Terra mariana” orķestra projekts jau ir iecerēts Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogs
Arnis Šmitiņš