5. decembrī plkst. 10.00 Siguldas Jaunajā pilī, Pils ielā 16, notiks dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim veltīta konference.
Konferencē uzstāsies literatūrzinātnieki Viesturs Vecgrāvis, Janīna Kursīte, Sintija Kampāne-Štelmahere, Agija Ābiķe, Sandra Ratniece, Māris Salējs un filosofe Māra Rubene ar lasījumiem par Leonu Briedi, viņa dzīvi, rakstnieka atstāto nospiedumu Latvijas literatūrā.
Konferences programma
Plkst. 10.00–10.10 – atklāšana un uzruna
1. sēde – vada Janīna Kursīte
Plkst. 10.10–10.30 – literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis “Leona Brieža radošuma daudzveidība un Siguldas novads kā poētiskā dzimtene”
Plkst. 10.35–10.55 – Janīna Kursīte “Leons Briedis un folklora”
Plkst. 11.00–11.20 – Sintija Kampāne-Štelmahere “Latviešu folkloras elementi Leona Brieža bērniem veltītajā dzejā un pasakās”
Plkst. 11.25–11.45 – Agija Ābiķe “Dvēsele / vienīgā pasaule / kuru apdzīvo mani vārdi” – garīgā vertikāle Leona Brieža dzejā”
Plkst. 11.50–12.15 – kafijas pauze
2. sēde – vada Viesturs Vecgrāvis
Plkst. 12.15–12.35 – Sandra Ratniece “Teksta ornamentalitāte Leona Brieža dzejā”
Plkst. 12.40–13.00 – Māris Salējs “Formas pildījums un piepildījums Leona Brieža vēlīnajā dzejā (krājums “Rondeles”)”
Plkst. 13.05–13.25 – Māra Rubene “Leona Brieža nākotnības estētika”
Plkst. 13. 30 – konferences noslēgums
Leons Briedis (1949–2020) – dzejnieks, atdzejotājs, izdevējs. Ražīgi strādājis arī citās literatūras nozarēs, publicējot romānus, esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, kā arī dzeju bērniem. Aktīvi atdzejojis un publicējis cittautu autoru liriku, galvenokārt no romāņu valodām. Dibinājis žurnālu “Kentaurs XXI” (1992.–2010. gadam izdevis 51 numurs). Izdevniecības “Minerva” dibinātājs un vadītājs kopš 1994. gada (izdevis vairāk nekā 70 grāmatas). Brieža dzejai raksturīga filosofiska indivīda pašatklāsme, ētiskās pilnveidošanās patoss, akcentējot dabas un tikumisko kritēriju vienotību, altruistisku un labestīgu pasaules stabilitāti. Brieža rakstību ietekmējusi latviešu folklora, kā arī citu tautu mīti, romantisma estētika. Darbu intonācijā arī jaušama pašironija, rotaļīgs drastiskums, labsirdīgs humors. Leons Briedis no 1961. līdz 1976. gadam (izņemot studiju gadus Moldovā, Kišiņevā) dzīvojis Inčukalnā, kur sarakstīta viņa agrīnās jaunības dzeja.
Leons Briedis bija ievērojams latviešu rakstnieks un dzejnieks, kurš atstājis paliekošu ietekmi Latvijas literatūrā. Dzimis 1949. gadā, viņš piedzīvoja gan padomju, gan neatkarīgās Latvijas laikus, kas būtiski ir ietekmējis viņa radošo darbu. Rakstnieks izcēlās ar savām dzejas un prozas formām, jo rakstniecībā pievērsies tādām tēmām kā gara prioritāte, identitāte, mīlestība, kā arī sociālās un politiskās pārmaiņas. Viņa darbi bija rakstīti ar dziļu emocionālo inteliģenci un filosofisku skatījumu uz dzīvi, kas lasītājiem ļāva izjust dokumentālo īstenību un personiskās pārdzīvojuma nianses. Leons Briedis atstājis aiz sevis bagātu literāro mantojumu, kas joprojām tiek pētīts, godāts un turpina iedvesmot jauno paaudzi.
Lai apmeklētu konferenci, interesenti aicināti aizpildīt šo pieteikšanās formu līdz 4. decembrim.
Siguldas Jaunās pils salons aicina novada māksliniekus un māksliniekus, kas savu radošo darbību saista ar Siguldas novadu, pieteikt izstāžu projektus 2025. gadam. Šogad kopā ar māksliniekiem un kuratoriem ir īstenoti radoši un iedvesmojoši projekti, izceļot dažādību mākslā, atgādinot par aizgājušiem novada māksliniekiem un iepazīstinot ar jaunāko mūsu pašu mākslinieku darbos. Siguldas Jaunās pils salons ir īpaša izstāžu norises vieta, jo pulcē ne tikai vietējos mākslas mīļotājus, bet arī ārzemju viesiem dod iespēju iepazīt mūsu novada unikālos talantus mākslā. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 13. decembrim.
Siguldas Jaunās pils salonā izstādes iespējams veidot Siguldas novada māksliniekiem, māksliniekiem, kas savu radošo darbību saistījuši ar Siguldas novadu – mākslinieks vienu mēnesi var izmantot ekspozīcijas izvietošanai un radošiem procesiem, piemēram, rezidējot salona telpās kā darbnīcā.
Šogad siguldiešiem un pilsētas viesiem bija iespēja aplūkot Dinas Dubiņas izstādi “Eņģeļu gaisma”, Lienes Gustas izstādi “Meža epifānijas”, Mareka Gurecka izstādi “Nospiedumi”, Ārijas Bērzes izstādi “Papīra būšana”, Turaidas muzejrezervāta krājuma mākslas kolekcijas darbu izstādi ar Zigurda Zuzes darbiem “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”, grupas izstādi “Blakus parādības”, piedaloties Ivetai Šmitai, Alisei Builevicai, Ievai Vorkalei, Dacei Jegorovai-Strazdiņai, Artai Volbetai un Sigitai Enikai, un TLMS “URGA” un TLMS “MĀL-PILS” izstādi “Divas sezonas”, Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādi “Fluvius”. Decembrī apmeklētājus priecēs mākslinieces Zanes Biķes personālizstāde “Ticības liecības II”.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā Siguldas Jaunās pils salonā varēs aplūkot astoņas izstādes. Vienas izstādes apskates ilgums plānots līdz sešām nedēļām. Siguldas novada Kultūras centrs patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 13. decembrim jāsūta uz e-pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde Siguldas Jaunās pils Salonā” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” pirmajā stāvā (Pils ielā 10, Siguldā) pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Siguldas novada Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Siguldas Jaunās pils Salona izmantošanas noteikumi
1. decembrī plkst. 16.00 jau Pirmās Adventes noskaņās Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta keramiķes Mairas Karstās darbu izstāde “Meitene ar bronzas asarām. Porcelāns”, kas būs mākslinieces atgriešanās pie mākslinieciskajiem pirmsākumiem un ceļojums cauri dzimtas un dabas stāstiem, kas ir bijis pēdējā laika iedvesmas avots.
“Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā un pieredze Humbolta universitātē ASV ir ļāvušas attīstīt izteiksmes veidu, kurā apvienojas materiāla tīrība un emocionāla dziļuma klātbūtne. Šī ir mana vienpadsmitā personālizstāde, un tā simboliski atspoguļo gan dzimtas stāstus, gan manu dziļo saikni ar dabu, īpaši ar savu dārzu. Es iedvesmojos no dillēm, stilizētām rozēm un citām dabas formām man apkārt. Patīk vērot dārza pārmaiņas – kā mainās krāsas, kā dabas ritmi ienes jaunas noskaņas. Tas ir mans miera avots, un savā ziņā arī radošs ceļojums.
Izstādes centrā ir tēls – “meitene ar bronzas asarām”, kas sevī iemieso emociju gammu: skaistumu, skumjas, prieku un vientulību. Šis tēls radās, pētot dzimtas saknes un vācot atmiņas. Mana mamma, kurai ir 93 gadi, sāka izzināt mūsu ciltskoku, un kopīgi pētījām senos baznīcas grāmatu rokrakstus. Tie atklāja senus sieviešu vārdus un likteņus, kas mani ļoti aizkustināja un iedvesmoja radīt skulptūras ar unikālām, dabiskām sejas izteiksmēm.
Cilvēki bieži jautā, kādēļ uz maniem darbiem ir seja? Studiju laikā mani ļoti saistīja tēlniecība, un mani pirmie mācību uzdevumi bija galvas fragmentu veidošana – acis, deguns, lūpas. Ar laiku seja kā tēls kļuva par manas mākslinieciskās identitātes simbolu. Veidoju vāzes ar seju stilizācijām, spēlējoties ar formu. Tagad, kad veidoju vairāk funkcionālus darbus, seju esmu saglabājusi kā savu logo”, tā māksliniece par šo izstādi.
Izstādes atklāšana un tikšanās ar darbu autori Mairu Karsto Mālpils kultūras centra izstāžu zālē svētdien, 1. decembrī plkst. 16.00. Izstāde būs apskatāma līdz 2025. gada 15. janvārim.
Sestdien, 30. novembrī, plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes, mūzikas un skaņas mākslinieces Karīnas Grēteres, foto/video instalācijas mākslinieka Marka Daijera (Mark Dyer) un dejotājas/horeogrāfes Emīlijas Rudzītes radošās sadarbības rezultāts izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”. Darba procesā mākslinieki pēta simbiozi starp dažādajām mākslas disciplīnām, vienlaikus pievēršoties katrs pie subjektīva skatījuma uz sapņu naratīvu dzīves gājuma kontekstā.
Caur mākslas darbiem mākslinieki aicina skatītāju aktīvi līdzdarboties un reflektēt par sapņu un ilgu nozīmi dzīves gājumā, akcentējot cilvēku bināro pasaules uztveri, kad skaistais mijas ar biedējošo, skumjas – ar prieku. Šo dažādo stāvokļu mainīgumi ir neatdalāma dzīves sastāvdaļa. Sapņi nekad nerodas tukšā telpā. Tie izriet no mūsu pagātnes pieredzes un virza mūs cauri dažādiem laikiem uz mūsu garīgajām virsotnēm, kuras ir nebeidzamas un mūžīgas.
Izstādes sagatavošanas procesā iesaistītas arī sabiedrības grupas tepat Siguldā. Izstādes radošā grupa izsaka īpaši lielu paldies par sadarbību un labo gribu PII “Ieviņa”, PII “Ābelīte” un biedrībai “Cerību spārni”, kur māksliniece Ilze Rudzīte un dejotāja/horeogrāfe Emīlija Rudzīte viesojās oktobrī. Aktīvās sarunās kopīgi tika pētīts kādi ir mūsu sapņi un ilgas. Izstādē “Starp saknēm un virsotnēm” mēs varēsim ieklausīties viens otra sapņos gan vārdu, gan tekstila pinumu un vijumu formās.
Tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes daiļradei raksturīga dažādu šķiedru izpēte un meklējumi pēc radošas prakses kolektīvas izpausmes, akcentējot mākslas rekreatīvo potenciālu. Izstādes ietvaros māksliniece tiecās vizualizēt vietu, kas apmeklētāju spētu ievest refleksīvā sajūtu un pārdzīvojumu telpā – “sapņotavā”. Izstādē ir aplūkojami koki dažādās dzīves fāzēs. Tagadne savijas kopā ar pagātni, no mūsu saknēm rodas virziens mūsu virsotnēm. Sapņi un ilgas liek kokiem augt, izaugt un turpināties. Šim procesam nav ne sākums, ne gals. Tas cirkulē pastāvīgā simbiozē, radot dzīves simfoniju. Ilze Rudzīte kopā ar uzaicinātajiem māksliniekiem aicina apmeklētāju pakavēties šajā sajūtu ainavā, kurā kā estētiskā rotaļu laukumā var pavadīt laiku gan pārdomās, gan arī praktiski iesaistoties kopējā sapņu apļa pīšanā, turpinot tālāk attīstīt izstādes vizuālo vēstījumu.
Skaņu māksliniece Karīna Gretere mūzikas formā materializējusi nepastāvību un trauslumu, kas definē mūsu sapņus. Māksliniece ir aizguvusi ideju no minimālisma mūzikas pārstāvja Džona Keidža (John Cage) par nepastāvību, nejaušību un novirzi no lineārās atkārtojamības mūzikā. Eksperimentējot ar nejaušības parametriem, mūzikas pastāvīgie elementi mijas ar nejaušā secībā un laika posmā pievienotajiem fragmentiem. Izstāde “Starp saknēm un virsotnēm” ir Karīnas Greteres emocionāls ceļojums, radot vēlēšanos nosargāt trauslo un svinēt skaisto kopā, veidojot aktīvu dialogu ar publiku caur intervijām ar dažāda dzīves gājuma cilvēkiem.
Fotogrāfs Marks Daijers savos darbos tiecas atspoguļot savu skatījumu uz dzīves mainīgo un mītisko būtību, pastiprināti pievēršot uzmanību laika plūduma ietekmei uz cilvēku un dabu. Mākslinieku interesē izprast, kā dažādi transformāciju veidi un formas dabā var komunicēt ar mums par dzīves būtību.
Video: Dejotāja Emīlija Rudzīte, skaņu māksliniece Karīna Gretere un fotogrāfs Marks Daijers caur video, mūziku, deju un horeogrāfiju pievēršas cilvēka dzīves gājumam. Video izmantota latviešu tautas dziesma “Jūriņ prasa smalku tīklu”. Vēstījumā tiek apcerēts cilvēka sīkstums, neatlaidība un drosme, dodoties pretī izaicinājumiem, tuvāk sapņu īstenošanai, apzinoties ka katrs no mums laiku pa laikam stājas pretī dažādām grūtībām un pārvar “simtu jūdžu dieniņā, divi simti naksniņā”. Video ir uzņemts Dānijā un Latvijā, kas abas ir vairāku izstādes dalībnieku dzīves un darba vieta, tādējādi akcentējot izstādes nosaukumā izmantoto metaforu ”Starp saknēm un galotnēm”. Latviju mākslinieki apzinās kā savas dārgākās kulturālās un emocionālās saknes.
Piektdien, 22. novembrī, plkst. 18.00 aicinām apmeklēt deju kolektīvu koncertu Siguldas pagasta Kultūras namā.
Koncertā piedalās Siguldas 1. pamatskolas deju kolektīvs “Purenīte” (vadītājas Dzintra Fogele un Sandra Parfenkova), Lēdurgas Kultūras nama deju kolektīvs “Urga” (vadītājs Kristaps Pelēkais, repetitors Reinholds Švarcs), Lēdurgas Kultūras nama bērnu deju kolektīvs “Lapu upe” (vadītāja Ieva Lapsa, koncertmeistare Maruta Ērmane), Madlienas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Daina” (vadītāja Agrita Kraužena).
Biļetes cena 3 eiro. Biļetes iegādājamas koncerta dienā Siguldas pagasta Kultūras namā. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā!
Aizvadītajos valsts svētkos Siguldas Jaunajā pilī svinīgā ceremonijā godināti šā gada augstākā pašvaldības apbalvojuma – “Siguldas novada Goda novadnieks” – saņēmēji. Šogad Goda novadnieka apbalvojums tika piešķirts trim Siguldas novada cilvēkiem, kuri savos ikdienas darbos iegulda nesavtīgu enerģiju un aizrautību, tādējādi stiprinot novada kopienu. Viena no viņiem – Helēna Medne, māksliniece, mākslas dzīves organizētāja un mākslinieku biedrības “Sidegunde” dibinātāja un vadītāja.
Helēna Medne dzīvo Mālpils pagastā, uz kuru kopā ar ģimeni pārcēlusies jau 1949. gadā. Mālpilī pavadīti skolas gadi. Pēc tam mācību un darba dēļ ceļš vedis uz Rīgu, tomēr saikne ar Mālpili nekad nav pazudusi. Helēna Medne regulāri brauca palīdzēt tēvam viņa dibinātajā Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejā, kas, pēc tēva aiziešanas mūžībā, tika pievienots Talsu Lauksaimniecības muzejam, turp pārvedot visus muzeja eksponātus.
Astoņdesmito gadu vidū Helēna Medne Mālpils pagastā iegādājās māju, ko apmeklēja katrās brīvdienās. 2003. gadā, dodoties uz māju skaistā dienā, māksliniecei radās ideja uzņemt savā īpašumā māksliniekus, rīkojot plenērus. Turpmāk katru vasaru Mālpils pagastā viesojas dažādi mākslinieki. Turpat 20 gadu laikā mākslas plenēros uzņemti vairāk nekā 100 mākslinieki, to vidū tādi kā Vilis Ozols, Nikolajs Karagodins, Daina Dagnija, Biruta Baumane, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Jānis Anmanis, Georgs Barkāns, Jāzeps Pīgoznis, Jānis Streičs un citi. Tradicionāli plenēru noslēgumā katru gadu tika organizētas izstādes Mālpils Kultūras centrā.
Pandēmijas laikā kopā ar mākslinieci, Mālpils Kultūras centra izstāžu kuratori Māru Ārenti radās ideja gandrīz 20 gadu laikā piedzīvoto apkopot grāmatā. Pēc apjomīga darba, vācot informāciju par plenēru dalībniekiem un mākslas darbiem, pieejamās fotogrāfijas, kas agrākajos gados nebija digitālā formātā, un citu informāciju, izveidota grāmata “Mālpils plenēri 2003–2022: refleksijas un atspulgi”. Grāmatas prezentācija notiks 30. novembrī plkst. 13.00 Mālpils Kultūras centrā, uz to aicināts ikviens interesents.
Lai arī plenēri pie Helēnas Mednes vairs netiek organizēti, māksliniece ir gandarīta, ka šī kustība tiks turpināta, to pārņemot Mālpils māksliniecei Anetei Kalniņai, kura jau trīs vasaras uzņēmusi starptautisko Mālpils glezniecības plenēru dalībniekus. Helēna Medne kopā ar Māru Ārenti palīdzējušas pirmā šī plenēra organizēšanā, nododot savas zināšanas un pieredzi.
Tāpat Helēna Medne īpaši lepojas ar šogad noorganizēto dizainera un mākslinieka Māra Steķa (1954–2021) veidotā vides objekta atjaunošanu. Objekts pie Mālpils vidusskolas tika uzstādīts pirms 30 gadiem, un tā pastāvēšanas laikā ticis krietni sabojāts. Šogad tas atjaunots un ir atguvis sākotnējo mākslinieka paredzēto izskatu – nopulēts tērauds, kurā spoguļojas mākoņi. Vides objekts ir nozīmīgs visā Latvijas kultūrā kā deviņdesmitajiem gadiem raksturīgs mākslas objekts.
Ar Mālpils pagastu saistīts arī Helēnas Mednes izveidotās biedrības nosaukums “Sidegunde”. Sākotnēji biedrība dibināta ar nosaukumu “Radošais senioru nams”, bet pēc dalībnieku rosinājuma nosaukums mainīts, izvēloties Mālpils pagasta apdzīvotās vietas Sidgundas vēsturisko nosaukumu Sidegunde. Biedrības dalībniekiem bija svarīgi, lai nosaukums būtu saistīts ar Mālpils pagastu, kur norisinās mākslas plenēri. Tāpat Sidgundā ir īpaša spēka vieta – Sidgundas pilskalns, ap kuru divas upes – Suda un Mergupe – saplūst vienā. Tā darbojas arī biedrība “Sidegunde”, strādājot pie senioru un jauno mākslinieku atbalstīšanas.
Uzzinot par Goda novadnieces titula saņemšanu, Helēna Medne neslēpj saviļņojumu: “Jūtos ļoti pagodināta. Tas ir ļoti liels gods, bet es domāju, vai tiešām esmu to pelnījusi. Šie visi notikumi un paveiktais viscaur iet caur mani, bet tas ir kolektīva darbs. Es vienmēr esmu bijusi saistīta ar Mālpili un ar mālpiliešiem, un te vienmēr jutusi atbalstu.”
Māksliniecei Helēnai Mednei ikdienā visvairāk prieka sagādā daba, kas padara māju un tās apkārtni par viņai īpašu vietu Mālpils pagastā. “Mans dēls ir izbūvējis lielu stikla sienu ar durvīm, caur kuru es redzu Mergupi un pļavu. Es katru rītu pieceļos, pieeju pie tās un saku paldies par to bagātību, kas man ir dota,” novērtē Helēna Medne.
Pašvaldības augstākais apbalvojums Helēnai Mednei piešķirts par ilggadēju ieguldījumu mākslas attīstībā un popularizēšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī atbalstu vietējai kopienai un mākslinieku plenēru organizēšanu Mālpils pagastā.
Apbalvojumu “Siguldas novada Goda novadnieks” piešķir reizi mūžā par īpašiem nopelniem Siguldas novada labā. Šajā gadā augstākais pašvaldības apbalvojums piešķirts arī Gunāram Dzenim, kokapstrādes uzņēmuma SIA “Kokpārstrāde 98” valdes priekšsēdētājam un izglītības jomas mecenātam, kā arī Valdim Siļķem, SIA “Siguldas slimnīca” valdes loceklim.
Siguldas novada pašvaldība lepojas ar darbīgiem, aizrautīgiem un iedvesmojošiem novadniekiem, kas palīdz veicināt novada attīstību un stiprināt kopienas garu!
No 15. novembra Siguldas novada bibliotēkā apmeklētājiem pieejama vienvietīga klusuma kabīne individuālam darbam, kurā var koncentrēties un netraucēti strādāt.
Kompaktā klusuma kabīne ir kā neliela aprīkota telpa, kura piemērota individuālam darbam – aprīkota ar galdu, sēdvietu, skaņas izolācijas materiālu iekšpusē un LED gaismu, galda virsmā iestrādāta strāvas rozete 220V.
Aicinām māksliniekus pieteikt izstāžu projektus 2025. gada izstādēm kultūras centrā “Siguldas devons”. Šogad kultūras centra apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. decembrim.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. decembrim jāiesūta uz e-pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Patricijas Brektes-Pannetjē personālizstāde “Neiedomājamais visums/Unimaginable universe”, Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”, Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Zemenītes sniegā”, Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde “Lai būtu mums jāsaprot upe”, Šarlotes Baškevicas un Sabīnes Beķeres cianotipiju izstāde “Fungi”, Starptautiskā emaljas mākslas biennāles izstāde “International biennial of enamel art Vilnius 2024”, Gitas Šmites izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” un spilvenu izstāde “Zinātu, kur kritīšu, paliktu spilvenu!”. Novembra beigās tiks atklāta arī Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un debesīm”.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies divās decembra svētdienās – 1. un 15. decembrī plkst. 16.00 – Siguldas Jaunajā pilī.
Ģimenes ar bērniem tiek aicinātas piedalīties pasākumā “Izspēlē pasaku pilī”, kurā bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošus pasaku lasījumus ar teātra elementiem, rotaļas un radošās aktivitātes. Pasākums ir īpaši domāts bērniem, ļaujot iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Katrā pasaku pēcpusdienā ar lasījumiem piedalīsies kāds atpazīstams novadnieks. 1. decembrī pasaku lasīs paralimpisko spēļu čempione šķēpa mešanā Diāna Krūmiņa, bet 15. decembrī – Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis un priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Sakarā ar remontdarbiem Siguldas pagasta bibliotēkā, Zinātnes ielā 7B, būs ierobežoti bibliotēkas pakalpojumi no 15. novembra līdz 2. decembrim.
Šajā laikā nebūs pieejami šādi pakalpojumi:
Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz tālruņa numuru 27835535.
Aicinām izmantot Siguldas novada bibliotēku un bibliomātu Leona Paegles ielā 3, tālruņa numurs. 6793258, e-pasts: biblioteka@sigulda.lv, elektroniskais katalogs.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ik gadu vieno mūs visus īpašā svētku un patriotisma gaisotnē – ar svecēm logos, sarkanbaltsarkanā karoga lentītēm pie krūtīm un valsts himnas vārdiem sirdī. Svētku laikā vairākās vietās Siguldas novadā notiks svētku balles, patriotiski pasākumi, kuros kopā cildināsim mūsu valsts brīvību.Kā ik gadu – īpašs būs Siguldas novada Goda dienas pasākums, kurā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Aicinām ikvienu būt daļai no valsts svētku svinībām, kas mūs satuvina un atgādina par to, cik vērtīga ir mūsu valsts brīvība.
Piektdien, 15. novembrī
Plkst. 10.00 Inciema bibliotēkā notiks Rītausmas lasījums pirmsskolas vecuma bērniem.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā notiks Latvijas dzimšanas dienas koncerts “Svētku diena”. Koncertā piedalās Inčukalna pagasta izglītības iestāžu audzēkņi un Inčukalna Tautas nama pūtēju orķestris. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 18.00 Inciema torņa zālē būs iespēja baudīt spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–1.00 Inčukalna Tautas namā notiks svētku balle ar grupu “Pusnakts brīze”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Inčukalna Tautas namā (tālruņa numurs 29478251).
Plkst. 21.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies valsts svētku balle ar Artūru Jauntēvu un grupu. Viesi – pūtēju ansamblis “Sigulda”. Biļetes cena – 15 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 12 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē (Pils iela 10) līdz 13. novembrim.
Sestdien, 16. novembrī
Plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās ar literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš uzstāsies ar priekšlasījumu “Leons Briedis un “Kentaura” ēra”. Ieeja – bez maksas. Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā. Plašāka informācija.
Plkst. 15.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” būs skatāma filma “Zeme, kas dzied”. Biļetes cena – 3 eiro; norēķinus var veikt tikai ar skaidru naudu. Plašāka informācija.
Plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Dejas rotā Mārtiņdienu”. Koncertā piedalīsies Siguldas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” (B grupa), bērnu deju ansamblis “Teiksmiņa” no Rīgas, tautas deju ansamblis “Venta” no Kuldīgas, tautas deju ansamblis “Drīziņš” no Dobeles un bērnu deju kolektīvs “Jampadracis” no Limbažiem. Biļetes cena – 5 eiro, ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei. Pasākums notiks 16., 17. un 18. novembrī. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” – Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centra jauktā kora “Maska” koncerts “Maska. Pērkons. A cappella” – unikāla koncertprogramma, kurā diriģents Jānis Ozols savienojis kormūziku ar rokmūziku un kora balsīs izskanēs leģendārās latviešu rokgrupas “Pērkons” dziesmas. Biļetes cena – no 14 līdz 24 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies Zandas Pučes un Armanda Andžes izstādes “FLUVIUS” atklāšana. Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunajā pilī ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Izstādē būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies valsts svētku sarīkojums-koncerts “Manas mājas – Latvija”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 19.00 Inčukalna Sporta centrā notiks Latvijas Čempionāts florbolā 2. līga vīriešiem “Coyote Tobio”–“Rēzeknes BJSS”.
Plkst. 22.00 Krimuldas Tautas namā varēs apmeklēt svētku balli, kurā muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa “Trešās brigādes amulets”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – atlaide 20 %. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Svētdien, 17. novembrī
Plskt. 17.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies valsts svētku sarīkojums “Manas tēva mājas starp divām upēm”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00 Krimuldas muižā būs iespēja baudīt koncertu “Sapņi un mīlestība”, kurā būs dzirdami Rihards Millers, Ilze Grēvele-Skaraine un Ērika Millere. Mākslinieki izpildīs tikai latviešu komponistu mūziku – tā būs iespēja vēlreiz pārliecināties, cik krāsaina, emocionāli bagāta un vēl līdz galam neizzināta ir mūsu pašu komponistu daiļrade. Kā viens no programmas stūrakmeņiem, būs reti atskaņotais, bet īsts vokālās kamermūzikas paraugs – Marģera Zariņa 1952. gadā rakstītais cikls “Sudrabota gaisma”. Lai koncertprogrammu padarītu kolorītāku, mūsu komponisti R. Kalsons un A. Maskats ir veidojuši brīnišķīgas apdares latgaliešu tautasdziesmām, kuras tiks atskaņotas šajos koncertos. Biļetes cena – 25 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un Krimuldas muižā. Stundu pirms pasākuma būs pieejama bufete.
Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs svētku koncerts “Apmīļo Latviju”. Koncertā piedalīsies Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un viesis Lauris Valters. Kopā ar Lauri izdziedāsim dažādas dziesmas, to skaitā “1836”. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 21.00–2.00 Mālpils Kultūras centrs aicina uz svētku balli kopā ar mūziķiem Mārtiņu un Jāni. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Iegādāties biļetes un pieteikt galdiņu var Mālpils Kultūras centrā.
Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balles ar grupu “Stabu ielas muzikanti”. Biļetes cena – 10 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide. Norēķini tikai ar skaidru naudu.
Pirmdien, 18. novembrī
Plkst. 11.00 aicinām ikvienu mazu un lielu novadnieku izskriet, iznūjot vai nostaigāt Latvijas robežas kontūru skrējienā “Izskrien Latviju” Siguldā. Skrējiens paredzēts gan pieredzējušiem skrējējiem, gan tiem, kas vienkārši vēlas aktīvi pavadīt valsts svētkus svaigā gaisā. Starta un finiša vieta stadionā pie Siguldas Sporta centra. Dalība skrējienā – bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās. Plašāka informācija.
No plkst. 12.00 Siguldas novadā notiks Karogu brauciens. Plānotais brauciena maršruts: Sigulda–Ragana–Turaida–Mālpils–Allaži–Inčukalns (P10, neiebraucot pilsētā). Lai pievienotos Karogu braucienam, interesenti aicināti zvanīt uz tālruņa numuru 25130496 (Oskars Sirsniņš).
Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī notiks “Siguldas novada Goda diena 2024”. Svinīgajā pasākumā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem tiks pasniegti pašvaldības domes Atzinības raksti un Goda zīmes.
Plkst. 17.00–20.00 Turaidas muzejrezervāts valsts svētkos aicina ikvienu uzdrošināties ienirt laikā un doties gaismu, skaņu un lāzeru ceļojumā cauri gadsimtiem, ļauties gaismu mistērijai un sajūtās pieskarties vēsturei.
Plkst. 18.00–20.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas novada iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu kopā ar leģendāro grupu “Jumprava”. Elektroniskās mūzikas pamatlicēji Latvijā uz Siguldu vedīs grupas spēcīgākos, cilvēku sirdis iekarojušos zelta hitus “Peldētājs”, “Zem diviem karogiem”, “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja brālis”, “Prom no pilsētas”, kā arī jauno kompozīciju “Brīvības plosts” un citas. Svētku vakara ieskaņā folkloras kopas “Senleja” un “Putni” sauks latviskā spēka vārdus debesīs, bet ar sveicienu pie novadniekiem mūsu valsts svētkos vērsīsies pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Koncerts ir bez maksas.
Izstādes
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
14. decembrī plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Tautas teātra izrāde “Astoņas mīlošas sievietes”.
Lugas darbība risinās kādā attālāk esošā mājā, kur Ziemassvētku laiks kopā pulcējis 8 sievietes. Viņas ir skaistas, kaislīgas, noslēpumainas, gudras un bīstamas. Visticamāk, kāda no viņām ir nogalinājusi vienīgo šajā mājā esošo vīrieti. Kas kurai slēpjams un kura ir vainojama ģimenes apgādnieka nāvē – šī ir intriga, kurai būs iespējams sekot visā izrādes gaitā.
Franču dramaturgs, aktieris un filmu režisors Robērs Tomā lugu “Astoņas mīlošas sievietes” ir sarakstījis 1958. gadā. Tā iemūžināta arī kino – 2002. gadā nāca klajā ievērojamā franču kinorežisora Fransuā Ozona filma “8 sievietes”, kur uz ekrāna bija redzama spoža zvaigžņu plejāde ar Katrīnu Denēvu un Faniju Ardānu priekšgalā.
Siguldas Tautas teātra vadītājas Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režijā tapušajā iestudējumā “Astoņas sievietes” trīs paaudžu temperamentīgo sieviešu tēlos iejūtas Evelīna Balode, Evija Kalniņa, Īrisa Rozīte, Sendija Silanža, Liene Šūpulniece, Loreta Ramona Teša, Evija Vildiņa, Ligita Zilgalve. Satīrisko komēdiju uz skatuves iedzīvināt režisorei Ārijai Liepiņai-Stūrniecei palīdzējusi arī pārējā radošā komanda – kostīmu māksliniece Anita Znutiņa-Šēve, kustību māksliniece Madara Luīze Muzikante un par izrādes muzikālo noformējumu atbildīgais Kristaps Kiršteins.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti” iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.