Kultūra - sigulda.lv

Kopš 2023. gada 21. septembra Allažu bibliotēkā darbojas lasītāju klubs “1000 un viena lapaspuse”. Pirms gada pirmie seši dalībnieki sanāca kopā, lai iepazītos, sarunātos un kopā saprastu, kāds būs mūsu lasītāju kluba sanākšanas koncepts, nosaukums, tēmas. Jau līdz otrajai tikšanās reizei tika nobalsots par kluba nosaukumu – “1000 un viena lapaspuse”. Izveidots arī kluba logo, kuru pārējie atbalstīja.

Tikšanās notiek vienu reizi mēnesī, katra mēneša trešajā ceturtdienā plkst. 18.00. Šobrīd klubā darbojas 16 grāmatu draugi, bet tikšanās reizēs piedalās vidēji 8–9 cilvēki. Tas nav obligāts pasākums, tā ir vēlēšanās risināt sarunas par un ap literatūru, mākslu, mūziku, dzīvi. Tie ir vakari dvēselei ar pievienoto vērtību.

Gada laikā tikšanās veltīta dažādām tēmām – veļu laiks; skandināvu literatūra; daba un dzīvnieki; latviešu mitoloģija; franču literatūra; grāmatu un literāro darbu ekranizācija un salīdzinājums; Austrumāzijas literatūra. Tikšanās reizēs dalībnieki min mīklas, raksta haiku, risina radošos uzdevumus, stāsta savus ceļojuma iespaidus, dalās ar pieredzēm, klausās literāro darbu fragmentus, kad jāatmin no kādas grāmatas, protams, sarunājas par literatūru.

Gandarījumu sniedz atskārsme, ka mēs esam tik dažādi, bet mūs vieno literatūra un pieredzes.

Ja kāds sevi redz mūsu pulkā, esiet mīļi gaidīti.

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Lai ikvienam būtu iespēja ielūkoties lāča gaitās savvaļā, no 14. septembra līdz 22. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāma Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tapusī izglītojošā izstāde “Lācis – mūsu kaimiņš”. Brūno lāču skaitam Latvijā palielinoties, aizvien lielāka nozīme ir sabiedrības zināšanām un izpratnei par šo dzīvnieku.

Fotoizstādē skatāmas 26 Igaunijas autoru fotogrāfijas, kas atklāj brūnā lāča Ursus arctos dzīvi savvaļā Igaunijā. Fotogrāfiju autori lielākoties ir pieredzējuši dabas fotogrāfi, dabas gidi un mednieki. Darbu uzņemšanas laikā ievēroti drošas uzvedības principi, fotografēts no slēpņa vai droša attāluma, lai cilvēkus un dzīvniekus nepakļautu tūlītējam vai iespējamam apdraudējumam nākotnē.

Izvēlētie darbi ir unikālas lāču dzīvesveida liecības, kas, atklājot zvēru dabisko uzvedību savvaļā, ļauj mums to labāk izprast un kļūt zinošākiem. Fotogrāfijas papildina autoru stāsti, kā arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI Silava) speciālistu komentāri.

Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstādē apkopota informācija par ieteicamo uzvedību, sastopot lāci, kā arī ikvienam apmeklētājam ir iespēja iepazīties ar jauna, visticamāk, cilvēku pieradināta lāča skumjo stāstu.

Izstādes autori atgādina – sabiedrības pieredze un zināšanas par lāčiem Igaunijā pagaidām ir nesalīdzināmi pilnīgākas nekā Latvijā.

Izstādi veidoja Latvijas Nacionālais dabas muzejs sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Dabas aizsardzības pārvaldi.

Svētdien, 15. septembrī, kultūras centra “Siguldas devons” 7. sezonas atklāšanā norisināsies pasākumu cikls ģimenēm “Kultūr’Kūlenis”. No plkst. 11.00 līdz 13.00 mazajiem un lielajiem apmeklētājiem būs iespēja baudīt dažādas aktivitātes. Ieeja pasākumos – bez maksas.

No plkst. 11.00 līdz 11.40 Silvas zālē arfiste Elizabeta Lāce pašiem mazākajiem klausītājiem vecumā līdz sešiem gadiem atskaņos piemērotu mūziku. Bērnu un vecāku ērtībai telpā koncerta laikā būs izvietoti īpašie sēžamspilveni.

Elizabetu Lāci mēdz raksturot kā vienu no savas paaudzes oriģinālākajām skaņas māksliniecēm Latvijā, kuras izpausmes sniedzas arī tālu ārpus visdažādāko mūzikas žanru robežām. Viņas repertuārs sākas no senās mūzikas un baroka līdz pat visjaunākās akadēmiskās mūzikas interpretācijām, no autentiskām džeza, folka un avangarda improvizācijām līdz arhitektoniski strukturētiem oriģināldarbu cikliem un starpdisciplinārām performancēm. Paralēli instrumentālajai atskaņotājmākslai un kompozīcijai, Elizabeta ir vokāliste, dzejas un tekstu autore, ar vairākiem godalgotiem albumiem Latvijas estrādes mūzikas lauciņā.

Pusaudžiem šoreiz piedāvājam savdabīgu pieredzi – no plkst. 12.00 līdz 13.00 dažādās “Siguldas devons” telpās notiks Laikmetīgās dejas mākslas “Performance”. Dižais komponists Johans Sebastians Bahs 1741. gadā sacerēja skaņdarbu “Goldberga variācijas”, kas arvien turpina iedvesmot un aicina atklāt ko jaunu. 12 topošie horeogrāfi – Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas studenti – piedāvā katrs savu “Goldberga variācijas” ārijas interpretāciju dejā. Horeogrāfija un izpildījums: Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas 8. paaudzes studenti. Mūzika: Johans Sebastians Bahs – “Goldberga variācijas” ārija. Ideja: Olga Žitluhina.

Ikvienam pasākuma apmeklētajam būs iespēja apskatīt Gitas Šmites izstādi “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu”, kas skatītājiem piedāvā unikālu iespēju iepazīt Šmites glezniecību, kas savieno pagātnes liecības ar mūsdienu dzīves mieru un harmoniju. Izstādes koncepcija dzimusi, māksliniecei dzīvojot ciešā saskarē ar dabu un ievērojot laika plūdumu, kas atklājas ne tikai dabas ritmos, bet arī cilvēku dzīvesstāstos un priekšmetos, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Pati māksliniece stāsta: “Mans iedvesmas avots ir manas mājas laukos, dzīve, kas rit ciešā saskarē ar dabu, un cilvēki, kas šeit dzīvo un dzīvojuši pirms manis. Priekšmeti, ko gleznoju klusajās dabās, bieži nes liecību no aizgājušajiem laikiem.”

Sestdien, 14. septembrī, kultūras centra “Siguldas devons” septītās sezonas atklāšanā no plkst. 11.00 līdz 17.99 norisināsies Siguldas Kultūras forums “Difūzija”. Tajā kopā ar jomas profesionāļiem uzzināsim, kā kultūra mijiedarbojas un kādi tās atomi veiksmīgi sajaucas un integrējas sporta, reklāmas, tehnoloģiju, dizaina, veselības, vides un citu nozaru darbībā. Forumam ir iespējams pieteikties vēl līdz 10. septembra plkst. 17.00, aizpildot pieteikšanās veidlapu.

FORUMA PROGRAMMA:

Plkst. 10.00 reģistrācija, satikšanās, kafija

DEVONA 7. sezonas atklāšana

Plkst. 11.00 JOLANTA BORĪTE (“Siguldas devona” direktore)

Kultūra – Vide

Plkst. 11.05 LĪGA GABLIKA (Papīrfabrikas festivāla organizatore). “Kā kultūra palīdz atdzimt pamestai vietai. Līgatnes Papīrfabrikas pieredzes stāsts”

Kultūra – Veselība

Plkst. 11.30 ILZE RUKŠĀNE (ainavu arhitekte, ALPS ainavu darbnīca). “Dziedinoši dārzi mentālajai veselībai”
Plkst. 12.00 UNA MEISTERE (Arterritory.com direktore, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātāja). “Mākslas terapeitiskais potenciāls”

Kultūra – Ēdiens

Plkst. 12.30 LINDA VILMANSONE (ēdienu stiliste). “Vai varam kādu rozīnīti? Šķīvis kā audekls dažādu kultūras disciplīnu kartēs”

PUSDIENAS plkst. 13.00–14.00. “Ieliec kultūru savā tašā” – “TingPrint” mobilā sietspiedes darbnīca

Kultūra – Sports

Plkst. 14.15 EDŽUS ARUMS (kultūras un sporta pasākumu producents, tehniskais direktors). “Sports+kultūra=svētki”

Kultūra – Tūrisms

Plkst. 14.30 AGITA LĪVIŅA (Vidzemes Augstskolas profesore). “Kultūras daudzās šķautnes ceļojumos un atpūtā”

Kultūra – Bizness

Plkst. 15.00 ELĪNA MIĶELSONE (Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas vadītāja). “Daudzveidīgā domāšana spīdošu ideju radīšanai”

Kultūra – Zīmols

Plkst. 15.30 ANDRIS RUBĪNS (radošās aģentūras “Magic” direktors). “Kultūras ietekme zīmolu būvēšanā”

Kultūra – Karš

Plkst. 16.00 LAURA SKRODELE (fonda “Uzņēmēji mieram” direktore). “Piezīmes no Ukrainas”

Plkst. 16.30 noslēgums, kafija, sarunas

Foruma moderators – EDŽUS ARUMS (producents, Jūras rezidences “Rainis” saimnieks).

Mūsdienu pasaulē vairs praktiski neeksistē “solo” nozares. Procesi un ceļi saplūst, apvienojas, viens otru papildina. Dažādu nozaru sakausējumi daudz efektīvāk ļauj sasniegt nospraustos mērķus, ātrāk un precīzāk uzrunāt mērķauditoriju. Arī kultūra jau sen nav tikai pasākums, deju kolektīvs vai izstāde. Kultūra ir cilvēka identitātes, piederības un emocionālās prakses veidotāja visdažādākajos dzīves virzienos, apstākļos, rīcībās un pieredzēs. Notiek nepārtraukts difūzijas process. D I F Ū Z I J A (tulkojumā no latīņu valodas vārda diffusio – izplatīšana, izkliedēšana, saplūšana, mijiedarbība) ir dažādu vielu atomu vai molekulu savstarpēja sajaukšanās.

Savu septīto sezonu kultūras centrs “Siguldas devons” aizsāks ar skanīgu koncertu piektdienas, 13. septembra, vakarā. Koncertā “Vēstījums nākamajām paaudzēm”, kas sāksies plkst. 19.00, pūtēju orķestris “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņos jaunākās paaudzes latviešu komponistu mūziku. Pasākums sola emocionālu piedzīvojumu gan ausīm, gan acīm, jo stilistiski daudzveidīgo muzikālo programmu papildinās vizuālais vēstījums.

Plašākai auditorijai zināmākais no koncertā pārstāvētajiem autoriem, visticamāk, ir Jēkabs Nīmanis, jo viņa daiļradi pazīst gan liels, gan mazs. Jēkabs Nīmanis ir ne vien daudzu bērnu dziesmu un animācijas seriāla “Lupatiņi” dziedošais komponists, bet aptuveni 70 teātra izrāžu un vairāku filmu mūzikas autors. Par košo muzikālo veikumu Jēkaba Nīmaņa kontā nu jau arī vairākas ‘Spēlmaņu nakts” un “Lielā Kristapa” balvas. Viņš ražīgi strādā plašā amplitūdā – no skaņu instalācijām muzejiem līdz par kameroperai “Lisistrate”. Koncertā Nīmanim raksturīgajā rotaļīgumā skanēs “Koncerts orķestrim”, kurā autors meistarīgi žonglē ar atsevišķu instrumentu un instrumentu grupu tembrālajām saskaņām.

Santa Ratniece ir viena no atzītākajām mūsdienu komponistēm gan pašu mājās, gan starptautiskajā arēnā. Viņa sadarbojusies ar lielu skaitu radošo kolektīvu gan Latvijā un Eiropā, gan citviet pasaulē – gan Latvijas Radio kori un “Sinfonietta Rīga”, gan “Kronos Quartet”, Kanādas stīgu kvartetu “Quatuor Molinari”, Nīderlandes kamerkori un daudziem citiem. “Siguldas devonā” izskanēs skaņdarbs “Pļava”, kas 2019. gadā tika nominēts “Lielās mūzikas balvai” kategorijā “Gada jaundarbs”. Šo skaņdarbu komponiste veltījusi Latvijas dabiskajām pļavām, kurās joprojām ir sastopamas vairāk nekā puse no Latvijas Sarkanajā grāmatā minēto augu sugu. Šī mūzika ietērpusi skaņās Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu.

Pavisam cita noskaņa valda Lauras Gustovskas skaņdarbā “Lielupe. Izlaušanās”. Tas ir vēstījums par latviešu tautu, kas par spīti apspiestībai un zaudējumiem ir izcīnījusi savu brīvību – līdzīgi kā Lielupe izlauzusi savu ceļu līdz jūrai. Laura Gustovska ir ne vien talantīga komponiste, kuras daiļrade aptver dažādu žanru darbus orķestrim, korim, kameransamblim un pat elektronikai, bet arī pasniedzēja Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Arī Armands Skuķis ir no tiem jaunās mūzikas autoriem, kas ļaujas eksperimentiem un izpaužas plašā radošajā amplitūdā – no neoromantisma līdz par filigrānai elektroniskajai mūzikai. Viņš nopietni izglītojies arī akadēmiskās dziedāšanas lauciņā, tāpēc neatņemama daiļrades sastāvdaļa ir vokālā mūzika. Koncertā tiks atskaņots viņa skaņdarbs “Mākslīgās saules”.

Savukārt Matīss Čudars ir spilgts brīvdomātāja gars latviešu mūzikā. Viņa muzikālo ikdienu veido daudzu žanru salikums – džezs, klasiskā un laikmetīgā mūzika, psihedēliskais roks un mūsdienu popmūzika. Matīss Čudars ir viens no daudzpusīgākajiem un aktīvi koncertējošiem latviešu ģitāristiem, ir daudzu starptautisku konkursu laureāts. Viņa performancēs svarīga loma ir improvizācijai. Piektdienas koncertā Matīša Čudara krāšņo muzikālo rokrakstu pārstāvēs skaņdarbs “Ceļos” pūtēju orķestrim un elektriskajai ģitārai (Āris Ozols). Tā iedvesmas avots ir amerikāņu dzejnieces Merijas Oliveras dzejolis “The Journey”, kurā viņa runā par cilvēka ceļu uz savu iekšējo sirdsbalsi.

Biļetes uz koncertu “Vēstījums nākamajām paaudzēm” nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Siguldas novada bibliotekā no 10. septembra līdz 12. oktobrim būs apskatāma Ilzes izstāde “Kad dvēsele zied…”.

Darbi tapuši dažādās tehnikās – mezgloti, šūti, līmēti, veidoti no kreppapīra, izalona un foamerāna materiāliem. Lielā daļā darbu dominē ziedu tēma, jo puķes daudzreiz kalpo kā skaistuma simbols, ar kuru var izteikt arī to, kas skaists cilvēka dvēselē. Izstādes darbi kā ziedi ir uzplaukuši raibi un krāsaini, lai izstādes apmeklētāji varētu par tiem priecāties.

Ilzi Gurtlavu jau no bērnudārza vecuma aizrāvuši rokdarbi. Arī skolā viņai ļoti patika darbmācības stundas. Pēc apģērbu modelēšanas un konstruēšanas specialitātes apgūšanas Ilze Gurtlava Rīgas Tehniskajā univesritātē ieguva inženierzinātņu grādu “Šūto izstrādājumu tehnoloģijā”. Šobrīd Ilze strādā Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Praktiskās estētikas skola” par rokdarbu pulciņa skolotāju.

28. septembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vizuāli un muzikāli iespaidīgs koncerts, kas iepriecinās ikvienu lībiskajai kultūrtelpai piederīgo. Uz to visus aicina “Kuolm randõ/Trīs krasti” mākslinieki, kas šogad svin savu kopā būšanas piekto gadadienu. Par godu šim nozīmīgajam pieturpunktam viņu radošajā dzīvē, tapis vinila albums “N°1”, kurā ievertā oriģinālmūzika un mūsdienu lībiešu dzeja būs dzirdama koncertā.

“Kuolm randõ/Trīs krasti” domubiedri ir Elīna Ose (vokāls, projekta mākslinieciskā vadītāja), Jānis Rubiks (kontrabass), Austris Kalniņš (klavieres), Kristaps Krievkalns (sintezators), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti). Mūziķus vieno interese par akadēmiskās, džeza un pasaules mūzikas nokrāsām, tāpēc sadarbības rezultātā tapusi kamermūzika, kurai piemīt dažādu skaņu nianses un noskaņu slāņi, kas atrodas robežstāvoklī starp jaunu muzikālu apvāršņu atklāšanu un tradicionālu kanonu ievērošanu.

Mūzikas pamatā ir trīs profesionālu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita, Ķempju Kārļa (Karl Pajusalu) – radītās dzejas sajūta. Darbi publicēti 2018. gadā izdotajā bilingvālā dzejas krājumā “Trilium/Trillium” (Mežlillija) lībiešu un angļu valodā. Šī Valta Ernštreita izdotā grāmata ir pirmais mūsdienu lībiešu dzejas krājums, 2021.gadā tas atdzejots igauniski un latviski, bet 2019. gadā krājums saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu.

Tieši krājumā publicētais dzejolis “Seļļizt nemē mēg/People like us” (Tādi kā mēs) ir iedvesmas avots dziesmai un idejai par koncertprogrammu, kas pirmo reizi kā eksperimentāls projekts tika atskaņots starptautiskajā konferencē “Livonica 2019” Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā.

28. septembra koncertā skanēs arī tikko izdotā singla “Tuļpuķķiž/Ugunspuķēs” koncertversija ar Ķempju Kārļa dzeju Vidzemes lībiešu valodā no dzejas krājuma “Ēzkyrdiz vīzid/Tuvības veidi”, kas Igaunijā saņēmusi Somugru programmas literatūras balvu daiļliteratūras nominācijā.

Valodas ilgtspēja tiek nodrošināta, kad to lieto – kad tajā runā, raksta, dzied. Tad valoda ir dzīva. Un kopā tiek radītas paliekošas vērtības – nākotnes kultūras mantojums.

Koncertprogramma ļauj dziļāk ieskatīties lībiešu kultūrā un pietuvoties valodai, kas tik ļoti ir ietekmējusi to Latviju, kurā dzīvojam šobrīd. Tā ir daļa no mūsu kopīgās vēstures, daļa no mums.

Arī koncerta vieta nav izvēlēta nejauši, Sigulda ir nozīmīga vieta Vidzemē, kur savulaik Gaujas krastos dzīvojuši lībieši. Koncertā kultūras centrā “Siguldas devons” piedalīsies arī Saulkrastu jauktais koris “ANIMA”. Koncerta režisors – Henrijs Arājs. Par skaņu režiju rūpēsies Andris Ūze, par gaismas scenogrāfiju – Egīls Kupčs un Gints Jarašūns, bet par video – Krists Krūskops.

Mūsdienu lībiešu projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” vinila albums “N°1” tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.

Biļetes cena – 10 eiro.Ar “S! Karti” iepriekšpārdošanā 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Rudens ir ražas novākšanas, graudu kulšanas un malšanas laiks, tāpēc tradicionālais ēdiens – putra – atbilstoši laikam tiek celts godā. Putras diena oktobra pirmajā svētdienā, 6. oktobrī, Lēdurgā notiks jau ceturto reizi.

Lēdurgā ir spēcīgas zemnieku saimniecības, bagātas tradīcijas un aktīva kopiena, kas dod iespēju veidot saturā un norisēs bagātu pasākumu.

Šogad Lēdurgas Brīvdabas estrādē būs iespējams redzēt Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvu koncertu, dziedāt, dancot un iet rotaļās kopā ar folkloras kopām.

Pēc koncerta pats varenākais svētku brīdis – lauksaimniecības tehnikas parādes brauciens no Dzirnavu ezera līdz Aģes laukumam. Pēc parādes arī tehnikas apskate un sarunas ar saimniekiem. Tehnikas braucienam vari pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 29189731 (Linda) vai 29166140 (Ilze).

Turpat blakus estrādei senajā Muižas parkā uz dzīvas uguns tiks vārīta gan saldā, gan sāļā Pūpolputra, Baltais grūdenis, Miltu putra un putra, kuras nosaukums vēl tiek turēts noslēpumā. Jā, būs nogaršojama arī Ances Putras maize. Lai rūpētos par vidi, savu bļodiņu un karoti katram putras ēdājam jāņem līdzi pašam, vai būs jānopelna piedaloties dažādās meistardarbnīcās, kurās vajadzēs gan spēku, gan gudrību – koka karošu grebšanā, šaušanā ar loku, pupiņu šķirošanā, spēlēt teātri, jā, arī adīt siltu zeķi (gan ziemā noderēs).

Aicinām ņemt līdzi putras aizdaru maiņai! Tā var būt burciņa ar ievārījumu, ķausi (vīriešu ievārījums) vai sālītiem gurķiem, tās var būt arī grauzdētas sēkliņas, žāvēti augļi – tas, ar ko kopā putra ēdama. Uz burciņas uzlīmē savu vārdu un aizdara recepti un – maiņa var notikt.

Kad būsi pietiekami “putrojies”, varēsi diskutēt ar vēsturnieku Gati Krūmiņu par alkohola lietošanu Latvijā 150 gadu garumā. Kāpēc par alkoholu? Jo “no miezīša putru vāru, no tā daru alutiņu”.

Neiztrūkstoši pasākuma “saldais ēdiens” – grupas “Juuk” koncerts pie ugunskura Muižas parkā.

Seko līdzi jaunumiem Lēdurgas Kultūras nama Facebook lapā un Instagram, tiekamies atklāšanā 6. oktobrī plkst. 12.00.

Informāciju sagatavoja:
Lēdurgas Kultūras nama un folkloras kopas “Putni” vadītāja
Ilze Kļaviņa

Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē atklāta mākslinieces Gitas Šmites jaunākā personālizstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu”. Izstāde piedāvā skatītājiem unikālu iespēju iepazīt Šmites glezniecību, kas savieno pagātnes liecības ar mūsdienu dzīves mieru un harmoniju. Koši un reizē patiesi ir Gitas gleznās redzamie motīvi, tie rezonē ar skatītāju, atgādinot par mierlaikiem un mūsu zemes dziedinošo spēku.

Izstādes koncepcija dzimusi, māksliniecei dzīvojot ciešā saskarē ar dabu un ievērojot laika plūdumu, kas atklājas ne tikai dabas ritmos, bet arī cilvēku dzīvesstāstos un priekšmetos, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Kā stāsta pati māksliniece: “Mans iedvesmas avots ir manas mājas laukos, dzīve, kas rit ciešā saskarē ar dabu, un cilvēki, kas šeit dzīvo un dzīvojuši pirms manis. Priekšmeti, ko gleznoju klusajās dabās, bieži nes liecību no aizgājušajiem laikiem.”

Izstādē redzamie darbi ataino ne tikai ainavas un cilvēku attiecības, bet arī ikdienas priekšmetus, kas, saskaņā ar mākslinieci, simbolizē saikni ar senajiem laikiem un rada līdzsvaru starp pagātni un tagadni. “Es cenšos savu mierlaiku sajūtu nodot gleznās, pievienojot atsauces uz pagātni, tādējādi paplašinot mūsu kopējo mierlaiku,” atklāj Gita Šmite.

Gita Šmite ir Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente, studējusi pie izcilajiem profesoriem Imanta Vecozola un Viļa Ozola. Māksliniece aktīvi piedalās izstādēs kopš 1995. gada un ir sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes, kā arī veidojusi tērpus teātra izrādēm un radījusi zīmolu “Pirtsmāksla”.

Izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 2. oktobrim. Apmeklētāji to varēs apmeklēt bez maksas kultūras centra darba laikā – no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, kā arī sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.

Jau otro gadu Mālpils Mūzikas un mākslas skolas 5.–7. kursa audzēkņu mācību plenērs tiek organizēts kā nometne – šogad tās bija četras radošas un iespaidiem bagātas dienas Ķesterciemā. Plenēra darbi no 26. augusta līdz 30. septembrim apskatāmi Mālpils Kultūras centrā un Mālpils bibliotēkā.

Kultūras centra vestibilā skatāmi klasiskāki darbi – jūras noskaņu studijas akvereļu un guašas tehnikā, kā arī izskalotu koku un zvejnieku darbarīku zīmējumi. Savukārt bibliotēkas telpas atvēlētas eksperimentālākiem darbiem. Tur apskatāmas asamblāžas un otas no jūras krastā atrastiem meteriāliem, kā arī zivju gleznojumi ar šīm paštaisītajām otām.

Ķesterciema pludmalē un atmiņās palika vides mākslas objekti – dažādos materiālos radoši apspēlēta tēma “Zivis”.

Atklājot 24. sezonu, Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina klausītājus 5. oktobrī plkst. 19.00 uz virtuozā pianista Andreja Osokina solokoncertu “No Vaska līdz Vītolam. Latviešu klaviermūzikas dižgari”.

Programmā iekļauti Pētera Vaska, Emīla un Volfganga Dārziņu, Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Emiļa Melngaiļa, Valentīna Utkina, Imanta Zemzara un Jāzepa Vītola skaņdarbi. Izskanēs arī speciāli šai programmai komponēts Raimonda Tigula skaņdarbs. Koncertu papildinās īpašs skatuves vizuālais risinājums – scenogrāfija, kas veidota no mākslinieces Kristīnes Kliginas autortehnikas darbiem.

Koncertā varēs dzirdēt darbus no Pētera Vaska klaviermūzikas cikla “Gadalaiki”, kura daļas tapušas dažādos laikos gandrīz 30 gadu garumā. Sākotnēji sarakstīta “Baltā ainava” (1980), kam sekoja “Rudens klaviermūzika” (1981) un “Pavasara klaviermūzika” (1995), bet iztrūkstošo gadalaiku “Vasara” komponists pabeidza 2009. gadā. Andreja Osokina jaunajā koncertprogrammā iekļauti rudenim un ziemai veltītie darbi.

Līdzās Pētera Vaska skaņdarbiem varēs dzirdēt viņa skolotāja Valentīna Utkina (1904–1995) trīs Dainas. Lai gan Valentīns Utkins izaudzinājis ievērojamu latviešu komponistu paaudzi un arī viņa kā komponista devums tiek vērtēts kā nozīmīgs, interese par autora mantojumu pēdējās desmitgadēs nonākusi gandrīz līdz aizmirstības robežai. Līdzās sonātēm Dainas klavierēm bija Valentīna Utkina iemīļotākais žanrs un tiek uzskatītas par vienu no spilgtākajiem paraugiem komponista klavieru jaunradē.

Arī pārējo komponistu gadījumā izvēlēti darbi, kas ieņem īpašu vietu viņu daiļradē – Imanta Zemzara “Varšavas triptihs”, kas atzīts par vienu no pirmajiem postmodernisma paraugiem latviešu mūzikā, Jāņa Ivanova Trīs skicējumi, Lūcijas Garūtas “Prelūdija”, Volfganga Dārziņa svītas klavierēm un citi. Koncertu noslēgs skaņdarbi no latviešu klasiķu un profesionālās mūzikas pamatlicēju – Jāzepa Vītola un Emīla Dārziņa – klaviermūzikas mantojuma.

Biļetes var iegādāties “Bļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē,“S! Kartes” īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekš, tiek piemērota 20 % atlaide; 40 % – daudzbērnu ģimenēm.

Ceturtdien, 5. septembrī, plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē tiks atklāta mākslinieces Gitas Šmites jaunākā personālizstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu”. Izstāde piedāvā skatītājiem unikālu iespēju iepazīt Šmites glezniecību, kas savieno pagātnes liecības ar mūsdienu dzīves mieru un harmoniju.

Izstādes koncepcija dzimusi, māksliniecei dzīvojot ciešā saskarē ar dabu un ievērojot laika plūdumu, kas atklājas ne tikai dabas ritmos, bet arī cilvēku dzīvesstāstos un priekšmetos, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Pati māksliniece stāsta: “Mans iedvesmas avots ir manas mājas laukos, dzīve, kas rit ciešā saskarē ar dabu, un cilvēki, kas šeit dzīvo un dzīvojuši pirms manis. Priekšmeti, ko gleznoju klusajās dabās, bieži nes liecību no aizgājušajiem laikiem.”

“Varu tikai iedomāties, kādas rokas ir pieskārušās senajām krūzēm, bļodām, glāzēm, ko domājuši tā laika cilvēki, ko pārdzīvojuši. Dažreiz sev jautāju, vai kāda sieviete toreiz, tāpat kā es tagad, nogriezusi savā dārzā rozes zaru un ielikusi šajā vāzē, lai priecātos par pirmajiem vai pēdējiem rudens ziediem? Vai stāvējusi pie senā ozola kādā klusā, mierīgā pievakarē un, vērojot saulrietu, pārdomājusi dienas gaitas? Vai celiņi mežā ir jau toreiz iemīti, vai pa manām takām kāds vēl turpinās iet? Mani vecvecāki stāstīja par mierlaikiem. Toreiz tas likās kāds abstrakts pārbagātības laiks. Tagad arvien vairāk, uz nemierīgās pasaules fona, apjaušu, ka dzīvoju savos mierlaikos – miera laikos. Vairāk nekā jebkad izjūtu, kā paaudzes savienojas savos stāstos. Es cenšos savu mierlaiku sajūtu nodot gleznās, pievienojot atsauces uz pagātni, tādējādi paplašinot mūsu kopējo mierlaiku,” tā par izstādes “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” koncepciju stāsta māksliniece Gita Šmite.

Gita Šmite beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, prof. Imanta Vecozola un Viļa Ozola meistardarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1995. gada. Sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes. Veidojusi tērpus teātra izrādēm. Radījusi zīmolu “Pirtsmāksla”.

Izstāde “Klusā daba ar mierlaiku mantojumu” bez maksas apskatāma līdz 2. oktobrim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00.