Siguldas pilsētas kultūras nama tautas deju ansamblis maijā svinēs 30 gadu jubileju. Par godu nozīmīgajiem svētkiem šobrīd notiek spraigs darbs pie nakts koncertuzveduma „Laimes depozīts”, kurš 10.maijā plkst. 24.00 (pusnaktī) tiks rādīts Siguldas pilsdrupu estrādē. Šī būs “Gundegas” pēdējā uzstāšanās.

Izrādes režisore ir „Gundegas” vadītāja Ilze Jercīte, mūziku komponējusi grupa „Dzelzs vilks”, bet horeogrāfiju veidojis bijušais „Gundegas” dejotājs un vadītājs Agris Daņiļevičs un viņa kolēģis Markus Zmoelnig (Itālija), bet uzveduma režisore ir Ilze Jercīte. Uzveduma vadītājs — Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Zvīgulis. Izrādē piedalīsies Siguldas pilsētas kultūras nama tautas deju ansambļa „Gundega” visu laiku dejotāji.

 Izrāde veidota pēc Kārļa Skalbes „Pasaka par vērdiņu” motīviem. „Caur Skalbes pasaku mēs runājam par mūsdienu patērētāju sabiedrību. Tas ir stāsts par naudas, varas un darījumu pasaules pārākumu pār mīlestību, patiesu draudzību, godaprātu un sirdsapziņu. Tas ir dejā izdzīvots stāsts par vientulību, vienaldzību un mūsu sabiedrības aklumu garīgo vērtību priekšā, šajā sintētisko emociju, līzingu, kredītu un mantas un zvaigžņu kulta laikmetā. Tas ir stāsts par to, ka laimi nevajag krāt, laimi vajag izdzīvot. Šis ir stāsta arī par mums — Gundegu, jo arī mēs esam šai “obligāto vērtību” sprostā. Aicinām apmeklēt koncertuzvedumu, jo tā būs iespēja pēdējo reizi redzēt Siguldas „Gundegu”, stāsta uzveduma režisore I.Jercīte.
 

Nakts koncertuzvedums būs skatāms 10.maijā Siguldas pilsdrupu estrādē. Ieejas maksa – 8 lati, bet pensionāriem un skolēniem 5 lati. Pirmskolas vecuma bērniem ieeja būs bezmaksas.

 Informāciju par autoriem, dalībniekiem un izrādes tapšanas procesu varēs iegūt www.sigulda.lv. Jau šobrīd Foto galerijā redzami mirkļi no uzveduma tapšanas mēģinājumiem
 
   
Papildus informācija:
Ilze Jercīte, projekta vadītāja
26555609 
 
 

Ceturtdien,  24. aprīlī plkst. 17.30 Mākslu skolā „Baltais flīģelis” tiks atklāta novada mākslinieces Zinaīdas Ceskes jubilejas personālizstāde.

 

1977. gadā Zinaīda Ceske beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, vēlāk absolvējusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1989.) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas maģistrantūru (1994.). Kopš 1993. gada māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

 Lai gan dzimusi Kurzemē, Zinaīda Ceske pārcēlusies uz dzīvi Vidzemē un kļuvusi ar īstenu siguldieti, nezaudējot arī kurzemniekiem tik raksturīgās īpašības ‑neatlaidību, lepnumu un spīvumu.          
 

Pēc viņas iniciatīvas 1994.gadā Siguldā tika nodibināta Mākslu skola, jau 14 gadus Zinaīda ir tās direktore. Māksliniece palīdzējusi izaugt ne vienam vien talantam. Viņas radošā darbība daudziem jauniem siguldiešiem atklājusi mākslas pasauli. 

 
 

Informāciju sagatavojusi:

Izglītības pārvaldes vadītāja Sandra irule

Līdz 30.aprīlim Siguldas pagasta kultūras namā skatāma Rīgas rajona skolu vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstāde. Tā ierīkota projekta „Manai Latvijai rudenī – 90 gadu” projekta ietvaros, kurā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs organizē bērnu mākslas darbu konkursu „Svētku priekam”. Darbu izstādes apskatāmas visos Latvijas novados, Siguldas novadā izstāde tapusi sadarbībā ar Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centru un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldi.

 

Izstādē Rīgas rajona skolu vizuālās mākslas pulciņu audzēkņi un pedagogi dalās savā redzējumā, izpratnē un attieksmē pret savu tautu un zemi – savu Latviju. Cits priecājas par puķēm, kas aug mūsu auglīgā zemē, cits redz pilsētu un namu košumu un krāsainību, cits ataino svētkus, ko svinam paši sev un citiem par prieku. Daži pedagogi mudinājuši audzēkņus pētīt valsts vēsturi un tai nozīmīgus simbolus. Un tas viss – lai bagātinātu sirdi un priecinātu ikvienu izstādes apmeklētāju. Vai esi domājis: Kāda ir TAVA Latvija?

 

30.aprīlī plkst.13.00 izstādes dalībnieki „piepogās sevi” Latvijai, saņems apbalvojumus un priecāsies par sniegtajiem priekšnesumiem.

 Siguldas pilsētas bibliotēkā Bibliotēku nedēļas ietvaros no 21.- 26. aprīlim notiek akcija „Nedēļa bez kavējuma naudas”, kuras laikā aizmāršīgie lasītāji var pagūt nodot mājās aizmirstās grāmatas bez soda naudas maksāšanas.
 

„Bibliotēku nedēļā siguldieši aicināti apmeklēt novada bibliotēkas, saņemt izsmeļošu informāciju par to darbu, izmantot bezmaksas pieeju internetam, sniegt palīdzību dāvinot bibliotēkai kādu jaunu grāmatu, kuru vēl lasīs vairākas paaudzes, kā arī papildināt bibliotēkas novadpētniecības fondu ar interesantiem materiāliem par Siguldas novadu — atmiņām, pētījumiem un diplomdarbiem.

 Bibliotēku nedēļas ietvaros Dienas centrā (Pils ielā 3a) 21. aprīlī plkst.17.00 notiks pēcpusdienas saruna ar dzejnieci — publicisti Andu Līci un izdevniecības „Likteņstāsti” vadītāju Anitu Mellupi. 22. aprīlī plkst.15.00 Siguldas pilsētas bibliotēkā notiks tikšanās „Siguldas novads, novadnieki elektroniskajā datu bāzē”, kurā bibliotēkas lietotāji tiks iepazīstināti ar bibliotēkas novadpētniecības datu bāzi un elektroniskā grāmatu katalogu lietošanu IT ALISE sistēmā. 22. aprīlī notiks arī Jauno grāmatu diena.
 

Siguldas novadā darbojas piecas bibliotēkas, kuras regulāri apkalpo gandrīz 2000 novada iedzīvotājus. Grāmatu fonds novada bibliotēkās sasniedz ap 30 000 grāmatu.

Turaidas muzjerezervāta speciālisti gatavo izstādi par sabiedrisko ēdināšanu Siguldas novadā 20.gs. 60./ 80. gados. Izstāde tiks eksponēta ēdnīcas „Tūrists” telpās – padomju laika būvē, kas atrodas Turaidas vēsturiskajā centrā.
 
Turaidas muzejrezervāta krājumā ir nokomplektētas ap 130 krājuma vienību par izstādes tēmu – galvenokārt dažādas fotogrāfijas. Notika tematiska ekspedīcija, pierakstot mutvārdu liecības no pavāriem, oficiantiem, trauku mazgātājiem, kalkulatoriem un citiem Siguldas novada iedzīvotājiem, kas 20.gs. 60./ 80. gados strādājuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
 
Pateicoties sekmīgai sadarbībai ar Siguldas zonālo valsts arhīvu, radusies iespēja izstādes sagatavošanā izmantot vēstures avotus – 20. gadsimta 60.–80. gadu uzņēmumu dokumentus. Siguldas zonālajā valsts arhīvā glabājas Rīgas apriņķa, Siguldas, Baldones, Saulkrastu un Rīgas rajona juridisko personu dokumenti no 1944.gada līdz mūsdienām. Starp teju 280 000 vienību Siguldas zonālajā valsts arhīvā glabājas dažādi lēmumi, pavēļu grāmatas, personāla sastāva grāmatas, no kurām iegūstama būtiska un objektīva informācija par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un to darbību 20.gadsimta 60./ 80. gados Siguldas novadā.
 
Piemēram, no 1963. gada Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmuma Nr. 109. iespējams uzzināt, kad tika nodots ekspluatācijā Siguldas universālveikals ar ēdnīcu un restorānu „Gauja” un cik daudz vietu bija restorāna un ēdnīcas zālēs. Tāpat arhīvā glabājas dokumenti par Siguldas patērētāju biedrības Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienības darbu pilsētas iedzīvotāju un viesu apkalpošanā. Siguldas zonālā arhīva dokumentos iegūstama arī tāda detalizēta informācija kā, piemēram, 1983.gada izpildkomitejas atļauja kafejnīcā „Tūrists” tirgot lietošanai uz vietas visa veida alkoholiskos dzērienus no plkst. 10.00 līdz 23.00.
 
Topošā izstāde par sabiedrisko ēdināšanu būs ieguldījums novada kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidības popularizēšanā. Nesenās pagātnes nozīmību, kas kļuvusi par aktuālu un sarežģītu tēmu vēstures pētījumos mūsdienās, palīdz izvērtēt dokumenti, materiāli un liecības sabiedrības atmiņas institūcijās. Siguldas novadā tās ir divas – Turaidas muzejrezervāts un Siguldas valsts zonālais arhīvs.
 
Sagatavoja:

Ieva Vītola, Turaidas muzejrezervāta Krājuma nodaļas galvenā speciāliste

.Foto: Siguldas ēdnīcas „Gauja” kolektīvs. Foto no Turaidas muzejrezervāta krājuma.

 Šonedēļ, 15.aprīlī Siguldā viesojās Dziesmu un deju  svētku komisija, lai atlasītu Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju darbus  Latvijas izstādei ”Es vidū”. Izstāde būs skatāma  Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā no 5.līdz 31.jūlijam.

Kopumā tika atlasīti 15 autoru vairāk kā 60 darbu no Siguldas novada – segas un galdautus, tostarp arī Tautas daiļamata meistaru darbus.  

„Izstādes „Es vidū „ devīze simbolizē katra cilvēka personīgo atbildību un ieguldījumu mūsu tautas tradīciju saglabāšanā un attīstībā. Izstādei būs dalījums gadalaiku griezumā un tā tiks iekārtota gadskārtu svētku kontekstā, kas attaisnosies arī krāsu noskaņās,” stāsta pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Ekspozīciju papildinās modes un amata prasmju demonstrējumi uz speciāli iekārtotas skatuves.

Aizvadītajā sestdienā, 12.aprīlī Siguldas pilsētas kultūras nama mazajā zālē jauniešiem tika dota iespēja pavadīt pēcpusdienu, izbaudot īsfilmas, velotriāla šovu un muzikālus priekšnesumus no Siguldas jauniešu muzikālajām apvienībām.

 

Pasākumu organizēja Siguldas jauniešu klubs „Atspere”, kura biedri bija patīkami pārsteigti par apmeklētāju skaitu un aktivitāti.

 Pasākuma gaitā apmeklētāji varēja vērot latviešu un ārzemju īsfilmas, noklausīties īsas lekcijas par tādiem kino dižgariem kā Jurij Norstein, Jan Svankmajer, Ridley Scott u.c, filmu starplaikos izbaudot muzikālus priekšnesumus no hip-hop apvienības „SR” dalībniekiem Da‑w un kaer, kā arī experimental rock grupas „Vtum”. Pasākuma noslēgumā bija iespēja vērot velotriāla šovu Jāņa Lāča izpildījumā. Visu pasākuma laiku apmeklētājus priecēja siguldiešu R.Lapacinska, A.Turko, S.Mikanovskas, A.Ozolas un E.Semaņa mākslas foto izstāde, kuru interesentiem būs iespējams aplūkot arī Siguldas pilsētas svētku laikā.
 

Klubs „Atspere” saka lielu paldies Siguldas pilsētas kultūras namam, personīgi Dacei Plešai, Bērnu un jauniešu interešu centram, personīgi Ilzei Vilciņai, Siguldas kinoteātrim „Onik” un visiem, kas palīdzēja organizatoriskajos darbos, kā arī apmeklētājiem un pasākuma dalībniekiem.

 
Un tikšanos nākamajos pasākumos!
 
 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Dzedule, Monta Voldiņa

Sestdien, 19.aprīlī plkst. 18.00 koncertzāle „Baltais flīģelis” aicina visus interesentus uz vokālās grupas „Framest’ koncertu. Tajā būs dzirdamas komponista Raimonda Paula mūsdienu labāko dziesmu aranžijas.  Koncerts solās būt interesanti, kvalitatīvi, radoši un publiku uzrunājoši. Šajā koncertprogrammā būs daži pārsteigumi.

 

Grupā „Framest” dzied pieci jaunieši — 2 meitenes un 3 puiši vecumā līdz 21 gadam, kuri vai nu vēl mācās, vai jau ir absolvējuši Rīgas Doma kora skolu. Grupas mākslinieki — Annija Putniņa /soprāns/, Elīna Šmukste /alts/, Mikus Abaroniņš /kontratenors/, Jānis irsis /baritons/, Edgars Janovs /bass/.

„Framest” repertuārā ir gan pašu, gan arī citu komponistu sarakstīti skaņdarbi, kuri tiek izpildīti īpaši veidotā aranžējumā. Framest pastāv jau divus gadus — pirmā publiskā uzstāšanās bija 2005. gada 25. aprīlī labdarības koncertā “Lūgšana Pelēkai kāpai” Doma baznīcā, kurā arī Framest pauda savu attieksmi pret Pelēkās kāpas apbūvi.

„Framest” ir sniegusi neskaitāmus koncertus un grupa ar panākumiem ir piedalījusies vairākos konkursos, kuros guvusi godalgotas vietas, piemēram, 1.vieta jauno komponistu konkursā “Ceļš uz teātri”; 1.vieta Imanta Kalniņa „Jaunās zvaigznes” — pašu komponēto dziesmu kategorijā; 1.vieta (dalīta ar grupu H2o ) konkursā par jauniešu filmas “Jaunatnes likums- ikvienam jaunietim” titula dziesmu; 2.vieta draugiem.lv rīkotajā konkursā jaunajiem mūziķiem-Re:Loud.

”Framest” ir sadarbojusies ar Latvijā populāriem, iecienītiem un talantīgiem mūziķiem:
2006.gadā M.Zālītes un J.Lūsēna veidotajā izrādē “Hotel Kristina”. 2006. gada beigās kopā ar Arni Medni piedalījās mūzikas festivālā “Bildes 2007”. 2007. gada sākumā Framest sadarbojās ar komponistu Zigmaru Liepiņu, iedziedot titula dziesmu muzikālajai izrādei “Adata”.

2007. gadā, izveidojās brīnišķīgs projekts ar lielisko džeza pianistu Hariju Bašu, ar kuru vokālajai grupai Framest bija koncertu tūre pa Latvijas lielākajām pilsētām. Šīs tūres noslēguma koncerts bija vērojams Rīgā – Mazajā ģildē, ko kritiķi atzīst kā vienu no labākajiem Latvijas koncertu organizētajiem koncertiem 2007. gadā.

Šogad vokālā grupa „Framest” nolēmusi sadarboties ar lieliskiem džeza mūzikas lietpratējiem – bundzinieku – Māri Briežkalnu, pianistu Hariju Bašu, kontrabasa spēles virtuozu — Jāni Stafecki un saksofonistu Kārli Vanagu – koncerta programmā – „Džeza Zelta melodijas”.

Vokālās grupas “Framest” repertuārā ir dažādu žanru un stilu dziesmas, kuras spēs aizkustināt jebkuru klausītāju un vienaldzīgs nepaliks neviens!

 
 
 

Siguldas pilsētas kultūras namā piektdien, 18.aprīlī plkst.13.00 mazie siguldieši aicināti uz muzikāli izglītojošu koncertuzvedumu „Pasaka par pazaudēto takti un ar visu no tā izrietošajām sekām”. Koncertuzvedumā piedalās Liepājas Ceļojošais leļļu teātris „Maska” un vokālā grupa „Putni”. Koncerta vadītāja Karīna Bērziņa (Mūzikas Laumiņa).

 

Izrāde stāsta par to, ka Mūzikas Laumiņa nāk no skaņu valsts, kur valda ļoti stingri likumi. Skaņu valsts pavalstnieki ir komponisti, mūzikas izpildītāji – muzikanti un citi ar mūziku saistīti pārstāvji. Komponistam Rūķim Kliņķītim jāuzraksta pavasara dziesma, lai ātrāk atnāk pavasaris, viņam palīdz astoņas mūzas — poēzijas, mūzikas, komēdijas, himnu, vēstures, traģēdijas, kora dziedāšanas un dejas mākslas aizbildnes. Ļaunā ragana, kura neprot dziedāt, nepazīst notis, kurai patīk dzīvot tumsā, mūzām atņem spējas palīdzēt komponistam sacerēt mūziku. Ar ko tas beigsies…?

 

Uzvedumā skan gan klasiskā, gan leļļu teātra izrāžu dziesmas. Biļešu pārdošana Siguldas kultūras namā. Ieejas maksa – 3 lati.

 

No 21. aprīļa „Biļešu paradīzes” kasēs tiks uzsākta Dailes teātra vasaras festivāla biļešu tirdzniecība. Dailes teātra vasaras festivāls notiks Siguldā, 21. jūnijā.

Laiks
Pasākums
 
Norises vieta
Biļešu cena
13.00
Festivāla atklāšanas gājiens

Svētku laukums – Siguldas pilsdrupu estrāde

Bezmaksas
13.00
Festivāla viesis — RīBēJa MuTe
Jānis irsis, Normunds Beļskis
„KLASE”
mūzikls jauniešiem
 

Svētku laukums

Bezmaksas
13.00–19.00
Mārtiņa Vilkārša darbu izstāde

Siguldas dzelzceļa stacija

 
Bezmaksas
13.00–18.00
FOTOTELTS

Svētku laukums

Bezmaksas
14.00
„VIEN MIRTES UN ROZES”
Dailes teātra aktieru koncerts

Siguldas pilsdrupu estrāde

Ls 4, 5, 7, 8,10
14.00
Festivāla viesis
Latvijas Nacionālais teātris
Nora Ikstena
„AMARIĻĻI”
dzīves stāsti divās daļās
 

Siguldas pagasta Kultūras nams

Ls 8
14.00
Staņislavs Vispjaņskis
„KZAS”

Dailes teātra 9. studijas – Latvijas Kultūras akadēmijas III aktieru kursa studentu izrāde

 

Siguldas pilsētas kultūras nams

Ls 2, 3
15.00
Dailes teātra draugs
Latvijas Radio koris
Programma
„SUITU MĒLE”
 
Koncertzāle

Baltais flīģelis

Ls 6, 8
15.30
Ilzes Vītoliņas tērpu skate

Siguldas dzelzceļa stacija

Bezmaksas
 
16.00
Aktrises Olgas Dreģes portrets

Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs

(Baltā pils )

 

Ls 6
(Biļešu iepriekšpārdošana tiks izziņota vēlāk)

16.00
„BURVIS NO OZA ZEMES”

Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikla koncertuzvedums

 

Svētku laukums

Bezmaksas
 
18.00

Jāņa Paukštello, Andra Bērziņa un Vara Vētras programma bērniem

 

Svētku laukums

Bezmaksas
 
18.00

Rēzijas Kalniņas un Ģirta estera programma

 

Siguldas Romas Katoļu baznīca

Ls 10
18.30
Mārtins Makdona
„LĪNENAS SKAISTUMKARALIENE”
traģikomēdija 2 cēlienos
 

Siguldas pilsētas kultūras nams

Ls 4, 5
19.00
Festivāla viesis
Vidzemes kamerorķestris
Koncerts
„MŪZIKA NO DAILES TETRA IZRDĒM”
 

Koncertzāle Baltais flīģelis

Ls 6, 8
21.00
 
 
 
 
23.00

Emīls Dārziņš, Raimonds Pauls, Jānis Jurkāns

„MELANHOLISKAIS VALSIS”
Koncertstāsts 2 daļās
 
DAILES TETRA DZIESMU SVĒTKI
 

Pilsdrupu estrāde

Ls 6, 8,13,17, 20
 
24.00
Balle
 

Svētku laukums

Bezmaksas
 
 

Dailes teātra festivāla dienas biļete maksās 8, 10, 15, 20 vai 25 latus — atkarībā no izvēlētajām sēdvietām. Skolēniem, studentiem, pensionāriem, kā arī grupām no 15 cilvēkiem – atlaide 10% (atlaides nesummējas). Skolēnu, studentu un pensionāru biļetes derīgas, uzrādot apliecību. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas, negarantējot atsevišķu sēdvietu.

 

Biļetes no 21. aprīļa pieejamas Dailes teātra un „Biļešu Paradīzes” kasēs visā Latvijā. Siguldā – novada Tūrisma informācijas centrā Valdemāra ielā 1a. Biļešu rezervācija un informācija pa tālruņiem — 90002000(maksa par zvanu Ls 0,47) vai 67294444, 67279566.

 

Dailes teātra vasaras festivālu atbalsta Siguldas novada dome, „Auto Īle un Herbst”, „Ergo”, „Moduls” un „Elvi”.

Aizvadītās nedēļas nogalē, kamēr vairāki simti Dziesmu un Deju svētku dalībnieku piedalījās dziesmotajā talkā Mežaparkā ‚pieci Siguldas novada kori piedalījās koru skatēs — Siguldas pilsētas kultūras nama Sieviešu koris „Teiksma”, jauktais koris „Spārni”, senioru koris „Gāle”, Siguldas pagasta jauktais koris „Sigulda”, Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” .

Skates rezultāti dod iespēju visiem Siguldas novada koriem piedalīties Dziesmu un deju svētku koncertos Mežaparkā un Doma laukumā.

Ar otrās pakāpes rezultātu mājās atgriezās sieviešu koris „Teiksma”, Siguldas pagasta jauktais koris „Sigulda” un senioru koris „Gāle”. Savukārt, koris „Spārni” B grupā ar 43 punktiem un koris „Atvars” A grupā ar 44,78 punktiem ieguva visaugstāko novērtējumu Rīgas rajonā. Abiem koriem tas dod iespēju piedalīties koru konkursā ‑reģionālajā pusfinālā.

Pirmdien, 14.aprīlī plkst. 17.00 Siguldas pagasta kultūras namā tiks atklāta portugāļu flīžu mākslas izstāde. Tajā piedalīsies arī Portugāles vēstnieks Latvijā Žuao Luišs Niza Piņeiru (João Luís Niza Pinheiro)  un Siguldas novada pašvaldības pārstāvji.
 
Izstāde būs skatāma līdz 21.aprīlim Siguldas pagasta kultūras nama darba laikā (darbdienās no plkst. 10.00 līdz19.00, brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00)
 
„Flīze jeb «azuležu» («azulejo») ir viena no spēcīgākajām un savdabīgākajām Portugāles kultūras izpausmēm, kā arī vienreizējs un oriģināls portugāļu mākslas ģēniju ieguldījums visas Pasaules kultūrā. Portugālē flīzes nav tikai funkcionāls vai dekoratīvs materiāls, tās var saukt par atsevišķu transcendentu mākslu, kas kā poētisks elements izrotā arhitektūru un veselas pilsētas,” stāsta Paulu Enrikešs(Paulo Henriques), Portugāles Nacionālā Flīžu muzeja direktors
 
Kamoinša Institūts Portugālē ir izvēlējies flīžu mākslu popularizēt ārpus Portugāles robežām kā vienu no Portugāļu kultūras izpausmēm. To, ka tā ir bijusi laba izvēle, atzina arī Nacionālais Flīžu muzejs Lisabonā, palīdzot izveidot šo projektu. Šī muzeja darbība apliecina to, ka flīžu mākslai Portugālē tiešām tiek piešķirta liela nozīme ne tikai tādēļ, ka visā pasaulē, Portugāles bijušās Impērijas teritorijās – no Brazīlijas līdz frikai un Indijai – vēl joprojām ir atrodams šīs mākslas mantojums, bet arī tādēļ, ka tā ir kultūras vērtība, kas ataino portugāļu intelektuālās un prakstiskās iemaņas un mākslas izjūtu no pagātnes līdz pat mūsdienām.
 
Nacionālais Flīžu muzejs, kas ir viens no nozīmīgākajiem Keramikas muzejiem pasaulē, piedāvā ne tikai Flīžu kolekcijas, bet aicina apskatīt arī pašu zemi, kur monumentālie mākslas pieminekļi vēl joprojām ir sastopami tajās vietās, kur savulaik tikuši uzcelti. Tas palīdz saprast, cik cieša saite vieno «flīzi», arhitektūru un pilsētu.
 
Nacionālais Flīžu Muzejs darbojas arī kā keramikas pētniecības centrs. Galvenokārt, apšuvumu tehnikas studēšanai arhitektūrā, keramikas mākslas vēstures pētīšanai un flīžu saglabāšanas un atjaunošanas tehniku studēšanai.
 
Paulu Enrikešs: „Aicinu ikvienu apskatīt portugāļu flīžu mākslu un novēlu, lai šī izstāde ir gan kā aicinājums iepazīt fascinējošos portugāļu flīžu apšuvumus, gan kā iespēja uzzināt par šo mākslas darbu eksistenci.”
 
 
 

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=