Lorupes gravā no plkst. 13.00 notiks sacensības skrituļslalomā „Siguldas kauss”. Dalībnieku reģistrācija no plkst. 11.30 līdz 12.30. Sacensības organizē sporta klubs „Pantera” sadarbībā ar Siguldas novada domi. Dalība sacensībās ir atklāta un var piedalīties visi interesenti, kuri apguvuši skrituļslidošanas iemaņas.
No plkst. 15.00 Siguldas pilsdrupas pieskandēs X Bērnu un jauniešu popmūzikas festivāla „Gaujas atbalss” finālistu dziesmas. Festivāls sāksies ar koncertu bērniem „„Puķu pļavā”, bet plkst. 19.00 koncerts „Dziedi Siguldā”, kurā koncertēs pusaudži un jaunieši. Ieejas maksa 1,5 lati.
Koncertzālē „Baltais Flīģelis” plkst. 18.00 pirmo reizi Latvijā ar solokoncertu uzstāsies Portugāles pianiste Manuela Gouveja. Biļetes koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 19.00, kases tālrunis 67974787.
Savukārt vakarā plkst. 22.00 Siguldas pilsdrupās notiks ikgadējā „Ievziedu Balle”, kurā koncertēs Liene Šomase un grupa „Flora”, DJ Aleks un grupa „Leģions” no Liepājas, kurā muzicē Tomass Kleins, Aivars Brīze, Vilnis Krieviņš, Eduards Glotovs, Jānis Strazds.
Balles laikā darbosies kafejnīcas. Ieejas maksa 3 lati. Pēc plkst. 22.30 – 4lati.
Siguldas novada svētku ietvaros. 30.maijā no plkst.11.00- 14.00 Maija parkā iepretim Dienas centram Siguldas Dāmu klubs „Madaras” sadarbībā ar Rīgas rajona padomi organizē Rokdarbu dienu „Dari pats un māci citiem”. Pasākuma mērķis – dalīties pieredzē, rādīt, mācīt un apgūt jaunas prasmes rokdarbos: adīšanā; tamborēšanā; filcēšanā; aušanā [ prievītes, grāmatzīmes]; zīda apgleznošanā; u.c.rokdarba veidos.
- radošās darbnīcas;
- izstādes;
- izstādes-pārdošanas.
-
Ikviens varēs izgatavot vai nopirkt sev tīkamu lietu. 10% no ietirgotiem līdzekļiem pasākuma organizatori ziedos biedrībai „Cerību spārni”.
Pasākumā piedalās Siguldas novada un Rīgas rajona pašvaldību rokdarbnieces.
Aicinām pieteikties rokdarbnieces, kura vēlas rādīt un mācīt citiem savas prasmes. Pieteikšanās – Dienas centrā, Pils ielā 31 vai pa tālruni 67974541
Līdzi jāņem tamboradata un dzijas kamolītis.
Siguldas novada uzņēmēji un individuālie puķu audzētāji!
Svētku organizatori lūdz atbalstīt Siguldas novada Dienas centra iniciatīvu Siguldas novada svētku laikā 31.maijā no plkst.10.00 – 16.00 Maija parkā parādīt svētku apmeklētājiem Ziedu izstādi „Ziedi Sigulda”. Piedāvājiet izstādei savus grieztos ziedus un puķes podiņos!
Tieši mēnesis atlicis līdz Dailes teātra Vasaras festivālam Siguldā, kas notiks 21. jūnijā, noslēdzot Dailes teātra 2007./2008. gada sezonu.
Festivāls notiks vairākās norises vietās – viena no tām būs Pilsdrupu estrāde, kur plkst. 14.00 skanēs Dailes teātra aktieru koncerts „Vien mirtes un rozes”, Emīla Dārziņa, Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna koncertstāsts „Melanholiskais valsis” (plkst. 21.00) un tam sekojošie Dailes teātra Dziesmu svētki (plkst. 23.00).
Vairāki notikumi plānoti Svētku laukumā – Festivāla viesa RīBēJa MuTe mūzikls „Klase” (plkst. 13.00), Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikla „Burvis no Oza zemes” koncertuzvedums (plkst. 16.00) ar Siguldas 3. pamatskolas ansambļa un Siguldas Mākslas skolas audzēkņu līdzdalību, aktieru Jāņa Paukštello, Andra Bērziņa un Vara Vētras programma bērniem „Pasaka un Nesaka” (plkst. 18.00), kā arī balle, ko spēlēs grupa „Zelta Vilks”. Tradicionālajā „Fototeltī” ar kostīmu un grima palīdzību būs iespēja pārtapt dažādos tēlos un tikt iemūžinātiem fotogrāfijās. Iecerētas arī īpašas autogrāfu stundas.
Pagasta Kultūras namā šajā laikā (plkst. 14.00) notiks Festivāla viesa Latvijas Nacionālā teātra viesizrāde — Noras Ikstenas dzīves stāsti divās daļās „Amariļļi”.
Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā (Baltajā pilī) plkst. 16.00 ar skatītājiem tiksies aktrise Olga Dreģe, arī uz šo pasākumu no 20. maija var iegādāties biļetes. Viena no spožākajām Dailes teātra un Latvijas kinozvaigznēm savā programmā leģendārās kinodīvas un dziedātājas Zāras Leanderes dziesmās un sarunās ar režisoru Jāni Streiču atgriezīsies savulaik Dailes teātrī iestudētās izrādes „Zāra Leandere” noskaņās, kā arī runās par dzīvi un mākslas vietu tajā.
Siguldas Romas Katoļu baznīcā plkst. 18.00 skatītāji aicināti baudīt Rēzijas Kalniņas un Ģirta estera programmu, ko aktieri veido kopā ar dziedātājiem Ilzi un Aināru Rubiķiem. Tajā skanēs Imanta Kalniņa garīgā mūzika un Rabindranata Tagores dzeja. Programmas pamatā ir I. Kalniņa 6. simfonijas II un IV daļa, kas tiks izdzīvotas, savienojoties dzejai un mūzikai. Simfonijas oriģinālā II daļā izmantotas vārsmas no R. Tagores dzeju krājumiem Gitandžali, Dārznieks un Pļaujas laiks, bet IV daļas tekstuālais balsts ir lūgšanas Kyrie eleison teksts. Programmas kontekstā iekļausies arī Zālamana augstā dziesma.
Koncertzāle „Baltais flīģelis” būs divu koncertu norises vieta – plkst. 15.00 ar programmu „Suitu mēle” tur uzstāsies Dailes teātra draugs Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava, kuri sagatavojuši unikālu programmu, kas ir muzikāli jauns pavērsiens tradicionālajā izpratnē par tautisko un akadēmisko mūziku, kā arī par lustīgu Jāņu atzīmēšanu. „Suitu mēle” ir jautru oriģināldziesmu virkne ar dainu tekstiem un speciāli rakstītām mūsdienīgām rīmēm, kā arī jauni skaistu un laika pārbaudi izturējušu melodiju aranžējumi Suitu sievām un Latvijas Radio korim. Šajā koncertā tiks prezentēts arī jaunais CD „Suitu mēle”.
Plkst. 19.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” programmu „Mūzika no Dailes teātra izrādēm” spēlēs Festivāla viesis Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā. Tās būs melodijas no dažādos laikos iestudētām Dailes teātra izrādēm. Komponistu uzvārdu sarakstā atradīsim Raimondu Paulu, Juri Karlsonu, Induli Kalniņu, Imantu Kalniņu, Arturu Maskatu, Burhardu Sosāru, Marģeri Zariņu, Juri Vaivodu, Imantu Zemzari, Pēteri Plakidi, Valtu Pūci, Jāni Lūsēnu, Uldi Marhilēviču un citus. Izrāžu nosaukumos atpazīsim iestudējumus „Spēlēju, dancoju!”, „Sids”, „No saldenās pudeles”, „Gesta Berlings”, „Sievietes, sievietes…”, „Tobāgo!”, „Šveiks”, „Kaligula”, „Meža gulbji”, „Kamēliju dāma”, „Terēza Rakēna”, „Raudupiete”, „Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” u.c.
Interesantas aktivitātes plānotas arī Siguldas dzelzceļa stacijā, kur varēs aplūkot Mārtiņa Vilkārša darbu izstādi, kā arī noskatīties Ilzes Vītoliņas tērpu skati (plkst. 15.30).
Festivālu plkst. 13.00 atklās gājiens, kas no Svētku laukuma vedīs uz Pilsdrupu estrādi.
Arī šogad līdzās biļetēm uz atsevišķiem pasākumiem nopērkamas Dienas biļetes, kuru cenas, atkarībā no sēdvietām, ir 8, 10, 15, 20 un 25 lati. Dienas biļetē iekļauts koncerts „Vien mirtes un rozes”, „Melanholiskais valsis” un Dailes teātra Dziesmu svētki. Pasākumi Svētku laukumā iekļauti jebkuras biļetes cenā.
Dailes teātra vasaras festivālu Siguldā atbalsta Siguldas novada dome un SIA „Auto Īle un Herbst”, apdrošināšanas akciju sabiedrība ERGO Latvija, ELVI un SIA ”Moduls”.
Informāciju sagatavoja
Liene Jakovļeva
Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja
7270424, 26322111
Indra Rubene
Festivāla producente
Siguldas novada svētku ietvaros Turaidas muzejrezervātā būs atvērtas ne tikai visas ekspozīcijas Turaidas pilī, muižā un Tautasdziesmu parkā, bet notiks arī trīs īpaši organizēti pasākumi. 31.maijā no plkst. 13.00 notiks XXIV Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts Vidzemes folkloras kopām „Vidzemnieku labumi” Tautasdziesmu parkā, no plkst. 12.00 līdz 16.00 tiks organizēta Orientēšanās spēle Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Savukārt plkst. 17.00 ikviens tiek aicināts kļūt par „Ā¨trāko ziņnesi”, piedaloties skrējienā Turaidas tornī.
„Vidzemes folkloras kopu koncerta „Vidzemnieku labumi” nosaukums vēsta — lai pasaulē varētu labi justies, dzīvot jēgpilni, vajadzīgi kā garīgie, tā materiālie, taustāmie labumi. Vidzemnieki caur savām dziesmām izdziedās un caur darbiem izrādīs tos labumus, kas katram sirdī, sētā nepieciešami. Vidzemes folkloras kopas ļaus visiem izjust to īpašo gaisotni, kas raksturīga tikai Vidzemes ļaudīm ar viņu seno amatu prasmēm, gadsimtos krātajām gudrībām,” stāsta Turaidas muzejrezervāta Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Anda Skuja.
Jau trešo gadu biedrība „A2”, sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu, godinot senos viduslaiku Turaidas ziņnešus, kas steigušies pie bīskapa Turaidā vēstīt par kariem, miera noslēgšanu un svarīgākajiem notikumiem Rīgā un Vāczemē, rīkos īpašu skrējienu 38 m augstajā Turaidas tornī „Ā¨trākais ziņnesis”.
Pagājušā gada ātrākais ziņnesis starp vīriešiem bija Ainārs Rukkalns, kurš tornī uzskrēja 33 sekundēs, bet ašākā starp sievietēm bija turaidiete Aiga Auziņa ar rezultātu 1 minūte 1 sekunde. Vai šogad rekordi tiks pārspēti, to varēs uzzināt skrējiena noslēgumā Turaidas pils pagalmā.
Skrējienā piedalīties aicināts ikviens sportiski noskaņots cilvēks bez vecuma ierobežojuma, jo dalībnieki tiks dalīti vecuma grupās un katrā grupā ar īpašām balvām tiks apbalvoti ātrākie ziņneši. Sacensību organizēšanu atbalsta arī Siguldas novada dome. Interesenti laipni aicināti jau savlaicīgi pieteikties skrējienam elektroniski biedrības „A2” mājas lapā www.ba2.lv vai pa tālr. 9124807,9184203. Skrējiena „Ā¨trākais ziņnesis” nolikums atrodams turpat mājas lapā: www.ba2.lv. Sacensību sākums būs plkst. 17.00, bet reģistrācija sāksies plkst.16.00 Turaidas pils pagalmā.
Par Ainažu pilsētas pašvaldības un BUB sadarbību pieredzē dalījās G. Kopštāls, Ainažu BUB valdes priekšsēdētājs. Par Vācijas pieredzi BUB darbības organizēšanā pastāstīja S. Sungaila, Latvijas BUB apvienības priekšsēdētājs. Pēcpusdienā pasākuma dalībnieki iepazinās ar Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojumu un jaunajām ekspozīcijām Turaidas pils Rietumu korpusā. Sanāksmes noslēgumā sirsnīgu apsveikuma koncertu sniedza J. Raslava vadītais pūtēju orķestris, pašdarbības kolektīva pirmsākumi cieši saistīti ar Siguldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
Pasākuma fotoreportāža pieejama šeit.
Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāja un režisore Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs un 16.maijā plkst. 19.00 tiks demonstrēts Siguldas pilsētas kultūras nama radošajā studijā „Cosmo”.
Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu
obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.
Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem
aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu — kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem.
Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī 21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad — pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām Veidenbauma dzejas rindām — ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”
Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem
piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.
Sestdien, 24.maijā, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” pirmo reizi Latvijā uzstāsies portugāļu pianiste Manuela Gouveja.
Pianiste Manuela Gouveja ir dzimusi Porto pilsētā 1946. gadā. Jau ļoti agrā bērnībā tiek pamanītas viņas dotības mūzikā. 1951. gadā viņa sniedz savi pirmo solo koncertu un sāk māctīties klavierspēli pie pasniedzējas Helēnas de Sā i Koštas (Helena de Sá e Costa). Šīs izcilās portugāļu profesores un pianistes klasē Porto Mūzikas Konservatorijā 1964. gadā iegūst visaugstākā līmeņa pianista diplomu.
No 1967. līdz 1972. gadam Manuela Gouveja apmeklē meistarklases un apgūst klavierspēles virtuozitāti Hamburgas Valsts Mūzikas Augstskolā (Staatliche Hochschule für Musik de Hamburgo) pie profesora Konrāda Hanzena (Conrad Hansen), ko pabeidz ar izcilību. Viņa turpina izglītību Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Vācijā.
Viņa ir saņēmusi daudz augstu apbalvojumu gan Portugālē, gan arī ārpus tās. Spēlējusi kopā ar šādiem orķestriem un maestro: Silva Pereira, Manuel Ivo Cruz, Álvaro Cassuto, Gunther Arglebe, A. Salazar, Ferreira Lobo, Marcel Dautremer, Henri Arends, E. van Remmortel, Nicholas Harsanyi, Ulysse Waterlot e Rudolf Baumgartner.
Plašajā repertuārā, kas ietver mūziku no baroka līdz pat mūdienām, sevišķu nozīmi Manuela Gouveja piešķir portugāļu komponistu sacerētās mūzikas popularizēšanai. Vairāki no albumiem ar portugāļu komponistu mūziku ir bijuši pirmie izdevumi pasaulē.
1993. gadā Portugāle piešķīra pianistei ļoti augstu apbalvojumu par ieguldījumu Portugāles reprezentēšanā pasaulē. Viņa ir arī viena no Starptautisko Kursu Asociācijas (ACIM) radītājiem Portugāles pilsētā Obiduš (Obidos), kuras prezidente ir arī šobrīd.
Kā pasniedzēja Manuela Gouveja ir strādājusi Porto Mūzikas Konservatorijā un Mūzikas Augstskolā, Bonnas Konservatorijā (Vācijā) un pašlaik strādā Katalonijas Mūzikas Konservatorijā Barselonā (Spānijā) un joprojām sniedz koncertus.
Biļetes koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 19.00,
Plašāka informācija:Koncertzāles Baltais flīģelis vadītāja Inese Zagorska tālr. 29162036
Aizvadītajā nedēļā, 9.maijā Turaidas muzejrezervātā notika konference „Muzeja darbinieka profesija – esošā un vēlamā”. Tā noritēja konferenču cikla ietvaros, kas tiek rīkotas, atzīmējot desmitgadi kopš LR Saeimā tika pieņemts Muzeju likums.
Konferenci atklāja Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns, uzsverot konferences mērķi — aktualizēt jautājumus par muzeju darbinieku profesionalitāti, attīstības motivāciju, kā arī analītiski paskatīties uz sevi no malas — kādi ir muzeju darbinieki un kādi tie vēlas būt. Šobrīd muzeju nozarē ir nodarbināti 1600 cilvēki. „Personāls un profesionalitāte ir ikviena uzņēmuma svarīgākais resurss”, konferences atklāšanā atgādināja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
Konferences laikā tika nolasīti ziņojumi par to, kas ir profesionāls muzeja darbinieks, kā šo jautājumu aplūko Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) un kāda ir reālā situācija Latvijā. Daina Ratniece, Muzeju valsts pārvaldes vecākā referente savā ziņojumā uzsvēra, ka muzejos ir relatīvi neliela kadru mainība. Muzejos pakāpeniski ienāk arī gados jauni speciālisti. Muzeju valsts pārvaldes priekšnieka vietniece Agrita Jirgensone ziņojumā „Muzeju profesija — starptautiskie standarti” uzsvēra, ka jautājumi par profesionalitāti tika aplūkoti arī gadskārtējā Starptautiskajā Muzeju darbinieku profesionālās izglītības komitejas (ICTOP ) sanāksmē.
Latvijā ir iespēja apgūt akadēmisku izglītību muzeoloģijā. Ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmu muzeoloģijā iepazīstināja programmas direktore Agnese Hermane. Astoņu gadu laikā maģistra grādu muzeoloģijā ieguvuši 28 studenti. Profesionālās zināšanas muzeju speciālisti var papildināt arī Muzeju Valsts pārvaldes organizētajos tālākizglītības kursos, no kuriem populārākais „Muzeju ABC”. Tomēr liela loma profesionalitātes veidošanā ir praktiskai darba pieredzei un tām zināšanām, kuras nav iespējams apgūt mācību iestādēs. To atspoguļoja arī Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ziņojums „Ekspozīcija – profesionalitātes rādītāja muzejā” „Nevar runāt par kvalitatīvu jeb profesionālu muzeja darbību tādā muzejā, kurā nav iespējams aplūkot muzeja ekspozīcijas vai izstādes. Ekspozīcijas ir muzeja saruna ar apmeklētāju un sabiedrību. Ekspozīcijas izsaka muzeja misiju un galveno vēstījumu.”
Latvijā ir 21 muzejs, kur strādā tikai viens cilvēks. Par „Viena cilvēka muzeju” ziņojumu nolasīja Rasma Noriņa, Pāles pagasta novadpētniecības muzeja vadītāja. Ziņojuma laikā tika skartas gan šādas muzeja formas priekšrocības, gan vājās puses. Muzeja darbinieks ir viena no radošākajām profesijām, Rasma Noriņa uzskata: „Muzejā nestrādā, muzejā dzīvo”.
Plašas diskusijas, dalīšanās pieredzē pasākuma noslēgumā apliecināja, ka šādas konferences ir ļoti lietderīgas un arī turpmāk nepieciešams satikties, lai kopā risinātu aktuālos jautājumus muzeju nozarē. Nākamā konference „Muzeju nozares pārvaldība: akreditācija kā pārvaldības instruments” 17. septembrī notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā
Siguldas 3.pamatskolas 5.–6.klašu skolēni piedalījās reģionālā seminārā Valmierā, kurš notika projekta ”Skolu bibliotēkas – kultūru dialoga veicinātājas” ietvaros. Semināra tēma bija „Imantam Ziedonim – 75”. Kopā ar Valmieras, Garkalnes pagasta, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolēniem, siguldieši rādīja mājas darbu — „Lāču pasakas” – iestudētu fragmentu…Pēc tam, strādājot grupās tapa plakāti par „Krāsainajām pasakām”. Fiksējot pasākuma notikumus, tapa Lielā Lāču grāmata ar foto ilustrācijām un grāmatas teksta interpretāciju. Semināra gaitu vēroja projekta satura koordinatore, LVU pasniedzēja Aija Kalve un projekta reģionālā koordinatore – Linda Ugaine.
Maija sākumā siguldieši devās ciemos pie dzejnieka Imanta Ziedoņa, lai nogādātu viņam šo īpašo grāmatu un medus podiņus. Dzejnieku apciemoja Siguldas 3.pamatskolas bibliotekāre Inga Aleksandrova un Siguldas 2. pamatskolas skolotāja un bibliotekāre – Inonanta Millere. Dzejnieka dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei tika dāvāti lāči viņas kolekcijai, kā arī Ingas Aleksandrovas pašas zīdā gleznoti taureņi un dzejoļu krājums par Siguldu, kas veltīts Siguldas 800 – gadei.
„Dzejnieku apciemojām viņa jubilejas priekšvakarā un bijām gandarītas redzēt viņa prieku par apciemojumu. Bija patīkami dzirdēt viņu sakām – „Tad tomēr kāds to visu lasa”. Lasa, lasa un ļoti, ļoti mīl – daudzi, daudzi – Siguldā, Latvijā un aiz tās robežām. I. Ziedonis rādīja tikko iznākušās „Krāsainās pasakas” latviešu un franču valodās. Drīz tās būs nopērkamas arī grāmatu veikalos. Paldies Ausmai Kantānei un Imantam Ziedonim par viesmīlību un zemenēm,” stāsta Inga Aleksandrova.
Neapšaubāmi, Imants Ziedonis pieder pie tiem mūsu kultūras pārstāvjiem, kuru gara dzīve izceļas ar paaugstinātu intensitāti un spriegumu – šos vārdus par Imantu Ziedoni saka literatūras un folkloras pētniece Jolanta Mackova 80 – to gadu beigās. Taču šodien par dzejnieku ir grūti pateikt ko jaunu. Tā kā Ziedoņa daiļradei „uzlīmēts” ne mazums etiķešu – citam viņš ir mūsdienu mītradis, citam – ekstremāls paradoksists, citam – ģimeniskuma un tautiskuma tēvišķais kopējs, izmalcināts dzejas estēts vai latviešu filozofiskās dzejas metrs…(Huzangajs A.), tad svarīgi ir iedziļināties dvēselē – un necensties pielīmēt kārtējo etiķeti.
Imants Ziedonis ienāk latviešu literatūrā 60 – to gadu sākumā ar dzejoļu krājumu – „Zemes un sapņu smilts” 1961. gadā. „Es vienmēr esmu vēlies otrādi,” saka dzejnieks.
Tad arī šo velšanos no 60 – tajiem gadiem līdz pat šodienai ir centušies noķert gan kritiķi, gan literatūras zinātnieki un pētnieki, kā arī vienkārši dzejas lasītāji.
Imants Ziedonis sava dzejā apliecina pašīstenošanās procesa dabiskumu un vienreizību. Mākslīgās personības radīšana ir katra cilvēka, īpaši katra kultūrcilvēka problēma. Imants Ziedonis latviešu literatūra pazīstams kā dzejnieks, kas apzināti tiecies atbrīvot vārdu no uzslāņojumiem, izmantojot modernisma dzejas poētiku, kas sevī ietver paradoksus, ironiju, pašironiju, spēles momentus, fragmentārismu un vēl daudz ko citu, iegūstot ’’robežpārkāpēja’’ nosaukumu…Tas ir aktuāli arī šobrīd –
iet dvēseles atziņas ceļu – izvēloties nezaudēt sevi. Neizkaisīt sevi kā smiltis vai putekļus, bet kā saka dzejnieks – akmenim palikt…
Imants Ziedonis ir sava ceļa gājējs, kas apliecina vārda mākslas burvību, jo viņa dzeja ir īsta māksla, kas latviešu tautai jāpieņem kā dievišķa dāvana.
Pateicoties mākslinieka un draudzes priekšnieka Jāņa Bormaņa sadarbībai, turpmāk šīs privātkolekcijas mājvieta būs baznīcas ērģeļu telpa, kur to ikdienas apskatīt varēs gan siguldieši, gan novada viesi. Ekspozīcija tiks papildināta ar jauniem darbiem. Apmeklētāji tiek aicināti nest līdzi arī pogas, jo katra Jūsu atnestā poga kādreiz parādīsies nākošajos darbos.
Apmeklētājiem Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīcā baznīca ir atvērta katru dienu no plkst.10.00 līdz 16.00. Esiet mīļi aicināti!
Starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts – 2008”, kura šogad iekļaujas Vācijas kultūras mēneša Latvijā norisēs ar devīzi „Komm morgen wieder!” („Nāc rīt atkal!”), 17.maijā piedalīsies arī Turaidas muzejrezervāts un Mores kauju muzejs.
- No plkst. 19.00 – 19.45 starptautisko senioru deju kopa „Sniegarozes” un Siguldas pagasta starptautisko senioru deju kopa „Preilenes”, kuru vadītāja ir Antra Zūkere, „Muzeju nakts” apmeklētājus iepazīstinās ar Eiropā populārajām senioru dejām, kuru soļu rakstos saskatāmi vācu tautas deju elementi.
- Plkst. 19.00 –23.00 pie Pārvaldnieka mājas notiks brīvdabas izstāde „Ieskats 800gades notikumos Siguldas novadā”.
- Plkst. 19.00 – 00.00 Turaidas baznīcā būs apskatāma pavasara ziedu izstāde.
- Plkst. 19.45 – 20.45 kapelas „Hāgenskalna muzikanti” spēlēs 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma sadzīves mūziku, īpaši akcentējot vācu mūzikas ietekmi latviešu tautas mūzikas attīstībā. Priekšnesumu papildinās arī grupas vadītāja Ilmāra Pumpura stāstījums par populārākajiem tautas mūzikas instrumentiem, kuru izcelsme meklējama Eiropā. Jebkurš interesents būs aicināts rādīt savu māku tautas mūzikas instrumentu – akordeona, ermoņiku, mandolīnas spēles mākā.
- Plkst. 21.00 – 21.30 notiks Siguldas mākslas skolas direktores mākslinieces Zinaidas Ceskes izstādes atklāšana Pārvaldnieka mājā
- Plkst. 21.30 – 23.30 Pārvaldnieka mājā notiks sarunas ar Siguldas māksliniekiem „Vācija latvieša acīs”. No 1989.gada Siguldas sadraudzības pilsēta Vācijā ir pilsēta Štūre. Reizi divos gados starp abām pilsētām notiek plašākas sadarbības aktivitātes, kuru laikā Siguldas māksliniekiem ir iespēja ne tikai iepazīties ar Vācijas dabu un kultūru, bet arī radīt gleznas, atrodoties ārpus savas dzimtās pilsētas. Visiem interesentiem „Muzeju nakts” akcijas laikā būs iespēja caur Zinaidas Ceskes un citu Siguldas novada mākslinieku acīm paraudzīties uz Vācijas dabu un uzzināt viņu izjūtas un personīgos pārdzīvojumus, viesojoties Vācijā.
Savukārt Mores kauju muzejs „Muzeju naktī” 17.maijā uzņems viesus visu dienu un nakti. Plkst. 14.00 no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma visus interesentus aizvedīs autobuss līdz Morei, kur plkst. 15.00 notiks ziedu nolikšana pie Krusta zīmes Mores kauju piemiņas parkā un Padomju armijas karavīru kapos.
Plkst. 17.00 notiks pulcēšanās Mores kauju muzejā uz svētkiem, kuros paredzēts muzeja jauno telpu un ekspozīcijas apskate, atmiņu ugunskurs kopā ar Baložu pilsētas pensionāriem, sadziedāšanās un sadancošanās ar Mores kultūras nama pašdarbniekiem un „Burvju” tējas malkošana. „Muzeju nakts” ir gara, tādēļ organizatori aicina līdzi ņemt sviestmaizes.
Līdz 30.aprīlim Siguldas pagasta kultūras namā bija skatāma Rīgas rajona skolu vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstāde. Tā tika rīkota projekta „Manai Latvijai rudenī – 90 gadu” projekta ietvaros, kurā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs organizē bērnu mākslas darbu konkursu „Svētku priekam”. Darbu izstādes apskatāmas visos Latvijas novados, Siguldas novadā izstāde tapa sadarbībā ar Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centru un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldi.
Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes interešu izglītības metodiķe Santa Kravale atzīst, ka Rīgas rajona izglītības iestādes atsaucīgi piedalījušās izstādē: „Lai gan izstādes tēma nebija vienkārša, darbu tomēr ir daudz. Vēl gribu atzīmēt, ka Siguldā izstādi iekārtoja un rūpējās par to atsaucīgā Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centra komanda.”
12 Rīgas rajona izstādes darbi ir izvirzīti nākamajai konkursa kārtai, kura notiks Rīgas novada mērogā. Starp tiem arī vairāki Siguldas skolēnu darbi: Guntara Gailīša (2. pamatskolas 3. kl., skol. Velta Jurjāne) zīmējums, Ksenijas Kudrjavcevas (2. vidusskolas 6. kl., skol. Velta Jurjāne) zīmējums, BJIC ādas apstrādes pulciņa audzēkņu divi darbi (skol. Larisa Speļģe). Vienu veidoja 4 pulciņa audzēkņi – Sanija Upīte, Menarda Mazitane, Oskars Smiltenis, Agnese Upīte, otru Linda Zustrene.
Paldies Siguldas pagasta kultūras nama bērnu vokālajam ansamblim „Zibsnis” un tā vadītājam Atim Priedītim par jauko koncertu izstādes noslēguma pasākumā, kā arī Siguldas novada domei, kura dāvāja izstādes laureātiem senās Siguldas pastkartes. Tāpat liels paldies BJIC Nodarbību centra „Namiņš” bērniem par māla pogu izgatavošanu, kuras kā piemiņas velte no Siguldas tika dāvātas katram izstādes noslēguma pasākuma viesim.
Informāciju sagatavojusi Bērnu un jauniešu interešu centra direktora vietniece