Kultūra - sigulda.lv

4. aprīlī plkst. 19.00.Siguldas kultūras namā notiks Siguldas novada Jauniešu domes rīkota diskotēka jauniešiem līdz 25 gadu vecumam „Spring party“.

Dejas lāzeru gaismās, laba atmosfēra, dažādas atrakcijas, iespēja fotogrāfēties ar draugiem fotodarbnīcā visa vakara garumā!

Par mūziku rūpēsies populārais DJ Broks, kā arī DJ Andy un DJ Didzis. Uzstāsies deju grupa „Madness“.

Ieejas maksa – 1 lats.

Informāciju sagatavoja Viesturs Kančs

Aizvadītās nedēļas nogalē notika Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku skates pūtēju orķestriem un deju kolektīviem.

Sestdien, 29.martā 32 pieaugušo (jauniešu, vidējās paaudzes un senioru) un 5 bērnu Rīgas rajona deju kolektīvus vērtēja 10 cilvēku žūrija. Deju kolektīvam „Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa) otrais labākais 1.pakāpes rezultāts – 43,28 punkti un Siguldas 1.pamatskolas deju kolektīvam „Purenīte” (vadītāja Dzintra Fogele) — 2.pakāpe ( 37,92 punkti).

A grupas deju kolektīviem, tostarp arī Siguldas valsts ģimnāzijas deju kolektīvam Vizbulīte ( vadītāja Indra Ozoliņa) , skates notikušas jau februārī, kurā piedalījās 25 valsts A grupas deju kolektīvi. „Vizbulīte” ieguvusi 1.pakāpi un 15.labāko rezultātu valsts mērogā ( 40,61 punkts). „Vizbulītei” jāpiedalās vēl vienā skatē 3.maijā, kur tiks vērtēts repertuārs Deju svētku uzvedumam „No sirsniņas sirsniņā”.

Skates rezultāti dod iespēju visiem Siguldas novada deju kolektīviem Dziesmu un deju svētkos piedalīties deju lieluzvedumā „Izdejot laiku”, kas notiks Daugavas stadionā.

Ar ļoti labiem skates rezultātiem mājās atgriezās arī mūsu pūtēju orķestri. Svētdien, 30.martā Mūzikas akadēmijā orķestrus vērtēja starptautiska žūrija. Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris ( vadītājs Gints Kalniņš) startēja 4.grupā un ieguva 2.pakāpi – 34 punktus. Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mūzikas skolas pūtēju orķestris Sudrabskaņa (vadītājs Andris Muižnieks)startēja 2.grupā un ieguva 1.pakāpi un labāko rezultātu — 45 punktus, apsteidzot pat Rīgas 6.vidusskolas un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pūtēju orķestri.

Abi orķestri ieguvuši iespēju piedalīties pūtēju orķestru Dižkoncertā Doma laukumā. Pūtēju orķestris „Sudrabskaņa” pateicoties veiksmīgam startam skatē ieguva iespēju piedalīties arī Dziesmu svētku Atklāšanas koncertā Mežaparkā.

Pūtēju orķestriem paredzēts arī konkurss Dziesmu un deju svētku laikā Latviešu biedrības namā. „Sudrabskaņai”, izskanot 35 gadu radošās jubilejas koncertam, nopietni jāstrādā, lai apgūtu papildus repertuāru un maijā jau varētu to nodot izvērtēšanai īpašai komisijai.

Aprīlī pirmoreiz Siguldā tiek organizēts kinolektorijs – pasākums jauniešiem, kurā kino mīļiem dota iespēja uzzināt ko noderīgu par visā pasaulē atzītiem kino dižgariem, kā Jurij Norstein, Jan Svankmajer un citiem. Tiks rādītas arī vietējās īsfilmas: „Čigānu vējš” un „Klauzula”. Būs skatāma arī fotoizstāde, velotriāla šovs un muzikāls sveiciens no grupas „Vtum”.

Pasākumu organizē Siguldas „Jauno Vanagu” klubs „Atspere”. Tas notiks 12.aprīlī Siguldas pilsētas kultūras nama mazajā zālē, plkst. 13.00. Pasākuma dalībniekiem paredzēti arī atspirdzinājumi. Ieeja brīva!

Informāciju sagatavojusi:

Monta Voldiņa / Siguldas „Jauno Vanagu” klubs „Atspere”/

Bibliotēkas uzdevums ir nodrošināt pieeju kvalitatīvai informācijai, piedalīties zināšanu un informācijas sabiedrības veidošanā, līdz ar to bibliotēkas krājumam jābūt pēc iespējas kvalitatīvākam. Siguldas pilsētas bibliotēkā regulāri norit komplektēšanas process — grāmatu, žurnālu, e- resursu u.c. atlase. Bibliotēkas krājuma komplektēšana un organizēšana cieši saistīta ar bibliotēku tīkla datorizāciju, elektroniskā kataloga veidošanu.

Plašo krājumu veido grāmatas, žurnāli un e‑resursi

Siguldas pilsētas bibliotēkā kopš 2002.gada darbojas VVBIS ( Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas Web PAC modulis, kas ļauj attālinātiem lietotājiem piekļūt bibliotēkas grāmatu elektroniskajam katalogam un novadpētniecības datu bāzei un ērti izmantot ārpus bibliotēkas. Kopš 2005. gada ziņas par bibliotēkas jaunieguvumiem tiek ievadītas elektroniskajā grāmatu katalogā.

Patlaban, kad bibliotēka iekļaujas mūžizglītības procesa nodrošināšanā, pieprasītāka ir nozaru literatūra. Tā kā bibliotēku apmeklē liels skaits dažādu mācību iestāžu studentu, izvērtējot viņu vajadzības, īpašu vērību veltām piekomplektējot grāmatu fondu ekonomikas, mārketinga, savstarpējās saskarmes, tieslietu, pedagoģijas jomās. Darbojas arī SBA (starpbibliotēku abonements) — iespēja pasūtīt bibliotēkā neesošas grāmatas.

Bibliotēkas krājumu papildina arī dažādi dāvinājumi — pārsvarā lasītāju kluba „CARITA” un privātpersonu, kas sastāda daiļliteratūru. Politisko partiju, sabiedrisko organizāciju dāvinājumi ietver galvenokārt politiska un ekonomiska satura literatūru, kas lasītājos izraisa niecīgu interesi. Atsevišķos gadījumos, ja lasītājs nozaudējis kādu iespieddarbu, viņa pienākums aizstāt ar tādu pašu izdevumu, vai tā kopiju, vai arī balstoties uz Bibliotēkas lietošanas noteikumiem, sedz iespieddarbu vērtību, vai aizstāj ar līdzvērtīgu izdevumu, pēc bibliotekāra ieskatiem.

Grāmatu jaunumi

Reizi mēnesī bibliotēkā tiek iepirktas jaunākās grāmatas. Marta mēnesī bibliotēkas iespieddarbu fonds tika papildināts ar izdevniecības „Lietišķās informācijas dienests” grāmatu jaunumiem. Tās iespējams saņemt lasīšanā no 17. marta:

Grāmatu sērija Harvard Business Review- idejas, kurās ieklausās:

1.„Darbinieku motivācija”

2.„Efektīva komunikācija”

3.„Inovatīva domāšana”

4.„Lēmumu pieņemšana”

5.„Pārmaiņu vadība”

6.„Projektu vadība”

7.„Sarunu un konfliktu risināšana”

Sērija –„LĪDERĪBA”

Džons Edeirs

1.„ Līderība un inovācija”- kā veidot radošumu komandā un gūt idejas

2.„Iedvesmojošais līderis”- kā motivēt, iedrošināt un gūt panākumus Par līderi nepiedzimst, bet izaug

3.„Līderība un motivācija”- 50: 50 likums un astoņi galvenie principi, kā motivēt citus.

Sērija- „BILANCES BIBLIOTĒKA”

1.Podvinska Ņina „Pievienotās vērtības nodoklis”- komentāri par PVN likumu un tā piemērošanas noteikumiem

2.Ludboržs Aivars „Apgrozāmā kapitāla vadīšana nelielos uzņēmumos”

Sērija „MAZĀ¨S UN VIDĒJĀ¨S UZŅĒMĒJDARBĪBAS BIBLIOTĒKA”

1.Ilze Boitmane „Personāla atlase un novērtēšana”

2.Krisa de Vintere „Pārdošana pa telefonu”- kā pārvērst auksto zvanīšanu karstā peļņā

3. V. Čans Kims un Renē Maborna. „Zilā okeāna stratēģija”: kā izveidot tirgus telpu bez sāncensības un padarīt konkurenci nebūtisku.

Teo Teobalds un Kerijs Kūpers Apklusti un klausies : patiesība par to, kādai ir jābūt saskarsmei darbavietā

Maikls Leiblinks Nokaitināja — kā saprasties ar dažāda rakstura cilvēkiem

Džerijs Hārts un Dr . Bete Dausta Panākumu plāns : e- mārketings: kā uzvarēt interneta mārketinga spēlē

Bibliotēkas elektroniskais katalogs:

http://80.233.131.6/alise/alise3i.asp

Informāciju sagatavojusi:

Ligita Zīverte, Siguldas pilsētas bibliotēkas vadītāja

Turaidas muzejrezervāta administrācija svētdien, 30.martā ielūdz apmeklēt Informatīvo dienu un interaktīvās kartes „Rīgas arhibīskapijas Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vakas (pagasti) 16.gadsimta vidū” atklāšanu.

Programma

10.00 Ekskursija Turaidas pils Rietumu korpusa jaunajās ekspozīcijās

11.30 Interaktīvās kartes „Rīgas arhibīskapijas Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vakas 16.gadsimta vidū” atklāšana

Turaidas pils Rietumu korpusa 2.stāvā

12.30 TMR direktores Anna Jurkānes stāstījums par Turaidas muzejrezervāta attīstību Pārvaldnieka mājā

13.15 LU Latvijas vēstures institūta galvenā pētnieka Dr.hist. Munta Auna ziņojums par Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vaku izpēti

13.35 TMR galvenās speciālistes Vijas Stikānes stāstījums par interaktīvo karti

14.00 Diskusijas

Siguldas pilsētas kultūras nams martā un aprīlī aicina uz vairākiem pasākumiem.

Atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, ielūdz Siguldas Teātris.. 27.martā plkst. 19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā notiks izrādes ‘’Skroderdienas Silmačos’’ prezentācija, tikšanās ar režisoru Artūru Bērziņu un aktieriem, kā arī fotoizstāde par teātri. Ieeja – 1 lats, pensionāriem, skolēniem – 50 santīmi.

29. martā plkst.18.00 koru draudzības koncerts — ‘’Ceļā uz Dziesmu svētkiem’’

Piedalās Saulkrastu jauktais koris ‘’Bangotne’’ (Diriģenti J. Veismanis un A.Denišāne), Siguldas jauktais koris „Spārni” (Diriģenti L.Ā¨damsone un J.Markovs).
Ieeja – 1 lats, pensionāriem, skolēniem – 50 santīmi.

Siguldas pilsētas kultūras nams uzsācis biļešu iepriekšpārdošanu arī uz koncertu To jau nepateiks neviens…arī Aina”! Tas notiks 11.aprīlī plkst.19.00.

Koncertā piedalīsies grupa „Klaidonis” un Aina Poiša. Programmā — grupas „Klaidonis”, šova „Dziedi ar zvaigzni” un citas populāras dziesmas, kā arī dažādi pārsteigumi.

Šova „Dziedi ar zvaigzni” 3.vietas ieguvēji Aina Poiša un Māris Sloka turpina sadziedāšanos, ne tikai ierakstot kopīgu dziesmu „Es gaidīšu”, bet kopā uzstājoties arī koncertos. Sākumā abi ideju par kopā dziedāšanu uztvēra ar humoru, taču pēc pirmā koncerta tika nolemts turpināt dziedāt , jo skatītāju atsaucība bija neparasti liela. Ieeja – 5 lati, skolēniem un pensionāriem – 4 lati.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā noritēja jauniešu koru festivāls.Tas tiek rīkots jau 5.gadu, un otro reizi šā festivāla ietvaros notika arī jauniešu koru konkurss a‘capella dziedājumā. Konkursā piedalījās 12 dažādi kori, tostarp arī Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars”, iegūstot 3. vietu.

Kora diriģents Jānis Baltiņš atzinīgi novērtējis panākumus sakot: „ Konkursā sasniedzām iecerēto, jo bijām izvirzījuši sev mērķi iekļūt pirmo trīs vietu ieguvēju vidū, jo šai konkursā piedalās augsta mākslinieciskā līmeņa jauniešu kori. Turklāt a‘capella dziedājuma metodika ir īpaši grūti izpildāma.

Jauniešu korim „Atvars” izteikts arī piedāvājums piedalīties līdzīgā koru festivālā Tartu Igaunijā. Rudenī kolektīvs uzsāks gatavošanos šim konkursam.

Kopš februāra Siguldas Mūzikas skolā strādā pianiste, mūzikas pedagoģe Liene Circene.

Liene ir ievērojama pianiste — ieguvusi Latvijas Lielo mūzikas balvu, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos Ukrainā, Polijā, Francijā un Anglijā, tostarp kļuvusi par 7. Eirovīzijas jauno izpildītāju konkursa laureāti.

Ar koncertiem Liene Circene bieži viesojas Īslandē, bijusi arī vairākkārtēja Liepājas pianisma zvaigžņu festivāla dalībniece. Liene ir koncertējusi Kanādā, ASV, Krievijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Zviedrijā, Ukrainā, Norvēģijā, Anglijā, Lietuvā. Viņa ir uzstājusies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Varšavas filharmonisko orķestri, BBC kolektīviem u. c. Strādājusi kopā ar tādiem diriģentiem kā Olari Eltss, Imants Resnis, Tomass Zanderlings, Vjačeslavs Bļinovs vadībā.

Liene Circene ir Siguldas Mūzikas skolas, E,Dārziņa vidusskolas un Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente.

Informāciju sagatavojis:

Guntars Zvejnieks, Siguldas mūzikas skolas direktors

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalas teātrī, Bulduros notika Latvijas amatieru teātru iestudējumu parāde „Gada izrāde 2007”. Starp Latvijas lielākajiem amatierteātriem — Jūrmalas, Ventspils, Rēzeknes, Limbažu — iestudējumu parādē piedalījās arī Mores pagasta amatieru teātris ”Oga”/ režisore Liene Cimža/. Konkursam tika pieteikta Valentīnas Ozolas izrāde „Trīs, bet ne māsas”.

Kopumā Latvijas amatieteātru iestudējumu konkursam tika pieteiktas 62 izrādes no dažādiem amatierteātriem visā Latvijā. Fināla parādei tika izvirzītas 8 izrādes, tostarp arī mūsu novadnieku iestudējums. Iegūti apbalvojumi nominācijās – „labākā scenogrāfija”, „labākā otrā plāna aktrise – Ruta Teterovska”, kā arī režisorei Lienei Cimžai — par mūziku izrādei.

„Piedalīšanās šāda veida konkursos ir ļoti laba pieredze un mācībstunda gan režisorei, gan teātra kolektīvam. Iepazīšanās arī citu amatierteātru radošo darbu un gūtie atzinīgie novērtējumi noteikti motivēs turpmākai darbībai,” pēc pasākuma atzina Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Martā Mores amatioerteātrim „Oga” paredzētas viesizrādes Valmieras rajonā. Turpinās darbs pie jauna uzveduma iestudēšanas.

Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” sestdien,15.martā plkst. 15.00 aicina visus interesentus uz Siguldas Mūzikas skolas audzēkņu
PAVASARA KONCERTU. Koncertu sniegs klavieru, stīgu, pūšaminstrumentu,sitaminstrumentu, akordeona klases solisti,
kameransambļi, kā arī pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”.

Ieeja koncertā — brīva.

Siguldas pilsētas kultūras namā aizvadītajā nedēļā notika mazo vokālistu konkurss „Siguldas Novada Cālis”. Konkursā piedalījās 10 mazo dziedātgribētāju. Pavasarīgu sveicienu konkursantiem bija sagatavojuši mazie kultūras nama dziedātāji ‚mūzikas skolotājas Zigrīdas Reseles vadībā.

Katram konkursantam bija jāsagatavo 2 dziesmas pēc brīvas izvēles.

Un tā – godpilno ‘’Siguldas novada cāļa „titulu ieguva 4‑gadīgā Elīna Smoļenska. Elīna 15.martā piedalīsies Rīgas rajona mazo vokālistu konkursā ‚kurš norisināsies Inčukalnā.

‘’Atraktīvākā cāļa ‘’ titulu ieguva Markuss – Renārs Everss /5.g./

‘’Darba cāļa’’ titulu – Roberts Rusiņš /5.g./

Pasākuma fotoreportāžu var apskatīt šeit

Konkursa organizatori saka lielu paldies mazo cāļu vecākiem un mūzikas skolotājiem! Tiksimies nākamgad!

23.martā mazo vokālistu konkurss paredzēts arī Mores pagastā.

Informāciju sagatavojusi:

Siguldas pilsētas kultūras nama direktore Dace Pleša.

Pirms 80 gadiem gluži kā mūsdienās Latvijā ir bijis svarīgi sakārtot administratīvi teritoriālo pārvaldi, uzlabot pašvaldību darbu un iesaistīt iedzīvotājus kopējo interešu aizstāvēšanai. Saeimas 1928.gada 11.februārī pieņemtais likums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tajā skaitā Siguldai, ir izrādījies pilsētai patiesi svētīgs. Siguldas pilsēta ir veidojusies un attīstījusies. Pilsētiņu, kas bija izveidojusies 15.gadsimtā Siguldas pils tuvumā, nopostīja poļu- zviedru kara laikā un 17.gadsimta vidū tā beidza pastāvēt.

Zinātniski praktiskā konference, kas veltīta pilsētas tiesību piešķiršanas 80.gadskārtai „Sigulda Gaujas krastos nesenā pagātnē” notiks 20. martā Turaidas muzejrezervātā. Konference iekļauta Letonikas gada programmā. Letonikas uzdevums ir pētījumu par vēsturi, valodu un kultūru sekmēšana, lai rastu jaunas atziņas valsts un nācijas aktuālo problēmu pareizākai izpratnei, mazinot plaisu starp akadēmisko inteliģenci un plašāku sabiedrību.

Konferences sākums plkst.10.00. Konferencē uzrunu teiks Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis. Šodien pilsēta ir 2003.gadā izveidotā novada centrs. Kā veidosies pilsēta un kā paplašināsies novads reģionālās reformas gaitā, tas interesē daudzus siguldiešus. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne konferences ievaddaļā sniegs nelielu ieskatu par pilsētas vērtībām, attīstību un tradīcijām 80 gados.

Konferences pirmajā daļā — Dr.art., Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, Ieva Vītola raksturos norises Siguldā pirms 80 gadiem, kā pilsētas statusa iegūšana tiek atspoguļota presē. Kādas kaislības virmo tā laika sabiedrībā, lai pierādītu pilsētas dzīvotspēju, atdaloties no Siguldas pagasta un iegūstot sākumā miesta, bet pēc 2 gadiem pilsētas tiesības. Strīdi par administratīvajām robežām, nodokļiem, budžetu, aizņēmumiem un cerībām — viss tas pilsētā ar 1400 iedzīvotājiem.

80 gadi vēsturē ir neliels laika sprīdis, tos cilvēki uztur dzīvā atmiņā trijās paaudzēs un veido stāstu par savu un savas dzimtas pieredzi. Arhīvos glabātām liecībām arī par neseno pagātni ir nenovērtējama nozīme gan mūsdienās un vēl lielāka nākotnē. Arhīvi ir vēstures avotu bāze, kas nesagrozītā veidā raksturo notikumus un lēmumus, kādi tika pieņemti attiecīgajā vēstures posmā. Sabiedrībai īpaši svarīgi ir dokumenti par deportāciju laiku, bez tiem nav iespējams skaidrot izšķirošos pavērsienus Latvijas vēstures pēdējos 60 gados. Kas par Siguldas pilsētu un novadu glabājas Siguldas arhīvā, kādus notikumus raksturo tajā esošie dokumenti, stāstīs Siguldas zonālā valsts arhīva direktore Felicita Raslava.

Latvija 20.gadsimtā ieguva, zaudēja un atguva neatkarību, pārdzīvoja vairākas revolūcijas un okupācijas, arī divus postošus pasaules karus. Objektīvi izprast pavisam nesenā vēsturē notikušo ir sarežģīts un grūts uzdevums. Tam nepieciešama laika distance. Vērtējumam svarīgi ir arī tas, kā pagātne un tagadne ietekmē un ietekmēs notikumus nākotnē, kādas tam ir sekas. Vēstures jēga ir tā, lai kādreiz pieļautās kļūdas neatkārtotu. Par mūsu mācībstundām ceļā uz brīvību, drošību, tiesiskumu 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā savu vērtējumu sniegs Dr.habil. pol., Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.

Konferences otrā daļā siguldietis Aivars Janelsītis, kurš pats sava darba mūža lielāko daļu ir veltījis Siguldas pilsētas attīstībai un izaugsmei runās par Siguldas pilsētas infrastruktūras izmaiņām laikā no 20.gadsimta 50-tajiem līdz 90-tajiem, par pilsētas izaugsmi 50 gados. Pilsētas izaugsmē ļoti nozīmīgi ir bijuši gadi, kad Sigulda bija rajona centrs no 1950.–1962.gadam. Vēlākos gados liela ietekme bija valdības 1968. un 1977.gada lēmumiem par Siguldas pilsētas kā tūrisma, atpūtas un sporta centra attīstību, kā arī personībām — prasmīgajai pilsētas vadībai, saliedētajam deputātu un pilsētas iestāžu vadītāju kolektīvam.

Ikvienas pilsētas attīstību nosaka tās intelektuālais potenciāls, ko veido indivīdu un arī zinātnes, kultūras un izglītības iestāžu darbība. Siguldai ir laimējies. 1956.gadā izveidotais Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts par savu pastāvīgo mājvietu 1963.gadā izvēlas Siguldu. Institūta zinātniskā un izglītojošā darbība, kultūras aktivitātes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet arī pilsētas un novada izaugsmē. Par zinātnes sasniegumiem un augstāko izglītību Siguldā runās Dr.habil.agr., Dr.med.vet., LLU Zinātnes institūta „Sigra” direktors Aleksandrs Jemeļjanovs.

Visus 80 gadus nemainīga ir bijusi pilsētas iedzīvotāju vēlme apliecināt sevi dažādās kultūras aktivitātēs. Teātris un Sigulda ir gandrīz nedalāmi jēdzieni. Arī pirms 80 gadiem jaunās pilsētas svinības Lakstīgalas pansijā noslēdzas ar E.Vulfa lugas „Ea” iestudējumu. Par siguldiešu teātra mīlestību top pētījums un, cerams, ka par teātra dzīvi un saistību ar Siguldu ieraudzīsim arī grāmatu. Konferencē par teātri un Siguldu savu vērtējumu sniegs Dr.art., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļas vadītāja Guna Zeltiņa.

Konferences trešajā daļā tiks akcentēts siguldiešu veikums, savas pilsētas atpazīstamības un piederības sajūtas veidošanai. Sigulda ir viena no retajām Latvijas vietām, kura savu attīstību jau vairāk kā 150 gadus saista ar vasarnieku, ceļotāju, atpūtnieku un tūristu apmeklējumu. Kūrortpilsēta, Latvijas tūrisma galvaspilsēta, dabas un kultūras mantojuma pērle, tie ir apzīmējumi, kādi par Siguldu teikti daudzus gadus. Pirms gada zinātniskajā konferencē „Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” jau tika dots ieskats Gaujas senielejas un Gaujas nacionālā parka kā nozīmīgas dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas raksturojumā, ainavas izvērtējumā cauri laikiem, Siguldas kā vietas ietekmi un attēlojumu tēlotājmākslā, dzejā, mūzikā, arī izglītības attīstībā un siguldiešu sadzīvē 20.gadsimtā. Šoreiz par tūrisma nozares attīstību un Siguldas popularitāti 80 gados stāstīs Mg.art., Siguldas tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Vītola.

Jau ilgāku laiku tiek apkopoti materiāli un strādāts pie projekta „Segewoldiana”, veidojot virtuālo enciklopēdiju, kurā varēs iegūt informāciju par Siguldas vēsturi un siguldiešiem. Projekta idejas autors ir Siguldas valsts ģimnāzijas novadmācības un mākslas vēstures skolotājs Edgars Ceske, kurš konferencē iepazīstinās ar paveikto.

Ā¨rpus redzesloka paliek daudzas svarīgas tēmas, jo vienas dienas konference var dot tikai nelielu ieskatu Siguldas pilsētas dzīvē 80 gados. Mūsu atmiņas un dzīvesstāsti ir vēstures procesa liecības, kas vieno bijušo ar esošo, un palīdz saprast notikumu būtību. Tāpēc konferences noslēgumā Dr.sc.soc., Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektores Dagmāras Beitneres ziņojums par dzīvesstāstiem un identitāti: sevi saprast un stāstīt.

Siguldas izcilāko vērtību sarakstā ir ierindojamas arī mūsu pilsētas tautas daiļamata meistaru prasmes. Savu vēlējumu pilsētai 80. gadskārtā izteiks Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķas mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces.

Konferences laikā varēs apskatīt vairākas izstādes, kuras sniegs ieskatu Siguldas pilsētas 80 gadu vēsturē. Attēlos būs redzams, kā tika svinēta Siguldas pilsētas tiesību piešķiršanas 50. un 60. gadskārta. Konference notiek Zaļajā ceturtdienā. Zaļā ir cerību krāsa. Pilsētas bērnudārzu bērni ir sagatavojuši Lieldienu zaķu un zīmējumu izstādi, ko pēc konferences varēs iepazīt Turaidas pils Ziemeļu tornī.

Informāciju sagatavojusi:

Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore