Šogad 9. septembrī Turaidas muzejrezervātā notiks Eiropas kultūras mantojuma dienām veltīta konference „Neparastais mantojums” Rīgas rajonā. Konferencē varēs dzirdēt interesantus ziņojumus par kultūras mantojuma daudzveidību. Tiks nolasīti ziņojumi par neparasto mantojumu Rīgas rajonā – Gūtmaņalu, Serpentīnceļu un nostāstiem apvīto Siguldas Krusta kalnu.

 

 Tradīcija katru gadu septembrī rīkot Eiropas kultūras mantojuma dienas aizsākās 1984. gadā Francijā, kad notika pirmās vēstures pieminekļu atvērto durvju dienas. Eiropas mērogā kultūras mantojuma dienas pirmo reizi notika 1991. gadā un tajās piedalījās 11 valstis. Latvijā šī tradīcija ir kopš 1995. gada.

 

Piektdien, 5.septembrī plkst.15.30 Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā Baltā pils (Baznīcas ielā 7) tiks atklāta izstāde „Daba kā pabeigta glezna-parakstīta”. Izstāde būs apskatāma divu mēnešu garumā — līdz pat 31.oktobrim.

Izstādes atklāšana vienlaicīgi tiks apvienota arī ar svinīgu Gaujas nacionālā parka administrācijas Apmeklētāju centra atklāšanu Baltajā pilī – iepriekš esošais apmeklētāju centrs Baznīcas ielā 3 turpmāk atradīsies Baltās pils pirmā stāva telpās.

Izstādē varēs apskatīt mākslinieces Zinaīdas Ceskes šīs vasaras darbus, kas ir aizsākums septiņiem simbolisku ainavu cikliem par Siguldu. Šie simboliskie ainavu cikli ir – Debesis, Kalni, Ūdeņi, Koki, Rudens vējš, Ziemas grafika un Mīlestība. Šo gleznu iedvesmas avots, kā piemin pati māksliniece, ir upe Gauja.

Z. Ceskes gleznās saskatāmi dažādi dabas motīvi, un katram no tiem piemīt sava, atšķirīga simboliskā nozīme. Z. Ceske izsakās, ka viņas radītajās gleznās upe simbolizē cilvēka dzīves ritumu, savukārt ūdens atspoguļo personības dziļākos slāņus. Mākslinieci iedvesmojusi gan Gauja, gan Lorupe, uz austrumiem tekošā Rītupīte, kā arī Vējupīte, Kraukļupīte, Vikmeste un Vecupe pie Velna alas.

Izstādē esošās gleznas būs iespējams iegādāties savā īpašumā.

 

Informāciju sagatavoja Rita Jakovļeva

Kā katru gadu pēdējās augusta dienās Turaidas baznīcā Turaidas muzejrezervāta apmeklētājus iepriecina ziedi. Šogad rudens ziedu izstādē apskatāmas daudzkrāsainas dālijas, gladiolas, asteres un dažādas rudens ziedu kompozīcijas, kas savā puķu valodā, krāsu un formu bagātībā uzrunā ikvienu.

Lielākā daļa izstādē redzamo ziedu izaudzēti Siguldas un Turaidas apkārtnes dārzos. Tos speciāli izstādei atgādājuši vietējie iedzīvotāji un Turaidas muzejrezervāta darbinieki. Izstādi ar krāšņiem ziedu kārtojumiem papildina zemnieku saimniecību „Ķikši”, „Turaidas ziedi” un ziedu veikals „Puķe”.

Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību visiem ziedu audzētājiem un izstādes veidotājiem, jo īpaši pateicoties ziedu audzētājai Zilveres kundzei par palīdzību izstādes iekārtošanā un noformēšanā.

Aicinām baudīt rudens noskaņas un gūt prieku rudens ziedu izstādē Turaidas baznīcā 29. — 31.augustā no plkst.10.00 līdz 18.00!

 

 

Augusta vidū Turaidas muzejrezervāta speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rundāles pili, kur apskatīja izstādi „19.gadsimta portrets Latvijā” un Rundāles pils baroka dārzu.

Izstādi „19.gadsimta portrets Latvijā” sagatavojuši Rundāles pils speciālisti, sadarbojoties ar Latvijas un Eiropas muzeju Krājuma nodaļām, tai skaitā arī ar Turaidas muzejrezervātu. Izstādei deponēts  viens TMR krājuma priekšmets — Augusta Folca veidotā firstienes Olgas Kropotkinas piemiņas plāksne, kas izveidota 1898.gadā.

Piemiņas cilnis nonācis TMR jau pagājušā gadsimta 70-to gadu vidū, kad, veicot remontu, izkalts no Siguldas baznīcas mūra sienas altāra telpā, un nodots glabāšanā Siguldas novadpētniecības muzejam. Cilnis veidots uz pelēkas marmora plāksnes, uz kuras attēlota sievietes seja un torsa augšdaļa. Zem portreta vācu valodā iegravēti vārdi – Furstin OLGA KROPOTKIN.

Olga Kropotkina (1847–1898) bija grāfa Aleksandra fon der Borha meita, kura 1866.gadā apprecējās ar ģenerālleitnantu Harkovas gubernatoru kņazu Dmitriju Kropotkinu. Laika posmā no 1866.līdz 1898.gadam viņa bija Siguldas pilsmuižas īpašniece.

Izstādē apskatāms ievērojams skaits dažādu gan Latvijā dzimušu un dzīvojušu, gan citu zemju autoru dažādas mākslinieciskās kvalitātes mākslas darbi deviņās istabās, bet Turaidas muzejrezervāta darbinieku īpašu ievērību  guva arī, iespējams, Kārļa Pētersona gleznotais Turaidas muižas skrodera portrets.

 

Informāciju sagatavojusi TMR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Anda Skuja

Siguldas pagasta kultūras nams aicina apmeklēt Elejas dziednieces Veronikasgleznuizstādi „Daba un es”. Izstāde tiks atklāta 30. augustā plkst. 15.00 un būs skatāma līdz 21. septembrim darba dienās no plkst. 10:00 – 19:00 un sestdienās no plkst. 10:00 – 14:00. Ieeja – bezmaksas.

 

„Dziednieces gleznās nozīmīgu vietu ieņem dabas tēma – meža ainavas mijas ar jūras varenību, un it visur jūtama pietāte pret savu Tēvzemi. Pa kuru laiku tapušas gleznas? Tā jautā ne viens vien, zinot, ka dienas un nakts lielākā daļa taču paiet kopā ar slimniekiem. „Un kad nu galīgi vairs nevar, kad nogurums ņem savā varā, un arī tad, kad ļoti sāp. Tā es relaksējos,” stāsta Veronika. Pavisam neliela saujiņa gleznu, ja min kopējo uzgleznoto darbu skaitu. Šiem darbiem ir viena īpatnība – tie nāk no sirds uz sirdi. No tiem staro gaisma. Dziednieces gaismas rokas.” /Brigitas Zeltkalnes teksts no grāmatas „Elejas Veronika”/

Siguldas pilsētas kultūras nama jauktais koris „Spārni” aicina savās rindās jaunus dziedātājus. Īpaši gaidīti
dziedātāji vīru grupās.

Jaunajā sezonā „Spārni” dosies vairākos ārzemju koncertu braucienos, kā arī dziedās
interesantu mūziku daudzviet Latvijā.

Interesentus lūdz pieteikties uz noklausīšanos līdz 7. septembrim, iepriekš zvanot kora diriģentiem – Līgai un Jānim pa tālruņiem 26545522 vai 29218240.

Nāc un dziedi ar „Spārniem”!

Kā skaista atbalss  XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku emocionālajai nedēļai, Turaidas pils pagalmā 15.augustā  plkst.12.00 notiks koru koncerts, kurā dziesmās vienosies Japānas NHK raidkorporācijas Tokijas bērnu koris un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris.

Japānas NHK Tokijas bērnu koris ir viens no vecākajiem Japānas koriem, tas dibināts 1951.gadā, ar nolūku attīstīt kultūras izpratni jauniešos. Kori veido vairāku vecuma grupu sastāvi, sākot no 6 gadīgiem bērniem līdz 17 gadus veciem jauniešiem. Kopumā korī darbojas vairāk kā 250 dziedātāji, bet Turaidā viesosies 120 mazie japāņi.  57 gadu pastāvēšanas laikā Tokijas bērnu koris piesaistījis sabiedrības uzmanību sadarbojoties gan ar japāņu, gan ārzemju orķestriem. Koris regulāri sadarbojies ar ārvalstu mūziķiem, tādējādi izveidojot dažādu valstu mūzikas programmas. 2006. gadā NHK Tokijas bērnu koris iestudēja latviešu kormūziku un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora diriģentes Airas Birziņas vadībā Tokijā izskanēja divi latviešu kora mūzikas koncerti.
 
Koncerta mērķis ir iepazīstināt Latvijas klausītājus ar japāņu un latviešu tautasdziesmu apdarēm un mūsdienu koru oriģinālmūziku. Tokijas bērnu koris programmā iekļāvis arī to valstu dziesmas, kuras apmeklēs Eiropas koncertceļojuma laikā. Būs iespēja dzirdēt arī ungāru un austriešu tautas dziesmas. Kā uzskata koru vadītāji, koncerta programma palīdzēs iepazīt atšķirīgās koru tradīcijas un veicinās dziļāku izpratni un saprašanos starp tautām.

Aicinām klausītājus uz mirkli pabūt mūzikā kopā ar NHK Tokijas bērnu kori un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori Turaidas pils pagalmā 15.augusta plkst.12.00!

 

Informāciju sagatavoja
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

 Dāmas iepazinās ar Turaidas pils ekspozīcijām, Turaidas muižas pirtiņu, latviskās pirts rituāliem, smēdes ekspozīcijām un ar interesi vēroja kāzu tradīcijas pie Turaidas Rozes piemiņas vietas.

 Sarunās ar TMR galveno speciālisti Ilgu Korklišu un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Andu Skuju, Afganistānas biznesa sievietes izzināja TMR darbības principus un kultūras tūrisma piedāvājumu.

 

 Afganistānas Sieviešu biznesa federācijas delegācijas vizīti Latvijā organizē biedrība „Līdere” sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju.

 

 

Tās ietvaros paredzēti arī vairāki koncerti skatītājiem. Piemēram, 14.augustā plkst. 20.00 Krimuldas baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, piedaloties vokālajai grupai „Anima Solla”, mākslinieciskā vadītāja Mārīte Puriņa. Programmā pamatā R.Dubras mūzika.

Vokālā grupa dibināta 1998.gadā. Tās repertuārā ir dažādu stilu mūzika – sākot ar renesanses laika skaņdarbiem, līdz mūsdienu komponistu sacerējumiem. „Anima Solla” ir daudzkārtīga starptautisko un nacionālo konkursu laureāte. Tā regulāri koncertē un sniedz meistarklases Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un citur.

15.augustā plkst.20⁰⁰ Krimuldas pilī klausītāji aicināti uz opermūzikas koncertu ar pazīstamo mākslinieku – Sonoras Vaices, Samsona Izjumova, Kārļa Miesnieka un Miervalda Jenča piedalīšanos.

 Ieeja pasākumos par brīvu.

Ceļš uz Spāniju vijās cauri Polijai, Šveicei. Ierodoties festivāla norises vietā, dalībnieki bija pārsteigti, ka  tas notiek diezgan augstu kalnos, lauksaimniecības aromāta ieskautā, mazā ciematā. Bija sabraukuši 50 kolektīvi no dažādām pasaules malām. No tiem 15 bija deju kolektīvi, ar kuriem „Vizbulītei” paredzēts konkurēt konkursā . Pārējie dalībnieki – kori.

Festivāla pirmajā, atklāšanas dienā notiek mēģinājumi. Karstums pieveic pat visizturīgākos. Sant Julia de Vilatorta ciematā dejotājus viesmīlīgi uzņēma spāņu ģimenes. Kā atzīst paši jaunieši, festivāla gaisotni vislabāk varēja izjust ēšanas reizēs, jo tad pie pusdienu galda varēja satikt festivāla dalībniekus dažādās ādas krāsās. Savukārt otrā festivāla dienā, kā skolotāju solīts, siguldieši devās apskatīt Andoru — 300 km attālo pundurvalsti.

Trešā festivāla diena bija visnozīmīgākā un, pēc dejotāju domām, arī visemocionālākā. Bija jāpārdzīvo gan prieki, gan rājieni, gan varbūt nedaudz bēdas par ne tik labi izdevušos startu konkursā. Kolektīvs bija sarūgtināts, ka tam iedalīts uzstāties pirmajiem, laupot iespēju iepriekš izmēģināt lielo skatuvi.  Bet tomēr žūrija bija labvēlīga un piešķīra „Vizbulītei” 3. vietu. „Tas bija pārsteigums mums visiem un visvairāk skolotājai Indrai,” atzīst dejotāji. Arī vakara koncertā skatītājus pārsteidza Latvijas kolektīva sniegums, aplausi un ovācijas nerimās vēl ilgi. Pasakot paldies Sant Julia ģimenēm, tika sniegts vēl viens nakts koncerts pilsētas laukumā. „Dienas gaitā sakrātās emocijas mēs kopīgi dāvājām pilsētas laukumiem un ielām, izdziedot daudzas, jo daudzas latviešu dziesmas. Mēs bijām vienots kolektīvs un tās atmiņas vēl ilgi paliks mūsu sirsniņās,” teic dejotāji.

Nākamajās dienās tika apskatīts arī Montserratas klosteris, kurš atrodas 1200 klinšu ielenkumā, augstu kalnos, Barselona, Costa Brava pludmale un mājupceļā — arī tūristu tik iecienītā Venēcija.  

„Paldies Siguldas novada domei, Rīgas rajona padomei, SIA „Aniko” un personīgi Armandam un Vitai Nikolājeviem par finansiālo atbalstu. Paldies mūziķiem — Gačam, Edim, Gintam, Natālijai, ka viņi bija kopā ar mums! Paldies visiem jauniešiem, ka viņi ir tādi, kādi viņi ir! Esmu lepna par viņiem un zinu, ka kopā mēs varam daudz,” atskatoties uz braucienu teic „Vizbulītes” vadītāja Indra Ozoliņa.

Fotoreportāža pieejama šeit