6.decembrī plkst. 17.00, koncertzālē „Baltais flīģelis” biedrība „Aicinājums Tev” ielūdz uz labdarības koncertu „Ziemassvētku brīnums”.
Koncertā piedalīsies „Dziedošie aktieri” aktieris Jānis Kurševs, ansambļa „Zibsnis” solisti un Biedrības ansamblis.
Trešdien, 26. novembrī koncertzālē „Baltais Flīģelis” notika Siguldas novada domes un Rotari kluba organizēts pateicības pasākums Siguldas pensionētajiem skolotājiem. Tajā piedalījās TV3 šova „Koru karu” koris Jāņa Baltiņa un pavadošās grupas Kristapa Krievkalna vadībā. Uz pasākumu tika aicināti visi Siguldas pensionētie skolotāji, to apmeklēja ap 70 skolotāji – gan vispārizglītojošo skolu, gan Mūzikas, Mākslas un Sporta skolas pedagogi, gan pirmsskolas izglītības un interešu izglītības iestāžu pedagogi.
Pasākumu vadīja Siguldas Zaļā kora dalībnieces Kristīne Baltiņa un Inguna Zirne. „Katra diena ir kustības daļa, katra diena ir tieksme pēc labā, pasaule mūsu ir bezgala zaļa, zaļā krāsā tā dzīvību glabā. Mēs šodien neesam zaļi, mēs šodien esam svinīgi balti, jo ārā ir ļoti skaista, balta ziema, un mēs dziedam Baltajā flīģelī,” atklājot koncertu, teica Siguldas Zaļā kora pārstāvji.
Miervaldis Jenčs, Siguldas Rotari kluba dalībnieks, savā uzrunā stāsta, ka „šovā piedalījās ne tikai, lai celtu Siguldas atpazīstamību, bet arī labdarības vārdā. Ilgi ir bijis jādomā, kam uzvaras gadījumā šo naudiņu ziedot – bērniem, vai kādai Siguldas ēkai, taču visvairāk tā būtu vajadzīga pensionētajiem skolotājiem, kuriem pašlaik neklājas viegli.”
Koris dziedāja savas vislabākās dziesmas no „Koru kara” repertuāra – gan astoņbalsīgo „Svēteli”, gan Elvisa Preslija jestro „Teddy Bear”, gan arī ar noslēpumiem vīto rudzu lauku, kas priecēja siguldiešu sirdis tā, ka nācās dziesmu atkārtot. Kora stiprā puse ir ne tikai dziedāšana, bet arī cilvēki, kas tajā dzied, jo viņi ir daudzpusīgi. To pierādīja Siguldas Mūzikas skolas klavieru klases pasniedzēja Elīna Skrastiņa, kura kopā ar Miervaldi Jenču dziedāja sirsnīgās Emīla Dārziņa dziesmas. Talantu un daudzpusību pierādīja arī vokālās grupas „Pineapple” dalībnieki, kas arī bija kora sastāvā, izpildot repertuāra dziesmas a cappella dziedājumā.
Pateicības uzrunu pensionētajiem skolotājiem teica Siguldas Rotari kluba pārstāve Dina Dubiņa. Ar Siguldas novada domes finansiālu atbalstu, Rotari klubs kā pateicību par novada skolēniem dāvāto sirds siltumu, bija sarūpējis skolotājiem dāvanu — Kārļa Skalbes grāmatu „Ziemas pasakas”.
Pasākuma noslēgumā uzstājās Latvijas „Trīs tenori” — Nacionālās operas solisti Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis un Guntars Ruņģis. Viņu unikālās balsis neatstāja vienaldzīgu nevienu pasākuma skatītāju.
Siguldas pagasta kultūras nams informē, ka aktieru slimības dēļ atcelta 5. decembra Jāņa Jurkāna lugas „Dubults neplīst” Nītaures lauku teātra izrāde. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Mores pagasta kultūras namā 29.novembrī plkst. 19:00 notiks Nītaures lauku teātra izrāde „Dubults neplīst”.
„Izrāde „Dubults neplīst” ir tautas farss bez mākslinieciskas, idejiskas vai cita veida vērtības”, savu komēdiju raksturo dramaturgs Jānis Jurkāns, „Viņi ir no pagājušā gadsimta – tāpat kā mēs visi. Aktīvā strādājošā pensionāre Anna un mērenais skeptiķis Leons, viņu piebriedusī meita Inese, iemetējs iecirkņa policists Orests un vitālā, nelokāmā optimiste Vizbulīte. Nekas daudz viņu dzīvē nav mainījies. Kādam atkal kaut kas ir nosperts. Šoreiz gan ne vistas. Arī dzeguze tāpat veļas laukā no nesalabotā sienas pulksteņa. Tiesa, pulkstenis ieguvis cilvēciskus vaibstus un vecajam pulciņam pievienojusies Peonija – dāma ar raksturu. Intrigā iesaistās arī apbružāti kruķi un divvietīgi bērnu ratiņi”.
Šovakar plkst.19.00, Siguldas pilsētas kultūras namā notiks koncerts „Deja Latvijai”. Koncertā uzstāsies Siguldas Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs „Vizbulīte”, kā arī viesosies un ar dejām priecēs Kuldīgas kultūras centra tautas deju ansambļi „Venta” un „Ventas studija”, Mālpils kultūras nama tautas deju ansamblis „Māra”, Mālpils profesionālas vidusskolas deju kolektīvs, Cēsu kultūras centra tautas deju ansamblis „Randiņš”, kā arī Salaspils kultūras nama „Rīgava” deju kolektīvs „Austriņš”.
Deju kolektīvu kopīgā sadejošana tiek veltīta Latvijas 90. dzimšanas dienai. Koncertā katrs deju kolektīvs skatītājus priecēs ar trīs savām iemīļotākajām tautas dejām, savukārt koncerta noslēguma daļā kopīgi tiks izpildītas dejas no Dziesmu un Deju svētku otrās programmas.
13. novembrī Turaidas muzejrezervātā notika zinātniski praktiskā konference, kura tika rīkota Latvijas Neatkarības proklamēšanas 90. gadadienas zīmē. Konferencē tika sniegts ieskats par šajā gadā paveikto, jo novembris ir arī laiks, kad Turaidā noslēdzas aktīvā tūrisma sezona un sākas nākamais darba posms.
Muzeju pārvaldes vadītājs Jānis Garjāns konferences atklāšanā uzsvēra, ka Turaidas muzejs vienmēr pratis izvērtēt prioritātes un atrast iespēju ilgtspējīgai attīstībai. Viņš atzinīgi novērtēja četru ēku restaurācijas un rekonstrukcijas darbus, kas nākotnē būs vēl viens jauns kvalitatīvs piedāvājums Turaidas muzejrezevāta apmeklētājiem.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne lasīja ziņojumu „Ieskats Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta attīstības vēsturē 1999. – 2008.” (ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties www.turaida-muzejs.lv sadaļā „prese”). Šogad 4. novembrī apritēja 20 gadi kopš Turaidas muzejrezervāta izveides. Savā ziņojumā direktore sniedza ieskatu daudzpusīgajā muzejrezervāta darbībā pēdējo 10 gadu laikā, jo tas ir laiks, kas jau ir muzeja vēsture, kurā neko nevar mainīt, bet tikai salīdzināt, vērtēt, izzināt un gūt kādu atziņu par paveikto.
Konferences turpinājumā Pētniecības nodaļas galvenā speciāliste Vija Stikāne nolasīja ziņojumu “Robežas un robežakmeņi Turaidas un Krimuldas pils novadā viduslaikos”, bet Pētniecības nodaļas speciālistes Ligitas Beitiņas ziņojums sniedza ieskatu ekspozīcijas „Lībieši Latvijas kultrūrvēsturē” tapšanā.
Konferences pirmo daļu noslēdza etnogrāfs Juris Indāns ar ziņojumu „Kultūras zīmes preču zīmēs”. Ziņojumā tika aplūkotas preču zīmes, kuru noformējumā vērojams etnogrāfisks motīvs. Bagātīgais vizuālais materiāls ļāva paraudzīties uz preču etiķetēm no kultūras mantojuma vērtību aspekta.
Konferences otrā daļā tika nolasīti divi ziņojumi par Turaidas muižas ēku arhitektonisko izpēti. Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste Ina Līne nolasīja ziņojumu „Restaurācijas darbi Turaidas muižas vecās pārvaldnieka mājas ekspozīcijai”. Ziņojums sniedza ieskatu par mērķtiecīgu krājuma komplektēšanu un priekšmetu restaurāciju interjera ekspozīcijas vajadzībām, kura atradīsies Turaidas muižas vecās pārvaldnieka mājā. Savukārt, mākslas zinātnieks Dainis Bruģis sniedza plašu ieskatu Turaidas muižas kalpotāju mājas arhitektoniskās izpētes gaitā un gūtajiem rezultātiem.
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece Krājuma darbā Līga Kreišmane ziņoja par Turaidas muzejrezervāta krājuma pamatfunkcijām un krājuma politiku, savukārt konferences noslēgumā Turaidas muzejrezervāta Krājuma nodaļas galvenā speciāliste Ieva Vītola nolasīja ziņojumu „Mutvārdu liecības Turaidas muzejrezervātā” un iepazīstināja ar mutvārdu avotu specifiku un to dokumentēšanas iespējām.
Konferences izskaņā Siguldas kora „Spārni” vokālā grupa sniedza muzikālu sveicienu „Mazs bij‘ tēva novadiņš”.
Ceturtdien, 13.novembrī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte tikās ar Zviedrijas pilsētas Lundas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbības iespējas projektā „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.
Jau ziņots, ka 2014. gadā kā Eiropas Kultūras galvaspilsēta tiks izvēlēta viena Latvijas un viena Zviedrijas pilsēta, tādēļ Siguldas un Lundas tikšanās laikā tika apspriestas pilsētu kultūras attīstības stratēģijas un nākotnes sadarbības iespējas. „Lai gan uz Eiropas galvaspilsētas titulu varam pretendēt tikai 2014.gadā, vēlamies laicīgi veidot sadraudzības tiltus ar Latvijas pilsētām, kas arī iesaistās šajā projektā. Attiecību dibināšana ir svarīgs posms turpmākai sadarbībai, lai nepieciešamības gadījumā varētu padalīties pieredzē un palīdzēt viens otram”, tikšanās iemeslu atklāja Lundas pārstāvis Hans Martins Hansens (Hans-Martin Hansen).
Turaidas muzejrezervātā 13.novembrī plkst.11.00 notiks zinātniski praktiskā konference, kurā tiks apskatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, piemēram, muzejrezervāta attīstības vēsture, restaurācijas darbi muižas vecās pārvaldnieka mājas ekspozīcijai un Turaidas muižas kalpotāju mājas arhitektoniskās izpētes rezultāti.
Turaidas muzejrezervāta attīstības vēsturē (1999. – 2008.)
11.45 – 12.05 Robežas un robežakmeņi Turaidas un Krimuldas pilsnovadā viduslaikos
Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
12.05 – 12.25 Ieskats ekspozīcijas „Lībieši Latvijas kultūrvēsturē” tapšanā
Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
12.25 – 12.55 Kultūras zīmes preču zīmēs
12.55 – 13.30 Kafijas pauze, kopīgs foto
13.30 – 13.55 Restaurācijas darbi Turaidas muižas vecās pārvaldnieka mājas ekspozīcijai
Ina Līne, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
13.55 – 14.30 Turaidas muižas kalpotāju mājas arhitektoniskās izpētes rezultāti
14.30 – 14.50 Turaidas muzejrezervāta krājuma pamatfunkcijas un politika
Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece krājuma darbā
14.50 – 15.15 Mutvārdu liecības Turaidas muzejrezervāta krājumā
Ieva Vītola, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
15.15 – 15.25 Siguldas kora „Spārni” vokālās grupas priekšnesums
„Mazs bij’ tēva novadiņš”
15.30 Konferences noslēgums
Diskusijas
Informācija par zinātniski praktisko konferenci Turaidas muzejrezervātā pa tālruni: 67971402.
Sestdien, 8.novembrī Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” svinēs 15 gadu jubileju. Jubilejai par godu Siguldas 1.pamatskolā plkst. 15.00 notiks kora koncerts, kurā piedalīsies arī Alūksnes skolotāju koris „Atzele”, grupa „Daylight” un Siguldas koris no TV 3 šova „Koru kari”. Koncerta koncertmeistare ir Viola Lepiksone, mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Jānis Baltiņš.
Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” 15 gadu pastāvēšanas laikā piedalījies vairākos koncertos Latvijā un ārvalstīs. Koris kopš dibināšanas ir piedalījies visos Latvijas Dziesmu svētkos, kā arī jau otro gadu piedalās jauniešu koru festivālā Valmierā. Koris „Atvars” uzstāsies arī Latvijas 90. dzimšanas dienas projektā „Nākamie 90”, kas tiks translēts 18.novembrī plkst.19.00 kanālā LTV 1.
Piektdien, 31.oktobrī Turaidā Dainu kalnā un Siguldā tika godināts Krišjānis Barons. Pieminot Dainu tēvu Turaidas muzejrezervātā pie Krišjāņa Barona ciļņa Spīdolas akmenī tika dedzinātas svecītes, bet Siguldas novada pirmskolas vecuma bērni caur dziesmām, rotaļām un tēlnieka Induļa Rankas skulptūru valodu iepazina tautasdziesmu pasauli.
Dainu tēva 173.dzimšanas dienu pie atjaunotā Krišjāņa Barona pieminekļa atzīmēja arī Turaidas muzejrezervāts un Siguldas novada pašvaldība. Pasākumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa klātesošie skaitīja tautasdziesmas, minēja mīklas un ar ziediem godināja Dainu tēvu. „Atjaunotais Krišjāņa Barona piemineklis un teritorija ap to ir nozīmīga investīcija un dāvana Dainu tēvam 173. dzimšanas dienā, tomēr lielus dižgarus mēs atceramies nevis tāpēc, ka viņiem ir radīti pieminekļi, bet gan tāpēc, ka viņi ir atstājušu unikālas vērtības, ar kurām dzīvo paaudžu paaudzes”, godinot Krišjāni Baronu teica Siguldas novada domes izpilddirektors Uģis Mitrevics.
Krišjānis Barons, saukts arī par Dainu tēvu (dzimis 1835.gada 31.oktobrī, Strutulē, miris 1923. gada 8.marta, Rīgā) bija latviešu folklorists, rakstnieks, publicists, kurš sakārtoja izdošanai latviešu tautas dziesmas. Krišjāņa Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas” (1915. gads), ko Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.
23.oktobrī Turaidas muzejrezervāts organizēja orientēšanās spēli „Pirms brīvdienām iepazīsti muzeju!”, veicinot Siguldas novada skolu 7. klašu skolēnu interesi par vēsturi.. Pasākumā piedalījās 19 komandas no Siguldas 2.vidusskolas, 2.pamatskolas, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Turaidas pamatskolas. Katrai komandai bija pašu skolēnu izdomāti nosaukumi – „Kaupo”, „Turaidas rozītes”, „Siguldieši”, „Sakta”, „Maijas”, „Lībieši”, „Turaidas ceļotāji”, „Miķeļi” u.c. Visātrākā un precīzākā bija Siguldas 1.ģimnāzijas komanda “Bruņinieki”.
Izglītojošajā programmā bērniem tika piedāvāts organizēti iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta vairāk nekā 30 ekspozīcijām, vēršot uzmanību uz atsevišķiem priekšmetiem un objektiem Turaidas viduslaiku pilī, Tautasdziesmu parkā un muižas saimnieciskajā centrā. Spēles gaitā skolēniem bija iespēja atraktīvā un interaktīvā veidā pārbaudīt zināšanas par sava novada vēsturi un notikumiem tūkstošgadu garumā. Pasākuma gaitā viņi veica arī dažādus atjautības un veiklības uzdevumus – skaitīja Turaidas torņa pakāpienus, meklēja Turaidas zeķu rakstus, fiksēja šaujampulvera sastāvu, iepazinās ar Turaidas un Krimuldas pils novadu vaku digitālo karti, kā arī Dainu kalnā dziedāja tautasdziesmas un spēlēja spēles.
Pasākuma noslēgumā visi spēles dalībnieki ieguva suvenīrus, bet uzvarētājiem balvās tika grāmatas par Turaidas pils vēsturi un arheologa Jāņa Graudoņa dzīvi.
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba
nodaļas vadītāja