Siguldas novada svētku ietvaros piektdien 30.maijā plkst. 21.00 studijā “Cosmo”, Pils ielā 10 notiks koncerts „ Dzied un spēlē siguldieši” . Klausītājus aicina tikties ar iemīļotajiem dziedātājiem – siguldiešiem — Zigfrīdu Muktupāvelu, Candy,  grupu “Flora”.

Ieejas maksa  Ls 8.  Notiek biļešu iepriekšpārdošana. Galdiņu rezervācija pa tālruni 29548365

„Izstādes tēma – galda klājumi — lieliski sasaucas ar šī gada Novada svētku tēmu ”Kopsim kopības prātu”, jo bieži vien galds ir tā vieta, kur sanākam kopā – ģimenē, savā mājā, savā novadā: Galdiņ, klājies ģimenei vakaros, kur kopā satikties pēc garas un steidzīgas darba dienas! Galdiņ, klājies labām draudzenēm, lai, dzerot smaržīgu kafiju, nesteidzīgi parunātos! Galdiņ, klājies darba kolēģiem, lai kopā jauki pavadītu laiku pēc spraiga darba cēliena! Galdiņ, klājies vecmāmiņai un mazmeitiņai, lai uzklausītu mazmeitiņas noslēpumus un saņemtu vecmāmiņas gudro padomu! Galdiņ, klājies bērnības un jaunības draugiem, lai atcerētos saulainākos un labākos dzīves brīžus un notikumus! Galdiņ, klājies radu pulkam, kur satiekas trīs un vairāk paaudzes, jauku svētku svinēšanai un skaistu dziesmu dziedāšanai,” stāsta pagasta kultūras nama vadītāja Arisa Pastuhova.

Tā kā mums bija iespējas ar citu skatījumu un vērtējumu paraudzīties uz savām austajām, adītajām, tamborētajām un izšūtajām galdsegām, sedziņām, dvieļiem un aizkariem, meklējot tajos attiecīgā perioda pazīmes. Mēs savu spēli esam pabeigušas un ceram, ka Jūs turpināsiet to.

TLM studijas „VĪGRIEZE” dalībnieces

Vokālās grupas repertuāru veido a‘capella dziedājumi, piedāvājot klausītājiem gan latviešu, gan ārzemju populāru komponistu skaņdarbus, kurus aranžējusi grupas vadītāja, mūzikas pedagoģe Maija Feldmane.

Vokālā grupa „Pinapl” darbojas vairāk nekā gadu un vairākkārt koncertējusi Siguldā un citviet Latvijā, gūstot ievērojamu klausītāju atsaucību. Pēdējoreiz jaunieši ieskandināja Valsts svētku pasākumu Siguldas pagasta kultūras namā pērnā gada novembrī, atzīmējot grupas pastāvēšanas gadadienu.  

Grupas sastāvs — Aļona Ivanova, Anda Upeniece, Ieva Molodecka, Ieva Reijere, Oskars Upenieks, Mārtiņš Zavickis, Kalvis Kalniņš.

Ieeja uz koncertu – 1 lats. Biļetes pieejamas koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē Šveices ielā 19, darbdienās no plkst. 11.00 līdz 19.00. Kases tālrunis 67974787.

Uz tikšanos!

Šogad no jūlija līdz septembrim, pateicoties Turaidas muzejrezervāta iniciatīvai un Siguldas novada domes atbalstam, turpināsies Siguldas Krusta kalna arheoloģiskā izpēte.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pateicoties Siguldas novada domes atbalstam, Turaidas muzejrezervāts izrakumu darbu veikšanai piesaistīs Siguldas jauniešus. Tādēļ, šī gada janvārī, muzejrezervāta speciālisti jau apmeklēja Siguldas valsts ģimnāziju, kur iepazīstināja jauniešus ar arheologu ikdienu, kā arī piedāvāja iespēju pašiem piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un pētīt savas pilsētas senāko vēsturi.

No plkst. 15.00 Siguldas pilsdrupas pieskandēs X Bērnu un jauniešu popmūzikas festivāla „Gaujas atbalss” finālistu dziesmas. Festivāls sāksies ar koncertu bērniem „„Puķu pļavā”, bet plkst. 19.00 koncerts „Dziedi Siguldā”, kurā koncertēs pusaudži un jaunieši. Ieejas maksa 1,5 lati.

Koncertzālē „Baltais Flīģelis” plkst. 18.00 pirmo reizi Latvijā ar solokoncertu uzstāsies Portugāles pianiste Manuela Gouveja. Biļetes koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 19.00, kases tālrunis  67974787.

Savukārt vakarā  plkst. 22.00 Siguldas pilsdrupās notiks ikgadējā „Ievziedu Balle”, kurā koncertēs  Liene Šomase un grupa „Flora”, DJ Aleks un grupa „Leģions” no Liepājas, kurā muzicē Tomass Kleins, Aivars Brīze, Vilnis Krieviņš, Eduards Glotovs, Jānis Strazds.

Balles laikā darbosies kafejnīcas. Ieejas maksa 3 lati. Pēc plkst. 22.30 – 4lati.

Siguldas novada svētku ietvaros. 30.maijā no plkst.11.00- 14.00 Maija parkā iepretim Dienas centram Siguldas Dāmu klubs „Madaras” sadarbībā ar Rīgas rajona padomi organizē Rokdarbu dienu „Dari pats un māci citiem”. Pasākuma mērķis – dalīties pieredzē, rādīt, mācīt un apgūt jaunas prasmes rokdarbos: adīšanā; tamborēšanā; filcēšanā; aušanā [ prievītes, grāmatzīmes]; zīda apgleznošanā; u.c.rokdarba veidos.

-                     radošās darbnīcas;

-                     izstādes;

-                     izstādes-pārdošanas.

-                      

Ikviens varēs izgatavot vai nopirkt sev tīkamu lietu. 10% no ietirgotiem līdzekļiem pasākuma organizatori ziedos biedrībai „Cerību spārni”.

Pasākumā piedalās Siguldas novada un Rīgas rajona pašvaldību rokdarbnieces.

Aicinām pieteikties rokdarbnieces, kura vēlas rādīt un mācīt citiem savas prasmes. Pieteikšanās – Dienas centrā, Pils ielā 31 vai pa tālruni 67974541

Tieši mēnesis atlicis līdz Dailes teātra Vasaras festivālam Siguldā, kas notiks 21. jūnijā, noslēdzot Dailes teātra 2007./2008. gada sezonu.

Festivāls notiks vairākās norises vietās – viena no tām būs Pilsdrupu estrāde, kur plkst. 14.00 skanēs Dailes teātra aktieru koncerts „Vien mirtes un rozes”, Emīla Dārziņa, Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna koncertstāsts „Melanholiskais valsis” (plkst. 21.00) un tam sekojošie Dailes teātra Dziesmu svētki (plkst. 23.00).

Vairāki notikumi plānoti Svētku laukumā – Festivāla viesa RīBēJa MuTe mūzikls „Klase” (plkst. 13.00), Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikla „Burvis no Oza zemes” koncertuzvedums (plkst. 16.00) ar Siguldas 3. pamatskolas ansambļa un Siguldas Mākslas skolas audzēkņu līdzdalību, aktieru Jāņa Paukštello, Andra Bērziņa un Vara Vētras programma bērniem „Pasaka un Nesaka” (plkst. 18.00), kā arī balle, ko spēlēs grupa „Zelta Vilks”. Tradicionālajā „Fototeltī” ar kostīmu un grima palīdzību būs iespēja pārtapt dažādos tēlos un tikt iemūžinātiem fotogrāfijās. Iecerētas arī īpašas autogrāfu stundas.

Pagasta Kultūras namā šajā laikā (plkst. 14.00) notiks Festivāla viesa Latvijas Nacionālā teātra viesizrāde — Noras Ikstenas dzīves stāsti divās daļās „Amariļļi”.

Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā (Baltajā pilī) plkst. 16.00 ar skatītājiem tiksies aktrise Olga Dreģe, arī uz šo pasākumu no 20. maija var iegādāties biļetes. Viena no spožākajām Dailes teātra un Latvijas kinozvaigznēm savā programmā leģendārās kinodīvas un dziedātājas Zāras Leanderes dziesmās un sarunās ar režisoru Jāni Streiču atgriezīsies savulaik Dailes teātrī iestudētās izrādes „Zāra Leandere” noskaņās, kā arī runās par dzīvi un mākslas vietu tajā.

Siguldas Romas Katoļu baznīcā plkst. 18.00 skatītāji aicināti baudīt Rēzijas Kalniņas un Ģirta estera programmu, ko aktieri veido kopā ar dziedātājiem Ilzi un Aināru Rubiķiem. Tajā skanēs Imanta Kalniņa garīgā mūzika un Rabindranata Tagores dzeja. Programmas pamatā ir I. Kalniņa 6. simfonijas II un IV daļa, kas tiks izdzīvotas, savienojoties dzejai un mūzikai. Simfonijas oriģinālā II daļā izmantotas vārsmas no R. Tagores dzeju krājumiem Gitandžali, Dārznieks un Pļaujas laiks, bet IV daļas tekstuālais balsts ir lūgšanas Kyrie eleison teksts. Programmas kontekstā iekļausies arī Zālamana augstā dziesma.

Koncertzāle „Baltais flīģelis” būs divu koncertu norises vieta – plkst. 15.00 ar programmu „Suitu mēle” tur uzstāsies Dailes teātra draugs Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava, kuri sagatavojuši unikālu programmu, kas ir muzikāli jauns pavērsiens tradicionālajā izpratnē par tautisko un akadēmisko mūziku, kā arī par lustīgu Jāņu atzīmēšanu. „Suitu mēle” ir jautru oriģināldziesmu virkne ar dainu tekstiem un speciāli rakstītām mūsdienīgām rīmēm, kā arī jauni skaistu un laika pārbaudi izturējušu melodiju aranžējumi Suitu sievām un Latvijas Radio korim. Šajā koncertā tiks prezentēts arī jaunais CD „Suitu mēle”.

Plkst. 19.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” programmu „Mūzika no Dailes teātra izrādēm” spēlēs Festivāla viesis Vidzemes kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā. Tās būs melodijas no dažādos laikos iestudētām Dailes teātra izrādēm. Komponistu uzvārdu sarakstā atradīsim Raimondu Paulu, Juri Karlsonu, Induli Kalniņu, Imantu Kalniņu, Arturu Maskatu, Burhardu Sosāru, Marģeri Zariņu, Juri Vaivodu, Imantu Zemzari, Pēteri Plakidi, Valtu Pūci, Jāni Lūsēnu, Uldi Marhilēviču un citus. Izrāžu nosaukumos atpazīsim iestudējumus „Spēlēju, dancoju!”, „Sids”, „No saldenās pudeles”, „Gesta Berlings”, „Sievietes, sievietes…”, „Tobāgo!”, „Šveiks”, „Kaligula”, „Meža gulbji”, „Kamēliju dāma”, „Terēza Rakēna”, „Raudupiete”, „Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” u.c.

Interesantas aktivitātes plānotas arī Siguldas dzelzceļa stacijā, kur varēs aplūkot Mārtiņa Vilkārša darbu izstādi, kā arī noskatīties Ilzes Vītoliņas tērpu skati (plkst. 15.30).

Festivālu plkst. 13.00 atklās gājiens, kas no Svētku laukuma vedīs uz Pilsdrupu estrādi.

Arī šogad līdzās biļetēm uz atsevišķiem pasākumiem nopērkamas Dienas biļetes, kuru cenas, atkarībā no sēdvietām, ir 8, 10, 15, 20 un 25 lati. Dienas biļetē iekļauts koncerts „Vien mirtes un rozes”, „Melanholiskais valsis” un Dailes teātra Dziesmu svētki. Pasākumi Svētku laukumā iekļauti jebkuras biļetes cenā.

Dailes teātra vasaras festivālu Siguldā atbalsta Siguldas novada dome un SIA „Auto Īle un Herbst”, apdrošināšanas akciju sabiedrība ERGO Latvija, ELVI un SIA ”Moduls”.

Informāciju sagatavoja

Liene Jakovļeva

Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

7270424, 26322111

Indra Rubene

Festivāla producente

Siguldas novada svētku ietvaros Turaidas muzejrezervātā būs atvērtas ne tikai visas ekspozīcijas Turaidas pilī, muižā un Tautasdziesmu parkā, bet notiks arī trīs īpaši organizēti pasākumi. 31.maijā no plkst. 13.00 notiks XXIV Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts Vidzemes folkloras kopām „Vidzemnieku labumi” Tautasdziesmu parkā, no plkst. 12.00 līdz 16.00 tiks organizēta    Orientēšanās spēle Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Savukārt plkst. 17.00 ikviens tiek aicināts kļūt par „Ā¨trāko ziņnesi”, piedaloties skrējienā Turaidas tornī.

„Vidzemes folkloras kopu koncerta „Vidzemnieku labumi” nosaukums vēsta — lai pasaulē varētu labi justies, dzīvot jēgpilni, vajadzīgi kā garīgie, tā materiālie, taustāmie labumi. Vidzemnieki caur savām dziesmām izdziedās un caur darbiem izrādīs tos labumus, kas katram sirdī, sētā nepieciešami. Vidzemes folkloras kopas ļaus visiem izjust to īpašo gaisotni, kas raksturīga tikai Vidzemes ļaudīm ar viņu seno amatu prasmēm, gadsimtos krātajām gudrībām,” stāsta Turaidas muzejrezervāta Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Anda Skuja.

Jau trešo gadu biedrība „A2”, sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu, godinot senos viduslaiku Turaidas ziņnešus, kas steigušies pie bīskapa Turaidā vēstīt par kariem, miera noslēgšanu un svarīgākajiem notikumiem Rīgā un Vāczemē, rīkos īpašu skrējienu 38 m augstajā Turaidas tornī „Ā¨trākais ziņnesis”.

Pagājušā gada ātrākais ziņnesis starp vīriešiem bija Ainārs Rukkalns, kurš tornī uzskrēja 33 sekundēs, bet ašākā starp sievietēm bija turaidiete Aiga Auziņa ar rezultātu 1 minūte 1 sekunde. Vai šogad rekordi tiks pārspēti, to varēs uzzināt skrējiena noslēgumā Turaidas pils pagalmā.

Skrējienā piedalīties aicināts ikviens sportiski noskaņots cilvēks bez vecuma ierobežojuma, jo dalībnieki tiks dalīti vecuma grupās un katrā grupā ar īpašām balvām tiks apbalvoti ātrākie ziņneši. Sacensību organizēšanu atbalsta arī Siguldas novada dome. Interesenti laipni aicināti jau savlaicīgi pieteikties skrējienam elektroniski biedrības „A2” mājas lapā www.ba2.lv vai pa tālr. 9124807,9184203. Skrējiena „Ā¨trākais ziņnesis” nolikums atrodams turpat mājas lapā: www.ba2.lv. Sacensību sākums būs plkst. 17.00, bet reģistrācija sāksies plkst.16.00 Turaidas pils pagalmā.

Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāja un režisore Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs un 16.maijā plkst. 19.00 tiks demonstrēts Siguldas pilsētas kultūras nama radošajā studijā „Cosmo”.

Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu
obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.

Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem
aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu — kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem.

Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī  21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad — pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām  Veidenbauma dzejas rindām — ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”

Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem
piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.

Sestdien, 24.maijā, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” pirmo reizi Latvijā uzstāsies portugāļu pianiste Manuela Gouveja.

Pianiste Manuela Gouveja ir dzimusi Porto pilsētā 1946. gadā. Jau ļoti agrā bērnībā tiek pamanītas viņas dotības mūzikā. 1951. gadā viņa sniedz savi pirmo solo koncertu un sāk māctīties klavierspēli pie pasniedzējas Helēnas de Sā i Koštas (Helena de Sá e Costa). Šīs izcilās portugāļu profesores un pianistes klasē Porto Mūzikas Konservatorijā 1964. gadā iegūst visaugstākā līmeņa pianista diplomu.
        

No 1967. līdz 1972. gadam Manuela Gouveja apmeklē meistarklases un apgūst klavierspēles virtuozitāti Hamburgas Valsts Mūzikas Augstskolā (Staatliche Hochschule für Musik de Hamburgo) pie profesora Konrāda Hanzena (Conrad Hansen), ko pabeidz ar izcilību. Viņa turpina izglītību Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Vācijā.

Viņa ir saņēmusi daudz augstu apbalvojumu gan Portugālē, gan arī ārpus tās. Spēlējusi kopā ar šādiem orķestriem un maestro: Silva Pereira, Manuel Ivo Cruz, Álvaro Cassuto, Gunther Arglebe, A. Salazar, Ferreira Lobo, Marcel Dautremer, Henri Arends, E. van Remmortel, Nicholas Harsanyi, Ulysse Waterlot e Rudolf Baumgartner.

Plašajā repertuārā, kas ietver mūziku no baroka līdz pat mūdienām, sevišķu nozīmi Manuela Gouveja piešķir portugāļu komponistu sacerētās mūzikas popularizēšanai. Vairāki no albumiem ar portugāļu komponistu mūziku ir bijuši pirmie izdevumi pasaulē.

1993. gadā Portugāle piešķīra pianistei ļoti augstu apbalvojumu par ieguldījumu Portugāles reprezentēšanā pasaulē. Viņa ir arī viena no Starptautisko Kursu Asociācijas (ACIM) radītājiem Portugāles pilsētā Obiduš (Obidos), kuras prezidente ir arī šobrīd.

Kā pasniedzēja Manuela Gouveja ir strādājusi Porto Mūzikas Konservatorijā un Mūzikas Augstskolā, Bonnas Konservatorijā (Vācijā) un pašlaik strādā Katalonijas Mūzikas Konservatorijā Barselonā (Spānijā) un joprojām sniedz koncertus.

Biļetes koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 19.00,

Plašāka informācija:Koncertzāles Baltais flīģelis vadītāja Inese Zagorska tālr. 29162036

Aizvadītajā nedēļā, 9.maijā Turaidas muzejrezervātā notika konference „Muzeja darbinieka profesija – esošā un vēlamā”. Tā noritēja konferenču cikla ietvaros, kas tiek rīkotas, atzīmējot desmitgadi kopš LR Saeimā tika pieņemts Muzeju likums.

Konferenci atklāja Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns, uzsverot konferences mērķi — aktualizēt jautājumus par muzeju darbinieku profesionalitāti, attīstības motivāciju, kā arī analītiski paskatīties uz sevi no malas — kādi ir muzeju darbinieki un kādi tie vēlas būt. Šobrīd muzeju nozarē ir nodarbināti 1600 cilvēki. „Personāls un profesionalitāte ir ikviena uzņēmuma svarīgākais resurss”, konferences atklāšanā atgādināja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Konferences laikā tika nolasīti ziņojumi par to, kas ir profesionāls muzeja darbinieks, kā šo jautājumu aplūko Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) un kāda ir reālā situācija Latvijā. Daina Ratniece, Muzeju valsts pārvaldes vecākā referente savā ziņojumā uzsvēra, ka muzejos ir relatīvi neliela kadru mainība. Muzejos pakāpeniski ienāk arī gados jauni speciālisti. Muzeju valsts pārvaldes priekšnieka vietniece Agrita Jirgensone ziņojumā „Muzeju profesija — starptautiskie standarti” uzsvēra, ka jautājumi par profesionalitāti tika aplūkoti arī gadskārtējā Starptautiskajā Muzeju darbinieku profesionālās izglītības komitejas (ICTOP ) sanāksmē.

Latvijā ir iespēja apgūt akadēmisku izglītību muzeoloģijā. Ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmu muzeoloģijā iepazīstināja programmas direktore Agnese Hermane. Astoņu gadu laikā maģistra grādu muzeoloģijā ieguvuši 28 studenti. Profesionālās zināšanas muzeju speciālisti var papildināt arī Muzeju Valsts pārvaldes organizētajos tālākizglītības kursos, no kuriem populārākais „Muzeju ABC”. Tomēr liela loma profesionalitātes veidošanā ir praktiskai darba pieredzei un tām zināšanām, kuras nav iespējams apgūt mācību iestādēs. To atspoguļoja arī Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ziņojums „Ekspozīcija – profesionalitātes rādītāja muzejā” „Nevar runāt par kvalitatīvu jeb profesionālu muzeja darbību tādā muzejā, kurā nav iespējams aplūkot muzeja ekspozīcijas vai izstādes. Ekspozīcijas ir muzeja saruna ar apmeklētāju un sabiedrību. Ekspozīcijas izsaka muzeja misiju un galveno vēstījumu.”

Latvijā ir 21 muzejs, kur strādā tikai viens cilvēks. Par „Viena cilvēka muzeju” ziņojumu nolasīja Rasma Noriņa, Pāles pagasta novadpētniecības muzeja vadītāja. Ziņojuma laikā tika skartas gan šādas muzeja formas priekšrocības, gan vājās puses. Muzeja darbinieks ir viena no radošākajām profesijām, Rasma Noriņa uzskata: „Muzejā nestrādā, muzejā dzīvo”.

Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā