Turaidas muzejrezervāts 30.maijā, Siguldas novada svētku laikā, aicina visus novada iedzīvotājus un viņu viesus apmeklēt Turaidu un izdzīvot Siguldas novada tūkstošgades stāstu, iepazīstoties ar 35 ekspozīcijām Tautasdziesmu parkā, Gaujas lībiešu mājā (Dārznieka mājā), Turaidas viduslaiku pilī, Baznīckalnā un muižas saimnieciskajā centrā.
30.maijā plkst. 13.00 Siguldas novada un tuvējās apkārtnes 9.klašu skolēni izbaudīs Siguldas novada svētku gaisotni un sacentīsies skolu komandu orientēšanās spēlē „Tūkstošgadu stāsts”, tādējādi nostiprinot zināšanas vēsturē pirms eksāmena, kas notiks jūnija sākumā. Spēles gaitā jaunieši iepazīsies ar notikumiem Turaidas un Siguldas novadā tūkstoš gadu garumā, kas sāksies ar vēstījumu par Gaujas lībiešiem 11.–13.gadsimtā. Gaujas stāvākajās vietās lībieši uzcēla koka pilis, un tuvāko apgabalu iedalīja četros pilsnovados – Thoreida (Turaida), Kubesele (Krimulda) Lethegore (Lēdurga) un Satesele (Sigulda), kurā tolaik iekļāvās arī Allažu, Mores un Inčukalna zemes. Simboliski pārstāvot seno līvu teritoriju, orientēšanās spēlē piedalīsies jaunieši no Siguldas, Krimuldas, Turaidas, Inčukalna un Allažiem.
Spēles noslēgums un uzvarētāju apbalvošana notiks Turaidas pils pagalmā, kur plkst.14.30 tiks atklāta Siguldas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde „Iepazīsti Siguldas novada vēsturi caur viduslaiku karogiem”.
Savukārt plkst.17.00 Turaidas pils galvenajā tornī jau ceturto gadu notiks īpašs skrējiens „Ātrākais ziņnesis”, kuru jau ceturto gadu organizēs biedrība „A2”, sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un Siguldas novada domi, lai sabiedrībai atgādinātu seno stāstu par ziņnešiem, kas viduslaikos steigušies pie bīskapa Turaidā vēstīt par svarīgākajiem notikumiem Rīgā un Vāczemē.
Sacensībās aicināti piedalīties visu vecumu sportisti, kuriem ir vēlēšanās pārbaudīt savus spēkus, veicot vairāk kā 120 pakāpienus 38 m augstajā tornī. Reģistrēšanās on-line un sīkāka informācija par sacensībām www.ba2.lv vai pa tālr. 29184203.
Uz tikšanos Turaidā!
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
TMR sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Uz pasākumu tika aicināti visi Latvijas švāģeri, un ne tikai – arī tie, kam ir švāģeri un tie, kam nav – kas zina, varbūt tieši šajā festivālā tāds tiks iepazīts. Uz skatuves labākos švāģer’ mūzikas gabalus izpildīs gan pieminētie „Labvelīgais Tips”, gan „Boney M” ar oriģinālās grupas sastāva dalībnieci Meiziju Viljamsu. Par labu garastāvokli līdz rītam rūpēsies UFO.
Pasākumā būs gan švāģeru mīļāko melodiju atskaņošana, konkursi, bufetes, trakas dejas, kolosāla publika, gan ālēšanās līdz rītam. Ir cerība, ka Siguldas Pilsdrupu estrādes ziedošie ceriņu krūmi radīs oriģinālo švāģer’ ballīšu aromu, kas reibinās labāk par franču odekolonu un liks nodoties neprātībām.
Bez vecākiem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, bērniem, sievām, vīriem, brālēniem, māsīcām, tēvočiem, tantēm un vēl tālākiem radiem latviešu dzimtu saitēs ir kāds zīmīgs, bet maķenīt novārtā atstāts jēdziens, ko dēvē par švāģeri. Kā rodam interneta enciklopēdijas skopajā šķirklī http://lv.wikipedia.org/Švāģeris, vārds “švāģeris” cēlies no vācu “schwager”, kas arī nozīmē svaini. Savukārt svainis pazīstams arī kā māsasvīrs. Zīmīgi, ka bieži vien māsas ir klusas un nemanāmas, kamēr par švāģeru izdarībām runā viss pagasts un ne tikai.
No švāģera jēdziena likumsakarīgs atvasinājums ir švāģer’ mūzika. „Švāģer’ mūzika” definējumu nav iespējams atrast nevienā no mūzikas teorijām. To nav iespējams arī viennozīmīgi klasificēt – šis mūzikas žanrs tiek atskaņots kāzās, ballītēs, dārza svētkos, piknikos un citos jampadračos. Īpaši labi tas sasaucas ar laiku, kad jāmet kūleņi pielijušā pļavā vai jādejo ar šašlika iesmu zobos gruzīnu nacionālā deja lezginka, vai četros no rīta, kad tiek risinātas fundamentālās sarunas par tēmu „Vai Tu mani cieni?”.
Tomēr švāģer’ kustībai latvju zemē stiepjas ļoti stipras saknes un to apvij bagātas tradīcijas. Tāpēc joprojām nav īsti skaidrs – kāpēc katru gadu netiek nominēts gada švāģeris? Šogad ar radio SWH raidījuma „BB Brokastis” un sabiedrības „L Tips” iniciatīvu šī kļūda tiks novērsta, nominējot gada švāģeri un sarīkojot pasaulē pirmo Švāģer’ mūzikas festivālu, kas notiks 29.maijā Siguldas Pilsdrupu estrādē Siguldas novada svētku ietvaros.
Savu artavu švāģer’ mūzikā Latvijā ir devusi arī grupa „Labvēlīgais Tips” ar tādiem labi pazīstamiem švāģer’ mūzikas žanrā klasificējamiem gabaliem kā „Koka klucis Konstantīns”, „Heisā — hopsā”, „Saki jā”, „Mīļumiņ, nāc padzert ūdentiņ!” u.c. Nozīmīga ietekme Latvijas švāģer’ mūzikas kustībai bijusi arī grupai „Boney M”, kas ar savu „Rasputin”, „Daddy Cool” un „Ma Baker” lenšu kopijām savu laiku pieskandināja ikkatru švāģer’ tipa ballīti.
Biļetes var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs (Ls 5), Siguldas Tūrisma informācijas centrā.
Un iegaumējiet – šitāds vēl nav bijis!
Siguldas novada dāmu klubs „Madaras” 13. jūnijā no plkst.11.00 – 15.00 pie Dienas centra (Maija parkā) Siguldā, Pils ielā 3/a organizē rokdarbu dienu „Dari pats un māci citiem”.
Pasākuma mērķis ir dalīties pieredzē, rādīt, mācīt un apgūt jaunas prasmes rokdarbos: adīšanā, tamborēšanā, filcēšanā, aušanā (prievītes, grāmatzīmes), zīda apgleznošanā u.c. rokdarba veidos.
Izstādē būs iespēja arī realizēt rokdarbus. 10% no ietirgotās summas tiks ziedoti bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībai „Cerību spārni”.
Aicinām piedalīties rokdarbu darinātājus un pieteikties pasākumam līdz š.g. 10. jūnijam.
Plašāka informācija un pieteikšanās pa tālruni 67974541 vai pa e‑pastu dienascentrs@sigulda.lv.
Sestdien, 29. maijā plkst.14.00 Krimuldas pils zālē tiks atklāta Nikolaja Karagodina gleznu izstāde. Mākslinieks 1943. gadā uzsācis mācīties Mākslas akadēmijā, kur iepazinies ar ainavu glezniecības vecmeistaru Vilhelmu Purvīti. Vēl mācību laikā Nikolajs Karagodins pirmo reizi piedalās mākslas izstādē 1946.gadā.
Aizvadītajos gleznotāja darba gados Nikolajs Karagodins strādājis dažādos žanros, darinājis ne mazumu ģīmetņu, klusās dabas, pamatā puķu kompozīcijas, dažkārt aktus, toties visvairāk ainavas. Izprotot, ka Latvijas dabas nesakāpinātība ietver jo plašas iespējas krāsainības meklējumiem. Mākslinieks nav lielizmēra darbu veicējs. Gleznieciskajām iecerēm piemērotākas viņš uzskata vidējas un nelielas pamatnes. Gleznojis gan uz audekla, gan kartona, gadījies izmantot arī papīru un koku. Nikolajs Karagodins nav tiecies pievērsties gleznojumu detaļu sīkai izstrādei. Viņa darbos bieži sastopami iztēli rosinoši brīvi, nevariēti košas krāsas uzlicieni. Pēdējos gados mākslinieks kļuvis vēl atraisītāks, dažkārt izraisot kaleidoskopiskas izjūtas. Nereti autors pielietojis brūni tumsnēju laukumu ieklājumus vai kontūrējumus, kas veicinājuši gaišāko, bieži spektrālo krāsu uzlicienu izcelšanu.
Nikolaja Karagodina gleznotāja rosība joprojām nav zudusi. Kad vien bijis iespējams, arī tagad viņš piedalās plenēros, kopējās gleznu skatēs, veidojis personālizstādes. Mākslinieka otas izteiksmība laika ritumā mainījusies, tā nav mazinājusies, bet pilnveidojusies.
Izstāde Krimuldas pilī būs atvērta darbdienās pēc iepriekšējā pieteikuma (tālrunis 29111619), bet sestdienās, svētdienās no plkst. 11.00 – 16.00. Ieejas maksa – 50 santīmi, bet bērniem līdz 10 gadiem un pensionāriem – 30 santīmi
Siguldas pagasta kultūras namā piektdien, 29.maijā plkst.17.00 atklās pedagogu vaļasprieku izstādi ”Mēs mākam arī tā…”, kurā ikviens apmeklētājs varēs gūt priekšstatu par to, ko mūsu novada skolotāji labprāt dara no darba brīvajā laikā.
Izstādē piedalās 25 skolotāji no dažādām Siguldas novada skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm.
Mūsu skolotāji labprāt glezno, izšuj, ver pērlītes, ada ar mašīnu un ar rokām, apglezno stiklu un zīdu, izmēģina jaunas, netradicionālas tehnikas. Lasa, kolekcionē publikācijas par dažādām tēmām un arī paši raksta.
Darbi darināti no visdažādākajiem materiāliem – ādas, stikla, dzijas, koka, lakas utt.. Izstādīti gan dekoratīvi interjera elementi un trauki, gan apģērbi un rotas.
Katrs darbs veidots no sava materiāla un krāsas. TLM studijas ”Vīgrieze” vadītājai Iritai Lukšo un pārējām dalībniecēm šis ir grūts uzdevums un arī jauns izaicinājums – izlikt darbus tā, lai katrs izceltos un tajā pašā laikā iekļautos kopējā izstādes koncepcijā.
Piektdien, 12.jūnijā plkst.19.00 Siguldas pilsētas kultūras namā, studijā COSMO uz „Koncertu – tikšanos” aicina Ainars Mielavs.
‘’Es rakstu vārdus, saceru melodijas un dziedu, jo meklēju savējos.
Cilvēkus, kas domā, jūt un tic līdzīgi.
Viņus atrodot, es domāju, jūtu un ticu vairāk.
Un ticu, ka ar atrastajiem notiek tas pats.”
Ieeja – 4 Ls, koncerta dienā 5 Ls. Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas k/n. Iepriekš rezervācija ‑29548365
23.maijā plkst.14.00 uz festivālu „Saules ziedi” aicina Mores senioru deju kopa „Dāmītes”. Festivālā piedalīsies arī Siguldas novada senioru dāmu deju kopas „Sniegarozes”, „Preileres” un „Aspazijas” no Rīgas.
Programmu kuplinās Mores kultūras nama vokālais ansamblis „Ceriņi” un Mores pamatskolas audzēkņi.
Armands Ābols starptautisku popularitāti ieguva 1992. gadā, kad viņš 18 gadu vecumā, būdams konkursa jaunākais dalībnieks, uzvarēja Marijas Kanalsas (Maria Canals) starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā (konkursā, kurā nesen uzvaru guva arī pianists Vestards Šimkus). Pēc tam sekoja Starptautiskais Luisa Sigala Pianistu konkurss Vinja del Marā, Čīlē. Abos konkursos Armands ieguva 1. vietu un Zelta medaļu, bet Luisa Sigala konkursā arī Klaudio Arrau speciālbalvu un klausītāju atzinības balvu. Vēlāk,1995. gadā, viņš saņēma Finālista balvu Palomas Ošeas Santanderas Starptautiskajā Pianistu konkursā Spānijā, kā arī tika aicināts koncertturnejā 15 dažādās Spānijas pilsētās. 1999. gadā pianists saņēma prēmiju par labāko baroka laikmeta kompozīcijas interpretāciju Klīvlendas Starptautiskajā Pianistu konkursā ASV un tajā pašā gadā prēmiju par labāko F. Šopēna skaņdarba interpretāciju Andoras Starptautiskajā Pianistu konkursā.
Armands Ābols regulāri sniedz koncertus Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, to vidū Kārnegī Veil koncertzālē un Apvienoto Nāciju Organizācijas zālē Ņujorkā. Pianists uzstājies kopā ar Gulbenkian kamerorķestri, Barselonas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Bogotas Filharmonijas orķestri, Čīles Simfonisko orķestri, Čīles Filharmonijas orķestri, Providences Simfonisko orķestri. Armands Ābols vairākkārtīgi piedalījies tādos ievērojamos mūzikas festivālos kā Semanas Musicales de Frutillar un Festival de Pirque, Grandes Pianistas de Teatro Municipal, Čīlē, kā arī Liepājas Pianisma Zvaigžņu festivālā Latvijā. Armands ir ieskaņojis Čīles komponistu klavierdarbu antoloģiju divos kompaktdiskos, atzīmējot Čīles valsts neatkarības 200 gadu jubileju. Pianista koncerti tiek regulāri pārraidīti Spānijas, Kolumbijas Čīles un Latvijas radio un televīzijā.
Armands Ābols dzimis Rīgā, mūziķa gaitas sācis Jāzepa Mediņa Mūzikas skolā un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmiju, vēlāk papildinājis izglītību Klīvlendas Mūzikas Institūtā ASV. Armands Ābols klavierspēli ir mācījies pie Sergeja Babajana, Ilzes Graubiņas, Raitas Krilovas, Rūtas Elbertes un Brigitas Doriņas, kā arī piedalījies Dimitrija Baškirova un Pola Šenlija meistarklasēs.
Biļetes ir nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 18.30, kases tālrunis 67974787, e‑pasts baltais.fligelis@gmail.com, www.sigulda.lv un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Papildu informācija: Inese Zagorska tālr. 29162036
Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” izstāžu telpā no 18. maija līdz 18.jūnijam Diānas Īves gleznu izstāde.
Diāna Īve dzimusi Rīgā pianista un zinātnieces ģimenē. Agrā bērnībā sāka spēlēt klavieres. Mācoties P. Jurjāna mūzikas skolā ar saviem zīmējumiem un ilustrācijām skaņdarbiem no mācību programmas piedalījās bērnu zīmējumu izstādēs.
Pēc P. Jurjāna mūzikas skolas pabeigšanas iestājās Rīgas Lietišķās Mākslas koledžā (tagad Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola), kur tika apgūtas zīmēšanas, gleznošanas un tēlniecības dažādas tehnikas. Valta Barkāna vadībā tapa diplomdarbs „Askēze”.
Pēc Rīgas Lietišķās Mākslas koledžas pabeigšanas iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Absolvējot LMA tika aizstāvēts diplomdarbs „Simbioze” profesora Bruno Strautiņa vadībā un iegūts Mākslas maģistra grāds.
Pēc Latvijas Mākslas Akadēmijas studijas tika turpinātas gleznotāja Harija Blunava vadībā. Savu skolnieci Blunavs ir raksturojis šādi: „Klusajās dabās māksliniece veiksmīgi risina kompozīcijas uzdevumus un krāsu attiecības. Savas raksturotājas dotības Diāna apliecinājusi portretu izstādē Liepājā (2005). Daba ir neizsmeļams radošās darbības avots, caur šo prizmu māksliniece ar sakāpinātu jūtīgumu raugās pasaulē.”
Diānas Īves tuvākais žanrs ir ainava. Izstādi veido gan Latvijas ainavas, gan ceļojumos iedvesmu sniegušie skati. Māksliniece uzsver, ka ainavas neatņemama sastāvdaļa ir koki, jo tie ir galvenie klimatiskās joslas un gadalaika rādītāji. Koki dažreiz ir palīdzējuši nonākt pie dažādām atklāsmēm – apskaidrības koks, labā un ļaunā atzīšanas koks, bet izstādes “filosofisko” nosaukumu izprovocējusi dzīves norišu analīze. Mūžīgā atgriešanās – prasība pēc mirkļa pilnības – mirkļa un mūžības kopsakars. “Visas lietas mūžīgi atgriežas un mēs paši līdz ar tām” – tā runāja Zaratustra. Katrā mirklī veiktā izvēle atkārtosies bezgalīgi, pavairos sevi. Cikliskums, likumsakarība – lūk mūžīgie dabas likumi.
Mākslinieces daiļradi var uzskatīt par apjomīgas formas, sulīgas krāsas un mūzikas skaņu sintēzi. Tomēr krāsu izjūta pacēlusies pāri visam, ko viņa jūt.
Jau no 2003. gada Diāna ar savām gleznām piedalījusies izstādēs vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Saldū, Rēzeknē, Valkā un tagad arī Siguldā.
15. maijā Turaidas muižas restaurētajā Dārznieka mājā atklāja ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.
Lībieši ir otra Latvijas pamattauta ar senu un savdabīgu kultūru un bagātu vēsturi. Viņi pieder pie somugru valodu saimes. Somugru un indoeiropiešu kultūru saskarsmē ir veidojies Latvijas bagātais un savdabīgais kultūras mantojums. Gaujas lībieši 12.gadsimta beigās apdzīvo plašu teritoriju Gaujas lejtecē, kur mūsdienās zināmi 13 pilskalni. Turaidas muzejrezervāts atrodas Gaujas lībiešu senā pilsnovada centrālajā daļā. Par to kultūras liecības muzejrezervāta teritorijā glabā Turaidas pilskalns, kur atradusies lībiešu koka pils, Baznīckalns, kur apglabāti pirmie kristītie lībieši, Dainu kalns jeb Jelgavkalns – senā lībiešu ciema vieta.
Turaidas vēsturiskā centra ēkās – pieminekļos un kultūrvidē pašlaik ir iekārtotas 34 muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par tūkstošgades notikumiem šajā teritorijā Latvijas un Eiropas notikumu kontekstā. Stāsts par tūkstošgades ritējumu sākas ar Dainu kalnu, ar katras tautas valodas nozīmi un tajā pausto dzīvesziņu, tautasdziesmās ietverto pasaules lietu kārtības uztveri un vērtību sistēmu. Ekspozīcija par Gaujas lībiešiem ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa.
Dārznieka māja ir Turaidas viduslaiku mūra pilij vistuvāk stāvošā muižas ēka. Tā ietilpst Īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī – Turaidas muzejrezervātā.Dārznieka mājas restaurācija – renovācija veikta, īstenojot Kultūras ministrijas, Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izstrādāto programmu „Mantojums – 2018”.
Turaidas muižas saimnieciskā apbūve sāka veidoties 16.- 17.gadsimtā. 19.gadsimta 40. gados viduslaiku nocietinājumu tuvumā uzcēla muižas Dārznieka māju – mūra ēku ar austrumu pusē izbūvētām ieejām un balkoniem. Pēc 1920.gada agrārreformas Dārznieka māja nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1963.gada līdz 2000.gadam ēkā atradās muzeja dienesta telpas. Laikā no 2004.gada līdz 2009.gadam veikta ēkas arheoloģiskā, arhitektoniskā izpēte, restaurācija un renovācija.
Restaurācijas darbus veica SIA „Balsts R”, kam ir liela pieredze kultūras pieminekļu restaurācijā. Darbu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildījumu nodrošināja veiksmīgā sadarbība starp VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, Turaidas muzejrezervātu, SIA „Balsts R”, SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” un firmu „Intarsija”.
Anna Jurkāne
Turaidas muzejrezervāta direktore
Vakara gaitā Mores amatierteātris „Oga” klātesošos aicinās uz izrādi „Balti jēri, melni vilki”. Par pamatu uzveduma tapšanā izmantoti muzejā apkopoti 1944.gada karadarbības aculiecinieku atmiņu vēstījumi. Vēsturiskus notikumus paudīs sabiedrībā atpazīstami cilvēki, kas piešķirs izrādei neatkārtojamu vienreizības un personiskās piederības sajūtu pagājušā gadsimta 40-to gadu notikumiem. Izrādē izmantos arī 40-to gadu laikam atbilstošas dekorācijas.
Muzeja naktī kursies ugunskurs, skanēs dziesmas un vīsies atmiņas. Viesus cienās ar karstu „burvju” tēju. Projekta „Muzeja nakts Morē” vadītāja Ingrīda Bērziņa aicina novada iedzīvotājus un interesentus uz vēsturisku atmiņu vakaru — muzeja nakti Morē.
Pulcēšanās plkst.21.00 pie Mores kauju muzeja.
Muzeja nakts apmeklētāji aicināti paņemt līdzi ziedus kritušo karavīru piemiņai.
Apmeklētāju ievērībai: autobuss no Siguldas dzelzceļa stacijas plkst.20.00 aties uz Mori, un atpakaļ no Mores uz Siguldu aties ap plkst.24.00 Sīkāka informācija pa tālruņiem: 64147290; 29419269.
Latvijas Kara muzejā pagājušajā nedēļā tika atklāta Rolanda Kovtuņenko grāmata „Mores Kauja”. Grāmatā apkopotas atmiņas no 2.Pasaules kara notikumiem Morē. Grāmatas atklāšana bija plaši apmeklēta, tajā kopā ar autoru piedalījās vēl aptuveni 100 cilvēki.
Rolands Kovtuņenko, bijušais rotas komandieris, grāmatā ataino notikumus ļoti spilgti un dzīvi, izmantojot gan savus, gan citu aculiecinieku stāstus. Grāmata ir dokumentāla, ar mērķi lasītājam konstruēt ainu par 2.Pasaules karu šeit pat Latvijā, Mores kauju laikā. Bijušajam karavīram ir pieredze grāmatu rakstīšanā, jo šī ir jau trešā grāmata, kas tiek nodota lasītāju rokās. Šī ir lieliska iespēja kauju epicentrā ielūkoties ar autora acīm.
Grāmatu var iegādāties Siguldas novada tūrisma centrā, Mores pagasta administrācijā un Mores muzejā. Grāmata tiks tulkota arī angliski, un ir ieplānots, ka jau rudenī ar grāmatā izdzīvotajiem notikumiem varēs iepazīties arī cittautieši.