Kultūra - sigulda.lv

Novada svētku ietvaros maija beigās tika rīkota izstāde „Ziedi Siguldai”, pulcējot novada puķu audzētājus, floristus un vairākus simtus skatītāju.

Izstādi Maija parkā pie Dienas centra ar Siguldas novada domes atbalstu organizēja Siguldas novada Dienas centrs. Izstādē savus stendus un ziedu kompozīcijas veidoja ziedu saloni: SIA „Puķu Elvis” ( E.Vīna), „ Aijas ziedu salons”( A.Linde) un „Puķe” ( S.Priedīte). Apmeklētāji varēja skatīt arī SIA „Latroze” ( A.Kumeliņš) audzētos ziedus puķu podos .Individuālais komersants „Vēveris” Ints Vēveris ( ziedus pārdod veikalā „Beta”) izstādei dāvināja grieztos ziedus, ko floriste Vija Lazdovska sakārtoja skaistās ziedu kompozīcijās. Viņa palīdzēja sakārtot arī Siguldas 3.pamatskolas 2.b, 3. b, 5.b klašu skolēnu un Siguldas pilsētas individuālo ziedu audzētāju atnestos ziedus. Izstādes iekārtošanā piedalījās Siguldas novada domes Nekustamo īpašumu pārvalde, dārznieces un brīvprātīgie palīgi no pensionāru biedrības „Sigulda” Māra Rutka un Alfons Jumiķis.

Dienas centra darbinieces pateicas visiem dalībniekiem par izstādes „Ziedi Sigulda” atbalstīšanu un iekārtošanu, izsakot cerību tradīciju turpināt un tikties atkal nākamgad!

Pasākuma fotoreportāža pieejama šeit.

23.jūnijā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks pasākums „Līgo nakts Siguldā”. Līgo nakts aktivitātes sāksies jau plkst. 19.00, kad Siguldas Tautas teātris ielūdz uz Rūdolfa Blaumaņa izrādes „Skroderdienas Silmačos” pirmizrādi!

Lomās:

Antonija, Silmaču saimniece – Inga Aleksandrova

Tonija, viņas meitiņa –Elizabete Rudzinska

Aleksis – Jānis Zandbergs.

Kārlēns, viņa brālis – Lelde Veidemane.

Elīna – Inta Janule

Pindaks – Andrejs Baiža

Pindacīša –Inta Kaķīte

Ieviņa, abu meita – Dace Bērziņa

Pičuks – Kaspars Zandbergs.

Auce, viņa sieva – Inga Alviķe

Bebene, vaļiniece – Vija Bērziņa

Tomuļu māte – Līga Rudzinska

Dūdars, skroderis – Žanis Greiškāns

Rūdis, viņa māceklis – Lauris Melkers

Ā¨brams Vulfsons – Edgars Stučka

Joske, viņa dēls – Andis Cielēns.

Zāra Goldbaum – Inonanta Millere.

Vanagu un Dzelzkāju puiši un meitas – Ainārs Andžāns, Linda Poševa, Linda Ūdre un deju kolektīva „Sidrabdancis” dejotāji.

„Skroderdienas Silmačos” ir populārākā R.Blaumaņa luga, kurai autors uzmetumā devis vēl otru nosaukumu – „Nomaldījušās sirdis”. Izrādes režisors Arturs Bērziņš, strādājot pie iestudējuma, aktieriem un arī skatītājiem ik pa brīdim it kā jautā, kas tad īsti noticis Silmačos: „Bites spietoja? Krāsns uzsprāga? Sievas izkāvās? Jā, arī tas. Bet ne tas ir galvenais. Galvenais, ka visi pārpratumi ir noskaidrojušies un arī šīs lugas pamatā ir patiesas, cilvēciskas attiecības un visos laikos vislielākā vērtība – mīlestība”, atklāj režisors.

Izrādes sagatavošanā piedalījušies daudzi siguldieši. Siguldas tautas teātra izrādes „Skroderdienas Silmačos” scenogrāfs — Elmārs Gaigalnieks, horeogrāfe – Dagnija Liepiņa, vokālais pedagogs – Edijs Everss, literārā konsultante – Inta Janule, izrādes vadītāji –Andrejs Baiža un Dace Bērziņa, sufliere – Linda Poševa. Izrādē piedalās arī grupa „Bellacord” un deju kolektīvs „Sidrabdancis”.

Pēc izrādes Siguldas pilsdrupās notiks zaļumballe, kurā spēlēs grupa „Bellacord”. Pateicoties Siguldas novada domes atbalstam, ieeja Līgo nakts pasākumos – bezmaksas!

Piektdien, 6.jūnijā plkst. 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē visi interesenti mīļi aicināti uz izrādi „Apstājies”, kas radīta, sadarbojoties plaši pazīstamiem māksliniekiem — deju grupai „Dzirnas” un čellu trio „Melo M”.

Dejas izrāde „Apstājies” ir pilnīgi jauns deju grupas „Dzirnas” projekts, iestudēts šogad un pirmizrādi piedzīvojis šā gada aprīlī. Mūzikas autors ir grupas Melo M mākslinieciskais vadītājs Kārlis Auzāns, izrādes režiju veidojis Agris Daņiļevičs, kuram šī izrāde ir maģistra darbs Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas fakultātē, bet iestudējuma horeogrāfs ir Markuss Cmēlings (Markus Zmoelnig) no Itālijas. Kostīmu māksliniece – Evija Dāboliņa

Izrādē “Melo – M” čellisti iejūtas ielu muzikantu tēlos un kopā ar “Dzirnu” dejotājiem izspēlē dažādas situācijas. Daļa no tām skatītājiem būs labi pazīstamas, jo to pamatā ir reāli personāži un notikumi.

„Šī mūzika ir savādāka nekā pierasts sagaidīt no “Melo — M”. Visu darbu caurstrāvo kontrastu un muzikālu pārsteigumu esamība. Oriģinālmūzika mijas ar šlāgeru, deju hitu un pomūzikas citātiem, tādejādi atainojot, kā mūsdienu sabiedrībā sadzīvo masu kultūras skaņas ar dziļi personiskām stīgām. Šis nav tikai stāsts par trim ielu muzikantiem un viņu piedzīvojumiem, šī izrāde ir arī muzikāls eksperiments, kurā kopā salikts viss, ko esam noskatījuši un saklausījuši reālā vidē — tepat uz ielas. Tas ir stāsts par cilvēkiem pilsētvidē un mūasdienu sabiedriskās dzīves pretrunām – indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecībām, komerciālo un māksliniecisko, klusumu un troksni,” teic izrādes mūzikas autors Kārlis Auzāns.

Lai gan izrādes pamatā ir „Melo – M” pašu mūzika, tajā skan arī labi pazīstamu skaņdarbu citāti – no Kamila Sensānsa un Raimonda Paula līdz „SkyForger” un Verkai Serdjučkai.

Ieeja — 5 lati, pensionāriem — 3 Ls. Siguldas pilsētas kultūras namā, Pils ielā 10 notiek biļešu iepriekšpārdošana.

Aizvadītajā nedēļā, 30. maija rītā Siguldas 1. pamatskolas Zēnu koris posās braucienam uz Cēsīm, kur pulcējās dziedošie zēni no visas Latvijas.

Divu dienu salidojuma programma piedāvāja zēniem visdažādākās aktivitātes: sporta spēles, stafetes, orientēšanās sacensības (mūsu skolas zēni ieguva 1. vietu), dažādas atrakcijas, radošās darbnīcas u.tml.

Protams, ka galvenais pasākums bērniem likās lielais koncerts, kurā piedalījās „Prāta Vētra”, „Iļģi” un citi Latvijā pazīstami mūziķi.

Cēsinieki bija aktīvi skatītāji un ar gavilēm sumināja Zēnu koru salidojuma dalībniekus svētku gājiena laikā un koncertā. Koncerta beigās dalībniekus un skatītājus priecēja krāšņā uguņošana.

Pasākums sniedza gandarījumu par skolotāju Evijas Kupavskas, Ingas Jansones un dziedošo zēnu mācību gadā paveikto.

Informāciju sagatavojis:

Siguldas 1.pamatskolas direktors Valters Mačs

Maijā saņemts apstiprinājums vairāku pašvaldības pieteikto kultūras projektu finansiālam atbalstam no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Kopumā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 6525 latu.

Valsts Kultūrkapitāla fonds atbalstījis Baltā flīģeļa Mūzikas svētku norisi Siguldā no 24. līdz 27.jūlijam, līdzfinansējot diriģenta Vasilija Sinaiska piedalīšanos svētku koncertprogrammās.

Atbalstu guvis projekts „Mana roze” – muzikāls oriģināluzvedums, ko sagatavojuši siguldieši – mūziķis Artis Gāga, stikla mākslinieks Dainis Gudovskis, dzejnieks Edvīns Raups. Iestudējums veltīts leģendai par Turaidas Rozi un tiks demonstrēts Baltā flīģeļa Mūzikas svētku laikā Gūtmaņalā.

Vairāk nekā 2 tūkstoši latu iegūti Siguldas Mūzikas un Mākslas skolu materiāli tehniskās bāzes papildināšanai – Mūzikas skolā paredzēts iegādāties bungas, savukārt Mākslas skolā atbalstīta datorklases iekārtošana, iegādājoties datoru un programmas.

Valsts Kultūrkapitāla fonds šajā gadā atbalstījis arī 3 projektus Turaidas muzejrezevātam — digitālo projektu „Latvijas viduslaiku mūra pilis”, izglītojošo programmu „Ciemos pie Turaidas fogta” un izstādi „Par sabiedrisko ēdināšanu Siguldas novadā 20. gadsimta 60./80. gados.”

Informāciju sagatavojusi:

Aija Petrovska

Domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Pašlaik siguldiešu un arī tūristu acis var priecēt atjaunotā ēka Baznīcas ielā 7, kur darbosies Gaujas nacionālā parka administrācijas Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs (DUKIC) „Baltā pils”. Siguldas pilsētas svētku programmas ietvaros 31. maijā, bija iespēja iepazīties ar jaunizveidoto centru, taču Apmeklētāju centra atklāšana paredzēta augustā. Novada svētku laikā siguldieši tiek aicināti apmeklēt šeit radošas vides darbnīcas ģimenēm, kā arī aplūkot izstādi „Kas notiks Baltajā pilī?”.

„Baltā pils” ir valsts budžeta un Eiropas Reģionālās attīstības Fonda finansēts projekts, kuru īstenojusi Gaujas nacionālā parka administrācija nacionālās programmas, kas paredz ekotūrisma infrastruktūras attīstību potenciālajās NATURA 2000 teritorijās ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 1 603 881,00 latu. Projekta īstenošanas laikā paredzēta arī apkārtnes labiekārtošana — gājēju celiņu izveidošana, Baznīcas ielas 3 daļēja pārveidošana par gājēju ielu, dīķa tīrīšana un krasta nostiprināšana, kā arī putnu salas un izziņas takas izveidošana ar skatu platformu un atpūtas vietām. Jāuzsver, ka ”Baltās pils” telpas būs pielāgotas arī apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.

Vēsturisks atskats

„Baltā pils” ir kultūrvēsturiski nozīmīga celtne un ir Siguldas muižas apbūves kompleksa sastāvdaļa. „Baltā pils” celta 19. gadsimta 90.-to gadu beigās, bet pilnībā pabeigta 1900. gadā. Tā savulaik celta kā kņaza Nikolaja Kropotkina ģimenes māja, vēlāk izmantota arī kā pansija un skola.

2006. gadā tika uzsākta vērienīga ēkas rekonstrukcija. 2006. gada februārī Gaujas nacionālā parka direktors Jānis Strautnieks kopā ar Siguldas novada domes vadību, Gaujas NP administrācijas darbiniekiem un Vides ministru Raimondu Vējoni ēkas pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu, ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vēstījumā tika uzsvērts, ka ēka saglabās savu senatnīgo veidolu un tiks izmantota sabiedrības vajadzībām, lai informētu un izglītotu cilvēkus par dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām Gaujas nacionālā parka teritorijā.

Pirmais šāda veida centrs Vidzemē

Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs „Baltā pils” būs pirmais šāda veida centrs Vidzemē, kas izglītos sabiedrību vides aizsardzības jautājumos, saglabājot un veicinot ilgtspējīgu dabas aizsardzību Gaujas nacionālā parka teritorijā. Gaujas NP Projektu daļas vadītājs Aigars Pikšens skaidro: „Mēs sagaidām, ka nākotnē ar centra piedāvātajām iespējām cilvēku izglītošana par dabas aizsardzības jautājumiem būs iespējama interaktīvā veidā un tādējādi cilvēki spēs labāk izprast dabas aizsardzības nepieciešamību”.

Pašlaik Gaujas NP ir iecienītas dažāda veida dabas izglītības nodarbības, bet tās pārsvarā notiek brīvā dabā, tādēļ atkarīgas no laika apstākļu labvēlības. „Baltajā pilī” būs iespēja esošās nodarbības un programmas rīkot telpās. Centrs apmeklētājiem piedāvāskvalitatīvu vides un tūrisma informāciju, dažāda veida dabas izglītības programmas skolēniem, kā arī interešu izglītības programmas pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem. Tāpat šī centra telpās būs iespēja veidot izstādes, organizēt nelielus koncertus, seminārus un veikt cita veida aktivitātes. Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā „Baltā pils” apmeklētājiem tiks piedāvāta arī iespēja pārnakšņot, kā arī atrast informāciju nelielajā Zaļajā lasītavā.

Kopumā Dabas un kultūrvides iniciatīvu centra izveide ļaus uzsākt plašāku sabiedrības izglītošanas darbu par dabas aizsardzības jautājumiem, kā arī piesaistīt apmeklētājus no visas Latvijas teritorijas, kas savukārt labvēlīgi ietekmēs Vidzemes reģiona tūrisma attīstību. Gaujas NP Vides saziņas daļas vadītāja Meldra Langenfelde uzsver: „Mēs ceram, ka ikviens šeit saņems atbildes uz jautājumiem par Gaujas nacionālo parku, kā arī par dabas aizsardzības nozīmību visā pasaulē. Vēlamies, lai Siguldas Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs „Baltā pils” kļūtu par saikni starp Gaujas nacionālo parku kā īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un sabiedrību.”

Pašlaik norit intensīvs darbs pie ēkas iekštelpu iekārtošanas. Tiek plānots, ka „Baltās pils” iekštelpas būs īpaši noformētas, izmantojot augu un dzīvnieku vizuālos motīvus.

Informāciju sagatavojusi:

Rita Jakovļeva

Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mūzikas skolas apvienotajam skolēnu pūtēju orķestrim „Sudrabskaņa” maija vidū applaudēja Holandē. Pēc pirmā vakara iepazīšanās koncerta tā apmeklētāji piecēlās kājās un pavadīja siguldiešus ar skaļiem applausiem.

Pirms diviem gadiem „Sudrabskaņas” diriģents Andris Muižnieks tikās ar holandiešu diriģentu Bertu Langeleru un vienojās par iespēju siguldiešiem koncertēt Holandē. Pēc gada jau nāca konkrēts piedāvājums par 2008.gada maiju, un ar to brīdi sākās gatavošanās braucienam. Paralēli Dziesmu svētku programmai tika gatavota arī programma, kura jāatskaņo divos koncertos Holandē. Diemžēl maija vidus ir ieskaišu un eksāmenu laiks un vairāki orķestra dalībnieki bija spiesti atteikties no iespējas doties uz Holandi, līdz ar to orķestra sastāvā tika iekļauti vairāki bērni no jaunākās grupas orķestra un viņiem tā bija debija „Sudrabskaņā”.

Brauciens

14.maija vakarā bērni pulcējās pie Siguldas Valsts ģimnāzijas, un sākās ceļojums. Patīkami bija izjust Šengenas zonas priekšrocības, jo visām robežām braucām pāri bez apstājas. 16.maija vakarā orķestris nonāca Valkenburgā, kas atrodas netālu no Hāgas. “Mūs sagaidīja vietējais orķestris Valkenburg Harmony. Pēc vakariņām sekoja abu orķestru mēģinājums gaidāmajam koncertam,” stāsta orķestra dalībnieki.

Pirms koncerta bērni vēl paspēja iepazīties ar ģimenēm, pie kurām viņiem bija sarunātas naktsmājas. Par šādu iespēju, ciemoties viesģimenēs, var teikt tikai labu, jo tiešs kontakts ar holandiešiem ļauj labāk iepazīt vietējo kultūru un paražas, kā arī tā ir iespēja iegūt jaunus draugus.

Sestdiena 17.maijā iesākās ar ekskursiju slavenajos Holandes tulpju dārzos, taču par nožēlu, bijām trīs nedēļas par vēlu, tulpes jau noziedējušas. Atlika vien apskatīt muzeju par tulpju audzēšanas tradīcijām. Pēc tam devāmies uz Hāgu un apmeklējām Maduradam muzeju ‑Holande miniatūrā. Tas dod iespēju redzēt vienkopus visas Holandes ievērojamākās vietas un celtnes mērogā 1:25. Visbeidzot devāmies uz Holandes citadeli Amsterdamu. Divas stundas gan ir mazs laiks, taču pilnīgi pietiekami, lai sajustu grāmatās aprakstīto Amsterdamas elpu.

Koncerts

Pēc piesātinātās dienas gatavojāmies koncertam, kurš notika vietējā kultūras un sporta centrā. Par pārsteigumu mums, uz koncertu bija ieradušies vairāki simti klausītāju. Pirmie muzicēja Valkenburg Harmony, kā pirmo viņi atskaņoja „Dievs svētī Latviju”. Orķestra skanējums bija sabalansēts ar labu tembrējumu, labākajās holandiešu tradīcijās. Der pateikt, ka Holandē pūtēju orķestri ir ļoti populāri, un to skaits valstī pārsniedz 1000, salīdzinoši Latvijā ir ap 100 orķestru. „Sudrabskaņas” uzstāšanās tika uzņemta atzinīgi, bērni bija labi sagatavojušies un koncentrējušies. Visbeidzot tika atskaņoti kopēji izpildāmie skaņdarbi, pēc kuriem publika piecēlās kājās un ilgi aplaudēja abiem orķestriem. Koncerta beigās tika pasniegtas piemiņas balvas, un holandiešus siguldieši aicināja viesoties Latvijā. Ļoti iespējams, ka pēc diviem gadiem redzēsim un dzirdēsim Valkenburg Harmony Siguldā.

18.maijā agri no rīta atvadījāmies no viesmīlīgās Valkenburgas un labu ceļa vēlējumu pavadīti, devāmies uz Zaltbommel, mazu pilsētiņu Holandes vidienē. Pilsētiņas centrā pirmie uzstājās vietējais orķestris. Var teikt, ka koncerts notika mazliet ekstremālos apstākļos, jo bija vēss un pūta ziemeļu vējš. Tomēr, par lielu brīnumu, klausītāji un skatītāji arī šajā mazpilsētiņā mūs sadzirdēja un pulcējās, lai skatītos un klausītos, kas tie tādi sabraukuši traucēt svētdienas mieru. Mūsu orķestris varonīgi izturēja vēja brāzmu radīto pārbaudījumu, skanējums bija labs, par spīti tam, ka daža laba muzikanta notis aizpūta pa gaisu vējš.

Jāpiebilst, ka gan Valkenburg Harmony, gan Zaltbommel orķestrus diriģē Berts Langelers, kurš , kā jau minēju, mūs uzaicināja uz Holandi.

Mājupceļš

Pēc koncerta devāmies uz Roterdamu, lai aplūkotu trešo lielāko pasaules ostas pilsētu. Daļa no bērniem izmantoja iespēju pabūt akvaparkā „Tropiccana”, tad sekoja mājupceļš. Vēl viens pieturas punkts ceļā uz mājām bija Berlīne. Salīdzinoši siltā diena bija kā radīta ekskursijai pa Berlīni, uzņēmīgākie orķestra dalībnieki, lai nebūtu jāstaigā kājām, izmantoja iespēju iznomāt velosipēdus un tādējādi salīdzinoši ātri varēja apskatīt Berlīnes ievērojamākās vietas. Vakarā noguruši sēdāmies autobusā, un pēc ilgas braukšanas 20.maija pēcpusdienā atgriezāmies Siguldā. Brauciens bija grūts, bet gandarījums par labu sniegumu koncertos, jauniegūtiem draugiem un redzēto, jādomā, atsvēra, ja ne visu, tad gandrīz visu .

Paldies vecākiem un Jauniešu orķestru atbalsta biedrībai par atbalstu brauciena organizēšanā!

Informāciju sagatavojis:

Egils Šķetris

Sestdien, 31.maijā Siguldas pilsdrupu estrādē plkst. 20.00 visi Siguldas novada iedzīvotāji un viesi tiek aicināti uz Novada svētku noslēguma koncertu ”Mēs esam ceļazīmes ceļā”.

„Mūsu Siguldai daudzi ceļi jau izieti un vēl lielāki ceļi nākotnē ejami — ceļš uz novada izveidošanu, uz 800gades svinībām, ceļš uz kultūras centra rekonstrukciju, uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Reiz iziets arī ceļš no Gaujas senlejas pilskalniem uz Siguldas pilsētas statusu. Un mēs – esam ceļazīmes pilsētas ceļā. Ikviens, kas Siguldai pieskāries – ar saviem darbiem, ar savu sirdi, ar senču saknēm vai likteņa pagriezieniem – ikviens no mums atstāj kādu zīmi mūsu Siguldas ceļā,” koncerta motīvu skaidro tā režisore Ilze Jercīte.

Noslēguma koncertā Siguldas ceļu uz „pilsētnieces” statusu dzīvās bildēs rādīs Siguldas tautas teātra aktieri, izdziedās novada kori – „Atvars”, „Spārni”, „Teiksma” un „Sigulda”, izdancos dejotāji no „Vizbulītes”, „Sidrabdaņča”, „Preilenēm” un „Sniegarozēm”. Jautrās taktis izspēlēs orķestris „Sudrabskaņa” un vokālā grupa „Pinapl”, kā arī citi Siguldas novada radošie kolektīvi un, protams, visi koncerta skatītāji.

Ieejas biļete uz koncertu – 1 lats. Ja būsiet nolēmis apmeklēt arī balli pēc koncerta, jums tiks izsniegta aproce, kas garantēs bezmaksas atgriešanos uz balli. Savukārt, ja izvēlēsieties doties tikai uz balli ap plkst. 22.00, neapmeklējot koncertu, ieejas biļetes maksās 2 lati. Brīvdabas ballē spēlēs grupas Tutti — Frutti, Novadnieki un Dzelzs Vilks.

Ap pusnakti Siguldas pils teritoriju krāšņos grandioza svētku noslēguma uguņošana siguldiešiem tik iecienītās dziesmas „Zied ievas Siguldā” pavadījumā.

„Svētki iecerēti tikpat aptveroši sajūtās, kādas bijušas 800 gades svinības pērn, piedāvājot siguldiešiem un tās viesiem visdažādākās atpūtas, kultūras un izklaides iespējas. Svētki notiks visā novada teritorijā un cik jauki tie izvērtīsies, ir atkarīgs no ikviena siguldieša atsaucības, līdzdalības un viesmīlības. Aicinu ikvienu savu piederību Siguldai apliecināt, piedaloties svētku gājienā un aktīvi atbalstot piedāvāto svētku programmu” teic Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Siguldas novada svētku ietvaros Turaidas muzejrezervātā būs atvērtas ne tikai visas ekspozīcijas Turaidas pilī, muižā un Tautasdziesmu parkā, bet notiks arī trīs īpaši organizēti pasākumi:

13.00 – 16.00 XXIV Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts Vidzemes folkloras kopām „Vidzemnieku labumi” Tautasdziesmu parkā

12.00 – 16.00 Orientēšanās spēle Turaidas muzejrezervāta teritorijā

17.00 Skrējiens Turaidas tornī „Ā¨trākais ziņnesis”

Vidzemes folkloras kopu koncerts „Vidzemnieku labumi”

Tuvojas XXIV Vispārējie Dziesmu svētki, kuru ietvaros 12.jūlijā Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tiks izdzīvota Folkloras diena visu novadu sētās. Šobrīd visos Latvijas novados norit Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerti. Vidzemē kori sadziedāsies Cēsīs, bet folkloras kopas pulcēsies Turaidā, — vietā, kas ne vienu reizi vien caur dziesmām un rituāliem daudzināta, dabas un muzejrezervāta ļaužu kopta un saudzēta.

Koncerta nosaukums „Vidzemnieku labumi” vēsta — lai pasaulē varētu labi justies, dzīvot dzīvi jēgpilni, vajadzīgi kā garīgie, tā materiālie, taustāmie labumi. Vidzemnieki caur savām dziesmām izdziedās un caur darbiem izrādīs un izdzīvos tos labumus, kas katram savā sirdī, savā sētā nepieciešami.

Apmeklējot koncertu ikviens varēs izvērtēt, kas pašam labāks, kas vērtīgāks, kas svarīgāks. Kopā ar folkloras kopām apzināt, kas saimē nozīmīgs un godā turams.

Vidzemes folkloras kopas ļaus visiem izjust to īpašo gaisotni, kas raksturīga tikai Vidzemes ļaudīm ar viņu seno amatu prasmēm, gadsimtos krātajām gudrībām, tās mācīs saredzēt un sadzirdēt skaistumu un savdabību gan lielajā, gan sīkajā, aicinās ikvienu piedalīties tradicionālo rituālu vienojošajā enerģētikā.

Koncertā piedalīsies 19 folkloras kopas: „Urgas”no Kokneses, „Putnis” no Jaunlaicenes, „Ore” no Amatas, „Dzieti” no Cēsīm, „Pērlis” no Druvienas, „Cielava” no Salacgrīvas, bērni no Pociema un Lādezera, „Delve” no Vidrižiem, „Madava” no Barkavas, Lubānas sievas, „Vērtumnieki” no Madonas, „Senleja” no Siguldas, „Sudmaliņas” un „Nāburgi” no Valkas, „Rota” no Rencēniem un Rīgas folkloras kopas „Budēļi”, „Dandari” un „Abra”.

Orientēšanās spēle „Tūkstošgadu stāsts”

Tiem, kuri jau pabijuši Turaidas muzejrezervātā, bet vēl grib redzēt un uzzināt ko jaunu un interesantu, tiks piedāvāta iespēja piedalīties orientēšanās spēlē „Tūkstošgadu stāsts”. Spēles uzdevums būs atrast kartē norādītus Turaidas muzejrezervāta objektus un atsevišķus priekšmetus. Spēle būs veids kā vienlaikus iepazīt Latvijas un Turaidas vēsturi un atraktīvi pavadīt laiku muzejā.

Īpaši gaidīsim ģimenes un jauniešus!

Skrējiens Turaidas tornī „Ā¨trākais ziņnesis”

Jau trešo gadu biedrība „A2”, sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu, godinot senos ziņnešus, kas viduslaikos steigušies pie bīskapa Turaidā vēstīt par kariem, miera noslēgšanu un svarīgākajiem notikumiem Rīgā un Vāczemē, rīkos īpašu skrējienu 38 m augstajā Turaidas tornī.

Pagājušā gada ātrākais ziņnesis starp vīriešiem bija Ainārs Rukkalns, kurš tornī uzskrēja 33 sekundēs, bet ašākā starp sievietēm bija turaidiete Aiga Auziņa ar rezultātu 1 minūte 1 sekunde. Vai šogad rekordi tiks pārspēti, to varēs uzzināt skrējiena noslēgumā Turaidas pils pagalmā.

Skrējienā piedalīties aicināts ikviens sportiski noskaņots cilvēks bez vecuma ierobežojuma, jo dalībnieki tiks dalīti vecuma grupās un katrā grupā ar īpašām balvām tiks apbalvoti ātrākie ziņneši. Sacensību organizēšanā atbalstu sniegusi arī Siguldas novada dome.

Interesenti laipni aicināti jau savlaicīgi pieteikties skrējienam elektroniski biedrības „A2” mājas lapā www.ba2.lv vai pa tālr. 9124807,9184203. Skrējiena „Ā¨trākais ziņnesis” nolikums atrodams turpat mājas lapā: www.ba2.lv. Sacensību sākums būs plkst. 17.00, bet reģistrācija sāksies plkst.16.00 Turaidas pils pagalmā.

Noslēgumā tiks izvirzīts viens Turaidas Galvenais ziņnesis no visām grupām kopīgs, ko noteiks žūrija, kas, iespējams, būs izcēlies ar ātrumu vai kādu citu īpašu talantu.

Arī tev ir iespēja piedalīties un iegūt šo titulu!
Gaidīsim ziņnešus un viņu atraktīvos atbalstītājus!

Anda Skuja

TMR Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba nodaļas vadītāja

Aizvadītajā nedēļā no 22. līdz 24. maijam Siguldā viesojās Zviedrijas pilsētas Okselosundas Mūzikas skolas jauniešu orķestris — 26 skolēni un astoņi skolotāji. Piektdien, 23. maijā plkst. 11.45 zviedru jaunieši sniedza koncertu Siguldas 1. pamatskolā, radot īpašu gaisotni 9. klašu „pēdējā zvana” svinībās.

Pēc nelielas atelpas un iepazīšanās ar Siguldas rodeļiem plkst. 17.00 zviedru mūzika pieskandēja Siguldas mūzikas skolas koncertzāli „Baltais flīģelis”, kur kopā ar ciemiņiem uzstājās arī Siguldas jauniešu orķestris „Sudrabskaņa”. Pēc koncerta abu pilsētu mūzikas skolotāji diskutēja par abu pilsētu mūzikas skolu sadarbības iespējām un atvadījās ar pārliecību, ka sadarbība turpināsies.

Savukārt sestdien, 24. maijā no rīta priecīgs pārsteigums sagaidīja Rehabilitācijas centra „Krimulda” iemītniekus. Pirms došanās uz lidostu zviedru jaunie mūziķi sniedza īsu labdarības koncertu, iededzot prieka dzirkstelītes slimo bērnu acīs.

„Dažbrīd bija grūti saprasties valodas dēļ, taču mūzika vienoja, ļāva saprasties bez vārdiem. Lai mūzika skan un vieno tautas un valstis arī turpmāk,” teic Siguldas 1.pamatskolas direktors Valters Mačs.

31. maijā no plkst. 14.00 – 16.00 pie topošā Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) Dabas un kultūrvides izglītības centra „Baltā pils” Siguldā, Baznīcas ielā 7 dažādās darbnīcās būs iespēja atklāt dabas noslēpumus.

Gaujas NP administrācijas darbinieki iepazīstinās Siguldas iedzīvotājus un viesus ar aizraujošām dabas izziņas metodēm – izpētes nodarbībām Baltās pils apkārtnē. Apmeklētāji varēs sacensties Gaujas NP raksturīgo koku lapu un dzīvnieku pēdu atpazīšanā, mīklu minēšanā, pētīt uz parka koku stumbriem augošos ķērpjus, noskaidrot, no kā sastāv augsne un ar lupu vērot dīķa iemītniekus, kā arī uzzināt „zaļo” ceļotāju padomus pareizā mugursomas sakārtošanā.

Pie „Baltā pils” būs izvietota neliela ekspozīcija par ēkas vēsturi, rekonstrukciju un izmantošanu nākotnē. Pasākums notiks sadarbībā ar Siguldas novada domi, iekļaujot to Siguldas novada svētku programmā.

Tā sauktā Baltā māja jeb Baltā pils, Siguldā Baznīcas ielā 7 (agrāk Gaujas ielā 1) celta 19.gadsimta 90-to gadu beigās. Ēka ir muižas apbūves kompleksa sastāvdaļa. Gadu desmitiem tā bijusi kultūrvēsturiski nozīmīga celtne ne tikai Siguldā.

1895. gadā Siguldas pilsmuižas īpašnieku Kropotkinu dēls Nikolajs kopā ar ģimeni apmetās jaunuzceltajā Baltajā pilī. Rosīgo kņazu Kropotkinu var uzskatīt par tūrisma pamatlicēju Siguldā. 20. gadsimta 20-tajos gados Siguldas muižas centru savā īpašumā ieguva Preses biedrība. No 1935. līdz 1984.gadam ēkā bija mācību iestādes. Īsu laiku Baltajā pilī izvietoja Gaujas nacionālā parka Informācijas centra ekspozīcijas. Tika konstatēts, ka ēka ir tik stipri nolietojusies, ka ekspozīciju nācās pārcelt. Turpmāk Baltā pils vairs netika izmantota.

2006. gada 10. februārī sākās Baltās pils atdzimšana. Projektu sagatavoja SIA „Inteliģenta projektu vadība”, realizēja SIA “Manass”, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas Republikas līdzfinansējumu.

2008. gada vasarā ēkas rekonstrukcija ir pabeigta. Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs „Baltā pils” darbību uzsāks pakāpeniski.

Liga Eglite

Gaujas NP

preses sekretare

Sestdien, 31.maijā plkst.13.30 Siguldas novada svētku ietvaros Krimuldas muižā sabrauks 50 jaunieši no visa Rīgas rajona, lai uzdāvinātu Siguldas novadam skaistu koncertu – „Skaņu spēles cauri laikmetiem”.

Diriģenta Pētera Plūmes vadībā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un izbaudīt gan latviešu, gan pasaules kultūras vērtības mūzikā.

Rīgas rajona Jauniešu simfoniskā orķestra koncertā būs dzirdami plaša spektra skaņdarbi — no tik pazīstamā Hendeļa marša līdz ļoti mūsdienīgajam Petera Martina „Rock Salmon”.

Pirmo reizi siguldiešiem būs iespēja dzirdēt komponista Elmāra Rudzīša divus skaņdarbus – „Valsis” un „Ledus spēles”, kuri radīti speciāli šim orķestrim. Jāpiebilst, ka šo darbu komponists ir arī orķestra pūšamo instrumentu grupas koncertmeistars.

Būs arī skaņdarbi, kuru autori iedvesmu raduši latviešu tradicionālajā kultūrā. Šīs skaņu rotaļas atspoguļosies divos skaņdarbos: Leona Amoliņa „Tautasdziesmā” un Andreja Jurjāna „Ačikopā „ (pēdējais skaņdarbs tiek gatavots domājot par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2010.gadā).

Latvijā ir tikai trīs šādi orķestri, tāpēc priecājos par viņu klātbūtni šajos svētkos. Krimuldā pulcēsies jaunie mūziķi no visām Rīgas rajona mūzikas skolām, t.sk. arī mūsējie, Siguldas mūzikas skolas audzēkņi.

Kopsim kopības prātu Siguldas novada svētkos Krimuldas muižā 31.maijā 13.30!