Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” sestdien,15.martā plkst. 15.00 aicina visus interesentus uz Siguldas Mūzikas skolas audzēkņu
PAVASARA KONCERTU. Koncertu sniegs klavieru, stīgu, pūšaminstrumentu,sitaminstrumentu, akordeona klases solisti,
kameransambļi, kā arī pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”.
Ieeja koncertā — brīva.
Siguldas pilsētas kultūras namā aizvadītajā nedēļā notika mazo vokālistu konkurss „Siguldas Novada Cālis”. Konkursā piedalījās 10 mazo dziedātgribētāju. Pavasarīgu sveicienu konkursantiem bija sagatavojuši mazie kultūras nama dziedātāji ‚mūzikas skolotājas Zigrīdas Reseles vadībā.
Katram konkursantam bija jāsagatavo 2 dziesmas pēc brīvas izvēles.
Un tā – godpilno ‘’Siguldas novada cāļa „titulu ieguva 4‑gadīgā Elīna Smoļenska. Elīna 15.martā piedalīsies Rīgas rajona mazo vokālistu konkursā ‚kurš norisināsies Inčukalnā.
‘’Atraktīvākā cāļa ‘’ titulu ieguva Markuss – Renārs Everss /5.g./
‘’Darba cāļa’’ titulu – Roberts Rusiņš /5.g./
Pasākuma fotoreportāžu var apskatīt šeit
Konkursa organizatori saka lielu paldies mazo cāļu vecākiem un mūzikas skolotājiem! Tiksimies nākamgad!
23.martā mazo vokālistu konkurss paredzēts arī Mores pagastā.
Informāciju sagatavojusi:
Siguldas pilsētas kultūras nama direktore Dace Pleša.
Pirms 80 gadiem gluži kā mūsdienās Latvijā ir bijis svarīgi sakārtot administratīvi teritoriālo pārvaldi, uzlabot pašvaldību darbu un iesaistīt iedzīvotājus kopējo interešu aizstāvēšanai. Saeimas 1928.gada 11.februārī pieņemtais likums par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tajā skaitā Siguldai, ir izrādījies pilsētai patiesi svētīgs. Siguldas pilsēta ir veidojusies un attīstījusies. Pilsētiņu, kas bija izveidojusies 15.gadsimtā Siguldas pils tuvumā, nopostīja poļu- zviedru kara laikā un 17.gadsimta vidū tā beidza pastāvēt.
Zinātniski praktiskā konference, kas veltīta pilsētas tiesību piešķiršanas 80.gadskārtai „Sigulda Gaujas krastos nesenā pagātnē” notiks 20. martā Turaidas muzejrezervātā. Konference iekļauta Letonikas gada programmā. Letonikas uzdevums ir pētījumu par vēsturi, valodu un kultūru sekmēšana, lai rastu jaunas atziņas valsts un nācijas aktuālo problēmu pareizākai izpratnei, mazinot plaisu starp akadēmisko inteliģenci un plašāku sabiedrību.
Konferences sākums plkst.10.00. Konferencē uzrunu teiks Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis. Šodien pilsēta ir 2003.gadā izveidotā novada centrs. Kā veidosies pilsēta un kā paplašināsies novads reģionālās reformas gaitā, tas interesē daudzus siguldiešus. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne konferences ievaddaļā sniegs nelielu ieskatu par pilsētas vērtībām, attīstību un tradīcijām 80 gados.
Konferences pirmajā daļā — Dr.art., Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste, Ieva Vītola raksturos norises Siguldā pirms 80 gadiem, kā pilsētas statusa iegūšana tiek atspoguļota presē. Kādas kaislības virmo tā laika sabiedrībā, lai pierādītu pilsētas dzīvotspēju, atdaloties no Siguldas pagasta un iegūstot sākumā miesta, bet pēc 2 gadiem pilsētas tiesības. Strīdi par administratīvajām robežām, nodokļiem, budžetu, aizņēmumiem un cerībām — viss tas pilsētā ar 1400 iedzīvotājiem.
80 gadi vēsturē ir neliels laika sprīdis, tos cilvēki uztur dzīvā atmiņā trijās paaudzēs un veido stāstu par savu un savas dzimtas pieredzi. Arhīvos glabātām liecībām arī par neseno pagātni ir nenovērtējama nozīme gan mūsdienās un vēl lielāka nākotnē. Arhīvi ir vēstures avotu bāze, kas nesagrozītā veidā raksturo notikumus un lēmumus, kādi tika pieņemti attiecīgajā vēstures posmā. Sabiedrībai īpaši svarīgi ir dokumenti par deportāciju laiku, bez tiem nav iespējams skaidrot izšķirošos pavērsienus Latvijas vēstures pēdējos 60 gados. Kas par Siguldas pilsētu un novadu glabājas Siguldas arhīvā, kādus notikumus raksturo tajā esošie dokumenti, stāstīs Siguldas zonālā valsts arhīva direktore Felicita Raslava.
Latvija 20.gadsimtā ieguva, zaudēja un atguva neatkarību, pārdzīvoja vairākas revolūcijas un okupācijas, arī divus postošus pasaules karus. Objektīvi izprast pavisam nesenā vēsturē notikušo ir sarežģīts un grūts uzdevums. Tam nepieciešama laika distance. Vērtējumam svarīgi ir arī tas, kā pagātne un tagadne ietekmē un ietekmēs notikumus nākotnē, kādas tam ir sekas. Vēstures jēga ir tā, lai kādreiz pieļautās kļūdas neatkārtotu. Par mūsu mācībstundām ceļā uz brīvību, drošību, tiesiskumu 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā savu vērtējumu sniegs Dr.habil. pol., Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis.
Konferences otrā daļā siguldietis Aivars Janelsītis, kurš pats sava darba mūža lielāko daļu ir veltījis Siguldas pilsētas attīstībai un izaugsmei runās par Siguldas pilsētas infrastruktūras izmaiņām laikā no 20.gadsimta 50-tajiem līdz 90-tajiem, par pilsētas izaugsmi 50 gados. Pilsētas izaugsmē ļoti nozīmīgi ir bijuši gadi, kad Sigulda bija rajona centrs no 1950.–1962.gadam. Vēlākos gados liela ietekme bija valdības 1968. un 1977.gada lēmumiem par Siguldas pilsētas kā tūrisma, atpūtas un sporta centra attīstību, kā arī personībām — prasmīgajai pilsētas vadībai, saliedētajam deputātu un pilsētas iestāžu vadītāju kolektīvam.
Ikvienas pilsētas attīstību nosaka tās intelektuālais potenciāls, ko veido indivīdu un arī zinātnes, kultūras un izglītības iestāžu darbība. Siguldai ir laimējies. 1956.gadā izveidotais Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts par savu pastāvīgo mājvietu 1963.gadā izvēlas Siguldu. Institūta zinātniskā un izglītojošā darbība, kultūras aktivitātes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu ne tikai Latvijas, bet arī pilsētas un novada izaugsmē. Par zinātnes sasniegumiem un augstāko izglītību Siguldā runās Dr.habil.agr., Dr.med.vet., LLU Zinātnes institūta „Sigra” direktors Aleksandrs Jemeļjanovs.
Visus 80 gadus nemainīga ir bijusi pilsētas iedzīvotāju vēlme apliecināt sevi dažādās kultūras aktivitātēs. Teātris un Sigulda ir gandrīz nedalāmi jēdzieni. Arī pirms 80 gadiem jaunās pilsētas svinības Lakstīgalas pansijā noslēdzas ar E.Vulfa lugas „Ea” iestudējumu. Par siguldiešu teātra mīlestību top pētījums un, cerams, ka par teātra dzīvi un saistību ar Siguldu ieraudzīsim arī grāmatu. Konferencē par teātri un Siguldu savu vērtējumu sniegs Dr.art., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļas vadītāja Guna Zeltiņa.
Konferences trešajā daļā tiks akcentēts siguldiešu veikums, savas pilsētas atpazīstamības un piederības sajūtas veidošanai. Sigulda ir viena no retajām Latvijas vietām, kura savu attīstību jau vairāk kā 150 gadus saista ar vasarnieku, ceļotāju, atpūtnieku un tūristu apmeklējumu. Kūrortpilsēta, Latvijas tūrisma galvaspilsēta, dabas un kultūras mantojuma pērle, tie ir apzīmējumi, kādi par Siguldu teikti daudzus gadus. Pirms gada zinātniskajā konferencē „Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” jau tika dots ieskats Gaujas senielejas un Gaujas nacionālā parka kā nozīmīgas dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas raksturojumā, ainavas izvērtējumā cauri laikiem, Siguldas kā vietas ietekmi un attēlojumu tēlotājmākslā, dzejā, mūzikā, arī izglītības attīstībā un siguldiešu sadzīvē 20.gadsimtā. Šoreiz par tūrisma nozares attīstību un Siguldas popularitāti 80 gados stāstīs Mg.art., Siguldas tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Vītola.
Jau ilgāku laiku tiek apkopoti materiāli un strādāts pie projekta „Segewoldiana”, veidojot virtuālo enciklopēdiju, kurā varēs iegūt informāciju par Siguldas vēsturi un siguldiešiem. Projekta idejas autors ir Siguldas valsts ģimnāzijas novadmācības un mākslas vēstures skolotājs Edgars Ceske, kurš konferencē iepazīstinās ar paveikto.
Ā¨rpus redzesloka paliek daudzas svarīgas tēmas, jo vienas dienas konference var dot tikai nelielu ieskatu Siguldas pilsētas dzīvē 80 gados. Mūsu atmiņas un dzīvesstāsti ir vēstures procesa liecības, kas vieno bijušo ar esošo, un palīdz saprast notikumu būtību. Tāpēc konferences noslēgumā Dr.sc.soc., Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektores Dagmāras Beitneres ziņojums par dzīvesstāstiem un identitāti: sevi saprast un stāstīt.
Siguldas izcilāko vērtību sarakstā ir ierindojamas arī mūsu pilsētas tautas daiļamata meistaru prasmes. Savu vēlējumu pilsētai 80. gadskārtā izteiks Siguldas pagasta kultūras nama Tautas lietišķas mākslas studijas „Vīgrieze” dalībnieces.
Konferences laikā varēs apskatīt vairākas izstādes, kuras sniegs ieskatu Siguldas pilsētas 80 gadu vēsturē. Attēlos būs redzams, kā tika svinēta Siguldas pilsētas tiesību piešķiršanas 50. un 60. gadskārta. Konference notiek Zaļajā ceturtdienā. Zaļā ir cerību krāsa. Pilsētas bērnudārzu bērni ir sagatavojuši Lieldienu zaķu un zīmējumu izstādi, ko pēc konferences varēs iepazīt Turaidas pils Ziemeļu tornī.
Informāciju sagatavojusi:
Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore
Siguldas pilsētas kultūras namā piektdien, 14.martā plkst. 13.00 Liepājas teātra viesizrāde bērniem — Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”.
„Sniegbaltītes skola” ir muzikāla izrāde maziem un lielākiem bērniem, kura vēsta, ka visi zvēriņi drīkst iet Sniegbaltītes skolā, tikai lācēnam Mišam mamma neļauj mācīties. Bet viņš tomēr panāk savu, kļūst par labu skolēnu, bet visi kopā zvēriņi pārmāca arī lielībnieku Vilcēnu.
Lomās: Sniegbaltīte — Inese Kučinska, Meža vectētiņš — Ivars Krastiņš, Zaķis — Lelde Kaupuža, Zaķis — Ivonda Vilsone, Ezis — Marģers Eglinskis, Lācene — Zanda Štrausa, Lācēns — Armands Kaušelis, Vāverīte — Jūlija Ļaha, Ā¨psis — Edgars Pujāts, Vārna — Maija Romaško, Vilcēns — Egons Dombrovskis. Izrādes režisors Ivars Lūsis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Izrādē dzirdēsiet Genādija Tepļicka mūziku Normunda Kalniņa apdarē.
Biļešu cena — 3 lati.
Savukārt piektdienas vakarā plkst. 19.00 pieaugušie aicināti uz Liepājas teātra viesizrādi Miro Gavrans „Viss par vīriešiem”.
„Šajā lugā ir pavēstīts viss būtiskais par vīriešu pasauli: par vīriešu attiecībām, par viņu domām, izjūtām, sarunām. Luga paredzēta trim aktieriem, bet katram no viņiem jāspēlē četri dažādi varoņi vairākos stāstos – „Draugi”, „Tēvs”, „Striptīzs”, „Mīla” un „Pensionāri”. Katrā stāstā mainās varoņu vecums — sākumā viņi ir četrdesmitgadnieki, bet lugas finālā viņiem ir astoņdesmit. Izrādes varoņi izdzīvo visas vīrieša dzīves hipostāzes”, atklāj izrādes režisors Rolands Atkočūns.
Lomās: Kaspars Gods, Leons Leščinskis, Egons Dombrovskis. Izrādes režisors — Rolands Atkočūns, scenogrāfe un kostīmu māksliniece — Anna Heinrihsone.
Biļešu cena — 5 lati.
Siguldas pagasta kultūras namā sestdien, 15. martā plkst.18.00 izrāde „Alu cilvēks”, kas asprātīgā veidā parāda vīriešu un sieviešu atšķirīgās pasaules uztveres un apspēlē „Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras” tematiku, liekot skatītājiem smieties divu stundu garumā. Izrādes laikā uz skatuves notiekošais ļauj skatītājam atpazīt ainas arī no savas dzīves ikdienas. Pret dzīvi patiesā, reālistiskā, humoristiskā un ar mīlestību patiesā veidā var uzzināt, kas padara sievieti par sievieti un kas – vīrieti par vīrieti.
Lomās — Ainārs Ančevskis. Režisors Juris Rijnieks, scenārija aurors Robs Bekers (ASV), scenārija tulkotājs Kārlis Streips, scenogrāfi Kristians Brekte un Edgars Kļaviņš, producents Artūrs Mednis un izrāžu vadītāja Linda Igolniece.
Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu servisa” kasēs, kā arī „Hansabankas” filiālēs, „Reklammarket” kioskos, „Statoil”degvielas uzpildes stacijās un Latvijas Pasta nodaļās visā Latvijā. Biļetes iespējams iegādāties arī Siguldas pagasta kultūras namā.Biļešu cena 6 līdz 7 lati.
Aicinām biļetes uz izrādēm iegādāties laikus!
Uzsākot darbu pie Turaidas muižas vecās pārvaldnieka mājas ekspozīcijas izveides, mērķtiecīgi tika pārlūkoti Latvijas muzeju krājumi ar mērķi atrast priekšmetus, kas būtu noderīgi 19. gadsimta vidus muižas pārvaldnieka dzīves telpas rekonstrukcijai.
Kolēģu – Rundāles pils muzeja – gleznu kolekcijā tika atrasta kāda nezināma mākslinieka 19. gadsimta vidū gleznota ainava, kurā redzama Gaujas ieleja pie Turaidas. Glezna ar nosaukumu «Siguldas ainava ar Turaidas pilsdrupām» muzeja krājumā nonākusi 1985. gadā, kad tā nopirkta no kādas privātpersonas Rīgā. Rundāles pils muzejā savulaik bija iesākta arī gleznas restaurācija (trauslais audekls bija nodublēts uz jauna apakšrāmja un glezna daļēji attīrīta no satumsušās lakas), taču, neatrodot pielietojumu pils interjerā, glezna atkal atgriezās muzeja krājumā, kur glabājās kā savdabīgs, lokāls Latvijas 19. gadsimta mākslas darbs.
Gleznā atainotā vieta, tās sirsnīgais un mazliet panaivais raksturs, liriskā un pastorālā noskaņa, ko iemieso priekšplānā attēlotie gani un ganāmpulks, tā vien vedināja iztēloties šo gleznu Turaidas muižas pārvaldnieka mājas viesistabā, kur 19. gs. vidū sienas visdrīzāk rotāja tieši šādu autoru radīti mākslas darbi.
Ar Rundāles kolēģu laipnu piekrišanu glezna tika deponēta Turaidas muzejrezervātam, un pagājušā gada nogalē kvalificēta glezniecības restauratore Inga Grīnberga veica gleznas restaurāciju. Pēc gleznas izpētes ultravioletajos, infrasarkanajos un rentgena staros, kā arī pēc fizikāli ķīmisko analīžu veikšanas tika sastādīta restaurācijas programma. Gleznas krāsas slānim tika saudzīgi notīrīta sadzeltējusī lakas kārta, tika laboti un aizpildīti grunts izbirumi un veiktas krāsu retušas. Gleznojums pārklāts ar jaunu aizsargājošu lakas slāni. Atbilstoši zinātniskās restaurācijas principiem, restauratore darba procesu dokumentējusi, sagatavojot gleznas restaurācijas pasi, kas iesniegta muzejrezervāta Krājuma nodaļai.
Vēl tikai jāizgatavo mākslas darba tapšanas laikam stilistiski atbilstošs virsrāmis, un glezna būs gatava ieņemt cienīgu vietu atjaunojamās Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas interjerā.
Turaidas muzejrezervāta
PEN galvenā speciāliste Ina Līne
Foto:
Nezināms mākslinieks. Gaujas ieleja pie Turaidas. 19. gs. vidus.
Sagaidot Starptautisko sieviešu dienu, Nacionālo bruņoto spēku orķestri sagatavojuši muzikālu dāvanu.
Sestdien, 8.martā plkst.17.00 NBS orķestru kameransambļi ielūdz uz svētku koncertu „TEV VIENĪGAJAI!” Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis”.
Koncertā piedalīsies seši Nacionālo bruņoto spēku kameransambļi: Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri pārstāvēs- flautu kvartets, tubu kvartets, metālpūšamo instrumentu kvintets un klarnešu kvartets „Quattro Differente”, Sauszemes spēku orķestri un Jūras spēku orķestri reprezentēs saksofonu kvarteti.
Ansambļu mūziķi centušies savās koncertprogrammās iekļaut svētkiem atbilstošu repertuāru visdažādākajām gaumēm. Flautu kvarteta izpildījumā skanēs klasiskas šedevra- Pētera Čaikovska baleta „Riekstkodis” mūzikas pārlikumi, saksofonu kvarteti priecēs klausītājus ar popūriju no Džordža Gēršvina operas „Porgijs un Besa” un džeza mūzikas ritmiem. Tubu kvartets savā programmā iekļāvis pasaules labāko rokmūzikas paraugu- Freda Merkūrija un grupas „Queen” kompozīciju aranžējumus, savukārt kvartets „Quattro Differente” godās mūsdienu latviešu komponistes: skanēs Marinas Vidmontes (pasaules pirmatskaņojums!) un Anitras Tumševicas oriģinālkompozīcijas klarnešu kvartetam. Koncerta programmu noslēgs metālpūšamo instrumentu kvintets ar muzikāliem jokiem. Koncertā piedalīsies un ansambļu skanējumu kuplinās uzaicinātie mūziķi.
Ieeja par godu svētkiem- brīva.
Tuvojoties Maiju dienai, Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs izsludināja radošo akciju „Mana Turaidas Roze”, kurā aicināja piedalīties pirmsskolas iestāžu audzēkņus kopā ar vecākiem, kā arī skolēnus, izgatavojot savu iedomāto Turaidas Rozes tēlu. Aicinājumam atsaucās vairāku skolu un bērnudārzu audzēkņi. Viņu brīnišķīgos darbus ikviens siguldietis un pilsētas viesis varēs aplūkot izstādē, kas notiks no 2. līdz 9. maijam Siguldas novada Dienas centrā, Pils ielā 3a. Pēc tam bērnu un jauniešu darbi ceļos uz Turaidu, kur tie 10. maijā iekļausies Maiju dienai veltītajā izstādē.
