Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, 4. maijā no 18:00 līdz 19:00 visi Latvijas kori ir aicināti rīkot koncertus ar iemīļotākajām Dziesmu svētku repertuāra dziesmām, informē Dziesmu svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Kā iepriekš ziņots portālā „Delfi”, Latvijas Kordiriģentu asociācija piedāvāja 4.maijā – Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā — visā Latvijā vienlaicīgi no plkst.18.00–19.00 rīkot koncertus ar dalībnieku iemīļotāko Dziesmu svētku repertuāru. Pēc asociācijas un tās vadītāja Artūra Ancāna ieceres, koncerti tiks sākti ar Valsts

himnu “Dievs, svētī Latviju!”, bet noslēgti ar “Gaismas pili”.

Koncerts notiks arī Siguldā. Ar devīzi „Ar dziesmu Latvijai” koncertzālē „Baltais flīģelis” plkst. 16.00 notiks Siguldas Valsts ģimnāzijas kora „Atvars” un Heidenheimas(Vācija) Šhillera ģimnāzijas jauniešu kamerkora uzstāšanās. Jaunais kamerkoris (Neuer Kammerchor) no Vācijas koncertēs Latvijas koncerttūres ietvaros, piedāvājot dažāda rakstura skaņdarbus, tajā skaitā arī āfrikāņu spiričuelus un gospeļus. Skanēs arī modernas dziesmas.  

Savukārt vakarā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa no plkst. 18.00 līdz 19.00 iecerēts dziedāt šīs vasaras Dziesmu svētku Noslēguma koncerta dziesmas. Īpaša loma paredzēta Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģentam Imantam Kokaram, kurš diriģēs gan Valsts himnu, gan “Gaismas pili”, koncerta dziesmu virsvadību uzņemsies daudzi svētku virsdiriģenti.

4. maija Dziesmu svētku sadziedāšanos plaši atspoguļos Latvijas Televīzija.

Asociācijas pārstāvis un viens no šīs vasaras kopkora virsdiriģentiem Mārtiņš Klišāns šodien žurnālistiem sacīja, ka šādu koncertu vienlaicīga rīkošana visā Latvijā 4.maijā varētu kļūt par labu tradīciju arī citos gados. Klišāns izteica gandarījumu, ka tik daudzi kultūras nami un svētku dalībnieki ir atsaukušies saspringtajā svētku sagatavošanās laikā svinēt valsts svētkus ar Dziesmu svētku repertuāru.

Romāns Vanags aicināja visus koncertu dalībniekus un apmeklētājus iemūžināt 4.maija Dziesmu svētku lappusi fotogrāfijās un iesūtīt tās Dziesmu svētku mājas lapā bildes@dziesmusvetki2008.lv. Emocionālākās fotogrāfijas pēc profesionālu fotogrāfu – līdzšinējo svētku iemūžinātāju — vērtējuma tiks apbalvotas ar Latvijas Bankas veidoto Dziesmu svētku monētu.

Svētdien, 4.maijā, plkst.11 no Rātslaukuma pa Kaļķu ielu sāksies Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru parāde, kas noslēgsies ar “defile” programmu plkst.11.30 laukumā pie Brīvības pieminekļa, aģentūru LETA informēja Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā. Tajā piedalīsies arī Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mūzikas skolas pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”.

“Defile” jeb muzicēšana kustībā pie Brīvības pieminekļa ir pasākumu cikla “Tu esi Latvija” sastāvdaļa, kas notiek par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.jubilejai.

Pūtēju orķestru parādē piedalīsies 16 orķestri ar 700 dalībniekiem no visas Latvijas.

Katrs kolektīvs demonstrēs savu “defile” programmu, un skatītājiem būs iespēja noskatīties 18 priekšnesumus. Paraugdemonstrējumus sniegs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestri un meiteņu deju grupa “Tmbourmajorki” no Polijas, kuras dalībnieces īpaši virtuozi rīkojas ar zižļiem. Ar savu klātbūtni parādi pagodinās NBS orķestru priekšnieks Dainis Vuškāns, diriģents Pēteris Rudzītis un Igaunijas Iekšlietu ministrijas pūtēju orķestra diriģents.

Latvijas skolu pūtēju orķestri “defile” — muzicēšanu kustībā — žanru apgūst kopš 2002.gada. 2005.gada Devītajos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notika pirmā skolu pūtēju orķestru “defile” programma pie Brīvības pieminekļa.

Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru parādi Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā jau trešo gadu organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs ar mērķi sekmēt jauniešos valstiskās apziņas veidošanos un popularizēt pūtēju orķestru “defile” žanru.

Šogad, svinot valsts 90.gadadienu, skolu pūtēju orķestru svētku parāde pie Brīvības pieminekļa līdz ar citiem 4.maija pasākumiem sāks Latvijas jubilejas gada svinības.

Radošā studija „Cosmo” 9. maijā plkst. 19.30 aicina apmeklēt koncertizrādi „Trīs māsas un neatvairāmais Harmss”.

Izrādē piedalās trīs mūziķes un mākslinieces – Ieva Akurātere, Raimonda Vazdika un Ilze Grunte, kuras izrādē dzied, spēlē ģitāras, akordeonu, balalaiku, klausās krievu radio, grauž prjaņikus, barankas un saulespuķu sēkliņas, dzer tēju un vakarē improvizētajā virtuvē krieviskā gaisotnē. Tomēr izrāde nav nostaļģija pēc „aizgājušajiem laikiem”- tā ir tikšanās ar krievu kultūru – dziesmām un izcila dzejnieka un prozaiķa Daniila Harmsa darbiem. Mūziķes ar patiesu mīlestību dzied dziesmas no Žannas Bičevskas repertuāra, dziesmas no krievu kinofilmām, tautasdziesmas, netiek aizmirsta arī 20.gadsimta folklora. Vieglā, smeldzīgā atmosfēra tiek pārtraukta ar humoru – ironiskiem iestarpinājumiem, anekdotēm, mīklām, pantiņiem un jautru dauzīšanos.

Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde sadarbībā ar kultūras iestādēm sagatavojusi Siguldas novada svētku programmu. Šogad siguldieši svētkus svinēs no 23. – 31. maijam.

„Par svētku moto izvēlētā novadnieka Ata Kronvalda atziņa „Kopsim kopības prātu” ir kā aicinājums ikvienam rādīt vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Svētki Siguldas pilsētā un pagastā, Krimuldā, Turaidā un Morē leposies ar gandrīz 1000 radošiem ļaudīm – dejotājiem, dziedātājiem, mūziķiem, amatniekiem un citiem sava amata meistariem. Vienas dienas garumā atklāsies visu novadā pārstāvēto radošos darbību krāsainā mozaīka”, svinēt svētkus aicina Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.

Svētku ieskandināšana sāksies jau 24.maijā ar tradicionālo bērnu un jauniešu popmūzikas festivālu „Gaujas Atbalss”. Svētku priekšvakarā, 30.maijā Rīgas rajona dāmu klubi maija parkā mācīs dažādus amatus, Mores amatierteātris „Oga” aicinās uz pirmizrādi „Tiesības cerēt” /A.Grīniece/, savukārt koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks vokālās grupas „Pinapl” koncerts „Septiņi sapņi”.

Novada svētkos siguldiešus priecēs vairāki tradicionālie pasākumi — rīta modināšana, orientēšanās spēle un skrējiens Turaidas pils tornī, novada svētku gājiens, Ģimeņu sporta diena, amatniecības izstrādājumu gadatirgus un amatu demonstrējumi, kā arī radošas aktivitātes bērniem. Svētku ietvaros Turaidas muzejrezervātā notiks arī Dziesmu svētku ieskandināšanas koncerts, kurā savas programmas izdziedās Vidzemes novada folkloras kopas. Paredzētas arī pilnīgi jaunas svētku akcijas – novada mākslinieku izstāde galerijā „Ūdenstornis” pie Siguldas dzelzceļa stacijas un atvērto durvju diena Gaujas nacionālā parka Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā „Baltā pils”. Siguldas pagastā, prezentējot novada kulināro mantojumu, notiks akcija „Vēderprieki”, kuras laikā varēs gan skatīt, gan baudīt dažādus ēdienus, tai skaitā maiznīcas „Flora” Lielo Siguldas sviestmaizi. Svētku izskaņā Siguldas pilsdrupu estrādē notiks speciāli režisēts noslēguma koncerts „Mēs esam ceļazīmes ceļā”.

Sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību, kur no 29.aprīļa līdz 3.maijam notiks 5. Kārļa Davidova vārdā nosauktais Starptautiskais čellistu konkurss, koncerti paredzēti arī Siguldā.

Lai aktualizētu Kuldīgā, pirms 170.gadiem dzimušā izcilā čellista, S.Pētergurgas konservatorijas profesora un direktora, Krievu mūzikas biedrības kvarteta mākslinieka un sava laika zināma diriģenta un komponista jubileju, un popularizētu 5. Starptautisko čellistu konkursu Kuldīgā, sadarbībā ar Siguldas mūzikas skolu un Cēsu MVS kamerorķestri š.g. 26.aprīlī, Siguldā, koncertzālē „Baltais flīģelis“ ir paredzēts koncerts un meistarklase. Tas būs pasākums – kopdarbs, kurā piedalīsies:

        Jurijs Semjonovs-čellists(Turcija, Krievija)

        Irem Juksel –jaunā čelliste, konkursa dalībniece no Turcijas

        Cēsu MVS kamerorķestris diriģents A.Riekstiņš

        S.Pavloviča- sadarbības koncerta organizatore, K.Davidova čellistu konkursa 

        muzikālās daļas vadītāja, Kuldīgas MS pedagoģe

Pēc koncerta – ap plkst. 14.00 meistarklase pie Jurija Semjonova

Konkursu organizē Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola sadarbībā ar Kuldīgas pilsētas Domi, Kuldīgas rajona padomi un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Konkursu vērtēs kompetenta, profesionāla un starptautiska žūrija, pasaulē slaveni čello mūzikas pedagogi un izpildītājmākslinieki – Natalija Šahovskaja un Sergejs Roldugins no Krievijas, profesori Davids Geringas no Vācijas un Stefans Popovs no Lielbritānijas, Kazimirs Mihaliks no Polijas un konkursa Patronese, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Eleonora Testeļeca.

Savā pastāvēšanas laikā konkurss ir kļuvis prestižs un pierādījis savu nozīmīgumu ne vien Kurzemes reģiona, bet visas Latvijas mūzikas dzīvē.

Sestdien, 26.aprīlī plkst. 18.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks koncerts TRIJU SPĒKS , piedāvājot noklausīties trīs Latvijas mūziķu jaunākās paaudzes izcilāko solistu sniegumu

Guntis Kuzma — viens no perspektīvākajiem jaunajiem Latvijas mūziķiem, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pirmā klarnete.

Toms Ostrovskis — starptautisku konkursu laureāts, patlaban mācās Londonas Rātsnama mūzikas un drāmas augstskolas atskaņotājmākslas doktorantūrā, kā arī ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs.

Siguldas pilsētas kultūras nama tautas deju ansamblis maijā svinēs 30 gadu jubileju. Par godu nozīmīgajiem svētkiem šobrīd notiek spraigs darbs pie nakts koncertuzveduma „Laimes depozīts”, kurš 10.maijā plkst. 24.00 (pusnaktī) tiks rādīts Siguldas pilsdrupu estrādē. Šī būs “Gundegas” pēdējā uzstāšanās.

Izrādes režisore ir „Gundegas” vadītāja Ilze Jercīte, mūziku komponējusi grupa „Dzelzs vilks”, bet horeogrāfiju veidojis bijušais „Gundegas” dejotājs un vadītājs Agris Daņiļevičs un viņa kolēģis Markus Zmoelnig (Itālija), bet uzveduma režisore ir Ilze Jercīte. Uzveduma vadītājs — Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Zvīgulis. Izrādē piedalīsies Siguldas pilsētas kultūras nama tautas deju ansambļa „Gundega” visu laiku dejotāji.

Nakts koncertuzvedums būs skatāms 10.maijā Siguldas pilsdrupu estrādē. Ieejas maksa – 8 lati, bet pensionāriem un skolēniem 5 lati. Pirmskolas vecuma bērniem ieeja būs bezmaksas.

Ceturtdien,  24. aprīlī plkst. 17.30 Mākslu skolā „Baltais flīģelis” tiks atklāta novada mākslinieces Zinaīdas Ceskes jubilejas personālizstāde.

1977. gadā Zinaīda Ceske beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, vēlāk absolvējusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1989.) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas maģistrantūru (1994.). Kopš 1993. gada māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Pēc viņas iniciatīvas 1994.gadā Siguldā tika nodibināta Mākslu skola, jau 14 gadus Zinaīda ir tās direktore. Māksliniece palīdzējusi izaugt ne vienam vien talantam. Viņas radošā darbība daudziem jauniem siguldiešiem atklājusi mākslas pasauli. 

Informāciju sagatavojusi:

Līdz 30.aprīlim Siguldas pagasta kultūras namā skatāma Rīgas rajona skolu vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstāde. Tā ierīkota projekta „Manai Latvijai rudenī – 90 gadu” projekta ietvaros, kurā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs organizē bērnu mākslas darbu konkursu „Svētku priekam”. Darbu izstādes apskatāmas visos Latvijas novados, Siguldas novadā izstāde tapusi sadarbībā ar Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centru un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldi.

Izstādē Rīgas rajona skolu vizuālās mākslas pulciņu audzēkņi un pedagogi dalās savā redzējumā, izpratnē un attieksmē pret savu tautu un zemi – savu Latviju. Cits priecājas par puķēm, kas aug mūsu auglīgā zemē, cits redz pilsētu un namu košumu un krāsainību, cits ataino svētkus, ko svinam paši sev un citiem par prieku. Daži pedagogi mudinājuši audzēkņus pētīt valsts vēsturi un tai nozīmīgus simbolus. Un tas viss – lai bagātinātu sirdi un priecinātu ikvienu izstādes apmeklētāju. Vai esi domājis: Kāda ir TAVA Latvija?

30.aprīlī plkst.13.00 izstādes dalībnieki „piepogās sevi” Latvijai, saņems apbalvojumus un priecāsies par sniegtajiem priekšnesumiem.

„Bibliotēku nedēļā siguldieši aicināti apmeklēt novada bibliotēkas, saņemt izsmeļošu informāciju par to darbu, izmantot bezmaksas pieeju internetam, sniegt palīdzību dāvinot bibliotēkai kādu jaunu grāmatu, kuru vēl lasīs vairākas paaudzes, kā arī papildināt bibliotēkas novadpētniecības fondu ar interesantiem materiāliem par Siguldas novadu — atmiņām, pētījumiem un diplomdarbiem.

Siguldas novadā darbojas piecas bibliotēkas, kuras regulāri apkalpo gandrīz 2000 novada iedzīvotājus. Grāmatu fonds novada bibliotēkās sasniedz ap 30 000 grāmatu.