Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāja un režisore Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs un 16.maijā plkst. 19.00 tiks demonstrēts Siguldas pilsētas kultūras nama radošajā studijā „Cosmo”.
Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu
obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.
Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem
aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu — kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem.
Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī 21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad — pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām Veidenbauma dzejas rindām — ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”
Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem
piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.
Sestdien, 24.maijā, plkst.18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” pirmo reizi Latvijā uzstāsies portugāļu pianiste Manuela Gouveja.
Pianiste Manuela Gouveja ir dzimusi Porto pilsētā 1946. gadā. Jau ļoti agrā bērnībā tiek pamanītas viņas dotības mūzikā. 1951. gadā viņa sniedz savi pirmo solo koncertu un sāk māctīties klavierspēli pie pasniedzējas Helēnas de Sā i Koštas (Helena de Sá e Costa). Šīs izcilās portugāļu profesores un pianistes klasē Porto Mūzikas Konservatorijā 1964. gadā iegūst visaugstākā līmeņa pianista diplomu.
No 1967. līdz 1972. gadam Manuela Gouveja apmeklē meistarklases un apgūst klavierspēles virtuozitāti Hamburgas Valsts Mūzikas Augstskolā (Staatliche Hochschule für Musik de Hamburgo) pie profesora Konrāda Hanzena (Conrad Hansen), ko pabeidz ar izcilību. Viņa turpina izglītību Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Vācijā.
Viņa ir saņēmusi daudz augstu apbalvojumu gan Portugālē, gan arī ārpus tās. Spēlējusi kopā ar šādiem orķestriem un maestro: Silva Pereira, Manuel Ivo Cruz, Álvaro Cassuto, Gunther Arglebe, A. Salazar, Ferreira Lobo, Marcel Dautremer, Henri Arends, E. van Remmortel, Nicholas Harsanyi, Ulysse Waterlot e Rudolf Baumgartner.
Plašajā repertuārā, kas ietver mūziku no baroka līdz pat mūdienām, sevišķu nozīmi Manuela Gouveja piešķir portugāļu komponistu sacerētās mūzikas popularizēšanai. Vairāki no albumiem ar portugāļu komponistu mūziku ir bijuši pirmie izdevumi pasaulē.
1993. gadā Portugāle piešķīra pianistei ļoti augstu apbalvojumu par ieguldījumu Portugāles reprezentēšanā pasaulē. Viņa ir arī viena no Starptautisko Kursu Asociācijas (ACIM) radītājiem Portugāles pilsētā Obiduš (Obidos), kuras prezidente ir arī šobrīd.
Kā pasniedzēja Manuela Gouveja ir strādājusi Porto Mūzikas Konservatorijā un Mūzikas Augstskolā, Bonnas Konservatorijā (Vācijā) un pašlaik strādā Katalonijas Mūzikas Konservatorijā Barselonā (Spānijā) un joprojām sniedz koncertus.
Biļetes koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: Darba dienās 11.00 – 19.00,
Plašāka informācija:Koncertzāles Baltais flīģelis vadītāja Inese Zagorska tālr. 29162036
Aizvadītajā nedēļā, 9.maijā Turaidas muzejrezervātā notika konference „Muzeja darbinieka profesija – esošā un vēlamā”. Tā noritēja konferenču cikla ietvaros, kas tiek rīkotas, atzīmējot desmitgadi kopš LR Saeimā tika pieņemts Muzeju likums.
Konferenci atklāja Muzeju valsts pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns, uzsverot konferences mērķi — aktualizēt jautājumus par muzeju darbinieku profesionalitāti, attīstības motivāciju, kā arī analītiski paskatīties uz sevi no malas — kādi ir muzeju darbinieki un kādi tie vēlas būt. Šobrīd muzeju nozarē ir nodarbināti 1600 cilvēki. „Personāls un profesionalitāte ir ikviena uzņēmuma svarīgākais resurss”, konferences atklāšanā atgādināja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
Konferences laikā tika nolasīti ziņojumi par to, kas ir profesionāls muzeja darbinieks, kā šo jautājumu aplūko Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) un kāda ir reālā situācija Latvijā. Daina Ratniece, Muzeju valsts pārvaldes vecākā referente savā ziņojumā uzsvēra, ka muzejos ir relatīvi neliela kadru mainība. Muzejos pakāpeniski ienāk arī gados jauni speciālisti. Muzeju valsts pārvaldes priekšnieka vietniece Agrita Jirgensone ziņojumā „Muzeju profesija — starptautiskie standarti” uzsvēra, ka jautājumi par profesionalitāti tika aplūkoti arī gadskārtējā Starptautiskajā Muzeju darbinieku profesionālās izglītības komitejas (ICTOP ) sanāksmē.
Latvijā ir iespēja apgūt akadēmisku izglītību muzeoloģijā. Ar Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmu muzeoloģijā iepazīstināja programmas direktore Agnese Hermane. Astoņu gadu laikā maģistra grādu muzeoloģijā ieguvuši 28 studenti. Profesionālās zināšanas muzeju speciālisti var papildināt arī Muzeju Valsts pārvaldes organizētajos tālākizglītības kursos, no kuriem populārākais „Muzeju ABC”. Tomēr liela loma profesionalitātes veidošanā ir praktiskai darba pieredzei un tām zināšanām, kuras nav iespējams apgūt mācību iestādēs. To atspoguļoja arī Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ziņojums „Ekspozīcija – profesionalitātes rādītāja muzejā” „Nevar runāt par kvalitatīvu jeb profesionālu muzeja darbību tādā muzejā, kurā nav iespējams aplūkot muzeja ekspozīcijas vai izstādes. Ekspozīcijas ir muzeja saruna ar apmeklētāju un sabiedrību. Ekspozīcijas izsaka muzeja misiju un galveno vēstījumu.”
Latvijā ir 21 muzejs, kur strādā tikai viens cilvēks. Par „Viena cilvēka muzeju” ziņojumu nolasīja Rasma Noriņa, Pāles pagasta novadpētniecības muzeja vadītāja. Ziņojuma laikā tika skartas gan šādas muzeja formas priekšrocības, gan vājās puses. Muzeja darbinieks ir viena no radošākajām profesijām, Rasma Noriņa uzskata: „Muzejā nestrādā, muzejā dzīvo”.
Plašas diskusijas, dalīšanās pieredzē pasākuma noslēgumā apliecināja, ka šādas konferences ir ļoti lietderīgas un arī turpmāk nepieciešams satikties, lai kopā risinātu aktuālos jautājumus muzeju nozarē. Nākamā konference „Muzeju nozares pārvaldība: akreditācija kā pārvaldības instruments” 17. septembrī notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā
Siguldas 3.pamatskolas 5.–6.klašu skolēni piedalījās reģionālā seminārā Valmierā, kurš notika projekta ”Skolu bibliotēkas – kultūru dialoga veicinātājas” ietvaros. Semināra tēma bija „Imantam Ziedonim – 75”. Kopā ar Valmieras, Garkalnes pagasta, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas skolēniem, siguldieši rādīja mājas darbu — „Lāču pasakas” – iestudētu fragmentu…Pēc tam, strādājot grupās tapa plakāti par „Krāsainajām pasakām”. Fiksējot pasākuma notikumus, tapa Lielā Lāču grāmata ar foto ilustrācijām un grāmatas teksta interpretāciju. Semināra gaitu vēroja projekta satura koordinatore, LVU pasniedzēja Aija Kalve un projekta reģionālā koordinatore – Linda Ugaine.
Maija sākumā siguldieši devās ciemos pie dzejnieka Imanta Ziedoņa, lai nogādātu viņam šo īpašo grāmatu un medus podiņus. Dzejnieku apciemoja Siguldas 3.pamatskolas bibliotekāre Inga Aleksandrova un Siguldas 2. pamatskolas skolotāja un bibliotekāre – Inonanta Millere. Dzejnieka dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei tika dāvāti lāči viņas kolekcijai, kā arī Ingas Aleksandrovas pašas zīdā gleznoti taureņi un dzejoļu krājums par Siguldu, kas veltīts Siguldas 800 – gadei.
„Dzejnieku apciemojām viņa jubilejas priekšvakarā un bijām gandarītas redzēt viņa prieku par apciemojumu. Bija patīkami dzirdēt viņu sakām – „Tad tomēr kāds to visu lasa”. Lasa, lasa un ļoti, ļoti mīl – daudzi, daudzi – Siguldā, Latvijā un aiz tās robežām. I. Ziedonis rādīja tikko iznākušās „Krāsainās pasakas” latviešu un franču valodās. Drīz tās būs nopērkamas arī grāmatu veikalos. Paldies Ausmai Kantānei un Imantam Ziedonim par viesmīlību un zemenēm,” stāsta Inga Aleksandrova.
Neapšaubāmi, Imants Ziedonis pieder pie tiem mūsu kultūras pārstāvjiem, kuru gara dzīve izceļas ar paaugstinātu intensitāti un spriegumu – šos vārdus par Imantu Ziedoni saka literatūras un folkloras pētniece Jolanta Mackova 80 – to gadu beigās. Taču šodien par dzejnieku ir grūti pateikt ko jaunu. Tā kā Ziedoņa daiļradei „uzlīmēts” ne mazums etiķešu – citam viņš ir mūsdienu mītradis, citam – ekstremāls paradoksists, citam – ģimeniskuma un tautiskuma tēvišķais kopējs, izmalcināts dzejas estēts vai latviešu filozofiskās dzejas metrs…(Huzangajs A.), tad svarīgi ir iedziļināties dvēselē – un necensties pielīmēt kārtējo etiķeti.
Imants Ziedonis ienāk latviešu literatūrā 60 – to gadu sākumā ar dzejoļu krājumu – „Zemes un sapņu smilts” 1961. gadā. „Es vienmēr esmu vēlies otrādi,” saka dzejnieks.
Tad arī šo velšanos no 60 – tajiem gadiem līdz pat šodienai ir centušies noķert gan kritiķi, gan literatūras zinātnieki un pētnieki, kā arī vienkārši dzejas lasītāji.
Imants Ziedonis sava dzejā apliecina pašīstenošanās procesa dabiskumu un vienreizību. Mākslīgās personības radīšana ir katra cilvēka, īpaši katra kultūrcilvēka problēma. Imants Ziedonis latviešu literatūra pazīstams kā dzejnieks, kas apzināti tiecies atbrīvot vārdu no uzslāņojumiem, izmantojot modernisma dzejas poētiku, kas sevī ietver paradoksus, ironiju, pašironiju, spēles momentus, fragmentārismu un vēl daudz ko citu, iegūstot ’’robežpārkāpēja’’ nosaukumu…Tas ir aktuāli arī šobrīd –
iet dvēseles atziņas ceļu – izvēloties nezaudēt sevi. Neizkaisīt sevi kā smiltis vai putekļus, bet kā saka dzejnieks – akmenim palikt…
Imants Ziedonis ir sava ceļa gājējs, kas apliecina vārda mākslas burvību, jo viņa dzeja ir īsta māksla, kas latviešu tautai jāpieņem kā dievišķa dāvana.
Pateicoties mākslinieka un draudzes priekšnieka Jāņa Bormaņa sadarbībai, turpmāk šīs privātkolekcijas mājvieta būs baznīcas ērģeļu telpa, kur to ikdienas apskatīt varēs gan siguldieši, gan novada viesi. Ekspozīcija tiks papildināta ar jauniem darbiem. Apmeklētāji tiek aicināti nest līdzi arī pogas, jo katra Jūsu atnestā poga kādreiz parādīsies nākošajos darbos.
Apmeklētājiem Siguldas evaņģēliski luteriskā baznīcā baznīca ir atvērta katru dienu no plkst.10.00 līdz 16.00. Esiet mīļi aicināti!
Starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts – 2008”, kura šogad iekļaujas Vācijas kultūras mēneša Latvijā norisēs ar devīzi „Komm morgen wieder!” („Nāc rīt atkal!”), 17.maijā piedalīsies arī Turaidas muzejrezervāts un Mores kauju muzejs.
- No plkst. 19.00 – 19.45 starptautisko senioru deju kopa „Sniegarozes” un Siguldas pagasta starptautisko senioru deju kopa „Preilenes”, kuru vadītāja ir Antra Zūkere, „Muzeju nakts” apmeklētājus iepazīstinās ar Eiropā populārajām senioru dejām, kuru soļu rakstos saskatāmi vācu tautas deju elementi.
- Plkst. 19.00 –23.00 pie Pārvaldnieka mājas notiks brīvdabas izstāde „Ieskats 800gades notikumos Siguldas novadā”.
- Plkst. 19.00 – 00.00 Turaidas baznīcā būs apskatāma pavasara ziedu izstāde.
- Plkst. 19.45 – 20.45 kapelas „Hāgenskalna muzikanti” spēlēs 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma sadzīves mūziku, īpaši akcentējot vācu mūzikas ietekmi latviešu tautas mūzikas attīstībā. Priekšnesumu papildinās arī grupas vadītāja Ilmāra Pumpura stāstījums par populārākajiem tautas mūzikas instrumentiem, kuru izcelsme meklējama Eiropā. Jebkurš interesents būs aicināts rādīt savu māku tautas mūzikas instrumentu – akordeona, ermoņiku, mandolīnas spēles mākā.
- Plkst. 21.00 – 21.30 notiks Siguldas mākslas skolas direktores mākslinieces Zinaidas Ceskes izstādes atklāšana Pārvaldnieka mājā
- Plkst. 21.30 – 23.30 Pārvaldnieka mājā notiks sarunas ar Siguldas māksliniekiem „Vācija latvieša acīs”. No 1989.gada Siguldas sadraudzības pilsēta Vācijā ir pilsēta Štūre. Reizi divos gados starp abām pilsētām notiek plašākas sadarbības aktivitātes, kuru laikā Siguldas māksliniekiem ir iespēja ne tikai iepazīties ar Vācijas dabu un kultūru, bet arī radīt gleznas, atrodoties ārpus savas dzimtās pilsētas. Visiem interesentiem „Muzeju nakts” akcijas laikā būs iespēja caur Zinaidas Ceskes un citu Siguldas novada mākslinieku acīm paraudzīties uz Vācijas dabu un uzzināt viņu izjūtas un personīgos pārdzīvojumus, viesojoties Vācijā.
Savukārt Mores kauju muzejs „Muzeju naktī” 17.maijā uzņems viesus visu dienu un nakti. Plkst. 14.00 no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma visus interesentus aizvedīs autobuss līdz Morei, kur plkst. 15.00 notiks ziedu nolikšana pie Krusta zīmes Mores kauju piemiņas parkā un Padomju armijas karavīru kapos.
Plkst. 17.00 notiks pulcēšanās Mores kauju muzejā uz svētkiem, kuros paredzēts muzeja jauno telpu un ekspozīcijas apskate, atmiņu ugunskurs kopā ar Baložu pilsētas pensionāriem, sadziedāšanās un sadancošanās ar Mores kultūras nama pašdarbniekiem un „Burvju” tējas malkošana. „Muzeju nakts” ir gara, tādēļ organizatori aicina līdzi ņemt sviestmaizes.
Līdz 30.aprīlim Siguldas pagasta kultūras namā bija skatāma Rīgas rajona skolu vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstāde. Tā tika rīkota projekta „Manai Latvijai rudenī – 90 gadu” projekta ietvaros, kurā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs organizē bērnu mākslas darbu konkursu „Svētku priekam”. Darbu izstādes apskatāmas visos Latvijas novados, Siguldas novadā izstāde tapa sadarbībā ar Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centru un Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldi.
Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes interešu izglītības metodiķe Santa Kravale atzīst, ka Rīgas rajona izglītības iestādes atsaucīgi piedalījušās izstādē: „Lai gan izstādes tēma nebija vienkārša, darbu tomēr ir daudz. Vēl gribu atzīmēt, ka Siguldā izstādi iekārtoja un rūpējās par to atsaucīgā Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centra komanda.”
12 Rīgas rajona izstādes darbi ir izvirzīti nākamajai konkursa kārtai, kura notiks Rīgas novada mērogā. Starp tiem arī vairāki Siguldas skolēnu darbi: Guntara Gailīša (2. pamatskolas 3. kl., skol. Velta Jurjāne) zīmējums, Ksenijas Kudrjavcevas (2. vidusskolas 6. kl., skol. Velta Jurjāne) zīmējums, BJIC ādas apstrādes pulciņa audzēkņu divi darbi (skol. Larisa Speļģe). Vienu veidoja 4 pulciņa audzēkņi – Sanija Upīte, Menarda Mazitane, Oskars Smiltenis, Agnese Upīte, otru Linda Zustrene.
Paldies Siguldas pagasta kultūras nama bērnu vokālajam ansamblim „Zibsnis” un tā vadītājam Atim Priedītim par jauko koncertu izstādes noslēguma pasākumā, kā arī Siguldas novada domei, kura dāvāja izstādes laureātiem senās Siguldas pastkartes. Tāpat liels paldies BJIC Nodarbību centra „Namiņš” bērniem par māla pogu izgatavošanu, kuras kā piemiņas velte no Siguldas tika dāvātas katram izstādes noslēguma pasākuma viesim.
Informāciju sagatavojusi Bērnu un jauniešu interešu centra direktora vietniece
Siguldas pilsētas kultūras namā 27.aprīlī un 4.maijā norisinājās festivāla ‘Gaujas Atbalss’ pusfināli. Abās atlases kārtās žūrija noklausījās ap 200 priekšnesumu, no kuriem tika atlasīti paši labākie, kuri piedalīsies fināla koncertos Siguldas pilsdrupu estrādē 24.maijā. „Šis gads festivālam ir īpašs — 1ubilejas gads. Festivāls Siguldā šogad notiks nu jau 10. gadu pēc kārtas,” stāsta kultūras nama direktore Dace Pleša.
Īpašs paldies atbalstītājiem — Siguldas novada domei, Rīgas rajona padomei . A/S Hansabanka Siguldas fil.,personīgi Dainai Dalkei , SIA ‘Vita Market’, personīgi Vitai Rendeniecei.
Svētdien, 11.maijā plkst. 14.00 Siguldas pilsētas kultūras nams aicina apmeklēt bigbenda ‘’SIGULDA’’ koncerts.
Klausītājiem tiks piedāvāta jauna programma, veltīta orķestra mākslinieku – trompetista Zigurda Lindes un trombonista Alvja Dumbra – 70 gadu jubilejai.
Diriģents Pēteris Goldbergs. Solisti: Lolita Vambūte, Katrīna Linde, Raimonds Eizenšmits.
Viesmākslinieki: trompetists Julo Usenko, trombonists Lauris Amantovs, saksofonists Raivo Stašāns, pianists Ivars Mazurs, vijolnieks Alnis Zaķis.
Katrai mājai ir savs gariņš,
Tu jau zini, kā sauc viņu –
Maija mēnesim atnākot, daba uzplaukst pavasara krāšņumā un ikkatrā sirdī no jauna uzzied romantikas zieds. Ievziedu laikā ļaudīm tīk izstaigāt Gaujas līču takas, pakavēties Gūtmaņa alā un pakāpties kalnā līdz Turaidas Rozes piemiņas vietai. Maijs ir laiks, kad raugoties zemes skaistumā, atminamies mūžsenās vērtības, kas nezūdošas. – Mīlestība, gods un uzticība. – Sirdsskaidrība un drosme. Ikvienam zināmas, ikvienam nozīmīgas.
Maijā tiek svinēta arī Maijas vārda diena, un Turaida ir vieta, kur šis vārds ir īpaši godāts un pieminēts ik gadu. Turaida glabā nostāstu par skaisto, drosmīgo un uzticīgo Maiju Greifu, tautā mīļi dēvētu par Turaidas Rozi — jaunavu, kas vairāk kā pirms 400 gadiem ar savu izvēli pierādīja, ka pašcieņa un uzticība mīlestībai ir vērtības, kuras svarīgākas par pašas dzīvību.
Visi, kas tic šīm nezūdošajām vērtībām, laipni aicināti 10.maijā plkst.17.00 uz MAIJAS DIENU Turaidā — visromantiskākajiem svētkiem gadā, lai kopīgi atcerētos leģendu par Turaidas Rozi un pakavētos domās par savu mīlestību.
Kā katru gadu pasākums sāksies plkst.17.00 pie Turaidas Rozes piemiņas vietas Baznīckalnā, kur tiks godinātas visas Maijas. Vņām būs iespēja iestādīt savu rozi kopīgajā rožu dobē, ikviens varēs aizdegt svecīti par godu uzticībai un mīlestībai. Mīlas liriku skandēs Siguldas jaunieši.
Svētki noslēgsies plkst.18.00 Turaidas baznīcā ar koncertu, kurā skanēs Inetas Rudzītes un Adriana Kukuvasa romantiskās dziesmas.
Uz tikšanos 10.maijā plkst.17.00 Maijas dienā Turaidā!
TMR Sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Aizvadītajā nedēļā Siguldas novada bibliotekāri apmeklēja bibliotēkas Valmierā un Valkā, lai izmantojot IT ALISE tehnoloģiskās iespējas, gūtu jaunas idejas bibliotēku tālākai attīstībai un smeltos ierosmi jaunās novada bibliotēkas modelim.
Valmieras integrētajā bibliotēkā varēja iepazīties ar starpbibliotēku sadarbības formas veiksmīgu realizāciju – tur darbojas apvienotā pilsētas un reģionālās augstskolas bibliotēka. Savukārt Valkas kolēģi dalījās pieredzē, kā efektīvāk veikt grāmatu komplektēšanu un apstrādi, pirms tā rod ceļu pie lasītāja. „Guvām idejas, kā veiksmīgāk uzsākt grāmatu rekataloģizāciju, lai ātrāk ieviestu bibliotēkā automatizēto grāmatu izsniegšanu un saņemšanu,” stāsta Siguldas pilsētas bibliotēkas vadītāja Ligita Zīverte.
Valmieras integrētās bibliotēkas darbības pamatprincips ir juridiski un finansiāli neatkarīgu bibliotēku sadarbība, koordinējot, sapludinot un racionāli izmantojot informatīvos un personāla resursus, kā arī paplašinot piedāvātos pakalpojumus.
Vienā ēkā atrodas Valmieras bibliotēka, Vidzemes Augstskolas bibliotēka, bērnu bibliotēka, Eiropas Komisijas informācijas punkts Europe Direct Valmierā, kā arī ar Bila & Melindas Geitsu Fonda līdzfinansējumu izveidotais reģionālais mācību centrs.
”Integrētās bibliotēkas ir veiksmīgs paraugs tam, kā saplūst publiskās un zinātniskās bibliotēkas, veidojot informācijas sabiedrībai tipisku bibliotēkas modeli. Šāda pieredze aizgūta no bibliotēku pieredzes Ziemeļvalstīs un ASV,” teic pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.
Savukārt Valkā bibliotēka darbojas kā pašvaldības publiskā bibliotēka, kura veic arī rajona bibliotēku metodiskā darba funkcijas. Šī pieredze daļēji izmantojama arī novada modeļa izveidē. Siguldieši guva ieskatu arī Valkas novadpētniecības darbā un atzinuši, ka ir būtiski iepazīt kolēģu darba pieredzi, lai veiksmīgāk un racionālāk apgūtu jaunās tehnoloģijas, kas paver plašākas iespējas bibliotēkas lietotāju vēlmju apmierināšanai.
L.Zīverte: „Redzētais raisīja vērtīgas pārdomas. Katra šāda tikšanās reize kolēģus satuvina – gan kopīgi apspriežot aktuālās tēmas, diskutējot, gan nospraužot tālākas darbības virzienu. Visvairāk priecēja bibliotēku lieliskā kārtība, telpu plašums un ērtā grāmatu apstrādes sistēma, kura lieti noderēs uzsākot grāmatu rekataloģizāciju. Guvām arī vērtīgu ierosmi, kā veiksmīgāk, racionālāk izveidot bibliotekāra darba vidi.