Piektdien, 27. februārī plkst.18.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” notiks Mūzikas skolas pedagogu koncerts, kurš veltīts Siguldas Mūzikas skolas 50. gadadienai. Koncerts gaidāms kā īpašs un interesants notikums, jo uz skatuves muzicēs skolas pedagogi, kuru ikdiena ir pedagoģiskais darbs, bet kuri pēc savas sūtības ir profesionāli mūziķi, aktīvas un radošas personības.
Siguldas Mūzikas skolā strādā mūzikas pasaulē zināmi, koncertējoši solisti, piemēram, pianistes Liene Circene un Elīna Skrastiņa, klavieru duets Agra un Arnolds Dimanti, klarnetists Guntars Zvejnieks, mežradznieks Jānis Kronītis, flautists Helmūts Zābers, sitaminstrumentālists Jānis Špacs, kuri koncertā uzstāsies kā solisti. Koncertam īpaši gatavoti dažādi kameransambļi — stīgu instrumentu ansamblis, kurā muzicē stīgu nodaļas pedagogi, pūtēju nodaļas pedagogi vienojušies pūšaminstrumentu kvintetā, bet klavieru nodaļas pedagogi astoņpadsmitrocīgā klavieru ansamblī.
Koncertā skanēs klasika, romantisma laikmeta darbi, mūsdienu latviešu komponistu darbi, džeza virziens. Kā pārsteigums klausītājiem būs koncerta finālā dziedošais pedagogu koris, kuru vada vokālās klases pedagogs Jānis Markovs. Koncerta būtību izsaka Jānis Markovs: „Ir svētki, par ko mums ir prieks un mēs dziedam un spēlējam, lai arī jums ir prieks!”.
Siguldas Mūzikas skolas jubilejas svētku svinēšana notiks 19. septembrī, bet līdz tam aktīvi notiks skolas absolventu, profesionālo mūziķu koncerti, audzēkņu koncerti.
Siguldas pilsētas kultūras nams 14.martā plkst.19.00 aicina apmeklēt Igo koncertu „30 gadi uz skatuves”. Koncerts notiks Igo koncerttūres ietvaros, kuras laikā tiek sniegti 15 atskaņu koncerti Latvijas kultūras namos un kultūras centros.
Igo mūzika Latvijā ir aktuāla jau 30 gadus, tāpēc viņa klausītāju amplitūda ir ļoti plaša. Pateicoties uzticamo klausītāju mīlestībai, 2009.gads Latvijas mūzikā iesācies ar Igo tūres turpinājumu jeb 15 atskaņu koncertiem gan pilnā skanējumā, gan akustiskā versijā.
Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā. Biļešu cena 5 lati, bet pensionāriem 4 lati. Biļešu cena koncerta dienā – 7 lati.
Papildus informācija Siguldas pilsētas kultūras namā pa tālruni: 29548365 vai 67970814.
“Mēs vēlamies pateikt paldies mūsu Adrianam par veltīto laiku, tāpēc kopā ar Adrianu, izveidojām grāmatu par mums — dienas centra “Saulespuķes” apmeklētājiem. Grāmatā ir apraksts par to, kādi esam, kas mums patīk un publicētas mūsu fotogrāfijas”, stāsta „Saulespuķes” darbinieks Aivis Pīlādzis.
Uz grāmatas atvēršanas svētkiem biedrības telpās Blaumaņa ielā 10, aicināti visi interesenti!
Kopš februāra ikvienas novada bibliotēkas apmeklētājiem ir iespēja bez maksas noskatīties pēdējo gadu labākās Latvijas filmas, kas atlasītas pēc kvalitātes kritērijiem, jo izlasē iekļauti darbi, kas nominēti vai apbalvoti Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps”. Pirmajā bibliotēku apmeklētājiem pieejamajā izlasē iekļautas 70 filmas – animācijas, spēlfilmas un dokumentālais kino. Projekta realizētāji — Kultūras ministrija, Nacionālais Kino centrs (NKC) un Kultūras informācijas sistēmas (KIS), sola, ka filmu krājums tiks pakāpeniski papildināts.
Projekta publiskā daļa ir portāls www.filmas.lv, kur atrodama informācija par izlasē iekļautajām filmām un to autoriem, jaunākajiem notikumiem Latvijas kino dzīvē un Nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”. Šī sadaļa pieejama no jebkura datora visā pasaulē, savukārt, noskatīties filmas iespējams tikai pie pašvaldību publisko bibliotēku datoriem – šādu iespēju nodrošina Publisko bibliotēku attīstības projekta Trešais tēva dēls ietvaros izveidotais bibliotēku iekšējais tīkls.
Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” un diriģents Jānis Baltiņš ir iesaistījies labdarības akcijā ”Ar dziesmu palīdzēsim”, tādēļ aicina siguldiešus uz labdarības koncertu 22.februārī plkst.18.00 Siguldas pagasta kultūras namā.
Koncerta mērķis ir savākt ziedojumus pensionēto Latvijas kordiriģentu atbalsta fondam, lai palīdzētu tiem kordiriģentiem, pateicoties kuriem Latvija tiek dēvēta par „zemi, kas dzied”.
Akciju organizē Latvijas kordiriģentu asociācija sadarbībā ar labdarības portālu ziedot.lv un „Swedbank”. Ieeja koncertā par ziedojumiem.
Februāra sākumā biedrības „Aicinājums Tev” jaunieši sniedza divus koncertus „Dāvā prieku sev un citiem”. Viens no koncertiem notika Inčukalna pagasta kultūras namā, bet otrs Mores pagasta kultūras namā.
Koncertprogramma veidota jaunāko klašu skolēniem, tāpēc koncertā iekļauta muzikālā izrāde „Trīs ruksīši un Vilks”, kā arī atbilstošas dziesmas un dejas. Lai mazie skatītāji negarlaikotos, par to parūpējās koncerta vadītāji – biedrības „Aicinājums Tev” Cālītis un zaķis Šņukucis. Koncerts ir veidots kā teatralizēts uzvedums, kur Cālīša un zaķa dialogi mijās ar dziesmām un dejām. Aktīvi līdzdarboties tiek aicināti arī bērni. Kā ierasts, koncertos vislielāko interesi un sajūsmu bērnos izraisīja izrāde „Trīs ruksīši un Vilks”. Atraktīvā Vilka (biedrības brīvprātīgā darbinieka no Francijas Adrien Dautremepuis) tēlojums sagādāja neviltotu prieku un jautrību visiem skatītājiem.
Siguldas pagasta kultūras namā 21. februārī plkst. 18.00 tiks demonstrēta Nītaures lauku teātra izrāde „Dubults neplīst”. Lugas autors ir Jānis Jurkāns, režisors Artūrs Bērziņš.
„Izrāde „Dubults neplīst” ir tautas farss bez mākslinieciskas, idejiskas vai cita veida vērtības”, savu komēdiju raksturo dramaturgs Jānis Jurkāns, „Viņi ir no pagājušā gadsimta – tāpat kā mēs visi. Aktīvā strādājošā pensionāre Anna un mērenais skeptiķis Leons, viņu piebriedusī meita Inese, iemetējs iecirkņa policists Orests un vitālā, nelokāmā optimiste Vizbulīte. Nekas daudz viņu dzīvē nav mainījies. Kādam atkal kaut kas ir nosperts. Šoreiz gan ne vistas. Arī dzeguze tāpat veļas laukā no nesalabotā sienas pulksteņa. Tiesa, pulkstenis ieguvis cilvēciskus vaibstus un vecajam pulciņam pievienojusies Peonija – dāma ar raksturu. Intrigā iesaistās arī apbružāti kruķi un divvietīgi bērnu ratiņi”.
Siguldas pilsētas kultūras nams 19.februārī plkst. 16.00 aicina apmeklēt Latvijas Valsts Leļļu teātra izrādi „Īkstīte”.
Hansa Kristiana Andersena stāsts par mazmazītiņo meitenīti, kuru par sievu grib iegūt gan neglītais krupja dēls, gan aklais bagātnieks kurmis, ir viena no populārākajām dāņu pasaku meistara novelēm. Bērnus tajā saista aizraujošais sižets, bet pieaugušos — pārdomas par to, kas ir pateicība, žēlsirdība un mīlestība.
Svētdien, 22.februārī plkst.15.00, Turaidas muzejrezervātā tiks svinēti Meteņi kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” čigāniem. Pasākumā iecerētsdziedot un sadancojot atvadīties no ziemas, satikt Laimes lāci, meklēt zelta pogu, lielīties, dzīt kurmjus, mieloties ar gardo Meteņa putru un slokatņiem, sacensties garākajā nobraucienā no kalniņa un, ja būs sals, griezt riņķa lēzi uz dīķa.
Meteņdienā notiek atvadas no ziemas un sākas pavasara gaidīšanas laiks, tāpēc svētkos tiek veikti nozīmīgi, auglību veicinoši rituāli, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos pēdējo reizi pirms pavasara ļaudis maskojas un dodas gājienā no mājas uz māju, dziedādami, dancodami un dzīdami Meteni, tā veicinot auglību katrā sētā.
Meteņi Vidzemes pusē bieži saukti arī par Vastlāvi vai Pīrāgu dienu. Vārda „Meteņi” skaidrojums reizēm tiek saistīts ar vārdu „mest”, attiecinot to uz laika metiem, bet atrodami arī sadzīviskāki skaidrojumi, kas norāda, ka Meteņa dienā bērnus metuši sniega kupenās. Meteņdienu svin 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas.
Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja
No 12. februāra līdz 18. martam Siguldā, Mākslas telpā „Baltais flīģelis”, notiek Siguldas Mākslas skolas pedagogu darbu izstāde, kas vienlaicīgi ir skolotāju radošo darbu skate.
„Katrā no mums paliek kaut kas sākumā vēl tikai nojaušams, bet mirkli vēlāk jau materializējies krāsu ziedā uz audekla, plastiskā formā, netveramā, nemitīgi mainīgā faktūrā stiklā vai smilšu graudu krāsu harmonijā. Un tā ir arī ieelpa pirms radīšanas brīnuma…”, stāsta Siguldas Mākslas skolas direktore Māra Ārente.
Vislielākais darbu klāsts izstādē ir gleznotājai Agita Zālītei, kuras darbos Dzīves svētki, Magoņu smarža, Salūts redzams viss plašais krāsu spektrs – sākot ar rudzupuķu zilo un beidzot ar magoņu sarkano. Tas lieliski kontrastē ar Ilzes Dzilnas monumentāli risināto gleznu Ieelpa, kas ar savu dzidrumu un gaisīgo sajūtu kļuva par šīs izstādes vadmotīvu. Kaza kāpa debesīs un Kaukāzs ir Elmāra Gaigalnieka oriģināltehnikā darinātie darbi – savdabīgas smilšu gleznas, kādas siguldiešiem jau bijusi iespēja skatīt Turaidā un citur. Vēl pavisam nesenos Ēģiptes iespaidus uz audekla izlikusi Dace Melbārde, bet Raits Tikums savā darbā Ziema izmantojis šodien aktuālo grafiti tehniku. Izstādē ir redzami arī telpiskie darbi – Daces Viļumsones keramikas šķīvji Tīklā un Ārijas Bērzes tektoniskie risinājumi.
17.februārī plkst.13.00, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Turaidas pensionāru kopas „Turaidieši” vadītāju Noru Legzdiņu organizē tikšanos ar kino režisoru un operatoru Ivaru Selecki. Tikšanās laikā tiks demonstrēta Ivara Selecka 2007.gadā veidotā dokumentālā filma „Zem ozola kuplajiem zariem”.
Ivars Seleckis ir izcils dokumentālā kino operators un no 1968.gada arī kino režisors. Savā radošajā darbībā viņš izveidojis vairāk nekā 40 dokumentālās filmas, kuras novērtētas arī pasaulē. 1990.gadā Eiropas Kinoakadēmijas konkursā filma „Šķērsiela” tiek atzīta par labāko Eiropas dokumentālo filmu un iegūst balvu „FELIX”, kas tiek saukta arī par „Eiropas Oskaru”. Kino režisors saņēmis arī prestižās Jorisa Īvensa un Roberta Flaertī balvas. 2003.gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Dokumentālā filma „Zem ozola kuplajiem zariem” stāsta par kārtējiem pārmaiņu laikiem Latvijas laukos, iepazīstinot ar Vidzemes un Kurzemes zemnieku dzīvi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2007.gadā Nacionālā filmu festivālā „Lielais Kristaps” filma ieguvusi balvu par labāko operatora darbu.
TMR Sabiedrisko attiecību un izglītojošā darba
Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu koris „Atvars” diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā no 5. līdz 8.februārim piedalījās 3.strarptautiskajā jauniešu koru festivālā Tartu, Igaunijā. Festivāla laikā tika sniegti četri koncerti — katrs no tiem savdabīgs, ar savu īpašo skanējumu un vēstījumu. Tika nodibināti arī jauni sakari ar Somijas un Igaunijas kolektīviem, to vadītājiem.