Siguldas pilsētas kultūras nams 14.martā plkst.19.00 aicina apmeklēt Igo koncertu „30 gadi uz skatuves”. Koncerts notiks Igo koncerttūres ietvaros, kuras laikā tiek sniegti 15 atskaņu koncerti Latvijas kultūras namos un kultūras centros. 

Igo mūzika Latvijā ir aktuāla jau 30 gadus, tāpēc viņa klausītāju amplitūda ir ļoti plaša. Pateicoties uzticamo klausītāju mīlestībai, 2009.gads Latvijas mūzikā iesācies ar Igo tūres turpinājumu jeb 15 atskaņu koncertiem gan pilnā skanējumā, gan akustiskā versijā.

Biļešu iepriekšpārdošana Siguldas pilsētas kultūras namā. Biļešu cena ir 5 lati, bet pensionāriem 4 lati. Biļešu cena koncerta dienā būs 7 lati.

Papildus informācija Siguldas pilsētas kultūras namā pa tālruni: 29548365 vai 67970814.

Svētdien, 8.martā studijā „Cosmo” notika mazo dziedātāju konkurss „Siguldas Cālis 2009”. 

Visus mazos cālēnus ziedošā pļavā sagaidīja Sienāzis Muzikants, kurš bija nolēmis dibināt Sienāža orķestri un meklēja savam orķestrim talantīgus muzikantus un dziedošus solistus.

Sienāzim cālēnus vērtēt palīdzēja kompetenta žūrija – mūzikas pasniedzēja Olga Jakāne, mūzikas skolotājs Atis Priedītis, Siguldas novada konkursa „Cālis” iepriekšējo gadu laureāte Alise Stīpniece un kultūras nama direktore Dace Pleša.

Katrs mazais konkursants izpildīja divas dziesmiņas, kuras cālēniem sagatavot palīdzēja viņu skolotājas – Zigrīda Resele un Inga Liepiņa.

Par „Pūkaināko Cāli” atzina Lauru Ciaguni, par „Stilīgāko Cāli” — Sonori Kseniju Zaksu, par „Drosmīgāko Cāli” – Aneti Actiņu, bet „Visnopietnākā Cāļa” titulu piešķīra Paulai Danielai Priedulēnai. Savukārt, godpilno nomināciju „Vice Cālis 2009” ieguva Ance Zariņa, bet 1.vietu un iespēju Siguldas novadu pārstāvēt Rīgas rajona konkursā, žūrija uzticēja „Siguldas Cālim 2009” – Anetei Arājai.

Pasākuma foto galeriju skatīt šeit.

Siguldas pagasta bibliotēka iesaistījusies projektā „Stāstu laiks bibliotēkās”, kura laikā martā deviņās Latvijas pilsētās notiks vairāki semināri. Projektu, atzīmējot Starptautisko lasīt, rakstīt un rēķināt prasmes dekādi (2003. – 2012. gads), īsteno UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. 

Projekta mērķis ir vienot dažādu paaudžu cilvēkus, atdzīvinot stāstīšanas tradīciju paaudžu starpā, kā arī pilnveidot ikviena valodas kompetenci un sociālās prasmes klausīšanās un stāstīšanas procesā.

Projektā ir iecerēts attīstīt stāstīšanas pasākumu organizēšanu bibliotēkās, šādi dodot ieguldījumu arī bibliotēku sociālās lomas paplašināšanā sabiedrībā.

Svētdien, 8.martā plkt.16.00, Siguldas pilsētas kultūras namā notiks Jauniešu kora „Gaismas ceļā” garīgās mūzikas koncerts.  

Koncertā uzstāsies koris „Gaismas ceļā” un Septītās dienas adventistu kamerorķestris diriģenta Mārtiņa Subatoviča vadībā, koncertmeistare Elīna Gaile, solisti – Daina Ābola un Elīze Kūma.

Laipni aicināti visi interesenti. Ieeja ir bez maksas.

Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar SIA „Segevolde” 2008.gadā izveidoja izstādi „Siguldas šnicele. Sabiedriskā ēdināšana Siguldas novadā padomju laikos”. Vasaras sezonā tā tika eksponēta Turaidas ēdnīcas „Tūrists” telpās, kur radīja lielu interesi gan Latvijas, gan ārvalstu tūristu vidū. 

Izstāde „Siguldas šnicele. Sabiedriskā ēdināšana Siguldas novadā padomju laikos” no 9.marta līdz 2.aprīlim tiks eksponēta Siguldas Valsts ģimnāzijas Informācijas centrā.

Lai novada jauniešiem sniegtu priekšstatu par darba procesu sabiedriskās ēdināšanas nozarē nesenā pagātnē un iepazīstinātu ar izstādes tapšanas gaitu un mutvārdu liecību vākšanas pamatprincipiem, 9.martā plkst. 14.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā notiks izstādes atklāšana un pasākums „Kā tapa izstāde par Siguldas šniceli?” 10.–12.klašu skolēniem.

Pasākumā par izstādes koncepciju un tās sagatavošanu stāstīs Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja Ieva Vītola un Krājuma nodaļas vadītāja Līga Kreišmane. Siguldas Valsts ģimnāzijas šefpavāre Aīda Veide salīdzinās darba apstākļus un savas sajūtas, strādājot par pavāri gan padomju laikos, gan mūsdienās.

Pasākuma noslēgumā notiks viktorīna, kuras laikā skolēniem būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas par padomju laika sabiedriskās ēdināšanas nozari. Visi pasākumu dalībnieki tiks pacienāti ar tradicionālu padomju laika dzērienu – augļu kompotu.

Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja

Februāra beigās Mores kauju muzejā pulcējās dažādu organizāciju pārstāvji, lai piedalītos biedrības „Mores muzejs” jaunās izstādes „Skats no Padomju frontes puses” atklāšanā, kas tapusi projekta „Divas puses vienā — biedrības „Mores muzejs” pamatdarbības, popularizēšanas un ekspozīcijas nodrošināšana” ietvaros. Izstādi atbalsta Islande, Lihtenšteina, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu (Norvēģija) instruments un Norvēģijas finanšu instruments, kā arī Latvijas valsts Sabiedrības integrācijas fonds.  

Sabiedriskā labuma biedrība „Mores muzejs” ir daudz ieguldījusi muzeja veidošanā, piesaistījusi līdzekļus muzeja telpu remontam, reklamējusi muzeju, uzņēmusi apmeklētājus, kuru skaits pagājušajā gadā sasniedza 4,5 tūkstošus. Muzeja ekspozīcija veidojas no Latvijas iedzīvotāju dāvinājumiem.

Projekta prezentāciju apmeklēja pārstāvji no Mores pagasta administrācijas, Siguldas novada domes, Siguldas Tūrisma informācijas centra, Turaidas muzejrezervāta, Mālpils novadpētniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latviešu strēlnieku apvienības, Daugavas Vanagu Latvijā un tuvāko tūrisma objektu pārstāvji, kas izteica pozitīvu vērtējumu par paveikto un jaunās izstādes vispārējo koncepciju.

Projekta īstenošanas laikā no 2007.gada 4.septembra līdz 2008.gada 28.februārim no Sabiedrības integrācijas fonda saņemtie līdzekļi bija 27380 eiro, biedrības ieguldījums kā brīvprātīgais darbs — 1500 eiro, bet līdzfinansējumu 1550 eiro apmērā palīdzēja nodrošināt Siguldas novada dome un A/S „Tēvijas Sargs”.

Realizējot projektu Mores kauju muzejā veiktas dažādas aktivitātes — iegādāta datortehnika un audio iekārta, pabeigts remonts divās izstāžu telpās, izremontēta trešā izstāžu telpa, izremontēta muzeja vadības un biedrības biroja telpa, pieslēgts internets, izveidota un uzturēta muzeja mājas lapa, izgatavots Mores muzeja buklets, paaugstināta biedrības biedru kvalifikācija, organizēts pasākums „Muzeju nakts”, organizēts pasākums „Vispasaules latviešu virsnieku saiets”, dalība pasākumā „Mores kauju atcerei”, organizēts Lāčplēša dienas pasākums, noformēta jauna izstāde „Skats no Padomju frontes puses” .

Saņemot šo finansējumu biedrība apņēmusies veikt ilgtermiņa plānu septiņiem gadiem, kas ietver:

·         Gadskārtējo pasākumu organizēšanu;

·         Ekspozīciju kvalitātes paaugstināšanu;

·         Muzeja ekspozīcijas saglabāšanas un drošības nodrošināšanu;

·         Brīvdabas ekspozīcijas uzlabošanu un teritorijas iekārtošanu u.c.

Mores kauju muzejs ir gatavs uzņemt apmeklētājus jaunajā tūrisma sezonā. Muzejs rīkos arī gadskārtējos pasākumus — maijā — „Muzeja nakti”, bet rudenī atzīmēs Mores kauju 65 gadadienu. Lāčplēša dienai šogad būs deviņdesmitā gadadiena, kas muzejā tiks atzīmēta īpaši, turpināsies arī sadarbība ar Mores skolu un skolēniem.

Aktuālā informācija lasāma Mores kauju muzeja mājaslapā www.moresmuzejs.lv

Šodien, 4. martā plkst. 19.00 Siguldas pagasta kultūras namā būs skatāma Valmieras drāmas teātra direktores un dramaturģes Evitas Sniedzes izrāde „Līdz pavasarim” režisora Oļģerta Krodera režijā.  

Lomās: Krišjānis Salmiņš, Inga Siliņa, Ģirts Rāviņš, Tālivaldis Lasmanis, Agris Māsēns, Ligita Dēvica, Dace Eversa, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Lelde Kalēja,  Regīna Devīte. Izrādes kostīmu māksliniece — Anna Heinrihsone, komponists — Emīls Zilberts.

Ieejas maksa pieci lati, pensionāriem četri lati. Biļetes iespējams rezervēt pa tālruni: 67800953, darba dienās no plkst. 15.00 līdz plkst. 19.00.

Sagaidot Starptautisko sieviešu dienu, Nacionālo bruņoto spēku orķestri ir sagatavojuši īpašu muzikālu dāvanu un 8.martā plkst. 16.00 ielūdz visas daiļā dzimuma pārstāves uz svētku koncertu „O, sievietes, sievietes!”. Ieeja par godu svētkiem – bez maksas. 

Koncertā piedalīsies astoņi Nacionālo bruņoto spēku kameransambļi: Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestri pārstāvēs flautu kvartets, tubu kvartets, sitaminstrumentu ansamblis un klarnešu kvartets „Quattro Differente”, Sauszemes spēku orķestri reprezentēs saksofonu kvartets, savukārt, Jūras spēku orķestri — metālpūšamo instrumentu kvintets, klarnešu kvartets un saksofonu kvartets.

Ansambļu mūziķi centušies savās koncertprogrammās iekļaut svētkiem atbilstošu repertuāru visdažādākajām gaumēm. Koncertu atklās Jūras spēku orķestra metālpūšamo instrumentu kvintets ar itāļu un franču komponistu valšu popūrijiem. Flautu kvarteta izpildījumā skanēs Morisa Ravēla un Nino Rotas mūzikas pārlikumi. Tubu kvartets savā programmā izvēlējies mūziku no kinofilmas „Džeims Bonds”. Jūras spēku orķestra klarnešu kvartets priecēs klausītājus ar Astora Piacollas tango ritmiem. Džeza mūzikas un regtaimu cienītājiem noteikti simpatizēs Jūras spēku orķestra saksofonu kvarteta izvēlētā programma, savukārt, kvartets „Quattro Differente” godā cels latviešu komponista Jura Kulakova „Burlesku klarnešu kvartetam”. Ar Karību salu un brazīliešu mūzikas ritmiem valdzinās NBS štāba orķestra sitaminstrumentu ansamblis. Koncerta programmas kulmināciju sarūpējis Sauszemes spēku orķestra saksofonu kvartets kopā ar uzaicinātajiem mūziķiem – viņu muzikālais skaņdarbs paliek noslēpums līdz pat koncerta dienai.

No 2.marta līdz 30.martam Latvijas bibliotēkās sadarbībā ar laikrakstu „Latvijas Avīze” notiks konkurss “Nāc uz savu bibliotēku un atrodi meklēto!”. Konkurss tiek organizēts, lai popularizētu bibliotēku apmeklēšanu, pastāstītu par iespējām, kādas lasītājiem piedāvā Latvijas publiskās bibliotēkas, par elektroniskajiem resursiem, kādi pieejami lasītājiem bibliotēkās bez maksas, kā arī, lai veicinātu šo datu bāžu apgūšanu un izmantošanu. 

Konkursā tiek aicināti piedalīties ikvienas Latvijas bibliotēkas lasītāji. Iesaistīties konkursā un izstāties no tā var jebkurā brīdī – pēc paša dalībnieka ieskatiem.

Konkursa uzvarētāji saņems divas videokameras „Panasonic” un divas ceļazīmes uz Starptautisko Bibliotēku apvienību federācijas (IFLA) ikgadējo konferenci, kas notiks 23.–27.augustā Milānā. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti 15.aprīlī.

Konkursu organizē LURSOFT IT un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”. Konkursa informatīvie atbalstītāji – „Latvijas Avīze”.

Informāciju par konkursa norisi un ar nolikumu iespējams iepazīties Siguldas pilsētas bibliotēkā (Strēlnieku ielā 13,Siguldā) vai pa tālruni: 67973258.

Komponista Valta Pūces koncertprogrammas „Tuvplāni” koncerts, sestdien, 28. februārī Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” skanēs plkst. 15.00 un plkst. 18.00.  

Valta Pūces autorprogrammā “Tuvplāni” neierastā kamerstila ampluā iespējams dzirdēt grupas “Prāta vētra” līderi Renāru Kauperu, kā arī vairāku dziesmu autori Raimondu Vazdiku un vijolnieku Raimondu Ozolu.

Komponists jau agrāk sadarbojies ar Renāru Kauperu – kameransambļa “Marana” 10 gadu jubilejas koncertā 1997. gadā viņš bija īpašais viesis, bet ciešāka sadarbība izveidojās, Dailes teātrī iestudējot “Šveika jaunās dēkas”. Arī ar Raimondu Vazdiku sadarbība izveidojusies, komponējot mūziku “Maranai” — mūziklam ” Visādas drazas”, kur Vazdika bija gan tekstu autore, gan horeogrāfe. “Ar katru no šiem trim ārkārtīgi talantīgajiem un brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus uzskatu arī par saviem draugiem, esmu gadu gaitā sadarbojies daudzkārt. Varu droši teikt, ka pazīstu viņus teju vai divdesmit gadus. Tie ir tādi īpaši cilvēki – ar kuriem var iet izlūkos. Gatavojot programmu, sameklēju gan vecas, gan ne tik vecas dziesmas, kas jau skanējušas kaut kur, dažas īstenībā nav pat skanējušas nekur, bet vienkārši stāv plauktā. Radās doma, ka programma varētu būt intīma, tā ļautu klausītājiem tuvāk un dziļāk iepazīt katru no māksliniekiem, tāpēc izvēlējāmies šo nosaukumu “Tuvplāni””, atklāj komponists V. Pūce.

Programmā izskanēs pazīstamas un ne tik plaši zināmas Valta Pūces dziesmas ar Ē.Ādamsona, A.Neibarta, P. Brūvera, K. Vērdiņa, R.Vazdikas vārdiem, kā arī Raimondas Vazdikas un Renāra Kaupera komponētās dziesmas.

Biļetes var iegādāties koncertzāles „Baltais flīģelis” kasē darba dienās no plkst.11.00 līdz plkst. 19.00, vai interesēties pa tālruni: 67974787. Biļetes iespējams iegādāties arī Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv.

Sestdien, 7. martā plkst. 12.00 Siguldas pagasta kultūras namā notiks Baibas Balodes studiju dalībnieču adīto un tamborēto tērpu demonstrējumi.  

Baiba Balode ir pazīstama kā radoša rokdarbu, īpaši adīšanas un tamborēšanas, speciāliste un rosīga Tautas mākslas konsultante, kura 30 gadus vada adīšanas un tamborēšanas kursus. Meistares vadīto rokdarbnieču kopu darinājumi piesaista ar oriģinalitāti un novitāti. Tie nav atdarinājumi, bet netradicionāli adījumi un tamborējumi. Meistare radoši izmanto tautas mākslas vērtības, tās mūsdienīgi interpretējot. Baibas Balodes dzīves moto: „Nedižojies un neplāties! Ja esi ticis citiem priekšā, pasniedz roku tam, kas atpalicis!” ir īstenojies viņas nesavtīgajā darbā tautas mākslas popularizēšanā. Izstādēs māksliniece sniedz konsultācijas un skatītājiem māca jaunas adīšanas un tamborēšanas tehnikas.

1995. gadā izdota B. Balodes rokdarbu grāmata „Adīsim varavīksni!”, bet 2007. gadā izdota grāmata „Adītais pilskalns”. Arī žurnāla „Rokdarbi” lappuses rotā Balodes kundzes un viņas vadīto rokdarbnieču darinājumi. Meistare sadarbojas ar sieviešu žurnālu rokdarbu lapaspušu veidotājām, regulāri organizē tautas mākslas darinājumu izstādes.

Baibas Balodes studiju dalībnieču adīto un tamborēto tērpu skatē apmeklētāji gūs iedvesmu, netradicionālas idejas, knifus un citas lietas, kas ir aktuālas ikvienam, kam patīk ar rokām darinātai tērpi. Ieejas maksa — divi lati, pensionāriem – 1.50 lati.

Turaidas muzejrezervātā 22.februārī tika svinēti Meteņi. Meteņdiena ir latviešu gadskārtu ieražu svētki, kad notiek atvadas no ziemas un sākas pavasara gaidīšanas laiks. Tā ir diena, kad ļaudis pirms vasaras pēdējo reizi maskojas.

Šogad Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” čigāni sev līdzi bija atveduši Laimes lāci, ar kuru, sadancojot vai spēkojoties, kuplais pasākuma dalībnieku pulks varēja nodrošināt labu nākamā ražas gada iznākumu. Lai veicinātu auglību katrā sētā, meteņbērni Turaidā sacentās garākajā nobraucienā no kalniņa, meklēja Meteņa mestās laimes pogas un grieza uz dīķa uzstādīto urru jeb riņķa lēzi, ko mūsdienās dēvē par karuseli.

Turaidas muzejrezervāta saimnieces visus svinētājus Dziesmu dārzā cienāja ar miežu putru un siltu tēju. Ikviens varēja nobaudīt Meteņu īpašo ēdienu slokatni – pildītu plāceni. Tradīcijas vēsta, ka Meteņos daudz jālielās, tāpēc visas desmit saimnieces, kas bija mājās slokatņus cepušas, lielīt lielījās un stāstīja par pīrāgu pildījuma īpašām receptēm. Slokatņi bija gan ar gaļas un sīpolu, gan biezpiena un kaņepju pildījumu, gan pildīti ar āboliem un dažādiem ievārījumiem.

Svētku nobeigumā visi, sakot īpašos vārdus, izstaigāja Dziesmu dārza zālājus, dzenot prom kurmjus, lai tie vasarā savas ejas raktu citās pļavās.

Kuplais Meteņdienas dalībnieku pulks apliecināja cilvēku vēlmi kopīgi radīt sev svētkus un saglabāt senču tradīcijas. Nākošie tradicionālie svētki Turaidas muzejrezervātā tiks svinēti Lieldienās 13.aprīlī.

Anda Skuja
TMR Sabiedrisko attiecību un
izglītojošā darba nodaļas vadītāja